archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » H » HORTI.LV

Total: 1024

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Augusta mēneša augs: Klinšrozīte jeb čuža | Augusts
    ir līdz pusmetram bieza zāļu kūdra zem kuras avotkaļķa atradnes Krūmi tur aug spēcīgi veido ciešas audzes un labi zaļo un zied Savulaik pat bija strīds par šī avotkaļķa izmantošanu bet tad bija jānovāc daļa klinšrozīšu audzes Mums tuvākās atradnes jau ir Igaunijā uz rietumiem no Tallinas kur tās aug plānā trūda slānī netālu no Somu jūras līča virs dolomītu atsegumiem glinta un veido visai necilus krūmus kas augumā maz līdzinās Kandavas radiniecēm Līdzīgos apstākļos aug arī Gotlandē un Lielbritānijas pašā kalnainākajā un vēsākajā ziemeļu daļā Klinšrozītes jau 19 gs vidū un beigās atklāja arī virs mežiem augstkalnēs Himalaju un Pamira kalnos Austrumsibīrijas kalnainēs un pat Ziemeļamerikas kalnu masīvos līdz pat tundrai Visās šajās vietās raksturīgs trūda slānis ar kaļķi saturošiem iežiem zem tiem un garām tekošs strauts Otra svarīga iezīme visas klinšrozītes ir izteikti saulmīļi un jau pusēnā tās nīkuļo Veci krūmi veido dziļu un spēcīgu sakņu sistēmu un tāpēc dabā izrokami un pārstādāmi ir tikai pavisam jauni augi bet tāpēc klinšrozītes var labi izturēt arī ilgstošu augsnes sausumu Tādas var sastapt gan Austrumsibīrijā Altaja Ohotskas piekrastes Kamčatkas un Sahalīnas kalnos Kuriļu salu dienvidu nogāzēs Āzijas un Ziemeļamerikas atradumi jau pamatīgi atšķiras no Eiropas klinšrozītēm un tāpēc tās izdalīja kā atsevišķas sugas un pasugas Klinšrozīšu savstarpējo radniecību pamatīgi savulaik aprakstīja DR R Cinovskis tāpēc tikai uzskaitu ar ko td daudzveidīga šī krūmu ģints visā pasaulē Krūmi var būt līdz 2 m augsti bet zemākas formas tikai 20 cm augsti spilventiņi Lapas no 6 cm garām līdz knapi 1 cm garām dažāda spilgtuma zaļā pelēcīgā un zilganā nokrāsā Dabā ziedi parasti ir dzelteni bet Tālo Austrumu sugām un populācijām ir balti vai krēmbalti ziedi tie var būt 1 cm plati bet var sasniegt līdz 4 cm platumu vainaglapas var būt apaļas olveida līdz lancetiskas Par ziemcietību slimībām un kaitēkļiem līdz

    Original URL path: http://www.horti.lv/augusts/augusta-mnea-augs-klinrozte-jeb-ua/drukat (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Septembra mēneša augs: Ķirsis | Septembris
    ar veselām zāģzobainām pamīšus sakārtotām lapām Ziedi ir divdzimumu ar divkāršu apziedni Ziedu krāsa ir balta vai rožaina šķirnēm var būt arī sarkanīgi toņi kirši zied maija sākumā Kaut arī skābie un saldie ķirši ir seni garšīgi un izsmalcināti augļi tie ir izcilu dzērienu un skaistuma avots ir zināms samērā maz par to izcelšanos attīstību un izplatību vēstures gaitā Tiek uzskatīt ka saldie ķirši ir cēlušies ap Kaspijas un Melno jūru Eiropas un Āzijas robežu rajonos Skābo ķiršu dzimtene ir ļoti tuvu saldo ķiršu izcelsmes vietām Arheoloģiskajos izrakumos ķiršu kauliņi atrasti jau neolītiskajā periodā apmēram pirms 4 5 tūkstošiem gadu Ķiršus pirmais aprakstījis Teofrasts 300 gadus pirms mūsu ēras Kopš Romas impērijas laikiem ķirši bija populārāki kā dārzu un ceļmalu koki Senie raksti no Grieķijas liecina ka saldos ķiršus audzēja ne tikai augļiem bet kokus izmantoja arī koksnei Galvenokārt izplatīti zemeslodes Z puslodē Ķiršiem vēlama kaļķiem bagāta zeme Dārzkopībā izšķir skābos un saldos ķiršus Saldo ķiršu šķirnes pavairo tikai potējot bet skābos potējot kā arī no sakņu atvasēm ja vecie koki arī tāpat pavairoti un ir tiešām vērtīgi Skābos ķiršus vēlams audzēt krūma formā bet saldos pus cēluma veidā ar 1 1 5m garu stumbru Vēlamais stādīšanas laiks ir pavasaris

    Original URL path: http://www.horti.lv/septembris/septembra-mnea-augs-irsis/drukat (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Oktobra mēneša augs: Rietumu tūja | Oktobris
    lielu sausumu izturēs slikti tāpat kā pārmērīgu mitrumu jo šādos apstākļos Rietumu tūjas var pastiprināti saslimt ar dažādām sēnīšu saslimšanām un pat iet bojā Tās ir ēncietīgas bet var augt arī pilnā saulē Ideāla atrašanās vieta būtu daļēji noēnota līdz saulaina Dzīvības kokam vislabāk patiks smilšaina ar humusu bagātināta augsne Augsnes pH sastāvam būtu jābūt viegli skābam līdz sārmainam Tūjas ir ilgmūžīgas cērpamas veidojamas tieši šo apsvērumu dēļ Rietumu tūju parasti izvēlas dzīvžogiem Tomēr tās labi izskatīsies arī kā atsevišķs koks vai koku grupa dārza kopējā ainavā Tā kā tūjas ir ļoti izturīgas arī pret izplūdes gāzēm tad tās ir iemīļots košumaugs arī pilsētās Izvēloties tūjas dzīvžogiem jāņem vērā vēlamā dzīvžoga augstumu Parasti izvēlas vidējas un liela izmēra tūjas jeb dzīvības kokus Augstiem dzīvžogiem ieteicams stādīt kolonnveida stabveida šķirnes kas pārsniedz 2 2 5m augstumu Jaunos kociņus stāda 0 8 1 m attālumā atkarībā no šķirnes un tā cik ātri vēlas iegūt ciešu dzīvžogu Svarīgs ir arī iegādāto stādu izmērs jo maza izmēra 0 3 0 5 m tūjas sastādītas dzīvžogā būs jākopj un jāaudzē diezgan ilgu laiku Parasti pie pareizas kopšanas ieaugušies tūju stādi gadā pieaug par vidēji 30 cm Pēc iedēstīšanas sausās saulainās dienās jaunais kociņš jālaista katru dienu īpaši svarīgi tas ir smilšainas zemes īpašniekiem taču jāraugās lai mitruma nebūtu arī par daudz jo pārmērīga mitruma kā arī sausuma rezultātā tūjas var saslimt ar dažādām sēnīšu saslimšanām un pilnībā iet bojā Mēslot tūju vajadzētu no marta līdz jūnijam ar mēslojumu kam ir ilglaicīga iedarbība piemēram Osmocote kas ir dārgāks taču efektīvāks Pēc jūnija tūjas nevajadzētu mēslot jo tad koki turpinās augt nepaspēs pārkoksnēties un sagatavoties ziemai Tā kā dzīvības koki ir diezgan ātraudzīgi un gadā var izaugt 30 40 cm tad izvēloties tūjas dzīvžogiem tās ir regulāri jāapgriež Negriežot tūju dzīvžogs izaugs pat 4 metrus augsts Jāatceras gan ka dzīvības koku labāk apgriezt biežāk un mazāk nekā reti un stipri jo ja griezums skar vecos zarus tie var arī neataugt tādēļ formējot vienmēr labāk nogriezt tikai jaunos zaļos dzinumus lai Rietumu tūja ataugtu bieza un kupla Tūju vajadzētu apgriezt vienu līdz divas reizes gadā pirms kociņi ir izauguši pārāk gari un plati Pirmo reizi tūjas apgriež pavasarī martā vai aprīļa sākumā Šajā reizē apgriež visus vecos atmirušos un salā cietušos zarus Ja ir nepieciešamība tad veic arī dzīvžoga pazemināšanu un formēšanu Vasarā kad jau ir saauguši jaunie dzinumi var veikt dzīvžoga formēšanu Te gan jāatceras ka jānogriež tikai jaunie dzinumi jo ja tūja tiks apgriezta pārāk daudz un līdz pat koksnainajiem stumbriem tā nedzīs jaunus dzinumus un zari būs reti Dzīvības kokam jūnijā un jūlijā veidojas nosacīti mazi 0 4 0 6 cm ziediņi Tam ir gan sievišķie gan vīrišķie ziedi No sievišķajiem ziediem kas atrodas ieapaļos vai iegarenos sastatos zaru galos vēlāk veidojas iegareni čiekuri 0 8 1 5 cm garumā Negatavi čiekuri ir dzeltenbrūni nogatavojoties koksnaini pelēkbrūni Čiekuru sedz 3 4 pāri krustenisku ādainu zvīņu Atvēries tas izskatās kā izplaukusi lilija Viena no problēmām ar ko bieži saskaras tūju audzētāji ir tūju dzeltēšana Viens no

    Original URL path: http://www.horti.lv/oktobris/oktobra-mnea-augs-rietumu-tja/drukat (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Novembra mēneša augs: Parastā egle | Novembris
    Koka miza ir sarkanbrūna vai pelēcīga Jaunajiem kokiem tā ir gluda vēlāk sāk lobīties veidojot sarkanbrūnas vai sarkandzeltenas plēksnes Egles skujas ir tumši zaļas spīdīgas īsas 2 3 cm uz zariem blīvi izkārtotas un asas Pati skuja pie koka paliek vidēji 5 7 gadus dažreiz pat 10 gadus Skujai nobirstot tās pamatnīte paliek pie zara tādējādi padarot tos grubuļainus Parastā egle sāk ziedēt maijā jūnijā sasniedzot 25 30 gadu vecumu To apputeksnē vējš Dzeltenīgie līdz spilgti sarkanie vīrišķie ziedi atrodas uz iepriekšējā gada dzinumiem blīvos sakopojumos bet sievišķie ziedi atrodas iepriekšējā gada dzinumu galos un ir bāli zaļi No sievišķajiem ziediem attīstās iegareni olveidīgi nokareni čiekuri apmēram 7 15 cm un tie nogatavojas rudenī Egļu sēklas atrodas čiekuros un no tiem izbirst nākamajā pavasarī martā aprīlī taču paši čiekuri nokrīt gadu vai pat vēlāk pēc sēklu izbiršanas Parastā egle ir izteikti ēncietīga un augsnes ziņā mazprasīga un vislabāk tā jutīsies skābā pH 5 0 6 5 podzolētā smilšmāla augsnē kuras virskārtā uzkrājies skābais trūds Ja augsnes pamatslānis ir neauglīga smilts zeme jāielabo vismaz 60 100 cm dziļumā un ap 100 cm diametrā ap stādu bet mālainās augsnēs pietiks ar 40 60 cm ielabotu kūdrainu melnzemi Stādot egles jāņem vērā ka tās necieš pārpurvošanos kā arī sausumu tās priecāsies par pietiekami mitru augsni kur optimālu mitrumu palīdzēs nodrošināt mulčas slānis 5 līdz 7cm biezs atkarībā no koka izmēra Tāpat egles ir ļoti jūtīgas pret piesārņotu gaisu tādēļ tās nav piemērotas pilsētām jo tur tās nīkuļos Izraugoties stādīšanas vietu jāņem vērā ka eglēm ir sekla sakņu sistēma tādēļ tās var ciest no sausuma apsalt pavasara salnās vai tās var izgāzt vējš Konteinerstādus var stādīt tik ilgi kamēr vien zeme nav sasalusi To sakņu kamols ir kompakts un pārstādīšanas laikā faktiski netiek traumēts Kailsakņu stādus vislabāk stādīt pavasarī ideālais laiks ir maija pirmā dekāde vai rudenī atkarībā no laikapstākļiem no augusta vidus līdz septembra beigām Ja egle būs iestādīta pareizi ielabotā augsnē pirmajā gadā tā nav papildus jāmēslo vien jānodrošina ar nepieciešamo mitrumu Ttaču pavasarī kad sniegs nokusis un atsākas veģetācija to jāmēslo ar skuju kokiem paredzēto mēslojumu Jāatceras ka egļu mēslošanai nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus vai vircu Egles griež to miera periodā kad iestājas vēss laiks un nav sniega kas traucētu uztvert augu kopumā Vislabāk egles apgriezt no oktobra līdz nākamā gada martam Egļu dzīvžogus apgriež pēc vajadzības bet jāņem vērā ka egles nedrīkst griezt maijā un jūnijā kad ir to intensīvas augšanas un jauno dzinumu veidošanās laiks jo zari apgriežot sveķojas Parasti eglēm īsina uz sāniem ārpus vainaga augošos zarus un konkurējošās galotnes Zarus īsina aptuveni 1 1 5 cm virs pumpuriem lai pavasarī kad sāks augt jaunie dzinumi griezuma vieta būtu pēc iespējas mazāk pamanām Galveno galotni parasti neīsina Egli apdraud daudzi kukaiņi un to kāpuri Bīstamākais kaitēklis ir egļu astoņzobu mizgrauzis Postījumus var nodarīt tauriņi egļu mūķene un egļu čiekuru tinējs Lielu ļaunumu nodara sakņu piepes izraisītā sakņu trupe kā arī laputis kas sūc sulu no jaunajām skujām un dzinumiem Tas izraisa skuju un dzinumu dzeltēšanu mazina dzinumu pieaugumus

    Original URL path: http://www.horti.lv/novembris/novembra-mnea-augs-parast-egle/drukat (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Marts dārzā | Darbi dārzā
    apžuvusi savāc no rudens palikušās vecās lapas augļu kokus mēslo uzirdina un mulčē apdobes Siltumnīcās Apkurināmās siltumnīcās turpina sēt pavasara dārzeņus lapu salātus redīsus dārzeņus dēstiem papriku tomātus baklažānus sparģeļus kāpostus gurķus un garšaugus baziliku majorānu pētersīļus u c vasaras puķes samtenes puķuzirņus asteres lauvmutītes lobēlijas salvijas petūnijas rudbekijas gazānijas krustaines atraitnītes celozijas u c ar spraudeņiem pavairo fuksijas pelargonijas krizantēmas ar asnu spraudeņiem dālijas piķē sadīgušos dēstus Neapkurināmās siltumnīcās kas jau sagatavotas jaunai sezonai sēj pavasara dārzeņus lapu salātus redīsus spinātus Ja nav paspēts jaunai sezonai sagatavo neapkurināmās siltumnīcas salabo logus nomaina pa ziemu bojātos stiklus plēvi mazgā tīra dezinficē siltumnīcu nomaina vai uzlabo siltumnīcas augsni Speciālās telpās stādu pavairošanai potē augļu kokus dekoratīvos kokus un krūmus rozes Telpās Modina kamolbegonijas stāda begonijas kas sākušas asnot Ēšanai diedzē kressalātu sinepju redīsu lēcu sēklas steidzina sīpolus lokiem arī sakņu dārzeņus bietes selerijas pētersīļus pirmajiem zaļumiem Kastītēs uz palodzes sēj garšaugus Uzziedina rudenī podos iestādītās sīpolpuķes Pārstāda telpaugus kuriem pods kļuvis par mazu vai kuri sākuši nīkuļot Uzsāk telpaugu mēslošanu Pārbauda iepriekš iegādāto sēklu dīgtspēju Pagrabā glabātuvē Pārbauda sīpolpuķes un gumpuķes Atbrīvojas no bojātiem Gladiolu sīpolus pārnes siltākās vietā Izlasa bojātos dārzeņus no dārzeņu apcirkņiem Pārbauda pagraba temperatūru un mitrumu ja nepieciešams gaisu pagrabā mitrina vai atdzesē ar pagraba vēdināšanu Pagalmā Turpina barot putniņus Iztīra vecos putnu būrīšus gatavo jaunus Vairāk var skatīt šeit un šeit Novērš mājdzīvnieku nedarbu sekas Veido derīgo kukaiņu mājiņas Idejas var pasmelties šeit un šeit Izkliedē sniega kaudzes Sniegam kūstot rūpējas lai nesakrājas lieks ūdens veido novadgrāvīšus Ja sniegs nokusis un zeme apžuvusi sakopj pagalmu sagrābj vecās lapas Pārrok komposta kaudzi 10 Rudens Stādu parāde notiks 20 septembrī Dabas muzejā izstāde Zelta zieds krizantēma Pieci kontinenti uz palodzes Dārza darbi oktobrī Septembra mēneša augs ābele Žurnālā Dārza Pasaule septembrī lasiet Zied rododendri Atnāc un būs tavā dārzā tas kā nav kaimiņam Atvērto durvju diena Jāņa un Gunas Rukšāna stādaudzētavā Sīpolpuķes Keukenhofas parkā Pavasara svētki Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā Aprīlis dārzā Kļūsti par pilsētas dārznieku izaudzē pats savus garšaugus Husqvarna dāvinās trimeri Žurnālā Dārza Pasaule aprīlī lasiet Potēšana Vēl tikai nedēļu var iesniegt bildes fotokonkursam Mans dārzs krāsās Seminārs par kokiem pilsētvidē Seminārs par augu ievešanu un izplatīšanu Latvijā Žurnālā Dārza Pasaule martā lasiet Februāris dārzā Izsludina fotokonkursu Mans dārzs krāsās LU Botāniskajā dārzā 71 konference Kursi un semināri februārī Augu aizsardzība no saules Izžūšana un saules apgdegumi Augu aizsardzība no saules Augļu koku kaļķošana Telpaugi ziemā Žurnālā Dārza Pasaule janvārī lasiet Kā rūpēties par Ziemassvētku eglīti LU Botāniskajā dārzā izstāde Augu vara pie miesas un gara Rododendru sagatavošana ziemai Izstāde Mārtiņu rozes krizantēmas dabas muzejā Augu kopšana Dabas muzejā izstāde Ķirbis Jūsu veselībai Viršu izstāde kokaudzētavā Baltezers Pēdējais stādu gadatirgus šogad Dobelē notiks ābolu svētki Dabas vakars Par un ap sēnēm Virši Latvijas vīnogas un vīni Dabas muzejā Orhideju izstāde LU Botāniskajā dārzā Latvijas Universitātē radītas jaunas rododendru šķirnes Latvijas Stādu parāde 2011 notiks Siguldā Nacionālā Botāniskā dārza teritorijā jauna stādu tirdzniecības vieta LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava Babīte 30 gadu jubileja Uzdīguši pirmie Skābekļa

    Original URL path: http://www.horti.lv/darbi-darza/marts-drz (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Marts dārzā | Darbi dārzā
    dzinumus veido vainagu To nedara ja saglabājas sals Ja sniegs nokusis un augsne atkususi gaisa temperatūra dienā ir plusos bet rododendru lapas neatritinās rododendrus apmēram 1 2 nedēļas vairākas reizes dienā rasina līdz lapas atgūst normālu izskatu Iestājoties siltākam laikam pārbauda rozes un uz ziemu piesegtās ziemcietes Ja uz stādījumiem sablīvējies sniegs to izkliedē Marta beigās pakāpeniski vairāku dienu laikā uzsāk pieseguma noņemšanu Atbrīvo noliektos rožu dzinumus kad tie ieņēmuši vertikālu stāvokli tos uz dažām dienām piesedz ar vieglu aizsargmateriālu Augļu dārzā Apseko augļu kokus izgriež sala un saules bojātās vietas griezuma brūces apstrādā ar lerānu un ieziež ar potvasku Tāpat apkopj dzīvnieku zaķu stirnu mazo grauzēju radītos bojājumus Kad gaisa temperatūra vairs nenoslīd zem 5 C veic augļu koku un krūmu apgriešanu veido vainagus Pārbauda upeņu krūmus vai nav upenāju ērcīte Uzbiezinātos pumpurus izlauž vai ja uz dzinuma tādu ir daudz izgriež visu dzinumu un iznīcina Ar asu suku nokasa sūnas un ķērpjus no augļu koku stumbriem Pēc apstrādes un apgriešanas augļu kokus apsmidzina ar varu saturošu fungicīdu Griež augļu koku potzarus Nogrieztos dzinumus ienes istabā uzziedināšanai Kad sniegs nokusis un zeme apžuvusi savāc no rudens palikušās vecās lapas augļu kokus mēslo uzirdina un mulčē apdobes Siltumnīcās Apkurināmās siltumnīcās turpina sēt pavasara dārzeņus lapu salātus redīsus dārzeņus dēstiem papriku tomātus baklažānus sparģeļus kāpostus gurķus un garšaugus baziliku majorānu pētersīļus u c vasaras puķes samtenes puķuzirņus asteres lauvmutītes lobēlijas salvijas petūnijas rudbekijas gazānijas krustaines atraitnītes celozijas u c ar spraudeņiem pavairo fuksijas pelargonijas krizantēmas ar asnu spraudeņiem dālijas piķē sadīgušos dēstus Neapkurināmās siltumnīcās kas jau sagatavotas jaunai sezonai sēj pavasara dārzeņus lapu salātus redīsus spinātus Ja nav paspēts jaunai sezonai sagatavo neapkurināmās siltumnīcas salabo logus nomaina pa ziemu bojātos stiklus plēvi mazgā tīra dezinficē siltumnīcu nomaina vai uzlabo siltumnīcas augsni Speciālās telpās stādu pavairošanai potē augļu kokus dekoratīvos kokus un

    Original URL path: http://www.horti.lv/darbi-darza/marts-drz/drukat (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Kursi un semināri 2013. gada novembrī | Kursi, semināri, lekcijas
    un izglītības centra Valsts Lauku tīkla ietvaros organizēti semināri kas var noderēt ikvienam ainavas labiekārtošanai lauku sētā 6 8 novembrī plkst 10 00 Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Madonas nodaļā Madonā Poruka ielā 4 notiks Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra seminārs Lauku sēta lauku tūrisms Lauku ainavas veidošana un labiekārtošana Dekoratīvie koki un krūmi lauku sētas apstādījumiem Svarīgākie aspekti lauku sētas apstādījumu ierīkošanā Austrumu zonai piemērotākais koku krūmu sortiments Dekoratīvo koku un krūmu pavairošana nelielos apjomos Iepazīšanās ar koku un krūmu pavairošanu Kalsnavas kokaudzētavā un ZS Igaijas Lektore dendroloģe Aija Kaškure Papildus informācija SIA LLKC Madonas nodaļa Anita Brosova 22006859 Anita Briška 28662917 Apstādījumu veidošanas kursi Rīgas dārzkopības un biškopības biedrības organizētie kursi Dabas muzejā dāliju izstāde 9 Rudens stādu parāde notiks 21 septembrī Onava puķu dienas Bulduros Dabas muzējā uzziedēs tulpes Kursi un semināri 2013 gada aprīlī Atvērto durvju diena Bulduru Dārzkopības vidusskolā Kursi un semināri 2013 gada martā Kursi un semināri februārī Detalizēts augu meklētājs Meklēt augu Kategorija Izvēlieties kategoriju Skuju koki un krūmi Ziemcietes Lapu koki un krūmi Graudzāles papardes Vasaras puķes Ūdensaugi Mulča Mēslošanas līdzekļi Zāliena sēklas Seko Stādu audzētāju biedrībai Stādu audzētāju biedrības aktīvākie biedri Darbības veids 9 kokaudzētavas visā Latvijā Dekoratīvie stādi meža stādi www lvm lv Darbības veids Potēti koki un krūmi Dekoratīvo stādu audzēšana www zalenieki lv Darbības veids Dekoratīvie stādi www dimzas com Darbības veids Dekoratīvo stādu audzēšana stādu komplektēšana dižstādi www stadiblidene lv Darbības veids Dekoratīvo stādu audzēšana dižstādi ziemcietes lapu koki un krūmi skuju koki www baltezers lv Darbības veids Dekoratīvo stādu audzēšana dižstādi ziemcietes lapu koki un krūmi Apzaļumošana bērnu rotaļu laukumi www stadibulduri lv Darbības veids Augļu koki ogulāji Rožu stādi www stadiliepas lv Darbības veids Dekoratīvie stādi www robezniekustadi lv Darbības veids Augļu koki ogulāji Dekoratīvie augi www piladzi lv Darbības veids Latvijā audzēti

    Original URL path: http://www.horti.lv/kursi-seminari-lekcijas/kursi-un-seminri-2013-gada-novembr (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Kursi un semināri 2013. gada novembrī | Kursi, semināri, lekcijas
    kam ir vēlme apgūt plašas zināšanas darzu veidošanā un ir iespējas šim nolūkam izbrīvēt piektdienas un sestdienas ir vērts apsvērt Bulduru Dārzkopības vidusskolas piedāvāto Apstādījumu veidošanas pamatkursu apmeklējumu Kursu programma atrodama šeit Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valsts Lauku tīkla ietvaros organizēti semināri kas var noderēt ikvienam ainavas labiekārtošanai lauku sētā 6 8 novembrī plkst 10 00 Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Madonas nodaļā Madonā Poruka ielā

    Original URL path: http://www.horti.lv/kursi-seminari-lekcijas/kursi-un-seminri-2013-gada-novembr/drukat (2016-02-14)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-10-20