archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » M » MANSS.LV

Total: 78

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • galerija MANS'S
    ar diviem mīlniekiem vai ainava Jānis Urtāns Vanitas Oforti akvatintas 2015 g novembris decembris Vanitas no latīņu valodas iedomība iznīcība pārstāvēta ar aizmirstības simboliem galvaskausu smilšu pulksteni nodzēstām svecēm arī aforismiem kā memento mori mirušā domas Vanitas bija pazīstams jau antīkajos laikos un viduslaikos Nāves uzvara Triumph des Todes Vanitas kā pastāvīga tēma iezīmējas 11 gadsimtā Vanitas kulminācija pienāca 16 un 17 gadsimtā īpaši klusajās dabās Termins vanitas ir atvasināts no latīņu valodas vārda kas nozīmē tukšums jeb niecība un norāda uz visu pasaulīgo lietu tādu kā bagātība skaistums izpriecas un mācīšanās nenozīmību Sākotnēji mākslinieki iedvesmojās no Bībeles Salamana Mācītāja grāmatas vārdiem Ak niecību niecība Viss ir niecība Vanitas ir klusā daba kurā akcentēts nāves un pārmaiņu simbolisms Šādi mākslas darbi atgādina ka vara baudas un zemes dzīves skaistums ir pārejošas parādības Darbu sērīja ir radīta lai cilvēks atcerētos pārdomātu savu dzīvi Par to ko ir darījis un cik liela nozīme tam ir ne tikai savam labumam bet arī citiem Vai rīcība nenesīs pāridarījumu un bojājumu vai tomēr labu Mēs visi esam vienādi ar to ka dzīvojam un beigas nomirstam un bagātībai nav nozīmes Šajā darbā es aicinu cilvēkus padomāt Padomāt par lietām ko viņi dara katru dienu kā viņu darbības iespaido apkārt esošos Nav svarīgi cik fiziski vai garīgi spēcīgs tu esi Nāves klātbūtne ir jūtama it visur Viena muļķīga rīcība var darīt galu tavai dzīvei vai arī specīgi izmainīt tās ritējumu Var pienākt laiks vai stāvoklis kurā tava dzīve ir tikai vārds kad tu vēlēsies lai dzīve ātrāk beidzas un cerēsi ka tās vietā nāks jauna Paši darbi tiešā veidā neatspoguļo briesmas Doma ir paslēpta simbolos kuri izmantoti Darbs nav tikai par nāves esamību bet arī par cilvēku savstarpējām attiecībām Savā darbā izmantoju simboliku kas nāk no Eiropas un citām pasaules lielākajām reliģijām Nospiesto darbu izmēri 9 5x15cm 15x9 5cm 15x20cm 20x15cm 20x29 5cm 29 5x20cm Darbu formāti 70x50 cm 6 50x70 cm 6 1 Vanitas 1 Anemone smilšu pulkstenis labirints Mūsu laicīgās dzīves ritējums caur visām grūtībām kas ir neizbēgamas ikviena dzīvē 2 Vanitas 2 Metamie kauliņi plīvurs citrons maks Visa dzīve balstās uz zināšanām un veiksmi ar jūtamu mantiskās pasaules ietekmi Dzīve nav viegla un tik daudz kas patiesībā ir noslēpts mūsu acīm 3 Vanitas 3 Vārpstiņa šķēres taurenis Dzīves īslaicīgums un tās neparedzamība Tā var pārtrūkt jebkurā brīdī un mūsu dvēsele kā tauriņš aizlidos mūžībā 4 Vanita 4 Maize muša vēdeklis svari Miesa ir viegli ievainojama tai viegli piekļūst kaitējums tamdēļ aizsargājies jo pēc visa nodzīvotā tu tiksi novērtēts 5 Vanitas 5 Ciedrs pūce lāpa Dzīve pamazām nodziest Nāve ir neizbēgams nemaināms fakts 6 Vanitas 6 Izkapts lakstīgala vērpjamais ratiņš Nāves klātbūtne it visur Mēs ceram uz brīnumu bet dzīve pati rit uz priekšu 7 Vanitas 7 Vārna žurka granātābols Dažreiz mūs pārņem vientulība un bezcerība bet dzīve spēj atkal palikt auglīga 8 Vanitas 8 Rieksts pele kauli svece Esi stiprs kopumā bet kaut kas spēj paslīdēt garām nemanāms dzīvei nodziestot līdz galam visu nesaprotot 9 Vanitas 9 Sēru vītols aizslietnis kāpnes Mēs sērojam par

    Original URL path: http://manss.lv/ (2015-11-30)
    Open archived version from archive


  • Mākslinieki
    2014 39 Kristaps Zariņš Muusa Saladus 150x150 a e 2012 41 Ilze Clark Bokseris 120x80 a e 2014 43 Inta Celmiņa Abas puses 81x54 a e 2015 42 Ilze Clark Bokse cimdi 24x30 a e 2014 44 Edvards Grūbe Podi 46x96 a e 2014 45 Elga Grīnvalde Sarkans 70x90 a e 2014 47 Elga Grīnvalde Kristītājs 80x60 a e 2011 46 Elga Grīnvalde Zirgs ved projām ziemu 80x100 a e 2014 48 Dita Lūse Mantojums 100x90 a e 2015 49 Dita Lūse Intervāls 89x116 a e 2014 50 D Lūse Spēle 89x115 a e 2014 51 D Lūse kolonnas 50x40 a e 2014 52 Rasa Jansone Mūžīgš erotikas meklēšana 100x80 a e 2013 53 Maija Graudiņa Debesis 100x70 akv e 2014 55 Neonilla Medvedeva Skatiens 111x88 zīm 2012 57 Kārlis Siliņš Vējš un lauks 50x60 a e 54 Neonilla Medvedeva Dzīve 98x70 akv zīm 2012 56 Paulis Postažs Ķirši 30x50 a e 2014 58 Liene Baklāne Kaimiņi 40x40 a e 2015 60 Elizabete Melnbārzde Lidojošā saule 100x120 a e2014 59 Daina Dagnija Pilošā planēta 65x80 a e 2012 61 Ilze Praisa Arēna 100x100 a e 2010 62 Ilze Praisa Pujene 60x60 a e 2013 63 Dace Lielā Dīķis 110x200 a e 2015 64 Uldis Čamans Izrāviens 100x130 a e 2015 65 Uldis Čamans Atvars 100x130 a e 2015 66 U Čamans Klusums 100x130 a e 2015 67 Jānis Ziņģītis No bebru mājām 60x80 a akr 2015 68 Jānis Ziņģītis Pavasaris 60x80 a akr 2015 69 Jānis Ziņģītis Magoņu lauks 70x90 a e 2015 71 Inga Jurjeva Cepurnieka Ziemassvētki 90x10 a akr 2014 70 Jānis Ziņģītis Pavasaris Pierīgā 150x200 a akr 2015 72 Jānis Purcens Lapa Seja Mākonis 46x38 a e 2011 73 Jānis Purcens Puķes un grāmata 116x73 a akr 2011 75 Juris Dimiters Hotdogs 61x48 k e 2015 77 K Rungenfelde Begemote 24x19 a e 2015 74 Juris Dimiters Divatā 61x48 k e 2015 76 Karīna Rungenfelde Piena ceļš 100x100 a e 2009 78 Aleksejs Naumovs Grieķu motīvs 160x190 akr a 2015 79 A Naumovs vasara 30x60 a akr 2015 80 A Naumovs Sala 20x80 a akr 2007 81 Kristīne Keire Izklaide 38x46 a e 2014 82 Nikolajs Krivošeins Bura 110x67 a e 2014 83 Frančeska Kirke Korida 150x170 a e 1998 84 Otto Zitmanis Sebastiana 60x60 a e 2012 85 Ruta Štelmahere Garšīgi 40x40 a e 2014 87 Ruta Štelmahere Trauki 50x50 a e 2014 86 Ruta Štelmahere Ķirši pūdercukurā 40x50 a e 2014 88 Vita Jurjāne Kaltene Jūra 50x70 a akr 2015 89 Vita Jurjāne Ābeles ziedonī 50x70 a akr 2015 91 V Jurjāne Kaltene 78x58 a e 2015 92 V Jurjāne Pavasar adziesma 78x58 a e 2015 90 Vita Jurjāne Bolderāja 78x58 a akr 2014 93 Ilgvars Zalāns Tokio 100x80 a e 2013 94 ILgvars Zalāns Ziedi 100x80 a e 2014 96 Sanda Undzēna Brīvdienu kleita 80x85 a e 2014 95 Olgvars Zalāns Indonēzija 90x120 a e 2014 97 Sanda Undzēna Mājas 140x113 a e 2014 98 Sandra Undzēna Brālis 150x120 a e 2013 100 Daiga

    Original URL path: http://manss.lv/lvi2015l.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive

  • galerija MANS'S
    viņai raksturīgāko to ka vienmēr ir uzdrīkstējusies ir pārāk atklāta ir pārāk koša pārāk izteiksmīga Taču viņas izaicinājums nekad nav bijis pašmērķīgs vai tukšs Kāds to nodēvējis par laukumu glezniecību 90 gadi bet Helēna vienmēr uzsver sižeta būtību caur formas un krāsas tīrību Ilze Žeivate Ivars Heinrihsons Ivars Heiinrihsons 1945 ir spožākais liriskā neoekspresionisma pārstāvis latviešu mūsdienu glezniecībā ar izsmalcinātu ahromātisku krāsu paleti kur melna līnija vai laukums ir pamatu pamats ekspresija un stabilitāte Ilze Žievaite Ivars Heinrihsons ir atvērts pasaulei un citiem medijiem viņš var ļauties eksperimentiem un ekskursiem ārpus divdimensiju plaknes bet viņa perfekcionētāja daba liek turpināt atrastā izkopšanu jo tikai tā rodas kvalitāte Nemanāmi bet noteikti pieaug koncentrēšanās uz atsevišķiem arvien abstrahētākiem tēliem klavieres zirgi un atkal zirgi ekspresija tiek sabalsota ar lakonismu vai izmeklētu lineārismu katra kompozicionāla tonāla vai faktūras nianse kļūst arvien svarīgāka Dr habil art Latvijas mākslas akadēmijas profesors Eduards Kļaviņš Anna Heinrihsone Dzimusi 1970 g Rīgā Beigusi J Rozentala mākslas vidusskolu Latvijas Mākslas Akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu kā arī maģistrantūru Personālizstādes 1996 Ivonnas Veihertes galerija Rīga 1996 Pateicības diena galerija Māksla XO Rīga 2004 Komēdijas atkarīgie Klauna dienasgrāmata galerija MākslaXO Rīga 2005 Lacrima galerija Māksla XO Rīga 2007 Scenogrāfijas darbi No 1995 gada kopumā ap 50 izrādēm Latvijas teātros Apbalvojumi 1999 balva par gada labāko TV audio vizuālo noformējumu LNT 2000 gada labākais kostīmu mākslinieks par izrādi Precības Inta Celmiņa Edvards Grūbe Gleznas 2011 g 15 marts 30 aprīlis Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes personālizstādē apskatāmi vairāk nekā 70 darbi cauri visiem mākslas satricinājumiem un jaunatklājumiem Latvijā tāpat kā citur pasaulē neiedragātas stingri stāvējušas dažas tīrās glezniecības adeptu klintis un viena no tādām mums noteikti ir Edvards Grūbe Gleznotājs kura dramatiski spēcīgo plaša vēriena otas rakstu un krāsas fascinējošo piesātinātību izstāžu ekspozīcijās pazīstam nekļūdīgi uzreiz Turklāt līdzās šai stilistiskai noturībai Edvarda Grūbes gleznu radītā pasaule ietver arī tematiskus motīvus un apzinātu jūtu koncentrāciju uz to skaistuma un dzīves vērtību izpratni ko dēvējam par latvisku vēstures gaitā izkoptu Laima Slava E Grūbe dzimis 1936 gadā Rīgā Mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā Latvijas Mākslas akadēmijas LMA Glezniecības nodaļā Izstādēs piedalās no 1961 gada Strādājis par zīmēšanas un gleznošanas pasniedzēju LMA pasniedzējs docents 1982 gadā piešķirts Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums 1991 gadā E Grūbe ievēlēts par LMA profesoru Darbi izstādīti ASV Armēnijā Austrijā Baltkrievijā Beļģijā Bulgārijā Japānā Kanādā Kirgīzijā Krievijā Lietuvā Luksembrgā Polijā Somijā Šveicē Ukrainā Vācijā un Zviedrijā Darbi atrodas mākslas muzejā Arsenāls Rīgā Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā Krievijas kultūras ministrijas īpašumā Maskavā Valsts Tretjakova galerijā Maskavā Lietuvas Mākslas muzejā Viļņā Ludviga Modernās mākslas muzejā Ķelnē kā arī Jeane von Oppenheim kolekcijā Ķelnē un citās privātkolekcijās Lai apskatītu E Grūbes gleznas spiediet šeit Intas Celmiņas radošā pašizpausme sasitās ar gadsimtiem seno eļļas glezniecību Viņas daiļrade veidojusies 20 gadsimta pēdējos trīsdesmit gados pietiekami ilgā laikā lai sevi pieteiktu un radītu paliekošu vietu mākslas vēsturē Dace Lamberga Saprotu cik cilvēka spējas ir neierobežotas bet man nav vēlēšanās meklēt 21 gadsimta jauno sazināšanās valodu Esmu laimīga ka manās rokās ir tik skaists un sens instruments kā glezniecība un ka varu to nest tālāk Patiesībā ticu ka tad kad apklust dižie graušanas un būvēšanas trokšņi cilvēks vienmēr atgriežas pie lietām kuras ir liktas viņa pamatā un kuras nekad nemainās Inta Celmiņa I Cemiņa dzimusi 1946 gadā Rīgā Studējusi LMA Pedagoģijas nodaļā Kopš 1969 gada glezno ar eļļu uz audekla un piedalās izstādēs 1976 gadā uzņemta Mākslinieku savienībā Strādājusi pedagoģisko darbu Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā un LMA Kopš 1988 gada strādā tikai radoši Personālizstādes arī kopā ar dzīvesbiedru Edvardu Grūbi Rīgā Madonā Gēteborgā Zviedrija Bostonā ASV 1990 gadā piešķirts Nopelniem bagātās mākslas darbinieces nosaukums Lai apskatītu I Celmiņas gleznas spiediet šeit Krāsainās sarunas 1 marts 15 marts Latviešu mūsdienu glezniecība M Tabaka Dzejnieks 2002 g Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Sapņotāji 1 februāris 28 februāris Latviešu mūsdienu glezniecība Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Galerijas izstāde 2011 g janvāris Latviešu mūsdienu glezniecība Imants Vecozols Kokzāģētava Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki 2010 g novembris decembris Inta un Kārlis Dobrāji Gleznas Atzīmējot divdesmit gadu ilgo sadarbību ar māksliniekiem Intu un Kārli Dobrājiem galerija aicina skatītājus uz abu mākslinieku kopīgo personālizstādi Gleznas Šāds projekts radies atzīmējot galerijai un mākslinieku sadarbības 20 gadus Abu mākslinieku gleznu dialogs galerijā rada īpašu ģimenisku strāvojumu kas attēlots perfektā telpiski tonālā glezniecībā Māksliniekiem raksturīgo tēmu loks ir visai plašs klusās dabas ainavas figurālie tēli portreti un darba tematikai veltīti risinājumi Intas un Kārļa Dobrāju daiļrade saistās ar sadzīvē rastām vērtībām kuras ir un būs nozīmīgas ikvienā vēsturiskajā laika posmā Izstāde pārsteigs ar vērienīgumu skatāmi vairāk nekā 70 darbi galerijas 10 telpās Lai apskatītu visas gleznas spiediet šeit Rudens pastaiga 2010 g oktobris Latviešu mūsdienu glezniecība Uno Daņiļevskis Lauku ainava Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Lielā vasaras izstāde 2010 10 jūlijs 30 septembris Lielā Vasaras izstāde galerijā Mans s notiks jau 19 reizi Plaši pārstāvēti dažādu paaudžu mākslinieki I Vecozols J Pīgoznis E Grūbe J Osis A Meldere A Naumovs L Eglīte N Brasliņš I Celmiņa N Medvedeva P Brekte L Ķempe Z Lūse un daudzi citi Ekspozīcijas centrā ir mūžam jaunās mainīgās Dž Skulmes darbi Viņas krāsainie it kā ar bērna roku gleznotie darbi kuros redzamas kailas meitenes radušies iedvesmojoties no meitas Martas bērnības zīmējumiem Viņas gleznas veido izstādes konceptuālo pamatu ap kuru grupējas citu autoru vasarīgi saulainie darbi Jaunākās Dž Skulmes gleznas apliecina viņas uzdrīkstēšanos būt nemitīgā pašizziņas procesā Māksliniece nonākusi pie tā kas viņai sniedz iekšējo atbrīvošanos patiku un gandarījumu Džemmas Skulmes personībai ir nepārvērtējama loma 20 gadsimta otrās puses Latvijas mākslas attīstībā un sabiedriskajā dzīvē Viņa nāk no ievērojamas mākslinieku latviešu klasiskā modernisma veidotāju dzimtas Alegoriski attēlojot pagātni un tagadni Dž Skulme runā par savas un visas tautas izcelsmi likteni un pēctecību Mākslas zinātniece Ilze Žeivaite Dž Skulme beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu 1949 un Repina Maskavas institūtu Pēterburga 1955 Mākslinieces darbi atrodas latvijas Nacionālā Mākslas muzeja Tretjakova galerijas Maskava Zimmerly Mākslas muzeja ASV un citās kolekcijās Viegli uz rotaļīgi izstādes koncepcijā iekļaujas arī Alekseja Naumova eksotiskās dienvidzemju ainavas un Ilgvara Zalāna interesantie apceļoto zemju cilvēku portreti Speciāli izstādei gleznots Ulda Čamana cikls Vēstules ietver vēstījumu kas katram skatītājam jāatšifrē pašam Izstāde nešaubīgi ir notikums vasaras kultūras dzīvē Lai apskatītu visas gleznas spiediet šeit Maija Tabaka Jūtu laiks 2010 g 1 maijs 5 jūlijs Galerijā Mans s skatāma Maijas Tabakas personālizstāde Jūtu laiks Galerijā šī ir otrā mākslinieces personālizstāde pirmā bija vairāk nekā pirms 10 gadiem Ekspozīcijā ir 31 darbs kas tapis no 1999 līdz 2010 gadam Izstādi papildina arī 10 gleznas no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības fondiem kas tapuši vēl agrāk no 1981 līdz 1991 gadam Starp tiek tādi šedevri kā Ave Sol un Imants Kokars Bērzu birzs Čigānu dzīve Nakts Mamma u c Lielajās vasaras izstādēs M Tabakas darbi parādījušies regulāri kas liecina par uzticēšanos un tagad arī savu personālizstādi pieskaņotu nesen aizvadītajai 70 gadu jubilejai māksliniece vēlējusies izstādīt galerijā Mans s Maija Tabaka nenoliedzami ir viena no populārākajām latviešu gleznotājām jau no padomju laikiem Kāds gan ir šīs ilglaicīgās popularitātes noslēpums Vai tā ir spītīgā pretestība sociālistiskā reālisma dogmām neiekļaušanās vispārējās mākslas attīstības tendencēs Vai arī tā sakņojas gleznotājas izteiksmes līdzekļos precīza tēlu atlasē smalkā inscenējumā komplicētā telpiskajā struktūrā daudzslāņainajā sižetā Katrā ziņā skaidrs ka popularitātei nav nekāda sakara ar terminu masu kultūra drīzāk ar cilvēka dabu un atvēršanos brīnumam Pie pēdējā laikā tapušajiem meistardarbiem noteikti jāpieskaita darbi Studija Siltums ziemā Bērns kas rāda mēli Ne visi darbi ir šedevri taču neviens neļauj pavirši paskriet garām liek uzlūkot to ilgāku laika sprīdi līdz atklāti daudzie jūtu sižetu alegoriju un simbolu slāņi Maija Tabaka izvēlas apgūt valodu kādā tapušas agrīno vecmeistaru gleznas bet viņa stāsta šajā valodā par pasauli savā laikā Šis savienojums renesanses gramatika un mūsdienu sižets fascinē Maijas Tabakas personālizstādes vienmēr ir bijis notikums Notikums kas pulcē daudz skatītāju izraisa sajūsmu strīdus katarsi noliegumu un nevienu neatstāj vienaldzīgu Nekas jau lielos vilcienos nav mainījies lai šoreiz būtu savādāk Maija Tabaka ciemojas galerijā Lai apskatītu visas gleznas spiediet šeit Līdzsvara savienojums Latviešu mūsdienu glezniecība 2010 g aprīlis Uldis Čamans Ūdens logs Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Parfīms Latviešu mūsdienu glezniecība 2010 g marts Uldis Čamans Parfīms Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Pastaiga Latviešu mūsdienu glezniecība 2010 g februāris Anna Baklāne Anitas portrets Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Prieks Latviešu mūsdienu glezniecība 2010 g janvāris Liena Baklāne Ziedi Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Baltā skaņa Latviešu mūsdienu glezniecība 2009 g decembris Kārlis Dobrājs Baltā Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Vēstījums Latviešu mūsdienu glezniecība 2009 g novembris Imants Vecozols kartupeļi Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Gaismas taka Latviešu mūsdienu glezniecība 2009 g oktobris Frančeska Kirke Wateau kurpe Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Lielā vasaras izstāde 2009 Latviešu mūsdienu glezniecība 2009 g jūlijs septembris Lai apskatītu visus darbus spiediet šeit Kapilāra smaids Balts Melns Sarkans Uldis Čamans Gleznas 2009 g maijs jūnijs Lai apskatītu visus darbus spiediet šeit Saistošā atmosfēra Latviešu mūsdienu glezniecība 2009 g aprīlis Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Sekotāji Latviešu mūsdienu glezniecība 2009 g marts Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Abstraktā vīzija Latviešu mūsdienu glezniecība 2009 g februāris Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Gleznas Latviešu mūsdienu glezniecība 2009 g janvāris Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Piezemēšanās Latviešu mūsdienu glezniecība 2008 g decembris Lai apskatītu visas gleznas skatieties sadaļu Mākslinieki Radošā saziņa 2008 gada oktobris novembris Lai apskatītu visas gleznas spiediet šeit Jēkabpils plenērs 2008 25 augustā piedaloties krietnam pulkam mākslas interesentu kultūras dzīves organizatoriem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem galerijā Mans s tika atklāta Jēkabpils plenēra 2008 dalībnieku darbu izstāde Desmit mākslinieki no kuriem puse pārstāvēja jauno gleznotāju paaudzi septiņās dienās radījuši vairāk nekā 50 darbu Plenēra organizatore Jēkabpils pilsētas dome nebija dalībniekiem strikti izvirzījusi prasību turēties pie ainavu žanra kas liktos diezgan loģiski pašvaldības finansētam projektam bet ļāvusi brīvi izpausties katram māksliniekam viņa gleznošanas manieres robežās Daugava vecā apbūve un kultūrvēsturiskas ēkas bijušas galvenie iedvesmas avoti Roberta Muža Jāzepa Pīgožņa Neonillas Medvedevas Zanes Balodes Karīnas Rungenfeldes ainavām turpretī Tatjana Krivenkova saviem abstraktajiem darbiem iedvesmojusies no Strūves meridiāna punkta apmeklējuma Dace Lapiņa neatkāpjoties no sava iemīļotā klusās dabas žanra par darba fonu izvēlējusies rāmu pilsētas panorāmu bet Jānis Purcens uz Jēkabpili raudzījies gan no lejas uz augšu gan no putna lidojuma kā rezultātā radies ļoti ekspresīvs pilsētas tēls Neatkāpjoties no sev ierastās monohromatiskās krāsu gammas interesantus darbus radījusi Patricija Brekte Ar viņas gleznām kontrastē Anitas Melderes ekspresīvie krāsu laukumi kurus inspirējusi mākslinieces sajustā pilsētas mistērija Jāpiebilst ka vienu dienu plenēru apmeklēja arī Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs un arī no šīs īsās vizītes izstādē palicis viens viņa darbs Jāpiebilst ka lai ekspozīciju padarītu pilnasinīgāku mākslinieki vairākus darbus speciāli šai izstādei bija sagatavojuši jau iepriekš Preses konferencē vecmeistars Jāzeps Pīgoznis uzslavēja plenēra formātu kad vecākās paaudzes mākslinieki strādā kopā ar jaunajiem kas liek vecajiem kleperiem sasparoties lai varētu turēt līdzi savukārt jaunie šo to var arī pamācīties no pieredzējušākiem kolēģiem Izstādes atklāšanā Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs izteica gandarījumu ka plenēra rezultātā radušies pārsteidzoši interesanti un mākslinieciski augstvērtīgi mākslas darbi kas tagad nonāks domes īpašumā bet galvenais ka mākslinieku darbošanās pilsētas ielās un šī izstāde devusi ieguldījumu kultūras dzīves bagātināšanā Ar komplimentiem plenēra organizatoriem Jēkabpils domei tās sabiedrisko attiecību speciālistei Valdai Priekulei un galerijas Mans s vadītājam Uldim Čamanam neskopojās arī mākslinieki atzīmējot ka Jēkabpilī bija sagādāti ideāli apstākļi gan darbam gan atpūtai Savukārt U Čamans uzsvēra ka šie desmit plenēra dalībnieki nav vienkārši mākslinieki bet īstas zvaigznes gan kā gleznotāji gan kā personības V Priekule BD pastāstīja ka plenērs jāvērtē kā izdevies Pašvaldības rīcībā paliks 10 gleznas pa vienai no katra mākslinieka kā to paredzēja iepiekšēja vienošanās bet iespējams ka to būs vairāk jo vairāki autori izteikuši vēlmi atdāvināt visus savus šeit tapušos darbus Jau tagad skaidrs ka pa kādai gleznai tiks Jēkabpils mākslas skolai un Agrobiznesa koledžai par palīdzību plenēra organizēšanā bet par pārējo izvietošanu tiks lemts pēc izstādes slēgšanas Tomēr galvenais plenēra ieguvums ir pilsētnieku klātienes saskare ar interesantiem radošiem cilvēkiem un viņu radītajiem mākslas darbiem V Priekule uzsvēra ka ir vēlme un ieceres lai šāds plenērs kļūtu ikgadējs turpmāk iesaistot arī vietējos māksliniekus un mākslas skolas audzēkņus Lai apskatītu visas gleznas spiediet šeit 2008 g jūlijs septembris Lielā vasaras izstāde 2008 Latviešu mūsdienu glezniecība Visu vasaru galerija Mans s piedāvā skatītājiem apmeklēt ikgadējo Lielo vasaras izstādi kas šogad noris 17 reizi Jau kļuvis par tradīciju ka daudzi atzīti mākslinieki veido darbus tieši šai izstādei Šovasar pirmizrādi Jēkabpilī piedzīvo Maijas Tabakas Jāzepa Pīgožņa Intas un Kārļa Dobrāju Rituma Ivanova Frančeskas Kirkes četri Ulda Čamana un citu mākslinieku darbi Lai arī plaši pārstāvēti vecākās paaudzes meistari galvenais uzsvars vismaz darbu skaita ziņā izstādes iekārtošanā likts uz jaunajiem gleznotājiem Ekspozīcijā plaši pārstāvēti gan Mākslas akadēmijas studentu gan tikko to beigušo mākslinieku Sanitas Frīdenbergas Jāņa Dukāta Neonillas Medvedevas tikko ieguvusi SEB bankas stipendiju Lauras Vecmanes Zanes Balodas Reiņa Liepas Beatas Evas Vēveres Kristīnes Urbanovičas Zanes Lūses Kaspara Perska Kārļa Vītola u c darbi Kā vienmēr provokatīvi tiešs ir Kristiāns Brekte No viņa neatpaliek arī Otto Zitmanis kas pēdējā laikā plašāku publicitāti ieguvis noformējot jauno grupas Prāta vētra albumu Jau ilgāku laiku galerijas izstādes arī šī nav izņēmums neiztiek bez Imanta Vecozola klusajām dabām Intas Celmiņas ziediem Jāņa Zemīša kubisma manierē veidotajām kompozīcijām Tatjanas Krivenkovas abstraktajiem gleznojumiem Ilzes Avotiņas vasarīgi krāsainajiem un Laimas Eglītes filozofisku noskaņu darbiem Ainavu žanru pārstāv Olita Gulbe Juris un Andrejs Ģērmaņi Aleksejs Naumovs un Roberts Muzis Uzmanību noteikti piesaistīs arī kolorītie dažādiem personāžiem bagātie Agijas Auderes darbi Vairākas mākslinieces Karīna Rūgenfelda Liena Baklāne Frančeska Kirke pievērsušies austrumu motīviem turpretī Kārlis Dobrājs eksponē vairākus darbus kas veltīti Bībeles tēmām Kārtējo reizi jāpiebilst ka tik lielu latviešu mūsdienu glezniecības izstādi ārpus Rīgas iespējams baudīt tikai Jēkabpilī galerijā Mans s Lai apskatītu visus izstādes darbus spiediet šeit Galerijā Mans s skatāma jauna izstāde Saulainā pietura Maroka kurā 7 mākslinieki Jāzeps Pīgoznis Edmunds Lūcis Dace Saulīte Aija Bāliņa Kārlis Siliņš Andris Vītols un Sarmīte Caune 130 darbos dalās savos iespaidos par šo eksotisko zemi Darbi tapuši 2007 un 2008 gadā februāra beigās un martā gleznojot gan plenērā gan ceļojuma iespaidus uz audekla liekot jau mājās Agrs pavasaris radošajiem ceļojumiem izvēlēts galvenokārt tādēļ ka šajā laikā Marokā ir pavasaris zied augļukoki un nav vēl pārāk karsts Mākslinieki apmetušies Marakešā un šī pilsēta tās iedzīvotāji tirgus ainas eksotiskā daba un netālie Atlasa kalni ir bijusi viņu darbu tēma Lai arī vairāki darbi bijuši izstādīti dažādās izstādēs kopā un tik lielā skaitā tie pirmoreiz redzami Jēkabpilī Izstādi apmeklēja arī darbu autori un labprāt dalījās iespaidos par šo tālo zemi kas mums pirmām kārtām asociējas ar oranžiem apelsīniem kam uzlīmēti melni rombiņi ar uzrakstu Maroco Vaicāts kāpēc darbos maz spilgtu krāsu J Pīgoznis uzsvēra ka Maroka nav tropu zeme bet valsts Saharas tuksneša malā Iespējams tieši ģeogrāfiskais novietojums ir tas kas nosaka dominējošās krāsas dabā sudraboti pelēko atmosfēras un dedzināta māla zemes toni Savukārt E Lūcim interesanta likusies divu kultūru arābu un berberu saskarsme un līdzāspastāvēšana Viņš berberu ornamentos saskatījis daudz kopīga ar Lielvārdes jostas rakstiem Vietējo iedzīvotāju attieksme pret māksliniekiem arī sievietēm esot bijusi neuzbāzīga un labvēlīga iespējams tāpēc ka pats šīs zemes karalis esot liels mākslas cienītājs Savukārt karaļa sieva ir speciāliste elektronikā tādēļ pat visattālākajā ganu teltī ir gan satelītantena gan dators gan interneta pieslēgums Marokāņu dzīves līmeni neesot iespējams novērtēt jo tur ir pavisam cita vērtību sistēma un dzīves uztvere Kaut viens piemērs ja cilvēks ticis pie bagātības viņš trūcīgajiem uzliek bezmaksas ūdens krānu Un vēl kā smējās mākslinieki vietējiem nevar iestāstīt ka lielie stārķu bari kas ziemā redzami visapkārt īstenībā ir gājputni kas pavasarī atgriežas savā dzimtenē Latvijā Visi mākslinieki uzsvēra ka šogad noteikti nebija pēdējā viņu viesošanās reize saulainajā zemē Marokā Lai apskatītu visus darbus spiediet šeit 2008 g janvāris marts Apgāztais prieks Latviešu mūsdienu glezniecība Galerijas ilglaicīgo un arī jauno autoru darbu kompilācijas centrā ir Tatjanas Krivenkovas abstraktie ģeometriskie un smalki kolorizētie darbi Tieši viņas reiz teiktais lieti noderētu par šīs izstādes moto Māksla nu kam viņa ir vajadzīga Tas ir tāpat kā ar ziediem ne no tiem paēst ne izdzīvot bet bez tiem nevar Šoreiz skatītājam nevajadzētu lieki sasprindzināties meklējot ekspozīcijas koncepciju bet vienkārši baudīt radīšanas prieka rezultātu ko mākslinieki izlikuši uz audekliem Līdzās autoritatīvo mākslinieku Alekseja Naumova Jāņa Oša Intas Dobrājas Roberta Muža Helēnas Heinrihsones Jāņa Zemīša u c darbiem plaši pārstāvēta arī jaunā paaudze Eva Vēvere Inese Sudane Jānis Dukāts Diāna Adamaite Laura Vecmane Ingūna Liepa Neonilla Medvedeva Anda Lāce u c Jauno mākslinieku darbu atlase šai izstādei notika paralēli atlasei galerijā Arsenāls notikušajai izstādei Našķu bumbas kas ieguva samērā lielu publicitāti Iespējams siltās ziemas vai gaidāmā pavasara dēļ ekspozīcijā gandrīz nav tumšu darbu un kopējais iespaids ir saulains un optimistisks Lai apskatītu visus izstādes darbus spiediet šeit 2007 novembris 2008 janvāris Marks Rotko Galerijā apskatāmi 40 dažādos daiļrades posmos radīto gleznu posteri kurus izstādei ar mākslinieka mantinieku atļauju atvēlējis Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs Tie protams nav oriģinālās gleznas bet gan tehniski un mākslinieciski augstvērtīgi posteri uz audekla un citiem materiāliem Lai gan posteriem pietrūkst gleznotāja otas triepiena faktūras un dziļuma tomēr arī tie spēj skatītājam sniegt pietiekamu emocionālu pārdzīvojumu Izstādītie darbi aptver plašu Rotko daiļrades posmu no 20 gadsimta 30 gadiem līdz pat mākslinieka dzīves beigām no ainavām un portretiem līdz fresku skicēm un abstraktajiem gleznojumiem pēc kuriem viņu lielākoties atpazīst visā pasaulē Marks Rotko Mark Rothko īstajā vārdā Markuss Rotkovičs ir viens no 20 gs nozīmīgākajiem pasaules slavu ieguvušiem māksliniekiem kura vārds ir saistīts ar Latviju Viņš ir Amerikas Savienoto Valstu pēckara glezniecības viena no centrālajām figūrām kurš kopā ar Bārnetu Ņūmenu un Klifordu Stillu Stili pārstāv t s Ņujorkas skolas abstraktā ekspresionisma virzienu Dzimis Daugavpilī 1903 gadā 25 septembrī Viņa ģimene emigrēja uz ASV kad zēnam bija desmit gadi un 1913 gadā apmetās uz dzīvi Portlendā Oregonas štatā ASV 1921 gadā Rotko iestājās Jeilas Yale universitātē taču pēc diviem gadiem viņš pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā un mācījās pie Maksa Vēbera Mākslas studentu līgā kur iepazinās ar kubismu un Pola Sezāna daiļradi Līdzīgi kā citi viņa paaudzes mākslinieki Rotko izmēģināja vairākus stilistiskos virzienus līdz gadsimta vidū nonāca pie sev vien raksturīga stila 20 un 30 gados viņš uz papīra un audekla rada simtiem figurālu darbu attēlojot aktus portretus interjerus ar cilvēku figūrām lielpilsētu skatus un dabas ainavas Ap 1940 gadu viņš uzsāk grieķu romiešu mītu izpēti virknē neo klasikas gleznu kurām raksturīgas slāņveida kompozīcijas līdzīgas romiešu sarkofagiem un grieķu frīzēm ar cilvēku dzīvnieku locekļiem un hibrīdiskām figūrām Ap 1947 gadu Rotko savā daiļradē izskauda visus tēlainos elementus savukārt līdz 1950 gadam bija krietni mainījis savu gleznu kompozīciju pārejot uz taisnstūra formām un samazinot to skaitu uz divām līdz četrām kā arī izvietojot tās vertikāli uz krāsaina pamata kas saglabājās kā māksliniekam raksturīgs stils gleznas kas atbilst viņa ideālam sarežģītas domas vienkārša izteiksme 1958 gadā mākslinieks saņēma savu pirmo pasūtījumu monumentālos gleznojumus Ņujorkas restorānam The Four Seasons Četri gadalaiki 1961 gā Ņujorkas Modernās mākslas muzejs sarīkoja M Rotko personālizstādi kas bija viņa daiļrades kulminācija un tā apceļo lielākās Eiropas pilsētas 1962 gadā viņš pabeidza sienas gleznojumu sēriju Harvardas Universitātē 1964 gadā uzsāka pasūtījuma darbu sienas gleznojumus Hjūstonas kapelā kura tika svinīgi atklāta 1971 gadā Marks Rotko bija izlēmis beigt savu dzīvi pašnāvībā Ņujorkas studijā 1970 g Lai apskatītu visus izstādes darbus spiediet šeit 2007 g oktobris novembris Gleina Latviešu un baltkrievu mākslinieku projekts GLEINA Ideja apvienot Vitebskas un Daugavpils māksliniekus ir pati par sevi saprotama Pilsētas kuras ir dāvājušas pasaulei Marku Šagālu un Marku Rotko un kurām ir kopīgaskultūras tradīcijas šajā laikā neraugoties uz ģeogrāfisko tuvību atrodas dažādās robežaspusēs Taču šīs abas pilsētas telpā un laikā apvieno upe Lai arī tās nosaukums skan dažādi Daugava un Dvina bet tā ir sekmējusi abu pilsētu Daugavpils un Vitebskas pastāvēšanu Ir mainījušies laiki un cilvēku likteņi pilsētu un pat valstu nosaukumi uzplaukumu un norietu ir piedzīvojušas veselas tautas un kultūras bet šī upe nemainīgi plūst no savas iztekas uz jūru Daugava kā ūdensceļš tik būtiski vairs neietekmē ekonomiku un tirdzniecību kā senāk un plosti tās ūdeņos ir retums Bet tās noslēpumainie ūdeņi atstāj iespaidu uz katru no mums kurš dzīvo tās krastos sniedzot atbildes uz jautājumiem kurus mēs ik dienu uzdodam viens otram Mūsdienu mākslas izstāde apvienojusi ne vien atšķirīgu mākslas skolu pārstāvjus bet arī dažādu paaudžu 54 māksliniekus Tā simbolizē viena liela plosta daļas kuras apvienojušās dodas ceļā pa Baltkrieviju un Latviju no Vitebskas uz Gomeļu Bobruisku Mogiļevu Minsku Daugavpili Jēkabpili Madonu Rīgu Izstāde Gleina ir veidota ar cerību ka arī turpmāk radīsies ne mazāk interesanti kopīgi projekti Vēsture liecina ka māksla ir spējusi pastāvēt visos laikos Gleina plosta posma nosaukums Rietumu Dvinas baseinā Vairākas gleinas sasietas kopā izveidoja plostu Projektā piedalās Ineta Auzāne Svetlana Baranovska Deniss Barkusovs Tatjana Beregeiko Zane Bērziņa Maija Bērziņa Viktorija Boikina Aleksandrs Voitehovskis Jeļena Volkova Romualds Gibovskis Dina Daņiloviča Nataļja Demšova Oļegs Jeļizarovs Ilgvars Zalāns Kalvis Zālītis Vasilijs Zeņko Pjotrs Kiriļins Ivans Krasovskis Viktorija Krupska Ņina Leonidova Silva Linarte Nataļja Marinoha Oļegs Marinoha Leonīds Medvedskis Valda Mežbārde Viktors Nikolajevs Andrejs Mihailovs Grigorijs Mihejevs Dmitrijs Mšars Violeta Ņekrasova Maksims Osipovs Gļebs Otčiks Ināra Petruseviča Andrejs Piskuns Tatjana Piskuna Alina Pitk Oļegs Prakorins Ludmila Procenko Oļegs Skorovodko Jeļena Tolobova Mairita Folkmane Ivo Folkmanis Olga Hohlova Uldis Čamans Sergejs Čertiļins Līga Čible Ilona Šauša Jūlija Šaikova Viktors Šilko Dmitrijs Jakimčuks Tatjana Jakovļeva Aleksandrs Pavlovskis Oskars Jansons Lai apskatītu visus izstādes darbus spiediet šeit 2007 g jūlijs septembris Lielā vasaras izstāde 2007 Mūsdienu latviešu glezniecība Lielā vasaras izstāde notiek 16 reizi Pārstāvēti vairāk nekā 100 autori ar 300 darbiem Izstādes koncepts ir parādīt dažādu paaudžu gleznotāju darbus kā vienas pārstāvji ietekmē citas paaudzes daiļradi vai arī tieši otrādi neņemot vērā uzkrāto pieredzi meklē savu ceļu mākslā Plaši pārstāvēti dažādi glezniecības stili un žanri no reālisma līdz impresionismam un postmodernismam un no klusajām dabām aktiem un ainavām līdz abstraktām kompozīcijām Daudzi darbi tapuši speciāli šai izstādei un agrāk nav bijuši izstādīti Atzītu un populāru gleznotāju darbi mijas ar jauno mākslinieku gleznām profesoru veikums ar studentu darbiem Izstāde parāda latviešu mūsdienu glezniecību visā tās daudzveidībā ļaujot apjaust tās sasniegto līmeni un sniedzot ieskatu attīstības tendencēs Lai apskatītu visus izstādes darbus spiediet šeit 2007 g maijs jūnijs Francijas pavasaris Jēkabpilī Pateicoties galerijai sadarbībai ar Daugavpils kultūras dzīves vadītājiem un Daugavpils pilsētas kultūras nodaļu radās iespēja festivāla Francijas pavasaris ietvaros iepazīstināt jēkabpiliešus ar šīm divām brīnišķīgajām franču māksliniecēm Daniela Burgarta ir gleznotāja un graviere Viņa beigusi Parīzes Mākslas skolu un strādājusi Ville de Paris darbnīcās Šobrīd viņa rīko personālizstādes Francijā galvenokārt Parīzē Māksliniece tiek aicināta izstādīt savus darbus arī mākslas izstādēs biennālēs un starptautiskos festivālos Ņujorkā Indijā un Ķīnā Žoela Dumona beigusi Versaļas Nacionālo Mākslas skolu Jau vairākus gadus viņa izstāda savus darbus gan Francijā gan ārzemēs piedalās arī plastiskās mākslas biennālēs un izstādēs Grafikas veidotas tehnikā ko savulaik izmantojuši mūki Tā ir mūsu dzīves jēgas izzināšana tas kā mēs izmantojam sev atvēlēto laiku dzīvojot starp zemi un debesīm un kā mēs atstāsim savas gaistošās pēdas testamenta formā tā savu daiļradi rezumē pati māksliniece Lai apskatītu visus izstādes darbus spiediet šeit 2007 gada aprīlis maijs Iznākums ar četriem Edmunds Lūcis Diāna Vernera Gunta Smilgina Laine Kainaize Edmunds Lūcis Elegantie un vienlaikus atturīgie Edmunda Lūča sieviešu kailfigūru zīmējumi mūs uzrunā tādā mākslas valodā kura liekas sveša mūsdienu kultūras paradigmu refleksijām Līnijas ķermeņa apjoma un masas gaismēnu un cilvēku raksturojošo ķermeņa proporciju studijas aizrauj tomēr tās kalpo tikai kā funkcionāls līdzeklis ar kuru palīdzību mākslinieks konstruē savas mākslas tēlus pētot savu modeļu cilvēciskās būtības visnetveramākos aspektus Edmunds Lūcis ir savdabīga un uzmanības vērta personība Latvijas mākslas dzīvē Būdams Latvijas Mākslas Akadēmijas Glezniecības nodaļas 1993 gada absolvents mākslinieks nekad nav sevi asociējis ar aktuālajiem mākslas pašmanifestācijas procesiem savu daiļrades kredo atrodot patstāvīgas mākslinieciski estētiskas koncepcijas izkopšanā Tomēr mākslinieka veidoto mākslas tēlu šķietamā vienkāršība un pašsaprotamība ir tikai izsmalcinātas lamatas kurās nokļūst ikviens kurš ļāvies kārdinājumam uzskatīt ka ir nolasījis visu mākslinieka iecerēto vēstījumu A Teikmanis Diāna Vernere Ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā mācījusies profesora P Martinsona meistardarbnīcā D Vernera strādā Ogres Amatniecības vidusskolā sniedz konsultācijas interjera dizainā Rīko keramikas simpozijus Ogres rajonā Izstādēs piedalās no 1992 gada Darbi privātkolekcijās ASV Šveicē Vācijā Krievijā Lietuvā Latvijā Gunta Smilgina 1983 gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu pie profesora Induļa Zariņa Diplomdarbs Senā Rīga Izstādēs piedalās kopš 1983 gada No 1991 gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre Glezno eļļas tehnikā Tematika ziedi akti klusās dabas ainavas Ar galeriju māksliniece sadarbojas vairāk nekā 10 gadus Piedalījusies vairākās grupu izstādēs Jaunākos darbus izstādījusi vasaras izstādēs Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā Beļģijā Francijā Vācijā Anglijā Zviedrijā Norvēģijā Kiprā ASV Kanādā Laine Kainaize Gleznotāja dzimusi Rīgā 1980 gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 2001 gadā ieguvusi Mākslas maģistra grādu Kopš 1979 gada iedalās izstādēs Strādā eļļas tehnikā akvarelī zīmējumā No 1982 gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre Kopš 1992 gada strādā Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolā par mākslas pedagoģi No 1987 gada personālizstādes Rīgā Madonā Limbažos Salacgrīvā Jūrmalā Tukumā Jaunpiebalgā Jelgavā Dobelē Bonnā Vācijā Darbi izstādīti Latvijā Gruzijā Uzbekistanā Krievijā Somijā Vācijā Francijā Anglijā Indijā ASV Darbi atrodas Latvijas un Krievijas Mākslas fondu kolekcijās privātkolekcijās Latvijā Čehijā Vācijā Francijā Anglijā ASV Lai apskatītu visus izstādes darbus spiediet šeit 2007 gada marts Asta Keraitiene Manas bērnības mirkļi A Keraitiene dzimusi 1971 gadā Lietuvā Rokišķos 1991 gadā beigusi Telšu lietišķās mākslas skolu kur mācījās apģērbu dizainu Pašlaik Asta ir māksliniece dizaina un reklāmas firmā No 1997 gada piedalās izstādēs kopā ar Rokišķu mākslinieku apvienību Roda Asta izmantojot zīmuļus pasteli un akrilu rada savu krāsainu dekoratīvu pasauli Daudz darbu aizceļojuši uz privātkolekcijām Krievijā Vācijā Itālijā ASV Austrālijā Anglijā un Latvijā Lai arī māksliniece pēc dabas ir kosmopolīte darbos dominē lietuviešu tautas mākslai raksturīgās krāsas un tēli Pirmo reizi Asta rāda arī eļļas darbus uz audekliem kuru saturā jaušami bērnībā piedzīvotā un izjustā atspoguļojums Galerijai Mans s šis ir 10 projekts kopā ar Lietuvas māksliniekiem Galerija ar darbiem piedalījusies projektos Rokišķos Dusetā Zarasos kā arī organizējusi Lietuvas mākslinieku izstādes Jēkabpilī un Rīgā Lai apskatītu visus izstādes darbus spiediet šeit 2007 g februāris marts Maija Bērziņa Gleznas Gleznojot man ir vajadzīga dabas klātbūtne stāsta Maija Bērziņa Vismaz tuvumā kaut vai aiz loga Lai dzirdētu vēju vai jūras šalkas Tāpēc es piedalos daudzos plenēros Latvijā Lietuvā Agrāk es skicēju zīmēju tieši dabā Man bija sakrātas veselas mapes ar šādiem uzmetumiem Taču sapratu pēc kāda laika mana interese par šiem motīviem zūd Skicē ieliku visu spēku un visu dedzību Īstais darbs iznāca tikai kā atkārtojums vai kopija Tāpēc tagad strādāju alla prima dabā iesāku gleznot un arī pabeidzu Strādājot darbnīcā darbu var pārmocīt un pazaudēt sākuma noskaņu Taču noskaņa man ir vissvarīgākā Es varu izmainīt ainavas elementus un zīmējumu taču noskaņa vienmēr paliek tas ir kāds aizejošs mirklis vai piemēram vasaras tveice Man patīk priecīgas vieglas un gaišas krāsas Saule un vasara Savu smagumu gleznās es iekšā nelieku Rīkojos tieši otrādi gaiši gleznojot cenšos to aizmirst Tāpēc vēlie rudens un ziemas mēneši man ir visgrūtākie tumšais laiks mani nospiež Tad sēžu iekšā un domāju taisu skices Maija Bērziņa dzimusi 1949 gadā mācījusies Rozentāla skolā un Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļā Māksliniece ir Latvijas Mākslinieku savienības un Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas biedre Personālizstādes Daugavpils 2005 1999 1989 1988 1983 1982 Rīga 1994 1990 1982 Salaspils 1999 1982 Sigulda 1982 Paneveža 1986 grupu izstādes Daugavpils 1999 1998 1997 1989 Rīga 1999 1998 1987 1994 1989 1983 1976 1973 Rēzekne 1998 Salaspils 1996 Paneveža Lietuva 1987 Ribnica Damgartene Vācija 1999 Parīze Francija 1991 1992 Toronto Kanāda 1991 1992 Lai apskatītu visus izstādes darbus spiediet šeit 2007 gada janvāris februāris Pēc 30 gadiem tiekoties ar Jāni Pujātu Keramika Pūdnīku skūla Spilgti ir Latgales kontrasti Vienkāršais un pieticīgais šeit mijas ar izkopto un grezno Dažādi laiki ejot pāri novadā ir atstājuši savas pēdas vairāk gan drupu veidā Un tomēr āri Latgales zilajiem ezeriem gleznainām birztalām un pakalniem kā gaiša dominante debesīs ietiecās mūra baznīcu augstie torņi Krāsainība pretēji ikdienas dzīves pelēcībai gadsimtu aitā iedzīvinājusies arī tautas mākslas darinājumos Latgales keramika šodien tiek uzskatīta par vienu no unikālākajiem amatniecības veidiem Latvijā un arī Eiropā Tās sākotne meklējama ne tikai ļoti senos etnogrāfiskajos bet arī arheoloģiskajos slāņos Māla darinājumi novadā pazīstami kopš 5 gadu tūkstoša pirms mūsu ēras Te sastopama ķemmes bedrīšu auklas tekstilā švīkātā gludā apmestā spodrinātā un cita veida keramika Apdedzināšanai izmantoja saimniecības pavardus Kopš 5 gadsimta pazīstama arī svēpētā keramika 10 gadsimtā sāka ieviesties ātri rotējoša podnieku ripa un speciāli cepļi Podniecība veidojās par amatu kuram pievērsās vīrieši Pilnveidojās tehnoloģija trauku tipi formas ornamentika Populārs kļuva taisnu un līkloču līniju raksts kuru ievilka traukam rotējot uz virpas 15 gadsimtā parādījās glazūra vēlāk angoba Līdz ar rūpniecības attīstību pazuda māla tauku īpatsvars citu novadu saimniecībās Latgalē ekonomiskās situācijas savdabība saglabāja mājamatnieku ražojumu lomu daudz ilgāk Māla trauku praktiskā pielietojamība noteica daudzu talantīgu podnieku paaudžu izstrādāto tipu piena podu vāravnieku eļļas trauku bļodu krūžu un citu augstās estētiskās kvalitātes Tā kā Latgales novada podnieki izmantoja sauso glazūru un apdedzināšanu veica vaļējos cepļos tad neatkārtojamo toņu nianšu panākšanā liela loma bija ugunij dūmiem tvaikiem arī nejaušībai 30 tajos gados keramiķi sāka piedalīties izstādē Vispāratzītu autoritāti guva spilgtas personības kuras radīja un pilnveidoja stilu Tā A Palāna darbība noteica vāžu svečturu formu un rotājumu attīstību visā novadā P Vilcāns deva ievirzi ļoti precīzu smalku skrāpētu rakstu virtuozi izsvarotu trauku siluetu tapšanai 1937 gadā Vispasauls un tehnikas izstādē Parīzē abu šo keramiķu meistarība tika novērtēta ar zelta medaļām A P Riuču S Kalves ar sudraba Pēckara periodā podniecību līdz iznīcības robežai noveda kolektivizācijas spaidi Tautas mākslu reabilitēt tā laika varas vīru acīs palīdzēja tādas kolorītas personības kā mākslinieks E Detlavs un it īpaši mākslas zinātnieks J Pujāts 1925 1988 Mākslas zinātnieks J Pujāts lietpratīgi izmantojot tā laika valsts varas lēmumus izvērsa aktīvu darbību šī senā amata saglabāšanā un attīstīšanā Rosība sākās Rēzeknes Daugavpils Preiļu pusē Latgales keramikā sevi pieteica jauna paaudze kas podniecībā ienāca ne tikai tradicionāli amatu pārmantojot bet arī tā pamatus apgūstot Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā un papildinoties novada meistaru darbnīcās J Pujāts aizgāja tā arī nepieredzējis savas grāmatas Latgales keramika 19 gs vidus 20 gs 80 gadi izdošanu bet kā skolotājs viņš savu bija paveicis Latgales keramika joprojām ir dzīva Podnieka amats tiek nodots no meistara māceklim un tā tiek saglabāta cilvēces pieredze māla kā materiāla izmantošanā Īpaši savu skolotāju pat pēc trīsdesmit gadiem novērtē Evalds Vasiļevskis kurš saka Cilvēka spēki nevar četrkāršoties ne dubultoties tāpēc katra amatnieka sūtība ir radīt darbus kas pēc izgatavošanas paņēmieniem materiāla apstrādes veidiem un apdedzināšanas tehnoloģijām ir klasificējama kā reāli vienīgie eksemplāri 1976 gada 9 decembrī man bija tas gods satikt savu skolotāj tā ir nozīmīga diena kuru gribas atcerēties Galerija Mans s ir popularizējusi Pūdnīku skūlas veikumu visu savu pastāvēšanas laiku un darīs to arī turpmāk Lai apskatītu visus izstādes darbus spiediet šeit 2006 g novembris 2007 g janvāris Norobežotais pārnesums Latviešu mūsdienu glezniecība Pēc ikgadējās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotās vizuālās mākslas izstādes Rudens 2006 daļa tur izrādīto darbu pārceļojuši uz Jēkabpils galeriju Mans s Tas nav vienkāršs mehānisks izstādes pārnesums no vienas pilsētas uz otru jo darbi vēlreiz tika vērtēti un atlasīti vadoties no galerijas kritērijiem Ekspozīcija Jēkabpilī papildināta ar vairāku populāru mākslinieku darbiem kas organiski iekļaujas izstādes kopainā Ikgadējā Latvijas Mākslinieku savienības rīkotā vizuālās mākslas izstāde Rudens kā allaž arī šogad izraisīja plašu rezonansi un diskusijas gan skatītāju gan mākslas profesionāļu vidū Jāatgādina ka šī viena no tradīcijām bagātākajām izstādēm mūsu mākslas dzīvē pretendē atspoguļot ar tradicionālajiem mākslas virzieniem saistītos mākslas procesus Latvijā līdz ar to tajā vienmēr dominējusi glezniecība grafika un tēlniecība Tomēr šā gada Rudens izstāde ir zīmīga no vairākiem aspektiem pie tās koncepcijas un izveides strādāja nevis viens autors kā ierasts bet gan četras jaunas kuratores Ingūna Ģēģere Elīna Hermansone Daina Auziņa un Santa Mazika Ikgadējie Rudens apmeklētāji bija pieraduši ik gadus doties uz izstāžu zāli Arsenāls bet šogad ekspozīcijai tika atvēlētas Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja telpas līdz ar to kuratorēm un ekspozīcijas koncepcijas autorei māksliniecei Sarmītei Māliņai nācās apgūt telpu kas nebūt nav ideāli piemērota lai izstādītu glezniecību un grafiku Pēc izstādes slēgšanas Rīgā Rudens 2006 ekspozīcija zināmā mērā piedzīvoja jaunu izaicinājumu proti novembrī un decembrī liela daļa no darbiem kopskaitā 72 divās izstādēs ar nosaukumu Norobežotais pārnesums ir aplūkojama Jēkabpils mākslas galerijā Mans s Ikgadējā Rudens izstādē varēja piedalīties visi mākslinieki un mākslas augstskolu studenti ar darbiem kas radīti pēdējo divu gadu laikā Rezultātā izstādē satiekas dažādu paaudžu mākslinieki no visiem Latvijas reģioniem Jāpiemin ka tieši atsaucība no māksliniekiem ārpus Rīgas ļoti iepriecināja šī gada izstādes kuratores Šķiet ka arī māksliniekiem šī ir iespēja iespēja paraudzīties uz saviem darbiem plašākā kontekstā Starp Rudens 2006 dalībnieku vārdiem ir tādi kas komentārus neprasa proti mūsu vecmeistari Jāzeps Pīgoznis Biruta Baumane Biruta Delle Mazāk izstādē pārstāvēta vidējā paaudze bet svaigus un novatoriskus darbus piedāvā jaunākie Līva Rutmane Laura Kovaļevska Jana Briķe Gatis Pīpkalējs Jānis Purcens Patrīcija Brekte Kārlis Vītols Līga Pinne Diāna Adamaite Līga Ķempe un citi Lai arī dominējošais mākslas medijs izstādē ir glezniecība savdabīgus akcentus tajā ienes Ivo un Mairitas Folkmaņu un Līgas Čibles mākslas objekti Par laureāti kuratores izvēlēja jauno gleznotāju Daigu Krūzi ar darbu Spiediens par to ka viņa tradicionālu mākslas veidu ir pasniegusi svaigi un monumentāli bet gleznotājs Māris Ruskulis ar savu darbu xxx ieguva žurnāla Studija balvu Studija novērtēja arī jauno mākslinieku Kristianu Brekti savukārt gleznotāja Maija Bērziņa ar darbu Ropaži iemantoja izdevniecības Neputns simpātijas Kā kuratores uzsvēra izstādes pieteikumā ekspozīcijas veidošanas gaitā katrai no viņām bija savs atšķirīgs redzējums bet viens kopīgs mērķis parādīt mūsdienu mākslu Latvijā tādu kāda tā šobrīd ir Rudens izstādes katru gadu no jauna ļauj mums ieskatīties tanī Latvijas mākslas kopainā kuru ikdienā reti ir iespēja redzēt Elīna Hermansone Lai apskatītu visas izstādes gleznas spiediet šeit 2006 g oktobris Mākoņu sievietes Dīters un Rozvita Pentceki Nebijusi akcija Gleznas upei jeb Gleznu svētceļojums pa Daugavu kuras laikā mākslinieku duets no Melles Vācijā Rozvita un Dīters Pentceki izstāda un ļauj plūst kopā ar Daugavas ūdeņiem 12 lielformāta daudzu gadu laikā veidotajām gleznām no mākslas notikuma negaidīti pārtop nozīmīgā kultūrtūrisma izstādē ļaujot upei kopā ar gleznām līdzināties milzu muzejam un galerijai vienlakus ieraujot šajā notikumā ikvienu kā liecinieku Vācu mākslinieku pāra akcija aizsākās jau šāgada martā Vācijā kad Latvijas lielākajai upe nolemtās gleznas tika izstādītas Mellē un Osnabrukā vienlaikus turpinot vākt līdzekļus ieceres turpināšanai Latvijā akcija sākās 5 septembrī kad Dītera upei lemto gleznu izstāde tika atklāta Daugavpils cietokšņa Citadelē Galvenie akcijas notikumi sākās 11 septembrī kad darbi kas ar vasku parafīnu un citiem materiāliem veidoti ūdensizturīgi tika nodoti Daugavai ļaujot tiem plūst kopā ar upes straumi cik tālu vien iespējams Abi mākslinieki ir Otrā pasaules kara bērni dzimuši 1939 gadā Paši vēstures griežos gan cietuši gan ieguvuši Kopīgus mākslas projektus organizējuši kopš 1990 gada un īpaši pēdējā laikā kopš Melles un Jēkabpils sadraudzības ceļi viņus 1997 gadā atveduši uz Latviju daudz domājuši par Latvijas un Vācijas saitēm daudzu gadsimtu garumā Kādā o sešiem iepriekšējiem mūsu valsts apmeklējumiem Rozvitai un Dīteram spēcīgu iespaidu ar saturisku pildījumu atstājis Daugavpils cietokšņa un Salaspils memoriāla apmeklējums pēc kā mākslinieku pāris nolēmis abas vietas iekļaut topošajā akcijā kā dominantes Gleznas kas izturēja ceļojumu pa Daugavu 1 oktobra vakarā Salaspils koncentrācijas nometnes vietā tika sadedzinātas Akciju noslēdz Dītera grafiku izstāde Galerijā Mans s Pentceki savos darbos risina varas ciešanu tolerances kara un miera cilvēku un tautu saprašanās problēmas Jau 20 gadus Dīters savu daiļradi koncentrē uz renesanses mākslu Viņš nodevies renesanses mākslinieku gleznu citēšanai no darba ņem detaļu ko pārvērš atsevišķā mākslas darbā D Kalniņa Lai apskatītu visas izstādes gleznas spiediet šeit 2006 gada jūlijs septembris Lielā vasaras izstāde 2006 Galerija Mans s šovasar svin 15 gadu jubileju un tikpat reižu ir norisinājušās arī Lielās vasaras izstādes kas ir gada lielākais notikums galerijas darbībā un kas prasa arī vislielāko sagatavošanās darbu Izstādīto darbu un pārstāvēto autoru skaits ir audzis un šķiet šovasar sasniedzis maksimāli iespējamo pat samērā plašajām ekspozīciju telpām Labi ka tiecoties pēc lielākas autoru pārstāvniecības novārtā nav atstāta ne kvalitāte ne novitāte Jau tradicionāli savus jaunākos bieži tikko no molberta nākušos darbus izstādei atvēlējuši Frančeska Kirke Maija Tabaka Inta un Kārlis Dobrāji Džemma Skulme Laima Eglīte Dace Lielā Imants Vecozols Biruta Delle Kristaps Kaspars un Vija Zariņi Ivars Heinrihsons un citi gleznošanas korifeji Plaši pārstāvēti Mākslas akadēmijas pedagogi Jānis Osis Uno Daņiļevskis Aleksejs Naumovs bet līdzās atzītajiem meistariem viņu audzēkņu Patrīcijas Brektes Vikas Kosenko Diānas Adamaites darbi Atvēlot izstādei vairākus darbus plašāk savā daiļradē ļauj ielūkoties Tatjana Krivenkova Dace Saulīte Roberts Muzis Jānis Anmanis Edvards Grūbe un Inta Celmiņa Pirmo reizi

    Original URL path: http://manss.lv/page2.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive


  • Mākslinieki
    81X61 2013 Fragments 42 Nele Zirnīte Pēc lietus Autortehnika 70x83 2014 43 N Zirnīte Plazma Autortehnika 70x83 2014 44 N Zirnīte Gājputni rudenī 65x79 2014 45 N Zirnīte Transfūzija Autortehnika 65x79 2014 46 Elga Grīnvalde Bauskas reflekss a e 80x100 2012 47 E Grīnvalde Marts a e 80x100 2012 48 Māris Čačka Dažādais I 89x63 autort 2014 49 M Čačka Dažādais II 89x63 autort 2014 51 Elizabete Melnbārzde Saule austrumos 50 M Čačka Dažādais III 89x63 autort 2014 70x130 a e 2014 Saule austrumos Fragments 52 Laima Puntule Fifty fifty 100x220 a e 1999 Fragments 53 Laima Puntule Bez nosaukuma 130x190 a e 1997 Fragmenti 54 Laima Puntule Mols a e 110x130 1996 Fragments 55 Kalvis Zālītis Mēnesdeja 150x115 a e 2014 Fragments 56 Jānis Purcens Paēdis padzēris Nr 83 150x150 a e 2008 57 Jānis Purcens Paēdis padzēris Nr 141 150x100 a e 2010 Fragmenti 58 Otto Zitmanis Mans iepriekšējais gatavoja labāk 200x120 a akr 2009 59 Daiga Krūze Mīlestība 84x107 a e 2014 60 Daiga Krūza Mežs a e 35x40 2012 61 Daiga Krūza Kino a e 22x27 2012 62 Zane Iltnere Lietus a e 40x50 2014 63 Kristīne Keire Krēslas zona a e 33x41 2013 64 Daila Iltnere Mēnesgaisma a e 50x50 2014 65 Kristīne Markus Pāreja 18x20 koks eļļa 2014 66 Kristīne Markus Baznīca 18x24 koks eļļa 2014 67 K Markus Pāreja 22x26 koks eļļa 2014 68 Neonilla Medvedeva Nida a e 20x76 2014 Neonilla Medvedeva Nida a e 20x76 2014 Fragmenti 69 Jānis Osis Pavasaris a e 24x29 2013 70 Evita Rusova Mazā impērija 27x35 a e 2011 71 K Rungenfelde Ķiršu karaliene 30x30 a e 2014 72 K Rungenfelde Magones 60x60 a e 2013 73 Ineta Freidenfelde Pirmais sniegs 70x100 a e 2013 74 I Freidenflde Šķiršanās 115x90 a e 2013 75 Edvards Grūbe Ķirbis 104x116 a e 2010 E Grūbe Ķirbis Fragments 76 Edvards Grūbe Māte 70x54 a e 2014 Fragments 77 Edvards Grūbe Maize a e 60x80 2014 78 E Grūbe Vijoles motīvs 81x116 a e 2013 79 Inta Celmiņa Jūra 97x130 a e 2013 80 I Celmiņa Baltā 130x89 a e 2011 81 I Celmiņa Eņģelis 100x50 a e 2011 83 I Celmiņa Ziedi a e 100x50 2013 85 I Celmiņa Narcises 67x41 a e 2014 82 I Celmiņa Torss 2011 a e 100x50 2013 84 I Celmiņa Ceriņi 67x41 a e 2014 86 I Celmiņa Mēness 54x44 a e 2014 87 I Celmiņa Ziedi 62x41 a e 2014 88 I Celmiņa ziedi 54x38 a e 2014 89 I Celmiņa Rozes 90x68 a e 2014 90 Mārtiņš Krūmiņš Spožā diena 72x92 a e 2010 91 N Krūmiņš Skaņas un krāsas 80x114 a e 2010 92 Juris Zvirbulis Tilts 69x88 zīm 2013 93 J Zvirbulis Bitenieks 70x90 zīm 2013 94 Ligita Caune Senā Itālija akv 73x53 2014 95 L Caune Santorini sala akv 73x53 2014 96 Ligita Caune Dejas virpulī a e 100x80 2012 97 Daina Dagnija Līgodama upe nesa 80x101 2012 98 Ilgvars Zalāns Krasts a e 80x120 2012 99 Ilgvars

    Original URL path: http://manss.lv/lvi2014-l.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive

  • Mākslinieki
    mākoņiem 2012 90x65 37 Biruta Delle Kļavas lapa 2012 92x73 38 Maija Tabaka Hara Parks 2013 a e 100x120 38 Maija Tabaka Hara Parks Fragmenti 39 Maija Tabaka Orhideja 2013 a e 71x91 39 Maija Tabaka Orhideja Fragmenti 40 Neonilla Medvedeva Klusā daba 2013 a e 100x74 41 Dace Gaile Alma 2011 a e 100x90 42 Ineta Freidenfelde Atceltās jūtas 2013 a e 100x120 43 I Freidenfelde Ceriņu laiks 2013 a e 75x100 44 I Freidenfelde Ievas vīna dārzs 2013 a e 75x100 45 Nikolajs Krivošeins Ceriņu krēsla 2012 a e 700x100 46 Veronika Frolova Piedzēries piena 2011 a e 65x100 47 Veronika Frolova Deivs var tikai sāpināt 2011 a e 98x1128 48 Liena Baklāne Pirmais stāvs I 2011 a a 90x120 49 Liena Baklāne Pirmais stāvs II 2011 a a 90x120 48 Liena Baklāne Pirmais stāvs I Fragments 49 Liena Baklāne Pirmais stāvs II Fragments 50 Laima Eglīte Asni 2012 a e 50x100 51 Laima Eglīte Siluets 2012 a e 50x100 52 Jānis Purcens Paēdis padzēris Nr 58 2008 a e 150x100 53 J Purcens Dīrera dadzis 2012 a a 250x150 53 J Purcens Dīrera dadzis Fragmenti 54 Sanda Undzēna Šis vīrietis un šī sieviete 2009 a e 120x90 55 S Undzēna Mežs un jūra I 2008 a e 150x150 56 S Undzēna Mežs un jūra II 2008 a e 150x150 57 Beata 2008 a e 120x115 58 Dita Lūse Mēnesgaisma 2012 a e 140x100 59 D LūseKatedrāle restaurācijā 2013 a e 120x90 60 D Lūse Gaismas mežģīnes 2012 a e 75x115 61 Dita Lūse Gaismas struktūra I 2013 a e 70x90 62 Dita Lūse Gaismas struktūra II 2013 a e 70x90 63 Kalvis Zālītis Godiva 2012 a e 150x120 63 Kalvis Zālītis Godiva Fragmenti 64 Otto Zitmanis Dziļie ūdeņi 2010 a a 100x50 65 Laura Vizbule Spirāles 2013 k e 80x60 66 Laura Vizbule Dusmas k e 70x100 67 Laura Vizbule Divi apelsīni 2013 a e 30x30 68 Juris Efneris Pašportrets 2012 a e 27x28 69 Juris Efneris Klimt 2012 a e 35x27 70 Juris Efneris Mīla 2012 a e 71 Jānis Ziņģītis Pavasaris Gājputni 2013 a j t 40x30 72 J Ziņģītis Lobes upe pavasarī 2013 a a 60x80 73 J Ziņģītis Pavasara sentiments 2013 a a 80x60 74 Elizabete Melnbārzde Zīlētāja 2012 a e 100x80 75 E Melnbārzde Domu kustība 2011 a e 80x100 76 Evita Rusova Pašportrets 2013 a e 95x70 77 Inga Jurova Alise pie dīķa 2013 a e 150x100 78 JurisZvirbulis Hercogienes buduārs 2012 a e 80x93 79 J Zvirbulis Klusā daba 2012 a e 93x80 80 Karīna Rungenfelde Grācija 2010 a k 92x73 81 Dace Saulīte Romantika 2013 a e 100x62 82 Dace Saulīte EKO 2013 a k 100x62 83 Dace Saulīte Sapņu sargātājs 2013 a k 100x62 84 D Saulīte Ventspils 2013 a k 60x100 85 D Saulīte Livonijas ordeņa pils 2013 a k 60x100 86 D Saulīte Liedags 2013 a k 60x100 87 D Saulīte Jūras miers 2013 a e 61x76 88 Sarmīte Caune Vējā 2012 a a 55x90 89

    Original URL path: http://manss.lv/lvi2013-l.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive

  • Mākslinieki
    uzdevums ir ieinteresēt skatītāju nevis ar šo noteikto vizuālo tēlu modes pasaules manekenu bet gan ar to kas atrodas aiz šī tēla Sevišķi mākslinieci saista daļa no augstās modes preču reklāmas modeļiem Šie skaistie lellēm līdzīgie cilvēki sastinguši un skumji lūkojas skatītājā paši savas nevainojamības hipnotzēti Sākot ar Renesansi cilvēks apjautis sevi kā radošo spēku augstāko izpausmes formu Indivīds sevi paplašina līdz makrokosmiskiem apmēriem un domā par sevi universālā mērogā Tā ir personība kuru nekas neierobežo nesaista un kura neierobežo arī pati sevi Varbūt modeļi skumst šajās prestižajās modes fotogrāfijās jo ir savas statiskās nevainojamības un neievainojamības nogurdināti Bet varbūt ir gluži citādi Vai modeļu sāpju pilnie skatieni ir vienkārši spēle farss reklāmas triks lai pievērstu hiperpozitīvo reklāmu pārsātināto patērētāju uzmanību Rasas Šulcas gleznas Security Apsargs Lai arī mūsdienu cilvēks ir tik ļoti ieaudzis smalko tehnoloģijas izstrādājumu tīmeklī kas piedāvā viņam milzīgas mobilitātes un varas iespējas izsenis ir zināma tomēr dīvaini nepraktiskā cilvēka kāda pārsteidzoša īpatnība tā vietā lai visu enerģiju veltītu vienīgi dzīvības uzturēšanai pārtikas sagādei pēcnācēju atražošanai jau pirmatnējā divkājainā būtne neizskaidrojami liek nomanīt savu savādo interesi par jutekliski netveramo telpu Atklāt tieši šo telpu ir manu gleznu galvenais mērķis šajā hedonisma piesātinātajā laikā Jau mītos sakrālais nodalīts no ikdienišķā glabāts un saudzēts rituālos lai cilvēkam būtu kas augstāks par viņa pieticīgo ikdienu Tieši tāpēc manās gleznās bez visuvarenā cilvēka parādīsies šis šķietami dīvainais tēls Eņģelis Enģelis Apsargs jeb Sargenģelis Viņam nebūs ne greznu lielu spārnu ne zeltainu cirtu ne baltu drānu Viņš būs tāds pats kā mēs savu reizi vīrietis savu sieviete tikai daudz mazāks dīvaini un klusi apsēdies vai apstājies istabas stūrī dažkārt apgūlies un iemidzis šķietami zaudējis samaņu vai miris Viņa klātbūtne būs drīzāk spocīga un nereāla kā nomierinoša jo manu gleznu uzdevums ir skatītājam uzdot jautājumu vai cilvēkam vispār ir vajadzīgs tāds Eņģelis Sargātājs vai tas drīzāk traucē vai dod drošības izjūtu Silda taču apziņa ka kāds visur klāt esošs par mums rūpējas pieskata varbūt pavelk aiz piedurknes ļaujot ienaidnieka lodei neskart dzīvībai svarīgos orgānus Tomēr no otras puses tas rada neērtības sajūtu jo šis Apsargs arī allaž redz ko mēs darām un iespējams mūs pat vērtē maisās pa kājām un jauc plānus Un galu galā tas arī nozīmē ka neesam vienīgie situācijas noteicēji un neieņemam augstāko amata pozīciju Jā bet manu mākslas darbu uzdevums ir uzdot jautājumu nevis atbildēt jo patiesība sākas ar jautājumu izbrīnu pārsteigumu Un pārsteigums ir tas ko ar savām gleznām vēlos radīt skatītājā jo vienaldzība pussnauda kūtrums pašā asnā apslāpē patiesības meklējumu azartu Šībrīža ekonomiskās krīzes situāciju ievada kapitālistiskās iekārtas sašķobīšanās un patērētāj sabiedrības vērtību saplakšana Es kā māksliniece aicinu skatītāju uz sarunu uzdodot jautājumu Varbūt šīs vērtības ir jāpārvērtē un iespējams mūsu dzīves telpā ir vēl KĀDS kuram tās ir savādākas un kurš cenšas mūs sargāt Bet varbūt mēs jau esam viņu nogalinājuši lai netraucē Uz šo jautājumu skatītājiem jāatbild pašiem Rasa Šulca Šodienas aktuālākās problēmās ekoloģiskā apdraudētība pieaugušā vardarbība identitātes krīze man pēkšņi liek saprast ka pasaulē negāciju kļuvis tik daudz ka metas nelabi Tādēļ rodas jautājums

    Original URL path: http://manss.lv/2013/desmit.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive

  • Mākslinieki
    Atzīmējot Rokišķu novada muzeja un galerijas Mans s 15 gadu sadarbību 2013 g aprīlis maijs Latvian contemporary art in Rokiski District Museum Lithuania 2013 April May Lai apskatītu visas gleznas

    Original URL path: http://manss.lv/izstades2013/Rokiski.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive

  • Mākslinieki
    a e 6 Mammu kur mēs šodien iesim 2008 180x171 a e 7 170x150 a e 8 Zemniece 2010 170x150 a e 9 Kā iecerēt glītu gleznu 2003 170x190 a e 10 2012 200x180 a e 11 2012 171x181 a e 12 2012 200x150 a e 13 200x160 a e 14 Nemaz nedomā 2012 121x120 a e 15 1012 90x100 a e 16 2012 100x80 a e 17 2012 91x73

    Original URL path: http://manss.lv/jansoner.html (2015-11-30)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-09-25