archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » S » STROPS.LV

Total: 261

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Lauku Lapa
    kaitēkļi Par biškopības produktiem Dažādi raksti Brošūras Likumdošana Back Likumi Kalendārs Galerija Back Video Foto 2015 Foto 2014 Foto 2013 Foto 2012 Pakalpojumi Veikals Sludinājumi Back Mans profils Jaunākie sludinājumi Lauku Lapa Lauku lapa 5 05 2015 Lauku lapa 2 02 2015 Pievienot komentāru Vārds obligāti E pasts obligāti Saits Paziņot mani par jauniem komentāriem Atjaunināt Nosūtīt Atcelt JComments Aktualitātes Pasākumi Lauksaimniekiem Kontaktinformācija Adrese Rīgas iela 22 Jelgava LV 3004

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/home/lauksaimniekiem/89-lauku-lapa (2016-02-16)
    Open archived version from archive

  • LAD atbildes uz lauksaimniecības organizāciju jautājumiem
    Par biškopības produktiem Dažādi raksti Brošūras Likumdošana Back Likumi Kalendārs Galerija Back Video Foto 2015 Foto 2014 Foto 2013 Foto 2012 Pakalpojumi Veikals Sludinājumi Back Mans profils Jaunākie sludinājumi LAD atbildes uz lauksaimniecības organizāciju jautājumiem LAD atbildes 01 2016 Platību maksājumi 01 2016 Pievienot komentāru Vārds obligāti E pasts obligāti Saits Paziņot mani par jauniem komentāriem Atjaunināt Nosūtīt Atcelt JComments Aktualitātes Pasākumi Lauksaimniekiem Kontaktinformācija Adrese Rīgas iela 22 Jelgava LV

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/home/lauksaimniekiem/278-lad-atbildes-uz-lauksaimnieku-jautajumiem (2016-02-16)
    Open archived version from archive

  • Latvijas Biškopības biedrības statūti
    par to valdei 4 5 Biedru var izslēgt no Biedrības ar valdes lēmumu ja 4 5 1 biedrs vairāk kā 12 mēnešus nav nomaksājis biedra naudu 4 5 2 biedrs nepilda Pārstāvju sapulces padomes un valdes lēmumus 4 5 3 biedrs nepilda savus pienākumus un uzņemtās saistības 4 5 4 biedrs veic citu darbību kas ir pretrunā ar biedrību un nodibinājumu likumā un šajos statūtos noteikto 4 6 Jautājumu par Biedrības biedra izslēgšanu valde izskata tuvākās sēdes laikā uz sēdi var uzaicināt izslēdzamo biedru un dot viņam vārdu sava viedokļa paušanai Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai Valdei lēmums par biedra izslēgšanu no Biedrības un šā lēmuma motivācija jāpaziņo rakstveidā izslēdzamajam biedram piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža 5 Biedru tiesības un pienākumi 5 1 Biedrības biedriem ir šādas tiesības 5 1 1 piedalīties Biedrības pārvaldē 5 1 2 saņemt informāciju par Biedrības darbību tai skaitā iepazīties ar visu Biedrības institūciju protokoliem lēmumiem un rīkojumiem 5 1 3 piedalīties visos Biedrības organizētajos pasākumos iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbību un tās uzlabošanu aizstāvēt savu viedokli 5 2 Biedrības biedru pienākumi 5 2 1 ievērot un pildīt Biedrības statūtus un pildīt sapulces padomes un valdes lēmumus 5 2 2 līdz 1 jūlijam samaksāt Biedrības biedra naudu par pašreizējo gadu bet gadījumā ja šis maksājuma termiņš ir nokavēts Biedrības biedra naudas maksājumus izdarīt paaugstinātā apmērā ko nosaka padome 5 2 3 ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt Biedrības mērķa un uzdevumu realizēšanu 5 3 Saistības biedram var noteikt ar sapulces padomes vai valdes lēmumu Nosakot biedram saistības kas atšķiras no citu biedru saistībām ir nepieciešama šā biedra piekrišana 6 Biedrības struktūrvienības 6 1 Ar Pārstāvju sapulces lēmumu var izveidot Biedrības teritoriālās un citas struktūrvienības 6 2 Struktūrvienības darbību tiesības un pienākumus kā arī attiecības ar Biedrību regulē struktūrvienības nolikums ko apstiprina padome 7 Biedrības Pārstāvju sapulces sasaukšana un lēmumu pieņemšana 7 1 Biedrības augstākā lēmējinstitūcija ir Biedrības biedru sapulce tās pienākumus pilnā apjomā pilda no biedru kopskaita ievēlēta Biedrības Pārstāvju sapulce statūtos saukta arī sapulce Pārstāvības normu pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību nosaka padome Visiem biedrības biedriem ir tiesības piedalīties pārstāvju vēlēšanās 7 2 Pārstāvju sapulcē ir tiesīgi piedalīties visi Biedrības biedru ievēlētie pārstāvji 7 3 Kārtējā Pārstāvju sapulce tiek sasaukta vienu reizi gadā ne vēlāk kā līdz 31 martam 7 4 Ārkārtas Pārstāvju sapulce var tikt sasaukta pēc valdes vai padomes iniciatīvas vai ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa Biedrības biedru norādot sasaukšanas iemeslu 7 5 Pārstāvju sapulce tiek sasaukta paziņojot par to ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces ievietojot paziņojumu Biedrības mājaslapā www strops lv 7 6 Pārstāvju sapulce ir lemttiesīga ja tajā piedalās vairāk nekā puse no Biedrības biedru ievēlētajiem pārstāvjiem 7 7 Ja Pārstāvju sapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ piecu nedēļu laikā tiek sasaukta atkārtota Pārstāvju sapulce kas ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita ar nosacījumu ka tajā piedalās vismaz divi pārstāvji 7 8 Pārstāvju sapulces lēmums ir pieņemts ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/par-mums/biedribas-statuti/293-lbb-statuti (2016-02-16)
    Open archived version from archive

  • Nolikums par rajonu nodaļu darbību
    1 Nodaļu dibina LBB biedri 2 2 Nodaļas dibināšanas sapulci izziņo un vada LBB valdes pilnvarota persona 2 3 Lēmumu par Nodaļas apstiprināšanu pieņem LBB valde pēc nodaļas dibināšanas protokola saņemšanas 2 4 Dibināšanas sapulce aizklāti balsojot ievēl Nodaļas vadītāju 2 5 Nodaļas vadītāja darbības termiņš nav ierobežots to apstiprina un atbrīvo Nodaļas biedru kopsapulce 3 Nodaļas darbība 3 1 Nodaļa 3 1 1 popularizē biškopību rajonā 3 1 2 apvieno un koordinē attiecīgā rajona biškopju darbību nodrošina informācijas apriti starp LBB valdi padomi un rajona biškopjiem 3 1 3 apkopo biškopju priekšlikumus un veic to analīzi 3 1 4 organizē pasākumus LBB programmu īstenošanai un mērķu sasniegšanai 3 1 5 informē sabiedrību par LBB darbību un aktivitātēm 3 1 6 veido darba grupas 3 2 Nodaļa izmanto LBB nosaukumu un simboliku 3 3 Nodaļas augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce kurā piedalās visi Nodaļā reģistrētie LBB biedri 3 4 Kopsapulce ir lemttiesīga ja tajā piedalās vairāk nekā puse Nodaļas biedru Ja kopsapulce nav lemttiesīga nākamo kopsapulci sasauc 15 dienu laikā Atkārtoti sasauktā kopsapulce ir lemttiesīga neatkarīgi no ieradušos biedru skaita 3 5 Balsošana kopsapulcē ir atklāta Lēmumus pieņem ar klātesošo balsu vairākumu Jautājumos par personālijām balsošana notiek aizklāti 3 6 Nodaļas kopsapulce ir tiesīga izlemt jebkuru nodaļas kompetencē esošu jautājumu kas nav valdes padomes vai biedru sapulces kompetencē 3 7 Kopsapulce ir tiesīga 3 7 1 apstiprināt vai atsaukt Nodaļas vadītāju 3 7 2 apstiprināt Nodaļas iekšējās darbības struktūru nepieciešamības gadījumā ievēlēt nodaļas padomi 3 8 Nodaļas biedru tiesības un pienākumi 3 8 1 savā darbībā ievērot demokrātijas atklātuma un taisnīguma principus 3 8 2 piedalīties un balsot Nodaļas kopsapulcēs 3 8 3 vēlēt un tikt ievēlētiem Nodaļas amatos un institūcijās 3 8 4 pildīt Nodaļas uzdevumus 3 8 5 aktīvi piedalīties Nodaļas darbā un organizētajos pasākumos 3 9 Nodaļas vadītājs

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/par-mums/biedribas-statuti/78-nolikums-par-rajonu-nodalu-darbibu (2016-02-16)
    Open archived version from archive

  • Biškopības biedrību vēstrure Latvijā
    gadā Tiesa gan sākumā kā izteikti vāciska organizācija taču pēc tam kad 1875 gadā aktīvu darbību Kurzemes Biškopju biedrībā sāk Māteru Juris tā pāris gadu laikā no vāciskas biedrības kļūst par izteikti latvisku organizāciju Zviedrijā un Norvēģijā biškopju organizētība nav bijusi tik aktīva Norvēģu biškopības asociācijas dzimšana tiek datēta ar 1884 gadu bet Zviedrijas ar 1897 gadu Vēl Latvijā šajā laika periodā 1889 gadā dibināta Lestenes Irlavas Biškopju biedrība 1890 gadā dibināta arī Rīgas Praktisko biškopju biedrība 1894 gadā dibinātas biškopības biedrības Līvānos Bārbelē Aisterē Slokā Dzirciemā 1898 gadā dibinātas biškopju biedrības Nītaurē Opekalnā Gulbenē Ķempos 1899 gadā dibināta Kalsnavas Biškopības biedrība 1905 gada notikumi Latvijā un arī 1 Pasaules kara gadi biškopību ietekmē negatīvi un Biškopības biedrību dzīve apstājas Jauns pavērsiens nāk ar Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanu Jau 1920 gada 4 februārī Latvijā tiek nodibināta Latvijas Biškopības Centrālbiedrība LBCB visas valsts biškopjus vienojoša organizācija Tās vadītājs Pauls Grīnups ir arī biškopju žurnāla Latvijas Biškopis izdevējs 1935 gada beigās sakarā ar K Ulmaņa valdības projektu atsevišķas lauksaimniecības biedrības tika likvidētas un apvienotas Latvijas Lauksaimniecības Kameras lauksaimniecības biedrību nodaļā Biškopjiem Kameras pilnsapulcēs vairs nebija pat savu pārstāvju Tika likvidēta arī LBCB un pārstāja iznākt tās izdotais žurnāls Līdz ar to tika pārtraukta Latvijas biškopības biedrību vēsturiskās attīstības secīgā gaita biedrības naudas līdzekļi un manta nonāca kopējā katlā un biškopība uz laiku palika ne tikai bez savas organizācijas bet pat bez pārstāvības tiesībām Kameras pilnsapulcēs 1940 gadā pirmajā padomju varas gadā Latvijā tika nodibināta Zemkopības Tautas komisariāta ZTK Biškopības nodaļa un lauksaimniecības kameras Biškopības piederumu apgāds tika pārdēvēts par ZTK Biškopības piederumu apgādu Biškopji cerēja ka par jaunizveidotās organizācijas vadītāju kļūs Pēteris Rizga kurš 1905 gada revolūcijā un vēlāk izrādīto kreisi orientēto uzskatu dēļ šķita pieņemams arī jaunajai varai Turklāt Rizga bija arī deputāts un 1940 gada 3 septembrī uzstājās ar daudzsološu runu par biškopības tālāko attīstību Taču biškopju un arī paša profesora Rizgas cerības nepiepildījās Par ZTK Biškopības nodaļas vadītāju iecēla S Krilovu no Maskavas Profesors Pēteris Rizga 1944 gads Atjaunojoties padomju varas un pārvaldes institūcijām tika atjaunota arī ZTK Biškopības nodaļas un Biškopības piederumu apgāda darbība un divus gadus vēlāk 1946 gadā tika nodibināta lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība Padomju Latvijas biškopis Viens no dibinātājiem ir valdes priekšsēdētājs Pēteris Rizga 1949 gadā ar Ministru Padomes lēmumu tika uzdots katrai kopsaimniecībai organizēt dravu ar ne mazāk kā 30 bišu saimēm 1956 gada 27 novembrī Lauksaimniecības ministrija izdod pavēli par Biškopības pārvaldes organizēšanu un nosaka ka jaunā organizācija darbosies ar pilnu saimniecisko aprēķinu bez budžeta līdzekļu pabalsta Jau nākošā 1957 gada 3 janvārī Biškopības pārvalde pārņem Republikānisko Biškopības apgādu 21 novembrī tiek likvidēta kooperatīvā sabiedrība Padomju Latvijas biškopis Biškopības pārvalde pārņem kooperatīvās sabiedrības ražošanas iecirkņus veikalu un laboratorijas kā arī ievācas tās biroja telpās Vēl šajā gadā tiek izveidota Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrība Nekādā gadījumā nedrīkst par zemu novērtēt Biškopības pārvaldes un Dārzkopības un biškopības biedrības lomu Latvijas biškopības attīstībā 20 gadsimta sešdesmitajos astoņdesmitajos gados Plaša spektra biškopības produktu ražošana un pārstrāde kā arī realizācija PSRS iepludināja nozarē ievērojamu kapitāla apjomu Biškopība attīstījās

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/par-mums/dazadi/73-biskopibas-biedribu-vestrure-latvija (2016-02-16)
    Open archived version from archive

  • 2012. gada notikumi
    07 2012 Pieredzes apmaiņas brauciens Ziemeļvidzeme Rīga Stalbe Burtnieki Jeri Ķoņi Ramata Bilska Rīga Pieredzes apmaiņas braucieni pie Latvijas biškopjiem Kārlis Skujiņš kurš Stalbē rādīs savas dravošanas metodes Mārtiņš Grabovskis un viņa vaska kausētavu Burtniekos Jeru pagastā tiksimies ar Modri Kalniņu un viņa bišu paviljoniem Ingrīda Vīķe Ramatā dravas mājas vajadzībām ir pārveidojusi dzīvojamo vagoniņu Bilskas pusē apmeklēsim ārstniecības un nektāraugu audzētāju Anitu Rābanti 21 07 2012 Biškopju Vasaras sanāksme Vestienā Šī gada 21 un 22 jūlijā Madonas novada Vestienas pagastā notika LBB rīkotais Biškopju vasaras saiets 2012 kas pulcēja biškopjus no visas Latvijas Lielā konkurencē tika vērtēti 93 dažādi medus paraugi no visiem Latvijas novadiem par Garšīgāko Latvijas medus 2012 tika atzīts biškopja Jāņa Kārkļa medus no Pļaviņu novada Vietalvas pagasta Savukārt par labāko medus etiķeti tika apbalvots Vilnis Špats no Cesvaines novada Neskatoties uz mainīgajiem laika apstākļiem lielākie biškopju nozares svētki aizvadīti pulcējot vairāk kā 1100 dalībniekus un citus pasākuma apmeklētājus Visgaidītākie bija konkursi Garšīgākais Latvijas medus 2012 un Veiksmīgākā biškopības produkta etiķete 2012 Par veiksmīgākās etiķetes godu cīnījās 40 pretendenti Etiķetes vērtēja žūrija un savu simpātiju izvēlējās skatītāji Vienbalsīgu uzvaru žūrijas un skatītāju atbalstu ieguva Vilnis Špats no Cesvaines novada ar etiķeti dažādu ziedu medum 22 07 2012 Sagatavota un izdota brošūra Dezinfekcija dravā autore Ineta Eglīte Brošūrā pastāstīts ne tikai kā veikt dezinfekciju dravā un izskaidrots kāpēc to darīt bet arī sniegts ieskats par to kā rīkoties lai darbā laikā nenodarīt pāri sev un citiem 23 07 2012 LBB rīko savā vēsturē pirmo oficiālo preses konferenci Konference tika rīkota ar mērķi paziņot konkursa Latvijas garšīgākais medus rezultātus plkst 11 00 Zemkopības ministrijā 314 telpā Preses konferencē tika nosaukti konkursa rezultāti bija iespēja degustēt konkursa finālistu medu pastāstīts par šī gada medus ienesumu Latvijā kā arī tika sniegta informācija par iespēju piedalīties nākošajā konkursā Latvijas atzītākais medus 2012 kas notiks Piena maizes un medus svētku laikā Jelgavā ko LBB rīko sadarbībā ar starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1 25 07 2012 Bišu saimju izvietošana Ādažu poligonā 2 gads No 25 jūlija līdz 10 septembrim LBB biedriem bija iespēja izvietot bišu saimes viršu ganībās Ādažu poligonā 27 28 07 2012 Pieredzes apmaiņas brauciens Ziemeļvidzeme Rīga Veselava Strautiņi Anna Gaujiena Kauguri Stalbe Rīga Braucienā pa Vidzemi varēs iepazīties ar šādiem biškopjiem Veselavas pagasta biškopis Imantu Daukstu kurš darbojoties biškopībā četrus gadus ir sasniedzis vērā ņemamus rezultātus un atziņas ko rādīt kolēģiem Pie Sarmītes Brīdakas skatīsimies Alūksnes rajona sakoptāko dravu Strautiņu pagastā Andis Kaktiņš kaut arī biškopībā darbojas nesen rādīs kokapstrādes cehu Annas pagastā kur tiek gatavoti bišu paviljoni Kauguru pagastā ciemosimies pie Rakštu ģimenes biškopjiem kuri daudzas nepieciešamās ierīces ir izgatavojuši pašu rokām Otto Abzolons stāstīs un rādīs dravošanas metodes Straupē 31 1 08 2012 Pieredzes apmaiņas brauciens Zemgale Kurzeme Rīga Zaļenieki Jaunpils Zante Strazde Turlava Zvārde Rīga Braucienā pa Kurzemi varēs iepazīties ar šādiem biškopjiem Vērtēt Zigmāra Briģa dravošanas metodes Zaļenieku pagastā Ciemoties pie dravas īpašnieka Gunāra Veskas Jaunpilī Gunārs Rosickis demonstrēs kāru dezinfekciju un dravošanu Zantes pagastā Turlavā pie Raivja Sadauska iepazīties ar šūnu kausēšanu un ražošanu Māris

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/par-mums/dazadi/70-2012-notikumi (2016-02-16)
    Open archived version from archive

  • Pus pasaka par bitēm jeb īsa pamācīšana biškopībā
    no rokas mutē tas ir no snuķa snuķī iebaro Karalienei Mātei Un tā nepārtraukti visu laiku kamēr notiek oliņu dēšana Līdzīgi kā gaļas mašīnā desu taisīšanas laikā pa vienu galu iekšā pa otru ārā Tikai Karaliene Māte nedēj vienu garu olu bet it kā saknaibītu sīkākos no 1 2 līdz 1 8 milimetri garos gabaliņos sardelītēs Un šīs oliņas ir baltā krāsā nevis brūnas kā sardeles Ja labi baro un ja vajag Karaliene Māte var izdēt līdz 2000 oliņu diennaktī Ēdiena galvenās izejvielas ir medus un ziedputekšņi kam papildus pievieno bišu pašu izstrādātas speciālas piedevas Rezultātā iegūst sevišķu ēdienu ar brīnišķīgām īpašībām Tādu senos laikos ēduši tikai Dievi piekožot bišu maizīti Sulaiņi un kalpi pa to laiku tīra un slauka Karalienes Mātes ķermeni izsukā un sakārto sīkās spalviņas iznes podiņu izdzenā parazītus ja tādi parādās Bet apsardze kā jau apsardze nelaiž nevienu svešu klāt pārbauda dokumentus Bišu personību apliecinošs dokuments ir viņu smarža katrai saimei sava Trani ir lielāki un resnāki par biti apauguši ar spalvām Neskatoties uz to viņi tikai laiski vazājas pa mitekli neko nedara un darbā nepalīdz Viņiem arī nav dzeloņa un ja būtu diezin vai prastu ar to rīkoties Pēc būtības trani ir slinki liekēži Pat paēst paši neprot bites tos baro lai nenomirtu badā Trani vajadzīgi tikai Karalienes Mātes kāzu ceļojumam Pietiek ar dažiem simtiem Karaliene Māte uzlido augstu gaisā kāds no stiprākajiem viņu tur panāk un tad tiek svinētas kāzas Nekad nevar zināt kad Karalienei Mātei atkal ievajadzēsies rīkot kāzas tāpēc bites viņus piecieš pabaro un tur rezervē Var arī gadīties ka saimē parādās jauna Karaliene Māte arī tad jārīko kāzas Bet rudenī traniem vienkārši nedod ēst un izdzen no mājām lai ziemā tādu liekēžu nebūtu Pavasarī ja vajadzēs izaudzēs jaunus Vēl viena piezīme Te nu gan mēģināts samelot pamatīgi visi zina ka ziloņi kokos nekāpj Bet neviens nezina ko īsti ēduši un ēd Dievi Darba bites mūža garums var būt ļoti dažāds Pavasara vasaras laikā kad daudz un smagi jāstrādā tikai 30 35 dienas bet pārziemojot koka dobumā vairākus mēnešus Tajā pašā laikā Karaliene Māte neskatoties uz intensīvo strādāšanu dzīvo 4 5 gadus Lūk ko nozīmē Dievu ēdiens Citiem vārdiem tas ko var dot bites Sacītam jāpiemetina ka visu lielo bišu daudzumu saimē sauc par darba bitēm jo viņas izdara visus nepieciešamos darbus atskaitot oliņu dēšanu Sauc arī par medus bitēm jo viņas taču nes medu Ir arī citas bišu sugas bet no tām cilvēks dabū galvenokārt dzēlienus Starp citu darba bites ja nepieciešams var sākt arī dēt oliņas tikai no šī pasākuma nekas labs galā nesanāk Tā kā Karaliene Māte dzīvo vairākus gadus katru vasaru tiek svinēta viņas dzimšanas diena ziemā vēl neviena nav dzimusi Tajā dienā bites samazina nektāra vākšanu bet tā vietā nes mājās dažādus sīkus smaržīgus ziediņus sataisa buķetes un pasniedz jubilārei Karaliene Māte savukārt uz laiku pārtrauc dēšanu iekārtojas tronī un saņem apsveikumus Svinīgās ceremonijas laikā bites dod mazāk ēst lai oliņas nebirtu ārā vienā čupiņā Svinīgajai daļai seko koncerts Bites vienlaicīgi ir gan klausītājas gan priekšnesumu izpildītājas uz maiņām pa grupām un koriem Pa starpām lai būtu jautrāk tiek iemalkots medalus To jau vairākas dienas iepriekš raudzē no nektāra speciālos vaska toveros Ja nektāru tūlīt nepārstrādā medū tas sāk rūgt un pārvēršas uzjautrinošā dzērienā medalū Bet to taisa tikai svētku reizēs Starp citu to no bitēm iemācījās arī mūsu senči Visās dzīrēs un saietos tika lietots medalus Tikai mūsu senči nevarēja savākt tik daudz nektāra lai pietiktu kaut vienam kausiņam Ja raudzēja kopā ar visiem ziediem iznāca lopbarība Tādēļ viņi izdarīja otrādi medu pārvērta nektārā tas ir pielēja medum ūdeni Gala rezultāts iznāca vēl labāks nekā bitēm Tas tā starp citu Labāk runāsim par bišu dzīrēm Koncerts parasti iznāk diezgan garš jo piedalās daudz koru un ansambļu Ansamblī nedrīkst būt mazāk par simts bitēm bet korī vēl vairāk Un tomēr kopā pa visu saimi iznāk daudz Drīzi vien visiem kļūst garlaicīgi jo kori dzied praktiski vienu un to pašu dziesmu izplatīdami vienas un tās pašas smaržas tas ir pēc bišu saprašanas melodijas Arī medalus dara savu Vienīgi zināmu dzīvību ienes tranu koris kura basi atmodina pat iesnaudušos nogurušo Karalieni Māti Par laimi tranu koru nav daudz labi ja viens vai divi Daudzām bitēm interesanti palūkoties uz saviem tēviņiem kurus ikdienā nemaz nedabū redzēt Visiem patīk arī solo deju priekšnesumi bites nekad nedejo saķērušās pa pāriem vai lielākās grupās Galvenokārt tās ir vēderdejas tās bitei vislabāk padodas jo savu vēderu var viegli kustināt un locīt visos virzienos Ar dejas palīdzību bite slavina un izsaka pateicību Karalienei Mātei pastāsta par saimes garastāvokli medus krājumiem un citas lietas Dejotāju nav daudz jo ne visas bites to labi prot Tādēļ dejas noskatās ar lielu interesi Un tā līdz rītam Protams ka otrā dienā nekāda lielā nektāra vākšana nesanāk labi ja kāda bite aizlido pēc ūdens Ja sagadās ka tajā dienā līst lietus visi priecājas ka nav jāiet darbā Atkal piezīme Reālā bišu dzīvē nekāda mātes dzimšanas dienas svinēšana un ar to saistītās izdarības ieskaitot dejošanu nenotiek Tomēr jāsaka ka dejošana kā tāda tik tiešām notiek tikai citā reizē un ar citu uzdevumu Bet tāda lieta kā medalus patiešām ir un to dzer tikai viņu neizgatavo bites bet cilvēki paši Bites savu mājokli būvē no vaska Saka ka bites izvelk vai šuj vaska šūnas un šūniņas Īstenībā ne šuj ne velk Tur nav nekā ko vilkt vai stiept tāpat kā nav nekādu diegu un lielāku materiāla gabalu kurus varētu sašūt Bites ar speciāliem kāju instrumentiem loba nost no sava vēdera sacietējošo sviedru vaska plēksnītes lipina tās kopā un būvē savu dzīvokli Silts vasks ir mīksts un lipīgs bet kļūst cietāks kad atdziest Pareizāk būtu jāsaka mūrē nevis stiepj un šuj Bet paliksim arī mēs pie tā kā ierasts Tīrie brīnumi kā bite var izsviedrēt no saviem vaska dziedzeriem vasku ja viņas ķermeņa temperatūra var maksimāli sasniegt 46 Celsija grādus ja sevišķi papūlas bet vasks kad cilvēks grib to izkausēt kļūst šķidrs aptuveni 65 grādu temperatūrā Kāpēc tas tā to saprot tikai daži cilvēki Šūna ir pie mitekļa griestiem vai sienām piestiprināta vertikāla plāksne ar iedobītēm sānos abās pusēs No šīm iedobītēm sākot bites mūrē citu citai cieši blakus sešstūrainas it kā caurulītes mazas tvertnītes jeb kanniņas sauciet kā gribat Tiešām izskatās ka tās tiek izvilktas Bitenieki tās sauc par šūniņām Šūniņas izvelk šūnas abās pusēs un šo mitekļa mēbeli sauc par kāri jo patiešām karājas piešūta pie griestiem nevar teikt izvilkta no griestiem Tādu miteklī ir daudz dažādos virzienos bet visas kāres vertikāli karājas Kāru uzbūve ir īsts celtniecības meistardarbs Izmantojot tikai vienu būvmateriālu vasku ar vismazāko materiāla patēriņu ir panākta vislielākā iespējamā celtnes stiprība Cilvēks šādus stiprības aprēķinus var veikt tikai ar inženiera izglītību Bet kur mācījusies bite Bez tam šūniņu izmēru precizitāte sasniedz dažas milimetra desmitdaļas Šūniņas izmanto gan barības uzkrāšanai gan jaunās paaudzes izaudzēšanai gan kā atpūtas vietu kad tā ir tukša Tādēļ tiek izvilktas triju veidu šūniņas medus bišu un tranu šūniņas Bez tām uzmūrē atsevišķas liela izmēra tievam zvanam līdzīgas šūniņas kas paredzētas jaunu māšu izaudzēšanai Tās gan sauc par mātes kanniņām jo atgādina piena kannu ar vaļējo galu uz leju Visas šūniņas izņemot kanniņas izvilktas nedaudz slīpi uz augšu lai netecētu vai nebirtu ārā tur ievietotā barība Medus šūniņās ievieto un uzkrāj medu un ziedputekšņus Kad šūniņa pilna to aizmūrē ar vāciņu aizvāko Medus tajā var glabāties gadiem ilgi Bišu šūniņas ir nedaudz īsākas piemērotas bites augumam jo paredzētas jauno bišu audzēšanai Karaliene Māte iedēj tajā jau pieminēto oliņu no kuras izšķiļas cirmenītis attīstās un triju nedēļu laikā izaug jaunā bite Sākumā vecās bites barotājas baro cirmenīti ar speciāli sagatavotu barību peru pieniņu kuru iepilda šūniņā Cirmenītis peld pieniņā kā mazā dīķītī un tik ēd kamēr izēd tukšu Tad šūniņu aizvāko un ļauj viņam augt kamēr pienāk diena kad pati saviem spēkiem no šūniņas izgraužas un piedzimst jauna bite Kuram bērnam gan nepatiktu peldēt silta saldējuma vannā ar zemeņu ievārījumu un ēst un ēst cik vien gribas un cik var Mazais Edžiņš teiktu Tā tik ir īstā dzīve Mmm Ņamma Tranu izaugšana un piedzimšana notiek līdzīgi tikai šūniņas ir nedaudz lielākas Karaliene Māte tajās iedēj neapaugļotas oliņas un cirmenīšus baro ar līdzīgu barību Ja no tās pašas oliņas izšķīlušos cirmenīti baro ar speciālu daudz labāku barību un ilgāk nekā paredzēts bitei tad nedaudz vairāk nekā divu nedēļu laikā izaug jauna māte kā jau zināms daudz lielāka par biti Mātes peru pieniņu sauc par apilaku Arī to kā ļoti vērtīgu un veselīgu cenšas iegūt cilvēks Bites neviena un ne no kā nebaidās droši aizstāvas un uzbrūk ikvienam kas apdraud mitekli traucē darbā vai izplata nepatīkamu smaku Izņemot divas lietas uguni un ūdeni Neviens nevar pretoties briesmīgajam meža ugunsgrēkam ieskaitot lielo lāci vai briedi kur nu vēl mazo bitīti Visi mūk un glābjas cik vien ātri var Jebkura uguns sākas ar dūmiem Tos bites saož pirmos un no pieredzes saprot ka draud briesmas Ka iespējams nāksies mukt Tādās reizēs pamet visus darbus aizmirst ienaidniekus un steidzīgi metas glābt kas glābjams Neko lielu jau izglābt nevar vienīgi var paspēt iesūkt guzā nedaudz medu un paņemt līdzi lai būtu kādam laiciņam ar ko izdzīvot svešumā Nu lūk Šīs bailes no dūmiem cilvēks izmanto lai iebaidītu un novērstu uzmanību kamēr izzog no mitekļa šūnas ar medu Tas notiek tik vienkārši ka taisni jābrīnās kā bites ļauj sevi tā apmuļķot Uztaisīt dūmus un iepūst bišu miteklī var ar daudziem paņēmieniem Tā tiek ātri nobaidīta visa saime ieskaitot sargus Panākumi gandrīz vienmēr garantēti Otra lieta ūdens Lidojot tālu prom no mājām vienmēr jāpadomā kā sveikam un veselam tikt atpakaļ Ja pēkšņi uznāk lietus tad var arī nepaspēt Un ja trāpa kāda lielāka lietus lāse Tā taču ir tikpat smaga kā pati bite vai vēl smagāka Tad būtu tāpat kā cilvēkam kuram pēkšņi no debesīm uzkrīt miltu maiss Protams var paslēpties zem kādas koka lapas var ielīst lielākas puķes ziedā un nogaidīt kamēr lietus pāries Nav tik slikti kā ar uguni Tomēr nepatīkami kad lietus pilieni dauza pa lapām Un ar slapjiem spārniem arī nav nekāda lidošana Bez tam ar laiku kļūst auksti sāk zust spēki Tādēļ bites redzot pamalē tumšu mākoni vai dzirdot ducinām pērkonu drošs paliek drošs steidzas mājup Visas atlido reizē ieeja kokā izskatās kā piltuves kakls pa kuru plūst iekšā bišu strūkla Tomēr ir izņēmumi Saimē dzīvo dažas bites kuras no ūdens nebaidās Tieši otrādi tās ar prieku nirst dīķos un seklos ezeros līdz pašam dibenam Tās nenes vienkāršo nektāru bet ir speciālu smaržīgu vielu sagādātājas Dažas no vielām kas derīgas bitēm var dabūt tikai dīķu dūņās ūdens liliju un kalmju saknēs Viņu nevajag daudz tādēļ ar sagādi nodarbojas tikai dažas bites jo tas dārgi izmaksā Protams tās nav parastās bites bet apgādātas ar niršanas aparātu akvalangu kas ir ļoti sarežģīts jo pašas bites uzbūve ir sarežģīta Sevišķi grūti pielāgot aparātu snuķim tā lai varētu iesūkt vajadzīgo smaržas vielu bez ūdens Tāpat grūti kājām pievienot peldspuras bet spārnus aizsargāt pret samirkšanu Nav zināms kur un kā tādas bites rodas kas viņas apmāca niršanas mākā Nekādu skolu semināru vai kvalifikācijas celšanas kursu nav Nav manīti arī audzinātāji skolotāji vai kādi citi pedagogi Tikko piedzimusi bitīte izlien no šūniņas noslauka acis notīra snuķīti sakārto spārniņus un tūlīt ķeras pie darba nevienam nejautādama kas man jādara Un tā dienu pēc dienas atbilstoši savam vecumam un spēkiem tīra māju un šūniņas sāk nest nektāru baro cirmenīšus un tranus sviedrē vasku būvē un remontē māju pieņem no savācējām un ar pieri iestampā šūniņā ziedputekšņus pārstrādā nektāru medū izgatavo peru pieniņu dejo ziņnešu dejas vēdina telpu stāv sardzē pie ieejas un beigu beigās kā pieredzējusi bite kļūst par kādu no Karalienes Mātes svītas locekļiem Un vēl citi darbi piemēram jaunas mājas vietas izlūkošana nektāra daudzuma un atrašanās vietas noteikšana utt Visu nemaz nevar uzskaitīt Acīmredzot visas šīs zināšanas un mākas kā mēdz teikt ieliktas jau šūpulī tas ir oliņā šūniņā Cilvēka saprašanai tas par grūtu Kā jau stāstīts arī lācis kāro medu Ne tikai medu viņš apēd visu ko vien bišu miteklī var dabūt Bieži vien nedomādams par nākotni izposta ligzdu tā ka bitēm to jāpamet Tādēļ lācis ir viens no lielākajiem ienaidniekiem otrā vietā aiz ugunsgrēka Atšķirība tā ka bites no lāča nemūk bet cīnās līdz pēdējiem spēkiem Nelaime tā ka lācim ļoti bieza vilna gandrīz nekur nevar tikt klāt lai iedzeltu Vienīgā vārīgā vieta ir plikais purns uz kuru tad arī tiek virzīti galvenie uzbrukuma spēki Tas stipri apgrūtina medus iegūšanu jo ar vienu ķepu visu laiku jāatgaiņā bites vai arī jātur uzspiestu purnam bet ar otru jāturas pie koka Trešās ķepas nav kuru varētu bāzt caurumā pēc medus Ja gadījās gluds koks bez zariem tad lācim parasti nācās iztikt bez medus vai iet meklēt citu koku Zarainā kokā situācija bija līdzīga bites uzbruka tāpat Bet tad lācis iekārtojās kokā ar galvu uz leju virs bišu mājokļa turoties zaros ar pakaļkājām Nu varēja pārmaiņus lietot abas ķepas gan purna sargāšanai gan medus ķeksēšanai skatoties kā ērtāk Bet tādu izdevīgu koku nebija daudz Lai varētu tikt pie medus arī gludajos kokos kas auga turpat midzeņa tuvumā lācis ziemas miegā snauzdams un saldo ķepu tā viņam sapnī likās sūkādams izdomāja jaunu paņēmienu Nākošajā vasarā noplēsa bērzam tāsi un izgatavoja baltu masku pēc cilvēka ģīmja un līdzības Uzlika masku un lāci vairs nevarēja pazīt Un arī purns bija nosegts Jau pirmais mēģinājums izdevās Bites sākumā patiešām lāci nepazina Nekāda ģīmja nebija vispār tikai balts plankums Nebija arī straujo melnās ķepas atgaiņāšanās kustību Lācis uzvedās mierīgi un klusi Bet drīzi vien lāci nodeva asā smaka un ieradums visu lauzt un skrāpēt Atsākās vecā nesamierināmā cīņa kas beidzās ar bišu uzvaru ja koks bija jauns stiprs un galvenais gluds Šādu medus iegūšanas paņēmienu sauca par bišu kāpšanu jo bez kāpšanas medu dabūt nevarēja Sakarā ar to radusies dziesmiņa Aijā žūžū lāča bērni Tēvs aizgāja bišu kāpti Māte ogu palasīt Tēvs atnesa medus kāri Māte ogu vācelīti Kas ir medus kāre tas zināms bet kas tā vācelīte tāda Tad lūk tā ir tā pati bērza tāss lāča maska ko viņš pametis kā vairs nederīgu Tikai sakaltusi savērpusies ritulī atgādinot saldējuma tūtiņu bet daudz lielāka Tajā tad lāču māte arī pārnesa salasītās ogas droši vien meža zemenītes Tiem lācēniem arī klājas pavisam labi Medus ogas ko vēl var vēlēties Šeit vajadzīga maza piezīme bites dara visus minētos darbus un vairākus citus tikai ne niršanu ūdenī Tas nu būtu par traku Nav jau ūdens vaboles Kā patiesīgi teikts bites baidās no ūdens un tādēļ mūk pat no tumša lietus mākoņa Bet par lāci šajā sadaļā sastāstītas tīrās pasakas Noplēst tāsi no bērza viņš var gan bet aizdomāties līdz maskas izgatavošanai nu nekad Maz ticams arī ka lācis ar lāceni nes medu un ogas bērniem uz midzeni Labi ja lācēns dabū pasūkāt saldo tēva ķepu Bet dziedāt par to jau drīkst Bišu valoda ir kustību un smaržu valoda Retāk lieto skaņas valodu Tas tādēļ ka tik lielā saimē ar daudziem tūkstošiem bišu gribot negribot rodas liels darba troksnis kurā atsevišķas skaņas šā kā tā nebūtu sadzirdamas Tāpat kā skolas koridorā starpbrīdī vai kādā lielā ballē kad visi runā bet neviens vairs nekā nesaprot ja arī vēlētos Tikai teātrī kad visi sēž klusu un klausās var dzirdēt un saprast ko viens runā Bet bišu saimē nekāda teātra nav izņemot Karalienes Mātes dzimšanas dienas svinēšanu viņām nav laika klausīties visu laiku nopietni jāstrādā Arī sapulces rīkot nav laika Ar skaņas palīdzību ziņu nodod tikai retos gadījumos Piemēram kad bite satiekas viens pret vienu ar ienaidnieku Tad gan maina lidojuma toni parastā maigā vietā tas kļūst griezīgi ass kaucošs kā sacīkšu automobilim uzņemot ātrumu Ja tāda kaucoša bite sāk riņķot gar degunu viņas skaņas valoda ir pilnīgi skaidra viņa pavēl lasīties lapās ja nē dzels Viens no retiem izņēmumiem ir dziedāšana To gan atļaujas tikai jaunā un vecā Karaliene Māte vienu reizi gadā Viena izdod skaņu tūūū tūūū tūūū kas atgādina kontrabasu kuru spēlē pagrabā Otra atbild pīīī pīīī pīīī pī pī pī kā jauna pīlīte Bitenieki saka ka mātes dzied Par dziedāšanu to grūti saukt bet cita vārda arī nav Tādā veidā viena paziņo ka teju teju piedzims ka graužas ārā no kanniņas lai vecā protas savāc daļu bišu un lido prom uz citu mājvietu to sauc par spietošanu Vecā atbild ka pieņemts zināšanai un domā ko darīt galēt jauno nost vai tiešām spietot Atkarībā no pieņemtā lēmuma kas atkarīgs no daudziem apstākļiem dziedāšana var pārvērsties par lamāšanos Ir jau vēl citi gadījumi kad bites izmanto skaņu Tomēr pirmajā vietā ir smaržas zinātnieki tās sauc savādāk tās ātri izplatās pa visu māju un apkārtni visiem ātri paziņojot kas noticis kas jādara Smaržas ražo un izdala galvenokārt Karaliene Māte mazāk pašas bites Ziņneši saņem smaržu no mātes un iznēsā pa visu mājokli Ar smaržu palīdzību Karaliene Māte vada visas milzīgās saimes dzīvi Ar smaržu palīdzību tiek nodoti rīkojumi un pavēles ziņots par briesmām par ienaidnieka klātbūtni un gribot vai negribot arī par pašas Karalienes Mātes veselības stāvokli un darba spējām Pēdējā gadījumā lēmumu pieņemšanu bites ņem savās rokās un gadās ka tiek nolemts audzēt jaunu māti Cits svarīgs sazināšanās veids ir dejošana Pamatā kā jau teikts ir vēderdejas galvenokārt ātrāka vai lēnāka vēdera kustināšana pa labi pa kreisi ar sekojošu rāpošanu veidojot dažādas figūras Figūras orientētas noteiktā leņķī attiecībā pret sauli Dejošana notiek mājoklī pilnīgā tumsā kad saule nemaz nav redzama Tīrie brīnumi kā viņas var redzēt dejošanu un kā zināt kurā vietā tajā brīdī atrodas saule Rāpošanas un vēdera kustināšanas ātrums kā arī izdejotās figūras parasti astotnieka lielums un virziens parāda kurā virzienā jālido pēc barības cik tālu tā atrodas un cik daudz viņas tur ir Var jau būt ka ir vēl citi dejas soļi un citas ziņas kuras pārējām bitēm nodod izlūki Tāda dejošana nav vis izprieca bet gan darbs Prieka un jautrības dejas kā jau stāstīts tiek dejotas tikai vienreiz gadā mātes dzimšanas dienā Tad gan iet vaļā Tiek izmēģināti dažādu deju soļi fokstrots tango arī Vīnes valsis kazačoks krakovjaks lambetvoks un daudzas citas Bišu daudz un deju daudz katra grib kaut ko parādīt Bet par cik bites neprot dejot divatā jo kāju par daudz tad tur nekas prātīgs nesanāk Tā ir tikai joku taisīšana vispārējai jautrībai kā parodijas par cilvēku dejām Piemēram

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/raksti/355-pus-pasaka-par-bitem-jeb-isa-pamacisana-biskopiba (2016-02-16)
    Open archived version from archive

  • Ziemassvētku tirdziņš Vācijā
    vietām tirdziņā Pa dienu uz skatuves uzstājas amatieru teātra grupas leļļu teātri vakara pusē sāk muzicēt dažādas amatieru mūzikas grupas un arī profesionāli mākslinieki Šajā vietā jaunajiem māksliniekiem no tuvākas un tālākas apkaimes ir iespēja kāpt uz skatuves un izmēģināt spēkus Bērniem centrālā apmeklējuma vieta ir karuselis Katru dienu tirdziņš ir kupli apmeklēts un apkārt valda jautrība ko pavada patīkama karstvīna smarža Šķiet pie mums trūkst šādas satikšanās vietas lai varētu draugu pulkā nepiespiestā gaisotnē pārrunāt priecīgos notikumus un arī atrisināt sasāpējušos jautājumus Bērniem tirdziņā centrālā apmeklējuma vieta ir karuselis Protams tirgus pilda arī savu galveno tirgus uzdevumu cilvēki var iegādāties dažādus izstrādājumus un dāvaniņas svētkiem Tirgojot Valmieras apkaimes rokdarbnieču saadītās zeķes cimdus un citus izstrādājumus bija patīkami apzināties ka šie darbi tiek novērtēti un atzīti par ļoti kvalitatīviem Mūsu rokdarbus Vācijā atpazīst un arī laprāt iegādājas jo tas ir roku darbs kas tiek attiecīgi novērtēts Strādājot tirdziņā bija iespēja arī tirgot medu un bišu vaska sveces Interesanti ka medu un sveces vislabāk pazīst sākumskolas skolēni Tieši viņi kopā ar vecākiem apmeklējot tirdziņu stāsta par medu un svecēm jo skolās tiek runāts par bišu dzīvi un biškopības produktu ietekmi uz cilvēku veselību Vācijas biškopji ir ļoti aktīvi iesaistījušies projektā par jauniešu iepazīstināšanu ar biškopību tās ietekmi uz ekosistēmu un nozīmi pārtikas produktu ražošanā Pēc statistikas Vācijā uz vienu iedzīvotāju tiek patērēts daudz vairāk medus nekā pie mums Tradicionāli vāciešiem strādā mūsu teiciens Sāc katru dienu ar medus karoti vienu jo viņi tiešām sāk brokastis ar medusmaizi Valmieras apvidus rokdarbnieku darinātais Vācijas tirdziņā Medu Vācijas pircēji cenšas iegādāties pie pazīstamiem biškopjiem ja nē tad vismaz izvēlas Vācijā saražoto pret ievestajiem izturas ļoti piesardzīgi Tirdziņā nebiju pirmoreiz tāpēc tie pircēji kuri bija medu iegādājušies iepriekšējos gados un atzinuši par labu šogad atgriezās lai atkal iegādātos Latvijas medu Labākais novērtējums ir tas ka

    Original URL path: http://www.strops.lv/index.php/raksti/354-ziemassvetku-tirdzins-vacija (2016-02-16)
    Open archived version from archive


archive-lv.com, 2017-05-27