archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » J » JELGAVA.LV

Total: 1097

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Jelgava - pilsēta izaugsmei! / Pilsēta / Ziņas / Galerija / 2008.gads
    Latvijas 1 līgas futbola čempionāta spēlē ar rezultātu 2 1 pārspēja FS Metta LU Vairāk BK Zemgale uzvar SEB BBL spēlē 06 10 2008 4 oktobrī Jelgavas sporta hallē savu pirmo mājas spēli jaunajā sezonā un otro spēli SEB BBL Izaicinājuma kausā aizvadīja basketbola klubs Zemgale kuri pārspēja Igaunijas komandu Welg ar rezultātu 86 77 Vairāk Atklāj Jelgavas 4 vidusskolas pārbūves pirmo kārtu 30 09 2008 Otrdien 30 septembrī plkst 11 00 notiks Jelgavas 4 vidusskolas pārbūves 1 kārtas nodošana ekspluatācijā Būvdarbu kopīgās izmaksas ir 944 tūkstoši lati Vairāk Metālapstrādes diena Jelgavā 30 09 2008 26 septembrī Jelgavā notika metālapstrādes diena ar mērķi popularizēt profesionālās izglītības iestādes kur var apgūt metālapstrādes arodu kā arī iepazīstināt pilsētas iedzīvotājus un viesus ar jauninājumiem metālapstrādes jomā un dažādiem to mūsdienīgiem risinājumiem Vairāk Vēsturisko vārtu vietās būs piemiņas zīmes 25 09 2008 Jelgavā plānots uzstādīt simboliskas piemiņas zīmes vietās kur vēsturiski atradušies vārti iekļūšanai pilsētā Vairāk Iepazīsies ar projektu Daudzfunkcionālā atbalsta centra izveide bērniem ar īpašām vajadzībām Jelgavā 22 09 2008 Otrdien 23 septembrī plkst 10 00 Jelgavas domē Lielajā ielā 11 sēžu zālē Jelgavas pašvaldības vadība tiksies ar Norvēģijas ārlietu ministrijas un Norvēģijas Finanšu instrumenta amatpersonām pārstāvjiem no LR Finanšu ministrija un Bērnu ministrijas lai iepazīstinātu ar projekta Daudzfunkcionālā atbalsta centra izveide bērniem ar īpašām vajadzībām Jelgavā realizāciju Vairāk Sveic labākos jūlija un augusta sportistus 16 09 2008 16 septembrī Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis sveica Jelgavas sportistus kuri guvuši izcilus panākumus sporta sacensībās jūlijā un augustā Vairāk Talkā piedalās vairāk kā tūkstotis cilvēku 15 09 2008 Sestdien 13 septembrī Lielajā Talkā Jelgavā piedalījās vairāk kā tūkstotis cilvēku kuri savāca 2310 piecdesmit litru maisus ar atkritumiem Pilsētā lielākas vai mazākas talcinieku grupas bija sastopamas divdesmit vietās Lielupes un Driksas krastos Pasta un Pils salās Valdekā Kārniņos Būriņu ceļā Vecpilsētā Veselības takā pie

    Original URL path: http://www.jelgava.lv/pilseta/zinas/galerija0/2008gads/ (2016-02-17)
    Open archived version from archive


  • Jelgava - pilsēta izaugsmei! / Pilsēta / Ziņas / Video
    Ziņas Galerija Video Arhīvs Par Jelgavu Sabiedrība Izglītība Jauniešiem Kultūra un atpūta Sports ES Vides rūpe Sākums Pilsēta Ziņas Video Saistītās mājas lapas Pilsētsaimniecība Kultūra Sabiedrības integrācijas pārvalde Izglītības pārvalde Sociālo lietu pārvalde Kompetenču attīstības centrs Zemgales INFO Vēstures un mākslas muzejs Zinātniskā bibliotēka Pašvaldības policija Tūrisma centrs Sporta servisa centrs Jelgavas ūdens Jelgavas poliklīnika Jelgavas pilsētas slimnīca Medicīnas sabiedrība OPTIMA 1 Jelgavas autobusu parks Nekustamā īpašuma pārvalde Jelgavas komunālie

    Original URL path: http://www.jelgava.lv/pilseta/zinas/video0/86618/ (2016-02-17)
    Open archived version from archive

  • Jelgava - pilsēta izaugsmei! / Pilsēta / Par Jelgavu / Vēsture
    baznīcas zvanu tornis 1693 gadā pirmie bruģēšanas darbi Jelgavas tirgus laukumā 1693 gadā Jelgavā pirmais piemineklis Sv Trīsvienības baznīcas pagalmā kapos uzcelts piemineklis pilsētas kādreizējam fogtam Jostam Mölleram un viņa ģimenei 1697 gada pavasarī hercoga Frīdriha Kazimira galmā Jelgavā viesojas lielā krievu sūtniecība kuras sastāvā inkognito ir Krievijas valdnieks Pēteris I Otrreiz viņš Jelgavu apmeklē 1709 gadā lai vienotos par savas brāļa meitas Annas precībām ar troņmantinieku Fridrihu Vilhelmu 1700 gadā izgatavots kokgrebums Jelgavas panorāma Vecākais attēls par Jelgavu Šis attēls līdz 1740 gadam bija Kurzemes kalendāra titullapā 1701 gada 23 jūlijā Jelgavu ieņem zviedru karaspēks 1705 gada 16 jūlijā Jelgavu aplenc krievu karaspēks Pētera I vadībā Zviedru garnizons kapitulē 4 septembrī 1706 gada 24 martā krievu armija spiesta atkāpties un uzspridzina pilsētas vaļņus un pili 1710 gada 21 jūlijā starp Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhelmu un Krievijas cara Pētera I pusbrāļa meitu Annu Ivanovnu tiek parakstīts laulību līgums Pēc kāzām Pēterburgā atceļa uz Jelgavu jaunais hercogs mirst un hercogiene Anna Ivanovna ierodas Jelgavā kā atraitne 1711 gadā Jelgavā par mācītāja palīgu strādā Vilhelms Šteineks pirmais latviešu izcelsmes dzejnieks Līdz 1730 gadam hercogiene Anna Ivanovna dzīvo Jelgavā un pamet to kad tiek izraudzīta par Krievijas ķeizarieni 1737 gada 22 jūnijā par Kurzemes un Zemgales hercogu muižnieki izraudzījās Annas Ivanovnas favorītu Ernestu Johannu Bīronu Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī dinastiju maiņa Ketleru vietā nāk Bīroni 1737 gadā tiek saspridzināta vecā Jelgavas pils un uzsākta jaunas baroka pils celtniecība pieaicinot par arhitektu itāli Frančesko Bartolomeo Rastrelli 1738 gadā svinīgi ieliek pamatakmeni un sudraba piemiņas plāksni Bīronu pilij Jelgavā 1739 gadā atver Svētās Trīsvienības baznīcas skolu 1740 gada 20 novembrī kad Krievijā pēc Annas Ivanovnas nāves notiek galma apvērsums Ernestu Johannu Bīronu arestē un izsūta trimdā 1740 gadā Rātskungi nolemj celt jaunu rātsnamu kuru 1743 gada 21 augustā iesvēta bet 24 augustā rātskungi te sanāk uz pirmo sēdi Rātsnams vēlāk pilsētas domes un valdes nams tiek izmantots līdz 1944 gada vasarai kad kara darbības rezultātā ēka iet bojā 1754 gadā nodibināta brīvmūrnieku loža Pie trim kronētiem zobeniem 1758 gadā Jelgavā iznāk pirmais kalendārs latviešu valodā Laiku Grāmata kas aizsāk laicīgo un praktisko zināšanu popularizāciju Latvijā 1759 gadā Jelgavā ierodas un īsu brīdi valda Polijas karaļa Augusta II dēls Kārlis 1762 gadā no Austrumprūsijas Jelgavā ierodas Johans Frīdrihs Hartknohs pirmais grāmatu tirgotājs Baltijā 1763 gada 22 janvārī Jelgavā atgriežas un hercogu Kārli padzen Ernests Johans Bīrons Atsākas Jelgavas pils celtniecības darbi kuros arhitektam Frančesko Bartolomeo Rastrelli palīdz jaunais dāņu arhitekts Severīns Jensens 1764 gadā Ernsts Johans savā pilsētas pilī uzņem Krievijas carieni Katrīnu II 1764 gada oktobrī Jelgavā ierodas Eiropā labi pazīstamais blēdis Kazanova kurš šeit uzdodas par lietpratēju dažādās inženierzinātnēs 1766 gadā sāk iznākt pirmā avīze Jelgavā Mitauische Nachrichten tās redaktors ir filozofs Johans Georgs Hāmanis 1769 gadā vara hercogistē tiek nodota Pēterim Bīronam No 1769 gada līdz 1919 gadam darbojas Stefenhāgena tipogrāfija 19 gs tā ir lielākā Baltijā tajā apprecot hercoga Ernsta Johana galma grāmatizdevēja Līdtkes atraitni savu karjeru grāmatizdevniecībā aizsāk hercoga bārddzinis Johans Frīdrihs Stefenhāgens 1744 1812 1772 gada 8 decembrī nepabeigtajā Jelgavas pilī ar savu ģimeni iegāja Johans Ernests Bīrons un jaunajā pilī pēc 20dienām varenais hercogs mirst Apglabāts viņš tiek pils kapenēs līdzās Ketleru dzimtas hercogiem 1773 gadā savu darbību beidz jezuītu misija 1775 gadā Jelgavā tiek atvērta augstskola Academia Petrina Jaunās ēkas autors arhitekts Severīns Jensens Skolas projektu izstrādāja šveiciešu akadēmiķis Georgs Zulcers 1778 gadā Jelgavu apmeklē Eiropā pazīstamais brīnumārsts un kāršu blēdis Magno Kavallo 1779 gadā Jelgavā ierodas blēdis un brīvmūrnieks Kaliostro kurš nodibina Jelgavā brīvmūrnieku ložu Loze de Adaption Par šo blēdi savu grāmatu Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaliostro uzturēšanos Jelgavā 1779 gadā un tur izdarītajām maģiskajām operācijām saraksta rakstniece Eliza fon der Reke saņemot kā dāvanu pateicībā no Krievijas ķeizarienes Katrīnas II Falcgrāves muižu 1783 gadā pie Academia Petrina izveido observatoriju kas ir 1 Latvijā un 2 Baltijā 1785 gadā Jelgavā tiek atvērta publiskā bibliotēka 1785 gada 26 jūnijā mehāniķis Johans Ernets Bīnemanis palaiž pirmo gaisa balonu 1788 gadā Jelgavā uzcēla namnieku teātri 1790 gada 24 aprīlī jelgavnieki Francija salielās revolūcijas ietekmēti pilsētas valdes namā sastādīja sarakstu prasot no hercoga Pētera pilsoņiem lielākas tiesības Daudzi pilsoņi izveidoja ūniju Mākslinieku un profesionāļu pilsonība To vadīt uzņēmās reformatoru baznīcas mācītājs Johans Tilings 1791 gadā sabiedrības izklaidei nodibina Kazino biedrību kura savām vajadzībām iesāk celt namu vēlāko Kurzemes bruņniecības namu 1791 gadā 28 oktobrī hercoga Pētera rīkojums kas liek Jelgavas pilsoņiem bruģēt ielas 1792 gadā 13 decembrī Jelgavā notiek dzirnavnieku dumpis ko apspiež pielietojot šaujamieročus Nogalina 14 un ievaino 9 cilvēkus 1793 gadā tieslietu padomnieks advokāts K L Tečs sagatavo testamentu kas paredz izveidot Mīlestības aleju tā savienotu viņa un viņa drauga galma padomnieka S G Švandera kapus Katru gadu pirmā amatnieka meita kas iziet pie vīra saņemtu nelielu naudas summu bet par to viņai ir jāiestāda 12 bērzi alejā Tradīcija ir spēkā līdz 2 pasaules karam 1795 gada 17 martā Kurzemes muižnieku landtāgs pieņēma deklarāciju par pakļaušanos Krievijai 1795 gada 28 martā hercogs Pēteris spiests parakstīt Pēterburgā savu atteikšanos no troņa 1795 gada 27 maijā beidz pastāvēt Kurzemes un Zemgales hercogiste Jelgava kļūst par Krievijas guberņas Kurzemes guberņas centru Pirmais gubernators ir Pēteris fon der Pālens 1795 gada augustā notiek pirmā Jelgavas iedzīvotāju skaitīšana Saskaita 9948 iedzīvotājus no tiem 3546 latvieši 5120 vācieši 243 krievi 1039 ebreji Dzīvošanai derīgas 630 mājas no kurām 493 atradās iekšpus pilsētas vaļņiem 137 ārpus 1796 gadā rīkojums visiem Kurzemes iedzīvotājiem braucot uz Jelgavu ņemt līdzi bruģakmeņus ko izmantoja Jelgava ielu bruģēšanai 1797 gadā Jelgavā dzīvo 10 093 iedzīvotāji 1798 gada martā Jelgavā ierodas Francijas karalis Luijs XVIII kurš franču revolūcijas laikā ir izdzīts trimdā Viņš uzturas Jelgavā līdz 1801 gada janvārim Atkārtoti viņš kā Liles grāfs ar nelielu svītu atgriežas 1804 gadā un paliek te līdz 1807 gadam 1800 gada 6 martā Uz pieņemšanu pie Luija XVIII pirms sava Alpu karagājiena ierodas Aleksandrs Suvorovs 1801 gadā Krievijas cars Pāvils I izdeva likumu paredzot Jelgavā Academia Petrina vietā izveidot universitāti Jaunais cars Aleksandrs I šo likumu atcēla Universitāte formāli pastāv 109 dienas 1802 gadā Staļļu laukuma Staļļplača rietumu malā uzceļ lielu teātra namu pirmo speciāli būvēto teātra ēku Latvijā Tajā 1500 vietas t sk 1090 sēdvietas 1802 gadā Jelgavā dzīvo 9 395 iedzīvotāji 1805 gada janvārī atkal Jelgavā ierodas Francijas karalis Luijs XVIII un uzturas pilsētā līdz 1807 gada septembrim 1810 1823 gads Vaļņus ap pili nojauc to vietā izveido parku tā saukto Pilsdārzu un apstādījumus 1812 gadā Jelgavā nodibina pirmo meteoroloģisko staciju 1812 gada franču armijai un tās sabiedrotajiem iebrūkot Krievijā Kurzemē ienāk prūšu karaspēks kas okupē Jelgavu 21 jūlijā Franči paziņo par Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu 1812 gada 27 septembrī pie Jelgavas notiek kauja starp prūšu un krievu karaspēku kas mēģina iekļūt Jelgavā pa Lielupi ar liellaivām Franči un to sabiedrotie pamet Jelgavu 19 decembrī 1815 gada 23 novembrī Jelgavā nodibina Kurzemes Literatūras un mākslas biedrību 1818 gada 30 augustā klātesot Krievijas caram Aleksandram I Jelgavā tiek pasludināta zemnieku brīvlaišana no dzimtbūšanas Kurzemē 1818 gada 18 novembrī Ģenerālgubernators marķīzs Pauluči apstiprina Kurzemes provinces muzeja un Ateneum biedrības priekšlasījumu klubs dibināšanas aktu radies otrs vecākais muzejs Latvijā 1819 gadā dibināta zemākās pakāpes skola meitenēm Dārtas skola 1820 gada 1 augustā Jelgavas ielas visas nolīdzinātas vienā līmenī un nobruģētas 1820 1825 gads Jelgavas pils austrumu spārnā ierīko hercogu kapenes 1822 gada 5 janvārī pēc Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedra mācītāja Kārļa Fridriha Vatsona Watson 1777 1826 ierosinājuma Jelgavā sāk iznākt pirmais laikraksts latviešu valodā Latviešu Avīzes 1826 gadā Jelgavā ir 10 130 iedzīvotāju 1830 gadā uzsāk šosejas starp Jelgavu un Rīgu izbūvi 1838 gadā Academia Petrina vietā izveido guberņas ģimnāziju 1840 gadā Latvijā uzņemts pirmais dagerotips attēlota Academia Petrina 1849 gadā pirmā latviešu teātra izrāde Jelgavā 1856 gadā ar J Alunāna Dziesmiņu publicēšanu uz sabiedriskās skatuves uznāk jaunlatvieši 1862 gadā Sv Trīsvienības baznīcas zvanu tornis paaugstināts līdz 74 4 m augstumam kļūstot par galveno pilsētas dominanti un trigonometrisko atskaites punktu 1864 gadā Jelgavas iedzīvotāju skaits sasniedzis 22 901 1868 gadā pie Svētās Annas baznīcas latviešu lauku draudzes nodibina kori Līgo 1868 gada 30 augustā Jelgavas latvieši nolemj sakarā ar latviešu brīvlaišanas 50 gadadienu svinēt svētkus ko sauc par brīvlaišanas svētkiem Šie svētki cēla latviešu nacionālo pašapziņu 1868 gada 21 novembrī svinīgi atklāj Jelgavas Rīgas dzelzceļu 1872 gadā dibināta 30 augusta Svētku komiteja par piemiņu dzimtbūšanas atcelšanai Kurzemē tās priekšsēdētājs Pēteris Alunāns 1873 gada 3 novembrī atklāj dzelzceļu Jelgava Reņģe 1880 gada 7 maijā Krievijas iekšlietu ministrs apstiprina statūtus Jāņa Neimaņa un Jura Mātera dibinātajai Jelgavas latviešu biedrībai kas savu darbību ar dibināšanas sapulci sāk 10 jūnijā 1880 gadā tiek atklāts pirmais ūdensvada tornis Jelgavā 1883 gadā Annas baznīcas dārzā un Sv Trīsvienības baznīcas skvērā iestādīts ozols Mārtiņa Lutera 400 dzimšanas dienas piemiņai 1887 gadā Jelgavā mācītājs Ludvigs Katerfelds dibina Tabora iestādi slimnīcu garīgi slimajiem kas apvienojoties ar 1901 gadā dibināto Ģintermuižas slimnīcu 1921 gadā kļūst par Republikas Jelgavas psihoneiroloģisko slimnīcu 1889 gada 30 augustā brīvlaišanas svētkos uzceļ speciālu ēku kurā var pulcēties 4000 klausītāju un 800 dziedātāju 1889 gadā Jelgavā sākas galveno ielu pārbruģēšana ar kaltiem akmeņiem un namu pievienošana kanalizācijai 1893 gadā Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas organizētajā priekšlasījumā J Jansons Brauns vairāk kā 1000 klausītājiem nolasa savu referātu Domas par jaunlaiku literatūru to uzskata par jaunās strāvas idejisko aizsākumu Latvijā 1895 gadā Jelgavā notiek IV Vispārējie latviešu dziesmu svētki pagaidām pirmie un vienīgie Vispārējie dziesmu svētki ārpus Rīgas 1895 gadā agronoma Jāņa Bisenieka vadībā notiek vispārējās lauksaimniecības izstādes ierīkošana Jelgavā 1898 gadā atklāj baroka stilā projektēto Kurzemes Provinces muzeja ēku arh Vilhelms Neimanis 1849 1919 kas ir pirmā speciāli muzejam projektēta ēka Latvijā Šo projektu Neimanis vēlāk izmanto Mākslas muzeja ēkai Rīgā 1900 gadā izdod Latvijā pirmo sievietēm adresēto žurnālu latviešu valodā Modes Vēstnesis 1906 gadā Jelgavas cietumā pusgada cietumsodu izcieš Jānis Čakste kurš no 1905 1907 gadam aizstāv revolucionārus kā advokāts un darbojas Krievijas Valsts domē parakstot Vīborgas uzsaukumu 1906 gadā komponista Ata Kauliņa redakcijā Jelgavā iznāk Latvijā pirmais mūzikas mēnešraksts Mūzikas druva latviešu valodā 1910 gada 30 janvāri tiek atklāts jaunuzceltais Jelgavas latviešu biedrības nams 1910 gadā uzcelta gāzes iestāde un sākas ielu apgaismošana ar gāzes laternām Jelgavā ir 59 ielas ar gandrīz 2000 dzīvojamām ēkām 1915 gada maija sākumā pirmais pasaules karš ir sasniedzis Jelgavas pievārti 1915 gada 4 maijs Jelgavā notiek manifestācija par godu latviešu zemessargu uzvarai pār vāciešiem pie Ruļļiem J Čakste izvirza ideju par latviešu brīvprātīgo vienību izveidošanu cara armijā bet Krievijas Valsts Domes deputāti J Goldmanis un J Zālītis panāk ka drīkst organizēt latviešu strēlnieku bataljonus 1916 un 1917 gadā Jelgavā ierodas Vācijas ķeizars Vilhelms II 1918 gada 15 martā vācieši izsludina Kurzemes hercogistes atjaunošanu ieceļot princi Joahimu par hercogu 1919 gada 2 janvārī no Rīgas uz Jelgavu pārcēlās Latvijas Pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā kas 6 janvārī pārcēlās tālāk uz Liepāju Savu pirmo kaujas pavēli Pagaidu valdībai uzticamajam karaspēkam deva pulkvedis Oskars Kalpaks Jelgava bija neoficiālā Latvijas galvaspilsēta un ieguva tiesības savā pilsētas ģerbonī nest Latvijas Republikas mazo valsts ģerboni 1919 gada 5 janvārī Jelgavā ierodas Oskars Kalpaks un izdod savu pirmo pavēli Latvijas armijai tiek saformēts t s Kalpaka bataljons Tā virsnieku rezerves rotu komandē Jānis Balodis vēlākais Atbrīvošanās kara varonis Līdz 1919 gada 18 martam pilsētā valda lielinieki un sarkanais terors 1919 gada 21 jūnijā Jelgavā ieradās Pihnoss Bērmanis kurš sevi dēvēja par pulkvedi un kņazu Bermontu Avālovu Jelgava kļūst par Rietumu Krievijas atbrīvošanās armijas galveno mītni No Jelgavas tiek vadīta šīs armijas uzbrukums Rīgai oktobrī 1919 gada 21 novembris Jelgava tiek atbrīvota no Bermonta karaspēka Oficiālās bermontiādes beigas 1920 gadā Jelgavā dzīvoja 19 640 cilvēki 1922 gada 15 oktobrī uzstādīts piemineklis Brīvības karā pie Jelgavas kritušo un tur apbedīto karavīru piemiņai Meža kapos meta aut Aleksandrs Strekavins Tas ir pirmais piemineklis Brīvības karā kritušajiem Latvijā 1924 gada 9 novembris Meža kapos iekārtots nodalījums angļu karavīru kapiem tajos apglabāti visi Latvijas teritorijā I pasaules kara laikā mirušie angļu karavīri 1926 gadā Jelgavā darbu uzsāk pirmā Latvijā uzceltā cukurfabrika 1929 gadā Jelgavas teātrī uzbūvē Latvijā pirmo skatuvi ar grozāmo ripu 1930 gada 31 augustā atklāj pieminekli Latvijas valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem tēlnieks K Jansons 1932 gadā stacijas laukumā atklāj tēlnieka K Jansona veidoto pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem Lāčplēsis un Melnais bruņinieks 1935 gadā Jelgavā iedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 34 099 1937 gada 5 septembris Jelgavā svin Pļaujas svētkus kas vienlaicīgi ir arī K Ulmaņa 60 dzimšanas dienas svinības 1939 gadā pēc Jelgavas pils atjaunošanas un nosaukšanas par Viestura piemiņas pili Jelgavā izveido jaunu augstskolu Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju 1940 gada 17 jūnijā Jelgavā ienāk Padomju Savienības karaspēks tanku kolonnas 1940 gada 30 septembrī Jelgavas 1 vidusskolas audzēkņa Friča Skursteņa dzīvoklī Slimnīcas ielā nodibina organizāciju Brīvā Latvija kas cīnījās pret padomju okupāciju 1941 gada 14 jūnijā arī no Jelgavas stacijas savu Golgāta ceļu uzsāka vairākos etapos aptuveni 8000 Latvijas pilsoņu 1941 gada 22 jūnijā sākoties otrajam pasaules karam vācu aviācija bombardē Jelgavas aerodromu Vācu karaspēks ieņem Jelgavu 29 jūnijā Līdz 1941 gada 13 oktobrim nacisti nobendējuši Jelgavas apkārtnē 3576 cilvēkus Holokaustā iet bojā ap 2000 Jelgavas ebreji 1944 gada 4 jūnijs Lūcijas Garūtas kantātes Dievs Tava zeme deg pirmatskaņojums Sv Trīsvienības baznīcā solisti Ā Kaktiņš M Vētra L Garūta un Reitera koris 1944 gada 27 jūlijā Jelgavai sākas padomju aviācijas uzlidojumi Kaujās par pilsētu tā tiek nodedzināta Frontes līnija pie Jelgavas ir līdz 10 oktobrim kaut padomju laikā 31 jūliju uzskata par Jelgavas atbrīvošanas dienu no vācu varas Šajās kaujās tiek sagrauti 90 no pilsētas apbūves 1945 gada 5 februārī no Jelgavas uz Sibīriju dodas pirmais arestēto mierīgo iedzīvotāju ešelons 1948 gada 29 augustā atklāj Raiņa parku 1957 g tajā uzstāda K Zemdegas veidoto Raiņa krūšutēlu 1949 gada maijs vietējās varas lēmums novākt visus pieminekļus kuri atgādinātu par Latvijas Republikas laiku 1949 gada 25 martā no Jelgavas atkal tiek vesti uz Sibīriju izsūtītie Līdz 1950 gadam padomju varas iestādes tur Jelgava vācu karagūstekņus 1951 gada 7 aprīlī Jelgavā novērots augstākais ūdens līmeis palu laikā 383 cm virs nulles appludinot 40 no Jelgavas teritorijas 1965 gadā darbu uzsāk Jelgavas Ādolfa Alunāna Tautas teātris 1969 gada 12 janvārī gāzes noplūdes rezultātā notiek sprādziens dzīvokļu mājā Raiņa ielā 9 kā rezultātā bojā iet 39 bet ievainoti 11 cilvēki 1975 gadā uzcelta RAF rūpnīca 1981 gadā Jelgavā dzīvoja 69 5 tūkstoši iedzīvotāju Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta Latvijā Jelgava ir liels rūpnieciskās ražošanas centrs lielākais uzņēmums ir RAF Rīgas autobusu fabrika kas ražo Padomju Savienībā populāros mikroautobusus Jelgava ir ievērojams dzelzceļa mezgls ko NATO paredz savos Padomju Savienības ātombombardēšanas plānos kā vienu no mērķiem 1987 gadā atklāts piemineklis latviešu glezniecības vecmeistaram Ģedertam Eliasam 1987 gadā aktrisei jelgavniecei Elzai Radziņai piešķirts Jelgavas Goda pilsones tituls 1988 gadā jelgavnieki aktīvi iesaistās Latvijas Tautas frontes sadarbībā un palīdz tai iegūt varu Jelgavas pašvaldībā 1989 gadā 1988 gada 18 novembrī Academia Petrina ēkas tornī paceļ Latvijas valsts karogu 1989 gads pēc 55 gadu pārtraukuma notiek demokrātiskas vēlēšanas kurās uzvar Latvijas TF kandidāts Jānis Bunkšs 1989 gadā izveido piemiņas vietas padomju represijās cietušajiem 1990 gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jelgavā sākas lielas pārmaiņas kas ietekmē pilsētas padomju laikos izveidojušos ekonomisko dzīvi Darbu beidz daudzas padomju laika rūpnīcas tiek izvests padomju karaspēks 1992 gadā atklāts atjaunotais K Jansona piemineklis Lāčplēsis un melnais bruņinieks 2000 gadā beidzas stagnācijas un ekonomiskās krīzes laiks pilsētā pilsētā palēnām sāk atjaunoties ražošana tiek celti jauni uzņēmumi ražotnes renovētas izglītības kultūras un sporta iestādes 2000 gadā atjaunots hercoga Jēkaba laukuma nosaukums 2002 gadā apstiprināts Jelgavas ģerbonis 2003 gada 14 novembrī atklāts piemineklis Latvijas valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem 2004 gada maijā lielāka daļa Jelgavas iedzīvotāju atbalsta Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2007 gadā tiek atklāts pārbūvētais Uzvaras parks Tas kļūst par vienu no nozīmīgākajām lielo kultūras pasākumu norises vietām pilsētā 2010 gada 25 augustā atklāta autobusu rūpnīca AMO Plant kas ir mēģinājums atjaunot autobūves industriju Latvijā 2010 gada 2 s eptembrī atklāj Zemgales Olimpisko centru ar modernu vieglatlētikas stadionu futbola laukumu slēgto halli ar 2000 sēdvietām BMX trasi 2010 gada 16 novembrī atklāj renovēto Svētās trīsvienības baznīcas torni kurā izvietotas vēstures ekspozīcijas par pilsētu un Jelgavas reģionālais tūrisma centrs 2011 gada 16 jūnijā oficiāli atklāj Lielupes labā krasta aizsargdambi no Lielupes tilta līdz dzelzceļa tiltam uz kura izbūvēta promenāde kā arī pilsētnieku atsaucību izpelnās labiekārtotā peldvieta 2012 gada 15 novembrī atklāts gājēju tilts pār Driksu kas savienu pilsētas centru ar Pasta salu Pēc iedzīvotāju balsojuma internetā tiltam piešķirts Mītavas vārds 2013 gada 24 jūlijā Nacionālie bruņotie spēki saņēma patruļkuģi vārdā Jelgava 2013 gada 2 septembrī pie Mītavas tilta svinīgi atklāta skulptūra Jelgavas students 2013 gada 11 septembrī atklāta lielākā biomasas koģenerācijas stacija Latvijā kas var nodrošināt līdz 85 pilsētas centralizētās siltumapgādes slodzes Tas pirmoreiz notika Jelgavā 1574 gadā uzcelta Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca tā tiek uzskatīta par pirmo uzcelto protestantu draudzes luterāņu baznīcu Eiropā 1738 gadā ielikti pamati pirmajai no divām F B Rastrelli būvētajām pilīm Latvijā Jelgavas pilij otra ir Rundāles pils 1775 gadā nodibināta Pētera akadēmija pirmā augstskola Latvijā 1783 gadā pie Academia Petrina izveidota pirmā observatorija Latvijā 1785 gada 26 jūnijā pirmo reizi Latvijas debesīs pacēlās gaisa balons 1802 uzcelta Latvijā pirmā speciāli teātrim domātā ēka 1815 gadā nodibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība kas bija sākotne Latvijas Zinātņu akadēmijai 1818 gadā dibināts Kurzemes Provinces muzejs kas bija pirmais muzejs ārpus Rīgas un otrais Latvijā 1822 gadā 5 janvārī iznāca pirmais laikraksts latviešu valodā Latviešu Avīzes kas turpināja iznākt līdz 1915 gadam 1860 gadā Kurzemes Ekonomiskā biedrība vācu sarīkoja pirmo brīvdabas lauksaimniecības izstādi Latvijā 1891 gadā izdoti Konversācijas vārdnīcas pirmie sējumi 1894 gadā iznāca K Barona Latvju dainu pirmizdevums 1895 gadā notika vienīgie Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki ārpus Rīgas Te pirmo reizi kopkora izpildījumā skanēja Latvijas himna Dievs svētī Baltiju Latviju 1898 gadā Kurzemes Provinces muzeja izvietošanai uzcēla pirmo speciāli muzejam domāto ēku Latvijā arhitekts V Neimanis 20 gadsimta sākumā Jelgavas drukātavas bija pirmās kuras pārgāja uz tā saukto latīņu garnitūru jauno druku 1919 gada 5 janvārī pulkvežleitnants O Kalpaks apvienoja visas latviešu vienības Latviešu atsevišķajā bataljonā kas 1919 gada 21 martā radīja pamatu 1 latviešu atsevišķajai brigādei 1922 gada 15 oktobrī atklātais piemiņas akmens Jelgavas Meža kapos bija pirmais Latvijas Neatkarības karam veltītais piemineklis Latvijā 1926 gadā atklāta pirmā cukurfabrika Latvijā 1929 gadā uzbūvēta pirmā grozāmā teātra skatuve Latvijā 1930 gada 1 augustā atklāts pirmais piemineklis mūsu Valsts

    Original URL path: http://www.jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/vesture/ (2016-02-17)
    Open archived version from archive


  • Jelgava - pilsēta izaugsmei! / Pilsēta / Par Jelgavu / Senā Jelgava
    1990 26 04 Philosophen Gang L Paegles iela 1950 11 07 1990 25 04 Garozas iela 1940 1941 16 12 1944 1964 07 01 no 1990 26 04 E Virzas iela 1940 20 04 27 08 1941 1944 Leonīda Berdičevska iela 1964 08 01 1990 25 04 K Helmaņa iela no 1985 15 11 Kultūras iela 1930 1985 14 11 Izstādes iela no 1937 Veselības iela līdz 1937 Jēkaba iela līdz 1950 10 07 no 1990 26 04 J Sudrabkalna iela 1950 11 07 1990 25 04 Hercoga Jēkaba laukums attēli Centrālais laukums no 1960 Daļa no bij Tirgus laukuma Kalnciema ceļš no 1937 Ozolmuižas ceļš 1929 1937 Pulkveža O Kalpaka iela 1924 1940 27 08 1941 14 07 1944 no 1998 03 Cietuma iela līdz 1927 Paula iela 1917 g kartē Paul Strasse Pāvela iela līdz 1924 Slimnīcas iela 1940 27 08 1941 14 07 1944 1998 Kārļa iela līdz 1950 10 07 no 1990 26 04 V Čkalova iela 1950 11 07 1990 25 04 Katoļu iela līdz 1940 no 1990 26 04 Katholische Strasse Lietuvas iela 1940 27 08 1990 25 04 Kazarmes iela līdz 1950 10 07 no 1990 26 04 Kasermen Strasse Suvorova iela 1950 11 07 1990 25 04 Kļavu iela no 1950 11 07 Julianas iela līdz 1950 10 07 Kungu iela līdz 1940 1941 05 09 1944 no 1990 26 04 Karavīru iela 1940 27 08 1941 1944 1990 25 04 Pilsoņu iela 1941 05 09 Lapskalna iela pirms I pasaules kara no 1944 Lapskalnsche Strasse Šķūņu iela 1941 05 09 1944 Paula Lejiņa iela no 1985 15 11 Pārupes iela līdz 1985 14 11 Lielā iela līdz 1939 1944 1960 09 no 1990 26 04 Grosse Strasse Vadoņa iela 1939 1940 02 08 Kolonādes iela Pils iela no Lielupes tilta līdz tag Akadēmijas ielai 1941 05 09 Staļina iela 1940 1941 14 07 H Gēringa iela 1941 1944 līdz Akadēmijas ielai Ļeņina prospekts iela 1960 06 04 1990 25 04 Loka maģistrāle līdz 1977 12 07 no 1990 26 04 V Obuhova iela 1977 11 07 1990 25 04 Madaru iela no 1991 11 10 A Arāja Bērces iela līdz 1991 10 10 Māras iela līdz 1967 no 1991 11 10 V Žukovska iela 1967 1991 10 10 Mātera iela 1924 1950 10 07 no 1990 26 04 Kanāla iela līdz 1950 Kanal Strasse Kannulējēju iela līdz 1924 Kannengieser Strasse A Upīša iela 1950 11 07 1990 25 04 Mazais ceļš no 1924 Kleina ceļš līdz 1924 Meiju ceļš līdz 1967 25 04 no 1990 26 04 Meijmuižas ceļš 1917 Maihöfscher Weg Rūdolfa Dzilnas iela 1967 26 04 1990 25 04 Miezītes ceļš no 1927 Rātslauki līdz 1927 Nameja iela no 1990 26 04 Zemgales iela līdz 1990 25 04 Palīdzības iela no 1924 G Reijera iela līdz 1924 Reyher Strasse Pasta iela līdz 1939 1940 1948 no 1990 26 04 Post Strasse Virspavēlnieka iela 1939 1940 02 08 Komjaunatnes iela 1948 26 10 1990 25 04 Pētera iela līdz 1940

    Original URL path: http://www.jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/sena-jelgava1/ (2016-02-17)
    Open archived version from archive

  • Jelgava - pilsēta izaugsmei! / Pilsēta / Par Jelgavu / Simbolika
    28 oktobrī tika apstiprināts pilsētas karogs 1938 g 29 10 Likums par Jelgavas pilsētas karogu Valdības Vēstnesis nr 247 1 Jelgavas pilsētai ir savs karogs Tas dalīts divās vienāda platuma daļās augšā tumši zils bet apakšā sarkans karoga centrā ir Jelgavas pilsētas ģerbonis 2 Privātpersonām un organizācijām ir aizliegts lietot Jelgavas pilsētas karoga attēlu ar vai bez ģerboņa biedrību karogos un nozīmēs Visos pārējos gadījumos privātas personas un organizācijas var lietot karoga attēlu vai tā atdarinājumu ar katrreizēju pilsētas valdes atļauju 3 Tuvākus noteikumus par karoga lietošanu Jelgavas pilsētas iestādēs izstrādā Jelgavas pilsētas valde un apstiprina Iekšlietu ministrija K Ulmanis Valsts un ministru prezidents Rīgā 1938 28 X Pilsētas galvas amata ķēde Pilsētas galvas amata ķēde ir viens no pilsētas atribūtiem kas izgatavots tikai vienā eksemplārā Latvijas Republikas iekšlietu ministra uzdevumā Latvijas pilsētu savienība I J Ridusa sudrabkaltuvē pasūtīja 56 pilsētas galvu amatu ķēdes Svinīgi pasniegtas 1938 gada 15 novembrī Preses relīze Apstiprina nolikumu par domes priekšsēdētāja amata zīmi Nolikums par domes priekšsēdētāja amata zīmi 226 35 Kb Jelgavas pilsētas Goda zīme Jelgavas pilsētas Goda zīme kura tika apstiprināta 1998 gadā mūsu valsts 80 gadadienā pēc pilsētas mēra Ulda Ivana iniciatīvas Jelgavas pilsētas goda zīmju saņēmēji Jelgavas pilsētas logotips Jelgava ir vienīgā Latvijas pilsēta kuras ģerbonī heraldiski attēlots arī valsts mazais ģerbonis kas Jelgavas oficiālo simbolikai piešķir lielu svaru un tās lietošanu svinīgu Ikdienas lietošanai radīts vieglāks un atraktīvāks pilsētas logo ips kurā stilizēti attēlota aļņa galva un pilsētas nosaukums Jelgavas logotipā aļņa lielie un žuburainie ragi simbolizē pilsētas vēsturisko vērtību un pieredzi Jelgavas pilsētas logotips sastāv no pilsētas ģerbonī redzamā aļņa galvas silueta sarkanā krāsā un vārda Jelgava zilā krāsā Jelgavas pilsētas logotipa lietojuma vadlīnijas 402 88 Kb Jelgavas pilsētas sauklis Jelgavas veiksmes stāsts ir cilvēki kuri strādā vienam mērķim Jelgavas pilsētas izaugsmei Jelgavā ir dota iespēja ikvienam atrast

    Original URL path: http://www.jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/simbolika/ (2016-02-17)
    Open archived version from archive

  • Jelgava - pilsēta izaugsmei! / Pilsēta / Par Jelgavu / Simbolika / Goda zīmju saņēmēji
    Guntis Krūmiņš Andrejs Dābols Imants Lude Ruta Kļaviņa Pasniegtas 2001 11 08 Harijs Veģeris Voldemārs Strīķis Rihards Blūmanis Ošers Kurlands Ārija Melgaile Pasniegtas 2002 05 31 Valdis Lagzdiņš Aigars Ziediņš Viktors Vanags Laimonis Dzērvāns Pasniegtas 2002 11 17 Aldis Egils Hartmanis Anastasijai Meiere Imants Šneps Pasniegtas 2003 05 30 Sarmīte Krasta Maija Matisa Gunta Micāne Gundega Driķe Pasniegtas 2003 11 17 Māris Bušs Juris Zahārovs Inta Alekse Pasniegtas 2004 05 20 Ārija Matisone Biruta Ķempele Pasniegtas 2004 11 17 Aija Bičevska Vitālijs Upenieks Pasniegtas 2005 05 27 Antons Justs Ludmila Muskare Pasniegtas 2005 11 17 Ilga Antuža Pasniegtas 2006 05 26 Vikentijs Veržbickis Pasniegtas 2006 11 17 Aldis Knāviņš Pasniegtas 2007 05 25 Alfrēds Holsts Arvīds Matisons Pasniegtas 2007 11 17 Pēteris Bila Gunārs Ezernieks Pasniegtas 2008 05 30 Aleksandrs Balss Ināra Melgalve Henrijs Kress Uldis Roga Pasniegtas 2008 11 17 Aina Labanovska Jānis Bunkšs Maija Ukstiņa Pasniegtas 2009 05 29 Ludmila Gineite Roberts Beitāns Elita Briede Pasniegtas 2009 11 17 Imants Lancmanis Uldis Čāčus Pāvils Cvetkovs Pasniegtas 2010 05 28 Viktors Valainis Silvija Melita Dālmane Pasniegtas 2010 11 17 Rauls Kreicbergs Jānis Stradiņš Pēteris Rivža Feofans Požidejevs Pasniegta 2011 05 27 Kaspars Vārtukapteinis Pasniegta 2011 11 17 Marija Kolneja

    Original URL path: http://www.jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/simbolika/goda-zimju-sanemeji/ (2016-02-17)
    Open archived version from archive

  • Jelgava - pilsēta izaugsmei! / Pilsēta / Par Jelgavu / Simbolika / Karoga pacelšanas datumi
    sapulces sasaukšanas diena 4 maijs Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena 28 maijs 31 maijs 2015 g Jelgavas pilsētas svētki Domes 24 01 2002 g lēmums 2 16 14 jūnijs Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena Sēru noformējumā 17 jūnijs Latvijas okupācijas diena Sēru noformējumā 4 jūlijs Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena Sēru noformējumā 11 novembris Lāčplēša diena 18 novembris Latvijas Proklamēšanas diena 21 novembris Jelgavas atbrīvošanas diena no Bermonta karaspēka

    Original URL path: http://www.jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/simbolika/valsts-karoga-izkarsanas-datumi/ (2016-02-17)
    Open archived version from archive

  • Jelgava - pilsēta izaugsmei! / Pilsēta / Par Jelgavu / Fakti, statistika
    un sagatavojusi svētkiem veltītu infografiku un kartogrāfisku materiālu par apdzīvoto mājokļu vidējo vecumu Jelgavā un pievienot infografiku un karti kas atrodas ŠEIT http www csb gov lv notikumi sveiciens jelgavas 750 gadu jubileja 42831 html Jelgava skaitļos Jelgava skaitļos par 2014 gadu 2 29 Mb Jelgava skaitļos par 2013 gadu 1 8 Mb Jelgava skaitļos par 2012 gadu 5 1 Mb Jelgava skaitļos par 2011 gadu 1 2 Mb Jelgava skaitļos par 2010 gadu 1 17 Mb Jelgava skaitļos par 2009 gadu 1 41 Mb Jelgava skaitļos par 2008 gadu 2 26 Mb Jelgava skaitļos par 2007 gadu 2 89 Mb Jelgava skaitļos par 2006 gadu 2 11 Mb Jelgava skaitļos par 2005 gadu 3 23 Mb Jelgava skaitļos par 2004 gadu 13 95 Mb Angliski Jelgava in figures for 2013 1 69 Mb Jelgava in figures for 2012 6 24 Mb Jelgava in figures for 2011 1 67 Mb Jelgava in figures for 2010 1 44 Mb Jelgava in figures for 2009 1 96 Mb Jelgava in figures for 2008 1 66 Mb Jelgava in figures for 2007 1 88 Mb Jelgava in figures for 2006 1 88 Mb Jelgava in figures for 2005 3 2 Mb Jelgava in

    Original URL path: http://www.jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/fakti--statistika/ (2016-02-17)
    Open archived version from archive


archive-lv.com, 2016-12-04