archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » M » MUZIKASSAULE.LV

Total: 164

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    libreta izejmateriālā Ilonas Leimanes romānā kas Skultes skaņdarba tapšanas laikā trimdā pēc Otrā pasaules kara un pirms tam vācu okupētajā Latvijā bijusi iecienīta lasāmviela šīs lielās kaislības modernisma garā iekļautas etnogrāfisku detaļu senu apvidvārdu un smalku reizumis pat uz psihoanalīzes pamata būvētu jūtu novērojumu ietvarā Operas libretā no šī niansētā vēstījuma saglabāts pamatkonflikts divu dzimtu aizspriedumainais naids no kura pēc daudzām dzīves katastrofām laimīgi izglābj mīlestība un atsevišķas kulminatīvas spēcīgus simbolus atklājošas ainas kuras turklāt izgrieztas no romāna un sakārtotas jaunā operas romantiski muzikālajai noskaņai acīmredzami atbilstošākā secībā Par spīti monumentālu kaislību cīņai romāna autores vēstījumā nav ne miņas no jūtināšanās No tās izdevies izvairīties arī jauniestudējuma autoriem kaut gan bīstamība tieši šajā ziņā operas žanrā ir īpaši augsta Ināra Slucka debitante operas režijā pratusi uz operas skatuves no kaimiņmājas Nacionālā teātra un arī no kino uzņemšanas laukuma pārnest aktiermeistarības un režijas būtiskākos balstus Prasmi izmantot rekvizītus veikt iekšējo darbību kas nereti izlaužas uz āru pretstatā runātajam vārdam un vēsta ko pilnīgi citu arī spēju vienkāršos skatuviskos uzdevumos atrast neparastus risinājumus jo mākslā visam nav jānotiek kā dzīvē līdzīgi tomēr pārākajā pakāpē smieklīgāk sāpīgāk negaidītāk Efekts ir pārsteidzošs Atliek noticēt piemēram Raimonda Bramaņa Raita kautri neveiklajiem pūliņiem kā to prasa saderināšanās rotaļu tradīcijas uzvilkt vecāku iecerētajai līgavai Ingas Šļubovskas Ievai precinieku dāvanu jaunas smalkas kurpītes un pēc mirkļa ticama kļūst arī Raita pēkšņā zemapzinīgā atzīšanās mīlestībā daiļajai svešiniecei pašai Vilkaču mantiniecei Danas Bramanes tēlojumā Operas ārija pilna cēlām šķiet metru virs zemes liegi levitējošām vārsmām gudros režijas rāmjos ielikta kļūst par taustāmu patiesību Šāds patiesums interesanti kontrastē ar Ievas Jurjānes dekorācijām un kostīmiem Izrādes vizuālais noformējums atgādina tautiskā garā ieturētu komiksu kurā Vilkaču māju pārtikusī saime ģērbta lecīgi krāšņajos Dienvidkurzemes etnogrāfiskajos tērpos turpretim Dievlodziņu ļaudis pieticīgākos iekšzemnieku lindrakos Arī dekorācijās košas krāsas kontrastaini cērtas cita pret citu saule kā ellīgi

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/91 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    un epizodes Vien piedevās fani piedzīvo pirmās daļas uzliesmojumu un skaistāko brīdi valsi no Ezera sonātes kas dzīvā sniegumā kļūst par piedzīvojumu Mūziķu spēlē izceļas Inta Dāldera maigi jūtīgais klarnetes tonis precīzi un dzīvi seko Ditas Krenbergas flauta un Marta Kristiāna Kalniņa oboja tomēr koncerta pirmajā daļā neatstājas doma ka šoreiz vajadzēja skanēt kaut kam īsteni svaigam un pārliecinošam Nevajag aizmirst ka Imanta Kalniņa radītā skaņu māksla gan paužot latviešu izjūtu kodu gan kļūstot par radoša gara un neatkarības audio simbolu tomēr bieži paliek neizprotama citu kultūru pārstāvjiem ja nu vienīgi definējam to kā naivisma estētikas atzaru mūsu mūzikā Jaunieši ne vienmēr spēj saprast par ko tik viennozīmīgi sajūsminās viņu vecāki Tādēļ tieši Ei jūs tur iestudējums bija īstā reize kur aizvest kādu kurš mīl roku bet Kalniņu vēl nepazīst Nelielā Spīķeru koncertzāle ar smagajām ozolkoka sijām kas aizsedz skatuvi teju no visiem iespējamajiem rakursiem nav īstā vieta kur uzvest skaļas rokoperas ar izvērstu skatuvisko darbību Arī apskaņojuma problēmu dēļ daļu teksta varam vien nojaust ne īsti sadzirdēt Tomēr režisors Roberts Rubīns tiek galā ar telpu pateicoties askētiskām melnbaltām videoprojekcijām viņš to pārvērš minimālistiskā kinematogrāfiskā vidē abstrahējot no realitātes un jebkādām atsaucēm uz mūsdienām Negaidīti spēcīgais lidojošas gaisu šķeļošas lodes palēnināts tuvplāns mentāli apjēgts tik fiziski iegriežas sirds muskulī ka rada sāpes video Dzintars Krūmiņš Viktors Keino Telpa ir tik vispārināta ka konkrēta laika nogrieznim tajā nav nozīmes tomēr tērpos skaidri iezīmēti 60 80 gadi ar melnām ādas jakām platām jostām un Keiti zilo lakatiņu kā kino dīvai Katrīnai Denēvai tērpi Kristīne Jurjāne Ditas Lūriņas Keiti un Marta Kristiāna Kalniņa Puisis emocionāli dziļi piepilda savas lomas tomēr viņu aktieriskā darbošanās iestudējumā ir visai statiska un naiva šķiet tai trūkst attīstības Marta Kristiāna tembrs attieksme organiskā iekļaušanās savas rokgrupas spēlē atraisa muzikālu brīvību kurai tiecas sekot arī Dita Tomēr viņas dziedājums

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/90 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    orķestra tutti kura atplūdā krāsainas staru līnijas ievilka gan stīginstrumentu gan trompešu zvaniņu un citu instrumentu tembru trauslie pavedieni Otrais kāpuma vilnis ir daudz lēzenāks un virsotnē spēcīgāks tā izskaņu pakāpeniski rimdina sitaminstrumentu kaskādes Interesanti ka šo opusu var tvert gan tīri vizuāli ja iztēle ļauj jo orķestra tutti saskaņas caurauž telpu ārkārtīgi spilgti un spēcīgi gan fiziski ļaujot sajust saules staru neapturamo kustību caur ausmas krēslaino mākoņu segu gan arī emocionāli jo šī apjomā nelielā prelūdija atstāj dziļi pozitīvu gaišu pēcgaršu ko vistiešāk varētu salīdzinātu ar impresionistu gleznu robežu līnijas ir pārkāpušas formas ietvaru krāsas blīvi sulīgi pielējušas audeklu taču pieejot tuvāk katrs no triepieniem saskatāms skaidri un pārliecinoši Turpretim par daudz muzikālas brīvības un rubato mazliet papludināja Ludviga van Bēthovena mūzikas skaidri zīmēto arhitektūru 1800 gadā iecerētais un 1803 gadā pirmatskaņotais Trešais klavierkoncerts vietumis no diriģenta puses ieguva klasicisma vaibstus bet no solista puses romantiskas pat impresionistiskas noskaņas Abu stilu klātesamību šeit varētu akceptēt pie kam šķiet arī Šišons piekrīt izdevniecības Naxos mūzikas apskatnieku apgalvojumam ka Bēthovena Trešais klavierkoncerts tapis Mocarta 24 klavierkoncerta do minorā iedvesmots jo Bēthovena mūzikas frāzēs diriģents vadīja orķestri visai smalki delikāti un graciozi Arī romantisms kā 19 gadsimta laikmeta zīme Bēthovena mūzikas interpretācijā nebūtu grēka lieta taču ja klausoties doma aizklīst un trauslās skaņu pasāžas nobirst par spēju savukārt apburoši jutīgais korālis koncerta otrajā daļā kļūst par skaisti izvērstu taču mazliet statisku skaņu vīziju tad Bēthovens jau nemanot pāraudzis savus gados jaunākos kolēģus Šopēnu un Rahmaņinovu Strīdīgi ir interpretācijas jautājumi Vienam kāds konkrēts atskaņojums der citam neder Atmetot zināšanas un dzirdes priekšstatu pieredzi par būtiskāko atskaites punktu kļūst pati mūzika vai tā trāpa klausītājam vai tomēr aizslīd garām Vestarda Gēršvins Ravels Lists Šopēns arī Vasks un citi skaņraži kuru muzikālā doma veido ne tik izvērstas līnijas kādas tās ir Bēthovenam viņa mūzikā domas

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/89 (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    klausoties jebkuru citu šķietami romantisku mūziku Citādāk klausāma mūzika Šai mūzikai nav formas vismaz tādas kādu kā ikdienas mūzikas mīļotāji esam pieraduši izjust vienota tematisma pacēlumi kritumi centrālā kulminācija zelta griezumā skaista izskaņa Ādama žēlabas vistiešākajā veidā izriet no teksta un mūzika un vārds viens bez otra šeit pastāvēt nevar Tādējādi nelasot tekstu šo skaņdarbu klausīties ir gandrīz neiespējami Varētu teikt ka opuss ir ilustratīvs šajā gadījumā ilustrējot katra Svētā Siluana teksta vārda jēgu būtību un intonāciju Lai arī uztvert opusu ir pagrūti tā ideju tomēr varu pieņemt ko tik neesam spiesti pieņemt un skaņdarbu uztvert tā kā tas iecerēts Un tomēr Par ilustratīvismu jārunā arī šī koncerta gaidītākās intrigas Jura Karlsona Adoratio sakarā Dažkārt atrodoties kādā izcilā muzejā un vērojot iespaidīgas un mistiskas gleznas gida pavadībā tikai pāris rādāmkociņa žestu lūk šeit ir tas bet te ir tas un šis nav tas ko jūs patiesībā domājat spēj šo mākslu burtiski izģērbt tik pliku ka tajā vērties vairs nav interesanti Juris Karlsons savā opusā manuprāt aizrautīgi cenšas likt saprast un nedod Dievs kaut ko pārprast šiem mērķiem lietojot vietumis ļoti klišejiskus līdz ar to izģērbtus un jau neinteresantus paņēmienus Brīžam šie paņēmieni kā piemēram plašā gongu dimdināšanas epizode savā norādījuma izteiksmē ir stipri vien hiperbolizēti uz reālas idejas uzsprāgšanas robežas burtiski ar pirkstu bakstot klausītāja iztēlē Man neizprotama šķita arī opusa forma kas lai arī vairāk tiešām saistījās ar autora aprakstīto meditāciju tomēr par tādu pilnībā nav uzskatāma Meditācijas formai tīri filosofiski skatot nepiemīt nekādas tiešas virzības tas ir stāvoklis Taču šeit virzība attīstība bija nepārprotama turklāt ar dažādiem spēka samēriem dažādos virzienos un garuma proporciju attiecības manuprāt nebija šī opusa spēcīgākie līdzekļi Tomēr lieldarbam neapšaubāmi bija arī savas interesantās un simpātiskās kvalitātes Vispirms plašais tik tiešām šoreiz meditatīvais ievads ar interesantiem krāsu atradumiem telpisku lēni attīstošu un izrietošu atmosfēriskumu

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/88 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    kārtām noteica orķestra mākslinieciskā sagatavotība kas nav raksturojama kā īpaši augsta stīgu grupa nevarēja lepoties ar izteiksmīgu un individualizētu tembrālo skanējumu un vēl mazāk tas piemita pūšaminstrumentiem kuri tika pāri vien daudzmaz adekvātas tehniskas sagatavotības pakāpei tādēļ nav arī pārsteigums ka mūzikas rakstura izmaiņas te tika galvenokārt paustas nevis ar daudzveidīgākiem emociju kontrastiem bet gan vienkārši spēlējot klusāk vai skaļāk S ergeja Prokofjeva Pirmā klavierkoncerta atskaņojums izsauca visai pretrunīgas izjūtas no kurām galvenā tomēr bija vilšanās Uzreiz jāteic ka tā uz solisti attiecināma maz turpretī uz orķestra un diriģenta sadarbību pilnā mērā Pianiste Linda Leine bažas par to ka viņa nespēs Prokofjeva mūzikas krāšņumu un piesātinātību atainot ar pienācīgu spēku izgaisināja ātri vien solistes interpretācijai piemita gan tembrāli un dinamiski spilgts skaņdarba lasījums gan visnotaļ izkopta virtuozitāte gan arī pietiekami plašs māksliniecisko izjūtu spektrs lai gan tāpat kā Daces Zālītes priekšnesumā šos parametrus ierobežoja sastapšanās ar muzikāli komplicētajā partitūrā ietvertajām grūtībām pianistes tāpat kā čellistes spēlē varēja just patstāvīgu un zinošu skatījumu uz izvēlēto skaņdarbu Lindas Leines interpretācijā uzmanību saistīja romantisks piesitiens kas apvienojumā ar atsevišķos posmos neslēpti ieskanējušos emocionāli vijīgu un plūstošu agoģiku šādās devās nebija pretrunā Prokofjeva mūzikas garam Un lai gan solistes uzstāšanās gluži neizgaisināja aizdomas ka šāds iespaids saistīts arī ar atsevišķu pasāžu un priekšnesuma temporitma neizstrādātību viņas atskaņojums pārsvarā pārliecināja Par orķestra spēli un līdz ar to par Klavierkoncerta lasījumu kopumā to diemžēl gan nekādi nevarēja teikt Diriģenta ekspansīvie žesti un konsekventi parādītās instrumentu iestājas šeit neko daudz nelīdzēja jo orķestris izklausījās nepietiekami sagatavots mūziķi nespēja panākt ritmiski precīzu skanējumu ne savā starpā ne saspēlē ar pianisti gluži otrādi bija pat ilgāki posmi kuros soliste un orķestris gāja pavisam atšķirīgus ceļus emocionālā un arī tīri intonatīvā ziņā stīginstrumenti pūšaminstrumenti un pat piemēram Prokofjeva ar tādu gādību orķestrī iekļautie zvani vēstīja ko citu nekā klavieres vēl pie tam pūšaminstrumentu sniegums kas jau Šostakoviča mūzikas atskaņojumā nebija nekāds spožais šoreiz skanēja pavisam žēlīgi un Klavierkoncerta trešās daļas sākumā pūtēju izdotās skaņas ir neiespējami aprakstīt pieklājīgos vārdos Ko tur vēl lai piebilst jādomā ka Andris Vecumnieks Šostakoviča un Prokofjeva partitūras pārzināja pietiekami labi diemžēl viņš neņēma vērā atšķirību starp piemēram Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un studentu simfonisko orķestri tiesa to savulaik ignorējuši arī citi Leifu Segerstamu ieskaitot un arī toreiz rezultāts tādēļ nav bijis diez ko labs Kopš Andra Vecumnieka Sinfonia A uzrakstīšanas pagājuši 20 gadi un tagad nu tapis arī komponista otrais veikums šajā žanrā Sinfonia B Uzreiz jāteic ka salīdzinājumā ar koncerta pirmo daļu orķestra uzstāšanās bija apbrīnojami precīza stabila un arī emocionāli niansēta tostarp simfonijas sarežģītākajos brīžos piemēram polifonajos vijumos pūšaminstrumentu grupai un mainīga augstuma sitaminstrumentu aleatorās viļņošanās epizodē dialogā ar stīgu instrumentiem neredzu tam citu izskaidrojumu kā vien to ka komponists un diriģents savai simfonijai atvēlējis stipri vairāk mēģinājumu nekā 20 gadsimta krievu mūzikas klasiķu darbiem Turpat jāpiemin tas ka iepriekšminētie simfonijas posmi arī uzskatāmi par spilgtākajiem 45 minūšu garajā viendaļīgajā skaņdarbā Diemžēl bez liekiem aplinkiem jāraksta ka Andra Vecumnieka simfoniju klausīties bija diezgan skumji Un ne tik daudz tādēļ ka tajā ietvertās noskaņas

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/87 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    ar gaisa skūpstiem un pateicības žestiem Tad sekoja vakara pirmatskaņojums Maijas Einfeldes Alta koncerts kas veltīts altistei Andrai Dārziņai ar viņu komponiste sadarbojas jau ilgāku laiku Ar gadiem un pieredzi manī izaudzis arī liels iekšējais cenzors kas traucē pašpārliecībai un darbam rada lielas šaubas Ir ļoti grūti strādāt ja kāds it kā no malas nemitīgi novēro vērtē un neļauj būt brīvam un par sevi tādējādi pārliecinātam tā saka komponiste M Einfelde koncertu raksturo kā ļoti vienkāršu izvairoties tajā no ekstravagances momentiem Savukārt man pēc Alta koncerta noklausīšanas veidojās priekšstats par ļoti sievišķīgu un trauslu mūziku kas izpaužas maigu instrumentāltembru sajaukumā un harmonijās Cerams ka tas tomēr nebūs komponistes pēdējais darbs par ko viņa tika ieminējusies skaņdarba aprakstā Noslēguma koncertā festivāla centrālās personības Gundara Pones mūziku pārstāvēja skaņdarbs instrumentālam ansamblim Meistara Jāņa Pasaule De Mundo Magistri Ioanni Interesanti ka viss opuss ieturēts klusā dinamikā tikai brīžiem izejot ārpus tās robežām Lai rastu lielāku tēlainību un sonoristisku skanējumu komponists skaņdarbā ievieš tādus priekšmetus kā stikla pudeles un trīs liela izmēra vatmanus Meistara Jāņa Pasaules atskaņojuma laikā tika projicēti arī fragmenti no gleznotāja Jāņa Anmaņa 1972 gada leģendārās izstādes kas iedvesmoja Poni radīt savu opusu Tajos pārsvarā bija redzamas gleznas ar senās Rīgas motīviem kā arī dabas ainas un portreti Dažbrīd gleznas bija ļoti atbilstošas skanošajai mūzikai Piemēram gleznā kurā bija redzami plašā tīrumā skrejoši melni un balti zirgi mūzikā tika atdarināts vējš kratot vatmanus un pūšot pudelēs Savukārt brīdī kad tika projicēta glezna ar senās baznīcas attēlojumu tumši zilos toņos ieskanējās gongs kura skaņas simbolizēja baznīcas zvanus Video fragmentā pašās beigās klausītājos noraudzījās arī pats mākslinieks No ekrāna viņš brīdi raudzījās ar nopietni aukstu acu skatienu bet pēc tam atskanot aplausiem publikas priekšā tērpies ekscentriskā zelta krāsas uzvalkā paklanīties iznāca meistars Jānis Anmanis kura izstāde kādreiz tik ļoti inspirēja latviešu komponistu avangardistu

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/86 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    augstuma svārstības kas manuprāt paspilgtina darba ironisko ievirzi Radās iespaids ka Idea fix tik tiešām kā personificēta būtne nedroši taustās un piezogas iegūst draudoša mākoņa aprises un vajā savu upuri ļaujot tam atslābināties tikai pirms nākošā uzbrukuma Diezgan komiski izskanēja skaņdarba noslēgums kas verbāli atklāja mūzikas saturu diriģents pianistei Tu kāpēc tu apstājies Es pazaudēju savu ideju Visticamāk komponiste gribēja ar to pateikt ka mākslinieks paliek kustībā tikai ideju vadībā nav idejas nav arī kustības uz priekšu Pēc tam izskanēja festivāla galvenā varoņa Gundara Pones spalvas rakstīts skaņdarbs Pirms tā atskaņošanas koncerta vadītājs O Silabriedis atklāja klausītājiem koncerta nosaukuma atslēgvārdu es nāku no tālas zemes jēgu G Pones balss audio ierakstā skaidroja ka šo teicienu savulaik izdzirdēja no pāvesta mutes latīņu valodā Šī frāze komponistam kļuva simboliska jo sasaucās arī ar viņa biogrāfijas vadlīnijām un alkām atrast šo savu tālo zemi Skaņdarbs Titzarin 1986 pārsteidza ar savu vērienu emociju spriegumu un attīstības intensitāti Jau prologā metālpūšaminstrumentu fanfaru intonācijas lika satrūkties jo tik efektīgs skaņdarba sākums manā latviešu mūzikas klausīšanās praksē netika piedzīvots pārāk bieži Ļoti organiski kopējā veselumā iekļāvās valša un polkas alūzijas kas radīja tumšu un deformētu rēgainās balles vīziju Konkrētas līnijas mijās ar nogrimšanu bezformībā vietām tik ļoti atgādinot Šostakoviča mūzikas izteiksmi Koncerta otrajā daļā skanēja Imanta Kalniņa Oktobra oratorija 1967 kas tapusi par godu Oktobra revolūcijas 50 gadu jubilejai Manuprāt šī darba izvēle bija visai drosmīga un tā atskaņošanai Latvijas Jaunās mūzikas dienu atklāšanas koncertā vajadzētu kādus atsverošākus iemeslus ne tikai to ka šī vienkārši ir skaista mūzika Mūzika tik tiešām ir skaista un demokrātiska bet tomēr rodas jautājums cik lielā mērā šis skaņdarbs ir aktuāls šobrīd Tiesa Oktobra oratorija ir meistarīgs un kvalitatīvs skaņdarbs Tas ir tipisks sava laika produkts un domājams ka tieši tolaik tas varētu atstāt daudz spēcīgāku iespaidu uz klausītājiem kā mūsdienās Skaņdarba

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/84 (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Mūzikas Saule - Recenzijas
    kurš būtu pelnījis paaugstinājumu dienestā tik godprātīgi ekspresīvi un profesionāli paveiktu darbu katru dienu nesastapsi Turklāt ne jau visiem pastniekiem tīk nogādāt pastkartes pa dubļainām smilšainām laikmetīgās mūzikas takām ejot Biežāk gribas izvēlēties mīkstu siltu četru riteņu Šopēnu Rahmaņinovu vai Listu ar garantētu pilnpiedziņu Prieks ka ir tādi pastnieki kuri gatavi brist Turklāt brienot cita starpā nodungo arī kādu Pētera Vaska saskaņu kā piemēram Vasaras vakara mūzika Līdz vasaras vakaram gan vēl tālu vēl pali jāpārdzīvo taču siltuma sajūtas klātbūtni tas tuvina Savaldīgais piano kas izdodas Rihardam opusa noslēgumā ir to vērts maiga silta migla kas pēc lietus ceļas virs pierasojušas pļavas Gribētos teikt ka tas bija tuvu ģeniālajam pat neskatoties uz to ko domājat par atklātu romantismu 21 gadsimta mūzikā Tā lūk dungo mūsu pastnieki Kad pastkartes ir sasniegušas savus adresātus citi latviešu komponisti domā kāpēc mēs lai arī neesam tādi monumenti kā Skrundas Stravinskis vai Šauļu Šēnbergs nesūtītu savas pastkartes Ponem Pat ja viņš neatbildēs jo ir ilglaicīgi izbraucis ne iedomīgs Un kāpēc ne no dažādām pasaules malām vietām un situācijām Imants Zemzaris pats savām rokām uz melna flīģeļa grebj Norvēģu tautai raksturīgus rakstus hallinga hardingfeles vijumi atsauc atmiņā gan pirmo manis mūzikas skolā spēlēto Grīga skaņdarbu ar raksturīgām kvintām kreisajā gan uzbur tādu īpatnēju ainavu ar pārsteigumu kāds varētu rasties aiz skapja pēkšņi atrodot teju 70 80 gadus nogulējušu nekad neaiztiktu un neizlasītu pastkarti Valdis Muktupāvels atgādina Ponem ka Kurzemei ir bijuši valdījumi ne tikai Pones tālajā zemē bet arī daudz tuvāk viņa mītnei jaunajā pasaulē Uzstājīgi aizrautīgi harmoniski pastkartē strinkšķ ornamentālas kokles skaņas neaizmirstot ka latviešiem patīk arī eksotiskāki instrumenti un koklei mikrofons Šī kartiņa tāda nedaudz nesalasāma redzams tikai ka tajā kāds etnogrāfisks motīvs domāts bet tieši kāds Viens no daudzajiem Lai uzrakstītu savu pastkarti Solveiga Selga Timpere lieto ne tikai pildspalvu bet arī papīram mēģina iedvest dvašu ielikt balsi tam pietīt klāt kādu klavieru stīgu Nedaudz teatrāla pastkarte kaprīza atmosfēriska tomēr ar visiem tajā saliktajiem priekšmetiem ir tik ļoti gaisīga ka nezin kāpēc raujas prom laikam grib tomēr atpakaļ uz Skulti pēc tam kad Pone to izlasīs Niks Gothams gan par sevi ir drošs Klavieru akordi kā piespraudes piespiež lielo kartes lapu un nu ap šīm piespraudēm var sākt rakstīt Ar droši izzīmētiem burtiem Nikam ir ko teikt Dažkārt šī saruna kļūt pārāk personiska un mums laikam kādā brīdī tai pat nav jāpievērš tai tik ļoti liela nozīmē Bet šķiet ka viņu starpā varētu būt interesantas lietas runājamas Imantam Mežraupam kura Musica Arcuata Pone savulaik nodēvējis par foršāko latviešu skaņdarbu acīmredzami ir ko pateikties tāpēc viņš līdzīgi kā Pone savās kartiņās runā Stravinska vai Veberna paša vārdiem Mežraups nekautrējas uzdāvināt Ponem tādu kā izlasi no savas mūzikas un šai klāt liktajai buķetei nav ne vainas tā ir smaržīga un šķiet stāvēs vēl ilgi Dīvainas lietas dara Anna Veismane Viņa uzrāpusies tvaika lokomotīves priekšgalā un tver un sagūsta lokomotīves svilpienus cenzdamās tos nogādāt Gundarim Ponem kā pastkarti Dīvaina ierīce melodions šo svilpienu un trauksmes sagūstīšanai un atlaišanai Beigās korķis ir ārā un paliek tikvien gaiss

    Original URL path: http://www.muzikassaule.lv/recenzijas/title/83 (2016-02-14)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-11-23