archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » M » MANSS.LV

Total: 78

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Mākslinieki
    darbiem Izstādes koncepts ir parādīt dažādu paaudžu gleznotāju darbus kā vienas pārstāvji ietekmē citas paaudzes daiļradi vai arī tieši otrādi neņemot vērā uzkrāto pieredzi meklē savu ceļu mākslā Plaši pārstāvēti dažādi glezniecības stili un žanri no reālisma līdz impresionismam un postmodernismam un no klusajām dabām aktiem un ainavām līdz abstraktām kompozīcijām Daudzi darbi tapuši speciāli šai izstādei un agrāk nav bijuši izstādīti Atzītu un populāru gleznotāju darbi mijas ar jauno

    Original URL path: http://manss.lv/lvi2007.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive


  • Mākslinieki
    2007 g maijs jūnijs Francijas pavasaris Jēkabpilī

    Original URL path: http://manss.lv/francijas.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive

  • Mākslinieki
    aizrauj tomēr tās kalpo tikai kā funkcionāls līdzeklis ar kuru palīdzību mākslinieks konstruē savas mākslas tēlus pētot savu modeļu cilvēciskās būtības visnetveramākos aspektus Edmunds Lūcis ir savdabīga un uzmanības vērta personība Latvijas mākslas dzīvē Būdams Latvijas Mākslas Akadēmijas Glezniecības nodaļas 1993 gada absolvents mākslinieks nekad nav sevi asociējis ar aktuālajiem mākslas pašmanifestācijas procesiem savu daiļrades kredo atrodot patstāvīgas mākslinieciski estētiskas koncepcijas izkopšanā Tomēr mākslinieka veidoto mākslas tēlu šķietamā vienkāršība un pašsaprotamība ir tikai izsmalcinātas lamatas kurās nokļūst ikviens kurš ļāvies kārdinājumam uzskatīt ka ir nolasījis visu mākslinieka iecerēto vēstījumu A Teikmanis Diāna Vernere Ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā mācījusies profesora P Martinsona meistardarbnīcā D Vernera strādā Ogres Amatniecības vidusskolā sniedz konsultācijas interjera dizainā Rīko keramikas simpozijus Ogres rajonā Izstādēs piedalās no 1992 gada Darbi privātkolekcijās ASV Šveicē Vācijā Krievijā Lietuvā Latvijā Gunta Smilgina Ar galeriju māksliniece sadarbojas vairāk nekā 10 gadus Piedalījusies vairākās grupas izstādēs Jaunākos darbus izstādījusi Lielajās vasaras izstādēs Glezno ar eļļu Tematika klusās dabas akti ainavas Laine Kainaize Gleznotāja dzimusi Rīgā 1980 gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 2001 gadā ieguvusi Mākslas maģistra grādu Kopš 1979 gada iedalās izstādēs Strādā eļļas tehnikā akvarelī zīmējumā No 1982 gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre Kopš 1992

    Original URL path: http://manss.lv/iznakums.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive


  • Mākslinieki
    dizaina un reklāmas firmā No 1997 gada piedalās izstādēs kopā ar Rokišķu mākslinieku apvienību Roda Asta izmantojot zīmuļus pasteli un akrilu rada savu krāsainu dekoratīvu pasauli Daudz darbu aizceļojuši uz privātkolekcijām Krievijā Vācijā Itālijā ASV Austrālijā Anglijā un Latvijā Lai arī māksliniece pēc dabas ir kosmopolīte darbos dominē lietuviešu tautas mākslai raksturīgās krāsas un tēli Pirmo reizi Asta rāda arī eļļas darbus uz audekliem kuru saturā jaušami bērnībā piedzīvotā un

    Original URL path: http://manss.lv/manasbernibas.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive

  • Mākslinieki
    darbu var pārmocīt un pazaudēt sākuma noskaņu Taču noskaņa man ir vissvarīgākā Es varu izmainīt ainavas elementus un zīmējumu taču noskaņa vienmēr paliek tas ir kāds aizejošs mirklis vai piemēram vasaras tveice Man patīk priecīgas vieglas un gaišas krāsas Saule un vasara Savu smagumu gleznās es iekšā nelieku Rīkojos tieši otrādi gaiši gleznojot cenšos to aizmirst Tāpēc vēlie rudens un ziemas mēneši man ir visgrūtākie tumšais laiks mani nospiež Tad

    Original URL path: http://manss.lv/berzina-g.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive

  • Mākslinieki
    švīkātā gludā apmestā spodrinātā un cita veida keramika Apdedzināšanai izmantoja saimniecības pavardus Kopš 5 gadsimta pazīstama arī svēpētā keramika 10 gadsimtā sāka ieviesties ātri rotējoša podnieku ripa un speciāli cepļi Podniecība veidojās par amatu kuram pievērsās vīrieši Pilnveidojās tehnoloģija trauku tipi formas ornamentika Populārs kļuva taisnu un līkloču līniju raksts kuru ievilka traukam rotējot uz virpas 15 gadsimtā parādījās glazūra vēlāk angoba Līdz ar rūpniecības attīstību pazuda māla tauku īpatsvars citu novadu saimniecībās Latgalē ekonomiskās situācijas savdabība saglabāja mājamatnieku ražojumu lomu daudz ilgāk Māla trauku praktiskā pielietojamība noteica daudzu talantīgu podnieku paaudžu izstrādāto tipu piena podu vāravnieku eļļas trauku bļodu krūžu un citu augstās estētiskās kvalitātes Tā kā Latgales novada podnieki izmantoja sauso glazūru un apdedzināšanu veica vaļējos cepļos tad neatkārtojamo toņu nianšu panākšanā liela loma bija ugunij dūmiem tvaikiem arī nejaušībai 30 tajos gados keramiķi sāka piedalīties izstādē Vispāratzītu autoritāti guva spilgtas personības kuras radīja un pilnveidoja stilu Tā A Palāna darbība noteica vāžu svečturu formu un rotājumu attīstību visā novadā P Vilcāns deva ievirzi ļoti precīzu smalku skrāpētu rakstu virtuozi izsvarotu trauku siluetu tapšanai 1937 gadā Vispasauls un tehnikas izstādē Parīzē abu šo keramiķu meistarība tika novērtēta ar zelta medaļām A P Riuču S Kalves ar sudraba Pēckara periodā podniecību līdz iznīcības robežai noveda kolektivizācijas spaidi Tautas mākslu reabilitēt tā laika varas vīru acīs palīdzēja tādas kolorītas personības kā mākslinieks E Detlavs un it īpaši mākslas zinātnieks J Pujāts 1925 1988 Mākslas zinātnieks J Pujāts lietpratīgi izmantojot tā laika valsts varas lēmumus izvērsa aktīvu darbību šī senā amata saglabāšanā un attīstīšanā Rosība sākās Rēzeknes Daugavpils Preiļu pusē Latgales keramikā sevi pieteica jauna paaudze kas podniecībā ienāca ne tikai tradicionāli amatu pārmantojot bet arī tā pamatus apgūstot Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā un papildinoties novada meistaru darbnīcās J Pujāts aizgāja tā arī nepieredzējis savas grāmatas Latgales keramika 19 gs vidus

    Original URL path: http://manss.lv/keramika.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive

  • Mākslinieki
    autors kā ierasts bet gan četras jaunas kuratores Ingūna Ģēģere Elīna Hermansone Daina Auziņa un Santa Mazika Ikgadējie Rudens apmeklētāji bija pieraduši ik gadus doties uz izstāžu zāli Arsenāls bet šogad ekspozīcijai tika atvēlētas Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja telpas līdz ar to kuratorēm un ekspozīcijas koncepcijas autorei māksliniecei Sarmītei Māliņai nācās apgūt telpu kas nebūt nav ideāli piemērota lai izstādītu glezniecību un grafiku Pēc izstādes slēgšanas Rīgā Rudens 2006 ekspozīcija zināmā mērā piedzīvoja jaunu izaicinājumu proti novembrī un decembrī liela daļa no darbiem kopskaitā 72 divās izstādēs ar nosaukumu Norobežotais pārnesums ir aplūkojama Jēkabpils mākslas galerijā Mans s Ikgadējā Rudens izstādē varēja piedalīties visi mākslinieki un mākslas augstskolu studenti ar darbiem kas radīti pēdējo divu gadu laikā Rezultātā izstādē satiekas dažādu paaudžu mākslinieki no visiem Latvijas reģioniem Jāpiemin ka tieši atsaucība no māksliniekiem ārpus Rīgas ļoti iepriecināja šī gada izstādes kuratores Šķiet ka arī māksliniekiem šī ir iespēja iespēja paraudzīties uz saviem darbiem plašākā kontekstā Starp Rudens 2006 dalībnieku vārdiem ir tādi kas komentārus neprasa proti mūsu vecmeistari Jāzeps Pīgoznis Biruta Baumane Biruta Delle Mazāk izstādē pārstāvēta vidējā paaudze bet svaigus un novatoriskus darbus piedāvā jaunākie Līva Rutmane Laura Kovaļevska Jana Briķe Gatis Pīpkalējs Jānis Purcens Patrīcija Brekte Kārlis Vītols

    Original URL path: http://manss.lv/parnesums.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive

  • Mākslinieki
    ļaujot tiem plūst kopā ar upes straumi cik tālu vien iespējams Abi mākslinieki ir Otrā pasaules kara bērni dzimuši 1939 gadā Paši vēstures griežos gan cietuši gan ieguvuši Kopīgus mākslas projektus organizējuši kopš 1990 gada un īpaši pēdējā laikā kopš Melles un Jēkabpils sadraudzības ceļi viņus 1997 gadā atveduši uz Latviju daudz domājuši par Latvijas un Vācijas saitēm daudzu gadsimtu garumā Kādā o sešiem iepriekšējiem mūsu valsts apmeklējumiem Rozvitai un Dīteram spēcīgu iespaidu ar saturisku pildījumu atstājis Daugavpils cietokšņa un Salaspils memoriāla apmeklējums pēc kā mākslinieku pāris nolēmis abas vietas iekļaut topošajā akcijā kā dominantes Gleznas kas izturēja ceļojumu pa Daugavu 1 oktobra vakarā Salaspils koncentrācijas nometnes vietā tika sadedzinātas Akciju noslēdz Dītera grafiku izstāde Galerijā Mans s Pentceki savos darbos risina varas ciešanu tolerances kara un miera cilvēku un tautu saprašanās problēmas Jau 20 gadus Dīters savu daiļradi koncentrē uz renesanses mākslu Viņš nodevies renesanses mākslinieku gleznu citēšanai no darba ņem detaļu ko pārvērš atsevišķā mākslas darbā D Kalniņa Jau kopš senatnes upes veido pasaules tēlu Platonam Sokrats stāsta kā tas uz zemes zem debesīm ir radīts par visu aptverošo Okeanos un par Acheron kuri rūpējas par dzīves asinsriti Šādas straumes bieži esot ar pretēju virzienu kā tas ir ar degošo dubļu un pelnu upi Pyriphlegethon kura zem zemes satiekas ar savu tumši zilo pretmetu Kokytos Mūsdienās kāda reāla upe var mums kļūt par iedomātu gleznu Un arī pati par savu pretstatu Pie šādām upēm pieder Daugava kura plūst cauri Latvijai No vienas puses tā ir vēl saglabāta dabas skaistuma ainava no otras puses mēs tas krastos sastopamies ar mazāk skaisto Eiropas karu vēstures ainu Kara zīmes sākas pie Daugavpils ar cietoksni no cara laikiem Drūmajiem kazemātiem piepulcējas kazarmu pilsētas mūri kuru lietotāji nepārtraukti mainījušies kā pēdējie padomju KGB ar vācu SS un otrādi Visa upes lejup tecējuma vācu

    Original URL path: http://manss.lv/makonu.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-10-20