archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » M » MUZIKASSAULE.LV

Total: 164

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    Koncertu iesāka un noslēdza divi pasaules pirmatskaņojumi Sabīnes Ķezberes Mājas vieta zaļā mežā vokālai grupai klavierēm un aktierim un Andra Vecumnieka Viduslaiku mistērija Musica campana mecosoprānam aktierim un klavierēm Abi darbi balstīti uz Marģera Zariņa literārā darba Vienas vasaras stāsti iespaidiem Ar to līdzības abu opusu starpā arī noslēdzas Sabīnes Ķezberes darbs Latvijas radio kora grupas diriģents Kaspars Putniņš Agneses Egliņas klavieres un aktiera Jura Bartkeviča atskaņojumā ieveda klausītāju sanošā pakšķošā un viscaur dzīvā elpojošā meža pasaulē Skaņdarbam cauri vijās dzirkstošais Marģera Zariņa humors ko komponistei veiksmīgi izdevies iedzīvināt savā mūzikā tomēr neaprobežojoties tikai ar literārā teksta ilustratīvu atspoguļojumu Otrs pirmatskaņojums bija izvēlēts kā muzikālā vakara noslēgums Lai gan darbs balstīts uz jau agrāk izveidotu kompozīciju tajā paustā doma bija visnotaļ aktuāla Antras Bigačas mecosoprāns Agneses Egliņas un Jura Bartkeviča izjusto skaņdarba interpretāciju papildināja dažādu Latvijā un pasaulē pazīstamu cilvēku attēlu projekcijas uz zāles raupjās sienas Pati skaņdarba muzikālā valoda jau bija pietiekami ekspresīva apvienota ar attēlu projekcijām tā domāju neatstāja klausītājos neizpratni par skaņdarba vēstījumu Vizuālie efekti papildināja arī Artura Maskata 2008 gadā izveidoto kompozīciju Četras vīzijas ar Emīlijas Dikinsones dzeju vokālajai grupai Latvijas radio kora grupa Kaspara Putniņa vadībā skaņdarbu atskaņoja ļoti niansēti un saskanīgi Klausoties darbu publika varēja sekot līdzi arī krāsu triepienu veidotām abstrakcijām kas līdzās mūzikai tika projicētas uz skatuves sienas Līdzīgi paņēmieni mūzikas klausīšanos papildinot ar vizuālu gleznu veidošanu piemēram izmantojot smiltis un roku veiklību šajā gadījumā ar datora palīdzību šķiet pēdējā laikā kļuvuši par iecienītu parādību dažāda mēroga koncertos Varbūt kādam spilgtais vizuālais fons varēja novirzīt domas no mūzikas baudīšanas bet krāsu izvēle īpaši violets likās atbilstoša Artura Maskata darba raksturam Koncerta izrādes centrālo daļu veidoja šī gada festivāla izvirzītā pagājušo laiku komponista Marģera Zariņa radītais cikls mecosoprānam un klavierēm Sudrabota gaisma ko atskaņoja Antra Bigača un Agnese Egliņa Lai gan cikls sacerēts

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/18 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    gaismu sākusi izstarot Japānā Tā bija Akiko Ebi Viņas sniegumā skanēja L van Bēthovena Trešais koncerts klavierēm ar orķestri Nezinu vai tas ir mīts bet manā personiskajā pieredzē tā ir patiesība ka mākslinieki no Āzijas pasniedz klausītājam savādāk interpretētu vecās Eiropas mūziku Neiegrimšu detaļās konkrēti par šī darba interpretāciju Tāpat arī Činsangs Li no Dienvidkorejas radīja vien formālu iespaidu atskaņodams V A Mocarta 21 klavierkoncertu Do mažorā Šajā gadījumā raksturošu to kā nelielu dvēseles trūkumu izpildījumā Noslēdzošā svētdienas vakara zvaigzne bija latviešu jaunais mākslinieks Reinis Zariņš Kad noklausījos kā viņš pārvalda melnos un baltos guvu apstiprinājumu šim izslavētajam talantam R Zariņš spēlēja Jāņa Kalniņa Klavierkoncertu Nespriedīšu par mūzikas kompozīcijas tehniku tas lai paliek muzikologu pārziņā taču šāds skanējums manuprāt ir raksturīgs 20 gadsimta trimdas latviešu mūzikai Klavierkoncerta lēnā daļa ar tautasdziesmas Saulīt tecēj tecēdama variācijām Par mūzikas raksturu stāstu jo uz skatuves notika dažādi neparedzēti brīnumi Kādā kulminācijas vietā kad orķestrim jāspēlē ff tutti no apslēptajām griestu dekorācijām atdalījās nezināms riņķim līdzīgs priekšmets un skaļi grabot nokrita uz grīdas Vai aizskatuves darbinieki bija saderējuši kurš trāpīs precīzi virsū fagotam Pēc šī atgadījuma mūzika drīz vien kļuva mierīgāka un sākās klusā sērīgā latviešu tautasdziesma Orķestra mūziķi valdīja smaidus bet R Zariņš turpināja iesākto nepievēršot neparedzētajām skaņām uzmanību Par to prieks Pianists ļoti meistarīgi šķetināja dažādus savērptus gājienus un ar smalkumu attiecās pret visām detaļām piemēram tādām kā tikko dzirdamai skaņai miera posmos vai arī precīziem un konkrētiem skaņu virpuļiem dažādu saturisko kulmināciju virsotnēs Bija patīkami vērot kā R Zariņš ar visu ķermeni piepalīdz klausītājam sajust mūziku Ja salīdzinātu tad mīmika un attiecīgas skatuves kustības pietrūka Činsangam Li Jāpiemin ka muzikālajā ķermeņa valodā starp iepriekš festivālos redzētajiem māksliniekiem manuprāt nepārspēts paliek Aleksandrs Palejs kurš uzstāsies piektdienas un sestdienas koncertos Pirmdien 8 martā solovakars Saņēmu programmiņu Tā bija kā pirmais pieticības signāls krīzes laikā kļuvusi plānāka pat gribas teikt tievāka un satur diezgan īsu kodolīgu informāciju par festivāla dalībniekiem Labais tonis pieprasa lai es to vārdu kas sākas ar k vairāk neizmantotu turpmāk tas tiks aizvietots ar kādu zināmu frāzi Runājot par pieticību ir ļoti labi pamanāma milzīgā fermāta uz pauzes jeb trīs dienu pārtraukums starp festivāla pirmajiem un noslēdzošajiem koncertiem kas pēdējos gados nebija novērojama Īsumā pārējās izmaiņas džeza mūzika šogad neskanēs Graudu ielas solovakari pārcelti uz teātri tas ir pluss labāka zāle Vēl jau varētu runāt piemēram vai plaisa griestos virs teātra skatuves ir īsteni estētiska vai to neviens nav pamanījis vai arī valstī notiek paši zināt kas un nav līdzekļu lai savestu kārtībā zāli Tomēr pievērsīšos skanošākām tēmām Klausītājiem minētajā solovakarā pieejams tikai parteris Uzstājās tie paši mākslinieki kas aizvadītajā koncertā Pieminēšu vienu ļoti jūtamu Akiko Ebi J S Baha Trešās sol minora angļu svītas interpretēšanas paņēmienu Viscaur dzirdēju iestudētus salēninājumus un noapaļojumus tajās vietās kur noteikti vajadzēja skanēt metronomiski motoriskam ritmam Pēdējais minētais it kā ir tradicionālā izpratne par J S Baha daiļrades izpildījumu kas pēc A Ebi domām bija jāaizstāj ar cita veida muzikālajiem izpildījuma paņēmieniem Savukārt Reinis Zariņš klausītājiem piedāvāja noklausīties F Lista In festo Transfigurationis Domini

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/17 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    un timpānu instrumenta kolorītu dažādos raksturos un dinamikas gradācijās Jāatzīst ka koncerts Saulrietu violetās ērģeles diezin vai būtu varējis iztikt bez šī atraktīvi artistiskā opusa iz pagātnes lādes Ar izcilu tembra kvalitāti Uģa Prauliņa sacerējuma Fantasia rustica Lauku fantāzija pirmajās taktīs jau sevi pieteica saksofonists Oskars Petrauskis un ansamblī ar Kristīni Adamaiti U Prauliņa 2008 gada opuss ieguva sirsnīgi emocionālu un dejiski vieglu vēstījumu kas formas ziņā šķita ļoti saliedēts Santas Bušs skaņdarbs La cannelle marimbai solo 2007 koncerta gaitā iezīmēja strauju pavērsiena punktu Skaņdarbā manifestēta pilnīgi cita skaņas estētika atšķirīgs kompozīcijas formas process un solista atbildība pārradot partitūras notis skaņās kas ievibrējas un sāk dzīvot konkrētās telpas gaisā gluži kā autore aprakstījusi kanēļa dziļo noslēpumu anotācijā Elīnas Endzeles akustiskā interpretācija skaņdarbam spēlējot no Rīgas Doma altāra daļas labās puses vainagojās ar vislabākajiem panākumiem atklājot gan skaņdarba dramaturģiskās iezīmes gan instrumenta tehniskās iespējas kas kopumā raisīja klausītāju nedalītu uzmanību ļoti laikmetīga opusa eksistencei marimbas repertuārā latviešu mūzikā Komponistes Selgas Mences 2010 gada opuss Straumes un tilti klarnetei marimbai un ērģelēm arī pretendē uz ļoti oriģināla un profesionāli izteiksmīga jaundarba statusu bet diemžēl šoreiz neveiksmīgu to darīja Rīgas Doma ērģeļu un marimbas instrumentu skaņojumu nesakritība kuru vidū vēl ieplūda Mārtiņa Circeņa klarnetes skaņojums un smalkākas dzirdes īpašniekam šī sacerējuma noklausīšanās varēja sagādāt neizpratni kāpēc vienoto intonāciju straumes un tilti trim Rīgas Doma telpā izvietotajiem instrumentiem ik pa laikam ir tik aptuveni un patiesībā nesavienojami bet muzicēšanas kvalitāte teicama Tuvojoties koncerta izskaņai Rīgas Doma altāra daļā muzicēja Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā un kopā ar solistiem pasaules pirmatskaņojumus piedzīvoja divi 2009 gada jaundarbi kamerorķestrim Indras Rišes Šamanis pilsētā flautai stīgu orķestrim un sitaminstrumentiem kā arī Anitras Tumševicas Sentences I flautai klarnetei un kamerorķestrim Ditas Krenbergas solo spilgtais temperaments kā arī orķestra krāšņā faktūra īpaši ritma ostinato tehnika un Vidzemes kamerorķestra atraktīvais

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/16 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    kāds mīklains sejs ikkatrā fasādē kāds ķeburains dīvainis Ašajai pastaigai seko balva brīdis miera ar retām zvanu atskaņām Šis datorspēles un meditācijas apvienojums Latvijas ērģeļmūzikas kontekstā patīkami tuvojas Marģera Zariņa dotajiem spēles noteikumiem ir gan ašums un atraktivitāte gan arī telpa pārdomām Mūsdienīgi un noderīgi Auss ar labpatiku pieķērās arī Anitras Tumševicas veikumam Sentence I Nezinu kā ar gaisa un bezgaisa koncepcijām gara acu priekšā veidojās pavisam cita aina kalnraču darbs virzienā no dzīlēm uz virspusi iespējams rokot sapņus skat Endes Bezgalīgo stāstu Ļoti saistošs mērķtiecīgs izklāsts pievilcīgs skaniskums tik vien ka vēstījums ja tāds bij paredzēts palika pusmastā No žanriskā viedokļa lielisks darbs no saturiskā diskutējams Mazāk imponēja Indras Rišes un Selgas Mences jaundarbi Indras Rišes darba Šamanis pilsētā kvalitātes noteikti labāk atklājās ierakstā ko noklausījos nākošajā dienā Koncertā dzirdētais atstāja vienveidīguma un bezsaturiskuma iespaidu un to ka tā gluži nav maskēja baznīcas akustika Iespējams pareizi būtu uztvert šo mūziku kā epizodi no kāda plašāka informācijas lauka taču piekļuve šim laukam nav vis katram dota Turklāt arī pēc ieskaņojuma noklausīšanās netapa skaidrs kāpēc darbs bij ar pauzi jāsadala divās skaniski un saturiski gandrīz vienādās daļās Selgas Mences opusam Straumes un tilti izvēlētais motīvs ar augšupejošo mazo sekstu tā kā drusku iz Raimonda Paula Nino Rotas vai Sviridova ļoti pateicīgs imitāciju kaskādēm opuss izrakstīts profesionāli nevainojami taču iespaidu mazināja gan tā pārmērīgais garums gan kopskaņa marimba klarnete un ērģeles trijos dažādos skaņojumos bija nopietns dzirdes pārbaudījums Īsi par pārējiem darbiem Uģa Prauliņa sveiciens progresīvā roka laikmetam Fantasia rustica visumā atstāja simpātisku iespaidu vai beigas tomēr nebij drusku par pompozu puķu bērnu stilā ieturētajam vēstījumam Marģera Zariņa skaistais un apcerīgais Divertisments mazliet zaudēja ne viscaur nevainojama ritmiskā aspekta dēļ iespējams artikulācijā un pulsējumā galēji barokāla attieksme pret šo mūziku precīzāk noraidītu tās saturu klausītājam taču tas varbūt subjektīvi Santas Bušs rotaļas

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/15 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    un viņu mīlošā Šarlote bezpalīdzīgi stāv izslējusies kā sālsstabs savā balta atlasa halātiņā Kaut kas neklapē kaut kas nav saslēdzies tā lai noticētu izraisītu kopš senajiem grieķiem daudzināto un joprojām gaidīto katarsi Izrādē sapriecājies par K Zadovskas balss tipa un vokāla atbilstību lomai esmu spiests atzīt ka ne visos komponentos viss ir vislabākajā kārtībā Argumenti Nebūt ne ideāla partnerība ar Verteru K Moreno personā nervozu pusaudzi jā apveltītu ar intensīvu spēcīgu tīrskanīgu liriskā tenora balsi bet ne tik profesionālu tēlojumā Kā saprast piemēram viņa amatierisko grābstīšanos gar seju teatrālo drebēšanu jūtu saviļņojuma brīžos naturālistisko raustīšanos pirmsnāves krampjos Gribot negribot tas uzliek papildslodzi K Zadovskai kurai reizē jābūt gan iekārojamai mīļotajai gan gādīgai un rūpīgai audžumātei daudzajiem mazajiem brālīšiem un māsiņām gan galu galā pašai sev cienījama likumīga un mīloša vīra Alberta sievai Dieva priekšā Šo smago nastu K Zadovska nes ar sievišķu sīkstumu bet radošos resursus izsūcošu nolemtību Maz līksmes pārāk daudz sasprindzinājuma viņas meitenīgajā veidolā operas 1 cēlienā ko vēl kāpina tumšraiba samta vecmeitiskā kleita Arī baltais halātiņš 2 cēlienā nesēž tik labi kā citai Šarlotei Asmikai Grigorjanai Vai tiešām kostīmu māksliniecei Kristīnei Pasternakai nebija iespējas rast Kristīnes Zadovskas individualitātei un Šarlotes lomai adekvātāku ietērpu Pa lielam pārmetums arī operas režisoram Andrejam Žagaram un viņa asistentēm vai prombūtne ārzemju iestudējumos atbrīvo no atbildības par pašmāju izrāžu māksliniecisko kvalitāti Netīkamu nejaušību jau tā bija gana te Ingas Šļubovskas Sofija Imanta Erdmana Alberta laikus nenotverta ar būkšķi nokrīt te Ksavjera Moreno Verters atmuguriski atkāpdamies uzsēžas galdiņam gandrīz to salauzdams Nav K Zadovskas vaina ka viņas debijai Šarlotes lomā pietrūcis režisora un kostīmu mākslinieces vai viņu asistentu acu un ka bijis jāpaļaujas uz pašas intuīciju un dramatiskā teātra aktrises pieredzi kāda gūta piemēram Dailes teātrī Biļanas Srbļanovičas traģikomēdijā Siseņi Vertera izrāde ceru arī ar Kristīnes Zadovskas līdzdalību dzīvos un attīstīsies tuvojoties tam

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/12 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    apkārt var redzēt ir migla ar tai līdzi nākošajām savādajām skaņām un sajūtām Efektīvākā skaņdarba daļa ir malējie posmi kuros valda stindzinoši klusa dinamika liekot aizturēt elpu bailēs par to ka tā varētu iztraucēt skaņas virmojumu Šeit parādīts cik gan spēcīgi var attēlot vienu dabas ainu skaņas blīvums kā migla un atsevišķas skaņas kas nāk no nekurienes Šķiet visi ieskaitot orķestri un diriģentu bija aizrāvušies un izbaudīja jaunās komponistes uzburto ainu Tomēr haotiskā pārkārtošanās pēc skaņdarba klausītājus pašiem negribot ieveda atpakaļ realitātē Šādu rosību nevajadzētu pieļaut jo tā kā mēdz sacīt izsit no sliedēm Nākošais darbs sniedza vēl vienu patīkamu atklājumu Pirmās daļas otrajā pusē publiku iepriecināja jaunā talantīgā pianiste Aleksandra Boroduļina kurai šis eksāmens bija debija koncertēšanā ar orķestri Varu piekrist kāda blakus sēdoša mūziķa izteikumam jaunās pianistes maigais plastiskais piesitiens ir kā radīts romantiskajai emocionālajai Šopēna mūzikai Tomēr māksliniecei nepaslīdēja garām arī Šopēna mūzikas rotaļīgā skercozā puse un viņa šeit Klavierkoncerta Trešajā daļā parādīja spēju arī koķeti un draiski spēlēties ar instrumentu Pianistes vieglā graciozā un tehniski stabilā spēle pārliecināja un piešķīra jauku svaigumu jau tik ļoti pazīstamajā Šopēna mūzikā kamēr orķestris šajā ziņā nedaudz atpalika Jaunās pianistes debija godam izturēta lielais ziedu klēpis publikas aplausi un ovācijas tiešām pelnītas Tomēr nevar paiet garām arī šī pasākuma galvenajam vaininiekam jaunajam diriģentam Valdim Butānam kurš visas pirmās daļas laikā palika atturīgs savā sniegumā Vērojot viņa roku laiku pa laikam bija jūtama koru diriģēšanas mākslas ietekme V Butāns vadījis Latvijas Kultūras akadēmijas kori Sōla un kori Skultē Simfoniskā diriģenta rokai prasītos vairāk pārliecības un tvēriena V Butāns sāka pamazām atraisīties tikai pirmās daļas noslēgumā kad sajutis orķestri spēja to ievadīt sev vēlamā virzienā Skumjāki vārdi šoreiz jāraksta par orķestri Patīkami bija klausīties E Vecumnieces darbu kurā orķestris pilnībā iejutās katra skaņa un nianse bija pārdomāta Tomēr nākošajos darbos orķestra skanējums

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/11 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    Ķeniņa balvas ieguvējas Mūzikas akadēmijas studentes E Vecumnieces jaundarbs Migla bija izcils koncerta sākums gan paša skaņdarba satura ziņā gan arī orķestra snieguma ziņā Mūzika spilgti atainoja skaņdarbā ietverto ideju ar krāšņo instrumentāciju čelesta arfa vibrofons dinamisko gradāciju plašo diapazonu un ilustratīviem momentiem Ar orķestra instrumentu krāsu palīdzību komponiste uzbūra mūsu priekšā dabas ainu kurā redzam miglas parādīšanos un izgaišanu kādā vasaras rītā Autore saka ka viņa mēģinājusiattēlot dažādas miglas fāzes no brīža kad tā parādās pieaug spēkā nedaudz kliedējas tad atkal sabiezē līdz beidzot izgaist pavisam Darbs atstāja spēcīgu iespaidu ar sākumā diezgan statisko ilgstoši piano dinamikā izturēto skaņurakstu kas pamazām izauga līdz grandiozam skanējumam pēc tam atkal pakāpeniski izgaistot Jāsaka ka jaunais diriģents teicami tika galā ar skaņdarba malējiem posmiem kuros dominēja dažādas piano dinamikas gradācijas kas paredz zināmu atturību no diriģenta puses F Šopēna klavierkoncerts kurā solo spēlēja Mūzikas akadēmijas studente Aleksandra Boroduļina bija vēl viena debija šajā koncertā jaunā pianiste pirmo reizi publiski uzstājās ar simfonisko orķestri Jāsaka priekšnesums bija veiksmīgs Soliste apbūra ar īpašu skaņas piesitienu teicamu rubatoun protams izcilām klaviertehnikas spējām Diemžēl to pašu nevar teikt par orķestra sniegumu Kā zināms Šopēns bijis izteikti klaviermūzikas komponists teju nepievēršoties simfoniskajai mūzikai Koncerta orķestra partija pierāda to ka orķestrim vairāk ir fona funkcija nevis jau izsenis izkristalizējusies koncerta žanram raksturīgā sacenšanās funkcija Taču orķestra skanējums bieži vien bija pārāk smagnējs masīvs ašopēnisks tādēļ brīžam zuda balanss starp solisti un orķestri Koncertu noslēdzošo Izstādesgleznu atskaņojums manuprāt bija labs gan diriģentam gan arī orķestrim izdevās pārliecinoši atšifrēt V Hartmaņa gleznu muzikālo versiju Klausoties skaņdarbu patiešām likās ka atrodos gleznu galerijā un apskatot vienu gleznu nonāku pie otras Tas būtībā arī ir mūziķu galvenais uzdevums attēlot satura un izteiksmes līdzekļu ziņā dažādos skaņdarbus ar ko mākslinieki teicami tika galā Īpaši gribētos atzīmēt dziļi izjusto saksofona solo otrajā daļā Vecāpils

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/10 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    materiāls viņam būtu bijis pilnīgi vienaldzīgs Rezultātā iespēja dzirdēt Mesiju vācu valodā un orķestrācijā kuras skanējums dažubrīd visai tieši asociējas ar Mocarta un viņa laikabiedru opermūziku nevis baroka izskaņas perioda meistara grūti tveramā individuālā stila dažādajām šķautnēm Savukārt Latvijas Koncertu piedāvājums iepazīt Hendeļa lieldarbu igauņu diriģenta Andresa Mustonena iestudējumā neapšaubāmi bija aktuālas interpretācijas paraugstunda Neieslīgstot bezcerīgajos tā saucamā autentiskā muzicēšanas stilameklējumos A Mustonens bija gājis dažādu pieredžu sintēzes ceļu un manuprāt tādējādi rīkojies vispārliecinošāk Ir pagātne un vēsture pēdējai esot mūsdienu uzskatu un pieredzē projicētam priekšstatam par pagātni Tāda ir šodienas autoritatīvāko vēstures speciālistu pamatnostādne Attiecinot to uz mūziku atliek tikai secināt nekāda simtprocentīga iedzīvošanās kādā pagātnes stilā vienkārši nav iespējama jo mūsu rīcībā nav laika mašīnas kas spētu ielikt kādreiz valdošajā vārdos grūti aprakstāmajā un lielākoties tikai izjūtamajā bijušajā kultūras vidē priekšstatu par ko vārdiskie apraksti un nošu raksta zīmes spēj piedāvāt tikai ļoti aptuveni un pārprotami Laikam tādēļ mākslinieciski intuitīvi izjūtot šo dzīves patiesību A Mustonens Mesijas partitūrā nav vairījies ar košiem triepieniem gleznojot skaņu krāsas kuras kāds lietpratīgs baroka mūzikas speciālists būtu pasludinājis par gana neatbilstošām iedomātiem dogmatiskajiem priekšstatiem par šīs mūzikas stilu Ko vērts bija kaut vai hrestomātiskās Hallelujah daļas skanējums quasi romantizētajā tādēļ bezgala dinamiskajā un dzīvi pulsējošajā izteiksmē Protams nebija jau arī tā ka šajā iestudējumā būtu trūcis baroka stilistikas zīmju meistarīgas izspēles Fascinējošs šajā ziņā pirmām kārtām bija koris Latvija kas kārtējo reizi apliecināja prasmi sevi profesionāli spoži reprezentēt jebkāda stila skaņdarbā Solistu kvarteta balsis veidojot interesantus tembrālus kontrastus un savstarpēji papildinošu stabilu ansambli gan neiezīmēja savu izteikti patstāvīgu līniju uz kora un orķestra pilnasinīgā skanējuma fona Redzamāk katrs dziedātājs izcēlās patstāvīgajos numuros barokālās dziedāšanas elementus virtuozu pasāžu rulādes visžilbinošāk ļaujot izbaudīt tenora un basa sniegumā Savukārt orķestris Sinfonietta Rīga Hendeļa hronometrāžas ziņā ļoti izvērstās partitūras atskaņojumā apliecināja patiesu profesionālu briedumu Tiesa nepieciešamība

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/9 (2016-02-14)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-11-24