archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » M » MUZIKASSAULE.LV

Total: 164

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    Koncerta pirmajā daļā skanēja Lūcijas Garūtas 1902 1977 kantāte Dievs tava zeme deg ar Andreja Eglīša dzeju Šoreiz pazīstamās kantātes atskaņojuma intriga bija komponistes Anitas Tumševicas ērģeļu partijas aranžējums pūtēju orķestrim proti ērģeļu stabules tika aizvietotas ar orķestra stabulēm Šādā versijā kantāte nenoliedzami ieguva intonatīvi krāsaināku skanējumu arī caur atsevišķu solo tembru izmantojumu īpašu gandarījumu sagādājot kulminācijas vietās kur orķestra tutti ar plašu sitamo instrumentu pielietojumu sasniedza izteiktu spēku kā arī kantātes otrā posma Tēvreizes pūtēju korālis kas tiešām atgādināja ērģeļu skanējumu Vienīgi dažviet par sevi lika manīt konkrētu instrumentu tehniskās iespējas kad vidēji zemajos reģistros pūšamo instrumentu mazliet neveikli izpildītās pasāžas daudz precīzāk būtu skanējušas uz ērģelēm Koncerta otrajā daļa izskanēja divu izcilu komponistu darbi kas veltīti kāda tuva cilvēka piemiņai Gruzīnu komponista Gijas Kančeli 1935 Dixi korim un simfoniskajam orķestrim tika sacerēts pēc drauga un domubiedra diriģenta Džansuga Kahidzes izcilā G Kančeli darbu interpreta aiziešanas mūžībā Nedaudz baiss bija skaņdarba sākumposma orķestra tutti skarbo fortissimo akordu kas simbolizē nāves nepielūdzamību mija ar kora lūdzošajām replikām Izteikti polistilistisks darbs kur tonāli skaidrus posmus ar nereti barokālām vai romantiskām intonācijām nomaina izteikti atonāli un sonori posmi Kopumā tembrālā skanējuma ziņā krāsainais orķestris un emocionāli piesātinātais koris atstāja neaizmirstamu iespaidu uz brīdi atklājot nāves nežēlību bet reizē gaišo mieru ko tā nes Otrs satura ziņā tuvs darbs bija angļu komponista Džona Travenera 1944 Svyati 1995 kas veltītS komponista izdevēja Džona Viljamsa piemiņai Darbs gan nāves tematiku skatīja caur daudz mierpilnāku meditatīvāku prizmu tikai retumis izskanot kādam nežēlīgākam akordam Skaņdarbs veidots kā dialogs starp priesteri un draudzi ar Austrumu pareizticīgajai baznīcai kurai komponists pieskaita arī sevi raksturīgo mūzikas valodu intonācijām un tekstu Priestera lomu emocionāli izpildīja čellists Maksims Beitāns Kaut arī darbu caurstrāvo skumjas un smaga zaudējuma nasta Svyati noslēdzas ar mierpilniem gaišiem mažora akordiem kora un čellista izpildījumā Tas ka saturiski

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/115 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    mīlestības un apskaidrības nektārs Šo skaņdarbu kurš atklāja koncertu Sinfonietta Rīga stīgu kvarteta mūziķi spēlēja apbrīnojami trausli un niansēti panākot meditatīvo irreālo skaņu paleti veidotu no smalkiem štrihiem un viļņveida dinamikas Melodiska statika iedziļināšanās sevī koncentrācija uz skaņu kā pašvērtību Miers nekādu lieku kustību pat lociņi netika izplucināti Nākamais rindā Selgas Mences Stīgu kvartets komponistes pirmais darbs šim sastāvam arī pirmatskaņojums Radošās domas procesi ilgstošie meklējumi un neprognozējamie rezultāti ir šī skaņdarba konceptuālais pamats Katrā no četrām daļām ir vērojama radošā procesa noteiktā stadija To spilgti pasvītro attiecīgie programmatiskie nosaukumi kaut gan autore anotācijā atzīmēja ka tiem nav obligāti jābūt klausītājiem zināmiem I Melodijas tapšana intonāciju un spēles tehnikas meklējumi kuri daļas beigās izaug par liriski kantilēnu melodiju II Pavedieni un mezgli spica irregulāra ritmika solo epizožu mija kā centieni atpīt ideju kamolu skerco funkcija ciklā III Domas liriskais centrs skaista mazliet smeldzīga mūzika kas reprezentē S Mences melodiķes talantu IV Kustība motorika objektivitāte izlaušanās uz āru Un tomēr visam punktu pieliek lirisko intonāciju atgriešanās kompozīcijas izskaņā Koncerta pirmās daļas noslēgumā humorpilns pārsteigums no vecmeistara Romualda Kalsona vēl viens pirmatskaņojums Epizodi ar dažiem kontrastējošiem elementiem stīgu kvartetam un slaveno 1973 gadā tapušo Kvartetu šķir ap četrdesmit gadu laika distance bet komponista šaubas par to vai viņš spēs radīt kaut ko tikpat veiksmīgu šķiet palika nepamatotas Šis tēlu raksturu un tehniku virpulis te brašie unisoni te smalks pizzicato te vīrišķīgā čella un sievišķīgās vijoles dialogs te koķetīga deja ar savu košumu raibumu un draiskulību patiesi iekustināja vakara meditatīvo gaisotni un uz brīdi izrāva klausītājus no nirvānas Bet tikai uz starpbrīža laiku Programmas otrajā daļā atgriešanās pie Austrumu gudrībām ar Mārtiņa Viļuma Otro stīgu kvartetu 2000 vienīgais ne pirmatskaņojums koncertā un Andra Dzenīša Trataka Point noir M Viļums Otro stīgu kvartetu ir traktējis kā četrdaļīgu ciklu kurā lakoniski kā haiku poēzijā ir attēloti dažādu matēriju stāvokļi I trauslums II vijīgums spēle III cietais stāvoklis IV izgaišana ieplūdums Visumā Līdz ar to veidojas filozofiska saikne arī ar cilvēka eksistences stadijām Manuprāt šis oriģinālais skaņradis savā opusā ir veiksmīgi bagātinājis stīgu kvarteta skanējumu ar sitaminstrumentiem kuri piešķir kopainai īpašu pikantumu matērijas cietajam stāvoklim atbilst lielo bungu cietais tembrs gonga rīboņa paspilgtina mistiskās sajūtas un šķiet iedarbojas arī uz apkārtējo vidi jo pēc stīgu ilgstošās viļņveida izgaišanas rīboņa turpinājās aiz koncertzāles sienām kaut gongs sen jau bija apklusis Visuma vibrācija vai vienkārši garāmbraucošs vilciens Savukārt Andra Dzenīša kvartets Trataka Point noir pirmatskaņots tieši pirms gada 2011 g x 22 martā A Dzenīša autorkoncertā festivāla Igaunijas mūzikas dienas 2011 ietvaros noslēdzot koncertu piedāvāja absolūti citas garšvielas nekā atklāšanā izskanējusī Amrita ārējā objekta vērošanas prakse arī sākumā tika izspēlēta kā koncentrēšanās uz vienu skanisko punktu taču šī koncentrācija ir ievērojami dinamiskāka un atgādina šaušanu mērķī Divu tēlu aktīvā koncentrētā un pasīvā vērojošā pretnostatījumi parāda tratakas procesa divas fāzes attēla fiksāciju prātā un sveces liesmas vērošanu Daudzveidīgāki ir štrihi un spēles paņēmieni flažoleti indiešu ceturtdaļtoņu mūziku atgādinošie glissando kā arī ricochet sul ponticello un spēle ar lociņu pa instrumenta koka korpusu Šajā brīdī beidzot sapratu cik nožēlojami ir

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/114 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    precīzi atainoja daļu nosaukumos pieteiktās idejas I daļa taustījās iespējamā skaņu gūzmā kurā kanonveidīga saspēle atspoguļoja meklējošas sajūtas līdz īsās replikas sāka tuvināties melodijai II daļa spēlēta ar pizzicato paņēmienu attēloja mezglus bet tie nebija vienkārši mezgli tās bija skaņas frāzes kas pamazām vienojās kopējā veselumā III daļas smeldzīgums un mierīgās pārdomas tika izklāstītas dialogu veidā kad jau patiesi likās ka instrumenti runā nevis tikai gulst mākslinieku rokās Fināla daļa bija tā kustība kas izauga no vienas vienīgas skaņas kontekstā ar iepriekšējām daļām Motoriskums aizrāva līdzi pat dzina uz priekšu Radās jaušams satraukums kuram nemaz nav pamata to apstiprināja liriska un gaiša beigu tēma kā tāds kopsavilkums punkts uz i Pirms šī skaņdarba autore minēja ka viņa meklēja 12 skaņu sēriju un šādi izdevās izveidot romantisku melodiju kura vainagoja pirmo S Mences stīgu kvartetu R Kalsona Epizode tika uzrakstīta pirms 40 gadiem bet tikai šogad tā tika atdzīvināta no jauna celta gaismā Kā minēja pats komponists tad galvenais virsuzdevums šajā darbā bija kontrastu klātesamība Viņam galvenais vienmēr šķitis pateikt tādu muzikālo domu kas būtu gan racionāla gan emocionāla jo tad muzikālais baudījums tiek līdzsvarots Pacilātajā darbā veidojās dialogs starp balsīm starp arco un pizzicato smalkie kontrasti lika uzsmaidīt par šo gaišo darbu kurā ik pa laikam izskanēja dejiskas un neizsakāmi sirsnības pilnas epizodes Klātesošā aktivitāte tikai pastiprināja un apliecināja pausto dzīvesprieku M Viļuma darbs koncertā izcēlās ar gonga lielās un mazās bungas izmantošanu Stīgu kvartetam talkā nāca Sinfonietta Rīga sitaminstrumentālists Ivo Krūskops Par šo stīgu kvartetu autors teica ka tas lielākoties ir pirmā stīgu kvarteta Sansara turpinājums tematiskā un idejiskā ziņā Četras lakoniskās daļas pauda savu personīgu ideju I stāstīja par matērijas rašanos un trauslumu II par vijīgumu un spēli III par sacietējušu bloku matēriju un IV par iekļūšanu kosmosā Tādā veidā it kā tika atveidots cilvēka eksistenciālais plāns Daudzveidīgie izteiksmes līdzekļi sniedza plašu ieskatu dažādajā pasaulē Glisandējoši motīvi saspringums bungu dūkoņa statika lēna lejupslīde gaisīgs virmojums tas viss tika iekļauts vienā darbā kur dārdoņa noveda līdz savdabīgam bezcerīguma stāvoklim savukārt mierīga atkāpšanās lika uzkavēties kaut kur starp dažādām pasaulēm Koncertu noslēdza Trataka Point noir kas nozīmē kāda objekta vērojumu jogas praksē tātad principā to var uztvert kā garīgu savienošanos ar vienu punktu Kā galvenais šī darba uzdevums tika pieteikta sevis meklēšana izzināšana kas atsaucās uz jau sākotnēji pieminēto meditatīvo stāvokli Regulāri bija dzirdama skaņa ar kuru katra balss centās saplūst vienā veselumā bet tas neizdodas tik viegli Tikai pamazām tiek panākta vienotība Kā ārkārtīgi interesanti paņēmieni tika izmantoti spēle ar lociņu pa instrumentu korpusa malu un čīkstošu durvju efekts Milzīgs pluss autoram par ģeniālajām pēdējām taktīm kurās skanēja jā patiešām skanēja klusums Atskaņotās pauzes ļoti iespējams tās bija punkts ar kuru jāsavienojas ļāva līdz galam uzņemt sevī iepriekš skanējušo mūziku sasniegt iekšēju dvēseles mieru un tikai tad ļaut vaļu aplausu vilnim Koncertā ar apbrīnu vēroju un novērtēju mūziķus kuri atskaņoja jaunās mūzikas darbus viņi ar neaprakstāmu mieru un savaldību spēja izgaršot katru smalkāko detaļu kas tika iekodēta dotajos darbos Burvīga saspēle savā starpā iekšēja situācijas kontrole ļāva atainot visus

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/113 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    posmā uzrunāja skaisti attēlotais mierpilnais Jāņu rīts Manuprāt aizkustinoša ir komponista kvēli izteiktā cerība gaišai latviešu tautas nākotnei kas bija dzirdama arī skaņdarba pēdējās taktīs Koncerta turpinājumā Jura Žvikova nospēlētā Jura Karlsona Trešā sonāte klavierēm 2011 četrās daļās skaņdarba anotācijā piedāvāja ieklausīties dramatiski konceptuālā autora uzstādījumā Kā pirms atskaņojuma publikai paskaidroja komponists sonātes pirmā daļa atspoguļo šodienas iznīcinošo laikmetu kurā dominē divi kontrastējoši tēli mašinērijas tehnikas uzmācība nomācošu repetitīvu akordu iemiesota un mierīgāks trauslāks apjukušais cilvēka tēls Otrajā līdz ceturtajā daļā Dvēsele Deja un Liktenis kontrastos virknējās tēli haoss agresija bezcerība skumjas ilgas un nedaudzi trausli gaišie tēli skaņdarbs izskan ar vientulības nomākto cilvēka monologu Un līdzas komponista komentāriem pianista spilgti interpretētā sonāte tiešām uzrunāja ar precīzi atspoguļotajām aktuālajām tēmām globalizāciju nežēlīgi straujo attīstību iekšējiem un ārējiem konfliktiem cilvēka dvēselē un rīcībā paliekot prātā vēl ilgi Savukārt Reiņa Zariņa izpildītais Romualda Grīnblata 1930 1995 klaviercikls Iespaidi atspoguļoja komponista sajūtas saistībā ar sešām dažādām tēmām Raiņa dzeja tika skaniski ietērpta ar vareniem plašiem akordiem pārliecinošā garā Interesanti ka latviešu pasaku tēli šajā opusā ienāk ar stāstošu viendabīgu plūdumu Austrumu dejā gan nedominēja gaidītās skaņkārtas vai ritmi bet pēc Ludviga van Bēthovena simfoniju un Modesta Musorgska operu iespaidiem ciklu noslēdza senatnīgs skanējums ietērpts lakoniskā faktūrā attēlojot sena gobelēna aplūkošanu Miniatūras tiešām ir interesantas tāpēc saprotama un slavējama pēdējos gados aktīvākas uzmanības pievēršana kādreiz Latvijā ilgi dzīvojušā komponista mūzikai Koncertu noslēdza Santas Ratnieces Muqarnas 2009 atgriežoties pie citzemju kultūras Skaņdarba centrā ir komponistes islāma arhitektūras iespaidi it sevišķi trīsdimencionālās arhitekturālās dekorācijas mukarnas Grūti konstatēt šī skaņdarba pievilkšanas spēka avotu Meditatīva mūzika kas plašos posmos būtībā iztiekot bez skaidras melodiskās līnijas vai ritma vairākas minūtes kavējoties konkrētā reģistrā spēj noturēt klausītāja uzmanību Šķiet nav redzams attīstības tā gan atklājas plašākās līnijās materiālam pavisam lēni pārejot no augšējā uz zemo reģistru Arī spēlēšana uz stīgām

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/112 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    Dalī gleznu kopējā noskaņa nešķiet tik iekšēji dramatizēta un varena tā drīzāk attēlo mierīgu laika plūdumu tajās pašās dažādajās dimensijās tik mazliet statiskākā veidā Pēdējais Diānas Zandbergas atskaņotais darbs koncertā bija Pētera Vaska Zaļā ainava Šis bija darbs kurš kontrastēja ar pārējiem tīri tematiskā ziņā vasaras pilnbrieds lauki pļavas zeme Jāņu vakars neskaitāmās asociācijas ar zaļojošo saulaino un priekpilno vasaru Tas izcēlās pārējo kontekstā ar savu vienkāršo īpaši latvisko noskaņu Pamatkarkass šim skaņdarbam smelts tautas melodijām raksturīgajā intonatīvajā pusē Iespējams klausītāji varbūt vēlējās sagaidīt kaut ko gaišāku jo man šķiet visus pārņēma skumjas skaudra apziņa par to laiku kad vasara tuvojas beigām un nāk pelēkās rudens dienas Tomēr nē beigu C dur akords P Vaska Zaļajā ainavā tomēr lika nedaudz pasmaidīt Tātad cerība par gaišo un saulaino tomēr nebija zudusi Nākošais koncertā spēlēja īstenais klavieru pilnskanīguma meistars Juris Žvikovs kurš atskaņoja Jura Karlsona Trešo sonāti pēc paša komponista sniegtajiem komentāriem savam kompozīcijas ziņā monumentālajam klavieropusam Ciklā I daļa vēsta par nežēlīgo šodienas laikmetu Pasaulē mēs esam kā uz vienas adatas spices teica Juris Karlsons Skaņu jūklī viss čum un mudž tiek parādīta lielā mūsdienu pasaules dažādība un daudzveidība Visi kaut kur skrien bet uz kurieni Brīžiem jūtama maigāka brīžiem raupjāka intonācija Apkārt valdošais haoss ir sakārtots bet tas nemazina faktu ka tas tomēr ir un paliek haoss Varbūt cilvēks kādreiz apstāsies padomās II daļa Dvēsele pauž ilgas tieksmi pēc dzidruma un skaidrības Pēc virpuļojošās pirmās daļas tā tomēr skanēja tukši it kā meklējoši Liekas ka dvēsele maldās izjautā savu sirdsapziņu Tobrīd zālē valdīja elpu aizraujošs klusums III daļa Deja jo sonātēs parasti skanēja menuets Ar šo Deju tiek atainotas ilgas kas nav piepildījušās Mēs gribētu dejot bet mūs nemitīgi aplauž J Karlsons Savā skanējumā tā ir quasi deja kura pamazām kļūst robustāka brīžiem pat pilnīgi nespēj valdīt pār sevi Neregulārā metrika dzen uz priekšu tad pēkšņi liek bremzēt līdz nonāk līdz aizmiglotam afekta stāvoklim kad vairs nejūti kurā brīdī deja atkal ir pārvērtusies pasaules haosa pilnajā maratona skrējienā IV daļa Liktenis tas caur ko ejam tas kas katram jāizjūt Fināla daļa vienkārši nepanesami un bez ierunām aizrauj valdošajā haosā Gandrīz aiz izmisuma rodas sajūta ka tu atrodies visa centrā ap tevi griežas visa raibā pasaule Tu vairāk netiec ārā varbūt tā ir nolemtība Viss zibsnī atpakaļ ceļa nav esi ierauts virpulī un vienā brīdī sāc apzināties ka bezspēcības pakļauts tu vairs nejūti kas notiek apkārt viss ir tīts miglā bet varbūt tu vairāk neesi pasaules šajā trakajā pusē Traktējiet šo ideju kā vien vēlaties bet manas subjektīvās simpātijas šī vakara koncertā tomēr pieder tieši šim darbam Koncerta noslēgumā vēl divas ainavas prasmīgi uzgleznoja pianists Reinis Zariņš Viņa sniegumā Romualda Grīnblata klaviercikls Iespaidi piedāvāja savu skatījumu uz Raiņa dzejoli tautas pasaku Austrumu dejas Bēthovena sonātes un Musorgska operas skanisko pusi kā arī uz sena gobelēna tvērumu skaņu vijumos Pirmais Iespaidu iespaids kas pārsteidz tonāla mūzika kas neparasti precīzi attēlo pieteiktās noskaņas Cikla pirmā daļa nosvērts un atturīgs dziļās domas vērpējs Rainis otrā skaidra gaiša un sakārtota mūzika bezgalīgā stāstījumā trešā Austrumu

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/111 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    rokrakstu reprezentējošo kompozīciju Spēcīgu dramatisko kontrastu bezrūpīgajā dabas vērojumā ienesa Jura Karlsona Trešā sonāte pianista Jura Žvikova interpretācijā Šis pavisam nesen tapušais skaņdarbs tika pirmatskaņots 2011 gada septembrī Rudens kamermūzikas festivāla ietvaros Klasiskajā četrdaļīgajā sonātes ciklā ar tikpat klasisko daļu secību ātrā lēnā skerco ātrā tiek risināts konflikts starp zibenīgi ātro pret indivīdu nežēlīgo laikmetu un dvēseliskumu kuram ikdienas mežonīgajā skrējienā vairs īsti nepaliek vietas Pēc gluži bēthoveniskās konfliktu dramaturģijas likumiem sonātes daļas asi kontrastē savā starpā draudīgajā perpetuum mobile balstītām malējām daļām Laikmets un Liktenis tiek pretnostatītas žanriskās lappuses otrās daļas Dvēsele unisoni sēru marša solis korāliskums un dvēseles žēlabas augšējā reģistrā un trešās daļas Deja ik brīdi varmācīgi pārtrauktā neizdejojamā skercozitātē Nežēlīgais laikmets un nenovēršamais liktens nomāc cilvēku kurš ir bezspēcīgs augstākā spēka priekšā Un šeit vairs nav dzīvi apliecinošs klasiskais optimistiskais fināls jo laiki ir mainījušies Diemžēl Vai arī varbūt tomēr Romualda Grīnblata klaviercikls Iespaidi pēc dramatiskās J Karlsona sonātes šķiet koncertā veica baldriāna funkciju iezīmējot atpakaļceļu pie ainaviskuma Ļoti demokrātiska pat zīdainim saprotama mūzika bez jebkādām avangarda piegaršām vai tieši tas kas mums šodien dažkārt pietrūkst Īsajās un kodolīgajās miniatūrās atspoguļota gan Raiņa dzejas metrikas regulāritāte gan tautas pasaku gaišums un noslēpumainība gan Austrumu dejas vitalitāte gan bēthovenisks oratora patoss gan Musorgska neķemmētās harmonijas gan kādas Latīņamerikas dejas temperaments Šo kaleidoskopiskumu jo vairāk krāšņu padarīja virtuozā un stilīgā pianista Reiņa Zariņa aizrautīgā spēle Koncerta noslēgumā vienīgā sonoristiskā kompozīcija programmā Santas Ratnieces Muqarnas kurā bez tradicionālas spēles pa taustiņiem skaņas veidošanas procesos iesaistītas arī klavieru stīgas Šis skaņdarbs lieliski raksturo komponistes stila būtību ilgstoša iedziļināšanās skaņā tembrā lēni vērojošā attīstība un daudzajos Austrumu ceļojumos gūto iespaidu atspoguļošana mūzikā Interesanti ka Muqarnas komponēšanas laikā S Ratniece savām acīm vēl nemaz nebija redzējusi nevienu mošeju Pēc viņas pašas teiktā šis fakts būtiski atviegloja mūzikas intuitīvo tapšanu kurā atbalsojas sajūsma

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/110 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    jūras sniegto mieru un harmoniju Šķiet miera sajūta kompozīcijā ir lieliski panākta ar pūšaminstrumentu pakāpenisko iestāšanos un sastingšanu it kā mākoņi nesteidzīgi peld debess zilajos tālumos kuros ieskanoties čelliem un kontrabasiem veras vaļā bezgalīgs jūras plašums vējš viļņu putas Taču harmoniskajā skaņu gleznā pēkšņi kā no citas operas ietriecās īss fugato posms kurš ar savu atklāto tematiskumu un racionālismu manuprāt īsti neiederējās tik trauslajā impresionistiski smalkajā kontekstā Arī dažas alta saksofona solo replikas manuprāt V Līces koncertā ir pārāk spalgas priekš kopumā visai mierīgas atmosfēras Tomēr sākotnējā apcere atgriezās reprīzē tātad incindents tika novērsts un iejūtīgs klausītājs varēja izskaņā pilnībā izbaudīt piedāvāto debess un jūras skaņu ainavu Īsteni gards kumosiņš 1978 gadā tapušais Gundara Pones skaņdarbs Ely septiņas studijas dabā flautai sitaminstrumentiem altam čellam un klavierēm sekoja kā nākamais pēc V Līces saksofona koncerta Tembrāla izsmalcinātība ar juvelierinstrumentu plašo klāstu čelesta zvani zvaniņi līnijzvani marimba vargāns gurķis netradicionālo skaņu rīku izmantojums ar ūdeni pildītās glāzes kartona plāksne dažādie akustiskie efekti flautas spēle no aizkulisēm sitieni pa flīģeļa korpusu kā arī negaidīti džeza tango mūzikas iestarpinājumi G Pones opusā aizrāva kā viena laba teātra izrāde Antona Veberna cienīgs izteiksmes kodolīgums faktūras diferenciācija un harmoniska saskaņa ar dabu vienlaikus kaut kas dziļi oriģināls tieši G Pones rokrakstam tipisks Otrais no diviem tā vakara pirmatskaņojumiem Rutas Paideres skaņdarbs Tempera bija aicinājums iejusties noskaņā kurā komponiste gremdējusies pārdomās par gleznu restaurācijas procesiem un krāsas intensitātes izmaiņām laika gaitā Šī skaņdarba monotembrālais kolorīts tikai stīgas spilgti kontrastēja ar G Pones skaņu auduma raibumu Stīgu orķestris tika sadalīts četrās grupās no kurām viena uzskaņota augstāk taču pati autore uzrunā klausītājiem teica ka ar laiku robežas starp instrumentu skaņojumiem zūd tieši tāpat kā robežas starp dažādiem krāsas slāņiem gleznas virsmā Tā arī notika blīvs monolīts orķestris elpoja kā viens organisms Skaņdarba šķietamās statikas gaismēnas rosināja pārdomas par laika un notikumu neatgriezniskumu lēna meditatīva attīstība kopumā reģistru un dinamikas ziņā ceļš no augšas līdz kulminācijai ar aktīvāku ritma pulsu un atpakaļ un klastertipa skaņumākoņu plūdums burtiski hipnotizēja Manuprāt ar šo opusu skaņu pasaulē ir ienākusi jauna mūsdienu Latvijas komponista mūzikas pērle Koncerta izskaņā šī gada festivāla patrona pagājušajā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados Latvijā dzīvojušā komponista Romualda Grīnblata 1930 Tvera 1995 Sanktpēterburga Koncerts flautai un stīgu instrumentiem 1970 Interesanti ka dažādos informācijas avotos saistībā ar Jauno mūzikas dienu atklāšanas koncertu bija parādījušās viena un tā paša skaņdarba virsraksta piecas versijas koncertprogrammā Koncerts flautai un stīgu instrumentiem un turpat Koncerts flautai un stīginstrumentiem bukletā Koncerts flautai un kamerorķestrim Latvijas Komponistu savienības mājas lapā Koncerts flautai un orķestrim savukārt Latvijas Mūzikas informācijas centra mājas lapā Koncerts flautai un stīgu orķestrim Piemēram starp stīgu orķestri un kamerorķestri taču ir būtiskās atšķirības sastāva ziņā Kopumā 20 gadsimta mūzikas interesentiem saistoši bija mēģināt no jauna atklāt šī savulaik skandalozi aizliegtā kā nevēlama avangarda mūzikas parauga darba mūzikas noslēpumu Būtiski arī ka R Grīnblata flautas koncerta atskaņojums veicināja jaunās zvaigznes uzlēkšanu uz Lielās ģildes koncertskatuves iepriekš izsludinātajā konkursā uz vakanto solistes vietu par uzvarētāju kļuva jaunā flautiste Mūzikas akadēmijas studente Eva Jevstigņejeva kurai tika

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/109 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    pat pacietīgu klausītāju Liepājas simfoniskais orķestris šādam repertuāram piemērots un Atvars Lakstīgala uzdevumu veic ar uzspēlētu optimismu Atliek pabrīnīties kādēļ programma sastādīta šādi nopūsties un raidīt skumju skatu koncerta rīkotāju virzienā Koncerta pirmā daļa veidojas neviendabīga to iesāk Gustava Fridrihsona smalkais Chiaroscuro 2008 jeb Gaismēnas Skaņdarbs kuru klausoties var iztēloties jebko tas ir precīzs un reizē neprognozējams sakārtots tomēr īsti līdz galam neatminams Normunds Šnē ir teicams viņa mūzikas interprets tomēr vai nu akustikas vai vēl neuzsilušās uztveres dēļ Chiaroscuro neizskan tik telpiski un daudzdimensionāli cik būtu varējis Sinfonietta Rīga kā centīgs un paklausīgs bērns studentiski precīzi pilda diriģenta žestu pavēles bez tās brīvās individualizētās attieksmes kādu gaidām no radošu mūziķu gara Daļas noslēgumā beidzot pirmatskaņojums Ilonas Breģes Trešais Rīgas koncerts Teātris piedāvā absolūti citu stilistiku kā izdiedzētu no vēstures arhīviem ekletisku plīvojošu ideju pilnu te džezīgu te barokālu konkrētām atpazīstamām intonācijām piebārstītu un bagātu Normunds Šnē šoreiz kā obojists kopā ar čellisti Gunu Āboltiņu ir toleranti ieinteresēti izdzīvojot sievišķīgo skaņstāstu kurā nav garlaicīgi Tomēr īstais prieks un piedzīvojums jau manāmi tukšāku zāli pāršalc koncerta otrajā daļā Kristaps Pētersons startē ar jaundarbu Klarnetes koncertu Ligeija ar programmatisku un mazliet baisu papildinformāciju no tāda paša nosaukuma Edgara Alana Po noveles kurai acīmredzot jānoskaņo klausītājs uz tramīgu ekspresionistisku noskaņu ievedot klātesošos tādā kā gadsimta sākuma šausmu filmu estētikā Viss notiek pēc plāna jo skaņaudums ir pilnībā konstruēts kas gan nedod īstu baudu ausīm bet mierina Po noveles pārstāsta satraukto prātu kurš rāmi var apcerēt konstruētas mūzikas trūkumus un priekšrocības no kurām pēdējā ir daudzveidīgas tembru un skaņu krāsas un oriģinālu ritmu kombinācijas Tomēr jaukākais atradums opusā ir konstanti šķībais skanējums netīrā kopintonācija kas panākta atšķirīgi līdz pat ceturtdaļtoņu precizitātei skaņojot instrumentus To klausīties ir mokoši ja auss radusi pie tīrām saskaņām tomēr ar laiku skanējums kļūst baudāms kā savdabīgs specefekts Viss būtu lieliski ja brīdī kad viss jau pateikts komponistam negribētos parunāt vēl Izstiepts apjoms nogurdina un asprātīgā ideja darba trešajā ceturtdaļā izgarojusi apsīkst Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar iznesīgo Mārtiņu Ozoliņu priekšgalā un solistu Gunti Kuzmu kurš spēlē tuvu perfekcijai kā vienots elpojošs organisms izvirpina kopskaņu par labu grafomāniski izstieptajam darbam Punktu trīsarpus stundu ilgajam pasākumam pieliek Andra Dzenīša pirms gada komponētais Drone kas piepilda ģildi skaļiem decibeliem Drone jau sajūsminājis publiku jo Profesionālā pūtēju orķestra Rīga trieptās spilgtās krāsas var uzplaukt modernā tekstūrā Šoreiz skaļums nedeva vajadzīgo kopefektu Diemžēl mūsu pūtēji kļūdījās par daudz ko iespējams provocēja vēlā vakara stunda Arī M Ozoliņš nespēja aptvert partitūras kopumu izcilā skanējumā kādu stājoties orķestra galvenā diriģenta amatā no viņa gaida Lai arī kopefekts nebija perfekts tomēr izteiksmīgais darbs kā koncerta spilgtākais piedzīvojums atstāja tīkamu pēcsajūtu pārmācot svārstīgās šaubas par kopējo programmas konceptu 1 viva Laikam esam bijuši dažādos koncertos 2 Ieva Tādā laikā dzīvojam viedokļu daudzveidība Katrs pamato savējo 3 Klausītājs Šo koncertu pametu pirms pēdējā skaņdarba jo iekšā viss vārījās un raustījās krampjos vienlaicīgi ģērbtuvēs sadzirdēju pirmās skaņas pēdējam skaņdarbam un burtiski metos bēgt lai tikai ātrāk tiktu prom Esmu noklausījies neskaitāmus koncertus bet līdz šim nekad nebiju jutis negatīvas emocijas

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/108 (2016-02-14)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-11-23