archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » M » MUZIKASSAULE.LV

Total: 164

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    vēstules skats no operas Jevgēņijs Oņegins kā arī Gustava Mālera Ceturtā simfonija ir brīnišķīgi darbi taču kādēļ šādā kombinācijā Viegla zelta klasika vesels operas fragments un visnotaļ sarežģīts simfonisks darbs vismaz manā fantāzijā nekādi nerod savstarpēju enerģētisku saikni Tomēr klausīties bija interesanti Galu galā kā pārliecinājāmies koncerta iesākumā ar dīvām pilns arī pats orķestris Viena no Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra itālietēm arfiste Patrīcija Karčāni un spīdošā flautiste Dita Krenberga vienojās spēlē V A Mocarta žanra retumā Dubultkoncertā flautai arfai un orķestrim Skaņdarbs kuru Mocarts godprātīgi rakstījis kā pasūtījuma darbu pilnīgi noteikti nepieder ģēnija izcilības virsotnēm tomēr ir interesants kaut vai kā žanra paraugs Taču atzīšos pēc noklausīšanās tas neatstāj ievērojamas pēdas atmiņā Graciozā trauslā saspēle starp diviem gaismas un smalkuma pilnajiem instrumentiem pastāv vai nu dialoga vai melodijas flauta un pavadījuma arfa formā cenšoties sabalansēt dinamisko ievainojamību ar samazinātu simfoniskā orķestra sastāvu Ditas Krenbergas izteiksmīgā instrumenta uzruna priecē brīžam ļoti subjektīvi tā šķiet par daudz romantiska Arfas spēli šāda skaņdarba kontekstā vērtēt īpaši grūti bet viennozīmīgi Karčani muzicēšana atstāj profesionāli augstvērtīgu un tehniski nevainojamu iespaidu spējot izvilināt no instrumenta spilgtu tembrālu krāsainību Ar zināmu skepsi gaidot Čaikovska Tatjanas vēstules skatu skepse ir subjektīva jo nebūt neesmu fragmentāru opermūzikas izvilkumu fans tā vietā saņēmu negaidītu sajūsminājumu Kristīnes Opolais balsij manuprāt piemīt gan tembrāla gan emocionāla introverse kas to nebūt nepadara neinteresantu ārēju efektu trūkuma dēļ bet gan tieši otrādi uztur intrigu un vēlmi iedziļināties niansēs Opolais izdzīvo Čaikovska drāmu ik sīkumā kvalitāte ir gan tehniskajā tembrālajā paletē kas it kā savā vēsumā spēj uzplaucēt ļoti krāšņas krāsas gan ārējā nepārspīlētībā savaldībā Iestarpinot šajā vietā jāpiemin koncerta mākslinieciskā vadība kas bija visnotaļ pazīstamā austriešu diriģenta Kristofa Eberles rokās Orķestra spēles intonatīvā kvalitāte visa koncerta garumā balanss bija atzīstami tomēr nevaru nepieminēt atsevišķās koordinācijas problēmas kuras nebija noslēpjamas gan pirmajā gan otrajā koncerta

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/34 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    kompozicionāli vienotu vairāku autoru mākslas darbu Ekrāna māksla Elviss Zants izsmalcināti taktiski emocionāli un vizuāli elpoja mūzikas mainīgā plūduma ritmā vienlaikus nekļūstot tikai par ilustrāciju mūzikai ar vienkāršiem vizuāliem motīviem turklāt šajā gadījumā pat bīstami burtiskiem dabas elementiem videoprojekcijas veiksmīgi radīja telpu ko apdzīvot gan mūziķiem gan dejas māksliniekam Kirilam Burlovam Arī dejas klātbūtne vai mazums tādu koncertu kur deja ir viens pavadošais motīvs nenoteikta iepriekš paredzama ilustrācija režisora idejai vai mūzikai Bet šeit Vieglumā Tādā vieglumā un intensitātē izdzīvotu mūziku dejas izpildījumā ārpus baleta uzvedumiem man jāteic nebija vēl Latvijā laimējies baudīt Nav jau nozīmes komentēt kustību tekstuāli taču bija kāds mirklis ko pieļauju izceļ tikai kāds mans apziņas apgabals Tuvojoties koncerta nobeigumam dejotājs apguļas uz grīdas Un viņa vienīgā kustība ir elpošana Pēc kāda laika viņa rokas lēnām paceļas tik ļoti pats ar sevi kā jebkurš cilvēks ko mēs sacīsim iztālēm vērojam guļam pļavā Tad kādubrīd rokas nesteidzīgi ietiecas ekrāna izgaismotajā laukā un atkal savienojas ar spēles telpu izraisot nākamo kustību dejā un mūzikā pilnīgi izmainot kādu elementu Viegluma plūdumā iedarbojoties uz mani kā skatītāju un klausītāju veidā ko es pat nevaru tagad ņemt un pierakstīt Noticēt kustībai noticēt mūzikai vai var būt vēl kāds neskaidrāks ticības paveids un galu galā aptuvenāks veids kā izteikties par mākslām Taču tieši tā ir sajūta kas pārņem zālē sēdošos mūzikas un kustības telpā ieaicinātos Par to ka klausītāji noticēja tātad iekļuva tātad dzīvoja notiekošajā darbā liecināja arī ilgie un sirsnīgie aplausi Es ticu katrai roku un kāju kustībai katrai dejotāja pozai telpā Ticu pat ka nevarēja iztikt bez lidojošajām grāmatām kam piemīt gan tauriņa gan akmens gan salas gan akača daba Sākumā šķiet nē tikai ne kādu klišeju šajā izrādē nekādu papīra gudrību nonievāšanu dabas gudrības priekšā Par laimi intensīvās skaņkārtu pārvērtības atmosfēru sablīvējošā kustība un mūziķu runātie vārdi neļāva ne

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/33 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    aizrautīgi apdzīvo askētiski iekārtotu skatuves telpu dzied kustas spēlē dažādus mūzikas instrumentus no akordeona līdz blokflautai vārdu sakot dažnedažādi iznesas Taču jau no izrādes sākuma 11 aprīlī Dizaina fabrikā rodas īpatnējs pārsātinājuma iespaids šķiet vienlaicīgi notiek viss dzied dejo runā dzeju spēlē Iespējams dāmas iegāž skaņu režisora Jāņa Vasiļa neveiksmīgais apskaņošanas darbs Varbūt komponistu attieksme pret vārdu mūzikā ir pavirša un vokālajai mākslai nepiemēroti intensificēta un tāpēc vārdi slīd garām manām ausīm tā īsti tur neieķērušies Varētu meklēt mierinājumu gaumīgajā un informatīvi izsmeļošajā operas programmiņā taču sīkajā drukā rakstītie teksti nav viegli salasāmi pat labā apgaismojumā kur nu vēl zāles pustumsā un Mārtiņa Feldmaņa krāsainajā gaismu režijā Tā nu sanāk vairāk uzmanības pievērst kustībām ko iestudēt palīdzējusi Ineta Dovmane Te atkal neviennozīmīgi iespaidi mākslinieces kustas aktīvi un daudz gan pa vienai gan kolektīvi bet mani pārņem neveiklība to skatoties Lai gan daudz uzstājušās koncertos un pie publikas pieradušas Putnu dāmas nekustas lāgā atbrīvoti plastiski un meistarīgi ļoti cenšas un tādējādi nedabiskuma iespaidu vēl pastiprina Nedomāju ka mūziķiem būtu jāizliekas par dejotājiem pat laikā kad sabiedrību pārņēmis publiskas dejošanas trakums Citādi ne saukts ne aicināts klāt ir kāpostnieka jeb konkursa Ko tu proti efekts Gods kam gods Putni ir ļoti labā vokālā formā var gadīties ka vislabākajā kādā man gadījies kolektīvu dzirdēt Lai gan dziedātājām reizumis gadās pa intonatīvai neprecizitātei vai kopdziedājuma nobīdei lielākoties izpildījums ir pārliecinošs un tehniski meistarīgs Abas jaunākās mūziķes Sanda Audere un Aija Veismane kolektīvā iejutušās organiski un jauno balsu meitenīgums atdzīvina pat dažu labu blāvāku skaņdarbu Pavadošais sastāvs kura skanējums mulsinoši sliktās skaņu režijas dēļ laiku pa laikam nomāc dziedātājas muzicē profesionāli un atbalsta vokālistes ar kamermūziķu cienīgu iejūtību Gribētos plašāku tembru klāstu instrumentārijā jo vairāk kā stundu ilgā mūzikas ritējumā auss nogurst no kombinācijas saksofons digitālās klavieres kontrabass Kā to uzsver Putni un droši vien

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/32 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    Divu stundu garumā esot klausītāju uzmanības fokusā un liedzot sev iespēju paslēpties aiz partnera platās muguras vai aiz krāšņā tērpa krokām māksliniece spēja vaļsirdīgi atklāt savu iekšējo pasauli Vispār Ingas balss dziedāšanas maniere un viņai raksturīgais savdabīgais artistiskums vislabāk saskan ar romantiskās mūzikas gaišajām lappusēm Mākslinieces pasaules uztvere ir tikpat gaiša kā viņas skatuves varonei Pateicoties arī apburošajam ārējam izskatam šis gaišums radīja uz jūtu uzplaukuma sliekšņa esošas jaunas sievietes tēlu Trauslos dvēseles stāvokļus kautrīgumu neziņu sajūsmu brīnuma gaidas dzīves milzīgā noslēpuma priekšā māksliniece spēja parādīt ļoti pārliecinoši ar acīmredzamu brīvību un prieku Dziedātājas valdzinošais patiesums nopietnība un kristāltīrā skaidrība jo īpaši saistīja Šūmaņa dziesmās Veltījums Riekstkoks Tas ir viņš un dažās Kalniņa dziesmās Ceriņi plaukst Tumšs rudzupuķu vainadziņš Taču cita lieta ir dramatisms Šūmaņa pazīstamākajā vokālajā ciklā Sievietes mīla un dzīve līdz pašām beigām mirdzēja klusas laimes gaismēnas Taču cikla pēdējā dziesmā māksliniece nepauda to sirdssāpi kam būtu vajadzējis krasi mainīt visa stāstījuma jēgu Aizkustinošā dziedāšana izraisīja līdzjūtību taču līdz traģiskā vispārinājuma virsotnei tomēr nepacēlās Riharda Štrausa agrīnajām dziesmām ir sabiezināta afektācijas nokrāsa komponista stilam piemīt eksaltēta jutekliskuma nemiers Viņa četras dziesmas Tvīkstošās sirdis Serenāde Rīt un Cecīlija manuprāt tika traktētas pārāk tieši Inga šo mūziku uztvēra savādāk labi ka nebija pārlieka sentimenta taču spilgti izgaismotie tēli šķita plakātiski un reāli Protams ka māksliniecei ir tiesības uz savu lasījumu koncertā kopā ar dziļi jūtošo un gudro pianisti Agnesi Egliņu viņa sasniedza muzikāli poētiska veseluma iespaidu un liriskā straume aizgrāba visus klātesošos Dīvains nožēlas un prieka sajaukums radās klausoties Alfrēda Kalniņa dziesmas pērn dažas no tām Inga Šļubovska spilgti atskaņoja komponista jubilejas koncertā Žēl ka šie izcilie skaņdarbi kas ir līdzvērtīgi daudziem citiem 20 gadsimta mūzikas šedevriem joprojām maz tiek atskaņoti citviet pasaulē Priecēja ka dziedātāja smalki un precīzi bija sapratusi šīs mūzikas vēstījumu un tas nonāca līdz klausītājiem Taču

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/31 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    bija tērpušies melnā Interesants salikums instrumentālajā pavadījumā saksofonu kvartets stīgas bungu komplekts timpāni un marimba Mūzikā saklausāmas rotaļas ar daudzveidīgām skaņām pēkšņas tempa maiņas un transā vedošas monotonas intonācijas Pāris momentos šķieta ka stīdzinieki radot savādus vēja efektus ar lociņiem atgaiņājas no pirmajiem pavasara kukaiņiem Kaut arī bija šie un vēl citi skaņu efekti no pēdējā gadu simteņa muzikālo krāsu paletes liela daļa muzikālā materiāla tomēr ir melodiska un nesatur pārāk daudz moderno izpausmju Darbs ir izdevies izrādās ka arī 21 gadsimtā var kompozīcijā izmantot melodiju un harmoniju Koncerta pirmā daļa ir tik efektīga ka mazliet baidos vai gaidāmais turpinājums spēs radīt attiecīgu izskaņas sajūtu Otrā daļa atnes klausītājiem vairāk kā desmit mīlas madrigālus Trijstūris tiek sagriezts otrādi un graudi kas pirmīt bira lejup tagad tiek sūtīti atpakaļ no kurienes koncerta sākumā sabiruši uz augšu pretim gaismai Caur sarunām un čalām līdzās pašreizējam kora sastāvam pievienojas bijušie koristi civilajās jeb koncerta apmeklētāju drēbēs Paši koristi vilkuši gaišus tērpus apslāpējot visu iepriekš piemītošo pirmatnējo mežonību Pēc vienas kopdziesmas pseido klausītāji atgriežas savās vietās lai vēlāk atkal pievienotos dziedātu no partera Iepriekš minētās bailes par turpinājumu ir veltīgas Madrigālu parādē apvienojās jaundarbi un sen radīti atzītu autoru skaņdarbi Vairums pirmatskaņojumu komponistu arī paši iesaistās priekšnesumā padarot to unikālu un dzīvu Zigmara Liepiņa muzikālais stāsts par Padri Frančesko ir īsta humora deva Divas atraidītas vecenītes un viena jauna sieviete kas pieņemta uz grēksūdzi it kā stāsts zināms bet tik un tā interesants Valts Pūce pats iejutās džokera ādā dāvājot trijām no visām dziedātājām pa rozei Brūnā lāča galvu kas uzvārda dēļ piestāvētu klātesošajam autoram Kārlim Lācim bija uzlicis Arturs Maskats Esmu dzirdējis ka vārda Arturs nozīme kādā man nezināmā valodā ir stiprs lācis tātad atbilstoši Komponists savā skaņdarbā atvedoja ko līdzīgu vēja skaņu mašīnai Renāram Kauperam pietiek vien nodziedāt dažas rindiņas savas dziesmas

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/30 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    lidojumā bet vidū vēstneši kuri muzicējot mēģina pārvarēt laika un telpas iespējams pat apziņas robežas lai uzrunātu Koncertā izskanēja četri dažādu autoru darbi Trīs no tiem koncertžanrā Tikai Ērika Ešenvalda lolojums Fantasia ērģelēm savā veidojumā atšķīrās Skaņdarbu secībā tika strikti ievērots darbu tapšanas hronoloģijas princips Laika bet ne satura ziņā visattālinātākais bija Marģera Zariņa koncerts tapis 1969 gadā Piekrītu domai ko pauda festivāla organizatori ka pārējo komponistu skaņdarbi neviļus skan kā veltījumi Marģerim Zariņam Jo patiesi laikmetu stilizācijas moments kas tik tuvs Zariņam visos darbos ir klātesošs meklējot iespēju spēlēties ar klausītāju priekšstatiem un kultūras pieredzi Zariņa barokāli dzīvīgais Concerto innocente kuru komponists reiz veltījis sava tēva ērģelnieka piemiņai piepildīja diriģenta Andra Veismaņa cerības drūmās Doma baznīcas velves atsvaidzinās šī ēverģēlīgā koncerta mūzika Skaņdarbs izskanēja spoži apliecinot gan telpas un mūzikas nedalāmo vienību šajā gadījumā perfektu mijiedarbi gan komponista tuvību renesansei un barokam ne tikai mūzikas ārēju izpausmju robežās formas līmenī vai izmantoto izteiksmes līdzekļu kopumā bet arī pasauluztverē Jaušama tāda kā pārpasaulīga savas dzīves konteksta apzināšanās kas tādējādi ļauj pasmaidīt par visu arī par sevi pašu Ērika Ešenvalda Fantasia ērģelēm bija vienīgais darbs kas neieturējās koncertžanrā Ērģelnieces Kristīnes Adamaites izceltais skaņdarba tematisma duālisms tomēr piešķīra zināmu sāncensības garu arī šai kompozīcijai Klusināti nesteidzīgais skaņu plūdums pārvarot laiktelpas dimensijas aizsauca līdzi transcendentālos harmonijas meklējumos Tomēr kontrastējošā aktīvi destruktīvā skaņu matērija atsauca atpakaļ realitātē Ar vislielāko interesi gaidīju Georga Pelēča koncerta obojai un kamerorķestrim pirmatskaņojumu Latvijā En souvenir d Orfee jeb Atceroties Orfeju Šī koncerta uzbūve būtiski atšķīrās no abu pārējo koncertu tradicionālajiem veidojumiem iecerētās programmas dēļ Koncerts vēstīja par Orfeja mēģinājumu izvest Eiridiki no tartara par mīļotās otrreizēju zaudējumu Orfeja sastapšanos ar bakhantēm un Orfeja slepkavību Līdz ar to pirmās divas daļas ieturētas nesteidzīgi apcerīgā noskaņojumā bet trešā ienesa zināmu dramatismu atainojot indivīda pārdzīvojumu sadursmi ar sabiedrības neizpratni pat izsmieklu

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/29 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    un orķestri nelika vilties Kristīne Adamaite šķita atradusi pareizās krāsas arī Ērika Ešenvalda Fantasia lasījumā mūzikas plūdumam un tās emocionālajai pasaulei varēja sekot ne bez intereses cita lieta ka tas diez vai būs atmiņā paliekošākais Ešenvalda darbs Tūlīt pēc tam spēlētais Georga Pelēča koncerts obojai un kamerorķestrim Atceroties Orfeju kas tapis 2006 gadā piedzīvoja pirmatskaņojumu Latvijā tāpat kā visi iepriekš dzirdētie komponista daiļrades paraugi raisot pretrunīgas izjūtas par skaņdarba labākajām īpašībām jānosauc līdzsvarota tematiskā attīstība gaišos monohromos toņos gleznots instrumentācijas kolorīts un pietiekami individualizētas solopartijas intonācijas obojas spēlei vienlaikus saskanīgi iekļaujoties orķestra paustajās noskaņās pie ne tik tīkamām iezīmēm garāmslīdošas melodiskās līnijas samērojumā ar mūzikas saturu nedaudz izstiepta forma un vairīšanās no emocionāli daudzpusīgākām un dramatiskākām jūtu izpausmēm Pelēča koncerts atstāja nepārprotamu priekšstatu ka to iedvesmojusi slavenā Gluka opera tomēr būtu tikai priecājies ja komponista atmiņas par visiem zināmo stāstu kā Orfejs atrod un atkal pazaudē Eiridīki būtu individuālākas it īpaši ja Olimpa dievu sniegtā laimīgā atrisinājuma vietā Gluka un Monteverdi versijā Georga Pelēča stāstījums beidzas ar nežēlīgo bakhanšu nāvējošo uzbrukumu un Orfeja bojāeju Iespējams ka koncertzālē stīgu orķestra kopskaņas smagums tik ļoti nenomāktu obojas tembru kā Doma baznīcā tomēr koncerta kadencēs arī šeit varēja gūt priekšstatu par to ka Justinas Gelgotaites spēlei piemītošais obojas tonis ir dzidrs tīrs un piesātināts Ilonas Breģes Otrais Rīgas koncerts vijolei altam un kamerorķestrim pirmatskaņots pašā pirmajā Latvijas Jaunās mūzikas dienu festivālā pirms trim gadiem šoreiz tam pievērsusies vijolniece Eva Bindere un altiste Ula Ulijona bet Andra Vecumnieka un orķestra Sinfonia Concertante vietā stājusies Kremerata Baltica un Andris Veismanis Izrādās ka Otrā Rīgas koncerta sākuma notis tomēr nav motīvs no Baha tokātas un fūgas re minorā bet gan citāts no Rīgā 19 gadsimta vidū dzīvojošā Peregrīna Feigerla vijoļspēles vingrinājumu krājuma taču skaņdarbā atrodamo neoklasisko intonāciju savijums ar mūsdienīga ritma pulsāciju un laikmetīgā vidē strādājošas komponistes melodiskajām intonācijām un harmonisko valodu neatstāja vienaldzīgu arī šoreiz lai gan koncerta finālu vienalga labprātāk dzirdētu ar spilgtākiem tēliem un nozīmīgāku māksliniecisko vispārinājumu Pretstatā pirmatskaņojumam spēku samērs 13 marta koncertā dzirdētajam solistu duetam bija par labu vijolei lai gan arī Ulas Ulijonas atveidotajai alta partijai piemita emocionāli un tembrāli izteiksmīgs skanējums orķestra sniegums līdztekus tam bija visnotaļ atbilstošs mūzikas garam Noslēgumā vairākas piezīmes par šīgada festivālu Domāju ka Latvijas Jaunās mūzikas dienu veidotājiem tostarp Gundegai Šmitei Austrai Savickai un Uģim Krišjānim un festivāla mākslinieciskajam vadītājam Kristapam Pētersonam ir izdevies lielā daļā publikas radīt priekšstatu ka latviešu mūzika ir labāka un interesantāka par muzejiskām vērtībām un neveiksmīgiem pirmatskaņojumiem Marģera Zariņa skaņdarbi un literārais devums tāpat lai gan nav uzskatāmi gluži par nevainojamiem spēj izsaukt visdažādāko reakciju tikai ne garlaicību un ar pietiekami daudzām pēdējos gados tapušajām latviešu komponistu partitūrām labprāt sastaptos arī ārpus festivāla ietvariem Saistoša tāpat šķiet ideja koncertos apvienot mūziku ar citām mākslas sfērām lai gan tas protams darbojas tikai tad ja atskaņotā mūzika nav tukša un ja gaismu māksliniekiem video māksliniekiem aktieriem un režisoriem piemīt profesionalitāte un gaumes izjūta Izvērstas koncerta programmas esamība iespiestā veidā priecē it īpaši jau pirms festivāla portālā satori lv iepazītā Kristapa Pētersona

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/28 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    caurvij studijas albumu Patīkami arī ka grupa neaizmirsa savus agrāko laiku ierakstus koncerta programmā ar vienu skaņdarbu bija pārstāvēts katrs no iepriekšējiem četriem albumiem Koncertu Rīgā Mono sāka ar sava jaunākā albuma ievadu Ashes in the Snow kas būtībā noteica toni turpmākajām 90 minūtēm piesātināts masīvs dzidrs un kvalitatīvs skanējums melanholisks minimālisms paralēles ar grupas ietekmes avotu poļu minimālistu Henriku Mikolaju Gurecki ar nemitīgu dinamisko attīstību kas noved pie skaņu kombinācijas veidolā ietērptas apokalipses kas varētu kalpot par piemērotu pavadījumu tādām dabas parādībām kā vulkāna izvirdums vai cunami Aptuveni tāda kompozīcijas formula izmantota gandrīz visos Rīgas koncertā izskanējušajos skaņdarbos šķietami vienveidīgs risinājums tomēr pavērsieni mūzikas dinamikas attīstībā ne vienmēr ir prognozējami jo kvartets prasmīgi pielieto atšķirīgus izteiksmes līdzekļus lai aptuveni desmit minūšu laikā sakāpinātu skanējuma intensitāti līdz kulminācijai Ar žilbinošu virtuozitāti Mono nepārsteidz taču postrokā šāda ārišķība ir pilnīgi lieka jo mākslinieki drīzāk akcentē savu spēju pārvaldīt nokrāsām bagāto skaņu paleti kuras pamatā nav nekā vairāk par divām elektriskām ģitārām basģitāru un bungu komplektu ko brīžiem papildina zvaniņi klavieres un sintezators Protams ģitāru skanējumu rotā efektu slānis un tas papildina kompozīciju nevis nomāc to Spēlējo mūziķi ir tik pārņemti ar savu darāmo ka tikai retumis paceļ galvu lai paraudzītos kas notiek pārpildītajā zālē Vienīgais dialogs ar publiku tiek risināts caur mūziku tā ir visa vēsts ko Mono no skatuves sūta dažiem simtiem rīdzinieku Lielu daļu koncerta laika ģitāristi Joda un Takakira Goto aizvada sēžot uz krēsla katrs savā skatuves malā Vidū nedaudz tuvāk Jodam ar savam augumam neproporcionāli lielo četrstīgu Gibson EB 3 graciozi bet gandrīz nekustīgi spēlē basģitāriste Tamaki Kuniši kas divos skaņdarbos šo instrumentu nomaina ar taustiņinstrumentu pašā skatuves kreisajā malā Pie centrā novietotā bungu komplekta ar dažādām vālītēm izjusti operē bundzinieks Jasunori Takada kas kopā ar Kuniši rada vienreizēji stabilu ritmisko pamatu smeldzīgajām dvēseli plosošajām Goto spēlētajām

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/27 (2016-02-14)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-10-21