archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » L » LMB.LV

Total: 229

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Latvijas Mērnieku biedrība » Informācija par izstādi Jelgavā – 16.11.2012.
    kopā ar Ģ Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju atklās M G Paukeram veltītu izstādi Jelgava astronomiski ģeodēziskās uzmērīšanas aizsācēja Baltijā kas būs apskatāma Jelgavā Akadēmijas ielā 10 Ģ Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā no 2012 gada 16 novembra pulksten 13 00 Jo īpaši aicināti tie kam interesē ģeodēzija mērniecība vai citas radniecīgas tēmas Ieeja visiem interesentiem ir bez maksas Papildus informācija http www jvmm lv index php id

    Original URL path: http://lmb.lv/informacija-par-izstadi-jelgava-16-11-2012/ (2016-02-11)
    Open archived version from archive


  • Latvijas Mērnieku biedrība » Atskaite par CLGE ģenerālo asambleju Hannoverē, Vācijā (12.-13.10.2012.)
    documents events 108 Programme v1 0 pdf CLGE konference pirmajā daļā iepazīstināja ar Kadastra sistēmu un mērnieka lomu Skandināvijas valstīs Šveicē un Spānijā Ja Skandināvijā un Šveicē ir loti izkopta sistēma tad Spānijā izskatās ka ir vēl ļoti daudz ko uzlabot Kā ar humoru izteicās Spānijas pārstāvis tad viņš nezinot nevienu pozitīvo īpašību Iesaku apskatīt prezentācijas par Skandināviju un Šveici kur mērnieks var pārtraukt lemt un atrisināt robežstrīdus Otrajā daļā Vācijas kolēģi iepazīstināja ar valsts jauno kadastra elektroniskās sistēmas ALKIS ieviešanu Tajā pašā laikā praktizējoša mērnieka komentāri nebija glaimojoši jo sistēmas ieviešana mērniekam izmaksājot ap 100 000 EUR tehnika programmas licences apmācība Trešajā daļā tika izklāstīta vēsture par Eiropas noteikumiem priekš telpu grupu uzmērīšanas inventarizācijas un vērtēšanas vajadzībām European Measurment Code for the Floor Areas of Buildings v1 0 ko sagatavoja CLGE pārstāvji un atbalstījusi Eiropas Komisija Noteikumi prezentācijas formā http www clge eu documents events 109 eureal pdf Tagad šie noteikumi ir INSPIRE direktīvas rekomendējošajā daļā Noslēgumā CLGE prezidents un BDVI prezidents parakstīja Hannoveres deklarāciju ka Eiropas mērnieki iestājas par mērniecības normu harmonizāciju Eiropas valstīs lai atvieglotu starpvalstu sadarbību ar nekustamā īpašuma aprakstošajiem dokumentiem tāpēc atbalstam noteikumu ieviešanu http www clge eu documents other hanover declaration pdf CLGE ģenerālā asambleja GA http www clge eu documents events 109 12 10 12 Agenda CLGE GA Hanover v1 1 pdf Ka visās GA arī šī tika sākta ar aizgājušo kolēģu pieminēšanu jauno kolēģu uzņemšanu iepriekšējo protokolu apstiprināšanu grāmatveža atskaiti un citiem formāliem darba kartības jautājumiem Tā kā CLGE ievēlētās valdes darbošanās laiks ir 2 gadi tad šogad prezidents atskaitījās par paveikto http www clge eu documents events 109 WP 2011 2012 Presidents Reportv1 0 pdf Ikviens varēja pieteikties darbam jaunajā valdē vai prezidenta amatam Katrs no kandidātiem sagatavoja iepazīšanās prezentāciju un atbildēja uz jautājumiem Lai gan bija vairāki kandidāti tomēr prezidents un tā pati valde tika pārvēlēta uz otro termiņu Nacionālās prezentācijas Šajā sadaļā katra valsts var ziņot par jaunumiem un sasniegumiem Igaunija ziņo par Strūves punkta atjaunošanu un tūristu piesaistīšanu Rumāņi informē par zaļo kadastru priekš kokiem pilsētās Ungāri pastāsta par ieviesto zemes pārvaldīšanas sistēmu Šīs un citu valstu prezentācijas varat apskatīt PDF formātā http www clge eu document index events Apstiprinātas nākamās CLGE GA norises vietas Pavasara GA 2013 Ungārijā Budapeštā 22 23 martā Rudens GA 2013 Moldāvijā Kišiņevā 3 5 oktobrī Pavasara GA 2014 Spānijā Marabella datumi vēl nav apstiprināti Rudens GA 2014 Islandē pilsēta un datumi vēl nav apstiprināti Pavasara GA 2015 Latvijā Rīgā datumi vēl nav apstiprināti Rudens GA 2015 Krievijā Maskavā datumi vēl nav apstiprināti GA 2016 Albanijā pilsēta un datumi vēl nav apstiprināti GA 2017 Šveicē biedrībai 100 gadu jubileja pilsēta un datumi vēl nav apstiprināti Darba grupas Visi dalībnieki sadalījās 4 darba grupās bet to vadītāji ar 4 tēmām pamīšus izdiskutēja ar katru grupu CLGE prezidents apskatīja savu atskaiti par iepriekšējo valdes periodu Otra tēma bija veltīta Eiropas mērnieku profesionālas izglītības datubāzei Dynamic Professional Knowledge Base DPKB ko varētu izvietot CLGE tīmekļa vietnē Šajā datubāzē varētu apskatīt kādas izglītības sertifikācijas un citas prasības

    Original URL path: http://lmb.lv/atskaite-par-clge-generalo-asambleju-hannovere-vacija-12-13-10-2012/ (2016-02-11)
    Open archived version from archive

  • Latvijas Mērnieku biedrība » Intervija ar Rinaldu Smilgu
    izdarīt Manuprāt šāda pieeja nav pieļaujama ja tiek domāts par ilgtermiņa biznesu Vienreiz vari piemānīt otrreiz vari mēģināt bet pasūtītājam arī ir savs bizness un viņam mūsu pakalpojums ir nepieciešamas lai tālāk realizētu savas intereses Ja tirgū ir liels pieprasījums neviens jau ne par ko nestrīdas un nekaro bet ja pieprasījumu ir mazāk vai kāds specifisks pieprasījums tad tas bieži izraisa saasinājumus un saspīlējumus Bet tā tas ir jebkurā nozarē Ja Jūs būtu nozares plānotājs kā rīkotos šodienas situācijā Nozares plānotājs ārprāts nedod Dievs Smejas Ja es būtu nozares virzītājs domā Es domāju ka tad būtu vairāk jāieklausās nozares pārstāvju teiktajā Nevis pēc tam kad kaut kas ir izdarīts bet jau plānojot procesus Mūsu nozare brīžiem ir sašķelta jo ir šīs dažādās intereses un metodes kā katrs strādā bet ir arī daudz lietu par kurām nozares pārstāvji ir vienisprātis Ja nozares pārstāvjus aicina viņi izsaka savu viedokli bet jautājums ir vai šajā viedoklī nozares politikas īstenotāji ieklausās Mana pieredze nav mērāma gadu desmitos bet ar visu to es laiku pa laikam jūtu ka man ir nepieciešams iziet uz lauka paņemt rokās instrumentu un izdarīt praktisku darbu Es domāju ka arī tiem kuri veido nozari kuri ir speciālisti nevis juristi ekonomisti valodnieki tie kas ir mācījušies tieši to pašu ko mēs un kuriem būtu jāsaprot tas viss kas mums arī vajadzētu ik pa laikam atjaunot savas praktiskās zināšanas Tas ir svarīgi jo zinātne attīstās un līdz ar to mainās praktiskā puse mainās situācijas mainās cilvēka domāšana kā tāda mainās uzstādījumi un pieredze arī klienta domāšana mainās Nozares veidotājiem reizi pa reizei vajadzētu uzvilkt kājās zābakus un iziet ārā no kabineta Tikai tā var ieraudzīt nianses kas ietekmē procesu kopumā Kāpēc gan tiek visu laiku mainīti normatīvie akti jo rodas aizvien jaunas un dažādas situācijas kuras nepieciešamas regulēt novērst problēmsituācjas utt valsts ir spiesta reaģēt Normatīvi mūsu nozarē vēl daudzkārt mainīsies Tikai viens ir tad ka nozares pārstāvji saka savu viedokli kā un ko vajadzētu mainīt uzlabot otrs kad tie kas raksta likumu iedomājas kā tam vajadzētu būt pēc viņu skatījuma un vēl trešie kas domā kā tas skaistāk izskatīsies uz papīra no valodniecības viedokļa tad vēl visu vērtē pēc tā vai tam ir ekonomisks un sociāls pamatojums un tad tie pirmie uz kuriem tieši attiecas šis akts jau paliek pavisam aizmirsti Tāpēc uzskatu ka šajā normatīvo aktu izstrādes procesā nozarei kā tādai jābūt daudz agresīvākai lai cilvēki kas tieši pieņem lēmumus un virza nozares politiku vairāk ieklausītos jau no paša sākumu un sadzirdētu tieši nozares pārstāvjus Ja tiek teikts ka pastāv draudi tad tas ir kārtīgi jāizvērtē nevis jāatrunājas ka mūsuprāt draudi nepastāv Mērnieki nav mākslinieki viņi nebur uz papīra nereālas ainas un neizdomā no galvas ka būs draudi Ja mērnieks tā saka tātad viņš ar to ir saskāries reālā praksē un ir spējīgi saprast ka var pastāvēt draudi kāda procesa virzībai vai ka kāds process var tikt nevajadzīgi apgrūtināts Tā ir nozares politikas veidotāju lielākā problēma kuru ir salīdzinoši vienkārši risināt ja tikai ir vēlme to darīt Kādas Jūsuprāt būtu šīs agresīvākās metodes lai nozares pārstāvjus vairāk sadzirdētu Skatoties no biedrības viedokļa vēstules mēs rakstām bet iespējams jāraksta vēl biežāk vēl uzstājīgāk Mums ir jāliek cilvēkiem domāt Mums vairāk jāuzstājas ar savām problēmām Es zinu vairākus cilvēkus ar kuriem satiekoties brīvā atmosfērā nepiespiesti privāti parunājot tiek konstatētas daudzas problēmas Parunājām paraudājām pasmējāmies un strādājam tālāk bet problēmas jau neatrisinās un mēs atkal ar viņām saskaramies Mūsu nozares specifika ir tāda ka mēs nestrādājam pie konveijera Ja mēs visi strādātu pie konveijera un šī problēma mums būtu uz katru otro lietu mēs skaļi par to bļautu ietu ielās un varbūt pat piketētu Bet mērniecības nozarē ir daudz tādu lietu kas neatkārtojas katru dienu Viņas atkārtojas reizi mēnesī reizi trijos Mēs mazliet pabļaujam un kaut kā izdomājam kā to atrisināt neko pretlikumīgu nedarot un pēc tam kaut kādu laiku šī problēma nav vairs nevienam aktuāla un kad nākamo reizi tā kļūst aktuāla tad bieži vien vilciens jau ir aizgājis Bļaut trīs gadus pēc tam kad kaut kas ir pieņemts būtu muļķīgi Mums vienkārši agresīvāk ir jāspiež uz to ka mums ir problēma mēs aizsūtam vēstules saņemam atbildes kas neapmierina sūtam vēlreiz vēstules prasām skaidrot un pamatot kāpēc ir tieši tā un ne savādāk Biežāk jāorganizē tikšanās kur problēma tiek aplūkota no vairāku nozares pārstāvju puses no biedrībām komersantiem izpildītājiem uzraugošajām iestādēm utt Mūsu kopējā interese jau ir tā lai joma sakārtotos Lai viņā būtu saprotamas komercdarbības iespējas principi Daudzas no šī brīža problēmām būtu sakārtojamas jau pirmajā sanākšanas reizē bet Jūs pats teicāt ka cilvēki ir gatavi parunāt paraudāt pasmieties un strādāt tālāk Ar šādu pieeju joma netiks sakārtota un daudz problēmas tā arī paliks neatrisinātas Es jau valdes sēdē rosināju izskatīt jautājumu par normatīvo aktu darba grupas pārstāvju atbalstīšanu finansiāli Bija Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumu projekts kurā arī es piedalījos Mēs gājām reizi nedēļa reizēm pat divas reizes nedēļā uz sapulcēm VZD un veltījam šim procesam gandrīz visu dienu Es apbrīnoju tos cilvēkus kuri piemēram brauca no Cēsīm vai no citām tālākām pilsētām Tās pirmkārt ir ceļa izmaksas laiks ko pavadi ceļā un sapulcē izmaksas par autostāvietu pazaudēti ienākumi jo nevari šo laiku veltīt savam biznesam Visi šie nozares pārstāvji bija reāli strādājoši viņi nebija ierēdņi un neviens viņiem nemaksāja fiksētās algas bet laiks un darbs pie normatīva tika ieguldīts nenormāls Milzīgs Jautājums vai kāds to novērtē un pēc tam ņem vērā šos ierosinājumus Jo kā mēs zinām tad ļoti daudz ierosinājumu kas nāca no Latvijas Mērnieku biedrības un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas netika ņemti vērā Tāpat šobrīd ir ar Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi Šo normatīvu izstrādē piedalījās diezgan plašs personu loks no dažādām organizācijām bet es būtu gribējis lai pārsvaru tomēr ņem reāli praktizējoši mērnieki Kadastrālās uzmērīšanas noteikumu izstrādē es piedalījos un gāju kā no Latvijasmernieka lv bet vajadzēja iet arī vairākiem kuri dienu dienā mēra uz lauka Bet šiem cilvēkiem pirmkārt jau nepatīk apmeklēt un sēdēt sapulcēs lai strīdētos par to ko rakstīt likumos taču vienmēr var atrast cilvēkus kuri ir gatavi braukt un darboties lielāku mērķu labā otrkārt un galvenokārt šādu sapulču apmeklēšana bremzē un reizēm pat iznīcina biznesu kurā viņi darbojas un pelna savai ģimenei iztiku Neviens nav gatavs pateikt mājās sievai un bērniem ka piedod ēst nav ko jo mēs te noteikumus rakstām Šeit paliek jautājums kurš to visu ir gatavs finansēt Es domāju ka tuvākā nākotnē jāizskata jautājums par šādu pārstāvju finansēšanu Es domāju ka komersantiem ir jānāk kopā un jāatbalsta šādi speciālisti finansiāli jo sakārtot nozarē esošo normatīvo regulējumu viennozīmīgi grib visi Skaidrus un prognozējumus noteikumus pēc kuriem var strādāt vēlas ikviens un jebkurā nozarē Tā arī ir mūsu kopējā interese Un ja mums pašiem šī normatīvā bāze ir jāfinansē tad to vajag pieņemt kā vienu no spēles noteikumiem un kopā meklēt risinājumus Tikai tā mēs varēsim reāli praktizējošus speciālistus iesaistīt normatīvo aktu izstrādes darbā normu rakstīšanā Es domāju ka tas būtu viens no veidiem kā uzlabot normatīvo aktu kvalitāti Jautājums ir tikai un vienīgi finansēs Daudzi ir gatavi parunāt un pateikt tā ir tas nav jo tas neko nemaksā bet līdz ko nonāk līdz reāliem darbiem tā darītāju vairs nav jo tas kaut ko maksā Daudz maksā Jautājums vai kāds ir gatavs par to maksāt Ja nē tad mēs esam tur kur mēs esam Bet vienmēr jau būs tā ka kāds ir gatavs maksāt un kāds nav Pat bērnudārzos kur tiek skarta pašu bērnu izaugsme un attīstība tā ir ka vieni ir gatavi nopirkt toneri printerim citi nē Man ir pazīstami komersanti citā nozarē viņiem arī ir savas profesionālās biedrības un viņiem arī ir problēmas Viņu nozare nav vāja tiek apgrozītas lielas summas ir lieli projekti lieli pasūtījumi lieli apgrozījumi Viņi tieši tāpat sanāk kopā un saka Vajag risināt problēmu un nonāk līdz konkrēta advokāta algošanai jo problēmu nevarēja atrisināt nekādi savādāk kā iesniedzot prasību Eiropas tiesā pret valsti kas nenodrošina nozarei to to un to Bet kad kļūst zināma advokāta takse par prasības sagatavošanu pārstāvēšanu tiesā utt tad visi kaut kur lēnām pazūd līdz beigās paliek viens komersants kurš ir gatavs to visu virzīt Bet viņš jau to nevirza tikai savā labā bet gan visas nozares interesēs Es protams pieļauju ka arī mūsu jomā tāda situācija var izveidoties ja nepanāksim vienprātību Bet es ļoti ceru ka vienprātību var panākt Jāmēģina vienam otrā vairāk ieklausīties jo ir lietas kuras mums visiem vienādi sāp Ir protams lietas kas interesē vieniem un otriem pilnībā neinteresē reģionālas lietas problēmas konkurence bet biedrībai kā tādai ir jāinteresē risināt visas problēmas nozarē visos reģionos visā Latvijā kopumā Kas tad ir Latvija 2 miljoni iedzīvotāju viens kvartāls Ķīnā Smejas Problēmas ir risināmas ja tikai to vēlamies Tikai ir jābūt lielākai vienotībai mērniecības nozares pārstāvju starpā Ir daudz pozitīvu lietu Mēs neesam vārga nozare joma ir ļoti spēcīga Piemēram iekšējā valsts tirgus aizsardzībā Protams ir atsevišķi gadījumi kad no ārvalstīm kāds ir šo to mērījis bet ļoti daudz darbus ārvalstnieki nevar šeit veikt To daļēji ir sakārtojusi arī sertifikācija jo Igaunijā cik man zināms tirgus ir nedaudz liberālāks Ļoti daudz ko nozīmē mūsu specifika piemēram Lietuvā Igaunijā ir pavisam cita specifika Latvijā pavisam savādāka Citās nozarēs piemēram pārtikas ražošana mēs redzam kā tur konkurē pavisam savādāk Šeit mēs varam atļauties mēģināt viens otru gremdēt konkurēt savā starpā bet tur nāk iekšā pavisam citi spēlētāji no citām valstīm ar lieliem kapitāliem aizmugurē Tur konkurē pavisam savādāk un mēs bieži nemaz nesaprotam šīs problēmas citās nozarēs bet ja mēs tajās kaut nedaudz iedziļinātos tad saprastu cik mums patiesībā ir labi un saprotami un ka problēmas patiešām būtu atrisināmas Jo es ticu ka arī valsts struktūrās kur tiek pieņemti lēmumi ir cilvēki kuri vēlas palīdzēt sakārtot vidi un nozari kā tādu jo nozare nav slikta viņa ir ļoti laba Kā vērtējiet nozares izaugsmi pēdējo 10 gadu periodā Es nozarē strādāju 10 gadus Tas nav pārāk daudz Bet manuprāt nozares izaugsme ir bijusi ļoti liela Kāpēc Pirmkārt tehnoloģijas un ar tām saistīties risinājumi ir tādi par kuriem 2002 gadā pat nesapņojām Mūsu jomā ļoti strauji nāk inovatīvas tehnoloģijas jauna veidi instrumenti un metodes Par lietām kuras apspriežam šodien nebūtu bijis iespējams apspriest un izprast 2005 gadā jo tad vēl neviens nedomāja ka kaut kas tāds ir iespējams Un no vienas puses pateicoties ārvalstu inženieru attīstītiem produktiem ko lietojam joma kā tāda ir ļoti spēcīgi attīstījusies Man liels prieks ir arī par to ka mūsu cilvēki saņemot tehnoloģijas uz tām māk paskatīties no malas un izmantot šīs jaunās tehnoloģijas lai radītu pavisam citus jaunus produktus pakalpojumus risinājumus kuri sākotnēji nemaz šīm tehnoloģijām nebija paredzēti Mūsu nozarē kā jau teicu nav mākslinieki bet radoši cilvēki Speciālisti inženieri ar radošu pieeju Kā Jūs domājiet kādas ir lielākās kļūdas kas ietekmējušas mērniecības nozari Varam runāt par kļūdām un varam runāt arī par labām lietām Ja mēs salīdzinām Latviju ar kaimiņu valstīm Lietuvu Igauniju tad redzam ka no starta punkta kas visām bija viens mēs esam tālu priekšā Bet ja runājam par kļūdām tad liela problēma ir kadastrālajā uzmērīšanā ko daudzi tagad atzīst Domīgs Es nezinu vai varēja būt citi lēmumi droši vien jau ka varēja vienmēr var būt citi lēmumi Piemēram robežu ierādīšana kas tagad rada daudz dažādas problēmas Tāpat savā laikā tika izmantots daudz vienas frekvences GPS instrumenti kas radīja milzīgas kļūdas īpašumu robežu uzmērīšanā Topogrāfijas jomā tādas ļoti lielas kļūdas es domāju ka nav bijušas ir pat ļoti labi Kāpēc tāpēc ka 2001 gadā mums tika pieņemta vienota specifikācija kas bija būtisks solis uz priekšu Piemēram Lietuvā vēl joprojām nav vienotas specifikācijas un viņiem ir grūtāk attīstīties šajā jomā Ja skatāmies uz neseniem notikumiem tad no vienas puses pozitīva ir datu uzturēšana bet iespējams tajā pašā laikā tā ir arī kļūda Es neesmu īsti pārliecināts ka uz datu uzturēšanas vajadzēja veidot tādu nozīmīgu biznesu Neskatoties uz to ka es pats esmu iesaistīts Ģeotelpiskajos risinājumos mana sirds tomēr pieder mērniecībai kā tādai Datu uzturēšana šobrīd valstī ir vairāk vai mazāk pārvērsta par biznesu un nezinu vai tas ir pareizi Protams tas viss sākās ar to ka pat 2005 gadā daudzās VZD struktūrvienībās vēl nebija izveidotas pat planšetes tika iekasēta nauda bet planšetes netika uzturētas tas ir bēdīgi Liela problēma ir vietējie tīkli Vai varēja izdarīt savādāk Jā es domāju ka varēja izdarīt savādāk vienkārši tajā brīdī bija cita veida domāšana un tas bija masveida produkts Tie bija piecgades plāni to vajadzēja izdarīt un cilvēki to arī izdarīja bet tagad mēs skatāmies ka vienā pilsētā satiekas divi dažādi poligonometrijas gājieni un viņi savā starpā atšķiras par 1 5 metriem un vēl jautājums cik viņi daudz atšķiras no LKS koordinātēm Tā ir savā laikā pieļauta problēma Visas lietas ko dara masveidā un grib izdarīt ātri tā pati robežu ierādīšana nenoved pie kvalitatīva rezultāta Šobrīd nozarē ienāk aizvien vairāk jauni normatīvie akti Kāds ir Jūsu viedoklis par profesionālo terminoloģiju Mēs saņemam diezgan daudz dažādus lūgumus un iesniegumus skaidrot un konsultēt Esmu spiests domāt ka sabiedrībai visi šie termini un procesi nav pārāk saprotami pat projektētājiem kas ir cieši saistīti ar mūsu nozari bieži nākas skaidrot atšķirības kāpēc uz topogrāfiskā plāna ir ierādītas robežas un uzmērītas robežas un kāpēc ir būtiski zināt ka tā ir ierādīta robeža Reizēm arī pašam nākas sēdēt un domāt par vienu otru terminu kas zem tā ir domāts un kas nav Tehnoloģiju ietekme ir novedusi pie jaunu svešvārdu ienākšanas taču no tā mēs neizbēgsim un uz to jāraugās globāli Labāk lai ir starptautisks un visiem saprotams svešvārds nekā latviskots nevienam nesaprotams vārds Pat sertificētām personām nav saprotamas tās jomas problēmas kurās viņi nav sertificēti Kopīgais ir tas ka mēs visi strādājam ar elektronisko tahimetru bet regulējums katrā jomā ir savādāks Labi ka nākotnē mēs visi zīmēsim vienādi jo apzīmējumi būs vienādi gan kadastrālajā uzmērīšanā gan zemes ierīcībā gan ģeodēzijā Nianses zina tikai mērniecības nozares konkrētās jomas reāli praktizējošs speciālists Man pašam ir grūti iedziļināties visās jomās Tāpēc mēs esam viens otram vajadzīgi lai varētu viens otru nepārtraukti papildināt un veidot nākotni labāku Katrā ziņā pārāk vienkārši un pilnībā visiem saprotami domāju ka nav iespējams visus šos procesus aprakstīt Ja terminoloģija nākotnē tiks uztverta kā problēma tad pie šo terminu skaidrošanas varētu darboties arī biedrība kā sabiedriska organizācija kas apvieno daudzus akadēmiskos spēkus komersantus un praktizējošus mērniekus un noteikti spēj izveidot citu skaidrojošu aprakstošu formulējumu Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos tiek pievērsta uzmanība Latvijasmernieks lv ir dažādi komentāri Žurnālisti ir dažādi Jautājums ir kas šos rakstus pasūta Ja tās ir oficiālas preses relīzes ko izsniedz piemēram šī pati Privatizācijas aģentūra tad aģentūra ir ieinteresēta pabeigt procesu izstāstīt par uzņēmumu ieinteresēt potenciālos investorus bet ja to dara kāds cits ar citām interesēm kas ir varbūt šūpot darbinieku psiholoģiju vai noskaņojumu un tādējādi cenšoties šo procesu padarīt vēl grūtāku un smagāku tad tas ir slikti un skumji Pats process kā tāds nav vienkāršs nevienam kurš strādā Latvijasmernieks lv Apmēram gads jau pagājis bet process vēl neko daudz nav pavirzījies uz priekšu Es apbrīnoju darbiniekus un to kā viņi šo te smago psiholoģisko procesu iztur Es cenšos pietiekami daudz komunicēt ar darbiniekiem lai skaidrotu un stāstītu Varbūt to daru par maz Katrā ziņā ja ir jautājumi es uz viņiem atbildu Ja raksts ir analītisks lai noinformētu par jaunumiem kas notiek nozarē tad es tur neko sliktu neredzu Varu piebilst tikai to ka reizēm mūsu darbinieki ir ļoti sašutuši par to kā tā kāpēc tā un tad rodas iespaids ka kāds apzināti komentē rakstus un veido savu politiku izplata savu viedokli Viens ir raksti bet otrs ir šie viedokļi kas cirkulē apkārtējā vidē Jebkurā sfērā jau ir nerakstītas lietas kas klejo starp cilvēkiem bet jautājums kāpēc tā notiek ar mums un vai tā tiešām ir Man darbinieki ir uzdevuši jautājumus par cenām vai tā esot tiesa ka mēs dempingojam cenas Es precīzi nezinu kā ir citās firmās bet pie mums mērniecības darbu veicēji paši rēķina cenas Neviens nesēž Rīgā un neraksta ar zīmuli visas cenas Mērniecības darbu veicēji sadarbībā ar biroja vadītājiem paši rēķina cenas piedalās konkursos un mūsu atšķirība no citiem konkurentiem kā mēs paši citreiz smejamies ir 21 Mēs pēdējā laikā pat ļoti maz vinnējam konkursus Piemēram pēdējos Latvijas Valsts mežu konkursā uzvarētāja cena bija apmēram uz pusi lētāka nekā mūsu piedāvātā Vienmēr jau cilvēki mēģina novelt visas problēmas uz kādu citu bet mēs tikai ar savu darbu darīšanu vai nedarīšanu varam parādīt vai tā ir vai tā nav Mūsu vienīga interese ir strādāt sakārtotā vidē un par šo darbu saņemt atbilstošu atalgojumu kā inženieriem un profesionāļiem savā jomā Ko Jūs domājiet par sertifikāciju Vai pāreja no licenzētām personām uz sertificētām personām sevi ir attaisnojusi Licencēšana tas viss bija ļoti jauki Smejas Bet kādēļ vispār uzsāka licencēšanu tas viss bija tikai dēļ šiem masveida procesiem valstī zemes reforma un daudz dažādas problēmas pirmajos gados un daudz vajadzēja darīt tūlīt un tagad uzreiz Un protams ja kāds to visu tajā laikā būtu ļoti stingri pētījis un vētījis tad daudz kas no sastrādātā nebūtu sastrādāts Bet no otras puses būtu ļoti daudz nesakārtotu nekustamo īpašumu kas varbūt vēl tagad nav sakārtoti dabā bet vismaz papīra veidā izskatās sakārtoti Domāju ka nākotnē uz licencēšanu atpakaļ nepāries jo procesi paliek kvalitatīvāki Un kā jau mēs paši zinām dalīta atbildība ir bezatbildība Agrāk Latvijas Valsts mērniekā strādāja ap 300 cilvēki uz vienu licenci un daudziem tas šķita nepieņemami kaut arī nav jau atšķirība vai uz 1 licenci strādā 100 cilvēki vai 300 Princips jau nemainās Tagad strādā uz sertifikātiem Protams mērniekiem ir palīgi taču sertificētais mērnieks atbild ar savu sertifikātu un nozarei kopumā tas ir nācis tikai par labu Vēl ir ļoti daudz jautājumu neskaidrības un viss vēl nav izstrādāts līdz galam bet es ceru ka tas viss sakārtosies jau tuvākajos gados Jūsu viedoklis par to vai vajag vienu vai vairākus sertifikācijas centrus Normatīvais regulējums pieļauj vairāku centru izveidi neesmu tiesīgs par to iebilst Mans personīgais viedoklis Nezinu Smejas Varbūt jāveido vēl viens bizness un jādibina vēl viens centrs Šis ir jautājums par kuru vienmēr varēs runāt Ja prasības un pieeja ir vienāda tad no mērnieka viedokļa varētu būt kaut vai 10 centri Kāda gan starpība Galvenais nodrošināt ērtu sertificēto personu staigāšanu no viena centra uz otru lai centri būtu spiesti sniegt pēc iespējas labāku servisu Tas būtu

    Original URL path: http://lmb.lv/intervija-rinaldu-smilgu/ (2016-02-11)
    Open archived version from archive


  • Latvijas Mērnieku biedrība » LMB Valdes sēdes 06.11.2012. darba kārtība
    katedrā 104 kab 15 00 16 00 uzaicināti LĢIA pārstāvji lai diskutētu par GPS tīklu validāciju Valdes sēdes Darba kārtība 1 2012 gada oktobra valdes sēdes protokola apstiprināšana 2 Jaunumi un valdes locekļu ziņojumi par padarīto 3 LMB buklets 4 Vēstule LMB atbalstītājiem 5 Kalendārs 6 Muzeja vēstule par LMB ordeni 7 ADTI atbilde VZD 8 LMB SC jaunumi 9 LMB SC vadītāja palīga amata jautājums 10 Lēmums par jaunajiem

    Original URL path: http://lmb.lv/lmb-valdes-sedes-06-11-2012-darba-kartiba/ (2016-02-11)
    Open archived version from archive

  • Latvijas Mērnieku biedrība » Uzaicinājums uz semināru 01.11.2012.
    01 11 2012 Latvijas Mērnieku biedrība aicina LMB biedrus un sertificētās personas 2012 gada 1 novembrī pulksten 14 00 RTU Āzenes ielā 16 Rīgā 133 auditorijā uz semināru un diskusiju ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru Par pāreju uz Eiropas vertikālo atskaites sistēmu Tikšanās mērķis ir savlaicīgi gūt informāciju par gaidāmajām izmaiņām un diskutētu par iecerēto pārejas kārtību Sertifikācijas centrs Meklēt Meklēt Atbalstītāji SIA RĪGAS MĒRNIEKS SIA ABC MĒRNIECĪBA SIA ĢEOMETRS

    Original URL path: http://lmb.lv/uzaicinajums-uz-seminaru-01-11-2012/ (2016-02-11)
    Open archived version from archive

  • Latvijas Mērnieku biedrība » Zemes ierīcības specialitātes 65 gadu salidojums
    galerija SIF projekts Pasākumu reģistrs Forums Vebinārs Dokumenti Kontakti Zemes ierīcības specialitātes 65 gadu salidojums Sertifikācijas centrs Meklēt Meklēt Atbalstītāji SIA RĪGAS MĒRNIEKS SIA ABC MĒRNIECĪBA SIA ĢEOMETRS SIA LATVIJASMERNIEKS LV SIA MIKROKODS SIA GPS Partners SIA GEOSTAR SIA MERKO

    Original URL path: http://lmb.lv/zemes-iericibas-specialitates-65-gadu-salidojums/ (2016-02-11)
    Open archived version from archive

  • Latvijas Mērnieku biedrība » 26.09.2012. sapulces pārskats par ADTI ieviešanu
    privātā sektorā bizness plaukšot programmētājiem 3 M Ruģelis piedāvāja konstruktīvu priekšlikumu kā vienkāršot slāņu veidošanas principu VZD atzina ka priekšlikums ir vērā ņemams taču šajos grozījumos tos neliks jo tie būtiski izmaina pielikumu Nr 1 VZD teica ka lielās izmaiņas iespējama pēc gada 4 Atklājās ka pirmo pielikumu drīkst mainīt par kaut kādu nezināmu skaitu zīmju Tā kā skaits bija nezināms un ir skaidrs ka tā nevar būt visa specifikācija tad tika nolemts runāt par visu aktuāli sasāpējušo lai pēc tam to apspriestu ar juristiem par iespējām ko manīt Interesanti ja sākumā tādas izmaiņas kā simboliem beidzot piešķirt arī savus loģiskos līmeņus ko ļoti gribot arī Viesturs Aigars tika nodēvētas par lielām izmaiņām kuras varēšot ieviest tikai pēc gada tad sapulces izskaņā tika norādīts ka ieliktās restītes ļauj nedaudz manevrēt neizmainot zīmju skaitu Līdz ar to ja juristi būs vēlīgi un ar V Aigara atbalstu iespējams ātrajā piegājienā veiktajos labojumos būs mums beidzot filtrējama specifikācija Sanāksmes gaitā tika identificētas sekojošas problēmas kuras būtu nepieciešams steidzīgi risināt 1 Ar jauno specifikāciju vairs nav iespējama faila vizuālā kontrole neveiksmīgi līniju stili krāsas u c konkrētas lietas paredzēts no LMB puses pateikt nākošajā sēdē 03 10 2012 2 Objektu sadalīšana pa slāņiem pēc loģikas un tematiem pašreiz virszemi nevar atdalīt no pazemes koordinātu krusti vienā slānī ar ģeod punktiem VZD atbalstīja objektu sadali pēc iespējas by level ja juristi iebildīšot to likt tehniskajos grozījumos tad sadalīs tikai pašu nepieciešamāko 3 Atteikšanās no izpildmērījumu slāņa paplašinātāja I Ir VZD atbalsts taču VZD vēlas saskaņot to ar komunikāciju turētājiem 4 Paskaidrojuma teksti pielikuma nr 1 pēdējā kolona Ir jāstrīpo vārds obligāti un kritiski jāiziet cauri tām lietām kuras ir pēc pieprasījuma Šeit ir jābūt konkrētiem priekšlikumiem no mūsu puses 5 Pielikuma Nr 2 pārskatīšana Šeit LMB valdē jālemj kas jāmaina Ir atbalstīts izveidot piezīmi par

    Original URL path: http://lmb.lv/26-09-2012-sapulces-parskats-par-adti-ieviesanu/ (2016-02-11)
    Open archived version from archive

  • Latvijas Mērnieku biedrība » LMB Valdes sēdes 02.10.2012. darba kārtība
    apstiprināšana 2 Jaunumi un valdes locekļu ziņojumi par padarīto 3 LMB SC jaunumi 4 LMB SC vadītāja palīga amata jautājums 5 ADTI ieviešanas jautājumi 6 Magnusa Fridriha Paukera 225 gadu konference 7 Dažādi Ap pulksten 18 00 diskusijas par ADTI jautājumiem 2 pielikums un 1 pielikums Aicinām LMB biedrus tajā piedalīties un izteikt viedokli Vēlreiz atgādinām ka diskusija ir uzsākata arī LMB FORUMĀ biedru viedokļi tiek apkopoti un ņemti vērā

    Original URL path: http://lmb.lv/lmb-valdes-sedes-02-10-2012-darba-kartiba/ (2016-02-11)
    Open archived version from archive





archive-lv.com, 2017-09-19