archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » M » MUZIKASSAULE.LV

Total: 164

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    Sv Jāņa baznīcas mācītāja neliels sprediķis parafrāze paskaidrojumi par Riharda Dubras Vidi quator angelus ar tekstu no Jāņa Atklāsmes grāmatas Līdzīgi kā Ešenvalds arī Dubra rakstījis sev ierastajā stilistikā gregoriskai monodijai mijoties ar krāsainiem daudzslāņu polifonijas pavedieniem Tikai formveide subjektīvi atsevišķu posmu proporciju ziņā šķita mazāk izdevusies kā augšminētajam darbam Salikums saksofonu kvartets un mecosoprāns šoreiz nebija par labu jaunajai J Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas ikgadējās balvas laureātei Laurai Greckai Var tikai minēt kādēļ kvartets brīžiem pārmāca balsi un tā iepretim eņģeliskajiem saliedētajiem saksofoniem šķita kā dievišķās parādības apmulsināts teicējs kā arī brīžam uzreiz nespēja intonatīvi salāgoties ar saksofoniem Iespējams Ievai Paršai rakstītais un ar viņu arī pirmatskaņotais darbs sevī jau ietver prasību pēc lielas balss Varbūt vienkārši meistarības un laika jautājums jo Lauras balss ir dzirdēta arī košā un pārliecinošā sniegumā un arī šoreiz viņas attieksme liecināja par pamatīgu ieguldīto darbu un atdevi Pirmais pakāpiens uz ciešanu ceļu bija Igaunijas krievietes Gaļinas Grigorjevas Lūgšana Zināma līdzība atskaņotājmākslinieku sastāva un idejas ziņā vēroajama ar pirmo koncerta darbu taču cilvēka kontakts ar Augstāko šeit risināts no cita aspekta un citiem līdzekļiem Vairs ne kā gavilējošs slavinājums bet mokošs jautājums ne līstoša gaismas pārbagātība bet krēsla celle klusums askētiski skaudra izteiksme Klausītāji tika burtiski ievilkti suģestējošā personīgā vēstījumā par ciešanu un atklāsmes ceļu pie Dieva Kaut skaņdarbs rakstīts pirms sešiem gadiem citu sabiedrībā tas izceļas ar mūsdienīgu saksofona spēles tehnikas lietojumu Solo spēlēja Artis Sīmanis kurš par izprasto lasījumu spēles tehniku un emocionalitāti jāuzteic atkal Baznīca sarosījās klausītāji šķirstīja programmiņas gaidot koncerta naglu cieto riekstu un intrigu Solista vietu ar diviem saksofoniem steidzās ieņemt Oskars Petrauskis un šķita ka viņa jauneklīgā gaita visus pārskaņo no meditācijas un askēzes uz visu kaislību kvintesenci jo Kristapa Pētersona Elle tik tiešām neatstāja vienaldzīgu Jāatzīst ka par šo darbu rakstīt man bija visgrūtāk Biedēja pašas nekompetence kas aiz pirmā brīža iespaidīguma varētu traucēt saskatīt būtisko Manuprāt darbs ir nostrādāts lieliski Tikai programmiņa klausoties gan ir diezgan obligāta jo komponists tajā devis skaņdarba formas atšifrējumu iedalījumu posmos daļās un tekstu Muzikāli skaņdarbs ļoti loģisks stingri uz tekstu un Dantes darba divdaļību balstīts Abstrahējoties no satura ausij pievilcīgu to dara spilgts tematisms un kora faktūras gudra daudzveidīga izmantošana kur komponists spējis ietvert gan vides ilustrāciju lēni krītoši uguns pušķi dubļu jūra ledus ezers gan cilvēcisko moku gradācijas Kristaps Pētersons pilnā mērā varējis izpaust savu mīlestību uz teatralitāti un līdztekus tai skaņdarbu caurauda otra rokraksta zīme ritma nervs ostinato Vietā Oresta Silabrieža vārdi mūzikas valoda vienlaikus mūsdienīga un arī neiesvaidītam klausītājam saprotama Manuprāt arī atskaņotājmākslinieki teicami veica savu darbu Valsts akadēmiskais koris Latvija un diriģents Māris Sirmais ērģelniece Kristīne Adamaite kurai tika lielākā slodze šajā koncertā un neapšaubāmi dzīvespriecīgais un atsaucīgais saksofonists Oskars Petrauskis Domāju ka tieši interpretu un komponista veiksmīgā sadarbība padarīja šī opusa klausīšanos tik saturīgu baudāmu jo rakstot šādu a priori provokatīvu darbu prasības tā atskaņošanai ir divkārt augstas Bet vai vislielākais jautājums nav jāuzdod par to kāpēc Pētersons izvēlējies rakstīt tieši par Elli Tā ir vairāk nekā ļoti talantīga provokācija kas balansē uz robežas starp

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/82 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    varu pieskaitīt kamersimfoniju klāstam Sacerējumu raksturo sakāpināta emocionalitāte atkailināta jūtu domu plosīšana un iekšēju cīņu mērķtiecīga preparēšana līdzsvaram tiecoties šos procesus vadīt un savaldīt ar rūpīgi konstruētu un racionālu pieeju kompozīcijas risinājumam Viendaļīgo opusu caurstrāvo vairākas raksturzīmes spilgts un neatlaidīgā apņēmībā attīstīts sitaminstrumentu partijas ritma zīmējums tieši šim skaņdarbam formulēta deviņu toņu skaņkārta plašs polifonijas līdzekļu izmantojums kas kopumā rada noapaļotu un pārliecinoši izstrādātu kopiespaidu gan attiecībā uz formas gan mērķtiecīgas dramaturģijas risinājumu Tieši piesauktās raksturzīmes gan veido arī spēcīgas asociācijas ar Šostakoviča un Ivanova rokrakstiem Kā žanra klasisks paraugs koncertā tika celta Arnolda Šēnberga Pirmā kamersimfonija 1906 Simpātiska Normunda Šnē interpretācija akcentējot gan smalkākas mūzikas valodas nianses un aizraujoši veidojot kopējo partitūras lasījumu gan veiksmīgi izgaismojot Sinfonietta Rīga mūziķu individuālās kvalitātes kā arī savstarpējo sapratni ansambļa saspēlēs Vēl pārliecinošāk un krāsaināk mūziķu profesionalitāte atklājās soma Tapio Tuomelas opusā L é chelle de l é vasion 1989 Sastāva ziņā viskameriskākais programmas opuss kas ne vien ļāva vērtēt katra mūziķa individuālo tehnisko varēšanu un spēju veikli balansēt starp solista un ansambļa dalībnieka lomām bet arī burtiski apžilbināja ar tembra krāsu un skaņās tulkoto mūzikas žestu daudzveidību kompozicionālu un skanisku virtuozitāti Koncerta izskaņā ar programmas kulminācijas potenciālu izskanēja Londonā dzīvojošās bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas 1980 Čellkoncertu 2008 kas veltīts čellistei Kristīnei Blaumanei Pilnīgākam situācijas raksturojumam jāatklāj ka opusam izskanot vairākums publikas cēlās kājas un ar ilgstošiem aplausiem sumināja mūziķus Man nudien gribētos cerēt ka lauvas tiesa sajūsmas bija veltīta Kristīnes Blaumanes tiešām apburošajam sniegumam toņa piesātinātībai saistošam muzikālam dialogam ar Normunda Šnē vadīto orķestri Un tomēr Kaut arī koncerta programmas kontekstā pēdējā pusstunda ierakstījās kā spēcīgs kontrasts vai pat stilistisks svešķermenis visticamāk tieši tas vairumam publikas palicis atmiņā visspilgtāk un emocionālāk Mani gan pilnībā nepārliecina un mulsina Tabakovas stilistika zināmā mērā arī rada neizpratni uzkrītošais kontrasts starp koncerta salīdzinoši sarežģīto solopartiju un

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/81 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    pat skeptiskāks šī virziena mūzikas vērtētājs vismaz uz mirkli ļaujas un izbauda atsevišķus vārdos netveramus muzikāla skaistuma brīžus It īpaši tādēļ ka šoreiz P Vaska mūzikā dominē majestātisks himniskums un elēģiska rezignācija mažora toņkārtā iniciējot emocionālas izjūtas kas šajā laikā dažādās nozīmēs acīmredzami nepieciešamas Savukārt Romualda Kalsona 1980 gada darbs Retrospekcija lai arī veidots kā daudz krasākos kontrastos balstīs vēstījums kārtējo reizi LNSO atskaņojumā pārsteidza ar simfoniskā orķestra skaņu kombināciju meistara gudrību un risinājumu dažādību Lai jau paliek strīdi par to vai Retrospekcijas vadtēma raisa vai neraisa alūzijas ar Žana Sibēliusa Skumju valša īpatno noskaņu Fascinējošākais šajā darbā ir perfektā formas izjūta un tās vissīkāko detaļu izstrādātība tembrāli spriegajā un daudzveidīgajā faktūrā Uz Vaska un Kalsona fona diemžēl sākotnēji solītais bet jau otro reizi nesagaidītais Imanta Kalniņa Obojas koncerta pirmatskaņojums tika aizstāts ar krietni senāk tapušo Čellkoncertu Visu cieņu Liepājas simfoniskajam orķestrim un Ērikam Kiršfeldam par korekto un precīzo partitūras lasījumu Tomēr šajā Kalniņa darbā diemžēl vairāk sadzirdami stilistiski meklējumi un dažādas ietekmes nevis pārliecinošas atbildes neatkārtojumā individuālā skaņurakstā To komponists ir noslīpējis citos vēlāk tapušos simfoniskajos opusos Savukārt Imanta Zemzara mūzika mūsdienās mazpazīstamajai Anša Epnera dokumentālajai filmai Ugunszīme tik tiešām kalpoja par pamatotu iemeslu pašam komponistam sarunā ar koncerta rīkotājiem un klausītājiem mulsi smaidīt un paust neizpratni kāpēc tieši šis darbs Jo lai arī labi instrumentēta un dramaturģiski formāli pareizi būvēta šī mūzika dokumentālajai filmai reprezentēja lietišķās mūzikas stilam raksturīgo nepretenciozo iespaidu un izteiksmi Un vismaz man raisīja jautājumu vai tiešām I Zemzara daiļradē nav citu simfonisko darbu ko komponista jubilejas gadā atskaņot Līdzās vecākās paaudzes jubilāriem šogad simfoniskajā lielkoncertā pirmatskaņojumu piedzīvoja jaunākās paaudzes kolēģa Riharda Zaļupes koncertžanra darbs Landscape of Quetzalcoatl desmit timpāniem Edgars Saksons un kamerorķestrim Sinfonietta Rīga Iedvesmošanās no senās indiāņu leģendas par mistisko elkdievību R Zaļupi ir inspirējušas radīt opusu kura galvenā kvalitāte ir timpānu

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/80 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    plaši bet arī stilistikā Ar pēdējo šoreiz manuprāt piekliboja Vēl un vēl paliek klišejiskā sajūta par ko runāts jau sen proti ka latvieši tādas lēnas skumjas vai saldas mūzikas autori vien ir Ko tur liegties Pārsteidzošu kontraversiju nebija Gaidītais kontrasts varēja realizēties sitaminstrumentālista Riharda Zaļupes kompozicionālajās izpausmēs tomēr tas bija tikai šķietams Lai arī sastāva ziņā novatoriskajam opusam kas rakstīts desmit timpāniem un orķestrim un kam dots nosaukums ko pats komponistam ar grūtībām izrunā Landscape of Quetzalcoatl Sinfonietta Rīga Edgars Saksons Normunds Šnē piemīt atšķirīgas kvalitātes dinamika ritmiskums interesanta veiksmīga attieksme pret dažiem orķestrācijas aspektiem tomēr skaņdarbu klausoties tik daudz kas jau šķiet kaut kur dzirdēts Un nevis filosofiskajā ideiskajā aspektā bet gan tematiski opuss jauna komponista kontekstā izskan klišejiski Skaņu un ritmu vidū gribētos daudz vairāk sadzirdēt pašu Zaļupi Līdzīgi kā nupat ieskaņotajā Ziemassvētku albumā 7 Gospels tur izskan nedaudz no visa kā Individuāla personīgi atšķirīga klātbūtne ir viena no primārajām komponista veiksmes formulām akadēmiskajā mūzikā Lieliski ka Rihards vēl mācās Sitaminstrumentālista Edgara Saksona efektīgais sniegums kas arī vizuāli bija iespaidīgs atrodoties timpānu ieskāvumā atklāj vēl vienu risināmu problēmu sitaminstruments kā soloinstruments un tā funkcija Jāteic solistiskums bija jūtams vien posmos kur sitaminstrumenti skanēja patiešām solo Citviet instrumenti dabiski iekļāvās kopējā sastāvā bez izteikta frontāluma Otrs vakara pirmatskaņojums Pētera Vaska Credo neskatoties uz jau zināmo komponista mūzikas valodu šķita interesants un patiesi aizraujošs Varbūt šoreiz komponista sevis ierobežošana vien gaišās noskaņās pretēji ierastajai izteiktu kontrastu dramaturģijai ir palīdzējusi mūzikas valodas daudzveidīguma izkopšanā kādā jaunā šķautnē Patiesi šajā opusā vismaz Vaska mūzikas kontekstā ieskanējās kas jauns gan instrumentācijas principos gan mūzikas veidojumā Parasti diatoniskās saskaņas un to izveide pēdējās dekādes Vaska opusos it kā velk atpakaļ pie latviešu klasiķiem taču ne šoreiz Diriģents Normunds Vaicis kurš neapšaubāmi ir latviešu neoromantiķu Vasks Maskats ļoti veiksmīgs un ekspresīvs interprets šoreiz vietumis gan nespēja izlīdzināt orķestra nedaudz izplūdušo precizitāti Koncerta otrā puse daļēji aplaimo mūs ar latviešu mūzikas vēsturi Cerēsim ka Imants Kalniņš savu sveci zem pūra lasi Obojas koncertu ar Martu Kristiānu Kalniņu solista lomā glabā jo tas patiesi būs kas neatkārtojams citādi šķiet dīvaini ka jau labu laiku kā uzrakstītais skaņdarbs savu plānoto pirmatskaņojumu jau otro reizi tā arī nepiedzīvo Tomēr bez Imkas nepalikām tālajā 1963 rakstītais Čellkoncerts viennozīmīgi ir īsts šedevrs un vismaz man tas izvērtās par vakara pārsteidzošāko piedzīvojumu Ērika Kiršfelda ekspresīvi izdzīvots grodais opuss demonstrē gan pilnu sirdi gan būtiskas Kalniņa tālaika stilistikas intereses Tomēr Šostakoviča influence kā atzīmēts programmiņā iespējams ir nedaudz pārspīlēta Pirmo čellkoncertu krievu drūmiķis bija uzrakstījis vien pirms četriem gadiem turklāt Kalniņa faktūras harmoniskā uzdrīkstēšanās un viennozīmīgi formveide ir daudz drosmīgāka un novatoriskāka Nav saprotams kāpēc šis opuss vēl padomju laikos nekļuva par iecienītu čellistu aprindās vismaz PSRS teritorijā Liepājas orķestra uzstāšanās gan arī šķita neviennozīmīga Atvara Lakstīgalas centīgais un laikam jau no klausītāja puses precīzais žests ne vienmēr sakrita ar orķestra iestājām Tomēr citādi jāteic ka orķestris izņemot atsevišķus instrumentus ir šobrīd bagāts ar patiesi izciliem mūziķiem un skaņu Romualda Kalsona Retrospekcija Aināra Rubiķa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķstra sniegumā izskan skumji un

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/79 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    ideālu piekrāpšanu nomaina cieņa pret vecāko draugu un jaunais cilvēks nolemj nošauties pats Pēdējā mirklī gan cēlums piekāpjas banalitātes priekšā stobrs ir pielikts nevis pie deniņiem vai sirds bet pie vēdera Nošauts Grūti teikt Ņikita Mihalkovs personāžam ar šādu traumu vēl ļāva kādu laiku padzīvot un lasīt monologu Žagara Ļenskim piestāvētu atvadīties no dzīves neuzmanīgas rīkošanās ar šaujamieroci rezultātā Jevgeņijs Oņegins Egils Siliņš iestudējumā ir nekāds Pēc ārēja izskata uz metroseksuāli t i dendiju nevelk mizanscēnās ir stīvs vokālā sniegumā emocionāli tukšs Skolā iemācītās interpretācijas dzīves nogurdināta vīrieša labākos gados ciniskas spēlītes ar līdzcilvēkiem skatuviskam tēlam nav piemērojamas bet citu pavedienu trūkst Tāds virtuāls profils no sociālajiem tīkliem Tīmeklī savukārt dzīvojas Tatjana Kristīne Opolais dators ir viņas pirmais vadonis dzīvē Tā kā informāciju par pretējo dzimumu viņa smeļas citu neveiksminieču memuāros tad arī saprotams ka sapnī vīrietis nāk lāča veidolā Vai lācis vīrieša veidolā Tas nav būtiski Un gaidīt gaidu brīnumus Tikmēr Oņegins intermēdijā sapņo par Venēcijas karnevālu Varoņa emocionalitātes trūkuma dēļ grūti apgalvot ka tas būtu atgādinājums par elles ugunīm Spītējot tam ka Tatjana kavē laiku sociālajos tīklos Kristīnes Opolais interpretācijā viņa ir īsts personāžs ne virtuāls Lācīgs pāraudzis ar šķībām kājām finālā pārtop īstā sievietē Gluži kā statistikas pārvaldes direktores Kaluginas dzīvesstāsts Taču ja Ļudmilas Prokofjevnas sievišķība atmodās dienesta romānam izvēršoties plašumā tad Tatjana Dmitrijevna gultā bija palikusi ar internetu Tomēr Kristīnes Opolais sniegums pārliecina ka sievišķība enerģija kaisle ir dabas doti Pārvēršanās ir pamatota Daudz jautājumu raisa fināls Ja Tatjana joprojām būtu lempīga tad mēs varētu teikt ka varonis ir iemīlējies viņas jaunajā statusā Ja jūtas izraisīja pārvērtušās Tatjanas sievišķīgums tad gan jau Jevgeņijs prastu viņu satvert un paspaidīt Taču viņš tikai lēkāja pa gultām cenzdamies apliecināt interesi par sievietēm Visbeidzot Tatjanai nebija motīva atgriezties pie lūzera Oņegina Gremins Iļjas Bannika interpretācijā ir jauns stalts vīrišķīgs veiksminieks Dažas režisora atradnes ir palikušas nenovērtētas līdz galam Varētu sagaidīt ka datorprasmīgā garmatainā blondīne vēstuli Oņeginam izdrukās ar lāzerprinteri bet nē vecmodīgi raksta ar pildspalvu Kustīgas fotogrāfijas jubilāres ballē uzjautrinoši drosmīgi taču iztrūkstot sižeta pavedienam vizuālo kairinātāju jēga nav viegli saprotama Taupīgs ir dueļa skats Skatuves prospektu nez kāpēc izdaiļo naksnīgas pilsētas uguņi lai gan Larini dzīvo biezoknī kur labākā gadījumā var zibināt mobilo sakaru torņa gabarītu lampiņas Kad uz brīdi tehnisku iemeslu dēļ pilsētas attēls nodzisa atstājot tikai laternu un sniegotu bildi sānos izskatījās labāk Mietpilsonības problēmas iztirzāšanai šoreiz pats Puškins bija labs palīgs romānā ir ne mazums tiešu norāžu tā huligāniskai interpretācijai Aktuāla ir arī temata pārnešana mūsdienās Uz skatuves redzam Latvijas PSR rajona partijas komitejas biedreņu ballīti par to liecina tērpi frizūras manieres Trikē ir asprātīgi dubultots divos kultūrmasu darba organizētājos Fiļipjevnai Ieva Parša ir piešķirts partkoma instruktores izskats Dators nodrošina nesenās pagātnes kurai saskaņā ar libretu paliek ieraduma spēks uzslāņošanos uz šodienas valsts iestāžu biroja darbinieku dzīves rūpēm par kurām lasām Privātajā Dzīvē Klubā Santā Operu aktualizēšanas tendence pati par sevi ir kļuvusi par režijas štampu un tāpēc hronotopu pārcelšana šoreiz pienācīgi nenostrādā Ja mūsdienu sievieti dinamiski var ieskicēt vien ar to kā viņa kaprona zeķbiksēs

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/78 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    zīmei līdzīgo Kling Aizvadītajās stundās Lieni varēja labi iepazīt kā dziedātāju Taisnība Arturam Maskatam raksturojot viņas balsi kā spinto soprānu liriskais soprāns ar spēcīgu skanējumu zemajā reģistrā pilnskanīgu dažādos reģistros Dabas dotā balss ir gaiša viegla tīrskanīga un pieaugot dinamikai iegūst nedaudz metālisku nokrāsu Lienes dziedāšanas kultūra šķiet pat ļoti simpātiska precīza veikla artikulācija laba vācu valoda padomāts par viesturneju loģisks frāzējums samērīgs un ļoti tīrs vibrato intonācijas blusiņa garajā koncertā bija viena vienīga un ne īpaši manāma Dziedātāja prata iedzīvoties kamerzālē veidojot daudzveidīgu dinamiku nepārspīlējot ar skaļumu bet tieši otrādi izmantojot pianissimo efektus kulmināciju veidošanā Kaut Liene kā autoritāti R Štrausa kamermūzikā min Džesiju Normenu man viņas lasījums un attieksme pret mūziku šķiet tuvāka Kiri Te Kanavas interpretācijai Tas nebija Dž Normenas afektīvais un sprieguma pārpilnais dziedājums bet drīzāk jauneklīgi azartisks Kling Cäcilie un kur iederas meditatīvs sniegums Nacht Zeitlose Allerseelen taču bez galējībām ne ar pārgudrības vai misijas es dziedu nopietno repertuāru apziņu un arī ne ar vienkāršoti naivu dziedājumu Arī G Mālera dziesmās gaiši liriskais elements nekļuva pliekans Frühlingsmorgen Ständchen Fantasie bet dramatiskās balādes neatbaidīja ar plakātisku drūmumu Wo die schonen Trompeten blasen Scheinen und Meiden Dziesmu tempi viscaur tika izvēlēti salīdzinoši ātri bet tas attaisnojās ar vieglu nesamākslotu taču nesasteigtu skanējumu Radās iespaids ka Liene šo mūziku tiešām ir izdzīvojusi un pieņēmusi tādēļ viņas piedāvātās emocijas šķita tik spontānas priekšnesuma brīdī radušās ticamas un daudzkrāsainas kā to pieprasa minētās dziesmas Arī ar aktiermeistarību un kamermūzikas obligāto likumu kontaktu ar publiku un ansambļa izjūtu viss bija lieliski Liene prata ar labu humora un takta izjūtu aizvadīt vēstījumu līdz klausītājiem pārliecināja viņas siltais un vērīgais acu skatiens dzīvie bet nepārspīlētie žesti tikai retumis skatuves izjūtas līdzsvaru traucēja nošu lapas kas atstātas drošībai Koncertmeistare pianiste un mūzikas menedžere Terēze Rozenberga aizrautīgi taču neuzbāzīgi un smalki gleznoja klavieru pavadījumu gan

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/77 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    tikai džezs pašos pamatos šī taču ir tumšādaino Amerikas iedzīvotāju lūgšanu un Dieva slavēšanas muzikālā izpausme Rīgas Ritmi šogad svin savu 10 gadu jubileju taču Take 6 jau 30 Tieši tik pagājis kopš Okvūdas koledžā Hantsvilā Alabamā četri zēni izveidoja grupu Pakāpienu pēc pakāpiena ar minimālām sastāva maiņām grupa ieguvusi pasaules slavu Reti kurš ir tā atzīts daudzajās Grammy nominācijās un balvās kā mūsu šīs dienas minētie varoņi Ejot uz koncertu domāju ka satiksim nopietnus vīrus kuri grumbām pierēs ražos ko nopietnu sarežģītu augsti profesionālu Pat pavīdēja jautājums Vai jaunības izsapņotie vokālie brīnumi neliks vilties Taču grupas pirmās radītās skaņas pieteica ko citu Ikdienišķa vienkāršība sirsnīgs draudzīgums dvēseles atklātība savā ziņā puicisks prieks par mūziku un dzīvi bija pamatu pamatos kas staroja no nu jau krietnu briedumu guvušās sešu mūziķu vienības Protams ka tādas lietas kā intonatīva tīrība ritmiskā precizitāte un vokālais ansamblis te sen vairs nerada nekādu šaubu par absolūtu precizitāti un tīrību Vitalitāte enerģija un jauks šovs bija katra skaņdarba pamatatslēga Koncerta repertuārs tika veidots kā ieskats gandrīz katrā grupas CD Un tas bija pareizi un interesanti jo deva iespēju mums klausītājiem vēlreiz pārliecināties cik stabili grupa ir izveidojusi un nostiprinājusi savu stilu nemainot to gadu gaitā un cik šis virziens var būt muzikāli bagāts kreatīvs un daudzšķautņains Protams ka laikam ritot ir bijuši meklējumi bagātināt ierakstus kaut vai sadarbojoties ar citiem mūziķiem vai tos papildinot ar instrumentālo pavadījumu kas šajā koncertā tīri tehniski un fiziski nebija iespējams un nebija arī absolūti nepieciešams Toties paši mūziķi meistarīgi ar balsīm imitēja gan bungu komplektu gan perkusijas gan trompetes un funk bass skaņas tādejādi uzdāvinot mums tiešo reisu uz kādu Ņujorkas Detroitas vai Losandželosas RnB Rhythm and blues klubiņu Protams ka neizpalika arī Adventa laika ieskandināšana kā nekā tikko iznācis nu jau trešais grupas Ziemassvētku mūzikas albums Vīri no Take

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/76 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    Tēseju Atēnu valdnieka Egeja dēls Atēnieši pirms gadiem trim sazin kāpēc nogalējuši Mīnoja dēlu un par to ik gadu kā meslus dabū sūtīt septiņus daudzsološus jaunekļus un ziedošas jaunavas lai Mīnotaurs dabū kaut ko uz kārā zoba Trešajā reizē līdzi brauc Atēnu Tēsejs lai šai nelāgajai ieražai pieliktu punktu Sengrieķu pasaulē augstāk par visu stāv liktenis jeb fatums un tas šajā projektā Tēsejam par aizgādni ielicis Afrodīti kas visu sarīko tā lai Ariadne uz Tēseju iedegas mīlā Tad nu Daidalam jāiet talkā un viņš intrigā iepinas gribi negribi Tēsejs Mīnotauru noslaktē 1260 g p m ē un Egejas jūra dabū savu nosaukumu kad viņš atgriezdamies mājās piemirst melnās bēdu buras apmainīt pret labu vēstošajām baltajām Tēseja tēvs Egejs pa gabalu bēdas samanījis metas jūras dzelmē un pagalam ir Tā mudžināties iespējams vēl ilgi Šāda juku jukām sapīta tomēr vienota domas un stāstu telpa ir visa sengrieķu mītoloģija Tur viss skan sabalsojas un atbalsojas Un neatstājas sajūta ka labirints ir ik telpa lai cik maza Par labirintu iespējams uzlūkot gan dzīvu šūnu gan tīreļa purvu gan mazgabarīta dzīvokli kurā apmaldīties nav nemaz tik neiespējami Vēl jo vairāk ikviens no mums nemitīgi maldās domās Un labirints ir arī pasaule kurā nonācis ikviens no mums ir spiests tikt kādā skaidrībā Un labirintu kā telpu ar mūziku kas tikai laikā īstenojama vieno Ariadnes pavediens Tas ir vienīgais ceļš kā sajukumā un mulsumā ieviest kaut cik saprotamu jēgu Gaismas un skaņas izrādē Mīnotaurs to dara Ginta Gabrāna scenogrāfija juku jukumis tomēr izsekojamas gaismas stīgas pasaules dzīļu procesu atainojums uz ekrāna u tml un teksts Vienubrīd kā mantra un Ariadnes pavediens skan She says Viņa saka Jo tieši tāds pats pavediens kā haotiskās pasaules sakārtotājs ir arī stāsts Ne tikai reālistisks dokumentāls Tikpat labi She s dreaming what she s dreaming Viņa sapņo to ko sapņo

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/75 (2016-02-14)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-10-18