archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » L » LASA.LV

Total: 297

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Komposta kvalitātes prasības - LASA
    piejaukumu Robežvērtības smagajiem metāliem kompostā un dūņās kas dažādās valstīs ir noteiktas atšķirīgi apkopotas 2 tabulā Noteikumi augu barības vielu fosfora slāpekļa pieļautajai koncentrācijai var mainīties plašās robežās atkarībā no komposta izmantošanas veida Konkrētā komposta izmantošanas gadījumā tiek ieviestas prasības arī citu parametru noteikšanai un limitējošo vērtību piemēram mikroelementu uzrādīšanai Piemēram Skandināvijas valstīs pagatavotajiem substrātiem rekomendētās vērtības dažādu elementu saturam ir sniegtas 3 tabulā Lai nodrošinātu komposta kvalitatīvu izmantošanu vairākās valstīs kompostu grupē pēc tā kvalitātes pieļaujot tikai noteiktas kvalitātes komposta izmantošanu atbilstoši tā īpašībām Piemēram Austrijā iedala kompostu pēc tā kvalitātes 3 klasēs kur katrai no tām nosaka atbilstošu izmantošanas veidu augstākās kvalitātes komposts klase A Komposta kvalitātes prasības nosaka atbilstoši padomes regulai EEC Nr 2092 91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem labas kvalitātes komposts klase A komposts izmantojams lauksaimniecībai zemas kvalitātes komposts klase B komposts izmantojams ne lauksaimniecības mērķiem Komposta kvalitātes klašu ieviešana uzteicama vairāku aspektu dēļ Pirmkārt šādā veidā tiek skaidri noteikts ka vārds komposts ietver dažādas kvalitātes produkciju Otrkārt tiek skaidri nošķirti komposta parametri lai atbilstu katrai no kvalitātes klasēm Treškārt ir precīzi norādīts kādā jomā izmantojama katra no komposta kvalitātes klasēm līdz ar to vienlaikus tiek iegūti divi labumi gan komposta kvalitātes kritēriji gan attiecīgs pielietojuma nosacījums Šādā veidā ar vienu regulējumu tiek aptverts plašāks jautājumu loks Tāpat jāuzsver ka atšķirīgu komposta kvalitātes klašu ieviešana nodrošina lielāku drošību arī patērētājam kas var būt pārliecināts ka viņa iegādātā produkta izaudzēšanai izmantots tikai attiecīgas klases t i kvalitātes komposts Attiecībā pret šī brīža regulējumu Latvijā jānorāda uz komposta kvalitātes klašu ieviešanu kā perspektīvu situācijas risinājumu kas atrisinātu virkni šajā koncepcijā iepriekš norādīto problēmu kas saistītas ar komposta kvalitātes kritēriju trūkumu Turpinot jānorāda ka daudzās Eiropas valstīs ir izstrādāti normatīvie akti kas nosaka komposta ražošanas un izmantošanas prasības

    Original URL path: http://www.lasa.lv/komposta-kvalitates-prasibas/#sc_events_calendar_56c5ebb854359 (2016-02-18)
    Open archived version from archive


  • Kāpēc pārtikas atkritumi ir jāapsaimnieko atsevišķi? - LASA
    ir liels vietējās pārstrādes un patēriņa potenciāls Tos kompostējot var iegūt organisko mēslojumu kuru var izmantot augsnes auglības un struktūras uzlabošanai kā arī samazināt vajadzību pēc papildus mēslošanas līdzekļu un pesticīdu lietošanas Pārtikas atkritumus var izmantot biogāzes biometāna ražošanā kura patērētāji ir gan transporta nozare gan enerģētikas sektors pārtikas atkritumu dalīta savākšana uzlabo teritorijas sanitāriju sabiedrības drošību un veselības apstākļus darba vidē Pārtikas atkritumi kopējā nešķiroto atkritumu konteinerā rada nepatīkamu smaku piesaista grauzējus un kukaiņus tāpēc tos nepieciešams uzglabāt slēgtos ūdensnecaurlaidīgos izturīgos un atkārtoti izmantojamos konteineros Apsaimniekojot šos atkritumus atsevišķi iespējams izvairīties no tekošiem un smakojošiem sadzīves atkritumu konteineriem to savākšanas vietās Ekonomiskie ieguvumi zemākas atkritumu apglabāšanas izmaksas iespēja iegūt tīrākus un kvalitatīvākus otrreizējās pārstrādes un reģenerācijas materiālus palielinās darba efektivitāte attieksme un darbinieku atbildība par notiekošo uzņēmumā un veicamajiem pienākumiem SIA Moss Moss izveidotais pārtikas atkritumu savākšanas tīkls Latvijā ļauj klientiem nodrošināt optimālākos pārtikas atkritumu uzglabāšanas un savākšanas risinājumus piedāvājot dažāda tilpuma konteinerus un elastīgus savākšanas nosacījumus konkrēti katram uzņēmumam Uzņēmums nodrošina atkritumu augu eļļu un tauku pārstrādi biodegvielas ražošanai ko uzņēmums pats arī pārdod Licences Nr BV 00000000081 izdota 28 10 2011 Pārtikas atkritumi pēc apstrādes nonāk biogāzes ražotnēs Pārtikas un veterinārā dienesta PVD atzīšanas Nr 052298 PVD

    Original URL path: http://www.lasa.lv/kapec-partikas-atkritumi-ir-jaapsaimnieko-atseviski/#sc_events_calendar_56c5ebc0d28ff (2016-02-18)
    Open archived version from archive

  • Bioloģiski sadalāmo atkritumu kompostēšana mājsaimniecībās izmantojot kompostēšanas tvertnes - LASA
    no katras ģimenes mājas kā arī samazinās specializētā savākšanas transporta līdzekļa apkopes izmaksas pašvaldības nodrošina subsidētas bioloģiski sadalāmo atkritumu kompostēšanas tvertnes bet iedzīvotāji maksā par atkritumu apsaimniekošanu Kompostēšanas tvertnes var būt dažādas atkarībā no tehnoloģiskajām un finansiālajām iespējām To piemēri redzami no 1 līdz 5 attēlam Kompostēšanai mājas apstākļos ir arī daži trūkumi piemēram tās mājsaimniecības kas atsakās no bioloģiski sadalāmo atkritumu savākšanas pakalpojumiem paziņojot ka kompostēs mājas apstākļos bieži kompostē tikai daļēji lielāko daļu bioloģiski sadalāmo atkritumu dažādu iemeslu dēļ slinkums nav no tvertnes izbērts gatavais komposts depresija u c novietojot nešķiroto atkritumu konteinerā Ja pašvaldībā ir noteikta obligāta bioloģiski sadalāmo atkritumu šķirošana tad tajās mājsaimniecībās kurās notiek šo atkritumu kompostēšana vajag veikt pārbaudi novērtējot savākto atkritumu daudzumu un sastāvu un faktiski iegūto kompostu Hauer 2001 1 tabulā ir apkopotas problēmas un to risinājumi kas var rasties kompostējot bioloģiski sadalāmos atkritumus mājas apstākļos Izmantotā literatūra Hauer W 2001 Analyses of differant Biowaste Management Systems referate to the Biowaste Conference May 15 17 2001 St Pölten and Vienna http www biowaste at bwc hauer pdf Bench M L Woodard R Harder M K and Stantzos N 2004 Householder Attitudes to Waste Minimisation Through Home Digestion of Biodegradable Waste Waste and

    Original URL path: http://www.lasa.lv/biologiski-sadalamo-atkritumu-kompostesana-majsaimniecibas-izmantojot-kompostesanas-tvertnes/ (2016-02-18)
    Open archived version from archive


  • Bioloģiski sadalāmo atkritumu savākšana - LASA
    atsevišķā atkritumu tvertnē sk 1 attēlu no kurienes pēc tam izber konteinerā novieto pie mājas savākšanas dienā vai arī ievieto papīra maisā vai tūtiņā ko izmet konteinerā Atdalītie bioloģiski sadalošies atkritumi var tikt savākti izmantojot konteinerus kas ir īpaši pielāgoti šī veida atkritumiem proti nodrošina optimālu gaisa cirkulāciju atkritumu uzglabāšanas laikā līdz ar to novēršot atkritumu smakošanu skat 2 un 4 attēlu Konteinerus izgatavo ņemot vērā speciālas prasības 3 attēls konteinera iekšpuse ir ar vertikāli rievotām sienām kas traucē atkritumu pielipšanu pie sieniņām līdz ar to veicinot gaisa cirkulāciju konteinera sānos un vākā iestrādāti caurumiņi gaisa cirkulācijas nodrošināšanai konteinera pamatnē ir ieklāts režģis kas nodrošina šķidruma noteci Bioloģiski sadalāmo atkritumu tālākā savākšana atkarīga no transportēšanas veida Praksē izmanto divus bioloģiski sadalāmo atkritumu savākšanas veidus 1 pilno atkritumu konteineri nomainot ar tukšu tīru izdezinficētu konteineri Šajā gadījumā izmanto specializētus piekabes veida transporta līdzekļus kuriem ir paceļama platforma var būt nosegta vai vaļēja kravas kaste 5 attēls Šie transporta līdzekļi ir ar mazāku kravnesību taču ir vieglāki līdz ar to vieglāk izbraucami pa lauku ceļiem arī laikā kad ir aizliegums smagajām kravas automašīnām 2 atkritumus izberot specializētā transporta līdzeklī 6 attēls konteinerā tiek ievietots speciāls bioloģiski sadalāms maiss piemēram kukurūzas šķiedru maiss vai izturīga papīra maiss kuru kopā ar atkritumiem izber specializētā transporta līdzeklī Maiss paredzēts lai nodrošinātu ka atkritumu konteiners būtu tīrs Tā kā atkritumu masa ir mitra to nesaspiež bet liekais šķidrums no atkritumu transportēšanas kameras tiek novadīts speciālā uzkrājējā Šīs sistēmas trūkums ir tāds ka konteineri īpaši vasaras sezonā tomēr paliek netīri jo slapjā bioloģiskā masa noārda maisu vai arī maiss neturas pietiekoši stingri un noslīd līdz ar to konteineri nav higiēniski un var sākt smakot kā arī šķidrums no kravas transporta var sākt tecēt un piesārņot apkārtni Šāds transportēšanas veids labāk piemērots blīvo bioloģiski sadalāmo maisu savākšanā kuri ievietoti nevis konteinerā bet maisu turētājā Taču savākšanai ar maisu turētājiem ir trūkumi proti maisus saplēš klaiņojošie mājdzīvnieki putni un grauzēji Visas bioloģiski sadalāmo atkritumu transportēšanas automašīnas bieži mazgā un dezinficē Bioloģiski sadalāmo atkritumu izvešana nedrīkst būt retāk nekā reizi nedēļā lai neattīstītos mušiņu kāpuri un daļēji sadalītie atkritumi nesāktu smakot 7 un 8 attēlā dotas shēmas kā notiek bioloģiski sadalāmo atkritumu savākšana divās pašvaldībās Grieķijā Savākšana tiek organizēta iekļaujot izmaksās bioloģiski sadalāmos maisus un tvertnes katrai mājsaimniecībai un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam Iedzīvotāji konteinerā izmet atkritumus kopā ar maisu Jāatzīmē ka bioloģiski noārdāmo maisiņu izmantošana rada nelielu piemaisījumu daļu bioloģiski sadalāmiem atkritumiem un ir izmantojama tad ja tālākā pārstrādes tehnoloģija pieļauj maisiņu izmantošanu 9 att Atkritumu šķirošana un savākšana no ģimenes māju un lauku sētu mājsaimniecībām Dalītās atkritumu savākšanas sistēma ģimenes māju un lauku māju iedzīvotājiem var tikt īstenota šādos veidos izmantojot konteinerus dažādu veidu atkritumiem 10 attēls iesaistot ģimeņu māju un lauku sētu iedzīvotājus centralizētā šķiroto atkritumu tai skaitā bioloģiski sadalāmo atkritumu savākšanas shēmā kur tos savāc pēc iepriekš noteikta maršruta un savākšanas grafika katram atkritumu veidam Šādu šķiroto atkritumu savākšanu apgrūtina dažādi faktori lauku sētas atrodas tālu no blīvi apdzīvotām vietām tāpēc šāda sistēma nav ekonomiski izdevīga ģimenes

    Original URL path: http://www.lasa.lv/biologiski-sadalamo-atkritumu-savaksana/ (2016-02-18)
    Open archived version from archive

  • Kompostēšanas tehnoloģijas un iekārtas - LASA
    ražotnēs 600 5000 m³ gadā ar pietiekamu komposta laukuma izmēru paredzētu lai traktors var izbraukt gar katru stirpu Šo tehnoloģiju visbiežāk lieto kompostēšanai lauksaimniecībā jo saimniecībā jau ir nepieciešamās jaudas traktors kas kalpo arī citām vajadzībām arī komposta masas mitrināšanai Vidēja apjoma vējrindu komposta ražotnēs piemēram bioloģiskie atkritumi 7 000 t gadā notekūdeņu dūņas 16 000 t gadā izmanto dažādas jaudas speciālos komposta jaucējus Tiem nav nepieciešama papildus darba platība līdz ar to stirpas var novietot tuvu vienu otrai 1 att c e Lai paātrinātu kompostēšanas procesu un nodrošinātu optimālu tā procesu noriti var izmantot slēgta tipa bioreaktorus 2 att 2 Bioreaktoros lai organiskie atkritumi ātrāk sadalītos masa tiek maisīta papildus pievadot gaisu un nepieciešamības gadījumā arī mitrumu Pārstrādes procesa laikā tiek uzturēti optimālie sadalīšanās parametri noteikts mitrums temperatūra skābekļa daudzums vides pH fosfora un slāpekļa daudzums uzturot noteiktas C N C P un C H attiecības Šādu apstākļu nodrošinājums dod iespēju iegūt kompostu ļoti īsā laikā proti no 1 līdz 2 nedēļām Bioreaktori tiek aprīkoti arī ar smaku absorbējošiem filtriem Bioreaktora priekšrocība ir ka kompostēšanās procesu var nodrošināt visu gadu un tā kā kompostēšanas process ir slēgts tad bioreaktori izmantojami arī pārtikas atkritumu kompostēšanai Visplašāk izmantoto reaktoru standartizmērs ir 20 22 m3 2 att Kompostēšanas bioreaktori ar gaisa padevi 2 Kad komposts ir gatavs tad nepieciešams komposta sijātājs 3 att lai atdalītu nesadalījušās rupjās daļiņas un sagatavotu kompostu pārdošanai Rupjo materiālu atkārtoti liek kompostēties Tas reizē kalpo kā ieraugs svaigajam materiālam 3 att Komposta sijātāji Literatūra 1 Zariņa Dz Mutere O Strikauska S Dubova L and Berzins A 2005 Survival of pathogenic agents in compost with added inoculum In Cygas D Aksamitauskas C eds Selected papers vol I Environmental Projection Water Management and Hydraulics The 6th International Conference Environmental Engineering Vilnius Lithuania pp 510 515 2 Bendere R Zariņa

    Original URL path: http://www.lasa.lv/kompostesanas-tehnologijas-un-iekartas/ (2016-02-18)
    Open archived version from archive

  • Aerobās pārstrādes tehnoloģijas - LASA
    un sezonāli atšķirīgi Pamatā atkritumu ķīmisko sastāvu veido ogļūdeņraži proteīni tauki lignīns un minerālvielas Kompostēšanas procesa laikā atkritumu vielu ķīmiskajā sastāvā notiek būtiskas izmaiņas Piemēram augu atlikumi satur oglekli polisaharīdu formā celulozi hemicelulozi lignīnu un tannīnu No visiem uzskaitītajiem savienojumiem gala produkts ir neliels polisaharīdu daudzums kas galvenokārt koncentrējas mikrobu šūnu apvalkos un gumos Apmēram tikai 25 no sākotnējā oglekļa daudzuma ir augsti stabilizētā humusvielu formā Organiskā materiāla atlikums ir 30 līdz 50 pēc sausnas svara kāds bija sākumā 10 Aerācija un apgāde ar skābekli Organiskā materiāla optimālai aerobai sadalīšanās reakcijai ir nepieciešams skābeklis 100 g organiskās vielas sadalīšanai nepieciešami 80 g skābekļa Ir jāapzinās ka komposta kaudzē sākumā nav minētā skābekļa daudzuma un ka papildus nepievadot skābekli šis rādītājs kaudzes iekšpusē nav sasniedzams 2 att 2 att Skābekļa daudzuma izmaiņa komposta kaudzē noteiktos ārējās vides apstākļos 4 Lai noritētu efektīvs kompostēšanas process ir nepieciešama ļoti aktīva aerācija Jāņem vērā ka labi izolētā komposta kaudzē temperatūra drīz var paaugstināties līdz pat 80 C Šādā temperatūrā mikrobi neizdzīvo bet tiek iznīcināti Augsto temperatūru var novērst kaudzi ventilējot t i iesūknējot vai iemaisot kompostējamā materiālā gaisu ar zemāku temperatūru tādejādi vienlaicīgi nodrošinot mikrobu metabolisma procesu ar nepieciešamo skābekļa daudzumu 1 Aerācijai ir divējāda ietekme tā nodrošina mikroorganismu izdzīvošanu un aerācijas iedarbībā sadalās organiskās vielas tādējādi samazinās komposta kaudzes apjoms Komposta kaudze sastāv no trīsfāžu sistēmas cietās vielas ūdens un gāzes Lai optimāli noritētu process tad spraugām starp cietajām daļiņām jābūt 20 30 no kopējā apjoma Skābeklis sasniedz mikrobu šūnas noteiktā secībā iespiežoties brīvās starpās un izšķīstot šķidrajā fāzē Vienmērīga aerācija pilnīgi neizslēdz anaerobo mikroorganismu metabolismu praktiski ikviens kompostēšanas process nav pilnīgi aerobs To apstiprina fakts ka veidojas organiskās skābes un tajā pašā laikā pazeminās vides pH izteikti tas notiek kompostēšanas pirmajā fāzē parādās anaerobā metabolisma procesam raksturīgās gāzes nelielos daudzumos metāns un denitrifikācijas procesa norisē N2O Gaisa krājumu komposta kaudzē parasti mēra un izsaka m3 uz organiskās vielas sausnas kilogramu stundā h 1 Lai varētu novērtēt kompostēšanas procesa efektivitāti organisko vielu sadalīšanās intensitāti un mikroorganismu metabolisma aktivitāti tad nepieciešams no komposta kaudzes izplūdušā gaisā noteikt CO2 daudzumu Optimālais daudzums kas liecina par efektīvu kompostēšanas procesa noriti ir ja CO2 izplūde gaisā ir robežās no 10 līdz 18 Komposta procesa kontrolei novērtē arī skābekli 1 Ūdens pieejamība Ūdens ir viens no būtiskākajiem noteikumiem mikroorganismu darbībai kompostēšanas procesā 3 att Ūdens plūsma kompostējamā substrātā 1 Tā kā skābekļa izplatīšanās ūdenī notiek daudz lēnāk nekā gaisā tad paaugstinātais mitruma daudzums traucē skābekļa iekļūšanu kompostējamajā substrātā Mitrs komposts saista ūdeni kas savukārt samazina skābekļa difūziju tāpēc rodas anaerobas zonas kurās izdalās smakas t i gāzes no kurām dažas izplūdes laikā gaisā oksidējas Sakarā ar biezo ūdens slāni kāds novērojams tad ja mitruma saturs ir augstāks par 60 skābeklis ir izzudis pirms tas var pilnīgi iespiesties ūdens kārtiņā Tajos gadījumos kad ūdens kārtiņa ir plānāka mitruma saturs ir starp 35 un 60 skābeklis iespiežas dziļāk smakojošo vielu koncentrācija šķīdumā ir zemāka un tās tiek oksidētas pirms gāzes izplatās gaisa plūsmā 3 att Kompostējot dažādus atkritumus ar atšķirīgu

    Original URL path: http://www.lasa.lv/aerobas-parstrades-tehnologijas/ (2016-02-18)
    Open archived version from archive

  • Organisko atkritumu sastāva atbilstība bioloģiskās noārdīšanās procesiem - LASA
    piemaisījumu materiālus kas netiks pārstrādāti procesā bioloģiski sadalāmie materiāli nedrīkst saturēt bioloģiskajiem procesiem tādu bīstamu savienojumu piejaukumus kā smagos metālus neorganiskos šķīdinātājus materiālus ar ļoti augstu sēra hlora vai slāpekļa saturu Jāņem vērā ka gatavā komposta kvalitāti nosaka sākotnējo izejvielu sastāvs un kompostēšanas process Vairāku ES valstu lauksaimniecībā izmantojamā komposta sastāva veidošanā ir izslēgtas notekūdeņu dūņas gaļas un zivju atlikumi pieļaujot komposta veidošanu tikai no dārzu un parku kā arī virtuves zaļajiem atkritumiem Lai nodrošinātu kvalitatīva komposta sagatavošanu sadzīves bioloģiski sadalāmie atkritumi ir jāsavāc šķirotā veidā jau to avotā Komposta gatavošanas un kontroles metodes Komposta materiālam ir ieteicams izmantot sadzīves mājsaimniecības dārzu u c atkritumus Lai sabalansētu augu barības elementu attiecību samazinātu slāpekļa zudumus un palielinātu mikroorganismu bioloģisko aktivitāti kompostam vēlams piejaukt fosfora un kālija minerālmēslus Fosfora minerālmēsli ir fosforītu milti pulverveida superfosfāts un fosforģipsis Tie stimulē biotermiskos procesus paātrina humifikāciju un ne tikai saista amonija slāpekli bet arī rada apstākļus lai to varētu absorbēt mikroflora kā arī lai mēslojumā palielinātos fosfora uzsūkšanās efektivitāte Lai izlīdzinātu barības elementu attiecības kompostā un novērstu izsalšanu ziemā kā piedevas lieto 1 2 kālija sāļus Mikrobioloģiskie procesi noris plašā vides reakcijas diapazonā no pH 5 5 līdz pH 7 6 taču nitrifikācijas procesi visaktīvāk noris tad ja pH ir 6 8 7 3 Lai nodrošinātu vajadzīgo vides reakciju skābai videi jāpievieno kaļķošanas materiāli 1 2 Izvietojot atkritumus kā komposta tvertnē tā kaudzē jāņem vērā līdzsvars starp ļoti mitriem un ļoti sausiem oglekli saturošiem atkritumiem Katrs atkritumu slānis nedrīkst būt biezāks par 10 15 cm Katru slāni samitrina apsmidzinot to ar ūdeni vai labāk ar atšķaidītu iepriekšējā komposta šķīdumu lai intensificētu kompostēšanas procesu un novērstu nepatīkamo smaku rašanos Darba secība Pirmais etaps kompostēšanas vietā kompostējamā iekārtā vai tieši uz augsnes liek pamatā rupju granti Otrais etaps 8 10 cm biezā kārtā liek atkritumus ar niecīgu oglekļa saturu Trešais etaps iepriekšējai kārtai virsū 10 15 cm biezā kārtā liek atkritumus ar augstu oglekļa saturu Ceturtais etaps vēl virsū uzliek ap 3 cm biezā kārtā gatavu kompostu Piektais etaps visus četrus slāņus rūpīgi sajauc No otrā līdz ceturtajam etapam darāmo atkārto tik ilgi kamēr komposta kaudze sasniedz 3 m bet tvertnē 1 2 m augstumu Protams ka starp katru pirmo un piekto etapu pēc mitro un sausā materiāla sajaukšanas ir jāpievieno arī kāds konkrēts slāpekli saturošs atkritums jāievēro lai C N attiecība būtu tuva 30 Ja ir sagatavots kompostējamais materiāls un ir iesākta tā kompostēšana bet pirmo 3 4 dienu laikā nenotiek temperatūras paaugstināšanās tad jāpārbauda vai substrātā ir pietiekams mitrums sākumā tas var būt vairāk par 60 To praktiski var izdarīt paņemot substrātu saujā un saspiežot Ja veidojas pika no kuras neizdalās ūdens tad mitrums ir pietiekamā daudzumā ja ar mitrumu viss ir kārtībā tad kompostējamam materiālam steidzīgi jāpievieno ar slāpekli bagāti atkritumi labi jāsajauc un jāmēra temperatūra ja kompostējamajam materiālam ir tendence ātri ieskābt piem piena sūkaliņām u tml tad jāpievieno neitralizējoši komponenti dolomīta milti krīts u c Šajā gadījumā jābūt ļoti piesardzīgiem it sevišķi ja ir atkritumi ar augstu slāpekļa saturu jo nedrīkst pārkaļķot

    Original URL path: http://www.lasa.lv/organisko-atkritumu-sastava-atbilstiba-biologiskas-noardisanas-procesiem/ (2016-02-18)
    Open archived version from archive

  • Kompostēšanas aizsākumi - LASA
    aukstas ēnas Rukšāns 1984 Pret vēju komposta kaudzi aizsargā ar dzīvžogu kas lielos dārzos var būt krūmi plūškoks lazda nedaudz attālāk arī vilkābele bet mazdārziņos derīgie augi rindā sētas kāršu pupas kaņepes avenāji vai dižās saulespuķes vai režģa žogs kas cieši pieaudzis ar viengadīgām vasaras puķēm Parocīgi divas vai vairākas kaudzes izvietot paralēli blakus jo tad var vienas kaudzes komposta materiālu ar lāpstu pārcelt otrā Komposta kaudzi parasti izvieto uz zemes dārza dziļumā viegli pieejamā vietā paredzot vietu ķerrai un šķidrā mēslojuma mucai Vēlams līdz komposta kaudzei iekārtot plātņu celiņu lai atvieglotu piekļūšanu ar pilnu virtuves atkritumu spaini jebkuros laika apstākļos Komposta laukuma vieta nav jāmaina jo tur zemē jau būs no iepriekšējā komposta palicis ieraugs kompostēšanas procesam nepieciešamās sīkbūtnes baktērijas sēnes No zemes kaudzē iekļūst sliekas un kad tām vairs nav ko pārstrādāt vai pasliktinās dzīves apstākļi atgriežas atpakaļ zemē J Rukšāns iesaka lai kaudzē nevarētu uzkrāties mitrums ap kaudzes laukumu jāizrok 10 20 cm dziļš grāvītis Ja dārza zeme ir mālaina tad grāvīti piepilda ar smiltīm drenāžu Savukārt ja augsne ir smilšaina tad lai nepieciešamais mitrums ātri neiesūktos zemē rīkojas pretēji paklāj zem kaudzes mālu lai šī starpkārta uzkrātu lietus ūdeni un komposta trūdēšanas procesā radušās sulas Pēc gatavā komposta izmantošanas šai pamatkārtai atkal var kraut virsū jauno izejmateriālu Kaudzes platums 2 3 m Sudrabs 1943 1 5 2 m Rukšāns 1984 Kaudzes augstums 1 1 5 m Komposta gatavošanas princips ir nemainīgs labi sajaukti organiskie atkritumi mitra konsistence vaļīga gaisu caurlaidīga kaudzes uzbūve saglabāts siltums Kompostā ievieto Saimniecības atkritumus Sudrabs 1943 pagalma saslaukas pelni sodrēji izbarošanai nederīgās lapas zāle nezāles bez sēklām dūņas mēsli Dārza un mājas atkritumus Rukšāns 1984 dārza atkritumi pļauta zāle nezāles augļu mizas un serdes sakņu atkritumi dzīvžogu un koka zariņu griezumi izmantota zeme no kastēm un podiem novītušas puķes lapas mājas atkritumi augļu un kartupeļu mizas sakņu pārpalikumi olu čaumalas kafijas un tējas biezumi mati papīra salvetes avīžu papīrs pape zāģskaidas samitrināti lai labāk sadalītos J Rukšāns jau 1984 gadā ir aicinājis mājsaimniecībā ieviest dalīto atkritumu savākšanas sistēmu 2 atkritumu konteineru sistēmu kur vienā atkritumu spainī ievieto tukšās konservu kārbas nederīgās stikla burkas plastmasu un citu iesaiņojumu bet otrā mājas atkritumus kas spēj sadalīties komposta kaudzē Komposta izejmateriālus var vākt no dēļiem izgatavotā kastē Kad izejmateriāls savākts pietiekami daudz to pārcilā ar lāpstu un sajauc lielākos gabalus ar lāpstu sadrupina puķu kātus un sīkos zariņus saīsina līdz 10 cm garumam Jo sīkāk sasmalcināti atkritumi jo straujāk sākas sadalīšanās process kompostā Jaunās komposta kaudzes materiālu kārtas ir apakšējā kārtā jāliek 5 20 cm biezs vaļīgi sakrauts rupjākais materiāls sasmalcināti koku un krūmu zari kas nodrošina gaisa cirkulāciju un ūdens novadīšanu klasiskā komposta kārta apmēram 30 40 cm vaļīgi izklāti atkritumi kuriem pāri pārkaisīti nedaudz dzīvnieku mēsli vai ragvielas asins un kaulu miltu maisījums augsnes sīkbūtņu pievilināšanai tad aizbārsta sauju ogļskābā kaļķa plāna augsnes vai gatava komposta kārta kas ja ir sausa jāsamitrina ar siltu stāvējušu ūdeni no mucas Ja nav augsnes kārtas tad var izlīdzēties ar zemi pie izravēto nezāļu saknēm atkal nākošā

    Original URL path: http://www.lasa.lv/kompostesanas-aizsakumi/ (2016-02-18)
    Open archived version from archive


archive-lv.com, 2016-12-04