archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » R » RSU.LV

Total: 1772

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Noslēgusies sociālo zinātņu studentu zinātniskā konference | Eiropas studiju fakultāte | Studentiem | Rīgas Stradiņa universitāte
    konferencinotika trešā sociālo zinātņu studentu zinātniskā konference kurā piedalījās 17 Eiropas studiju fakultātes studenti Referātus izvērtēja komisija ņemot vērā darba saturu un rezultātus prezentācijas kvalitāti kā arī studenta prasmi uzstāties un atbildēt uz jautājumiem Labāko zinātnisko darbu autori saņems naudas balvas Konferencē tika aplūkoti aktuāli ekonomiskie un politiskie jautājumi kas atklāja studentu labo sagatavotību un ieinteresētību dažādu problēmjautājumu risināšanā Lielākajai daļai studentu šī zinātniskā konference ir pirmais solis viņu turpmākajā pētnieciskajā karjerā Naudas balvas no AS SEB banka saņems Eiropas studiju fakultātes Reģionālās ekonomikas un biznesa katedras bakalaura studiju programma Mazā un vidējā biznesa vadība 3 kursa studenti Katrīna Allika darba nosaukums Darba tirgus strukturālā nesabalansētība kā uzņēmējdarbības attīstību kavējošs faktors Latvijā un Artūrs Mucenieks Biznesa stratēģijas izveide un pilnveide inovatīvam produktam Klusais skaļrunis Katrs saņems naudas balvu Ls 25 Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras bakalaura studiju programmas Starptautiskās attiecības Eiropas studijas 2 kursa studente Alise Āboltiņa Latvijas administratīvi teritoriālās reformas ietekme uz Limbažu novada un Igaunijas pašvaldību sadarbību saņems Ls 30 bet maģistra studiju programmas Politika un valsts pārvaldība 2 kursa studente Elīna Indāne Politiskā IQ noteikšana pilotprojekts Ls 20 Pēdējās izmaiņas 10 20 10 Maijs 2014 Notikumu kalendārs Jan 5 Ziemas uzņemšana Jan 7 14 00 15

    Original URL path: http://www.rsu.lv/studentiem/380-eiropas-studiju-fakultate/6662-noslegusies-socialo-zinatnu-studentu-zinatniska-konference (2015-01-07)
    Open archived version from archive


  • Viedoklis. Doc. V. Ščerbinskis par 16.martu | Eiropas studiju fakultāte | Studentiem | Rīgas Stradiņa universitāte
    jautājums jo saistās ar vēsturiskiem notikumiem Tas ir iekšpolitisks jautājums jo turpina ietekmēt norises mūsu valstī Tam ir arī starptautiskā dimensija Atbildes uz šo jautājumu nav viennozīmīgas Kas notiek šajā dienā Parasti 16 martā relatīvi neliela grupa cilvēku dodas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā cita vēl mazāka grupa teatrāli piedalās protestējot pret pirmo grupu Īpašu publicitāti pasākumam piedod arī starptautiskais fons kad vāji vēsturi izprotoši vai angažēti plašsaziņas līdzekļi popularizē stāstus par nacisma atdzimšanu Šos vēsturiskos jautājumus ar atšķirīgo interpretāciju aktīvi izmanto politiskie spēki ne tikai Latvijā bet arī citviet pasaulē lai pozicionētu savu identitāti piemēram tā ir Nacionālā apvienība kura konsekventi cenšas uzsvērt 16 marta lomu Latvijas vēstures piemiņas kontekstā uzskatot to par sava veida lakmusa testu patriotismam No otras puses tās ir protams arī dažas nelielas t s antifašistu grupas kuras iegūst savu atpazīstamību lielākoties protestējot tikai pret šo pasākumu Visu situāciju sarežģī apstāklis ka protestētāju un viņu politisko aizstāvju simpātijas pret neatkarīgo Latviju vispār bieži tiek apšaubītas Tā ir 16 marta politiskā dimensija Lielais jautājums ir ko darīt Vienmēr pēc 16 marta tiek pievērsta pārspīlēti liela uzmanība starptautiskās sabiedrības reakcijai pret 16 marta atzīmēšanu Latvijā piemēram ko un kā uz to reaģēja Krievija kuras reakcija lielākoties jau ir prognozējama Tomēr līdzās uzdevumam skaidrot šos notikumus starptautiskajai sabiedrībai galvenās pūles ir jāvelta pašas valsts iedzīvotāju izglītošanai kas bija leģions kāda bija tā saistība ar okupācijas varu kāda bija tā nozīme karā utt Ļoti maz uzmanības ir veltīts vēstures jautājumiem kā sabiedrību integrējošiem faktoriem jo vienota vēstures izpratne ir vienotas nācijas nosacījums Kā vēsturi kuru pēta vēsturnieki nodot sabiedrībai un skolām Laikam jāsāk ar to ka joprojām šķiet diezgan nepārprotami tas ka pastāv dažādas vēstures notikumu interpretācijas latviešu un krievu skolās Lai gan profesionālu vēsturnieku vidū par tādu jautājumu kā piemēram okupācijas fakts vairs nediskutē tas šķiet pašsaprotams skolēns izaug joprojām apšaubīdams to kas lielākajai Latvijas pilsoņu daļai ir skaidrs un nepārprotams Jārēķinās ka vēstures skaidrošanas jautājums ir pacietīgs un ilglaicīgs darbs vairāku desmitu gadu garumā sadarbojoties ar akadēmiskajiem vēsturniekiem un tiem kas veido izglītības politiku Latvijā Pat ja uzskatām ka 16 marts varētu būt atceres diena jāņem vērā ka Latvijā jau ir ļoti daudz atceres dienu un nereti pat vēsturniekam ir grūti saprast kura diena kam tiek veltīta un kāds ir bijis iemesls to iekļaušanai oficiālo atceres dienu sarakstā Piemēram neviennozīmīgi vērtētā decembrī atzīmējamā pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena kas ir ļoti apšaubāma atceres diena un par kuras pastāvēšanu lielākā daļa sabiedrības visticamāk pat nezina Ironija ir tā ka vairākums no šajā atcerē pieminētajiem staļinisma režīma iznīcinātajiem cilvēkiem paši pēc savas dziļākā pārliecības būdami padomju pilsoņi bija atstājuši Latviju un palikuši toreizējā PSRS Dažus no tiem Latvija pat bija izraidījusi no valsts kā valsts ienaidniekus Vai viņi simpatizēja Latvijas Republikai Kāds ir viņu sakars ar Latviju kā neatkarīgu valsti Tiešā veidā nekāds bet tomēr šādu dienu mēs valstiskā līmenī atzīmējam Cits piemērs kā atzīmējamā diena iekļauta Starptautiskā sieviešu diena 8 martā kas ir skaidri izteikta padomju okupācijas laika palieka Līdz ar

    Original URL path: http://www.rsu.lv/studentiem/380-eiropas-studiju-fakultate/6653-viedoklis-docents-valters-scerbinskis-par-16-martu-svarigak-ir-veidot-vienotu-vestures-izpratni (2015-01-07)
    Open archived version from archive

  • Viedoklis. Prof. A. Sprūds par Fukušimas katastrofas atceres dienu | Eiropas studiju fakultāte | Studentiem | Rīgas Stradiņa universitāte
    vēstnesis Terminu skaidrojums Sākums Studentiem Eiropas studiju fakultāte Viedoklis Prof A Sprūds par Fukušimas katastrofas atceres dienu 15 39 12 Marts 2013 Kodolreaktora katastrofu Fukušimā Japānā var dēvēt par attīstītās pasaules Černobiļu taču tas kopumā nav mazinājis vēlmi pēc kodolenerģijas izmantošanas jo enerģijas deficīts pasaulē var tikai palielināties Pasaulē vēlme izmantot kodolenerģiju nav mazinājusies un arī nemazināsies Neskatoties uz Fukušimas katastrofas apjomu kā arī politiķu un īpaši sabiedrības sākotnējo reakciju pret kodolenerģijas izmantošanu gan Japānā gan pasaulē tomēr ir novērojams ka notiek virzība uz arvien plašāku kodolenerģijas izmantošanu Lai gan Japānā pēc katastrofas tika slēgti visi 54 kodolreaktori lai tajos veiktu stresa testus tomēr atsevišķi kodolreaktori tika iedarbināti tūlīt pēc pārbaudēm Ambīcijas palielināt kodolenerģijas īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā līdz 40 līdz Fukušimas katastrofai 30 ir noliktas malā tomēr Japānas premjerministra Šinzo Abes jaunā valdība ir deklarējusi savu atbalstu post Fukušimas kodolenerģētikas renesansei valstī Tā ir faktiski daļa no Japānas stagnējošās ekonomikas restartēšanas plāna Atsakoties no kodolenerģijas izmantošanas Japānas ekonomika varētu nonākt vēl grūtākā situācijā jo citu tik nozīmīgu alternatīvu enerģijas avotu tai nav Slēdzot atomelektrostacijas Japāna kā alternatīvu enerģijas resursu iepirka gāzi par ko tā bija spiesta maksāt vienu no visaugstākajām gāzes iepirkuma cenām pasaulē un rezultātā tikai palielināja savu finansiālo slogu Tādējādi Japānas gadījumā kodolindustrija un tās radītā enerģija ir viens no valsts enerģētiskā nodrošinājuma kodoltehnoloģiju eksporta un faktiski ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumiem Fukušimas katastrofa nav arī traucējusi kodolenerģijas industrijas ekspansijai ekonomiski strauji augošajās valstīs Āzijā Starp Āzijas lielajiem tīģeriem Ķīnā un Indijā kodolenerģētikas programmas tikai uzņem apgriezienus Pasaulē kopumā un Āzijā it īpaši enerģijas bada riski kompensē bažas par atomstaciju drošību un padara kodolenerģētiku par pieņemamu alternatīvu Kopumā visvairāk atomelektrostaciju ir ASV 104 visas no tām gan ir būvētas vai plānotas līdz 1979 gadam Francijā 58 Krievijā 33 Savukārt Ķīnā tuvāko gadu laikā plānots pārsniegt 50 kodolreaktoru robežu Kodolenerģija var būt valstu enerģētiskās drošības risinājumu alternatīva Eiropā situācija ir nenoliedzami pretrunīgāka Černobiļas rēgam šeit ir arī bijušas ļoti konkrētas negatīvas sekas Francijā kodolenerģētika saglabā savu nozīmīgo statusu Vācija savukārt ir nolēmusi kārtējo reizi atteikties no kodolenerģētikas izmantošanas Tomēr kopumā Baltijas jūras reģions ir pietiekoši nukliarizēts Zviedrijā un Somijā darbojas atomstacijas savukārt Polijā izvērsta publiskā kampaņa sabiedrības noskaņošanai par labu kodolenerģētikai Arī Baltijas valstis nav atteikušās no idejas par kopēja un arī atsevišķu projektu realizācijas Turklāt jaunas stacijas var parādīties kaimiņos gan Baltkrievijā gan Krievijas Kaļiņingradas apgabalā Lai gan Dānija un Norvēģija lepojas ar savu atjaunojamo resursu vēja un hidro izmantošanu Zviedrijas kodolspēkstacijas ir svarīgas balansējošo jaudu nodrošināšanai šajās valstīs Nepieciešamību pēc kodolenerģijas izmantošanas nosaka arī valstu vēlme diversificēt enerģijas piegādātājus un resursus tādējādi cenšoties nekļūt atkarīgiem tikai no viena resursa jo atkarība no viena resursa vienmēr tiek uztverta kā politisks un ekonomisks risks Latvija joprojām ir lielā mērā atkarīga no viena enerģijas resursa gāzes konkrēti Krievijas gāzes Piemēram Latvijā un arī Lietuvā tā veido 30 primāro energoresursu bilancē taču Eiropā Krievijas gāze veido vien aptuveni 7 no kopējās enerģijas Līdz ar to mūsu valsts vēl ir tālu no deklarētā mērķa faktiski jebkurā gadījumā nesasniedzama kļūt enerģētiski neatkarīgiem Šajā situācijā var

    Original URL path: http://www.rsu.lv/studentiem/380-eiropas-studiju-fakultate/6623-rsu-profesora-andra-spruda-komentars-par-fukusimas-katastrofas-atceres-dienu (2015-01-07)
    Open archived version from archive


  • Viedoklis. Lekt. M. Cepurītis un prof. A. Sprūds par norisēm pēc prezidenta Ugo Čavesa nāves | Eiropas studiju fakultāte | Studentiem | Rīgas Stradiņa universitāte
    un naftas cenas celšanos pasaulē šajā kontekstā uzskata par pārspīlējumu Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras lektora Māra Cepurīša viedoklis Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nāve iezīmē viena posma noslēgumu Venecuēlas un Latīņamerikas politikā Neapšaubāmi Čavess bija līderis un simbols Latīņamerikas koalīcijai pret ASV Ja aukstā kara laikā Latīņamerika bija tiešs ASV ietekmes reģions tad Čavesam nākot pie varas un izveidojot šo idejisko koalīciju pret ASV iezīmējās noteikts antagonisms un alternatīvas Latīņamerikas valstu un galvenokārt Venecuēlas attīstībā un pārvaldē Izmantojot sociālisma idejas Čavess tiecās nodrošināt labāku dzīvi Venecuēlas sabiedrībai īpašu uzmanību veltot tieši trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem kas vairoja viņa popularitāti sabiedrībā Čavesa nāve Venecuēlā šobrīd ir izraisījusi neskaidrības brīdi par valsts nākotni un nākamo valsts līderi Neskaidrība ir viens no iemesliem kādēļ valstī tika izsludināts kara stāvoklis Nestabilitāti rada gan iespējamie konflikti starp Čavesa atbalstītājiem un opozīciju gan cīņa par varu politiskajā elitē Lai gan Čavess pirms savas nāves par savu pēcteci pasludināja pašreizējo viceprezidentu Nikolasu Maduro uzsvars kādu citi elites pārstāvji liek uz to ka nākamo prezidentu noteiks tikai ārkārtas vēlēšanas liek domāt ka politiskā elite nebūt nav tik vienota savā atbalstā Maduro Čavesa nāve diezin vai radīs Dienvidamerikā ko līdzīgu Ziemeļāfrikā notikušajam arābu pavasarim jo arābu pavasara cēloņi ir meklējami plašākas sabiedrības mobilizācijā tā bija sabiedriski sākta un virzīta kustība savukārt Venecuēlā ir notikusi esošā līdera nāve turklāt apkārt esošajās valstīs nav novērojams saspīlējams starp valdību un sabiedrību Piemēram Kubā faktiski jau ir notikusi valdības maiņa un sācies liberalizācijas process Fidela Kastro brāļa Raula Kastro vadībā Līdz ar to Čavesa nāve neizraisīs straujus viļņveida nemierus un plašas sabiedrības neapmierinātības izpausmes Dienvidamerikas valstīs Eiropas studiju fakultātes profesora Latvijas Ārpolitikas institūta direktora Andra Sprūda viedoklis Ugo Čavesa nāve ir radījusi nestabilitāti jo Venecuēlas politiskā un ekonomiskā stabilitāte vairāk vai mazāk ir balstījusies tieši uz paša Čavesa personību viņa popularitāti lielā sabiedrības daļā un armijas atbalstu Pašreiz aktuālākais ir jautājums kurš varēs aizpildīt Čavesa radīto politisko vakuumu Dienvidamerikas valstu vadītāju galvenā atšķirība no arābu valstu līderiem pret kuriem vērsās sabiedrība arābu pavasara laikā ir tā ka Čavess un viņam līdzīgie politiķi citās Latīņamerikas valstīs bija un ir sabiedrībā populāras personības Tā ir Latīņamerikas īpatnība kur kreisi domājoši atraktīvi populisti kļūst par sabiedrībā populāriem politiķiem Līdzīgi ir Argentīnā Brazīlijā Bolīvijā un citviet Čavess faktiski bija trešās ceturtās paaudzes šāda stila populists kuru aizsākumi meklējami faktiski jau ar Argentīnas populistisko prezidentu Huanu Peronu Šajās valstīs pie varas nonāk cilvēki kas pārstāv vairākuma noskaņojumu ko arī apliecināja piemēram Čavesa vairākkārtējās uzvaras vēlēšanās Jāņem arī vērā ka Čavesa populisms bija balstīts uz labklājības nodrošināšanu sabiedrības maznodrošinātajiem slāņiem ko viņš panāca pārņemot savā varā un nacionalizējot nozīmīgāko valsts resursu naftas ieguvi un faktiski pārdalot ienākumus Tomēr šeit parādās arī Čavesa ekonomiskās politikas trūkumi Čavesa laikā ekonomikai nav gājis viegli Venecuēla Čavesa valdīšanas laikā nav bijusi veiksmes stāsts Daudzas ārvalstu kompānijas pateicoties Čavesa uzsāktajai nacionalizācijai ir pametušas Venecuēlu Par to kaut vai liecina tas ka pirms Čavesa Venecuēla ieguva 3 miljonu barelu naftas dienā bet šobrīd tie ir tikai 2 5 miljoni barelu Naftas sektors ir regresējis

    Original URL path: http://www.rsu.lv/studentiem/380-eiropas-studiju-fakultate/6615-esf-politologi-neprognoze-arabu-pavasari-dienvidamerika-venecueles-prezidenta-cavesa-naves-konteksta (2015-01-07)
    Open archived version from archive

  • Viedoklis. Prof. A. Sprūds par veto uzlikšanu no Latvijas puses ES budžeta pieņemšanas procesā | Eiropas studiju fakultāte | Studentiem | Rīgas Stradiņa universitāte
    galerija Iepirkumi Vakances Noderīgas saites Bibliotēka Par bibliotēku Pakalpojumu saraksts Resursi Blogi Studentiem Aktualitātes Akadēmiskais kalendārs Finansējuma atbalsts studijām Stipendijas Studiju maksas atlaides Studiju un studējošā kredīti Mentoru programma Iespējas ārvalstīs Erasmus programma Apmaiņas programma Nordplus Ārvalstu projekti Stipendiju piedāvājumi Vasaras ziemas skolas Cita informācija Studentu serviss Karjeras centrs Ētikas komiteja Studentu organizācijas Mākslinieciskie kolektīvi Sporta klubs Pasākumi Sadzīves jautājumi RSU vēstnesis Terminu skaidrojums Sākums Studentiem Eiropas studiju fakultāte Viedoklis Prof A Sprūds par veto uzlikšanu no Latvijas puses ES budžeta pieņemšanas procesā 10 41 25 Februāris 2013 Rīgas Stradiņa universitātes RSU profesors un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzskata ka veto uzlikšana no Latvijas puses Eiropas Savienības ES septiņu gadu budžeta 2013 2020 pieņemšanas procesā parādītu tās kuluāru sarunu vešanas procesa neefektivitāti vismaz pēdējo divu gadu garumā kad dalībvalstis visintensīvāk strādāja pie savu interešu pārstāvniecības budžeta sadalījumā Veto liecinātu ka Latvija nav pietiekami un savlaicīgi lobējusi savas intereses un veidojusi sadarbības alianses ar citām valstīm A Sprūds norāda ka pašreizējais budžets nav pilnībā apmierinošs nevienai ES dalībvalstij Taču šobrīd budžeta sadalījuma kritikas ēnā paliek tas ko tad Latvija tomēr ir ieguvusi un ieguvumi ir Matemātiski rēķinot tas joprojām ir būtisks iepriekšējiem gadiem līdzvērtīgs finansējums starpība starp iemaksu ES budžetā un no tā pretim iegūto finansējumu veido teju piecus miljardus eiro kas salīdzinot ar Latvijas ikgadējo budžetu ir ļoti ievērojami finanšu līdzekļi Tāpēc Latvijai jau šobrīd vajadzētu koncentrēties uz minēto līdzekļu efektīvu apguvi mums ir iespēja šos līdzekļus iegūt taču vai to spēsim Nākamo septiņu gadu laikā Latvijai atvēlētā summa var gan sarukt gan arī pieaugt atkarībā no tās tautsaimnieciskās kapacitātes apgūt minētos līdzekļus Latvija neieguva visu ko vēlējās ieguva mazāk nekā bija iepriekš lai gan starpība ir minimāla Līdzīga situācija ir arī citām valstīm un ar to šis budžets ir īpašs tas ir taupības budžets Tiesa ir valstis

    Original URL path: http://www.rsu.lv/studentiem/380-eiropas-studiju-fakultate/6578-profesors-spruds-veto-uzliksana-nozimetu-latvijas-sarunu-vesanas-neefektivitati (2015-01-07)
    Open archived version from archive

  • Piedalies studentu konferencē un saņem naudas balvu! | Eiropas studiju fakultāte | Studentiem | Rīgas Stradiņa universitāte
    Studentu medijs Skaļāk Mākslinieciskie kolektīvi Sporta klubs Pasākumi Sadzīve Pētniecība Aktualitātes pētniecībā Pētniecības organizēšana Pētniecības rezultāti Komersantiem Promocija Pētniecības virzieni Pakalpojumi Sagatavošanas kursi Pieredzes un studiju rezultātu atzīšana Studentu serviss Informācijas centrs Karjeras centrs Pētniecības pakalpojumi Konsultācijas statistikā Telpu noma Medijiem Dažādi Ziņas un notikumi Foto galerija Iepirkumi Vakances Noderīgas saites Bibliotēka Par bibliotēku Pakalpojumu saraksts Resursi Blogi Studentiem Aktualitātes Akadēmiskais kalendārs Finansējuma atbalsts studijām Stipendijas Studiju maksas atlaides Studiju un studējošā kredīti Mentoru programma Iespējas ārvalstīs Erasmus programma Apmaiņas programma Nordplus Ārvalstu projekti Stipendiju piedāvājumi Vasaras ziemas skolas Cita informācija Studentu serviss Karjeras centrs Ētikas komiteja Studentu organizācijas Mākslinieciskie kolektīvi Sporta klubs Pasākumi Sadzīves jautājumi RSU vēstnesis Terminu skaidrojums Sākums Studentiem Eiropas studiju fakultāte Piedalies studentu konferencē un saņem naudas balvu 11 39 21 Februāris 2013 20 martā vienlaikus ar Rīgas Stradiņa universitātes 62 Studentu zinātnisko konferenci notiks ikgadējā Eiropas studiju fakultātes studentu konference kas sāksies plkst 15 00 C korpusa 1 telpā RSU Eiropas studiju fakultātes studentu konferences uzvarētāji šogad saņems naudas balvas ko nodrošina AS SEB banka Tēzes jāiesniedz līdz 11 martam Konferencē var piedalīties Eiropas studiju fakultātes pamatstudiju bakalaura studenti Uzstāšanos vērtēs komisija ņemot vērā saturu un prezentāciju Tēzes jānodod drukātā veidā ar darba vadītāja parakstu

    Original URL path: http://www.rsu.lv/studentiem/380-eiropas-studiju-fakultate/6575-piedalies-studentu-konference-un-sanem-naudas-balvu (2015-01-07)
    Open archived version from archive

  • Vairāk nekā desmit vēstniecību pārstāvji apmeklē RSU | Eiropas studiju fakultāte | Studentiem | Rīgas Stradiņa universitāte
    Studentu organizācijas Studentu medijs Skaļāk Mākslinieciskie kolektīvi Sporta klubs Pasākumi Sadzīve Pētniecība Aktualitātes pētniecībā Pētniecības organizēšana Pētniecības rezultāti Komersantiem Promocija Pētniecības virzieni Pakalpojumi Sagatavošanas kursi Pieredzes un studiju rezultātu atzīšana Studentu serviss Informācijas centrs Karjeras centrs Pētniecības pakalpojumi Konsultācijas statistikā Telpu noma Medijiem Dažādi Ziņas un notikumi Foto galerija Iepirkumi Vakances Noderīgas saites Bibliotēka Par bibliotēku Pakalpojumu saraksts Resursi Blogi Studentiem Aktualitātes Akadēmiskais kalendārs Finansējuma atbalsts studijām Stipendijas Studiju maksas atlaides Studiju un studējošā kredīti Mentoru programma Iespējas ārvalstīs Erasmus programma Apmaiņas programma Nordplus Ārvalstu projekti Stipendiju piedāvājumi Vasaras ziemas skolas Cita informācija Studentu serviss Karjeras centrs Ētikas komiteja Studentu organizācijas Mākslinieciskie kolektīvi Sporta klubs Pasākumi Sadzīves jautājumi RSU vēstnesis Terminu skaidrojums Sākums Studentiem Eiropas studiju fakultāte Vairāk nekā desmit vēstniecību pārstāvji apmeklē RSU 12 13 13 Februāris 2013 Vairāk nekā desmit valstu vēstniecību pārstāvji bija ieradušies Rīgas Stradiņa universitātē uz grāmatas Somijas vēsture atvēršanai veltīto diskusiju un Somijas ārlietu ministra vieslekciju pagājušajā pirmdienā 11 februārī Tādējādi šis pasākums kļuva par vienu no visplašāk pārstāvētājām starptautiskajām vieslekcijām RSU Pasākuma iniciatoru vidū bija RSU Eiropas Studiju fakultātes pasniedzēji Valters Ščerbinskis un Andris Sprūds Grāmatas atvēršanas pasākumu un diskusiju apmeklēja Somijas Igaunijas Lietuvas Ungārijas Izraēlas ASV Krievijas Polijas Norvēģijas Uzbekistānas Kanādas un

    Original URL path: http://www.rsu.lv/studentiem/380-eiropas-studiju-fakultate/6564-vairak-neka-desmit-vestniecibu-parstavji-apmekle-rsu (2015-01-07)
    Open archived version from archive

  • NRA plaša intervija ar dekāni profesori Kreitusi par politiku Latvijā | Eiropas studiju fakultāte | Studentiem | Rīgas Stradiņa universitāte
    izglītības tehnoloģiju centrs RSU aula RSU fonds RSU muzejs Normatīvie akti un dokumenti Kontakti un rekvizīti Kvalitātes vadība Logotips un vizuālā identitāte RSU suvenīri Absolventi Absolventu asociācija Pasākumi un notikumi Pievienojies un atbalsti Stipendiju fonds Inteliģences akadēmija Asociācijas biedri Absolventu karjeras stāsti Nozaudētie dokumenti Kontakti Studentu dzīve Studentu organizācijas Studentu medijs Skaļāk Mākslinieciskie kolektīvi Sporta klubs Pasākumi Sadzīve Pētniecība Aktualitātes pētniecībā Pētniecības organizēšana Pētniecības rezultāti Komersantiem Promocija Pētniecības virzieni Pakalpojumi Sagatavošanas kursi Pieredzes un studiju rezultātu atzīšana Studentu serviss Informācijas centrs Karjeras centrs Pētniecības pakalpojumi Konsultācijas statistikā Telpu noma Medijiem Dažādi Ziņas un notikumi Foto galerija Iepirkumi Vakances Noderīgas saites Bibliotēka Par bibliotēku Pakalpojumu saraksts Resursi Blogi Studentiem Aktualitātes Akadēmiskais kalendārs Finansējuma atbalsts studijām Stipendijas Studiju maksas atlaides Studiju un studējošā kredīti Mentoru programma Iespējas ārvalstīs Erasmus programma Apmaiņas programma Nordplus Ārvalstu projekti Stipendiju piedāvājumi Vasaras ziemas skolas Cita informācija Studentu serviss Karjeras centrs Ētikas komiteja Studentu organizācijas Mākslinieciskie kolektīvi Sporta klubs Pasākumi Sadzīves jautājumi RSU vēstnesis Terminu skaidrojums Sākums Studentiem Eiropas studiju fakultāte NRA plaša intervija ar dekāni profesori Kreitusi par politiku Latvijā 17 17 15 Janvāris 2013 Laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze 2013 gada 15 janvāra numurā publicēta plaša saruna ar mūsu universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāni profesori Ilgu

    Original URL path: http://www.rsu.lv/studentiem/380-eiropas-studiju-fakultate/6501-nra-plasa-intervija-ar-dekani-profesori-kreitusi-par-politiku-latvija (2015-01-07)
    Open archived version from archive


archive-lv.com, 2017-08-17