archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » M » MUZIKASSAULE.LV

Total: 164

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    Voitila poēmas tapis sacerējums par Poliju un ar to saistīto valstu attiecībām Komponista radoša rīcība ar tekstiem latīņu poļu un latviešu valodās radījusi pārsteidzoši perfektu skaņdarba formas izveidi Veiksmīgi pielietojot gredzena kompozīcijas principu opusā ir jaušama tuvināta sajūta baznīcas liturģijas norisei un vienlaikus arī oratorijas žanram sludinot vēstures gara dzīves un patriotisma atdzimšanu katrā cilvēkā K J Voitilas vārdi zīmīgi izskan cikla otrajā daļā Tēvzemi iedomājot teicēja tekstā Tauta kas dzīvo savas valodas sirdī paaudžu paaudzēs Apņem līdz galam neizprotamas domas Tāda ir vēstures liturģija Mūzikas izteiksmes līdzekļu lietojuma ziņā Vēstures liturģija atstāj mazliet blāvāku iespaidu dažbrīd mūzikas elementu izmantojums kļūst vienmuļi paredzams un tas klausītāja sekošanu līdzi mūzikas iekšējai attīstībai ierobežo Jāatzīmē arī radniecība ar Karla Orfa ritma stilistikas iezīmēm kas dažiem klausītājiem vieš sajūsmu bet citiem atturību Taču oriģinālais salikums kora balsu faktūra un izvērsts sitaminstrumentu arsenāls ar šī opusa radīšanu domājams ienesīs paliekošu zīmi latviešu sakrālās mūzikas repertuārā un ar teicamo interpretu atdevi to varēs klausīties vēl Komponista talants un prasme ir sadzirdēt likt ieklausīties skaistajā būtiskajā un mūžīgajā ko ietver garīdznieka redzējums par nevienkāršām lietām Arī mākslinieku uzdevums nebija vienkāršs taču diriģenta M Sirmā interpretācijā visu detaļu fragmenti tika iespējami akcentēti un virzīti emocionālā plūdumā Koncerta otrs skaņdarbs bija Pētera Butāna Kantāte korim un simfoniskajam orķestrim ar Sergeja Moreino un Mairas Asares dzeju Kopā ar Liepājas simfonisko orķestri Valsts Akadēmiskais koris Latvija diriģenta Māra Sirmā vadībā koncertu patiesi vainagoja ar dimensionāla varētu pat teikt telpiska darba lielisku interpretāciju P Butāna Kantāte ir bilingvāla abi dzejnieki atdzejojuši viens otra dzejoļus savā dzimtajā valodā Jaundarba četras daļas komponists esot vēlējies dēvēt par romantiskiem acumirķliem un impresijām taču ar tik filigrānu orķestra faktūras izjūtu un pietāti pret krievu un latviešu valodas muzikalitāti autoram izdevies parādīt divu atšķirīgo pasauļu saliedēti garīgo līmeni Dzejnieku domas lidojumam pa pēdām ar pašas mūzikas

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/58 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    pasūtījums Jūlija revolūcijas desmitgades atcerei liecina par komponista novatorismu skaņdarba koncepcijā un orķestrācijā grandiozam sēru maršam sonātes formā te seko otrā daļa Adagio Andantino tempā ar izvērstu trombona solo un visu noslēdz Apoteoze kur svinīgu un cildenu pārdzīvojumu caurstrāvotais skanējums kļūst triumfāls Taču koncertā šīs vērienīgās ieceres īstenojums nepavisam neatbilda Berlioza mūzikas garam Vispirms jau nepatīkami pārsteidza pieticīgais orķestra sastāvs kas neatbilda pat pilnam pūtēju orķestrim nemaz jau nerunājot par acīmredzamo pretrunu Berlioza partitūrai kur nepieciešamas piemēram 28 klarnetes 24 mežragi 19 trompetes 16 fagoti 12 lielās bungas 12 mazās bungas 10 pāri timpānu 10 pāri šķīvju un divi tamtami Nav pārsteigums ka līdz ar to orķestra priekšnesums šajā koncertā bija bāls un rezignēts lai gan diriģents vietām spēja panākt krāšņus dinamiskos kontrastus un vērienīgus dramatiskos uzbrāzmojumus nebija noslēpjams ka pūšaminstrumentu sniegumam kopumā pietrūka intensitātes izteiksmības un spozmes bet sitaminstrumenti it īpaši mazās bungas kuras nezin kādēļ bija novietotas kaut kur baznīcas stūrī skanēja diezgan smieklīgi un nožēlojami Par Gunta Kumačeva vadītā atskaņojuma labāko īpašību jāatzīst diriģenta prasme panākt ritmiski viengabalainu skanējumu mērķtiecīgas emocionālās izpausmes un līdzsvarotu dinamisko un tembrālo izteiksmi Tomēr pārsvarā te nācās vērot neiedvesmojošas interpretācijas iezīmes īpaši neraizējoties par muzikālo dramaturģiju simfonijas atskaņojums šeit gāja tikai uz priekšu bez norādēm uz būtiskākajiem formveides akcentiem un kaut cik nozīmīgas skaņdarba jūtu un noskaņu diferenciācijas Tā rezultātā visas simfonijas gaitā bija grūti atrast kādu epizodi intonāciju vai pavērsienu kas patiešām saistītu un uzrunātu to nevarēja saklausīt ne otrajā daļā Kapa runa kur arī trombona solo skanēja neprecīzi un blāvi ne komponista paredzētajos pirmās daļas sēru marša kontrastos ne arī trešās daļas pretstatā iepriekš paustajai traģikai viss tika spēlēts apmēram vienādi un galu galā garlaicīgi Visbeidzot pēdējo vilšanos sagādāja kora iesaistīšanās simfonijas finālā ja pirms tam vēl varēja pieņemt ka atteikšanās no 19 tromboniem vai 14 ofikleīdiem notikusi tādēļ lai

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/57 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    citiem skaņdarba liriskajiem vai majestātiskajiem posmiem drīzāk atgādināja nevis Mocarta daiļradi bet gan fragmentus no kāda stilā un izteiksmes līdzekļu izvēlē konservatīva 19 gadsimta komponista sacerējuma solistam ar pūtēju orķestri īsi sakot šim pārlikumam pietrūka dziļākas saistības ar Mocarta mūzikas garu un instrumentācijas prasmīguma Tomēr vienlaikus Mocarta Rekviēma interpretācija uzrunāja ar valdzinošu muzikālo pārdzīvojumu spektru un pārdomātu māksliniecisko dramaturģiju Pūtēju orķestra spēle lai gan varēja būt pilnskanīgāka un atraisītāka saistīja ar intonācijas tīrību vienotu ansambļa izjūtu un harmonisku emocionālo ievirzi Sevi attaisnoja arī izvērstais kora apjoms dziedājums skanēja plūstoši un apgaroti iezīmējoties ar krāšņiem dramatiskiem kāpinājumiem un mūzikas raksturam atbilstošu svinīgi cildenu atveidojumu ar piebildi ka abu kamerkoru apvienoto spēku sniegumam nāktu tikai par labu arī piesātinātāks un bagātīgāks tembrālais kolorīts Solistu kvarteta uzstāšanās kā jau visbiežāk uzlūkojama kā mākslinieciski nevienmērīga lai gan ārpus soloepizodēm bija dzirdams ka visu četru dziedātāju vokālās īpašības teicami papildina viena otru to vidū spilgtāko iespaidu atstāja Sonoras Vaices izteiksmīgais un dzidrais balss tembrs kamēr Ilonas Bageles Viestura Jansona un Krišjāņa Norveļa priekšnesums visumā atbilda ierastajiem priekšstatiem par šo solistu māksliniecisko amplitūdu Diriģenta Valda Butāna vadīto interpretāciju no emocionālā viedokļa varēja uztvert kā pietiekami jūtīgu un daudzkrāsainu bet no racionālā skatupunkta loģisku un pārskatāmu Mūzikas ritējumā diriģents bija pratis atrast un akcentēt tur ietvertos kontrastus un arī šajā Rekviēma lasījumā Kyrie eleison vai Confutatis pausto sāpju un traģikas pretstati Offertorium un Sanctus gaišākajām un apskaidrotajām noskaņām izrādījās gana pārliecinoši skaņdarba finālā Agnus Dei un Lux aeterna noteikti un precīzi atgriežoties pie Rekviēma sākuma daļā izteiktajām sērām Dažbrīd diriģenta izvēlētie tempi tostarp Dies irae atskaņojumā šķita pārlieku lēni taču to acīmredzot noteica nepieciešamība pēc caurskatāma skanējuma Doma komplicētajā akustikā un sabalansēta kordziedājuma ar pūšaminstrumentiem Kopumā Valda Butāna interpretācija ar atzīstamām sekmēm sekoja divu gadsimtu gaitā par labām atzītām atskaņojuma tradīcijām un tas neapšaubāmi veicināja stabilu un

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/56 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    aspekta proporcijām Marģera Zariņa krāsainais spēlpilnais skaņuraksts ideāli atbilst Veismaņa vēlmei un spējām traģisko likt līdzās triviālajam priecīgo patētiskajam smieklīgo skumjajam Gribētos pat cerēt ka šim mūziķu kopumam kas zina radīsies spēks un iespēja atskaņot un ieskaņot visus četrus Zariņa ērģeļkoncertus No visiem Concerto innocente lasījumiem kas dzirdēti gan 70 gadu ierakstos gan šopavasar dzīvajā šis bija vislabākais Pirms un pēc Marģera Zariņa mūzikas klausījāmies Georga Pelēča Koncertu obojai un kamerorķestrim Atceroties Orfeju un Artura Maskata Capriccio obojai un kamerorķestrim otro versiju Skaņuvalodas stingrāko likumu kompetentais pārzinātājs Georgs Pelēcis pats savā daiļradē reti kad ir sarežģīts ar naivista tiešumu viņš visai ievērojamos daudzumos spēj sacerēt vienkāršu mazliet pļāpīgu savureiz asprātīgu nereti liekvārdīgu mūziku ko neapgrūtina jūtu saturs Stāsts par Orfeju ir viens no izņēmumiem šajā skaņdarbā komponists dziļi un sāpīgi izjutis leģendārā dziesminieka dzīvesstāstu kas samezglojies līdz ar nespēju izvest mirušo dzīvesbiedri Eiridiki no Tartara un pie nāves sliekšņa pievedis nokļūstot atriebīgo bakhanšu nagos Intensīva skaista skumja apceri modinoša mūzika kuras interpretācijā solists diriģents un orķestris saplūda vienotā organismā Nav ziņu vai otrās daļas horeogrāfija solists avanscēnā ar muguru pret publiku un divi draudīgi dunoši kontrabasisti orķestra priekšplānā iekļauta partitūrā taču tā izrādījās iztēli rosinoša un ikviena īstena artista vientulīgumu pasvītrojoša Jaunais obojists Egils Upatnieks Normunda Šnē klases šīgada absolvents Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā nopietns nosvērts ļoti prasmīgs ar solista stāju Viņa spēle liek neatslābstoši ieklausīties gan Pelēča koncerta atskaņojumā gan Maskata Capriccio lasījumā Šis ir tā liekas laimīga Maskata skaņdarbs Tautā saukts Jāņu nakts Latgalē Nevis kopīgas jārēšanās bet gan vientulībā vai divatnē izdzīvojama jāņunakts Opusa kinematogrāfiskumu pasvītro Elīnas Endzeles spēlētais vibrofons Piebildīsim ka kino piesaukšana šajā gadījumā ir nevis norāde uz kapričo kā pielietojamo mūziku kas baudāma savienojumā ar citām mākslām bet gan uzslava komponistam par prasmi radīt gana tēlainu ausi saistošu mūziku kas pati par sevi

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/55 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    izdarīts ar minimālu kiča piedevu reizē nopietni un viegli stāstot kā īstu pasaku īstā vakarā uz to cerēt tā uzreiz vis necerēju Skaniskā alegorija ar neskaidri nolasāmām beigām ja neskaita pasākuma apskatā ietverto atmešanu ar roku pulcēja daudzus lielus un mazus apņēmīgus klausītājus par to ka pasākuma veidotājiem nudien izdevās izstāstīt pasaku nevis teiksim izmantot pasaku pamatam kontekstam tekstam vai vēl nez kādām plakanām parādībām liecina tas ka ar vienlīdz patiesu interesi pa Žagarkalna apkaimes dabas takām gāja gan bērni gan pieaugušie gan rīdzinieki gan koncertzāļu deldētāji Klausītāju vienotība ir viens no pasakas notikšanas pierādījumiem Cik tuvumā varēja dzirdēt bērni pa brīžam veidoja koku šalktajām ļaužu teiktajām suņu un vanagu izbrēktajām Kurbada grūtībām un varonībām savu paralēlu stāstu kāpēc viņš atstāja to zobenu un vai kā tagad jau bail vai arī es gan negribētu nogrimt tādā ūdenī un viņš jau vienreiz turp aizgāja DJ Monsta jauktā skaņu palete kuras pamatkrāsas šajā plenērā veidojuši Līga Celma un Kristaps Pētersons lika domāt par neierastu pretstatu to cik reizē iepriekšnojausta un negaidītu mirkļu pilna bija mūzika Pasakā par Kurbadu Iespējams tādā vienkāršā klausītāja un meža taku staigātāja garā varu sacīt ka arī tas ir viens no atskaites punktiem labam mākslas notikumam pēc notikuma šķiet ka tieši tā vajadzēja būt tā jau es domāju savukārt pirms notikuma patiesībā nav nekāda ekspektāciju mugursoma ko visur līdzi staipīt Varbūt tādējādi eksperiments jebkurā mākslas jomā sevi attaisno pilnībā noslēdz savas eksistences loku ienesis jauno tas pārtop dabiskajā un tiek dabiski bez pārsteiguma saucieniem bet ar pārsteiguma prieku pieņemts un saprasts Lai kā staigātu alegoriskie staigātāji Kurbadam līdzi doties bija iespējams un viņa neatlaidība tomēr lika domāt ka ar roku vis neatmeta varbūt tā gribas ticēt tikai man labticīgam skatītājam bet kopumā es arī ticu ka viņš Kurbads zināja kurp devās pat ja uz abām pusēm vienlaikus Pierakstītās

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/54 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    dramaturģiski virza uz priekšu Trīs daļas seko attacca tādēļne pārāk garā simfonija šķiet kā vienots elpojums Lai kā mīlu Tīra mūziku viņa agrīnākie darbi neparastuma gaidas apmierināja vairāk un pārliecinošāk Santas Ratnieces smalkais skaņdarbs ar irāņu dzejnieces Farūkhas Farokhzādes vārsmām kā arī vairāku ķīniešu dzejdaru pantiem ir savdabīgs šedevrs kura smalkums neļaujas tikt aprakstīts Jūtīgā kora faktūra neparastu instrumentu tembru saspēle uzbur asociāciju gleznas Darbs tika interpretēts rūpīgi dzidri atkal liekot apbrīnot labi pazīstamo Radio kora perfekciju solistes Ievas Ezerietes gluži neiespējamo balss diapazonu un Sinfonietta Rīga apbrīnojamo precizitāti Normunda Šnē virsvadībā Ja šādi izpildītāji atskaņo opusu nav iespējams piedzīvot vilšanos Tomēr daudzkārt spēcīgāk augšminēto sacerējumu varētu pārdzīvot citā koncertvidē un akustikā Ekstravagantu izlēcienu meistars Kristaps Pētersons jaundarbā Sapnis galveno lomu iedalījis fagotistam Jānim Semjonovam un viņš bija uzdevuma augstumos Kristapa muzikālā darbošanās vienmēr piedāvā kādu pārsteigumu vēlme šokēt klausītāju varbūt mazliet apstulbināt liekot pasmaidīt pašam par savu uztveri raksturo viņa mūzikas pievienotās vērtības Tēli abstrakcijas atraktivitāte performances klātbūtne dzīvoja priekšnesumā arī šoreiz Un pievienotās vērtības plus lielisks mūzikas audums 100 pārliecināja sākot ar filmmūzikas cienīgiem elementiem pēkšņiem revolvera šāvieniem līdz pat meditatīvām epizodēm mūzikā izstāstīts stāsts varbūt filma kuras scenāriju katrs pēc savas gaumes var fiksēt apziņā Cēsis pāršalca negaiss reāls zibens spēriens sablīvēja satraucošas enerģijas plūsmu sporta hallē bet vēl īstāku dzirksteli uzšķīla Magnusa Lindberga tembrālajām krāsām pārsātinātā partitūra kurā izmantota arī elektronika Orķestra darbs ir uzslavu cienīgs Normunds Šnē laikmetīgās mūzikas koridoros kā apgaismots guru vada mūziķus un zālē klātesošos Darba harmoniskā pārbagātība nemitīgi tembrālo ideju uzliesmojumi spektrālisma mērcē pamatīga klavieru apstrādāšana un citi pārsteigumi varbūt nogurdina pieticīgākos klausītājus kuriem tik daudz nevajag taču īsti iepriecina mūsdienīga krāšņuma un pompozitātes draugus Gandrīz noslīkstot dāsnajā mūsdienu mūzikas saskaņu jūrā pārņēma divējādas nojausmas prieks par augstiem kritērijiem programmas izvēlē pārliecinošu spēju tos īstenot atzīstamā kvalitātē un mulsums par izvēlēto

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/53 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    ir melodijas nevienam nav jāpaskaidro bet kāpēc slimības kaites Maladies Tepat jau top redzams pirmais programmas numurs Jana Dismasa Zelenkas Hipohondrija tātad žēlas grūtsirdības toņos vilkts bet kontrastam jau noder arī pa asprātīgai dzirkstij Lai gan mūzika dziedinātāja mūzika kā pārpasaulīga ne vien zemes cilvēku radīta harmonija ir pazīstama iespējams jau kopš Ādama un Ievas laikiem viņi taču arī ko dūdoja viens otram tajā pirmvalodā kuru cilvēce kā rādās visumā nav aizmirsusi neraugoties uz prakticismu ikreiz kad sadzirdam muzikāli iespaidīgu aizrautīgi profesionālu priekšnesumu no baroka laika mūzikas krājumiem šķiet ka dziedinošā un cilvēka garu sakārtojošā funkcija var realizēties maksimāli baroks ir afektu tātad pasvītroti spilgtu un pretēju garīgu stāvokļu sasprindzinājumu un atslābuma gaviļu un žēlabu spēka un vājuma pretējību dzīves dialektikas izpausme kas it kā izšūpo no tās ikdienības pierastības kurā notikumu gaitu zinām jau iepriekš un tāpēc maz pārdzīvojam Atcerēsimies kaut vai barokālās parūkas no vienas puses un piemēram dāmu iežņaugtos vidukļus no otras vai tur nav jābrīnās insektu kutināšanai zem parūkām noderējuši kādi īpaši kociņi diez kur tādus vēl var dabūt redzēt Šis jauniešu baroka orķestris patiesībā ir perfekts mūzikai atdevīgu jaunu cilvēku kolektīvs kura profesionālisms un muzicēšanas kultūra atļauj ne vien vienā koncertprogrammā iekļaut būtisko no Eiropas baroka mūzikas īsā kursa septiņu itāļu čehu vācu franču komponistu sacerējumi bet arī justies atraisīti un artistiski visu koncerta laiku Tā ir augstā māksla kvalitātes nozīmē bet asprātīga azartiski dzīva muzicēšana rakstura temperamentu pieejas ziņā Šāds koncerts vienlaikus noder kā teicama vasaras mūzikas programma arī tādējādi ka perfekti sava laika tradīcijās izstrādātās kompozīcijas nebūt nav domātas akadēmiski svinīga koncerta nolūkiem bet drīzāk kā tā sauktā Gebrauchsmusik jebpielietojamā ilustratīvā programmatiskā mūzika Viss koncerts kopumā rada gandrīz svītas iespaidu skan laikabiedru un stilistiski radniecīgu komponistu sacerējumi Mazā viltība ar Slimībām un melodijām programmas nosaukumā tādējādi pilnībā attaisnojās koncerta beigas taču bija pavisam laimīgas un optimistiskas ar Georga Mufata Concerto grosso III kam nosaukums Convalescentia Izveseļošanās Un nu par mums pašiem Sv Jāņa baznīca bija pilna taupīgie tūristi lielākoties baznīcas sānu solos citi centrālajā daļā Starpbrīdī ziņkārīgi mēģināju saprast kāda ir publika kas šādus koncertus apmeklē Par tūristiem skaidrs bet pārējie Neizdevās ieraudzīt nevienu pazīstamu latviešu mūziķi gandrīz nedzirdēju latviešu valodu Daudz krievu tautības klausītāju iespējams arī tūristi Vēl viena doma cik daudz spilgtas baroka laika mūzikas ja vispār dzird skolēni Vispārizglītojošās skolās mūzikas skolās mūzikas vidusskolās tālāk Un kā ar to iepazīstina dažādās vecuma grupās Vai vienmēr mūzikā meklē tikai emocijas mācās kaut ko no komponistu biogrāfijām tad tas ir nejēdzīgi Vai spēkā postpadomju principi un tēmu mācīšanās no galvas tas neved tuvāk mūzikai bet prom no tās Starp citu kolēģe no Igaunijas stāstīja ka 9 klasē piedāvājusi klausīties kori no Baha Mateja pasijas iespaids daļai skolēnu bijis satriecošs Ceru ka mēs nemācām Bahu tikai ar Labi temperēto klavesīnu Baroks uzdod vēl daudz jautājumu bet galvenais tas ir spilgts un to nevar raksturot tikai ar pierastajām emocionālo stāvokļu kategorijām no priecīgs līdz bēdīgs Toties ar labi pārdomātu atlasi sapratni un komentāru baroka mūzika varētu izrādīties īsti pieejama arī skolas vecuma bērniem vismaz

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/52 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    klusumu baznīcas velvēs ko šoreiz nepārtrauca ne autosignalizācijas un kafejnīcu mūzaka trokšņi nedz zīdaiņu trokšņošana diskriminējošs bet melomāna vecpuišaprāt ļoti svētīgs organizētāju aizliegums koncertā ielaist pirmsskolas vecuma bērnus Britu čellistu dzirdējām gan no luktas vietas kur Pēterī nav ērģeļu improvizējam gan pie ieejas izveidotajā skatuves zonā muzicējam Šķiet tas bija veiksmīgākais akustiskais punkts čella un klavieru saspēlei lai bezcerīgi šalcošajā telpā klausītāji sastaptu ko vairāk kā neartikulētu skaņu jūkli vēl viens kompliments organizētājiem Kaut gan programma klejoja no J S Baha uz R Šūmani un S Rahmaņinovu atbalsojoties Metkāfā un A Pertā tā bija ieturēta vienoti apcerīgā tak jau meditatīvā toņkārtā nepiedāvājot kontrastus Šāda stratēģija nevienu nepārsteidza vai netraucēja un zālē esošie apmēram stundu ilgo priekšnesumu klausījās ļoti vērīgi Nevarētu teikt ka Bārlija spēle romantisma grandu darbos īpaši suģestēja to varētu raksturot kā standartvariantu piesātināts tonis emocionāls un aizrautīgs frāzējums un nekļūdīga tehnika tomēr maz interpreta klātesamības Daudz tiešāk uz mani iedarbojās Baha soloprelūdiju lasījumi un tiem korespondējošās improvizācijas Bahā priecēja solista bijība pret mūziku kur nav nevienas liekas nots bet improvizācijas netrūka koncerta nosaukumā minētās dimensijas un delikātas ieklausīšanās čella krāsainajās virstoņu rindās Tomēr īpašais pārsteigums Bārlija azotē bija Džona Metkāfa mūzika čellam un elektronikai Biju iepazinies ar vairākiem Metkāfa darbu ierakstiem secinājis ka raksta viņš demokrātiskā ne īpaši oriģinālā vai man interesantā estētikā un licis britu skaņradim mieru Koncertā dzirdētais līdzšinējo priekšstatu radikāli mainīja tāda mūzika jāklausās nevis konservētā bet dzīvā priekšnesumā turklāt rosinošā akustikā Metkāfa un Perta darbiem Pēteris bija vispateicīgākā vieta Ja tiek ievēroti minētie priekšnoteikumi tad meditatīvisms un ambience vārda vislabākajā nozīmē ļauj klausītājam apstāties pašam apstādināt domas un ļauties mūzikas plūdumam un neprognozējamajam virzienam kurp tā aiznesīs jo īpaši ciklā Tracing the Outline Koncerta pēdējo skaņdarbu Perta Spiegel im Spiegel galvenokārt vērts pieminēt Bārlija tā vakara koncertpartneres allaž stabili un profesionāli muzicējošās Hertas Hansenas

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/51 (2016-02-14)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-11-22