archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » I » IFINANSES.LV

Total: 1240

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • iFinanses.lv
    neregulēs transportlīdzekļa vadītāju tiesības un pienākumus Saskaņā ar MK noteikumu Nr 279 6 1 un 6 2 punktu valsts vai pašvaldību iestādes transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums ievērot šādas prasības transportlīdzekļa vadīšanas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst pārsniegt 10 stundas ievērojot vispārējās darba laika organizēšanas prasības ja transportlīdzekļa vadītājs veicot pārvadājumus darba un atpūtas laika uzskaitei neizmanto reģistrācijas kontrolierīci tahogrāfs tad savu darba laiku kalendāra nedēļā un informāciju par pārvadājumu transportlīdzekļa vadītājs reģistrē saskaņā ar MK noteikumu Nr 279 pielikumu pārskatam par kārtējo nedēļu un pārskatiem par iepriekšējām 28 dienām jāatrodas transportlīdzeklī un transportlīdzekļa vadītājam tos jāuzrāda pēc kontroles institūciju amatpersonu pieprasījuma darba devējs pārskatus glabā 2 gadus Uz darbinieku šajā situācijā attiecas pilnīgi visi vispārējie Darba likuma DL noteikumi tanī skaitā noteikumi kas regulē darba un atpūtas laiku Tomēr jāņem vērā ka darbiniekam papildus ir jāievēro ka 24 stundu periodā transportlīdzeklis nedrīkst tikt vadīts ilgāk par 10 stundām Kā arī darbiniekam ir jāveic darba un atpūtas laika uzskaite vai nu izdarot ierakstus MK noteikumu Nr 279 pielikumā norādītājās veidlapās vai arī izmantojot tahogrāfu Jāņem vērā ka darba laiks un transportlīdzekļa vadīšanas laiks nav sinonīmi Darba laiks ir viss laiks kuru darbinieks pavada veicot darbu savukārt transportlīdzekļa vadīšanas laiks ir tā darba laika daļa kurā tiek vadīts transportlīdzeklis Tātad darba laiks parasti būs garāks par transportlīdzekļa vadīšanas laiku Diennakts un nedēļas atpūtas laiku regulē DL 142 un 143 pants Par pārtraukumu pusdienām jāņem vērā ka DL 145 panta 1 un 2 daļa paredz ka gadījumā ja darba laiks ir ilgāks par 6 stundām tad ne vēlāk kā pēc 4 stundām no darba sākuma ir jāpiešķir pārtraukums darbā vismaz uz 30 minūtēm DL 145 panta 4 daļa paredz ka gadījumā ja pārtraukumu ēšanai nav iespējams noteikt tad darba devējs nodrošina darbiniekam iespēju paēst darba laikā DL 145 panta 5 daļa paredz ka

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/public/contents/article_print/7757 (2015-12-28)
    Open archived version from archive


  • iFinanses.lv
    piesaistāmi arī komersanti kas brīvprātīgo darbu organizē kultūras jomā Kultūras ministrija argumentējot savu nostāju norādīja ka ne vienmēr viss ko komersants dara ir vērsts tikai un vienīgi uz peļņas gūšanu sociāli atbildīgs komersants radot kultūras produktu veic nepieciešamās darbības kas nodrošina sabiedrības labumu un veicina brīvprātīgā darba veicēja zināšanu prasmju iemaņu un saskarsmes attīstību Tomēr šis Kultūras ministrijas viedoklis deputātu atbalstu neguva Iespējams pretējā gadījumā arī daudzi citi komersanti kas kultūras jomā nedarbojas varētu argumentēt ka ir ne mazāk sociāli atbildīgi arī nodrošina sabiedrību ar kādu labumu un vienlaicīgi veicina personu kas par savu darbu atlīdzību nesaņem zināšanu prasmju iemaņu un saskarsmes attīstību Brīvprātīgā darba veicējs Personas kas var veikt brīvprātīgo darbu uzskaitītas BDL 4 pantā Brīvprātīgā darba veicējam ir jābūt sasniegušam vismaz 13 gadu vecumu taču personas kuras ir 13 16 gadus vecas ir tiesīgas veikt brīvprātīgo darbu ar noteikumu ka to likumiskais pārstāvis ir devis rakstveida piekrišanu Svarīgs princips ietverts BDL 4 panta 4 daļā proti ar brīvprātīgā darba veicēju nevar tikt aizstāts nodarbinātais Problēmu ko risina šī norma ilustrē Administratīvās apgabaltiesas 01 10 2013 spriedumā lietā Nr 142206011 analizētā situācija Šajā lietā Valsts darba inspekcija VDI bija piemērojusi administratīvo sodu biedrībai kas mūzikas festivālā kuru biedrība organizēja kopā ar kādu komersantu bija īslaicīgi nodarbinājusi 159 personas neslēdzot ar tām darba vai jebkādu citu līgumu Biedrība uzskatīja ka šīs personas ir brīvprātīgie bet VDI ieskatā šīs personas tika nelegāli nodarbinātas bez darba līguma VDI norādīja ka brīvprātīgā darba pazīmes ir fiziskas personas bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana kā arī to ka šādam darbam vai pakalpojumam jābūt vērstam uz biedrības statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu Konkrētajā gadījumā VDI secināja ka šo personu veiktais darbs šīm pazīmēm neatbilst jo tās veica konkrētu darbu biļešu skenēšanu aproču pārbaudi palīgstrādnieka pārdevēja un pārdevēja palīga darbu kam ir peļņas gūšanas raksturs Tāpat šīs personas saņēma kaut ko līdzīgu atlīdzībai iespēju apmeklēt koncertus Arī pašam festivālam kuru varēja apmeklēt nopērkot biļeti bija peļņas gūšanas raksturs Arī tiesa piekrita VDI argumentiem paskaidrojot ka festivāls nav rīkots kā bezpeļņas pasākums To rīkoja arī SIA kas ir komersants Tāpat tiesa uzsvēra Piesaistot pasākuma organizēšanā un nodrošināšanā biedrību komersants tomēr nevar nodarbinātību aizslēpt aiz biedrības statūtos noteiktā mērķa Sekojot šādai loģikai jebkurš komersants savā komercdarbībā varētu piesaistīt vai pats nodibināt un piesaistīt biedrību noteikt tās mērķus un savus darbiniekus noformēt kā brīvprātīgā darba veicējus Tiesisko attiecību nodibināšana Saskaņā ar jauno likumu brīvprātīgā darba organizētāja un brīvprātīgā darba veicēja tiesiskās attiecības tiek nodibinātas kad brīvprātīgā darba organizētājs un brīvprātīgā darba veicējs ir vienojušies par veicamā darba apjomu izpildes kārtību un termiņu kā arī brīvprātīgā darba veicējs ir iepazīstināts ar saviem pienākumiem un tiesībām Puses savu sadarbību var izbeigt paziņojot par savu nodomu otrai pusei ne vēlāk kā 3 dienas iepriekš Ja līgums par brīvprātīgo darbu ir noslēgts rakstveidā arī paziņojums par tā izbeigšanu ir iesniedzams rakstveidā Līdzīgi kā darbinieks saskaņā ar Darba likumu arī brīvprātīgā darba veicējs tiesiskās attiecības var izbeigt nekavējoties ja viņam ir svarīgs iemesls Jaunais likums arī paredz gadījumus kad līgums par brīvprātīgo darbu ir slēdzams rakstveidā

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/public/contents/article_print/7727 (2015-12-28)
    Open archived version from archive

  • iFinanses.lv
    finansējumu attiecināmajās izmaksās nav ieplānota darbinieku atvaļinājuma samaksas daļa proporcionāli projektā nostrādātajam laikam lai gan piemēram Finanšu ministrijas izstrādātajās Vadlīnijās attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2014 2020 gada plānošanas periodā norādīts ka jāievēro vienlīdzīgi nosacījumi gan ES fondu projektā nodarbinātajiem gan darbiniekiem kuru atlīdzība netiek segta no ES fondu līdzekļiem Turklāt vadlīnijās uzsvērts ka projektā var paredzēt līdzekļus atvaļinājuma samaksai proporcionāli nostrādātajam laikam konkrētajā projektā Darba samaksa Iekļauj vidējā izpeļņā Neiekļauj vidējā izpeļņā Mēnešalga Prēmijas Naudas balvas Piemaksas tajā skaitā par papildu pienākumu pildīšanu vakanta amata pienākumu pildīšanu prombūtnē esošas amatpersonas pienākumu pildīšanu virsstundām nakts stundām un darbu svētku dienās Atlīdzība par laiku kuru amatpersona darbinieks nepavada darbavietā vai citā institūcijas norādītajā vietā un kuru darbinieks izmanto pēc saviem ieskatiem bet pēc attiecīga pieprasījuma ierodas norādītajā vietā un nekavējoties uzsāk pienākumu pildīšanu Slimības nauda Atvaļinājuma apmaksa Apmaksātās brīvdienas vecākiem kuru bērns uzsāk skolas gaitas 1 4 klasē laulības izlaiduma diena Pabalsts vecākiem kuru bērns ir invalīds Atvaļinājuma pabalsts Atlīdzība valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim vai atbildīgajam darbiniekam Atlīdzība amatpersonām darbiniekiem kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē Mācību maksas kompensācija Darba samaksa par laiku kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ piemēram veic veselības pārbaudi nodod asinis Izmaiņas Atlīdzības likumā Dažkārt kļūdas vidējās izpeļņas aprēķinos ieviešas arī tādēļ ka grāmatveži nav sekojuši izmaiņām Atlīdzības likumā Jāņem vērā ka no 01 01 2014 spēkā stājušies grozījumi kas paredz ka vidējā izpeļņā tiek iekļautas naudas balvas No 01 01 2015 precizēts normatīvais regulējums vidējās izpeļņas aprēķināšanai Atlīdzības likuma 3 1 panta 1 daļa papildināta ar normu ja amatpersona darbinieks ir nodarbināta mazāk par 6 mēnešiem pēc vismaz 12 mēnešu ilgas attaisnotas prombūtnes vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu kurā amatpersona darbinieks ir pildījusi amata dienesta darba pienākumus Savukārt Atlīdzības likuma 3 1 panta 5 daļa papildināta ar normu ja amatpersona darbinieks pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma ir strādājusi mazāk par 6 mēnešiem vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu kurā amatpersona darbinieks ir strādājusi Piemaksu noteikšana No 29 11 2014 spēkā stājušies grozījumi Atlīdzības likumā kas paredz ka piemaksas par personisko ieguldījumu apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 no mēnešalgas līdz tam 30 no mēnešalgas Piemaksu kopsummas apmērs palielināts no 50 uz 60 no amatpersonai darbiniekam noteiktās mēnešalgas Atsevišķu piemaksu piešķiršanas kritēriji ir definēti jau piemaksas nosaukumā piemēram piemaksa par prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu vai piemaksa par vakanta amata pienākumu pildīšanu Tomēr pirms citu piemaksu piešķiršanas iestādes vadībai būtu jāizvērtē vai piemaksas piešķiršana ir pamatota un atbilst Atlīdzības likumā definētajiem nosacījumiem Par papildu pienākumu pildīšanu Revīzijās esam konstatējuši ka piemaksa par papildu pienākumu pildīšanu tiek piešķirta par pienākumiem kas norādīti darbinieka amata aprakstā Piemēram par dalību iestādes iepirkumu komisijas darbā tiek aprēķināta piemaksa lai gan darbinieka amata aprakstā noteikts ka viņam ir jāveic iepirkuma komisijas locekļa pienākumi Par personīgo ieguldījumu Atlīdzības likums arī paredz ka valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu darbinieku motivēšanu un ņemot vērā konkrētā darbinieka ieguldījumu institūcijas mērķu sasniegšanā var šim darbiniekam noteikt piemaksu par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti Likums

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/public/contents/article_print/7680 (2015-12-28)
    Open archived version from archive


  • iFinanses.lv
    ja darbinieks ir strādājis nakts laikā no pulksten 22 līdz 6 vairāk nekā 2 stundas tad viņam par visām nostrādātajām nakts darba stundām atbilstoši DL 67 pantam ir jānosaka piemaksa par nakts darbu ne mazāk kā 50 apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes Savukārt ja darbinieks darbu veic virs normālā darba laika vairāk par 8 stundām dienā 40 stundām nedēļā tad ja darbiniekam ir noteikta 8 stundu darba diena ar 5 darba dienām nedēļā tad tas būs virsstundu darbs Virsstundu darba organizācijas vispārējie principi ir atspoguļoti DL 136 pantā Un tas ir pieļaujams ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies rakstveidā Tātad darba devējs slēdz vienošanos ar darbinieku katrā šādā gadījumā un nekāda cita alternatīva iespēja šādos gadījumos nepastāv Virsstundu darbs Par virsstundām darbiniekam ir jāmaksā paaugstinātā apmērā un normālā darba laika gadījumā virsstundu darbu konstatēs katra mēneša beigās Turpretī ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks tad virsstundu darbu varēs konstatēt tikai attiecīgā pārskata perioda beigās un atbilstoši DL 140 panta 3 daļai Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks pārskata periods summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis Darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu taču ne ilgāku par trim mēnešiem bet darba koplīgumā ne ilgāku par 12 mēnešiem Atbilstoši DL 140 panta 5 daļai darbs kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika uzskatāms par virsstundu darbu Piemēram darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks un darbinieks ar darba devēju darba līgumā ir vienojušies ka summētā darba laika pārskata periods ir 3 mēneši Normālais darba laiks pārskata periodā ceturksnī ir 528 stundas bet darbinieks faktiski ir nostrādājis 536 stundas Tātad konkrētajā gadījumā darbinieks pārskata periodā ir nostrādājis 8 virsstundas 536 528 8 DL 68 panta 1 daļā ir noteikts ka darbinieks kas veic

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/public/contents/article_print/7686 (2015-12-28)
    Open archived version from archive

  • iFinanses.lv
    būs dokumenta galīgā redakcija kādas būs aprēķina formulas katram normālā darba laika veidam un metodes ietekme uz darba laika organizācijas jautājumiem kopumā Redakcijas piezīme MK noteikumi Nr 656 Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu pieņemti 24 11 2015 un stāsies spēkā 01 01 2016 Izvērstāks skaidrojums par šo noteikumu piemērošanu drīzumā tiks publicēts iFinanses Katru gadu izstrādājot darba laika kalendāru nākas saskarties ar jauniem aspektiem Piemēram pierasts ka februārī parasti ir mazāks darba stundu skaits nekā janvārī bet 2016 gada janvārī ir tikai 20 darba dienas 160 stundas bet februārī 21 darba diena 168 stundas Tātad nevar apgalvot ka februāris vienmēr ir īsais mēnesis Darbiniekiem kuri strādā saskaņā ar maiņu vai summētā darba laika grafikiem izdevīgāk ir noteikt stundas tarifa likmi tādējādi papildu aprēķins nebūs jāveic un darbiniekiem uzreiz varēs aprēķināt piemaksu par nakts darbu darbu svētku dienās vai arī virsstundām Kalendārā ir atspoguļoti visi 4 iespējamie normālā darba laika gadījumi darbiniekiem ir noteikts normālais darba laiks 8 stundas dienā 40 stundas nedēļā un 5 dienu darba nedēļa darbiniekiem kuru darbs saistīts ar īpašu risku ir noteikts normālais darba laiks 7 stundas dienā 35 stundas nedēļā un 5 dienu darba nedēļa darbiniekiem ir noteikts normālais darba laiks 7 stundas dienā 40 stundas nedēļā un 6 dienu darba nedēļa darbiniekiem kuru darbs saistīts ar īpašu risku ir noteikts normālais darba laiks 6 stundas dienā 35 stundas nedēļā un 6 dienu darba nedēļa Īpašs risks un pusaudžu nodarbināšana Lai izvērtētu darbus amatus kuri saistīti ar īpašu risku darba vietās darba devējs var vadīties no MK noteikumiem Nr 219 Kārtība kādā veicama obligātā veselības pārbaude kuru pielikumos ir norādīti veselībai kaitīgie darba vides faktori 1 pielikums un darbi īpašos apstākļos 2 pielikums un citiem normatīvajiem aktiem kas reglamentē šo jautājumu Jāievēro ka pusaudžus nedrīkst nodarbināt ilgāk par 7 stundām dienā un 35 stundām nedēļā Viņiem ir piemērojama kalendāra sadaļa ar darba laiku 35 stundas nedēļā Šāds darba laika ilgums tiek noteikts arī nakts darbiniekiem DL 138 pants Nepilns darba laiks DL paredz iespējas darba devējam un darbiniekam vienoties un strādāt nepilnu darba laiku DL 134 pants Iespējas nodarbināt darbinieku nepilnu darba laiku var būt visdažādākās Darbinieks var strādāt visas 5 darba dienas nedēļā piemēram 4 7 stundas katru dienu var strādāt tikai nedēļas nepāra dienās pirmdienās trešdienās piektdienās piemēram 8 stundas dienā utt Tā kā šie gadījumi var būt visdažādākie un ir atkarīgi no darbinieka un darba devēja vienošanās tie kalendārā netiek atspoguļoti Darba dienas ilgums Kalendārs ir izstrādāts vadoties pēc principa ka vispārējā brīvdiena valstī ir svētdiena Ja darbiniekam ir noteikta 5 dienu darba nedēļa normālais nedēļas darba laiks 40 stundas tad dienas darba ilgums nedrīkst pārsniegt 8 stundas bet darbiniekiem kuri ir pakļauti īpašam riskam pusaudžiem un nakts darbiniekiem 7 stundas dienā Ja darbiniekam ir noteikta 6 dienu darba nedēļa dienas darba ilgums nedrīkst pārsniegt 7 stundas bet darbiniekiem kuriem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 35 stundas nedēļā dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt 6 stundas Sestdienas DL noteikts ka sestdienās

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/public/contents/article_print/7602 (2015-12-28)
    Open archived version from archive

  • iFinanses.lv
    var izmantot lai veiktu finanšu darījumus vai tās ir nepieciešamas lai atbalstītu vai nodrošinātu finanšu darījumu veikšanu Nozīmīgi tas ir tāpēc ka šiem produktiem parasti ir augstas izmaksas bet sarežģīti tāpēc ka bieži ir grūti noteikt vai ar šiem produktiem tiek tieši nodrošināts finanšu darījums vai tikai fizisks tehnisks un administratīvs atbalsts finanšu pakalpojumu sniedzējam kas nemaina juridisko un finansiālo stāvokli starp finanšu pakalpojumu sniedzēju un tā klientiem EKT ir atzinusi ka pakalpojums kuram ir piemērojams atbrīvojums no PVN ir jāatšķir no vienīgi fiziska vai tehniska atbalsta finanšu pakalpojumu sniedzējam piemēram no datu apstrādes sistēmas nodrošināšanas finanšu pakalpojumu sniedzējam Pakalpojumiem kam pienākas atbrīvojums no PVN jāveido skaidrs redzams pakalpojumu kopums izpildot īpašas un būtiskas funkcijas finanšu darījumu nodrošināšanā Turklāt tam jāmaina pušu sniedzēja un klienta finansiālā un juridiskā situācija C 2 95 66 punkts 3 piemērs SIA B sniedz IT pakalpojumus citiem komersantiem bankām SIA u c nodrošinot finanšu pakalpojumu sniedzējam fizisku nosūtot darbiniekus veikt apkopi tehnisku uzturot IT aplikācijas no attāluma un administratīvu konsultējot pa tālruni un e pastā atbalstu piemēram par norēķinu kontiem bezskaidras naudas maksājumu veikšanu vai pakalpojumiem kas attiecas uz finanšu līdzekļu apkalpošanu un tirdzniecību kas nemaina juridisko un finansiālo stāvokli starp šiem citiem komersantiem un to klientiem Ja IT sistēmas aplikācija tiek izmantota veikto finanšu darījumu īstenošanā šādi IT sistēmas aplikācijas nodrošināšanas pakalpojumi ir būtiski tālāko finanšu darījumu nodrošināšanai jo izmantojot IT aplikācijas tiek mainīta finanšu darījumā iesaistīto pušu finansiālā un juridiskā situācija Tādējādi tikai šādi IT pakalpojumi tiek uzskatīti par finanšu pakalpojumiem un tiem piemērojams atbrīvojums no PVN Savukārt ja IT sistēmas aplikācija tiek izmantota finanšu datu saņemšanai informācijas apmaiņai ar citām bankām un komersantiem iesaistei finanšu darījumu īstenošanas procesā darījuma iniciēšanai un datu apstrādei tad šāda IT sistēmas aplikācija nodrošina vienīgi tehnisku un elektronisku atbalstu finanšu pakalpojumu sniedzējam turklāt tajā īstenojamās darbības nemaina pušu finansiālo un juridisko stāvokli Šādā gadījumā atbrīvojuma no PVN piemērošanai nav pamata Tādējādi piemērā SIA B sniegtie pakalpojumi pēc ekonomiskā satura un būtības neatbilst finanšu pakalpojumiem un tiem nav piemērojams atbrīvojums no PVN Papildus jāuzsver ja IT nodrošināšanas pakalpojumi sevī ietver gan ar PVN apliekamus gan neapliekamus darījumus izrakstot PVN rēķinu ir jāievēro PVN likuma 129 panta 4 daļa Starpniecība finanšu darījumos Arī starpniecība finanšu darījumos ir atbrīvota no PVN taču ne PVN likumā ne Direktīvā ne Regulā nav sīkāk paskaidrots kas saprotams ar starpniecību finanšu darījumos Tādēļ arī šī jautājuma noskaidrošanai jāizmanto tiesu judikatūra Par terminu starpniecība ir spriests EKT 21 06 2007 spriedumā lietā C 453 05 Volker Ludwig un 13 12 2001 spriedumā lietā C 235 00 CSC Financial Services Ltd To spriedumos ir šādas atziņas darījumos ar vērtspapīriem jēdziens starpniecība attiecas uz darbību ko veic starpnieks kurš nav puse līgumā par finanšu pakalpojumu un kura darbība atšķiras no darbībām pakalpojumiem ko atbilstoši līgumam parasti veic šādu līgumu puses Starpniecība faktiski ir pakalpojums ko sniedz līguma pusei un par ko tā maksā atlīdzību kā par īpašu starpniecības darbību Šādas darbības mērķis ir panākt ka 2 puses noslēdz līgumu Starpnieks pats nav ieinteresēts līguma saturā C 453

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/public/contents/article_print/7748 (2015-12-28)
    Open archived version from archive

  • iFinanses.lv
    pilnībā atskaitāmas gan UIN gan pievienotās vērtības nodokļa PVN piemērošanas vajadzībām Atsaucoties uz ģenerāladvokātes E Šarpstones secinājumiem kas sniegti 23 10 2008 Eiropas Savienības tiesas lietā C 371 07 vairākums darbinieku var brīvi izvēlēties iespēju robežās drēbes ko tie valkā darbā To iegāde kalpo viņu privātajām vajadzībām Ja viņu darba devējs nodrošina viņus ar drēbēm kas iegādātas saistībā ar tā komercdarbību tā būs preču kas veido tā komercdarbībā ieguldīto līdzekļu daļu pielietošana privātām vajadzībām un tai ir jāpiemēro attiecīgais nodokļu režīms Tomēr dažiem darbiniekiem to darba rakstura dēļ ir jāvalkā formas tērps vai aizsargapģērbs Ja darba devējs nodrošina ar šāda veida apģērbu tas to dara komercdarbības vajadzībām Tāpat nodrošināt darbiniekus ar pārtiku un dzērieniem parasti nav daļa no darba devēja komercdarbības Tomēr atkal var pastāvēt apstākļi kuros darba prasības liedz darbiniekam šo izvēli un patiesi liek viņam piemēram ēst viņa darba vietā pasniegtas maltītes kas var nebūt pilnībā pēc viņa gaumes kopā ar komercdarbības partneriem Šādos apstākļos darbinieks izpildīs īpašas prasības kas būtībā drīzāk kalpo viņa darba devēja komercdarbības nekā viņa privātajām vajadzībām Vienlaikus ir svarīgi PVN piemērošanas aspekti šajā situācijā jo atbilstoši PVN likuma 100 panta 1 daļai no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 60 no nodokļa par reprezentācijas vajadzībām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem kas saistīti ar publisku konferenču pieņemšanu un maltīšu rīkošanu kā arī reģistrētu nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu Kā arī saskaņā ar PVN likuma 100 panta 1 1 daļu un likuma par UIN 1 panta 26 daļu kā priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāma nodokļa summa par vieglās pasažieru automašīnas iegādi kuras vērtība pārsniedz UIN regulējošajos normatīvajos aktos noteikto reprezentatīvā vieglā automobiļa vērtību virs 50 000 EUR neieskaitot PVN un par izmaksām kas saistītas ar šādas automašīnas remontu un degvielas iegādi Taču kā atzina Augstākā tiesa 16 05 2014 spriedumu lietā Nr SKA 58 2014 braucieni kuros dodas komercsabiedrības amatpersonas kopā ar klientiem var tikt atzīti gan par tādiem kas saistīti ar prestiža celšanu un tātad uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem šobrīd 40 no izmaksām ir atskaitāmi UIN vajadzībām un 40 ir atskaitāmi no priekšnodokļa gan par tādiem kas atzīstami par atpūtas braucieniem t i neatskaitāmas izmaksas piemērojot koeficientu 1 5 un neatskaitot priekšnodokli Tas atkarīgs no pierādījumiem ko nodrošina nodokļu maksātājs attaisnojuma dokumenti ar kuriem loģiski pamatot attiecīgos izdevumus Biznesa attiecībās pateicība par sadarbību parasti iet roku rokā ar vēlmi turpināt biznesa attiecības Tajā pat laikā jāuzsver ka no nodokļu aprēķināšanas viedokļa ir būtiski vai sniegtais komforta līmenis ir samērīgs un attiecībā uz likumā neminētiem izdevumiem svarīgi ir tos novērtēt pēc to ekonomiskās saistības ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību Tirgus nav konstants ekonomikas likumsakarības ir tādas ka gan precēm un pakalpojumiem gan to pieprasījuma veicināšanai tiek meklēti jauni veidi Ņemot vērā minēto attiecībā uz apģērba un friziera izdevumu segšanu uzņēmumam būs jārēķinās ar attiecīgām nodokļu sekām izdevumu iekļaušana ar UIN apliekamajā ienākumā piemērojot koeficientu 1 5 un priekšnodoklis šajā gadījumā nebūs atskaitāms Attiecībā uz minēto maltīti restorānā jāvērtē tiesiskie un ekonomiskie apstākļi kādos maltīte kopsakarā ar uzņēmuma saimniecisko darbību ir paredzēta un kā

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/public/contents/article_print/7513 (2015-12-28)
    Open archived version from archive

  • iFinanses.lv
    ir piešķirts mobilais telefons lai viņi iepriekšējā dienā pirms darba dienas sazinātos ar Tyco centrālo biroju Madridē un saņemtu nākamajā dienā apkalpojamo klientu sarakstu un attiecīgo maršrutu Strīds šajā lietā radās par to vai laiks ko darbinieki pavada pārvietojoties no savas dzīvesvietas līdz pirmajam klientam un no pēdējā klienta līdz dzīvesvietai uzskatāms par darba laiku Par darbinieku darba laiku Tyco atzina vien laiku kas pagājis kopš darbinieka ierašanās pie pirmā klienta līdz brīdim kad darbinieks ir atstājis pēdējo klientu Darba laika jēdziens ir definēts Darba laika direktīvā kas pārņemta Spānijas tiesībās Tāpēc Spānijas tiesa vērsās EST lūdzot sniegt prejudiciālu nolēmumu par to vai Darba laika direktīvas izpratnē šādos apstākļos kad darbiniekiem nav noteiktas vai pastāvīgas darba vietas par darba laiku uzskatāma šo darbinieku pārvietošanās starp dzīvesvietu un klientiem Tiesas argumentācija Saskaņā ar Darba laika direktīvas 2 panta 1 punktu darba laiks ir jebkurš laika posms kurā darbinieks strādā darba devēja labā un veic savu darbu vai pilda pienākumus saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un vai praksi Tyco lietas sprieduma centrālā atziņa ir tāda ka Darba laika direktīvas izpratnē par darba laiku ir uzskatāms arī pārvietošanās laiks ko darbinieki bez noteiktas vai pastāvīgas darba vietas pavada ikdienā pārvietojoties starp savu dzīvesvietu un darba devēja noteiktā pirmā un pēdējā klienta atrašanās vietu Būtiski ka minētā atziņa attiecas tikai uz tiem darbiniekiem kam nav noteiktas darba vietas Ja darbiniekam ir noteikta konkrēta darba vieta ceļš līdz darbam nav uzskatāms par šī darbinieka darba laiku Sniedzot juridisko vērtējumu laikam ko Tyco darbinieki pavada ceļā starp dzīves vietu un pirmo un pēdējo klientu EST atsaucoties uz savu iepriekšējo judikatūru analizēja darba laika jēdzienu to pretnostatot atpūtas laikam EST norādīja ka šie abi jēdzieni ir viens otru izslēdzoši jo Darba laika direktīva neparedz starpkategoriju starp darba laiku un atpūtas laiku EST konstatēja ka laikā kad darbinieki kas veic tādu darbu kāds tiek aplūkots Tyco lietā pārvietojas starp dzīvesvietu un klientiem viņi neatrodas atpūtas laikā bet veic savu darbu vai pilda pienākumus Šīs pārvietošanās neņemšana vērā radītu situāciju ka darba devēji varētu apgalvot jēdziens darba laiks attiecas tikai uz laiku kas ir pavadīts uzstādot un apkopjot drošības sistēmas Rezultātā darba laika jēdziens tiktu sagrozīts un darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības mērķis tiktu negatīvi ietekmēts Jānorāda lai arī Tyco pamatlietā Spānijā par to nebija strīda EST savā spriedumā apstiprināja ka arī laiks ko darbinieki bez noteiktas darba vietas pavada ceļā starp klientiem ir uzskatāms par darba laiku Darba laika direktīvas izpratnē Jāteic ka ievērojot Tyco sprieduma ietekmi uz dalībvalstu darba tirgu nevar tikt izslēgts ka šim spriedumam nākotnē var sekot virkne citu spriedumu kas precizēs šinī spriedumā ietvertās atziņas Praktiskā ietekme uz darba attiecībām Latvijā Kā iepriekš norādīts EST spriedumā Tyco lietā ietvertās atziņas ir saistošas un ir jāievēro arī Latvijā DL 130 panta 1 daļā noteikts ka darba laiks ir laikposms no darba sākuma līdz beigām kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā izņemot pārtraukumus darbā Ievērojot EST Tyco lietā sniegto darba laika jēdziena interpretāciju secināms ka par darba laiku DL 130 panta

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/public/contents/article_print/7486 (2015-12-28)
    Open archived version from archive





archive-lv.com, 2018-01-19