archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » M » MUZIKASSAULE.LV

Total: 164

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    piedāvāja 16 gadsimta otrajā pusē tapušos Valdisa psalmu aranžējumus kuru autors ir Johanness Heigels 1500 1584 85 Tie dabiski iekļāvās uzveduma audumā gan īpaši neļaujot daudzbalsīgo versiju polifonajā audumā nojaust Valdisa oriģinālmelodiju visai lielo pievilcību taču laikmeta garu spilgtināja gan Varis Klausītājs kura režijā jaunie aktieri manuprāt visai veiksmīgi izspēlēja meteņu spēles sižetu katram aktierim atvēlot vairākas pretpolos esošas lomas šī pieeja likās pārliecinoša ņemot vērā Valdisa lugā esošos pretmetus un ideju par grēku nožēlu un atlaišanu pēc būtības tā pasakot ka katrā vissliktākajā mīt tā pretmets Visai dinamiski un kolorīti izspēlētās sadzīves ainas bordeļa skats un pazudušā dēla nokļūšana bēdu lejā cūkkūtī jau pēc naudas noplītēšanas Jauks atradums aktieru sastingušās ainiņas krogus skatā kā no senlaiku gravīrām nokopētas un izspēlētas deju fonā Grūtāk ar pamatideju luterisma proponēto un varoņu mutēs ielikto tekstu kas pauž personīgas atbildības individuālas grēku nožēlas un morālās izaugsmes idejas šie teksti skanēja formāli attālināti lai gan šībrīža situācija Latvijā prasīt prasītos pēc Valdisa idejas interpretācijas laikmetīgā pavērsienā Manuprāt lugas žanrs kas atrodas kaut kur vidū starp viduslaikiem tradicionālo meteņu spēli protestantisko farsu aģitācijas ludziņu vai moralitē žanru pieļautu gudru improvizāciju un zīmīgus tekstu traktējumus kas vilktu paralēles ar mūsdienu vērtību krīzi Tad tīri vēsturiskais materiāls iegūtu to pašu aktualitātes garšu kas jau sākotnēji Valdisa tekstos idejās un uzveduma apstākļos iekodēta Kopš 16 gadsimta nekas nav mainījies vien valoda un mūzika ieguvušas citas formas bet ideja ceļš no morāla pagrimuma formālas rosīšanās uz jaunu vērtību meklējumiem tas joprojām turpinās Ja šo uzvedumu uztveram kā 16 gadsimta teātra gaisotnes restaurāciju tad tehniskas perfekcijas trūkums atsevišķos uzveduma elementos gan aktieriskā snieguma ziņā gan arī muzikālajā ietērpā nebūt netraucēja tālā gadu simteņa atmosfērā un tālaika Rīgas situācijā tas ir pieņemami un žanra ietvaros akceptējami Kopumā labs sākums vai turpinājums Valdisa renesansei Latvijā ko īpaši paspilgtina tulkotāja spožais veikums Vērtējums Rundāles pils Baltajā zālē uzvedumā Dialogi Baroka mūzika un laikmetīgā deja radošā apvienība Taureņi debesīm meklēja citādas kaislības kas ietvertas Bukstehūdes Brūnsa Vivaldi Hendeļa un Bībera opermūzikas fragmentos senajās dejās un kantātēs Baroka vijolniece Alise Juška ērģelnieks Jānis Pelše un gambists Ainārs Paukšēns ir domubiedri kas izveidojuši radošo apvienību tai ik palaikam piepulcinot līdzīgi domājošus mūziķus no citām valstīm un veiksmīgi koncertējot galvenokārt Ziemeļeiropā Šoreiz Taureņiem piebiedrojās baroka vijolniece Aira Marija Lehtipū no Somijas lautists no Izraēlas Ori Harmelins kā arī divi lieliski baroka dziedoņi mecosoprāns Sofija Gvirca no Sanktpēterburgas un igauņu bass Uku Jollers Dialogi veidojās ne tikai starp abiem dziedoņiem tajos iekļāvās arī divas dejotājas Madara Makovska un Anna Soboļeva Ingas Raudingas horeogrāfijā Izceļot mūziķu gan instrumentālistu gan abu dziedoņu stilistiski pārliecinošo veikumu uzvedumā apvienojot dažādu komponistu darbus vienotā veselumā īpaši jārunā par dejas iekļaušanos tajā Mūsdienu horeogrāfija un baroka laikmeta mūzika itin bieži tiek izmantotas vienotās kompozīcijās Šeit tas darīts papildinot vai pat iesaistot kopējā kustību plūdumā arī dziedātājus gan atstājot viņiem visai ierobežotu un statisku funkciju vien apvijot ar afektētām kustību virknēm Mūsdienu dejas teātris dejotāju barokālās pozas kustību attiecību diagonāles neatstāja ne mazāko šaubu par stilistiskā koda esamību tā teikt baroku pēc būtības Kā pieteikts

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/50 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    autentiskās variācijas par trīsbalsīgo fa minora invenciju bet austrāliešu komponista Karla Vaina hrestomatiskā fa minora klavierkoncerta lēnās daļas apstrāde atgādina lentu magnetofona vai dīdžeja darbu gaumīgi ar cieņu pret oriģinālo temporitmu it kā variējot ritmiku dažādos ātrumos ar būtiskām negaidītām nobīdēm pēkšņiem dinamiskiem uzplaiksnījumiem Lietuviešu komponistes Ramintas Šerkšņītes darbs la minora Prelūdija un fūga atstāj vienu no spēcīgākajiem iespaidiem izsmalcināta instrumentācija filozofiska tēmu un instrumentācijas attiecību izpratne brīva saturiski konceptuāla attieksme pret kopējo izklāsta koncepciju šķiet reizē ļoti moderna un ļoti pārliecinoša savā pamatīgumā Gijas Kančeli bijība pret ģēniju Bridges to Bach nebūt neliek komponistam justies neērti kā viņš piemin skaņdarba aprakstā Šoreiz Kančeli skumjās skaņu salas Baha klātbūtnes dēļ neliekas nemaz tik skumjas tās atstāj lēna nebeidzama pietiekami asprātīga procesa iespaidu kurš sajūtu līmenī radniecīgs amerikāņu puantilista Mortona Feldmana rokrakstam Asprātīgs taču neparedzamu kontrastu ziņā uz bīstamības robežas balansējošs ir Stevana Kovāča Tikmaiera Pēc Gulda Blakusnostatot Guldam mīļos Bahu un Šēnbergu disonanse šajā opusā ir biežāks viesis kā citos turklāt manā uztverē formveides detaļās saraustagan viena gan otra komponista veikumu Koncerta otrajā daļā rīdziniekiem pirmatskaņojuma sajūtu sniedz Kristapa Pētersona jaundarbs Šahs Veltījums Mihailam Tālam Džezīgi svingojoša kompozīcija Pētersona mūzikas kontekstā nekas neparasts zinot viņa pamatoti liberālo attieksmi pret mūzikas procesiem un robežu neesamību starp žanriem taču noteikti var likties neparasta klausītājiem kas gaida ko izteikti akadēmisku Šāda pieeja jau definējama kā stilistika kas jau Kristapa mūzikā manīta vienlīdz akadēmiskā un populārā līdzāspastāvēšana kas kompozīcijas tehnikā nevainojama tomēr šoreiz nepārliecinoša liekas opusa taisnvirziena boleroveida attīstība ar sekojošu īsu kodu lai arī noskaņu uzbur tā atstāj nedaudz par daudz formāli veidotas arhitektūras iespaidu ar tikai konceptuālu pēc garšu Bet varbūt ka tā bija domāts Nemāku definēt tieši kāpēc bet Pētersona fantāzijā laikā saspiestais Tāla šaha turnīrs ar tā emocijām tiešām uzbur tādu kā labā nozīmē apaļa melnbaltā televizora demonstrētu šaha turnīra ainu ēdnīcā ar pīrādziņiem boršču un degvīna karafēm Un tas man patīk Ja jau reiz par formālo Dmitrija Šostakoviča kantāte Antiformālistiskā loža ar dažādu komunistu darboņu uzstāšanos par tēmu kultūra ir īpaši gaidīts notikums Dziedonis Aleksejs Močalovs ir vienlīdz kolosāls aktieris kas ar pāris līdzekļiem un ķermeņa valodu pārsteidzoši spēj dažās sekundēs iejusties dažādu muzikologu ādās gan vienlaikus ir dziļa un apjomā bagāta basa īpašnieks Protams kumēdiņi publiku sajūsmina vispirms un daļu kantātes nākas atkārtot ne vairs ar pirmo dedzību Maz šeit no paša Šostakoviča tā ir kā anekdote derdzīgs sarkasms kas krājies gadu garumā uz papīra izlikts pielāgojot dažādas nacionālpatriotiskas tēmas un tušus ar graujoši truliem tekstiem Un tomēr manī rodas divējādas sajūtas Pirmkārt šī darba saturs adekvāti uztverams tikai tiem kuri kaut nedaudz tomēr ir piedzīvojuši padomju režīma principiālo ietiepību un trulumu tiem kas labi pārzina krievu valodu Un šajā gadījumā tīri filosofiski cik ilgi atcerēsimies negatīvo cik ilgi dzīvosim atmiņās un refleksijās kā to vēl arvien dara lielākā daļa postpadomju komponistu un ja šīs skumjas un negatīvismu pazaudēs šķiet zaudēs savu disidenta statusu bet cita ko likt vietā nebūs Tie kam pagātnes procesi ir mentāli sveši tā ir tikai nedaudz smieklīga mūzika vēl jo mazāk tiem kuri

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/49 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    Briežkalna un viņa kvinteta izauklētajā albuma Latvian Evergreens otrajā sērijā Droši vien drīz jau šī vienība varēs pāriet uz seksteta klasifikāciju jo bieži grupā redzēts vēl viens aktīvs dalībnieks brazīliešu perkusionists Tiago Loei Projekts ir kā smalkas kičīgas ideju realizācijas jaunās krāsās pasniegta mūzika kas savulaik Latvijā bija ārkārtīgi populāra bet šodien daļai sabiedrības gluži sveša Vairums kompozīciju protams balstītas uz latīņamerikas ritmiem jo tie no putekļu klājuma spēj izcelt gandrīz jebkuru muzikālu tēmu lai ieinteresētu klausītāju Sniegums tehniski bija interesants krāsains muzikāli bagāts ja tik nebūtu kaut kur zemtekstā nolasāms ka šis repertuārs mūziķiem ir tikai dažu projektu ietvaros nereti atspoguļojās minstināšanās skaņdarba formas izjūtā un improvizāciju secībā Kvinteta vokālais un jāteic arī atraktīvākais balsts Intars Busulis koncerta otrajā pusē meistarīgi pārņēma vadības grožus izjusti viegli un ar humoru veidodams kompozīciju attīstības un risinājuma struktūru Katra mūziķa profesionalitāte ir acīmredzama un ļoti ceru ka pēc laika mēs atkal reklāmās redzēsim jaunu CD ar pazīstamā zīmola nosaukumu Latvian Evergreens ar piebildi Volume 3 Vērtējums Festivāla otrais lielkoncerts Kongresu namā 2 jūlijā sākās ar patiesu pagodinājumu Latvijas valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunu festivāla organizatoriem dalībniekiem un publikai kas manuprāt jebkuram pasākumam piešķir augstākās nozīmes statusu Un ne velti Koncerta pirmās daļas viesis bija Londonā dzīvojošais itāļu izcelsmes ģitārspēles brīnumdaris Antonio Forčione Antonio Forcione Varētu piebilst ka uz skatuves nebija tikai viens bet gan trīs mūziķi pats Antonio un vēl divas dāmas no kurām viena akustiskā ģitāra ar metāla stīgām otra spāņu ģitāra ar neilona stīgām Katrai koncerta laikā bija savs uzdevums savs laiks sava vieta un tēls Attiecīgi veidojās arī repertuāra atlase Gandrīz katrā skaņdarbā tika mainīta viena vai otra ģitāra savstarpēji manipulējot ar roka vai blūza skaņdarbu kas pretnostatīts tehniskais spāņu ģitāras kompozīcijai Ir dzirdēts ka ja māksliniekam ir divi vai vairāki instrumenti tie visi jāspēlē proporcionāli vienādā daudzumā jo citādi mazāk spēlētais muzikālais kompanjons uz savu īpašnieku apva inojas un vairs neskan tā kā tam pienākas Tas arī pierādījās uzstāšanās noslēgumā kad uz bis spēlējot blūzu bija spiests paņemt spāņu ģitāru kas manuprāt stilistiski nebija pareizi tā kā iepriekšējais skaņdarbs tika spēlēts uz ģitāras ar metāla stīgām mūsu spāņu dāma iepriecināja ar smeķīgu blūza melodiju Bet neskatoties uz to varu droši apgalvot Forčione ir viens no tiem kurš atvēris vārtus jaunam ģitārspēles skatījumam izmantojot šo instrumentu tuvu virtuves kombaina iespējām labā nozīmē Ceru piedosiet man šo formulējumu bet tiešām muzicēšanas laikā Forčione skaņu orķestra veidošanai izmantoja ne tikai visu grifa stīgu daļu bet kā jau izbijis sitaminstrumentu spēles cienītājs arī visu ģitāras augumu ritma zīmējumus apspēlējot gan ar pirkstiem gan nagiem gan gredzeniem Viennozīmīgi jāsaka cilvēks orķestris Daudzi mediji uzteic Forčiones lielisko humora izjūtu savus priekšnesumus padarot par īstu smieklu šovu Noteikti tas būtu interesanti arī šajā koncertā Taču mūziķa uzstāšanās pamatnoskaņa bija virzītā nopietnās mūzikas gultnē ar filozofiskām pārdomām par harmoniju un melodiku pastarpināti pozicionējot spēles tehnikas meistarību Protams netrūka arī muzikālu joku skatītāju smieklu un komisku pārsteiguma momentu kas tika absolūti organiski iepīts priekšnesuma finālā Pēc mūziķa uzstāšanās ejot starpbrīdī visu klausītāju sejās redzēju neizsakāmu prieku par

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/48 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    grupas vokālista Edgara Mākena nedaudz askētiskā balss cilvēks vārdā cilvēks iela vārdā iela Tā dziesmā Putekļi jau itin bieži dažādās raidstacijās mūs uzrunā un aplipina šīsapvienībaspuiši Tomēr ja izjūtat izteiktu vēlmi meklēt oriģināli svaigu skanējumu ārēji enerģisku strauju mūziku tad Gaujarts muzikālā darbība iespējams var šķist vienveidīgi rezignēta brīžiem piepacelta tiem kam viss šķiet banāls kā arī patapināta no dažnedažādiem vietējiem un ārzemju mūziķiem no Hospitāļu ielas viegli caurspīdīgais smeldzīgums iespējams atnācis kopā ar ģitāras un balss īpašnieku Edgaru Šubrovski saiknes ar Jana Tīrsena mūzikas francisko šarmu paspilgtina akordeona spēle Mārča Gurtiņa rokās kā arī Pītās dziesmas amēliskais valšveidīgums Stilistiski grupas skanējums ieguvis apzīmējumus gan kā latviešu indie gan šansonu popfolks Otrais iespējams ir atbilstošāks tomēr vairos grupu pabāzt zem kāda konkrēta virziena jo ir sajūta ka tas viss vēl var mainīties Zīmīgi mazsvarīgu vietu apvienības darbībā ieņem šova elementi kaut gan nevaru nepieminēt koši strīpaino uzvalku ja nemaldos basģitārista Rūdolfa Kokina ietērpā kas oponē iepriekšējam izteikumam kā arī koncerta multimediālo ievirzi videoprojekciju izmantojumu ar ilustratīvām improvizācijām tām gan vairāk piemita intīms raksturs toties uzmanību nešaubīgi piesaista izmeklētā dzeja kuras nozīme kompozīcijās vienlīdzliela ar instrumentālo pienesumu Priecē nebaidīšanās izmantot arī dzejas lielmeistaru Raiņa un Ojāra Vācieša garadarbus Labs teksts aicina ieklausīties tamdēļ arī vairākkārt atgriezties pie jau dzirdētas kompozīcijas iedziļināties un varbūt nepadarīt mūziku par savas ikdienas akustisko fonu Par spīti uzskaitītajiem ne trūkumiem Spīķeru koncertzāli Gaujarta svarīgā koncerta dienā piepildīja patiesi daudz apmeklētāju Un ne jau visi bija tādi grupas nepazinēji kā es Koncertzāles mājīgi kameriskā vide manuprāt ideāli atbilst šāda veida koncertiem gan skaņas kvalitātes gan publikas un mūziķu enerģētiskās mijiedarbes ziņā Protams varētu pasūdzēties ka pārblīvētības dēļ ne viss daļai apmeklētāju bija saskatāms tomēr koncerts jau nav nekāds kino Reizēm mazāk redzi vairāk dzirdi Koncerts apliecināja ka Gaujarts trīs gadu darbības laikā ir paspējis pierādīt savu pastāvēšanas

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/47 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    To iesildīja vairāki Jāņa Ivanova Jāņa Mediņa un Bruno Skultes neliela apjoma darbi kuros kā solisti piedalījās dziedonis Imants Erdmans un čellists Ēriks Kiršfelds Kā jau afišā pieteikts programma veltīta komunistiskā genocīda upuru piemiņai Apbrīnoju Viļņa Šmīderga spēju radīt Simfoniju četrās šaurās dzīvokļa sienās kas piedzīvotas ar ikdienas iztikas rūpēm Un nevis vientuļā būdiņā augstu Alpu kalnos kā tas bija atvēlēts Gustavam Māleram No patērniecības iekļautās Imantas blokmājas skatuvietas vienā tvērienā ieraudzīt visu Kurzemi visu Latviju krietni garā un mezglainā laikmeta nogrieznī Viendaļīgā simfonija ir izvērsts un dramatismā briedināts stāsts tādēļ varbūt visai vientuļa uz patlaban dominējošo atsvešināto skaņu dekoru vai audiokosmētisko rokdarbu fona Te mijas kataklizmas un atzele Laikpalaikam izaug izmisuma pilnas kulmināciju virsotnes izaug dabiski ne shematiski Skaņu rakstā inkrustētas ganu balsis un korālis Te arī tāds kā zemesvēzītis pašā sākumā dzīvs irr Šmīdbergu atpazīstam no galvas līdz kājām Tā pati zināmā sastrēdzinātība darbs it kā no galiem sapresēts Spriedze neatspringst ne brīdi pat arī apskaidrojošajā izskaņā īsti ne Episkā pārsvars pār juteklisko Emocionālais zieds it kā paliek maģiski sakļauts līdz galam neatveras klausītājam nesasniedz tādu intīmas saprašanās svētbrīdi kā piemēram Adagietto jau pieminētajā Gustava Mālera Piektajā simfonijā Simfonija tapusi Austrumeiropā un Austrumeiropas komponista sūtība jau arī ir paust savā jaunradē visu piedzīvoto un zināmo un neļauties dažnedažādiem piedāvājumiem kas bieži lēcu viruma vērtē vien ir Simfonija sacerēta Latvijā ar ventiņisku akcentu Tā nav made in EU kā tas tik aizskaroši anonīmi nule parādās uz daudziem izstrādājumiem Komponistam arvien būs tiesības būt sava laika lieciniekam būt disidentam būt zaļajam citādi domājošam Pretēji tam kā viņu cenšas iebarot ar hamburgeru padarīt par augsti profesionālu bezzemes bezdzimtas mieramiku 14 jūnija vakarā Radio 3 Klasika kanālā skanēja Ilonas Breģes Rekviēms bet Latvijas televīzijas 1 programmā rādīja Dzintras Gekas Sibiriādes Tātad Vilnim Šmīdbergam ir domubiedri pārsvarā no viņa paaudzes tās kuru arī

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/46 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    virkni skaistu šansonu pienācīgi noslēdza Maksimiliāns Robespjērs Instrumentālo darbu atskaņojumi koncerta sākumdaļā uzskatāmi atklāja Māra Kupča vadītā orķestra labākās īpašības un ne tik pievilcīgos dotumus Kā nenoliedzami atzīstamas prasmes te jānosauc dabiska un jūtīga emocionalitāte kuras muzikālais atveids tajā pat laikā precīzi iekļāvās baroka skaņumākslas racionālajos afektos laikmetam atbilstoša agoģika un skaidri iezīmēti tempa un dinamikas kontrasti Varēja just ka šajā ziņā diriģenta radošie pētījumi bija nesuši rezultātu No otras puses interpretācijās pirmām kārtām Tēlemaņa svītā diemžēl izpaudās arī intonācijas un skaņojuma problēmas stīgu instrumenti īsti nesapratās ar pūšaminstrumentiem un arī klavesīna harmoniskais balsts vietām nespēja neko daudz līdzēt Līdztekus tīrākai spēlei ļoti priecātos arī par spilgtākiem un krāšņākiem tembriem no visas vijoļu grupas vienīgi pirmā vijole bija daudzmaz skanīga un izteiksmīgāku kolorītu atbilstoši instrumentu iespējām šeit drīzāk panāca baroka čelli fagoti un blokflautas Nešaubos ka orķestrim iespējams iedzīvināt daudzpusīgāku un košāku tembru paleti arī sekojot izpratnei par autentiskām baroka interpretācijām un to vispirms var attiecināt tieši uz vēsturisko stīgu instrumentu sniegumu Raksturojot pašu mūziku jāatzīst ka tā neraisīja īpašas jaunatklāsmes Uvertīra svīta Birža uzskatāma par tipisku Tēlemaņa darbu ar komponista laikam tradicionāliem harmoniskajiem modeļiem formveides paraugiem un melodiskajiem motīviem kur cikla daļu nosaukumos pieteikto ironiju saklausīt bija grūti Orķestra svīta ar 1070 kataloga numuru manuprāt diezgan droši nav Baha sacerēta raksturīgo nopūtu intonāciju plūsmu varēja uztvert ar interesi tomēr kopiespaidam pietrūka oriģinālas mākslinieciskās valodas klātbūtnes un citām Baha simfoniskajām partitūrām piemītošās unikalitātes Karla Heinriha Grauna Te Deum diriģents nosauca par vienu no skaistākajiem baroka laika vokāli simfoniskajiem darbiem un šim vērtējumam jāpievienojas Izvērstais cikls saistīja ar individualizētām plastiskām un valdzinošām intonācijām un tēliem solodziedājumos pausto muzikālo pārdzīvojumu jūtīgumu un niansētību un krāšņu apgarotu emocionālo pacēlumu Koris un orķestris šo skaņdarbu atainoja visnotaļ sekmīgi taču ne bez iebildēm Par spilgtākajiem interpretācijas rakursiem te jāmin izteiksmīga un bagāta noskaņu gamma jau

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/45 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    mūļa un dzirnavu īpašumtiesībām Viesturam Kairišam teicami izdevies noturēties uz komēdijas un asa farsa robežas Lauretas ārijas risinājums tāds ka gribas sajūsmā lēkāt pa krēslu meitene rāda kā nolēks no Ponte vecchio pēc kam paziņo ka vēlas mirt un apguļas blakus nelaiķim Vienīgais kas drusku jauc iespaidu ir melodramatiskā zemes biršana viencēliena noslēgumā Un ja jau reiz esam pie zemes tur arī uzkavēsimies Zinot ar kādu smalku ironiju un vērienīgām inscenētāja dāvanām Kairišam savulaik izdevies tikt galā ar Čaikovska Jevgeņiju Oņeginu kā arī ar divām Vāgnera tetraloģijas operām 8 jūnija vakarā radās sajūta ka režisors šoreiz zaudējis brīnišķīgo ironisko distanci un ļāvies tieksmei pasvītrot samērā maznozīmīgus notikumus ar tādiem spēcīgiem elementiem kā zeme un uguns Diemžēl vienīgais kas no tā paliek atmiņā ir divu jaunu mīlētāju duets ko solisti dzied turoties pie zaļām papardēm puķpodā Apmetnis nelielas bažas ka opernams varētu aizdegties no spainī bīstami intensīvi liesmojošas uguns Apmetnis un Māsa Andželika jau nosauktā brīdinošā zemes birdināšana Džanni Skiki kā arī pārdomas vai svečtura daudzināšana Džanni Skiki noslēgumā varētu nozīmēt to pašu ko spainis ar uguni divu iepriekšējo viencēlienu noslēgumā Tiesa šo rindu autors pieder pie tiem skatītājiem kuri režisoru iecienītas simboliskas daudznozīmības parasti pamana tad kad kāds viedāks kritiķis tās aprakstījis recenzijā tomēr šajā gadījumā liekas ka vēstījums iešifrēts pārlieku dziļi zemē Pēc būtības spēcīga saturiska jēga ir tikai stāstam par Džanni Skiki Apmetnī runa par banālu ģimenes drāmu kurā padzīvojis vīrietis netiek galā ar apsūbējušu greizsirdību savukārt Māsa Andželika ir visai amorāls stāsts par mūķenes maldīšanos iedomājoties ka pašnāvību var attaisnot ar vēlmi tikt tuvāk mirušajam dēlam Apmetnis muzikāli interesantāks Māsa Andželika kā taisnīgi norādīja kāds prominents operas pazinējs no Latvijas vairāk piemērota pašdarbības sieviešu kora 8 marta svinībām Skaista jā ļoti skaista ir Andželikas mūzika tomēr salīdzinot ar citiem Pučīni darinājumiem līdz lielākai mākslai nepavelk Varbūt arī tas daļēji ir iemesls kāpēc Viesturam Kairišam šoreiz mazāk veicies ar diviem pirmajiem viencēlieniem režisora koncepcija iecerēta pārāk daudzslāņaina attiecībā pret materiāla saturu Tajā pašā laikā izrāde ir visnotaļ skatāma jūtams ka ieguldīts vērā ņemams darbs kura augļi neapšaubāmi darīs prieku visiem kuri saņemsies pavadīt opernamā četras stundas Tagad par muzikālo pusi Vislielākā uzslava operas galvenajam diriģentam Modestam Pitrenam viscaur pārliecinošs spēcīgs muzikāli loģisks un saviļņojošs lasījums turklāt orķestra spēle uzspodrināta teju līdz nedzirdētām niansēm Asmika Grigorjana nudien ir prima donna Līdzās milzīgam skatuves šarmam un teicamām fiziskām dāvanām jūtams ka dziedātājai nevainojami darbojas smadzenes ka viņa spējīga uz visdažādāko iemiesošanos un galu galā arī viņas balss koši rotā gan Džordžetas gan Andželikas gan Lauretas tēlu tiesa pirmizrādē dziedātāja slaveno Lauretas āriju vokāli mazliet pārspēlēja taču domājams to var norakstīt uz saspringumu no atbildības dziedot vadošas lomas visos trijos viencēlienos Zviedru baritons Kosma Ranuers bija skatuviski izcils kovbojs jeb Džanni Skiki savukārt Mikēles lomā Apmetnī pablāvs Tā kā balss dotības nav dižas tās vajadzētu atsvērt skatuves šarmam taču dramatiskajā ampluā tas pagaidām diez kā nedarbojās Brazīlietis Tjago Arankams kurš dziedāja Luidži gan izskatījās gan izklausījās tā kā jaunam spēcīgam un pievilcīgam melnstrādniekam piedien proti ļoti labi Tikko jaušamās narcisisma pazīmes

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/44 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    repertuāra labākajiem sasniegumiem nav jau tā īsti nekā cita ko spēlēt Laimīgā kārtā ir pāris mūziķu kuri šo sacerējumu izpilda tā ka gandrīz aizmirstas kompozicionālais bezsaturs Gunāra Upatnieka spēles toņa kvalitātes ir ārpuskārtas nerunājot nemaz par reģistru izlīdzinātību tehniku un visu pārējo virtuvi Upatnieka kunga spēlē vienmēr ir bijusi jaušama individualitāte bet pēdējā laikā viņš spēlē arvien oriģinālāk Tā jau šobrīd ir pasaules klase ne vien spēles mākā bet arī interpretācijā Zinot viņa spēju nekad neapstāties pie sasniegtā pilnīgi mierīgi var gaidīt ka nākotnē Gunāra Upatnieka spēle būs vēl neticamāka Pēra Henrika Nūrdgrēna Simfonija stīginstrumentiem op 43 izklausījās pēc vētras ūdensglāzē Fragmentāro un intonatīvi ne līdz galam noformēto kompozīciju kopā savilkt nespēja nedz lieliskais stīgu grupu skanējums nedz arī muzikālajam saturam precīzi atbilstošie diriģenta ekspresīvie mājieni Ludviga van Bēthovena Otrās simfonijas lasījums atbilda labam Eiropas vidusmēra interpretācijas standartam Artistiski aizrautīgi skaisti un normāli Bēthovena fanu pūļi varēja būt apmierināti deva bija dozēta ar klasisku mēra izjūtu Bet tovakar manā iztēlē gaisā pakārās Pjēra Bulēza uzdotais jautājums Bēthovena simfoniju spēlēšanas sakarā Ja abstrahējas no saturiskām problēmām koncerta izpildījums bija bez vainas Vēl vairāk orķestra skanējums ir ļoti labs Un nedrīkst neminēt arī to ka šī programma demonstrēja drosmi nespēlēt kārtējo reizi tikai akadēmisko popmūziku vien ko tik ļoti ir iecienījuši darīt orķestri visās pasaulēs Tomēr vislabāk man šā kā tā patika Ministru kabineta balvu pasniegšana koncerta vidū Normundam Šnē un Gunāram Upatniekam Lai mani kāds nepārprastu abi šie cilvēki ir godam nopelnījuši visas balvas kuras kādam ienāktu prātā viņiem pasniegt Bet zinot ģeopolitisko fonu situācija bija komiska Vai izņemot Intu Dālderi tur ir vēl daudz ministri kuri zina kas ir tie cilveki kuriem viņi piešķīra balvas Gan jau ka uz kādu koncertu ir bijuši bet diezin vai jau nu mīlestības uz mākslu dēļ Gundegai Repšei pirms kāda laika radās šaubas vai

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/43 (2016-02-14)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-10-21