archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » S » STROPS.LV

Total: 261

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Pasākumi „Atbalsts biškopības nacionālajai programmai” ietvaros
    darbības jomas ir bišu saimju īpašnieku praktiska mācīšana saimju klīniskā apskate iespējamo bišu slimību konstatēšana un ārstēšana padomu sniegšana bišu barības bāzes pilnveidošanā un kultūraugu apputeksnēšanā praktiski padomi bišu saimju kopšanā pavairošanā biškopības produkcijas ieguvē tās pirmapstrādē un sagatavošanā realizācijai kā arī ekonomiskie aprēķini rentablas biškopības izveidošanai atbilstoša biškopības inventāra stropu tipu un telpu izvēle kas būtu piemērotas biškopības nozares attīstībai Instruktoru sagatavošana un nodrošināšana ar nepieciešamajiem darba apstākļiem materiāliem aprīkojumu un transportu rada iespēju konsultēt biškopjus visā Latvijā Algotie biedrības darbinieki piedalās dažādās valsts institūciju darba grupās gan par bišu veselību par veterināro zāļu reģistrēšanu un izplatību ciltsdarbu utml Programmas darbības laikā tiek organizēti valsts mēroga un reģionāli semināri konferences kongresi un kursi Iepriekš minētie pasākumi tiek organizēti visos Latvijas reģionos pēc iespējas tuvāk biškopjiem lai piesaistītu maksimāli daudz interesentu jo tieši mazo dravu īpašnieki tos nespēj apmeklēt ja seminārs notiek tālu no dzīves vietas bet daudzās mazajās dravās joprojām dravo biškopji kuriem ir nepietiekamas zināšanas par bišu slimību apkarošanu vai arī nav iespējas sekot līdzi jaunākajai informācijai un inovācijām biškopībā 2 pasākums varrozes kontrole Lai samazinātu izmaksas un ekonomiskos zaudējumus ko rada varroze ir jāveic efektīvi apkarošanas pasākumi Biškopības programmas ietvaros biškopji saņem informatīvu konsultatīvu un materiālu atbalstu varrozes un saistīto slimību apkarošanai Programmas galvenais uzdevums ir nodrošināt efektīvu informācijas sniegšanu biškopjiem organizējot seminārus un nodrošinot konsultācijas kā arī nodrošinot iespēju bez maksas izmantot varrozes apkarošanas iekārtas un nepieciešamās vielas varrozes apkarošanai Šīs iekārtas un vielas ir pieejamas visiem biškopjiem atvēlētā finansējuma robežās kuri ir reģistrējuši savas bišu saimes Lauksaimniecības datu centrā Programmas ietvaros ir izdota jau vairākos atkārtojumos un nepārtraukti uzlabota brošūra par varrozes ierobežošanu dravās 3 pasākuma ietvaros notiek sadarbība ar specializētām struktūrām lai īstenotu lietišķās pētījumu programmas biškopības un biškopības produktu jomā Medus kvalitātes uzlabošanu var nodrošināt ja ir zināmi noteikti fizikāli ķīmiskie rādītāji Latvijā

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/raksti/39-pasakumi-atbalsts-biskopibas-nacionalajai-programmai-ietvaros (2016-02-16)
    Open archived version from archive


  • Viltus biškopju ziedu laiki beigušies
    nogalē pēc sarunām ar Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu LBB ierosināja ka jāpārskata mazāk labvēlīgā apvidus MLA maksājumu saņemšanas nosacījumi lai izkaustu viltus biškopju rašanos un lai atbalsts sasniegtu mērķi un būtu pieejams ražojošajiem biškopjiem Līdz ar to janvāra LBB padomes sēdē balstoties uz biškopības ekspertu un zinātniskajiem pētījumiem tika pieņemts lēmums ka vienai bišu saimei optimāli būtu nepieciešami četri hektāri dabīgās pļavas un ganības lai bišu saimei būtu nepieciešamā vitalitāte un savukārt biškopim būtu arī kāds ienesums ko pārdot Neskatoties uz to ka biedrība bija sagatvojusi gan aprēķinus gan pamatojumu arī citas lauksaimniecības organizācijas steidzās ar savu viedokļu paušanu kas absolūti nebija saprotams biškopas nozares pārstāvjiem Diemžēl šodien konsultatīvajā padomē tika pieņemts ka tomēr vienai bišu saimei tiks piemēroti trīs hektāri dabīgās pļavas un ganības kas tomēr neatbilst nozares ekspertu viedoklim Lai nu kā biškopji turpinās ražot kvaliatīvus biškopības produktus kuri ir vieni no retajiem kurus izmantojam kā valsti prezentējošus produktus kā arī ir pieprasīts eksporta produkts LBB aicina jebkuru lauksaimnieku un sabierības pārstāvi padomāt par bitēm ne tikai kā par kukaiņiem kas ražo garšīgu saldu un veselību uzlabojošu gardumu bet atcerēties ka bites ir tās kas piedalās dažādu kultūraugu krāšņumaugu un citu ziedaugu apputeksnēšanā un ja cilvēces

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/raksti/38-viltus-biskopju-ziedu-laiki-beigusies (2016-02-16)
    Open archived version from archive

  • Daudzkorpusu strops
    aptuveni 64 litriem stropa telpas pārējās šajos gados iztikušas ar vienu korpusu un 7 11 apkārēm 7003 5 11005 5 cm² jeb 5 4 8 4 kāres Latvijas stāvstropā jeb ne vairāk kā 44 2 litri stropa telpas Savukārt runājot par saimju paplašināšanu aktīvajā dravošanas sezonā biškopis norāda ka ne katrreiz ir lietderīgi paplašināt saimi ar pilnu otro korpusu tas vēl ir kaut cik pieņemami uzliekot trešo stāvu bet palielinot pirmā stāva apjomu pietiek ar 6 8 apkārēm 6003 8004cm² jeb 24 32L tātad pustukšu otro korpusu Kāda gan tā vairs daudzkorpusu sistēma ja nevaram darbus standartizēt un ligzdas paplašināt ar veseliem korpusiem Tātad J Kamols iesaka ka daudzkorpusu stropa tilpums varētu būt mazāks aptuveni 2 3 Latvijas pārvadājamā stropa peru telpas korpusa jeb lai tajā esošo apkāru kopējā virsma būtu ap 9000cm² gandrīz 7 stāvsrtopa apkāres vai korpusa tilpums 36L Mazāka kāru virsma 6000cm² gan būtu pietiekama nelielu saimju paplašināšanai taču tā ir par mazu saimju ziemināšanai vienā korpusā savukārt lielāka kāru virsma līdz 11000cm² varbūt būtu piemērota lielāku saimju ziemināšanai vienā korpusā tomēr tā par daudz atdzesē ligzdu saimi paplašinot Var rasties šaubas vai tik šāds samazināts stropa korpuss nav par mazu saimes ziemas barības izvietošanai it īpaši ja paredzēts ziemināt vienā korpusā Viegli varam aprēķināt ka uz 1cm² kāru virsmas bites izvieto 2 5 3 0g ziemas barības tātad 9000cm² tās izvietos 22 27kg medus vai cukursīrupa kas ir pilnīgi pietiekami nelielai saimei Spēcīgai saimei ziemojot divos korpusos vieta barības rezervēm būs attiecīgi divas reizes vairāk un ar šādiem ziemas krājumiem pārziemos pat vislielākās saimes Korpusa medus ietilpību varam iegūt arī aprēķinam par pamatu ņemot stropa tilpuma viena litra medus ietilpību aptuveni 0 7kg medus Ja 9000cm² apkāru laukuma ietilpināšanai nepieciešami 36 litri tad sareizinot šos abus skaitļus iegūsim rezultātu 25 2kg kas ir līdzīgs pirmajā aprēķinā iegūtajam Vai Latvijā ir kāds strops kura tilpums un uzbūve atbilstu vai vismaz tuvinātos atziņām pie kurām jau pirms 36 gadiem nonāca Jānis Kamols J Kamola piedāvātajiem 36 litriem varam pretstatīt Latvijas stāvstropu 81 7L Auzukalna stropu 64 2L un Latvijas pārvadājamo stropu 48 2L 1 tabula Lūk ar kādiem vārdiem savu rakstu žurnālā beidz dravnieks Mana pārliecība ir tāda ka plašāk neieviešot dravniecībā pārvadājamos daudzkorpusu stropus mēs nodarām lielu pārestību mūsu biškopībai un it sevišķi dravniekiem Pēdējie desmit gadi Latvijas dravniekiem nesuši daudz pārmaiņu gan tīri sadzīvisku gan dziļi personīgu Biškopības produktu tirgus reformas izmaiņas šo produktu vērtību attiecībās gan savā starpā gan pret citiem pārtikas un lauksaimniecības produktiem degvielas un elektroenerģijas cenām sākumā radīja īstenu sajukumu un bija jāpaiet ilgākam laika periodam lai atjēgtos no šī šoka Taču pamazām viss nostājas savās vietās laiks iet uz priekšu straujiem soļiem un tam līdzi aiztrauc un mainās notikumi piedzīvojumi un atklājumi Viens no atklājumiem kas atdarījis dravniekiem acis ir atziņa ka izdzīvos tikai tas kas spēs ražošanu intensificēt pazemināt produkcijas pašizmaksu palielināt saimju skaitu dravā Dravošana daudzkorpusu stropos ir viens no galvenajiem ceļiem kas ejams lai pazeminātu produkcijas pašizmaksu un palielinātu viena cilvēka apkopšanā esošo saimju sakaitu Mūsdienīga drava un

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/raksti/dravosanas-panemieni/23-daudzkorpusu-strops (2016-02-16)
    Open archived version from archive


  • Ziemošana viedokļu krustcelēs
    ir nākošajā pavasarī Protams lielāka šī saime būs it īpaši salīdzinot to ar kādu citu dravas saimi tādu kas nebūs iepriekšējā rudenī tikusi uzpumpēta bet vai tā pūs saglabājusi savu spēku proporcionāli tam kāds tas bija rudenī Pēc bišu pētnieku atzinuma ziemošanai derīgas tikai fizioloģiski jaunas bites tādas kuras nav piedalījušās sezonas darbos nav barojušas perus piedalījušās ienesuma vākšanā Taču ja šī patiesība ir tik absolūta varam mēģināt izskaitļot cik tas ir iespējams teorētiski Visu nosaka mātes dējība un bites attīstības cikla ilgums Uzskata ka maksimālā mātes dējība ir ap 2200 oliņas diennaktī Bites attīstība no oliņas izdēšanas līdz pieaugušam īpatnim ilgst 21 dienu Jaunās bites rūpēties par savām jaunajām māsām uzsāk jau ar 5 mūža dienu bet no oliņas izšķīlušies cirmeņi peru pieniņu pieprasa pirmās trīs dienas Ja parēķinām varam secināt ka 21 mātes dēšanas diena ir pēdējā sešas dienas vēlāk cirmeņi būs trīs dienas veci bet pirmās dzimušās bites pirmajā dienā no divdesmit vienas dienas cikla dētās gatavas tos barot Līdz ar to turpināt māti stimulēt peru audzēšanai ilgāk par 21 dienu rudenī nav lietderīgi pretējā gadījumā pārkāpsim bausli par fizioloģiski jaunajām bitēm Lai arī pēc zinātnieku atzinuma šāds dēšanas temps ir reta parādība un vēl grūtāk būtu māti piespiest izturēt šādu dēšanas maratonu rudenī tomēr pieņemsim ka dažā labā saimē tas tā varētu notikt Rezultātā iegūsim šādu vienādojumu 21 diena x 2200 oliņas 46200 bites jeb saime kas Latvijas stāvstropā apdzīvo 15 apkāres ja pieņemam ka 1 kg bišu ir 10000 īpatņu un lai blīvi nosegtu vienu apkāri no abām pusēm vajadzīgi 0 3 kg bišu Labi Bet ja māte nav pirmā svaiguma klibo ienesuma apstākļi vai laika prognozes nav vēlīgas un rudens padodas tāds lietaināks varēsim priecāties ja pusi no šī daudzuma iegūsim Tātad 23100 bites kas siltā laikā blīvi nosedz 7 5 apkāres saraujoties kamolā bites aizpilda vēl mazāku stropa platību Lūk atkal svārsts mūs šūpo tiecamies pēc kaut kā liela un reizēm arī to iegūstam tomēr bieži vien pulksteņa pendele atmet mūs tālu pretējā galējībā Protams tas neliedz mums cerēt un tiekties un sasniegt atkal kādreiz ideālu Šķita esam jau tik tuvu mērķim ieziemojām lielas saimes bet pavasarī nevaram saprast kur kukaiņi pazuduši Gadās arī tā Laikam jau lielo saimes masu rudenī veidoja vasaras bites kas pamazām atmira un ziemošanā iegāja tikai patiešām tās kas nebija piedalījušās sezonas darbos To ka itin labi varam pārziemināt nelielas bišu saimes liecina arī norvēģu biškopju pieredze Norvēģu stropa viens korpuss 10 apkāres atbilst pusei no Latvijas stāvstropa peru telpas aptuveni 7 2 stāvstropa apkāres Daudzi norvēģu dravnieki izvēlas savas saimes ziemināt viena korpusā un ir pat tādi kuri korpusa tilpumu samazina rudenī atņemot 2 kāres tātad ieziemo bites norvēģu stropā uz 8 apkārēm Laika apstākļi Norvēģijā it īpaši ziemā nebūt nav piemīlīgi un nekādā gadījumā nav labāki par tiem kādus nākas pārciest Latvijā ziemojošajām bišu saimēm Tad kur gan slēpjas viltība Kā ziemeļu kaimiņi uzdrošinās dravojot daudzkorpusu stropa nelielajā korpusā ieziemot tik mazas saimes Viena no atbildēm varētu būt nemaz jau tik niecīgas tās saimes nav kā

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/raksti/dravosanas-panemieni/22-ziemosana-viedoklu-krustceles (2016-02-16)
    Open archived version from archive

  • Bišu saimju apskate pavasarī
    dienvidu daļa ir veikušas izlidojumu Šī ir zīme arī biškopim jāizbrīvē laiks lai pārskatītu bišu saimju šā brīža stāvokli Ko vajadzētu konstatēt 1 Vai saime ir pārziemojusi šobrīd drīkst nocelt jumtiņu un pieliekot zem spilvena roku var sajust bišu saimes siltumu Ja siltuma nav jāpaceļ sedziņa un jāpārliecinās vai bites nav gājušas bojā vai arī bišu kamols vēl guļ un siltumu nevar sajust 2 Vai bišu saimei pietiek barības barību novērtē arī paceļot sedziņu Ja bites šobrīd ir mierīgas un nav izklīdušas pa visu ligzdu var novērtēt medus krājumus var arī atņemt šķirdēli lai redzētu barības kāres Ja saime ir skaļa un ar aci var redzēt no augšas kārēs barības nav jādara sekojošais Ja ir noglabātas medus kāres tās sasilda istabas temperatūrā un nes uz stropu un liek zem sedziņas virs kārēm Virs kārēm var arī likt Apifondu un kad bites būs kārtīgi izlidojušās iztīrījušas resno zarnu var piebarot ar kandiju Jāmaina pakojums un spilveni ja tie ir mitri Marta un aprīļa mēnešos bišu saimes var pastiprināti pakot Labi pārziemojušas bišu saimes sāk spēcīgi attīstīties Ja biškopis pastimulē ar kandiju tad bišu saimju paplašināšanās var sākties aprīļa sākumā Jāatceras pavasara ātro apskati var veikt pie 8 o C bet pavasara

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/raksti/dravosanas-panemieni/21-bisu-saimju-apskate-pavasari (2016-02-16)
    Open archived version from archive

  • Barības papildināšana pavasarī
    sedziņu no stropa priekšpuses un aizmugures novērtējam barības pietiekamību saimē Tagad saime mēnesī patērē 1 8 2 3 kg barības Ja barības nav pietiekami papildinām to kaut vai ar medus rāmīti kas nav sakristalizējies paliekot zem sedziņas uz ligzdas virsū Pirms ar medus atvākojamo dakšiņu sabojājot aizvākojumu Šīs barības bitēm var pietikt divām nedēļām Ja dravā nepraktizē medainu rāmīšu glabāšanu noliktavās tad var lietot kandiju tāpat ievietojot saimē zem sedziņas Ja kandiju gatavo mājas apstākļos tad sajauc emaljētā traukā 20 30 medu 60 70 pūdercukuru un 10 20 ziedputekšņu Gatavo masu vēlams uzsildīt līdz 35 C lai redzētu kā tā uzvedīsies ligzdā vai būs stingra saturīga vai tecēs starp rāmīšiem un notecinās bites un kāres Masu ietin pārtikas plēvē un pirms likšanas virs saimes izdur nelielus caurumiņus lai bitēm būtu ērtāk uzsākt mielošanos Gatavais produkts nedrīkst būt šķidrs un tecēt arī virs siltās ligzdas Vis lētāk un vienkāršāk kandiju ir sagatavot vasarā ievācot svaigus ziedputekšņus tos izsijā un uzreiz sajauc ar pūdercukuru un medu līdz vajadzīgajai konsistencei Gatavo masu stingri noblīvē traukā un atstāj uz glabāšanu vēsā pagrabā Pavasarī atliek tikai safasēt porcijās un izlietot tas ir lētāk nav jāsasmalcina ziedputekšņi un drošāk jo ar svešiem ziedputekšņiem mēs varam iedzīvoties slimībās kas agrāk dravā nav bijušas kaļķu peri akmens peri bet ar saviem mēs varam tikai izplatīt pa dravu to kas mums jau ir Tāpēc ir būtiski ziedputekšņus ņemt no veselām spēcīgām saimēm savā dravā Vēl jāatceras ka ziedputekšņi ir nepieciešami tieši peru barošanai Ja saime perus neaudzē bišu maize netiek patērēta bet sākoties perošanai saime ir jānodrošina ar olbaltumvielu barību Nebūs olbaltumvielu barības nebūs peru pavasarī un saime nīkuļos nevis intensīvi vāks pavasara ienesumu Barības nodrošinājums ziemošanas beigās ir ļoti svarīgs saimes turpmākajā attīstībā Bišu māte var dēt bet bites izēdīs oliņas ja būs nepietiekami medus un ziedputekšņu barības

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/raksti/dravosanas-panemieni/20-baribas-papildinasana-pavasari (2016-02-16)
    Open archived version from archive

  • Spietošana
    atkarībā no situācijas var izmantot arī citas metodes Piemēram no spēcīgas saimes var nolidināt bites uz vājāku saimi to novietojot spēcīgas saimes vietā Spēcīga saime zaudēs savu spēku un spietošana būs jāatmet Tomēr šo metodi nevar izmantot ienesuma laikā būs pārāk lieli zaudējumi Efekts ir tāds pats kā pēc ķīmiskās toksikozes no insekticīdiem Saimes attīstība ir pārtraukta uz pāris nedēļām Veidojot atdaleni jādomā par bitēm kas ir izraisījušas spietošanas noskaņojumu Pa lielākai daļai tās uzturas uz sedzējkāres un šķirtdēļa perutelpā tad arī no viņām vajadzētu veidot atdaleņus lai darbība sasniegtu rezultātus Uz peru kārēm atrodas nostrādinātās bites kuras nav vainīgas šajā procesā un to izvākšana no saimes nemazinās spietošanas noskaņojumu Spietošanu dabīgi var izlabot tikai spēcīgs ienesums izbrauciens uz nektāraugiem jo tiek izlīdzināta dzimstošo un fizioloģiski nostrādināto bojā ejošo bišu attiecība Ja šie parametri ir līdzsvarā spietošana nenotiek bet bites tiecās uz saimes pieaugumu rezultātā paliek bišu uzkrājums kas sasniedzot kritisko masu 0 5 kg sākās bišu māšu pasākumu veidošana Spēcīgs ienesums palielina lidojošo bišu nostrādināšanos bojā eju un ienesuma izmantošanā tiek iesaistītas arī jaunākas bites 13 14 dienu vecas Palielinās vakantās vietas uz darbu un samazinās bezdarbnieku skaits Tam nokrītot zem kritiskās masas izveidotās māšu kanniņas tiek izgrauztas un par spietošanu tiek aizmirsts līdz nākošam demogrāfiskajam sprādzienam Šos procesus var aprēķināt un paredzēt zinot bišu mātes dēšanas spējas ienestā nektāra daudzumu saimē un veicinošo faktoru ietekmi piemēram mēs ļaujam bitēm izmantot vaska plāksnītes uz mākslīgās šūnas vai tikai liekam izvilktās šūnas un vasku slaukām pa skreju laukā Spiets parasti izlido ap pusdienām siltā bezvēja laikā Labākajā gadījumā tas iemetīsies tuvējā kokā bet var arī aizlidot prom Ja tehniski ir iespējams savākt spietu tas nav pārāk augstu tad prātīgi iekratām to spietuvē un ienesam pagrabā vai kādā citā vēsā tumšā vietā Tik nevajag domāt ka spiets nedzeļ Ja iepurināšana spietuvē nav iespējama spiets uzmeties ap koka stumbru stabu tad var bites sadzīt spietuvē ar dūmekļa palīdzību Novieto spietuvi klāt pie bitēm tā lai tām ērti būtu pāriet uz kasti paverot vaļā vāku vai sānu aizbīdņus Tad ar dūmu palīdzību lēnām sadzen bites spietuvē bites ir paklausīgas ja jums ir pietiekami pacietības Spietu vēsā vieta var uzglabāt trīs dienas tam ir pietiekami daudz barības līdzi Trešā dienā to var ielaist stropā pa skreju vai vienkārši iepurinot Pirms spieta ielaišanas stropā ievietojam kādu barības kāri lai nedaudz piesaistītu bites Daži dravnieki liek arī svaigu peru kāres lai spiets no stropa neaizlaistos Tomēr spiets aiziet prom arī no tā ka jums nav izdevies spietuvē iedabūt arī bišu māti vai arī tā ir kā savādāk gājusi bojā Tad bites dodas atpakaļ uz veco stropu vai arī uzlido blakus esošajiem ja ir nākušas no tālienes Spietam ir spieta enerģija tas ļoti aktīvi strādā Tā ir enerģija kas uzkrājusies bitēs kamēr tās bezdarbībā vazājās pa stropu gaidot izspietošanu Tagad tās atstrādā iekavēto Tāpēc tām ir jāļauj to darīt un uz 1 kg spieta jāparedz 2 3 mākslīgo šūnu apkāres lai visiem būtu ko darīt Pēc pāris dienām spiets jāapskata vai tam uz rāmjiem ir pietiekami vietas

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/raksti/dravosanas-panemieni/19-spietosana (2016-02-16)
    Open archived version from archive

  • Saimju stāvokļa novērtēšana
    saimē varroze caureja nozematoze utt Saimi ziemojot vispirms atverot saimi apskatām cik kāres bites apdzīvo tik kāres arī vajadzēs atstāt ziemošanai Jāņem gan vērā arī ka oktobra beigās novembra sākumā aiziet bojā vasaras bites un stropā paliek tikai tās kas ziemos Bieži vien to biškopji aizmirst un apskatot saimes decembra sākumā ir pārsteigti par straujo bišu skaita samazināšanos Sašaurinot saimi pareizi būtu rēķināties ar to ka bites neuzturas uz aizvākotas barības un periem Pareizi sašaurinātā ieziemotā saimē septembra beigās bites var uzturēties arī aiz šķirdēļa Ziemojot bišu saimes var izmantot divu veidu ligzdu sašaurināšanas tehniku plašas ligzdas atstājot tik kāres cik bites apdzīvo ziemošanas brīdī parasti desmit un vairāk šauras ligzdas atstājot par vienu kāri mazāk kā bites nosedz ziemošanas laikā parasti sešas vai septiņas Ligzdas sašaurina ir lieko kāru izņemšana Par liekām izņemamām uzskatāmas kāres kuras ir ar barību pilnas aizpildītas līdz pusei un vairāk pustukšas mazāk kā viena trešdaļa tukšas kāres Ziemošanas kvalitāti nosaka pavasarī pēc bišu daudzuma stropā bites nosedz kāres pilnībā bišu biruma ziemošanas laikā ziemā patērētās barības daudzuma Noteikta biškopības produkcijas veida ražošana Dravniekam vērtējot saimes pēc noteiktas produkcijas medus ziedputekšņus bišu maizi u c ražošanas spējām jārēķinās ar bišu rases saimes īpatnībām Produkcijas daudzums atkarīgs arī no dravas apkārtnē esošo augu daudzuma un to ziedēšanas laika jo biškopji mēdz izvietot saimes neapsekojot paredzamās dravas novietnes teritoriju bišu produktīvā lidojuma rādiusā Vēlme iegūt vairāk produkcijas jāsamēro ar konkrētās vietas un bišu pasugas iespējām Piemēram ziedputekšņu ražošana labāk padodas dienvidu pasugas bitēm Selekcijas darbs dravā Selekcijas darbs būtu jāveic katrā bišu dravā Jautājums ir kā Ikvienā dravā selekciju veic atlasot ražīgākās veselīgākās miermīlīgākās saimes Dravošanas sezonas laikā saimes novēro uzskaitot peru barības bišu maizes daudzumu attīstības straujumu ienesuma izmantošanas spējas Pēc tam izvēlas bišu saimi kas būs mātes saime un no tās audzē jaunās bišu mātes

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/raksti/dravosanas-panemieni/18-saimju-stavokla-novertesana (2016-02-16)
    Open archived version from archive


archive-lv.com, 2017-08-18