archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » M » MUZIKASSAULE.LV

Total: 164

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    dziedājumiem arī parāda galveno tēlu konfliktu un ļauj paraudzīties uz senās pasakas notikumiem jaunām acīm Kā nekā saliekot no ledus gabaliem vārdu mūžība Kajs būtu ieguvis nemirstību līdz ar to dievišķīguma statusu tomēr šajā projektā iejaucas zemes meita Gerda kā īsta biznesmene viņa liek lietā atļautus negaidītus resursus un izmanto citu cilvēku sentimentālo labvēlību lai atgūtu zaudēto idilli un noliktu visu savās tik ļoti paredzamajās vietās Ja Andersena pirmavotā vēl akcentēta Gerdas ciešanu tēma ejot šo ērkšķaino ceļu tad jaunajā mūziklā viss notiek rotaļājoties un bail nepaliek pat tad kad šajā gadījumā laikam saplēstā televizora ekrāna lauska trāpa Kajam acī Arī laupītāji tādi pajoliņi vien ir Sniega karaliene ir nevis šausminoša bet pacilājoši skaista Kāpēc viņiem tik gari pirksti par kostīmu mākslinieces nesaprotamo ieceri visus tā teikt necilvēciskos varoņus apveltīt ar dīvainiem cimdiem apvaicājās mans dēlēns kurš Prinča un Princeses cepures nosauc par sēnēm un viņu vairs nepārsteigt ar to ka gulta pārtop par kuģi Un pat bērniem smieklīga izskatās Gerdas un Kaja no sīkas saknītes audzētā iestudējumā no mačalkas darinātā pēc skata diezgan baisā mīlestības roze asociējot ar Ziemassvētku balagānisko pusi aizēnojot saulgriežu gaismas atgriešanās vienkāršo būtību Lielisks mūzikla atradums ir Ieva Sutugova Gerdas lomā kuras potenciāls un lieliskā balss bijusi nomanāma līdzšinējos projektos turklāt šeit lieliski iederas viņas ārējie dotumi Operas prīmas Andžella Goba kā Vecmāmiņa un Kristīne Zadovska Sniega karalienes lomā ar akadēmiskās dziedāšanas manieri tiešām ir mazliet no citas pasaules bet tas ir labi saprotams jo no Kaja un Gerdas viņas šķir vai nu gadi vai izcelsme Latvijas lauku tēma iekrāsojas gan Vecmāmiņas adītajā jakā gan latvāņos no kuriem veidots Sniega karalienes kronis krīzes laika taupība iekrāso dekorāciju pieticību kas izskaidrojama arī ar faktu ka Ars No va ir teātris bez patstāvīgām telpām tātad ceļojoša trupa saskaņā ar Jāņa Lūsēna pārliecību ka valsts dotēti teātri vispār ir pārliecīga greznība un ka laba māksla pati spēj nopelnīt pietiekami Šīs idejas komponists līdz šim veiksmīgi īstenojis dzīvē tomēr Sniega karalienes gadījumā ļoti gribētos greznas dekorācijas īpašu orķestra bedri lai uz skatuves esošie mūziķi nelaupītu telpu dejām kuru faktiski nav Arī pamatīgu režisūru precīzus uzstādījumus gribētos Iestudējums lielās līnijās tuvāks koncertam nekā mūziklam šī vārda pilnskanīgajā nozīmē Solītie akrobātiskie triki aprobežojas ar Garkāja Andris Liseckis pārvietošanos uz zem garajām biksēm noslēptām ķekatām kad šis tēls parādās izrādes sākumā pirmajā acumirklī šķiet ka tieši šī ir mistiskā Sniega karaliene tik milzīga tik savāda un varena Duālas sajūtas ir arī attiecībā uz mūzikla apjomu jo mazākajiem klausītājiem jūtami garlaicīgi kļūst dialogos un starpskatos kamēr pieaugušie gribētu vairāk skaistas mūzikas un tēlu raksturojumu Sižetiski lieka šķiet Puķu burve kas Ievas Akurateres dziedājumā ir eksotiska parādība ar austrumniecisku skaņkārtu elementiem kādus Lūsēns izmantoja arī Agrajā rūsā tāpat latviskai ausij svešādi motīvi ieskanas ainā ar Ziemeļu burves pesteļošanu Dziedātāja Amber te ir patiesi valdzinoša sievišķīga un gudra reizē Dzirkstoši vitāla izdevusies arī Ances Krauzes Laupītāju meitene Prieks ka savas it kā otrā plāna loma atdevīgi ar lielu atbildības sajūtu un pietiekami atraktīvi pildījuši Uģis Roze Ziemeļbriedis un Zigfrīds Muktupāvels Kovārnis Balodis un abu balodīšu

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/107 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    Sokolovu Valtrautes lomā Ļoti atzinīgi vārdi jāvelta operas orķestrim visupirms diriģentam Korneliusam Meisteram kurš pilnā mērā attaisnoja savu reputāciju kā ievērojams Vāgnera mūzikas interprets orķestra spēlei piešķirot gan monumentālu spēku gan plašu nianšu gammu kurā neiztrūka plastiskuma un skaidrības visbeidzot jāpiemin arī spožais operas kora vīru priekšnesums Lai gan solistu vidū manuprāt tomēr nebija neviena patiesi izcila dziedātāja un arī orķestra interpretāciju nevarētu uzlūkot kā gluži nevainojamu pretrunīgāko iespaidu nenoliedzami atstāja operas skatuviskā koncepcija Pirmkārt priecē ka režisors Viesturs Kairišs līdz ar scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Ievu Jurjāni ignorējis tradīciju sargātāju prasību iestudēt operu tā kā vajag citiem vārdiem sakot ar kažokādās tērptiem tukliem varoņiem vikingu bruņucepurēs Tā vietā inscenējuma veidotāji radījuši traģikomisku tēlu caurvītu dramatisku iestudējumu kura daudznozīmīgums un vispārinājuma pakāpe piedevām nezaudējot Nībelunga gredzena idejai piemītošo traģismu īpaši spilgti uztverama operas otrajā un trešajā cēlienā viena no režijas un scenogrāfijas lielākajām veiksmēm ir šajās ainās redzamā skatuviskā telpa ar tās izsaukto mītiskas suģestijas iespaidu Otrkārt pārliecinoši ir Dievu mijkrēšļa varoņu teatrālie veidoli un viņu rīcības motivācija te atkal kā visspožākais jānosauc varaskāres un iekšēja izmisuma pārņemtais Hāgens tēlu galerijā līdzās Brinhildei Gutrunei un Alberiham kolorīti izgaismojoties arī groteskajam Gunteram un kā pretstats racionālajai Valtrautei patīkami ka valkīru izskats no cikla otrās operas izmainījies līdz manā skatījumā daudz piemērotākam variantam Īpašs stāsts ir par Zīgfrīda atainojumu kur šajā gadījumā arī vizuāli akcentēta varoņa pašpaļāvība un naivums kas bez pienācīgas gudrības padara viņu par manipulāciju objektu taču lielā mērā tas arī atbilst operas sižeta virzībai Iebildumi būtu galvenokārt pret detaļām saprotama un kopumā izdevusies ir Kairiša vēlme ar Dievu mijkrēšļa raksturiem un notikumiem paust savu attieksmi pret norisēm mūsdienu Latvijas sabiedrībā taču pārāk brutāli vilktas paralēles režisora ieceri vērš pārlieku banalizētu piemēram skatā ar Zīgfrīda bēru sārtu Vāgnera mūzikas vēriens nav īsti ietilpināms nepilnīgi apdzīvotā skatuvē ar kaudzi viendimensionālu objektu

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/106 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    ar smalkiem polifono līniju klājumiem un sazarojumiem delikātu motoriku un aizturētu ekspresivitāti brīžiem balansējot uz barokālas skaidrības un romantiskas izteiksmes robežas Precīzās līnijās zīmēti muzikālie procesi nepārsteidza ar mūzikas valodas novitāti bet strukturāli skaidri veidotu muzikāli piepildītu formu un saturu Fridrihsona agrīnais opuss kas beidzot piedzīvoja Latvijas pirmatskaņojumu arīdzan nepārsteidz ar novitāti opusa mūzikas valoda pat šķiet radniecīgāka Antona Vēberna estētikai kā avangarda strāvojumiem Opuss pārsteidz ar ko citu ārkārtīgi nospriegoto intensitāti kura uztveres teritorijas brīžiem balansē ar liminālo ar robežsituāciju Tāds brīnišķīgs trauslums kas dzimst no trīsuļojoša uniona rod izpausmi ekspresīvu muzikālu žestu valodā gandrīz aizlūzt pārtop un atsākas Klausoties Kusamakura bija jādomā par Vāgnera bezgalīgās melodijas principu nepārtrauktu neatrisinošu harmoniju ķēdēs Fridrihsona mūzikā šķiet šo nepārtrauktību un intensitāti rada izsmalcinātas ārkārtīgi niansētas tembru saspēles grodi veidota harmoniski reģistrālā reljefa un melodisko žestu ekspresivitātes sakausējums Šajā radošās jaunības opusā interesanti bija saklausīt arīdzan Fridrihsona vēlāk tapušo Latvijā jau pazīstamo darbu piem meistarīgā Chiaroscuro 2008 mūzikas valodas iezīmes komponista rokrakstu kas Latvijas mūzikas kontekstā ir īpaša un veicināma kvalitāte Savukārt otro idejiski vienoto krustpunktu koncertā veidoja Stīva Reiha opuss New York Counterpoint un Edgara Raginska pasaules pirmatskaņojums Visit India obojai klarnetei un elektronikai kas tapusi ar Kristapa Krieva līdzdalību dzīvais instruments un tā otrais es elektroniskajā skaņuslānī Uzteicama ir Edgara Raginska drosme mūzikā savienot Indijā joprojām līdzāspastāvošās puses laikmetīgo un seno Komponists meklējis indijisko skaņu veidojot integrētu tematisko materiālu kas dzimst akustiskajos instrumentos obojā un klarnetē tālāk rodot pārveidojumu un akustisku papildinājumu elektroniskajā skaņuslānī Koncertanotācijā komponists atklāj savus izteiksmes avotus Gandija runu un komponista paša pierakstītu mūka dziedājuma adaptēšanu skaņurakstā kā arī raksturīgu tradicionālo tembru atdarinājumu Jā hinduiskais senais un jaunais un to līdzāspastāvēšana bija skaidri pozicionēta un radīja pārliecinošu skaņu tēlu Visai vienveidīga un nedaudz plakātiska gan šķita elektroniskā un akustiskā slāņa mijiedarbe tā kārtojās teju konsekventos blokos elektronika

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/105 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    tāpat kā Kēnigsbergā un Rīgā viņš iepazinās ar baltu folkoras motīviem 19 gadsimtā tā bija vispārpieņemta prakse nopietnu kultūras darbinieku vidē Arī Andrejs Pumpurs rakstot Lāčplēsi ietekmējās no vācu dzejnieka Jordāna pārstrādātās Nībelungu dziesmas vienlaikus paužot pilsoniskas demokrātijas ideālus Līdzīgi arī Rainis Ugunī un naktī neinterpretē tikai mūsu tautasdziesmas un teikas bet brīdina no neizglītota proletariāta un šaura nacionālisma briesmām aicinot cilvēci vienoties taisnīgākā sabiedrībā Tāpat kā Pūt vējiņu Uldis ir revolucionārs un tirgotājs vienlaikus pēc vajadzības savā ziņā tipisks kampējs Taču kā liecina pēdējie Raiņa iestudējumi savu rakstnieku mēs spējam atšifrēt tikpat maz kā citus Dievu mijkrēšļa uzvedums no mākslinieciskā viedokļa kopumā bija baudāms jo tā veidotājiem izdevās nostaigāt uz naža asmens nepārkāpjot robežu aiz kuras sākas banalitāte Interesanti bija vērot režisora un scenogrāfes kostīmu mākslinieces risinājumu Vāgnera Gesamtkunstwerk idejas risinājumā Es minu šo Vāgnera terminu jo arī uzveduma režisors Viesturs Kairišs par to stāstīja intervijās Vāgners uzskatīja ka mākslai jābūt skaistai ka visas pat baismīgākās cilvēces traģēdijas var ietērpt profesionālā pilnasinīgā estētiski pievilcīgā sniegumā mūsdienu Latvijas glezniecībā tas piemēram spilgti izdevies Imantam Lancmanim vēstot par karu un revolūciju Šajā ziņā Vāgners tāpat kā Novaliss un latviešu dzejnieks Fricis Bārda palicis uzticīgs vācu romantiķu pozīcijai neglītajā naudas varas un kultūras marginalizācijas skartajā pasaulē pašiem radīt skaistumu Latvijas Nacionālās operas uzvedumā šo nostāju glābj kostīmu mākslinieces Ievas Jurjānes veiksmīgi radītais Brinhildes tērps un apgaismojuma iespējas Tomēr iespējama Vāgnera ideju nezināšana šajā kontekstā noveda pie būtiskām kļūdām un nedeva iespēju sajust skaistā un neglītā kontrastu Arī neglīto lēto muļķīgo var saprast tikai tad ja līdzās tam nostādīts skaistais Piemēram Reinas meitas kuras saņem gredzenu nekādā ziņā nevajadzēja tēlot kā vieglas uzvedības meitenes marginālā pilsētvidē Te vairāk būtu noderējis sabiedrības un dabas kontrasts ko tik veiksmīgi savā pēdējā filmā Melanholija piedāvā Larss fon Trīrs simboliski vēstīdams starp citu to pašu ko Vāgners Dievu mijkrēslī Reinas meitu darbība simbolizē dabu kuras klēpī atgriežas zelts kas cilvēkiem kalpoja par varas un naudas kapitālisma un netaisnības simbolu Vāgners līdzīgi Žanam Žakam Ruso uzsver ka bezjēdzīgas civilizācijas alternatīva ir tikai atgriezšanās atpakaļ pie dabas Tēlaini izsakoties dzejnieka Rainera Marijas Rilkes vārdiem šajā Vāgnera vēstījumā redzams kā metāls no fabrikām ilgojas atgriezties kalnu dzīlēs Galu galā Artura Šopenhauera ietekmē Dievu mijkrēslī paustas arī budisma idejas ar kurām Vāgners aizrāvās šī darba sacerēšanas laikā Un te uzveduma veidotājiem kaut vienu mirkli ne tikai pašā nobeigumā bija jāspēj abstrahēties no acīmredamās seklās realitātes Citādi pārāk daudz bija acīmredzamu sabiedrības parādību kritikas ielejot ar karoti mutē mūsdienu patiesības Tomēr vienlaikus jāatzīst ka atsevišķos momentos režisora paustā mūsdienu kultūras kritika ir nepārprotami dziļa un asa puķu veikala skatā u c uzsverot ka mūsdienu biznesa pasaulē arī skaistuma kanons ir nožēlojams Kopumā estētiska baudījuma acij uzvedumā nebija daudz Žēl jo Vāgnera mākslas skaistums ir daļa no Eiropas kultūras skaistuma vispār kas sāka gaist jau 20 gadsimta sākumā kā lasāms Marsela Prusta darbos Un amour de Swann u c kuros neiztiek bez diskusijas par Vāgneru Nobeigumā uzvedumu glābj Zigfrīda apstāvēšanas skats ar latviešiem raksturīgiem kapu vaiņagiem Šeit lokālais ļoti labi harmonizēja ar visparcilvēcisko

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/104 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    atvērt tās ausis bet pat vēl vairāk dziļi reliģiskas un reizē personiskas sajūtas ietvert mākslinieciskā apvalkā kas ir gan milzu apņēmība gan arī uzdrošināšanās no idejas autora S Kļavas puses Šis arī ir viens no koncerta visveiksmīgāk realizētajiem aspektiem jo lai arī koncerts balstīts katoļu mūzikas mantojumā tas bija pietiekoši atvērts visiem Vakaru atklāja Ģ Biša skaņdarbs Rītausmai degošie vārdi Sākuma teksts riet riet riet viņu saule riet pakāpeniski nomierināja daudzskaitlīgo publiku un veiksmīgi ievadīja noskaņā citiem vārdiem sakot nekā lieka ārējs impulss iekšķīgai lietošanai uzticams minimālisms Varbūt kādā brīdī baznīcas telpas akustikā atkailinātais elektronikas solo ieilga vien atgādinot par Latvijas Radio kora un Sinfonietta Rīga akustiskā snieguma burvību Tālāk manāmi nemanāmas pārejas uz nākošo skaņdarbu un baznīcas velvēs izskan fragments no teicēju dziedājumiem ieraksta veidā Vēlme iedziļināties un dziļi nopietna attieksme vislabāk raksturo J Nīmaņa skaņdarbu Uzklausi māte Arī teicēja materiāls kas sākotnēji šķiet ārēji jautrs meldiņš bet ar dziļi sakrālu tekstu ik pa laiciņam atgriežas un atgriežas veidojot vairākus slāņus ar komponista oriģinālmūziku Koncerta centrālo daļu papildināja filma ko veidojuši ekspedīciju dalībnieki Sigvards Kļava un Uģis Brikmanis bet par muzikālo noformējumu gādājis Mārtiņš Brauns Gaidpilno interesi palēnām aizpildīja mērena neizpratne Ja koncerta laikā komponisti parādīja dažādas pieejas lasīt attieksmi pret ekspedīcijās ierakstīto teicēju materiālu piemēram ierakstu pavadot ar dzīvo dziedājumu gūstot muzikālas idejas vai tverot pēc būtības u c tad M Brauna gadījumā nākas atgriezties pie tādām vēsturiskām parādībām kā sintezatora tembrs un tautas dziesmu harmonizācija bet atskanot garīgam tekstam savienojumā ar atpazīstamākas tautasdziesmas melodiju uzreiz tiek pievienota akustiskā ģitāra svētdienas skolas entuziastu stilā Savāda komponista humora izjūta vai kā Aizvien jauns muzikālais materiāls no teicēju puses video vērojami paši dziedātāji un viņu ticības nesamākslotība dažādās Latvijas vietās tomēr tam kādēļ kaut uz mirkli šīm vērtībām netika ļauts izskanēt arī muzikāli tīrā neapdarinātā pēc iespējas sākotnējā veidā attaisnojums

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/103 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    tesktu Šāds atskaņojuma profesionalitātes standarts diemžēl netika izturēts viscaur Tomēr zinot jaunās mūzikas specifikas lietpratēja diriģenta Žolta Naģa izslavēto uzstājību pieļauju ka pirmatskaņojuma kvalitāte bija optimāla Santa Bušs ir konceptuāli domājoša komponiste jau vairākos viņas agrāk sacerētajos skaņdarbos impulss muzikālās struktūras radīšanai bijis ārpusmuzikāls tā dēvētajā pirmskompozicionālajā darba fāzē viņa pētījusi kādu visbiežāk cilvēka garīgās un vai fiziskās izpausmes funkcionēšanas mehānismu kas autores iztēlē raisījis kontekstuāli saistītas akustiskas idejas Jaundarba Somnilokvija mecosoprānam diviem sitaminstrumentālistiem un orķestrim konceptuālo pamatu veido guļoša cilvēka tēls stāsts ir par kāda cilvēka kādas nakts miegu no iemigšanas līdz pamošanās brīdim par atpūtu kas tikai nosacīti izpaužas kā miera stāvoklis jo šis cilvēks miegā runā Kas gan ar viņu notiek Orķestris asociatīvi saistīts ar aizmigušā cilvēka fizisko veidolu timpāni un klavieres ar apziņu balss un sitaminstrumenti bez timpāniem ar zemapziņu Lēnā un ātrā miega fāžu ciklisko maiņu metaforisks attēlojums ir skaņdarba uzbūves formālais pamats to uztvert palīdz anotācijā lasāmā informācija par miega fizioloģiskajiem aspektiem Komponiste atzīmē ka pēc smadzeņu aktivitātes izšķir divus miega veidus jeb fāzes lēno un ātro miegu lēnā miega fāzei kas aizņem aptuveni 80 kopējā miega ir četras stadijas un katrā no tām cilvēks ieslīgst aizvien dziļākā miegā rezultātā sasniedzot ātrā visdziļākā miega fāzi kurā muskulatūras tonuss ir viszemākais tiek novērotas ātrās acu kustības un izteikta simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte ir iespējami muskuļu krampji tiek reģistrēta ievērojama smadzeņu aktivitāte gluži kā nomodā un tieši šajā miega fāzē cilvēki redz sapņus cilvēka atpūtas pamatciklā ik nakti ir vidēji 4 6 lēnā ātrā miega cikli Bet skaņdarba būtība ir izceltā savādība aizmigušais cilvēks piedzīvo ko neparastu miegs ir nemierīgs palaikam tramīgi čuksti pusbalsī izkliegtas frāzes iedziedāšanās Anotācijā Santa Bušs atzīmē ka runāšana miegā ir viens no veidiem kā cilvēks var neapzināti reaģēt uz traucētiem pārejas posmiem no vienas miega fāzes nākošajā runāšana miegā var parādīties

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/102 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    dažs labs mūsu mītoloģijas zinātājs labprāt uzdodas par izpratēju pat tad ja tas viss ir tikai skaista fantāzija Nē Ziedonis jautā līdz ar skatītāju Un ja mēs vaicātu Rainim arī tad diezin vai dabūtu skaidru atbildi jo šķiet ka šis ir gadījums kad dzejnieks vienkārši ļāvies kosmiskai plūsmai un norakstījis kas nu nāk pretī Kādēļ tika gara prātuļošana Tādēļ ka bieži negadās baudīt tādu mākslu kas prasās apsverama 28 septembra vakarā bija gan liels baudījums gan arī vērā ņemams materiāls pārdomām Arī par Imantu Kalniņu kurš 70 gadu otrajā pusē savos Vecpiebalgas kalnājos uzbūris mums vienu no visu laiku spēcīgākajiem latviešu mūzikas lieldarbiem Uzbūra arī Aleksandrs Viļumanis Un kā vēl uzbūra Zināms ka dziedātāji pelnīti slavē maestro kā cilvēka balss labu izjutēju un reti prasmīgu balstu izrādes laikā Imanta Kalniņa operas veidojums apliecināja ka Viļumanis joprojām ir lieliskā formā par ko radās nelielas šaubas vasarā Siguldā klausoties Jevgeņiju Oņeginu un profesionālis līdz kaulam viņš meistarīgi savaldīja ansambļus un visnotaļ turēja spriegu pamatnervu Taču bija vēl kas vai nu vienkārši profesionālas smadzenes vai tomēr intuitīvi sevišķi pareizi tika būvēta visa tā celtne operas beigās Baltā nama birģeriskā zāle pateicoties Viļumanim kļuva par svētnīcu Arī patlaban rakstot šo tekstu divas nedēļas pēc notikuma varu atsaukt atmiņā to sajūtu ko mēdz saukt laikam taču par katarsi un kas cilvēka mūžā iespējama vien skaitāmas reizes Katarse vai varbūt liela laime kas ļauj vismaz nojaust pilnības aprises zinot ka pašu īsto pilnību uz zemes sasniegt nevar Šo rindu autors atzīst ka iepriekšējā rindkopa ir pagalam patētiska tomēr ar patiesām jūtām rakstīta Tad nu noslēguma dažas lietišķas slavinājums rindas dziedātājiem bez kuriem augšminētais pārdzīvojums nebūtu iespējams Likās ka pēc Kārļa Zariņa nav iespējams vēl kāds Tots Izrādās ir iespējams Andris Ludvigs izdarīja varoņdarbu Imants Kalniņš kā zināms nav nekāds dziedātāju labvēlis un tikai gadu brieduma rūdījums

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/101 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    mētā vislabāk raksturo skatītāja klausītāja uztveres ceļus caurvijot šo darbu Personīgi mani šī mētāšana neaizpeldināja pretim aizgrābtībai bet gan pavisam citā virzienā pretim vēlmei saprast šī uzveduma muzikālo un skatuvisko vienotību Ir skaidrs ka tāda noteikti pastāv turklāt tajā perfekti iederas un dzied ēnu marionešu koris Kārtējo reizi pierādījās ka Latvijas Radio kora dziedātāji ir vokāli skaisti un līdz apbrīnai precīzi turklāt šajā darbā vēl pārliecinoši pamanās pārtapt solistos Bet iespējams tieši kora milzīgā kvalitāte izcēla dažus iestudējuma trūkumus Darbs ar nodomu to kurš tā arī nekļūst skaidrs sadalīts vairākās atsevišķās epizodēs kas montējas viena pie otras ne ar muzikālu vai vizuālu saliedētību bet kā eklektiskas rēvijas numuri Varētu jau visu banalizēt taisnojoties ka karš jau ir tādi saraustīti apziņas lēcieni tāpēc katra aina ir ne vien atšķirīga mūzikā un projekciju izvēlē bet arī koristi tajās maina savu izvietojumu stalažu kvadrātos Tomēr autoriem nepieciešamās izmaiņas beigu beigās rada pilnīgi pretēju monotonisku sajūtu par skatīšanos un klausīšanos jo tiklīdz esi sācis iedziļināties Santas Ratnieces minimālistiskajos skaņu risinājumos tos pārtrauc kāds straujš gandrīz vai populāras mūzikas izlēciens Tas apnīk Kara dabas meklējumi noslēdzas turpat kur tie sākušies jo dramaturģijas ceļš nav noiets Un dramaturģija jau nenozīmē šausmināt publiku rādot dokumentālas fotogrāfijas ar kara upuriem bet gan ieklausīties darba patiesajā kodolā japāņu dzejā kas nu nekādi nesakņojas emocionalitātē vai vienkāršos efektos Dzeja parādoties tulkojumā virs skatuves neizbēgami sadūrās ar vizuālo tēlu katrā nākošajā epizodē Projekciju rindas kas ietērpa dziedātājus nosacītā vidē mainījās pēc nezināmiem noteikumiem bez skaidrības kāpēc katrā nākamajā dzejolī atrodamies vai nu mangu vai militāro plānu vai enciklopēdiju vai kara dokumentalitātes apstākļos Lai gan no visa piedāvājuma taisni mangu kultūra ar savu nāves un seksualitātes pielūgsmi šķiet vislabāk atbilda iestudētāju vēlmei tuvoties kara monstrozitātei un traumatismam Slīdošie animēto roku acu robotu tēli bija kā apliecinājums cilvēka demonizācijai un publika zālē to

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/100 (2016-02-14)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-12-14