archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » I » IFINANSES.LV

Total: 1240

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Kas ir valdes locekļa reprezentatīvie izdevumi? | iFinanses.lv
    1 daļai jāpilda savi pienākumi kā krietnam un rūpīgam saimniekam Svarīgs aspekts ir uz kāda tiesiska pamata darba līgums uzņēmuma līgums pilnvarojuma līgums vai kāds cits civiltiesisks līgums valdes loceklis darbojas uzņēmumā un arī kādi ir šā līguma noteikumi arī kādus izdevumus valdes loceklim ir paredzēts atlīdzināt Papildu tiesisko attiecību veidam vienlaikus ir svarīgi tiesiskie apstākļi kādos attiecīgā persona atrodas Šo rakstu var lasīt abonenti Abonēt Ja vēl neesi mūsu reģistrētais lietotājs un vēlies saņemt 7 dienu bezmaksas abonementu dodies uz sadaļu autorizēties un veic reģistrēšanos 1 Komentārs Uponor Latvia SIA Jautājums par uzņēmumu reklāmējošiem priekšmetiem Saskaņā ar Ministru kabineta 2006 gada 4 jūlija noteikumu Nr 556 54 punktu nodokļu maksātāja izdevumus par priekšmetiem kuri satur komersanta preču zīmi attiecina uz reklāmas izdevumiem ja nodokļu maksātājs reklamējot kādu konkrētu preci reklāmas kampaņas ietvaros reklamējamai precei pievieno kādu piemērotu priekšmetu ar attiecīgo preču zīmi lai veicinātu pieprasījumu pēc preces Ja reklamējamās preces vērtība ir līdz 72 euro tad reklāmas priekšmeta ar attiecīgo preču zīmi vērtība nedrīkst pārsniegt reklamē jamās preces vērtību Ja reklamējamās preces vērtība pārsniedz 72 euro tad lai uzskatītu pievienoto priekšmetu ar attiecīgo preču zīmi par reklāmas priekšmetu izvērtē tā vērtības samērīgumu pret reklamējamo preci un ekonomisko labumu no priekšmeta ar attiecīgo preču zīmi pievienošanas precei reklāmas kampaņas ietvaros Par nodokļu maksātāja reprezentācijas izdevumiem uzskata nodokļu maksātāja izdevumus par mazvērtīgiem reprezentācijas priekšmetiem kuri satur komersanta preču zīmi un tiek izplatīti tieši nesaistīti ar konkrētas preces reklāmas kampaņu un reklamējamo preci lai popularizētu komersantu un tā preču zīmi 08 54 26 Nov 2015 Sūtīt saiti Nosūtīt Aizvērt Grāmatzīmes pievienošana Atcelt Lasītākie raksti Komentētākie raksti Noteiktas sociālo iemaksu likmes 2016 gadam 4 10 50 23 Dec 2015 VID informatīvais materiāls par grozījumiem likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 0 13 42 23 Dec 2015 1 janvārī stājas spēkā grozījumi akcīzes nodokļa likumā

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/raksti/tiesu-prakse/komerctiesibas/kas-ir-valdes-locekla-reprezentativie-izdevumi/faili/DARBA_LAIKA_KALENDARS_2015.pdf (2015-12-28)
    Open archived version from archive


  • Vai došanās uz darbu ir darbs? | iFinanses.lv
    mobili un kuriem nav noteiktas darba vietas piemēram tehnisku pakalpojumu sniedzējiem kas servisu nodrošina ierodoties pie klienta EST 10 09 2015 pieņēma spriedumu lietā Nr C 266 14 Federación de Servicios Privados del sindicato Comisiones Obreras CC OO pret Tyco Integrated Security SL un Tyco Integrated Fire Security Corporation Servicios SA Tyco lieta analizējot vai laiks ko darbinieks kuram nav noteiktas darba vietas pavada ceļā no mājām līdz pirmajam klientam un no pēdējā klienta līdz mājām ir uzskatāms par šāda darbinieka darba laiku Apskatīsim būtiskākās EST atziņas Tyco lietā kā arī analizēsim vai un kā šis spriedums ietekmēs darba tiesību regulējumu Latvijā Šo rakstu var lasīt abonenti Abonēt Ja vēl neesi mūsu reģistrētais lietotājs un vēlies saņemt 7 dienu bezmaksas abonementu dodies uz sadaļu autorizēties un veic reģistrēšanos 0 Komentāri Sūtīt saiti Nosūtīt Aizvērt Grāmatzīmes pievienošana Atcelt Lasītākie raksti Komentētākie raksti Noteiktas sociālo iemaksu likmes 2016 gadam 4 10 50 23 Dec 2015 VID informatīvais materiāls par grozījumiem likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 0 13 42 23 Dec 2015 1 janvārī stājas spēkā grozījumi akcīzes nodokļa likumā 0 14 57 23 Dec 2015 Katram savs gada pārskats 0 09 10 28 Dec 2015 Noteiktas sociālo iemaksu likmes 2016 gadam 4

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/raksti/tiesu-prakse/darba-tiesibas/vai-dosanas-uz-darbu-ir-darbs/faili/DARBA_LAIKA_KALENDARS_2015.pdf (2015-12-28)
    Open archived version from archive

  • Vai jāpamato skaidras naudas uzkrājumi? Tiesu prakse | iFinanses.lv
    personas var veikt saimniecisko darbību reģistrējoties un maksājot nodokļus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību Saskarsmē ar Valsts ieņēmumu dienestu VID fiziskajām personām nereti aktuāls ir jautājums par skaidras naudas uzkrājumiem Kādi pierādījumi pamato skaidras naudas uzkrājumu izcelsmi un ir nodrošināmi nodokļu administrācijai Šovasar Augstākā tiesa AT ir pieņēmusi spriedumu kurā sniedz skaidrojumu Šo rakstu var lasīt abonenti Abonēt Ja vēl neesi mūsu reģistrētais lietotājs un vēlies saņemt 7 dienu bezmaksas abonementu dodies uz sadaļu autorizēties un veic reģistrēšanos 0 Komentāri Sūtīt saiti Nosūtīt Aizvērt Grāmatzīmes pievienošana Atcelt Lasītākie raksti Komentētākie raksti Noteiktas sociālo iemaksu likmes 2016 gadam 4 10 50 23 Dec 2015 VID informatīvais materiāls par grozījumiem likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 0 13 42 23 Dec 2015 1 janvārī stājas spēkā grozījumi akcīzes nodokļa likumā 0 14 57 23 Dec 2015 Katram savs gada pārskats 0 09 10 28 Dec 2015 Noteiktas sociālo iemaksu likmes 2016 gadam 4 10 50 23 Dec 2015 Darba dienas saīsināšana pirms svētku dienām 1 09 00 23 Dec 2015 Katram savs gada pārskats 0 09 10 28 Dec 2015 Par programmas pieņemšanu uzskaitē 0 09 00 23 Dec 2015 Noderīgi Normatīvie akti Profesiju klasifikators Nodokļu likmes PVN maksātāji Nodokļu parādnieki Valūtu

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/raksti/tiesu-prakse/citi/vai-japamato-skaidras-naudas-uzkrajumi-tiesu-prakse/faili/DARBA_LAIKA_KALENDARS_2015.pdf (2015-12-28)
    Open archived version from archive


  • Nekustamā īpašuma dāvinājums – tiesu prakse | iFinanses.lv
    12 mēnešus 60 mēnešu laikposmā pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas Izskatot lietu AT Administratīvo lietu departaments secinājis ka 12 mēnešu deklarētās dzīvesvietas periods ir saistīts un ietilpst 60 mēnešu īpašuma periodā un tie ir saistīti ar atsavināšanas līguma noslēgšanas dienu Proti personai jābūt deklarētai konkrētajā nekustamajā īpašumā kas ir tās īpašums vismaz 12 mēnešus pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas līguma noslēgšanas un likums neaizsargā personas kuras nav izpildījušas kritēriju par dzīvesvietas deklarācijas faktu Tādējādi tiek uzsvērts ka personas pamata dzīvesvietas deklarēšana nav tikai formāla prasība jo atsevišķos gadījumos tā kalpo par pierādījumu pamatojoties uz kuru persona var tikt atbrīvota no IIN samaksas Likuma par IIN 9 panta 1 daļas 33 punkta mērķis ir atbrīvot no IIN gadījumā ja persona atsavina savu pamata dzīvesvietu Līdz ar to pat ja faktiskā pamata dzīvesvieta ir saglabājusies attiecīgajā nekustamajā īpašumā likums tomēr skaidri nosaka tieši deklarēšanas faktu par juridiski nozīmīgu lai izmantotu šo ar likumu noteikto priekšrocību Tāpat arī jāuzsver ka personai jābūt faktiski deklarētai dzīvesvietai nekustamajā īpašumā un īpašumā nevar būt deklarēta tikai personas papildu adrese Anete Dimitrovska Foto Elīna Kursīte Dāvināta nekustamā īpašuma vērtība Šajā pašā lietā Valsts ieņēmumu dienests VID savā kasācijas sūdzībā iebilda pret apgabaltiesas atziņu ka atsavinot savulaik dāvinājuma ceļā iegūtu nekustamo īpašumu par tā iegūšanas cenu būtu atzīstams īpašuma novērtējums kadastrā nevis īpašuma kadastrālā vērtība Šim lielumam ir nozīme veicot personas maksājamo nodokļu aprēķinus Piemērojamie tiesību akti paredz ka nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām Savukārt īpašuma kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta vērtība naudas izteiksmē kas neietver mežaudzes vērtību Konkrētajā gadījumā ienākuma no kapitāla noteikšanu regulēja likuma par IIN 11 9 pants Tā 1 daļa nosaka vispārējo principu kapitāla pieaugumu nosaka no kapitāla aktīva par kādu uzskatāms arī nekustamais īpašums atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā Tā kā kapitāla aktīvi ne vienmēr tiek iegūti pirkuma ceļā ar skaidri noteiktu iegādes vērtību likumā noteikts kā citos gadījumos nosakāma iegādes vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām Dāvinājuma gadījumā par iegādes vērtību uzskata dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību kas nav lielāka par kapitāla aktīva atsavināšanas cenu Normatīvie akti nosaka nodokļa maksāšanas pienākumu no kapitāla aktīvu pieauguma un tā kā pieauguma summas noteikšanā nodokļa maksātājam ir tiesības ņemt vērā kapitāla aktīvu iegādes vērtību tostarp ja tas ir dāvinājums iestādei konkrēta regulējuma trūkuma gadījumā ir pienākums ņemt vērā tādu iegādes vērtību kas atbilstu likumā ietvertajiem principiem Sprieduma ietvaros tiek norādīts ka gan darījuma laikā gan šobrīd spēkā esošā likuma redakcija kā atskaites punktu nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanai paredz nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību vienmēr kad tas ir adekvāti AT Administratīvo lietu departaments ir secinājis ka spriedumā atreferētajās normās nav atrodams apstiprinājums ka atsevišķos gadījumos būtu jāņem vērā nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā kas atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76 pantam paredz pieskaitīt arī mežaudzes vērtību Līdz ar to izmantojot likuma analoģiju varētu secināt

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/raksti/tiesu-prakse/saistibu-tiesibas/nekustama-ipasuma-davinajums-tiesu-prakse/faili/DARBA_LAIKA_KALENDARS_2015.pdf (2015-12-28)
    Open archived version from archive

  • Jaunākās tiesu atziņas transfertcenu metožu piemērošanā | iFinanses.lv
    taču ir 1 nianse Šī cena tālākpārdošanas cena tiek samazināta par atbilstošu bruto peļņas normu kas tiek aprēķināta no šīs cenas tālākpārdošanas cenas norma kas atspoguļo summu no kuras tālākpārdevējs censtos segt tā would seek to cover pārdošanas un citas operatīvās izmaksas Tātad ESAO vadlīnijās administratīvo un pārdošanas izmaksu segšana tiek piesaukta vairāk rekomendējošā izteiksmē Kā arī tā papildus definē kas tad ir bruto peļņas norma Saskaņā ar ESAO vadlīnijām pārdošanas un administratīvās izmaksas neietilpst šajā peļņas līmenī Piemērs 2 izplatītāji pērk un pārdod mobilos telefonus Telefonu iegādes izmaksas ir 160 EUR par 1 vienību bet pārdošanas cena 200 EUR par 1 vienību Pirmais izplatītājs pērk telefonus no saistītā uzņēmuma otrs no nesaistītā Pirmais izplatītājs nomā biroju par 2000 EUR mēnesī otrs par 500 EUR Abi pārdod 50 telefonus mēnesī Vienkāršības labad pieņemsim ka nav nekādu citu izmaksu Neatkarīgi no pārdošanas apjoma kā arī administratīvo izmaksu apjoma abiem izplatītājiem bruto peļņas marža būs 20 200 160 200 20 Tātad pieņemot ka šie izplatītāji ir salīdzināmi savā starpā ir salīdzināmas arī to peļņas bruto maržas Tiklīdz tiek analizēta pamatdarbības peļņas norma ir jāvērtē arī administratīvās izmaksas un tad aina ievērojami atšķiras Pirmā izplatītāja neto peļņas norma ir 50 x 200 160 2000 10 000 0 Savukārt otrā izplatītāja peļņas norma ir 50 x 200 160 500 10 000 15 Vai šo izplatītāju pamatdarbības peļņas normas ir korekti salīdzināt savā starpā Droši vien ka nē Vēl pavisam cita aina būs ja šiem izplatītājiem būs dažādi apgrozījumi Piemēram apgrozījumam samazinoties līdz 40 telefoniem pirmajam izplatītājam būs zaudējumi 400 EUR Savukārt apgrozījumam pieaugot abu izplatītāju peļņas normas pakāpeniski pieaugs un atšķirības starp tām saruks Piemēram pie 100 telefonu apgrozījuma operatīvās peļņas norma būs attiecīgi 10 un 17 5 pie 1000 telefoniem 19 un 19 75 Tātad operatīvo peļņu ietekmē daudzi faktori ne tikai saistīto pušu darījumi turklāt tās piemērošana ir pamatota ja uzņēmums darbojas ar optimālu noslodzi un tam ir sabalansētas izmaksas Tiesas viedoklis AT Administratīvo lietu departaments lietā Nr SKA 813 2014 ir interpretējis ka tālākpārdošanas metodes piemērošanā ir izmantojama gan bruto peļņas gan arī operatīvās peļņas norma Lietā minēts Operatīvā peļņa ir būtisks lielums lai noskaidrotu cik daudz uzņēmums nopelna no pamatdarbības ņemot vērā visus kopējos ienākumus un izdevumus Bruto peļņas rādītājs tiek izmantots kopēja priekšstata iegūšanai par uzņēmuma efektivitāti bet operatīvās peļņas rādītājs atklāj cik uzņēmums patiesi ir pelnošs Ņemot vērā šādu interpretāciju tiesa izdara secinājumu ka tālākpārdošanas metodes piemērošanai ir piemērojami gan bruto gan operatīvās peļņas rādītāji Lai gan tiesas secinājumiem par bruto un operatīvās peļņas līmeņiem daļēji var piekrist manuprāt šādu secinājumu attiecināšana ir pretrunā ar tālākpārdošanas metodes mērķi un jēgu Metodes izvēle un piemērošana nav pašmērķis Jāatceras ka ir jāpiemēro vispārējais princips t i konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu dalībvalsts ir tiesīga aplikt ar nodokli peļņu kura nav izveidojusies tādu noteikumu dēļ kuri atšķiras no noteikumiem kuri darbotos starp 2 neatkarīgiem uzņēmumiem ESAO paraugkonvencijas 9 pants Tas nozīmē ka tirgus vērtības noteikšanas metodes mērķis nav konstatēt vai uzņēmums ir pelnošs vai analizēt darījuma efektivitāti

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/raksti/tiesu-prakse/nodokli/jaunakas-tiesu-atzinas-transfertcenu-metozu-piemerosana/faili/DARBA_LAIKA_KALENDARS_2015.pdf (2015-12-28)
    Open archived version from archive

  • iFinanses.lv
    normu Vai tas tā ir Lai atbildētu manuprāt vispirms ir jāatgriežas pie transfertcenu metožu pirmsākumiem Tālākpārdošanas cenu metode tika ieviesta 2006 gadā pamatojoties uz ESAO transfertcenu vadlīnijām OECD Transfer pricing guidelines for multinational enterprises and tax administrations kā daļa no Latvijas realizētajiem pasākumiem lai iestātos šajā organizācijā ESAO vadlīnijās 2 21 paragrāfā iekļautā tālākpārdošanas cenas definīcija gandrīz precīzi atbilst MK noteikumos Nr 556 norādītajai taču ir 1 nianse Šī cena tālākpārdošanas cena tiek samazināta par atbilstošu bruto peļņas normu kas tiek aprēķināta no šīs cenas tālākpārdošanas cenas norma kas atspoguļo summu no kuras tālākpārdevējs censtos segt tā would seek to cover pārdošanas un citas operatīvās izmaksas Tātad ESAO vadlīnijās administratīvo un pārdošanas izmaksu segšana tiek piesaukta vairāk rekomendējošā izteiksmē Kā arī tā papildus definē kas tad ir bruto peļņas norma Saskaņā ar ESAO vadlīnijām pārdošanas un administratīvās izmaksas neietilpst šajā peļņas līmenī Piemērs 2 izplatītāji pērk un pārdod mobilos telefonus Telefonu iegādes izmaksas ir 160 EUR par 1 vienību bet pārdošanas cena 200 EUR par 1 vienību Pirmais izplatītājs pērk telefonus no saistītā uzņēmuma otrs no nesaistītā Pirmais izplatītājs nomā biroju par 2000 EUR mēnesī otrs par 500 EUR Abi pārdod 50 telefonus mēnesī Vienkāršības labad pieņemsim ka nav nekādu citu izmaksu Neatkarīgi no pārdošanas apjoma kā arī administratīvo izmaksu apjoma abiem izplatītājiem bruto peļņas marža būs 20 200 160 200 20 Tātad pieņemot ka šie izplatītāji ir salīdzināmi savā starpā ir salīdzināmas arī to peļņas bruto maržas Tiklīdz tiek analizēta pamatdarbības peļņas norma ir jāvērtē arī administratīvās izmaksas un tad aina ievērojami atšķiras Pirmā izplatītāja neto peļņas norma ir 50 x 200 160 2000 10 000 0 Savukārt otrā izplatītāja peļņas norma ir 50 x 200 160 500 10 000 15 Vai šo izplatītāju pamatdarbības peļņas normas ir korekti salīdzināt savā starpā Droši vien ka nē Vēl pavisam cita aina būs ja šiem izplatītājiem būs dažādi apgrozījumi Piemēram apgrozījumam samazinoties līdz 40 telefoniem pirmajam izplatītājam būs zaudējumi 400 EUR Savukārt apgrozījumam pieaugot abu izplatītāju peļņas normas pakāpeniski pieaugs un atšķirības starp tām saruks Piemēram pie 100 telefonu apgrozījuma operatīvās peļņas norma būs attiecīgi 10 un 17 5 pie 1000 telefoniem 19 un 19 75 Tātad operatīvo peļņu ietekmē daudzi faktori ne tikai saistīto pušu darījumi turklāt tās piemērošana ir pamatota ja uzņēmums darbojas ar optimālu noslodzi un tam ir sabalansētas izmaksas Tiesas viedoklis AT Administratīvo lietu departaments lietā Nr SKA 813 2014 ir interpretējis ka tālākpārdošanas metodes piemērošanā ir izmantojama gan bruto peļņas gan arī operatīvās peļņas norma Lietā minēts Operatīvā peļņa ir būtisks lielums lai noskaidrotu cik daudz uzņēmums nopelna no pamatdarbības ņemot vērā visus kopējos ienākumus un izdevumus Bruto peļņas rādītājs tiek izmantots kopēja priekšstata iegūšanai par uzņēmuma efektivitāti bet operatīvās peļņas rādītājs atklāj cik uzņēmums patiesi ir pelnošs Ņemot vērā šādu interpretāciju tiesa izdara secinājumu ka tālākpārdošanas metodes piemērošanai ir piemērojami gan bruto gan operatīvās peļņas rādītāji Lai gan tiesas secinājumiem par bruto un operatīvās peļņas līmeņiem daļēji var piekrist manuprāt šādu secinājumu attiecināšana ir pretrunā ar tālākpārdošanas metodes mērķi un jēgu Metodes izvēle un piemērošana

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/public/contents/article_print/6905 (2015-12-28)
    Open archived version from archive

  • iFinanses.lv
    informē nodokļu maksātāju uzaicinot 30 dienu laikā iesniegt nodokļu administrācijai attiecīgo dokumentu precizējumu vai konstatēto neatbilstību pamatotu izskaidrojumu Tematiskā pārbaude Savukārt tematiskajā pārbaudē vispārīgi kontrolē kā attiecīgais nodokļu maksātājs ievēro tiesības un kā kārto savu grāmatvedību taču būtiski zināt ka tā neskar nodokļa maksājuma apmēra pareizību un tās rezultātā netiek nodokļu maksātājam noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā Praksē bieži rodas neskaidrības tieši par šo pārbaudes veidu tā sekām un to cik bieži VID šādas pārbaudes var veikt Tiesu prakse 21 01 2015 spriedumā lietā Nr SKA 86 2015 AT Administratīvo lietu departaments ir norādījis ka gan nodokļu auditā gan arī tematiskajā pārbaudē administrācija saskaras ar nodokļa maksātāja attaisnojuma dokumentiem tomēr izdarīto secinājumu ietekme uz nodokļa saistībām atšķiras Anete Dimitrovska Foto Elīna Kursīte Pirmkārt likums neierobežo VID pamatotas vajadzības gadījumā veikt atkārtotas nodokļu maksātāja tematiskās pārbaudes par vienu un to pašu periodu vai tematu Jāņem vērā lai veiktu šādu pārbaudi atkārtoti jābūt pamatojumam taču nav viennozīmīgi skaidrs cik precīzi un detalizēti VID jānorāda un jāinformē nodokļu maksātājs par iemesliem kādēļ tiek veikta atkārtota tematiskā pārbaude par vienu un to pašu periodu un tematu Otrkārt AT Administratīvo lietu departaments norāda ka nodokļa maksātāja tematiskās pārbaudes veikšana neierobežo VID tiesības veikt nodokļu auditu tajā skaitā atkārtoti pārbaudīt nepieciešamo dokumentāciju un veikt tās padziļinātu analīzi Treškārt tematiskās pārbaudes secinājumiem nav ietekmes uz nodokļa maksātāja tiesisko stāvokli t i to rezultātā netiek uzlikts tiesiski saistošs pienākums nodokļu maksātājam kas ietekmē nodokļa saistību apjomu Tātad likuma par NN 23 panta 1 daļa gan tekstuāli gan arī pēc jēgas attiecas vienīgi uz nodokļa maksājuma apmēru ietekmējošiem auditiem jo normas mērķis ir aizsargāt nodokļa maksātāja tiesisko noteiktību uz nodokļu audita rezultātā noteiktajām nodokļa saistībām Līdz ar to likuma par NN 23 panta 1 daļa aizliedz veikt gan atkārtotu nodokļu saistību pārbaudi gan pārskatīt noteikto nodokļu saistību apmēru taču tā neskar VID veiktās tematiskās pārbaudes Tādējādi nav nozīmes kāds bijis tematisko pārbaužu objekts un vai tas sakrīt ar audita objektu Praksē nodokļu maksātājam ir tiesības uzzināt kāds pārbaudes veids tiek piemērots kā arī nepieciešamības gadījumā lūgt sniegt informāciju par tā iespējamajām sekām Padziļinoties nodokļu maksātāju izpratnei par dažādu VID pārbaužu veidiem un to ietvaros veiktajām procedūrām būs iespējams sekmīgāk organizēt gan uzņēmuma darbību gan sadarbību ar VID VID tiesības pieprasīt informāciju veicot nodokļu auditu VID tiesības pieprasīt informāciju no nodokļa maksātāja veicot nodokļu auditu ir nostiprinātas normatīvajos aktos taču nereti nodokļu maksātājiem tomēr ir neskaidrs kāds ir šīs informācijas apjoms kuru VID ir tiesības prasīt un uzņēmumam ir pienākums sniegt 09 04 2014 lēmumā lietā Nr SKA 148 2014 AT Administratīvo lietu departaments secināja ka informācijas pieprasīšana no attiecīgā subjekta nodokļu audita ietvaros ir procesuāla darbība kas vērsta uz galīga administratīvā akta izdošanu par nodokļa samaksu Tās tiesiskumu kontrolē pārbaudot nodokļa maksāšanas pārbaudes procesa noslēdzošo lēmumu Tāpat AT Administratīvais departaments ir norādījis ka VID ir tiesības lūgt nodokļa maksātājam papildu informāciju vai sniegtās informācijas deklarāciju pārskatu sīkāku un padziļinātāku izskaidrojumu arī pirms nodokļu audita uzsākšanas piemēram lai izlemtu vai ir pamatots iemesls uzsākt auditu Kaut arī šāds informācijas pieprasījums

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/public/contents/article_print/6856 (2015-12-28)
    Open archived version from archive

  • iFinanses.lv
    apdrošināšanas iemaksas Tas savukārt nozīmē ka pašnodarbinātas personas kuru ieņēmumi ir mazāki par 360 EUR vispār nav sociāli aizsargātas Darba tiesisko attiecību pazīmju kopums Likuma par IIN 8 panta 2 2 daļā uzskaitītas pazīmes kuras liecina ka persona gūst ienākumu par kuru jāmaksā algas nodoklis jākonstatē vismaz 1 pazīme maksātāja ekonomiskā atkarība no personas kurai tas sniedz pakalpojumus finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā maksātāja integrācija uzņēmumā kuram viņš sniedz savus pakalpojumus maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus maksātājs nav pamatlīdzekļu materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks Tiesu prakse Latvijā Saskaņā ar Latvijā pastāvošo tiesu praksi arī konstatējot kādu no iepriekš minētajām pazīmēm tiesa ne vienmēr atzīs ka starp pusēm pastāvēja darba tiesiskās attiecības un ir jāmaksā algas nodoklis To apliecina 28 12 2013 Augstākās tiesas Tiesa Senāta spriedums lietā Nr C30511312 kur prasītājs kurš darbu veica saskaņā ar autorlīgumu lūdzis tiesu atzīt ka viņam ir darba tiesiskās attiecības ar atbildētāju atjaunot prasītāju video operatora amatā un uzlikt par pienākumu atbildētājam noslēgt darba līgumu Pamatojot savu spriedumu Tiesa atsaucās arī uz 03 12 2008 lietā Nr SKC 323 2008 paustajām atziņām proti darba tiesiskās attiecības raksturo šādas pazīmes pirmkārt noteikts darbs otrkārt darba izpildīšanai noteiktā darba kārtība kurai pakļaujas darbinieks treškārt darba samaksa ceturtkārt darba devēja nodrošināti apstākļi lai darbiniekam būtu iespējams izpildīt darbu un atzina ka izskatāmajā lietā nepastāv darba tiesiskās attiecības Tātad saskaņā ar Latvijā pastāvošo tiesu praksi nepietiek vien konstatēt kādu no likuma par IIN 8 panta 2 2 daļā noteiktajām pazīmēm Ja puses brīvi vienojušās un to mērķis nav bijusi vēlme samazināt valsts budžetā veicamos nodokļu maksājumus noslēgtais līgums pusēm ir saistošs un mainoties faktiskajiem apstākļiem jālūdz noslēgt jaunu līgumu piemēram darba līgumu Tiesu prakse Eiropas Savienībā Arī Eiropas Savienības ES līmenī ir aktualizēta neīsto pašnodarbināto problēma Saskaņā ar ES Tiesas 04 12 2014 spriedumu lietā C 413 13 FNV Kunsten Informatie en Media pret Staat der Nederlanden pakalpojumu sniedzējs var zaudēt savu patstāvīgā tirgus dalībnieka un tādējādi uzņēmēja statusu ja tas savu darbību tirgū nenosaka neatkarīgi bet ir pilnībā atkarīgs no pilnvarotāja jo tas neuzņemas nekādus finanšu vai komerciālos riskus kas ir saistīti ar šī pilnvarotāja saimniecisko darbību un darbojas kā pilnvarotāja uzņēmumā integrēta palīgiestāde skat ES Tiesas 14 12 2006 spriedumu lietā C 217 05 Confederación Española de Empresarios de Estaciones de Servicio pret Compañía Española de Petróleos SA darba ņēmēja jēdziens ES tiesību izpratnē ir jānosaka pamatojoties uz objektīviem kritērijiem kas raksturo darba attiecības ņemot vērā attiecīgo personu tiesības un uzdevumus Šajā ziņā pastāvīgajā judikatūrā noteikts ka darba attiecību raksturīga iezīme ir tā ka persona noteiktu laiku citas personas labā un tās vadībā sniedz pakalpojumus pretī saņemot darba samaksu skat ES Tiesas 10 09 2014 spriedumu lietā C 270 13 Iraklis Haralambidis pret Calogero Casilli vai ES Tiesas

    Original URL path: http://www.ifinanses.lv/public/contents/article_print/6838 (2015-12-28)
    Open archived version from archive





archive-lv.com, 2018-01-24