archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » M » MUZIKASSAULE.LV

Total: 164

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    nemaz ne par ļaunu nenāca tā vietā atkal atgriezties pie mūsu mūzikas kamersimfoniju kamersimfonijas Jāņa Ivanova Četrpadsmitās simfonijas Nedzirdēta daudzus gadus Ivanova simfonija apstiprina ka veca tā nekļūst un nepelē Sarežģīto harmoniju ķēdes uz it kā vienkāršās faktūras fona skumja melanholija pat nedaudz bīstami bēdīgā noskaņa liekas kaut kas unikāls un lai cik mēģināju atrast sevī argumentus kas šo darbu padarītu par tikai lokāli latvisku nācās padoties sajūtai ka maz līdzīga dzirdēts citu tautu mūzikā un Ivanovs visupirms ir harmonijas meistars Ļoti savdabīgi un personīgi skan viņa mūzika patiesi sulīgs spēcīgs nemaz ne falšs atskaņojums šo sajūtu tikai vairoja Skotu demokrāta Džeimsa Makmilana Sinfonietta kas četru piano dinamikā iesāka koncertu lai vēlāk uzsprāgtu lielu septīmu tritonu un klasteru asiņaini griezošās stikla lauskās ir lielisks opuss atceros savulaik klausījos to atskaņojumā un vienmēr aizmirsu par pēkšņā dinamikas pārrāvuma vietu un mūždien no tās iztrūkos Vai Lielās ģildes akustika pie vainas vai neliela paviršība atskaņotāju meditatīvuma stāvoklī kurš šeit prasītos visaugstākajā koncentrācijā bet skaņdarbs šoreiz neatstāj dramaturģiski spēcīgu iespaidu muzikāli pat panaivu atklāti šķiežoties ar skaistā un disonējošā pārspīlēti uzsvērtiem kontrastiem kā sengrieķu komēdijas un traģēdijas maskām Viens no lielākajiem brīnumiem šajā koncertā ir Viļņa Šmīdberga jaundarbs Saucēja balss Maija Einfelde un Vilnis Šmīdbergs šķiet vienmēr bijuši īstenie skumju un atmiņu komponisti vienmēr raksta par dziļi personisko traģisko sāpīgo Bet re brīnums Šmīdberga opuss absolūtā mažorā Intīmi reliģiska vīzija ar Jāņa Evanģēlija tekstu varbūt tas ir iemesls vaduguns šī darba enerģētikai Vienkāršā mūzikas valoda risina stāstu visā gaišo spektra krāsu gammā un te ne ko pielikt ne atņemt ne pat kritizēt par vecmodīgumu ko man kā jaunam un zarainam gribētos Vienkārši skaisti un ļoti pārliecinoši un viss Prieks atkal bija sastapties ar kameransambli Altera Veritas Žēl ka šis savulaik Latvijas lielās mūzikas balvas laureāts pēdējos gados vairāk dzirdams koncertos un nozīmīgos festivālos

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/74 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    tautieša Šarrīno kamermūziku Dzirdējām sešas kompozīcijas flautai vienam no komponista iecienītākajiem instrumentiem All aure in una lontananza Canzona di ringraziamento un L orizzonte luminoso di Aton ir no sešdaļīgā cikla Fabricca degli incantessimi kas sacerēts jau pasen laikā no 1977 līdz 1990 gadam Savukārt Addio case del vento Morte tamburo un Lettera degli antipodi portata dal vento ir pēdējā desmitgadē tapuši darbi rakstīti speciāli Mario Karoli domājot par viņa unikālo mūsdienu flautas spēles tehniku pārvaldīšanas prasmi Šajās miniatūrās skaidri samanāmas Šarrīno stila galvenās iezīmes Bril j anto miniatūru forma it kā piedzimst atskaņojuma laikā tā elpo lēni attīstās kā dzīvs organisms radot klausītājam savdabīgas iesaistīšanās sajūtu Katra skaņdarba pamatā ir noteikts muzikālo žestu klāsts tongue ram tehnikā artikulētas skaņas klapīšu piesitieni dažādi ietonētas elpas skaņas mikrotonāli trilleri virsskaņas Tos visus uztveram kā tematiskas vienības skaniskas identitātes kas apziņā iegulst kā reljefi tēli nereti raisot asociācijas ar dabas skaņām piemēram kukaiņu sisināšana skaņdarbā Canzona di ringraziamento Žesti skaņdarba gaitā variējas vienlaikus saglabājot savu identitāti to saspēle darbojas kā formveides pamatprincips un mūzika plūst vairākos plānos radot priekšstatu par notikumu vienlaicīgu norisi Pateicoties atšķirīgajām spēles tehnikām tembra un dinamikas nokrāsām tēlu virtuālajā polifonijā šķietami mijiedarbojas dažādi instrumenti un teju neviens no tiem neatgādina flautas tradicionālo skanējumu Fantastiska ir Mario Karoli spēle kā veikls žonglieris viņš manipulē ar skaņu žestiem un neparasti precīzi kontrolē vissmalkākās instrumenta skanējuma nianses par to saņemot pelnītas ovācijas Džordža Krama 1969 gadā sacerēto ciklu Night of the Four Moons mecosoprānam alta flautai bandžo čellam un sitaminstrumentiem mūziķi atskaņo precīzi iejūtīgi un dzīvi Federiko Garsijas Lorkas dzejoļu tēlus viņi iedzīvina plašā muzikālās izteiksmes amplitūdā sekojot komponista niansēti poētiskajām norādēm partitūrā gurdeni ar vientulības sajūtu svārstīgi ar noslēpumainības sajūtu Balss un tembrāli atšķirīgie instrumenti apmainās replikām gluži kā teātra personāži Drāmas efektu izceļ skaņdarba noslēgums cikla pēdējās dziesmas Run away

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/73 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    mūzikas augstskolu bet arī mūzikas vidusskolu audzēkņi kuru darbiem šoreiz aizklātas vērtējuma sistēmas rezultātā sekmes izrādījās pat augstākas Neapšaubāmi šāds jaundarbu skaits izpildītājiem ļauj opusus iestudēt kvalitatīvāk katram veltot vairāk laika Šī gada konkursa moto Latviskais skaņas kods ļāva konkursantiem izvēlēties no interesanta iespējams ne gluži neparasta instrumentārija kokles dūdas tautiskie un akadēmiskie sitaminstrumenti flauta čells un deva iespēju šādā kombinācijā izteikties pēc iespējas daudzveidīgi ne tikai traktējot to kā tautasdziesmu apstrādei derīgu tādu gadījumu darbu vidū starp citu tikpat kā nebija bet tik tiešām meklēt savu kodu Tā kā šo rindu autoram bija gods atrasties abu konkursa kārtu bargajā žūrijā ir neiespējami nemēģināt vilkt kopsaucējus par latviešu jauno autoru arī to kuri konkursu neturpināja un kuru vārdi pēc pirmās kārtas tā arī palika žūrijai nezināmi skaņu valodu un mūzikas emocionālo un tehnoloģisko redzējumu šodien Vispirms gandrīz visi konkursā iesniegtie darbi vairāk vai mazāk bija individuāli atšķirīgi tomēr tiem bija arī kopīgas iezīmes kas saistītas ar kompozīcijas amatprasmes tehnisko pusi Vairumam autoru jānovēl turpmāk vairāk uzmanības pievērst mūzikas pierakstam ne vienmēr partitūrā varam redzēt to pašu kas dzirdams vai vismaz aptuveni to pašu Šajā gadījumā mūzika kalpo vairāk kā shematiska emociju līkne ne precīzs atainojums Kopš triumfa 70 gados vēl arvien vērojama pārlieka aizraušanās ar aleatoriku brīvu interpretāciju un aptuvenu pierakstu ja vēlamies kļūt par amata pratējiem jāprot savu domu pierakstīt arī daudz precīzāk Tā tomēr arī nav džeza mūzika kurā ļaujamies brīvai improvizācijai No pedagoģiskās prakses zinu ka jaunie autori nereti noniecina vajadzību notīs atzīmēt sīkas detaļas aizbildinoties ka izpildītājs taču to zinās labāk Protams Taču lai izpildītājs to zinātu jums vispirms par viņu pašu labāk jāzina ko patiešām vēlaties sadzirdēt Nenoniecinot publikas intelektu klajš efektīgums bieži spēj sagrozīt klausītāja uztveri un viņš pat nenojauš ka šī krāšņā izcakotā celtne patiesībā stāv uz ļoti trausliem pamatiem Lai lasītu ir jāpazīst burti un jāspēj veidot vārdus vienkāršākus un sarežģītākus teikumus jāsaprot pēc kura teikuma ieelpot un kur galu galā likt pieturzīmes Tikai reti ģēniji kā piemēram Džeimss Džoiss var atļauties literārā darbā sarakstīt milzums lappušu nelietojot pieturzīmes un atdalošos apzīmējumus Ja tas spēj pārliecināt Konkursa finālu rezumējot žūrija Mārtiņš Boiko Orests Silabriedis un Andris Dzenītis vadoties pēc kvalitātes kritērijiem pirmo vietu nepiešķīra Toties piešķīra divas otrās vietas kuras saņēma Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas audzēkne Madarai Pētersonei ar skaņdarbu Ledus un liesma un Rīgas Doma kora skolas jaunais komponists Jēkabs Jančevskis ar darbu Lietuvēns Abi opusi koši atšķirīgi Jančevska gadījumā izmantota mūsdienīga postfolkloras valoda sajaukumā ar talantīgi lietotām laikmetīgās kompozīcijas tehnikām un tembru krāsām turpretim Pētersone pārliecinoši apliecina klasisku kompozīcijas tehnikas pamatu noturību un spēju šajos paņēmienos labi orientēties Abu darbi atšķīrās arī ar temperamentu Jančevska lietuvēna izdzīšana sākotnēji zīmē latvju deķa tumšbrūno un pelēko krāsu veļu laika lapu trūdošajā klājumā arī spēkā uzlādējot savu temperamentīgo kustīgumu un kulminēšanu savukārt Ledus un liesma visu darbu kontekstāpriecēja ar netipisku optimismu gaišumu pacilātību Ausīm dzirdams ka abi autori noteikti savu turpmāko profesionālo darbošanos saistīs ar komponēšanu Lai veicas Trešās vietas atzinību šoreiz ieguva Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Natālija Munda ar opusu Kad

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/72 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    bez libreta izlasīšanas to grūti uztvert Oriģināldarba autoriem īsti nav izdevies atrast balansu starp pantomīmu un deju starp komisko un dramatisko Vairumam darbojošos personu kustību partitūra ir tik vienkārša ka šķiet arī dejotājiem negribas lieki iespringt Īpaši misēkļus jūt ansambļos Tomēr atsevišķi mākslinieki uz šī raibā fona ir radījuši atmiņā paliekošākus tēlus Gribētos izcelt Raimonda Martinova Oberonu kurš ir īsts meža aristokrāts Dejotājs vīrišķīgi skaistā auguma veidolā uzmanību piesaista ar niansēti izstrādātu dejojumu kamēr Oberona svītā neviens pat klāt nestāv ne iznesībā ne dejas kvalitātē Citam tēlam Ēzelim kustību valoda ir salīdzinoši vienkāršāka toties Ringolds Žigis tēlā demonstrē teicamu aktiermeistarību Ēzeli padarot par mīļu muļķa lopiņu ar sirsnīgi šķelmīgu acu skatienu Patīkami vērot arī mīlētāju četrinieku Jukas Mijakes Hermiju Elzas Leimanes Martinovas Helēnu Sergeja Neikšina Lizanderu un Artura Sokolova Demetriju Viņu izpildījumā pat tik bieži izmantotais komisma radīšanas paņēmiens kustību palēninājums strīda karstumā ir gana atraktīvs Varētu šķist ka gatavais iestudējums ir kā radīts mūsu baleta trupai jo vai ik vienam te atrodama piemērota loma Tā jau daudzus gadus tiek padomāts par mazajiem atsperīgajiem dejotājiem un lieliskajiem aktieriem kādi ir Intars Kleinhofs Andris Pudāns Ulvi Azizovs u c Jaunajā iestudējumā viņiem ir labo gariņu jeb Oberona kalpu lomas Taču sajūta ka aktieriski viņus tādus gadījies redzēt jau daudzkārt bet dejas tehnikā taču viņi ir uz daudz ko vairāk spējīgi Tagad atmiņā paliek vien ekspresīva rosīšanās organizējot feju karaļa dusmu remdēšanu Komismu horeogrāfs pasvītrojis arī ar sišanu pa kājstarpi vīrieškārtas pārstāvjiem un partneru klupināšanu kā arī pārspīlēto kauna sajūtu par atsegtajiem ķermeņa plikumiem Savukārt visas erotiskās kustības šķiet pārmēru pašmērķīgas it kā būtu nepieciešams ar pirkstu skatītājam acī iebakstīt Šekspīra darba jutekliskos motīvus Kā neliela bonbonga izrādes beigās ir amatnieku ludziņas uzvedums maza spilgta un asprātīgi komiska epizode kurā ir daža laba parodija gan par klasisko baletu gan atsauces uz Rīgu

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/71 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    koris Kaspara Putniņa vadībā klausītājus pirmoreiz iepazīstināja septembrī jaunās mūzikas festivālā Ultima Oslo pirmatskaņojot Tūresena divdaļīgo Mythes Étoilés Viļuma Abar panjom ardīg abāg gāw ēk dād kard un Renkvistas Tenebrae Koncertā Rīgā bija iespēja noklausīties Tūresena ciklu Viļuma kompozīciju kā arī Līgas Celmas četrdaļīgo ciklu Debesu sēta Gundegas Šmites skaņdarbu Dzelksnis Kristapa Pētersona trīsdaļīgo kompozīciju Beauties un Toivo Tuleva Tanto gentile Darbi bija atšķirīgi katrs uzbūra raksturīgu un atmiņā skaidri iegulstošu noskaņu Celmas Pētersona un Tuleva skaņdarbos projektā attīstītie jaunie kora rakstības resursi izmantoti kā piedeva sava veida dekoratīvi elementi kas koloristiski bagātina vairāk vai mazāk tradicionālas skaņu paletes Mārtiņa Viļuma un Gundegas Šmites pieejā jaušams vairāk riska pārgalvīgāka ļaušanās Concrescence idejas mestajam radošajam izaicinājumam neparastais kora skanējuma potenciāls kalpojis par atspēriena punktu savdabīgu koncepciju veidošanā Turklāt gan Viļuma gan arī Šmites darbā muzikālās norises sakņojas izvēlētā fonētiskā materiāla īpatnībās un iekšējās likumsakarībās izceļot valodas tembra un artikulācijas dimensijas Viļums izmantojis astoto nodaļu no Bundahišnas kosmoloģiskajiem tekstiem pahlavi dialektā senajā persiešu valodā par pasaules un dzīvības radīšanu no pirmdzimtā buļļa Skaņdarba harmonija balstīta bimodālā simetriski konstruētā mikrointervālu skaņkārtā Statiskā harmoniskā matērija izklāta kā audekls kā milzīga virsma uz kuras zaigo neskaitāmi starptoņi smalki niansēti skaņu formēšanas veidi kuru attiecības izriet no izvēlētajiem fakturālās variēšanas principiem Savukārt Šmite par pamatu ņēmusi Sabīnas Mesegas dzejoli ivritā par spītīgi sīkstā dzelkšņa atplaukšanu Dinamiski ekspresīvā kompozīcija ir kā viena elpa procesuāla virzība no trauslas iekšēji nenoturīgas asām svārstībām pakļautas un apslāpētu trokšņu blīvi cauraustas skaņtelpas uz citu nosacīti mierpilnu liegu un caurspīdīgu Klausoties Lases Tūresena kompozīciju uzmanību īpaši piesaistīja komponista izsmalcinātā kora orķestrācijas tehnika Skaņdarbs radīja interesi dzirdēt šo pusstundu garo opusu pilnībā Latvijas Radio koris būdams viens no šobrīd labākajiem vokālās mākslas kolektīviem ar savu dalību Concrescence projektā vēlreiz apliecinājis šāda profesionālā līmeņa mūziķos tik reti novērojamo gatavību jaunu māksliniecisku atklājumu vārdā eksperimentēt

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/70 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    raisītos iespaidus te pastiprināja lakoniskā un koncentrētā muzikālā dramaturģija kas tomēr pilnībā neizgaisināja vēlmi pēc spilgtākas individualitātes Egīls Šēfers un Toms Ostrovskis šo skaņdarbu atskaņoja ar teicamām sekmēm brīvi un precīzi atveidojot mūzikas komplicēto metroritmiku un virtuozo pasāžu plūsmu un šis lasījums arī atbilda Roberto Sjerras variāciju raksturam un stilistikai Turpmākais Egīla Šēfera priekšnesums raksturojams līdzīgos vārdos solista interpretācijām piemita izkopts niansēts tonis dabiska muzikalitāte izteiksmīgas dinamiskās gradācijas un skaņdarbos ietvertajam saturam pēc iespējas tuvināts emocionālais atveids un noskaņu spektrs Plastisku tēlainību un māksliniecisku piepildījumu saklausīju arī čellista Ērika Kiršfelda spēlē Santas Ratnieces jaundarbā Koncertā dzirdētais latviešu komponistu devums savukārt vēstīja par nevienmērīgākām kvalitātēm Imanta Zemzara skaņdarbs Balss uzlūkojams kā tipisks 80 gadu latviešu mūzikas paraugs kurā agrāko eksperimentu un dramatisku pretstatu vietā stājies intraverts pasaules skatījums un retrospekcija pret pavisam vienkāršo intonāciju plūdumu te principā nebūtu ko iebilst tomēr manā skatījumā gadu iepriekš sarakstītais Lauks ērģelēm laikmeta garu un māksliniecisko vispārinājumu pauda pārliecinošāk Santas Ratnieces 2009 gada skaņdarbā klarnetei un čellam Libelulles jeb latviski vienkārši spāres varēja vērot to pašu trauslumu izsmalcinātību un skaņu vibrācijas ko iepriekš un šis darbs neapšaubāmi jānosauc par izdevušos tikai grūti pateikt ko tādu autore šajā partitūrā ir vēstījusi kas nebūtu pateikts jau pirms tam un bišu šūnu aragonīta kristālu un islama arhitektūras izrotājumu atainojumi manuprāt komponistes iepriekšējā daiļradē izdevušies spilgtāki Varbūt tas ir par daudz prasīts bet es vēlētos lai nākošie Santas Ratnieces skaņdarbi būtu ne tikai tikpat labi kā pagātnē bet arī citādāki vēl pie tam lai līdztekus spāres lidojuma perlamutra slāņu vai Mongolijas sālsezeru bezkaislīgam vērojumam tur kādreiz parādītos arī jutekliskums un kaislības Andra Dzenīša skaņdarbs klarnetei solo Arlekīna gars turpretim ir interesants ar to vien ka tas pārstāv ļoti agrīnu autora daiļrades periodu sarakstīts 17 gadu vecumā un jau šeit visnotaļ augstā līmenī iedzīvināts psiholoģisks dramatisms spraigums un neviennozīmība kas

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/69 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    bildes atver mums skatus uz pļavām un laukiem Gundara Āboliņa stāstījums ir nevainojams un precīzi izspēlēts arī vienkāršās nesamocītās skatuves kustībās un dialogos ar Valtu Pūci pie klavierēm un Ditu Krenbergu ar flautu Brīžam pat šķiet ka pasaku uzdevums Gundaram Āboliņam ir par vieglu nemanīju šoreiz to paša aktiera pārvērtību iekš katras pasakas ziedā vai citā cilvēkā pārtopot Šis gan atzīstu ir visai izlutināta un pieauguša skatītāja viedoklis Bērnus zālē manīju jo daudz liekas ka uzmanīgi klausījās Savukārt tas mazgadīgais draugs kurš bija līdzi man noteikti būtu klausījies rūpīgāk ja skatuves fonā nerotātos ekrāns ar koši un smalki atlasītajām bildēm Ekrāna paaudzēm man tā šķiet viena stāstītāja balss un mūzika būtu tieši gana lai iedarbinātu iztēli Tas nekas ja daža zieda vārds paliktu nevizualizēts un varbūt pat nezināms Nupat teiktais vairāk ir mana vēlēšanās kas atdzimst ikreiz kad attopos cik daudz laika pavadām ekrāna priekšā burtiem ainavām darbiem vai atpūtām zibot gar acīm Šajā izrādē attēli protams iederas To kompozīcija kārtota tematiski un ļoti plūstoši taču kā pasaku klausītājam man ir iebildes Vai es būtu bērnībā pasakas uztvērusi tāpat ja man nevis iekšējās bildes gar acīm slīdētu bet īstās Vai nekļūst pārlieku burtiski Šī jau ir otrā reize kad pret ekrānu Spīķeru koncertzālē izturos ar tādām aizdomām un līdz galam nepieņemu tā klātbūtni kopējā mākslas darbā Lai gan vēlreiz jāuzsver ka Pētera Apses radītajām un kompozīcijā saliktajām bildēm nav ne vainas Man vien šķiet ka pāri kalendāra stila noskaņu un gadalaiku izmantojumam varētu pacelties ar nedaudziem tehniskiem paņēmieniem pāris papildu ekrāniem piemēram ja reiz bez bildēm nekādi To ietvaros kā ziedlapu iekšienē tad varētu arī notikt Valta Pūces Ditas Krenbergas un Gundara Āboliņa metamorfozes no ziediem uz sētas mietiem no zaķiem un sniegpārslām un ābelēm atpakaļ cilvēkos kad izdzirdam noslēguma pasaku par lilijas sirdi Pasaku nežēlība kontrastējot ar skatuves iekārtojumu

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/68 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    kurš klausītājs teiks ka vakaru pavadījis remdenā latviešu mūzikas gaisotnē Koncerta atmosfēra it vijīgā dejas plūdumā jau ar pirmā skaņdarba taktīm Rožu valsi no baleta Mīlas uzvara Latvijas Nacionālās operas orķestra un diriģenta Andra Veismaņa interpretācijā šķita kā elegants ceļojums uz 30 gadu Latviju Koncerta atklāšana ar retro mūzikas šarmu neviļus atgādināja par aizgājušo laiku Latvijas sabiedrību un inteliģences aprindām kas pulcējās un klausījās šādus latviešu mūzikas svinīgos koncertus Vai tie viņus izklaidēja Kādas jūtas mūzika raisīja latviešos Divi opermūzikas fragmenti no operas drāmas Dievi un cilvēki un bērnu operas Sprīdītis bija izraudzīti ļoti veiksmīgi koncerta iesākumam un radīja tilta un pat dramaturģiska kāpinājuma sajūtu visas pirmās koncertdaļas ietvaros ko ne vienmēr var paveikt ar opermūzikas numuriem Tikpat kā nedzirdētie Jāņa Mediņa opermūzikas fragmenti izskanēja radoši svaigi un ar solistu jūtīgu pašatdevi Jāteic gan Berenikas un Hora duets no operas Dievi un cilvēki Airas Rūrānes un Andra Ludviga lasījumā gan Sprīdīša sapnis no operas Sprīdītis ar mūsu operdziedātāju skaistu plejādi diriģenta Andra Veismaņa vadībā koncertatskaņojumā patiešām spēja uzburt latviešu operkomponista Jāņa Mediņa emocionāli spriego lielo valdnieku un silti smeldzīgo mazo varoņu galeriju liekot labi sadzirdēt arī orķestra tembru krāšņo paleti viņu tēlojumam Pirmās daļas noslēgumā skanēja Jāņa Mediņa Klavierkoncerts kurā solists Reinis Zariņš ar brīnišķīgu toni veidoja katru dramatisko kāpinājumu meklēja dinamikas nianses un uzturēja vēstījuma ekspresiju Ar neatslābstošu interesi varēja sekot visa Klavierkoncerta gaitai solists apliecināja lielisku tehniku un skatuvisku brīvību kā arī iekšēju mieru Pārliecināja arī viņa nešaubīšanās būt brīžiem introvertam lai iegremdētos mūzikas skaistumā un traģiskuma nojautās Ar prieku jāatzīmē orķestra un solista lieliskā sadarbība un diriģenta smalki vadītā partitūras izpratne Ar šāda koncerta atskaņojumu varam lepoties gan Latvijā gan arī citviet kur Jāņa Mediņa mūziku nemaz nepazīst un emocionālā lādiņa dēļ šo nosacīti pirmo latviešu klavierkoncertu varētu atskaņot līdzās Lista Rahmaņinova vai Ravela meistardarbiem Otrajā daļā

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/67 (2016-02-14)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-10-22