archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » M » MUZIKASSAULE.LV

Total: 164

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Mūzikas Saule
    tālāk A 19 Ā 2 B 39 C 6 Č 8 D 34 E 17 Ē 2 F 10 G 27 Ģ H 15 I 2 Ī J 6 K 39 Ķ L 16 Ļ M 27 N 12 Ņ 1 O 7 P 27 R 20 S 28 Š 16 T 15 U 1 Ū V 8 Z Ž 4 VESTBRŪKA Eva Marija Westbroek Eva Maria 1970 VIANA DA MOTA Žozē Vianna da Motta José 1868 1948 Uzmanību plaši sastopams arī Viana da Motta un Viana da Mota Vianna da Motta ir viņa vārdā nosauktā konkursa mājlapā kur arī šādas formas faksimils no komponista autogrāfa VILA LOBUŠS Eitors Villa Lobos Heitor 1887 1959 VINTERS Ilo Vinter Ülo 1924 2000 VITEKRS Eriks Whitacre Eric 1970 Uzmanību iepriekšējā versija Vaitekrs kļūdaina tas ir saliktenis no whit sīks niecīgs ne white balts un acre akrs zemes mērvienība Uzvārdam ne šī komponista bet vispār daudz variantu Whitacer Whytacre Whitaker Whitakre u c VONS VILJAMSS Ralfs Vaughan Williams Ralph 1872 1958 Uzmanību iespējama bet maz vēlama izruna Rālfs Reifs VORŽIŠEKS Jans Vořišek Jan 1791 1825 Uzmanību angļu valodas ietekmē sastopams Voriseks VĒRNIKS Ričards Wernick Richard 1934 Reģistrēšanās Reģistrēties Mūs atbalsta Sadarbības partneri 2000 2016

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/orthography/v/ (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule
    15 I 2 Ī J 6 K 39 Ķ L 16 Ļ M 27 N 12 Ņ 1 O 7 P 27 R 20 S 28 Š 16 T 15 U 1 Ū V 8 Z Ž 4 ZUPANS Volfgangs Suppan Wolfgang 1966 Uzmanību nejaukt ar citu Volfgangu Zupanu pūtēju mūzikas speciālistu Suppan Wolfgang 1933 ŽARELS Mihaels Jarrell Michael 1958 Uzmanību Šveicē dzimis un audzis komponists kurš darbojas Austrijā priekšvārds

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/orthography/z/ (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    ko Marina Rebeka dara uz skatuves viņas tīrajai naivi nervozajai pat eksaltētajai spēcīgas sievietes mīlestībai pēc tam psiholoģiskajam lūzumam un neizturami skaistajam neprātam vizuāli pārsātinātam ar bagātīgo asiņu daudzumu uz sniegbaltas kleitas Grūti spriest kāds izvērtās psiholoģiskais un vokālais dialogs ar pirmizrādes sastāva dziedātājiem bet 26 maija izrādē Marinas Rebekas sniegums īpaši rezonēja ar Marijas teātra baritonu Viktoru Korotiču Lučijas un Enriko skats otrajā cēlienā parādīja divu spēcīgu personību pretstatījumu kurā uzvarēja dzelžains aprēķins nevis cilvēcīgas emocijas Režisors īpaši pasvītrojis Enriko īsta poliskā izdzīvotāja aprēķinātāja auksto dabu Un Viktora Korotiča spožais vokālais sniegums skatuviskā stāja pašcieņa šķiet tikai sniedza papildu krāsas Enriko tēlam Turku tenora Murata Karahana skatuviskās pieredzes trūkums iesācēja degsme un neprasme sadalīt savus spēkus iezīmēja viņa parādīšanos pirmajā cēlienā bet fināla ainā izgaismojās pilnīgi citas tenora kvalitātes nostabilizējās elpa ieskanējās skaistā un sulīgi siltā tembra nokrāsas Edgardo tēla līnija šajā izrādē veidojās saraustīta nedaudz haotiska un pagaidām nepārliecinoša Iestudējuma lielākā kvalitāte un arī galvenais trumpis ir skatuviskais statiskums kas ļauj katram dziedātājam iepriekš iedotā tēla rāmī samērā brīvi veidot savu personāžu Tieši šī iemesla dēļ ir vērts nākt un skatīties citus galveno lomu interpretus šķiet ik reizi parādīsies citi traktējumi ik reizi piedzīvosim trauslo balansu starp elpu aizraujošu piedzīvojumu vai garlaicības plīvurā ieskautu operizrādi Savā ziņā ir panākts klasiska operiestudējuma etalons viss pakļauts muzikālajai līnijai nekur netiek lauzti konkrētā darba tēlu attiecību šabloni ir izslēgts gandrīz viss liekais Varbūt izņēmums divi piemīlīgi vilku sugas suņi pirmajā cēlienā kas tik aizkustinoši izvērš savu suņu valodai vien izprotamo bezskaņu dialogu Andra Freiberga scenogrāfija paliek nemainīga līdz pat izrādes beigām kā reminiscence par Klīstošā holandieša Traviatas Sanktpēterburgas Masku balles iestudējumiem tā veido slēgtu emocionāli nomācošu skatuves telpu kas kā marmora sarkofāgs gulstas pār cilvēcīgo varoņu kaislībām Kristīnes Pasternakas skaistie tērpi risināti monohromā krāsu paletē kas arī paspilgtina skatuvisko statiskumu Katrīnas

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/121 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    ar diezgan oriģināla un izteiksmīga ekspresionistiska stila palīdzību panākts dramatisks spriegums un kontrastains kolorīts atmiņā īpaši palikusi epizode kurā autors liriski apgaroto tēmu licis pūtējiem izdziedāt un tas arī patiešām tika izdarīts turklāt komponists darba visai tumšajām izjūtām nesniedza viennozīmīgu atrisinājumu tādējādi saglabājot vēstījuma noslēpumainību Taču no otras puses šo opusu raksturoja tās pašas ne tik tīkamās iezīmes kas bija vērojamas turpat Lielajā ģildē savulaik dzirdētajā Švantnera Koncertā sitaminstrumentiem ar orķestri pārāk izstiepta forma samērā neizteiksmīgs tematisms un dramaturģiskā attīstība kurā nav kvalitatīvi jaunu pakāpju kura ne pie kā īpaša neved Mārtiņa Ozoliņa vadītais orķestris Švantnera mūziku atskaņoja visnotaļ krāšņi un saliedēti diriģentam apliecinot arī prasmes mākslinieciskās loģikas atklāsmē tomēr visvairāk šīs priekšnesuma kvalitātes valdzināja nākošajā skaņdarbā kā atskaņotājmāksliniekiem tā arī pašam diriģentam veidojot emocionāli pārliecinošu un tembrāli niansētu dialogu ar čellistu Anitras Tumševicas Koncerts čellam un pūtēju orķestrim Saules mūzika jāatzīst par nepārprotamu radošu veiksmi kur vienlīdz lieli panākumi tika gūti gan konceptuālās ieceres iedzīvinājumā programmatiskajām idejām atbilstošā muzikālā izklāstā gan arī laikmetīgu kompozīcijas tehniku un intelektuāli strukturēta tematisma saplūdinājumā ar spožu enerģētiku Skaņdarba pirmajā trešdaļā dzirdamās čellam atvēlētās intonācijas un klusinātos sabalsojumus ar pūšaminstrumentiem patiešām uztvēru kā īstu sfēru mūziku turpretī tālākajā koncerta virzībā dramatiskajās eksplozijās un saspringtajos kāpinājumos patiešām varēja jaust pastāvīgus magnētisko vētru uzbrāzmojumus Domāju ka tik spilgtu iespaidu radīja vairāki mērķtiecīgi realizēti profesionālas muzikālās rakstības parametri pirmkārt suģestējoša solopartija kurā čells arī akustiskajos posmos saglabāja māksliniecisku suverenitāti veidojot gan noskaņās impulsīvus melodisko līniju izvērsumus gan arī negaidītas paralēles ar harmoniski un tembrāli daudzveidīgām pūšaminstrumentu vertikālēm bet elektriski pastiprinātajās epizodēs ģenerēja gluži apreibinošas elektronisku skaņu kaskādes otrkārt precīza dramaturģiskā arhitektonika kurā ietilpa gan pārdomāts kontrastējošu ainu apvienojums gan spēji pavērsieni pašos skaņdarba formas mezglpunktos gan arī nepārtraukta tiekšanās uz koncerta izskaņā sniegtu vērienīgu kulmināciju un vienlaikus arī partitūras satura vispārinājumu treškārt prasme piešķirt minimālistiska plūduma ilgstamībai iekšēji komplicētas nianses bet dinamiski spēcīgākajām norisēm izteiksmes daudzslāņainību Es priecātos ja Saules mūzikā arī pūtēju orķestra partitūra būtu veidota tikpat drosmīgi un pārsteidzoši kā čella partija patlaban skaņdarbs vietām izklausījās pārāk viennozīmīgs un ne tik košs kāds tas varētu būt ideālā variantā taču Ērika Kiršfelda personā Anitra Tumševica bija atradusi lielisku ar teicamām atskaņotājmākslinieka dotībām un mūsdienu mūzikas stilistisko izpratni apveltītu intepretu un Mārtiņa Ozoliņa vadītā orķestra panākumi šī koncerta lasījumā apliecināja ka Saules mūzikai tāpat kā Andra Dzenīša Drone vajadzētu būt tikai pirmajiem soļiem Profesionālā pūtēju orķestra Rīga sadarbībā ar latviešu komponistiem jaunu nopietnu skaņdarbu tapšanā ceru ka arī Saules mūziku līdzīgi kā iepriekšminēto Dzenīša veikumu klausītāji dzirdēs turpmākajos atskaņojumos un ka turpmāk tai pievienosies arī citu latviešu autoru jaundarbi Jāteic ka koncerta otrā daļa neradīja tik izteiksmīgus mākslinieciskus pārdzīvojumus kā pirmā Gustava Holsta mūzikas atskaņojumu uztvēru kā kritienu atpakaļ jo svītas Planētas pirmajai daļai Marss un ceturtajai daļai Jupiters piemītošos koncentrētos motīvus intonatīvi krāšņos vijumus un vispārējo noskaņu spozmi orķestris atainoja pārāk blāvi un aptuveni Iemesls tam varētu būt apstāklī ka Mārtiņam Ozoliņam brīžiem pietrūkst spēju pienācīgi pārvaldīt orķestri būvēt interpretāciju tā lai skanējums būtu gan emocionāli mērķtiecīgs gan ritmiski precīzs lai mūzikas ritējums veidotos nesaskaldīts orķestrim

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/120 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    triko Tas tiesa ka pēc tērpiem izrādes darbības laiku nebija iespējams noteikt tikmēr vēsturiskas drāmas pamatīgumā bija veidota iespaidīgā scenogrāfija scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Inga Bermaka un Agnese Stabiņa Tās stūrakmens ir it kā metro pazemes velvju atveidojums kura smagnējo viduskolonu var nobīdīt malā ar gaismu palīdzību un košiem dīvāniņiem zibenīgi veidojot pievilcīgā lielveikala vai pat buduāra iespaidu Bet galvenais protams ir ļoti dinamiskā norise un lieliskā režija kas ne mirkli neļauj atslābt skatītāja interesei ja nu vienīgi ainās ar galvenā vīrieškārtas personāža de Murē piedalīšanos Lieta tāda ka šai lomai pieaicināts visnotaļ pievilcīgais labas balss īpašnieks Jeronims Miļus no Lietuvas kurš dzimtenē ir labi pazīstams roka dziedātājs un arī mūsu publika iespējams viņu atceras no Klopēna lomas Parīzes dievmātes katedrāles koncertiestudējumā 2007 gadā Arēnā Rīga Jeronims bijis pazīstams ar režisoru Šapošņikovu turklāt rekomendāciju devusi Ilona Bagele pēc sadarbības Cēsu mākslas festivālā Kaut gan arī Pauls izteicies ka no šī jaunekļa varam gaidīt lielas lietas aktieriskais tēlojums pagaidām samērā vājš amatierisks Dziedājums saprotams lielisks arī duetos ar Denīzi valda laba sapratne un izjūta No roka gan šajā vokālajā partijā nav ne miņas tāpēc būtu interesanti kādreiz dzirdēt Andra Ābelītes interpretējumu de Murē tēlam viņš pieteikts programmā kā otrs iespējamais izpildītājs Droši vien teātrim nav bijis atbilstīgu dotumu galvenā varoņa tāpēc nācies meklēt ārpusē tikmēr Daugavpils trupas tēlotāju un dziedātāju augstais profesionālisms man bija liels iepriecinājums To ka labi dzied Karina Lučiņina Polīna zināju no viņas sadarbības ar aktieri Paulu Butkēviču kopīgā koncertprogrammā un tikpat labus vārdus pelnījuši arī Karīna Sidina Orelī madāma Egils Viļumsons stāstnieks Robino un citi bet it sevišķi Ivars Brakovskis bēdu sagrauztā mirstošā maztirgotāja Burā traģiskajā ārijā veiksmīgi balansējot starp melodeklamāciju un dziedājumu Dziedājums gan ir tikai daļa no muzikālā materiāla Raimonda Paula tēmām aranžējumus veidojis Pāvels Murašovs kurš pazīstams no sadarbības ar Gunāru Kalniņu albumā Pērles

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/119 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    domu dziļums ļāva novērtēt Einfeldes jauno partitūru kā nenoliedzami spilgtu un mākslinieciski viengabalainu veikumu raisot cerības ka komponiste pie kora mūzikas atgriezīsies arī turpmāk Sadarbībā ar sitaminstrumentālistu Edgaru Saksonu īstenotais Latvijas Radio kora lasījums radīja priekšstatu ka mūziķi Kaspara Putniņa vadībā ir ne tikai sapratuši autores paustās ieceres bet arī tās atainojuši precīzi un krāšņi un šādas interpretācijas kvalitātes turpmākajos latviešu komponistu mūzikas atskaņojumos saglabājās tikpat uzskatāmi Ja Einfeldes jaundarbs šķita drīzāk kā kontrasts agrāk sacerētajām kora partitūrām tostarp ar katoļu liturģijas vārdiem tad Andra Dzenīša Om lux aeterna manā skatījumā turpināja to līniju ko komponists bija iesācis pirms trim gadiem ar simfoniskā orķestra opusu Sat Nam mantra svētlaimīgas pateicības klusumam un tālāk turpinājis ar tādiem austrumnieciski izteiksmīgiem nosaukumiem kā Orked Utara Kali Yantra un Amrita Un visu šo skaņdarbu savstarpējā saistība nav tikai konceptuāla balstoties uz budisma ideju izpausmēm mākslā arī pirmatskaņotajā Om lux aeterna autors izmantojis stilistiski un emocionāli līdzīgus parametrus To vidū jānosauc saasināts jūtīgums pret skaņu un tās attiecībām ar laiku nesteidzīgi tempi un koncentrēšanās uz darba centrālā tematisma pakāpenisku attīstību piesaucot vizuālas asociācijas tas līdzinās lotosa zieda lēnai izplaukšanai mēnesgaismā mērķtiecīgi monodisku līniju izvērsumi disonantos sabalsojumos un agrāko dramatiski ekspresīvo izjūtu pieklusinājums kas nebūtu iedomājams piemēram 1998 gada Ave Maria Protams Dzenīša mūzikai piemītošā izteiksmība un kaisme nekur nav pazudusi vienīgi kļuvusi izlīdzinātāka un mazāk ekstraverta un Om lux aeterna ar basa Gundara Dziļuma kolorīto solopriekšnesumu ietvēra sevī lielāku devu piesātinātas suģestijas lai gan domāju ka jaundarba koncepcija un tai līdzīgas ieceres tomēr izsauc skepsi ar dažādu reliģiju saplūdinājumam piemītošo virspusējo eklektismu bet tas protams attiecas ne tikai uz mūziku vien 27 aprīļa koncertā iekļautā Gundegas Šmites Light Seeking Light veidoja vairāk paralēļu ar Holligera un Ravela darbiem nevis Einfeldes un Dzenīša veikumu Katrā ziņā komponistes mūzikas intonatīvā izsmalcinātība emocionālais trauslums un harmoniskā pasaules uztvere

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/118 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    Saulkrastu korim Anima Darbs kura pamatā ir Kungu Dievu slavējošs teksts Gaiša apgarota dvēseles mūzika tieksme pēc sirsnības un dievišķā apjausmas Autors citēja Johanu Sebastianu Bahu sakot ka visam mūzikas mērķim vajadzētu būt nekam citam kā Dieva goda cildināšanai Kopumā viss jau būtu labi bet ģeniāls bija tas cilvēks kurš sastādīja koncertprogrammu ieliekot pēc iepriekšminētā ārišķīgā darba Madrigāls Dorai dziļi reliģiozu mūziku Pretstati ir acīmredzami un to blakusnostatīšana manuprāt bija viens no neveiksmīgākajiem punktiem koncerta organizācijā Vēl kā spilgtus piemērus varu minēt arī muzikoloģijas studentes Jeļenas Garkavčenko Antifono Tas ir opuss kura koncepciju noteica Zigmunda Freida sapņu teorija attēlojot to kāds var būt cilvēks sapņojot ar prātu un sapņojot naktī kur uz āru laužas zemapziņa Interesanta bija arī akadēmiskās dziedāšanas programmas studenta Maksima Ļaščenko Настанет ночь Būs nakts Ivana Buņina vārdi dziesma kur tiek stāstīts par to ko izjūt cilvēks kurš zina ka drīzumā nāksies šķirties no šīs pasaules Brīžiem likās ka tika paustas ambivalentas sajūtas bailes no aiziešanas un prieks par šīs zemes ciešanu beigšanos Tomēr visspilgtākais darbs šajā jauno un topošo kormūzikas jaundarbu skatē manuprāt bija koncerta izskaņā dzirdētā Evijas Skuķes Mēness vokalīze latviešu tautasdziesmas vārdi Dziesma komponēta korim Kamēr tematiskās programmas Mēness dziesmas ietvaros Spilgta vizualizācija neparasta pieeja vokālajam aparātam dažādu skanisku efektu izmantošana ar nevaldāmu interesi ļāva baudīt kustības pilno dziesmu kura lika sarosīties visiem klausītājiem Radās sajūta it kā ātra sižetiska filma nozibsnīja gar acīm un spēja pateikt tik daudz ka apziņa ļāva tvert katru dzirkstelīti un jebkuru smalkāko izteiksmes detaļu Pēc šī koncerta kārtējo reizi pārliecinājos ka latviešu jaunajiem komponistiem ne tikai jau labi zināmajiem jaunās paaudzes komponistiem bet arī pašiem jaunākajiem kompozīcijas studentiem iezīmējas raksturīga tendence radīt pesimistiskas ievirzes dziļi filozofiskus darbus Vai tas varētu liecināt par galēji panīkušo garu par krīzes klātesamību ne tikai materiālajā bet arī garīgajā ziņā Kur ir zudis

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/117 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    likteni Veidojot tematisku arku ar skaņdarba sākumu kompozīcija beidzas tāpat kā sākusies ar Kristīnes Kārkles Puriņas izpildīto klusumā izgaistošo sīna bolsu Romualda Grīnblata 1930 1995 viendaļīgā Piektā simfonija 1983 ir orķestrācijas ziņā visai krāšņs skaņdarbs Īpašo skanējumu tam piešķīra piemēram plašais sitamo instrumentu klavieru arfas un ērģeļu balsis Skaņdarba pirmais visai apjomīgais posms caur ritmiski un melodiski ostinēto pavadījumu klavieres un zvani veidoja pat sava veida transam līdzīgu stāvokli Viļņveida dramaturģijas gaitā kulminācijas posmus nomainīja liriskākas mierīgākas tēmas no kurām viena no vissaistošākajām bija noslēpumaini baisā uz arfas un stīgu pavadījuma veidotā divu flautu saspēles tēma Manuprāt atskaņošanas un interpretācijas ziņā darbs varēja būt vairāk izstrādāts Brīžiem neskaidrais piesardzīgais izpildījums visticamāk izskaidrojams ar novēlotu instrumentu partiju iegūšanu no Krievijas Tomēr kopumā skaņdarbs nenoliedzami bija interesants un radīja vēlmi dzirdēt vēl kādu komponista simfonisko opusu Viens no Latvijas Jaunās mūzikas dienu gaidītākajiem darbiem bija Gundara Pones baleta Mana paradīze pirmatskaņojums Komponists šajā darbā atzinies mīlestībā Rīgai un kā pats atzinis dziļi iespaidojies no vēl viena Rīgas apbrīnotāja Aleksandra Čaka tāda paša nosaukuma dzejoļu krājuma Lai atskaņojums vairāk līdzinātos izrādei starp skaņdarba numuriem aktieris Guntis Grasbergs uzstājās gan ar atsevišķiem fragmentiem no G Pones vēstulēm gan ar rindām no A Čaka Manas paradīzes kam gan bija tikai noskaņas nevis sižetiska nozīme Rīga attēlota no divu pašpuiku skatupunkta tamdēļ mūzika pilna humora un ironijas Žanriski krāsainais darbs kas ietver valša tango džeza ritmus neiztiek arī bez vairākiem tautā zināmu mūzikas tēmu kā Div dūjiņas gaisā skrēja Seši mazi bundzinieki vai studējošo himnas Gaudeamus citātiem Tiesa gan svītas izvērstākajās daļās nepameta sajūta ka gribētos šo mūziku dzirdēt tandēmā ar baletdejotājiem uz skatuves Jo lai cik arī interesanta mūzika tā tomēr atsevišķos posmos kalpoja kā otrās lomas spēlētājs Vienīgi jācer ka Viļņa Šmīdberga pamatīgais darbs veidojot orķestrāciju nepaliks gaisā un mūsu Baltā nama horeogrāfi iestudēs

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/116 (2016-02-14)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-12-11