archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » H » HORTI.LV

Total: 1024

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Jūnija mēneša augs - spirejas | Jūnijs
    jums ziedus tiesa gan ne tik bagātīgus Īstenībā spirejas kuru sugu dažādība sasniedz gandrīz simtu ir ideāli piemērotas Latvijas apstākļiem jo ir ziemcietīgas tās praktiski neapdraud kaitēkļi un slimības tās ātri aug un gadu desmitiem var atrasties vienā vietā un tik un tā būs dekoratīvas Protams visām šīm īpašībām nebūtu nekāda nozīme ja vien šie košumkrūmi nebūtu arī tik skaisti Tomēr maldīgi ir domāt ka spirejas zied tikai pavasarī jo izšķir divus spireju veidus pavasarī un vasarā ziedošās Turklāt atkarībā no šķirnes dārzā var kombinēt šo divu veidu spireju krūmus tā lai no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim dārzā ziedētu un plauktu kāds no šiem košumkrūmiem Apnicīgi Nebūt ne jo spirejas ir ļoti dažādas Tās atšķiras gan pēc auguma jo sastopami krūmiņi gan 60 cm augstumā gan divmetrīgi milzeņi gan pēc ziedu krāsas ir krūmi ar koši baltiem rozīgiem un pat tumši rozā ziediem kā arī pēc lapu krāsas sastopami krūmi ar zaļām dzeltenām un sārtām lapām un arī ir pieejami pavisam atšķirīgu formu krūmi tātad izvēles brīvība neiedomājama Katrs spirejas krūms ziedēšanas laikā izskatīsies kā pārklāts ar pūkainu segu un ap to noteikti laidelēsies bites iekārojot neskaitāmo mazo ziediņu piedāvātos labumus Liela auguma spireju šķirnes ir asā spireja Arguta pelēkā spireja Grefsheim Vanhuta spireja Japānas spireja Snowmund Zemās šķirnes ir Japānas spireja Dart s Red kuras augums ir tikai 50 70 cm miniatūrā Japānas spireja Golden Princess kas pieaugot sasniedz tikai 50 cm kā arī interesantā Japānas spireja Goldflame kuras lapas ir salātzaļas dzeltenīgas Zemo šķirņu spirejas ir lieliski zemsedzes augi taču pa tām nedrīkst staigāt tās nav nekāds mauriņš Turklāt gandrīz visām spireju sugām ir spēcīgas saknes kas palīdz krūmiem noturēties arī nogāzēs Spireju dēstīšanas laiks ir atkarīgs no to ziedēšanas laika Tie krūmiņi kas zied vasarā labāk dēstāmi rudenī Līdz pavasarim krūms kārtīgi iesakņosies un jau

    Original URL path: http://www.horti.lv/junijs/jnija-mnea-augs-spirejas/drukat (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Maija mēneša augs. Dienziede. | Maijs
    šķirņu selekciju visā pasaulē Katru gadu šī savienība reģistrē aptuveni 2000 jaunas šķirnes Dienlilijas ir daudzgadīgs lakstaugs ar gaļīgām zvaigžņveidīgām saknēm kas sekli stiepjas augsnes virskārtā Šo augu lapas atgādina sīpollokus vai puravus ir paralēlas viena otrai lineāras Parasti dienziedes nav mūžzaļas taču ir selekcionētas jaunas šķirnes kas siltākā klimatā no savām lapām nešķiras visu gadu vai arī ir daļēji mūžzaļas Apaļā dienziežu kāta garums variē augstumā no 30 180 cm dārgākajām šķirnēm kāta augšējā daļā tas sazarojas lai spētu noturēt lielāku ziedu skaitu 10 līdz 20 30 un pat līdz 60 ziediem Katrs atsevišķs dienlilijas zieds zied tikai vienu dienu visbiežāk no rīta līdz vakaram apmēram no plkst 8 00 līdz 22 00 taču ir arī citas dienziežu šķirnes kas uzzied naktī sākot no plkst 22 00 un zied līdz nākošās dienas vakaram Savus pumpurus dienziedes sāk raisīt maija beigās un zied līdz pat pirmajām salnām taču viskrāšņākās tās ir jūlijā Savvaļas dienziedes ir dzeltenas un dzeltenoranžas dažādās nokrāsās kā arī sarkanbrūnas No šīm krāsām sākot ar 1900 gadu tika selekcionēti neskaitāmi hibrīdi kuru krāsu variācijas sniedzas no krēmīgi baltas dzeltenas oranžas sarkanas līdz gandrīz melnai purpursarkanai violetai rozā ar visiem iespējamajiem starptoņiem un nokrāsām Pagaidām selekcijas rezultātā vēl nav iegūta zila krāsā kā arī spilgti balta un tīri melna dienziede nav vēl radīta Dienziežu ziedu izmērs ir no 5 līdz 16 cm bet zirnekļveida ziedi sasniedz 30 cm diametru Arī ziedu formas ir ļoti dažādas no zvaigžņveida līdz apaļām kā arī zirnekļveida Dārzā vai apstādījumos dienziedes vislabāk jutīsies saulainā vietā arī daļēji noēnota vieta tiek akceptēta tomēr tad jārēķinās ka samazināsies ziedu skaits Piemērota būs ūdenscaurlaidīga smaga piemēram mālaina ar humusu bagātināta dārza augsne Kaut arī dienlilijas labi pacieš sausumu tomēr augšanas laikā jāraugās lai augam pietiktu mitrums To nodrošina dobes mulčēšana Labi dienlilijas jutīsies arī mitrās un pārpurvotās vietās piemēram dīķu malās Dienliliju pavairošana notiek sadalot sakņu ceru jo no sēklām nav iespējams iegūt tās pašas šķirnes dēstu bet gan rodas jauni jaukteņi Piemērotākais dienliliju dēstīšanas periods ir no marta līdz oktobra sākumam attālumam starp augiem jābūt 60 80 cm jo augot cers izplešas pat 1 kvadrātmetra platumā Šos augus visvairāk apdraud divi ienaidnieki Hemerocallis muša un sakņu kakliņa puve Mušas sadēj dienliliju pumpuros oliņas no kurām attīstās kāpuri kas no iekšpuses izēd pumpuru Bojātie pumpuri noteikti jānogriež un jāiznīcina sadedzinot tos nedrīkst mest kompostā Ar sakņu kakliņa puvi slimos augus var izrakt kārtīgi nomazgāt un izlikt saulē kārtīgi nožūt tad pārstādīt citā vietā Taču var gadīties ka bojātais dēsts tomēr būs jāiznīcina Vai jūs zinājāt ka Dienliliju savvaļas formas sastopamas tikai Āzijā Tur tās ir apmēram 20 veidu Parasti tās ir dzeltenā vai oranžā krāsā Austrumāzijā dienlilijas izmanto kā ārstniecības augu kā arī no tām pagatavo ikdienā nepieciešamas lietas piemēram no lapām pin sandales un kurpes Tādas dienliliju šķirnes kā Kwanzo un Flore Pleno Āzijā tiek audzētas kā pārtikas produkts turklāt tiek izmantots viss augs darznica lv DIENZIEŽU STĀDUS VAR IEGĀDĀTIES Nosaukums www Darbības veids Dienliliju dārzs www daylilie lv Latvijas apstākļiem piemērotu jaunu dienliliju šķirņu

    Original URL path: http://www.horti.lv/maijs/maija-mnea-augs-dienziede (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Maija mēneša augs. Dienziede. | Maijs
    Parasti dienziedes nav mūžzaļas taču ir selekcionētas jaunas šķirnes kas siltākā klimatā no savām lapām nešķiras visu gadu vai arī ir daļēji mūžzaļas Apaļā dienziežu kāta garums variē augstumā no 30 180 cm dārgākajām šķirnēm kāta augšējā daļā tas sazarojas lai spētu noturēt lielāku ziedu skaitu 10 līdz 20 30 un pat līdz 60 ziediem Katrs atsevišķs dienlilijas zieds zied tikai vienu dienu visbiežāk no rīta līdz vakaram apmēram no plkst 8 00 līdz 22 00 taču ir arī citas dienziežu šķirnes kas uzzied naktī sākot no plkst 22 00 un zied līdz nākošās dienas vakaram Savus pumpurus dienziedes sāk raisīt maija beigās un zied līdz pat pirmajām salnām taču viskrāšņākās tās ir jūlijā Savvaļas dienziedes ir dzeltenas un dzeltenoranžas dažādās nokrāsās kā arī sarkanbrūnas No šīm krāsām sākot ar 1900 gadu tika selekcionēti neskaitāmi hibrīdi kuru krāsu variācijas sniedzas no krēmīgi baltas dzeltenas oranžas sarkanas līdz gandrīz melnai purpursarkanai violetai rozā ar visiem iespējamajiem starptoņiem un nokrāsām Pagaidām selekcijas rezultātā vēl nav iegūta zila krāsā kā arī spilgti balta un tīri melna dienziede nav vēl radīta Dienziežu ziedu izmērs ir no 5 līdz 16 cm bet zirnekļveida ziedi sasniedz 30 cm diametru Arī ziedu formas ir ļoti dažādas no zvaigžņveida līdz apaļām kā arī zirnekļveida Dārzā vai apstādījumos dienziedes vislabāk jutīsies saulainā vietā arī daļēji noēnota vieta tiek akceptēta tomēr tad jārēķinās ka samazināsies ziedu skaits Piemērota būs ūdenscaurlaidīga smaga piemēram mālaina ar humusu bagātināta dārza augsne Kaut arī dienlilijas labi pacieš sausumu tomēr augšanas laikā jāraugās lai augam pietiktu mitrums To nodrošina dobes mulčēšana Labi dienlilijas jutīsies arī mitrās un pārpurvotās vietās piemēram dīķu malās Dienliliju pavairošana notiek sadalot sakņu ceru jo no sēklām nav iespējams iegūt tās pašas šķirnes dēstu bet gan rodas jauni jaukteņi Piemērotākais dienliliju dēstīšanas periods ir no marta līdz oktobra sākumam attālumam starp

    Original URL path: http://www.horti.lv/maijs/maija-mnea-augs-dienziede/drukat (2016-02-14)
    Open archived version from archive


  • Aprīļa mēneša augs. Vilkābele | Aprīlis
    dzīvniekiem kā arī sniedz tiem pārtiku Viduseiropā vilkābele ir mājvieta apmēram 1500 kukaiņu sugām 30 dziedātājputnu sugām un daudziem maziem zīdītājiem Savvaļā vilkābeles sastopamas mežmalās un laukos taču tās ir arī lielisks augs kas piemērots gan dārziem gan parkiem un viens no populārākajiem dzīvžoga augiem Latvijā Taču tās labi izskatīsies arī soliterā Izvēloties vilkābelei vietu dārzā jāņem vērā ka tā ir ilgdzīvotāja Kaut arī vilkābeles nav prasīgas tomēr tās dēstot būtu jāievēro daži nosacījumi Vilkābelei patīk plašums vējainas un saulainas vai daļēji saulainas vietas Visideālāk būtu tās stādīt tādās vietās kur vilkābeli visu dienu apspīdētu saule Jaunos kociņus stāda rudenī pirms pirmajām salnām vai agrā pavasarī tiklīdz gaiss sāk iesilt Vilkābelēm patīk neitrāla viegli mālaina kaļķi saturoša augsne Pirms stādīšanas nepieciešams augsni labi uzirdināt un mēslot ar dabisku mēslojumu Iestādītos kociņus ir labi jāsalaista Dēstot dzīvžogu jāatceras ka nepieciešams ievērot pietiekošu attālumu starp stādiem lai tie varētu augt un izplesties Ņemot to vērā vēlāk dzīvžogs izskatīsies harmoniski un dabiski Kā jau minēts vilkābeles nav prasīgi augi un pēc iedēstīšanas tie nav īpaši jāaprūpē Tas ka vilkābele pēc iedēstīšanas ir regulāri jālaista lai tā nenokalstu ir pats par sevi saprotams Pēc diviem vai trīs gadiem kopš iedēstīšanas atsevišķi augošus augus var sākt apgriezt un formēt vainagu lai iegūtu vēl kuplāku un ātrāk augošu košumkrūmu Vilkābeles apdraud arī dažas slimības kā piemēram kraupis kas ir sēnīšu saslimšana Saslimušos augus var atpazīt pēc brūniem pleķiem un plaisām uz lapām ziediem un augļiem Slimie augi tiek novājināti un iet bojā kad slimība ir pietiekoši izplatījusies Lai tas nenotiktu zari nedrīkst saaugt pārāk blīvi tādēļ nepieciešams regulāri izgriezt liekos zarus Slimās auga daļas ir jānozāģē un jāiznīcina vislabāk sadedzinot Slimību apkarošanā ieteicams izmantot dabiskus līdzekļus piemēram sēru Vilkābeļu dzīvžogs būs blīvs un necaurejams tas veidos dabīgu nožogojumu un kalpos aizsegam To var veidot kā rindveida krūmu stādījumu kam neveido vainagu bet atstāj to dabīgu Ja dzīvžogu veido noteiktā formā to regulāri jāapgriež Dzīvžoga apgriešanai piemērots laiks ir jūnijs un septembris Svarīgi ir atcerēties ka apgriežot augu rudenī nākamajā pavasarī tas riesīs mazāk ziedpumpuru un neziedēs tik krāšņi Vilkābeļu dzīvžogu lielākā problēma ir tas ka bieži veidojas dzīvžogi ar kailām krūmu apakšām Tā kā vilkābeles salīdzinoši ātri aug dārza īpašnieki pieļauj kļūdu dzīvžogu necērpjot un domājot ka tādējādi ātrāk sasniegs vēlamo augstumu Tomēr regulāri necirpti krūmi veido resnu galveno stumbru Turpretī regulāri cirpti dzīvžogam stādītie krūmi veidojas sazaroti Ja kāds no zariem dažādu iemeslu dēļ atmirst to aizstāj daudzi citi Tādējādi regulāri veidots dzīvžogs nekad nebūs ar kailu apakšu protams ja tiks ievērota arī dzīvžoga apgriešanas tehnika un veidota pareiza dzīvžoga forma Vilkābeles tiek arī visai plaši izmantotas ārstniecībā No plašā vilkābeļu sugu klāsta kā ārstniecības augus izmanto vēdekļlapu līkkausa vilkābeli Crataegus rhipidorhylla syn C curvisepala divirbuļu vilkābeli C laevigata Kurzemes vilkābeli C x curonica vienirbuļu vilkābeli C monogyna asinsarkano vilkābeli C sanguinea Daugavas vilkabeli C x dunensis Drogām izmanto vilkābeļu ziedus un augļus bet vilkābeļu tinktūra ir izsenis zināma kā labas sirds drapes Klīniski un eksperimentāli ir pierādīts ka vilkābeles sastāvā esošās vielas stimulē sirdsdarbību

    Original URL path: http://www.horti.lv/aprilis/apra-mnea-augs-vilkbele (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Marta mēneša augs. Bērzs | Marts
    bērziem augs būs sīkas pavasara sīpolpuķes Bērzi parasti ir vienmājas augi ar viendzimuma ziediem kas sakārtoti spurdzēs vīrišķo ziedu spurdzes ir nokarenas bet sievišķo ziedu spurdzes ir īsas galviņveidīgas vai čiekurveidīgas nokarenas vai stāvas Bērzs plaukst un zied maijā No sievišķajiem ziediem veidojas sēklu spurdzes pašas sēklas ienākas jūlija beigās augusta sākumā Tad vējš bērza augli sēkliņu kas ietverta zvīņā izsēj nesot lielus gabalus jo tā ir viegla un maziņa Taču bērzs aug ne tikai no sēklām bet arī no atvasēm Bērzus var stādīt gan grupās gan vienus pašus Vislabākais stādīšanas laiks ir rudens taču ja tas nokavēts tad iespējams iedēstīt bērzu arī ļoti agrā pavasarī Pirms dēstīšanas izvēlētajā vietā jāizrok apmēram 60 x 60 cm liela bedre taču vislabāk ja tā ir vēl dziļāka protams ņemot vērā dēsta lielumu Pēc iestādīšanas augs jāsalaista ar lielu ūdens daudzumu un uzbērtā zeme stingri jāpiemīda Nākamajās dienās iedēstītais kociņš regulāri jālaista taču nav nepieciešama speciāla mēslošana ne dēstot ne arī pēc tam Kopā ar kociņu zemē jāierok arī stabils balsts kas jaunajam bērziņam lietus un vēja laikā palīdzēs nesaliekties Piesienot jauno bērziņu pie balsta jāuzmanās lai netiktu savainota miza Kokam augot lielākam sējuma vieta ir jāuzmana lai tā neieaugtu mizā Bērzus nav nepieciešams apgriezt un būtu pat jāizvairās formēt vainagu vai griezt zarus it īpaši pavasarī Ziemas beigās un agrā pavasarī bērziem ir ļoti spēcīga sulas cirkulācija tādēļ šajā periodā tos griezt un zāģēt nedrīkst jo tad tas zaudēs daudz sulas un aizies bojā Ja tomēr ir nepieciešamība bērzu apgriezt tad vislabākais laiks lai to darītu ir jūnijs Pirmajos dzīves gados jaunos bērzus apdraud peļveidīgie grauzēji kas nograuž kociņa mizu vēlāk jau lielākais apdraudējums bērzam ir patogēnā sēne kas izraisa stumbra trupi Jaunībā izstīdzējušus bērziņus var saliekt gan sniegs gan stipra lietusgāze un tie vairs neiztaisnojas Latvijas teritorijā bērzi ir vieni no izplatītākajiem kokiem To audzes aizņem gandrīz trešdaļu no mežu platības Latvijā ir sastopamas četras bērzu sugas Pazīstamākās no tām ir āra jeb kārpainais bērzs Betula verrucosa sin Betula pendula un purva jeb pūkainais bērzs Betula pubescens Kā trešo un ceturto no Latvijā biežāk sastopamajām bērzu sugām var minēt pundurbērzu Betula nana un zemo bērzu Betula humilis Mūsu ārēs aug arī Karēlijas bērzs Betula verrucosa f carelica taču zinātnieki joprojām strīdas vai šī ir vai tomēr nav atsevišķa bērzu suga Latvijā izplatītākās bērzu sugas ir āra jeb kārpainais bērzs Betula pendula un purva bērzs Betula pubescens bet parkos un dārzos aug arī Himalaju bērzs dzeltenais bērzs daurijas bērzs tumšais bērzs un citas bērzu sugas Kaut arī ierasts ka bērzi daiļo Latvijas pļavas un ceļmalas šie koki var kļūt arī par dārzu un pat mazdārziņu sastāvdaļu Protams katrai situācijai jāizvēlas atbilstoša bērzu suga Ja plānojat stādīt bērzu kādā parkā no tiem veidot aleju izdaiļot apnicīgu klaju ainavu vai arī vienkārši gribat pie savām lauku mājām to izaudzēt bērzu sulām un par teritoriju ko bērzs aizņems nav jāsatraucas tad droši varat izvēlēties gan kārpaino gan purva bērzu Taču ja esat mazdārziņa īpašnieks vai arī teritorija kurā plānots dēstīt bērzu ir diezgan ierobežota jāizvēlas

    Original URL path: http://www.horti.lv/marts/marta-mnea-augs-brzs (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Novembra mēneša augs: Parastā egle | Novembris
    ziedēt maijā jūnijā sasniedzot 25 30 gadu vecumu To apputeksnē vējš Dzeltenīgie līdz spilgti sarkanie vīrišķie ziedi atrodas uz iepriekšējā gada dzinumiem blīvos sakopojumos bet sievišķie ziedi atrodas iepriekšējā gada dzinumu galos un ir bāli zaļi No sievišķajiem ziediem attīstās iegareni olveidīgi nokareni čiekuri apmēram 7 15 cm un tie nogatavojas rudenī Egļu sēklas atrodas čiekuros un no tiem izbirst nākamajā pavasarī martā aprīlī taču paši čiekuri nokrīt gadu vai pat vēlāk pēc sēklu izbiršanas Parastā egle ir izteikti ēncietīga un augsnes ziņā mazprasīga un vislabāk tā jutīsies skābā pH 5 0 6 5 podzolētā smilšmāla augsnē kuras virskārtā uzkrājies skābais trūds Ja augsnes pamatslānis ir neauglīga smilts zeme jāielabo vismaz 60 100 cm dziļumā un ap 100 cm diametrā ap stādu bet mālainās augsnēs pietiks ar 40 60 cm ielabotu kūdrainu melnzemi Stādot egles jāņem vērā ka tās necieš pārpurvošanos kā arī sausumu tās priecāsies par pietiekami mitru augsni kur optimālu mitrumu palīdzēs nodrošināt mulčas slānis 5 līdz 7cm biezs atkarībā no koka izmēra Tāpat egles ir ļoti jūtīgas pret piesārņotu gaisu tādēļ tās nav piemērotas pilsētām jo tur tās nīkuļos Izraugoties stādīšanas vietu jāņem vērā ka eglēm ir sekla sakņu sistēma tādēļ tās var ciest no sausuma apsalt pavasara salnās vai tās var izgāzt vējš Konteinerstādus var stādīt tik ilgi kamēr vien zeme nav sasalusi To sakņu kamols ir kompakts un pārstādīšanas laikā faktiski netiek traumēts Kailsakņu stādus vislabāk stādīt pavasarī ideālais laiks ir maija pirmā dekāde vai rudenī atkarībā no laikapstākļiem no augusta vidus līdz septembra beigām Ja egle būs iestādīta pareizi ielabotā augsnē pirmajā gadā tā nav papildus jāmēslo vien jānodrošina ar nepieciešamo mitrumu Ttaču pavasarī kad sniegs nokusis un atsākas veģetācija to jāmēslo ar skuju kokiem paredzēto mēslojumu Jāatceras ka egļu mēslošanai nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus vai vircu Egles griež to miera periodā kad iestājas vēss laiks un nav sniega kas traucētu uztvert augu kopumā Vislabāk egles apgriezt no oktobra līdz nākamā gada martam Egļu dzīvžogus apgriež pēc vajadzības bet jāņem vērā ka egles nedrīkst griezt maijā un jūnijā kad ir to intensīvas augšanas un jauno dzinumu veidošanās laiks jo zari apgriežot sveķojas Parasti eglēm īsina uz sāniem ārpus vainaga augošos zarus un konkurējošās galotnes Zarus īsina aptuveni 1 1 5 cm virs pumpuriem lai pavasarī kad sāks augt jaunie dzinumi griezuma vieta būtu pēc iespējas mazāk pamanām Galveno galotni parasti neīsina Egli apdraud daudzi kukaiņi un to kāpuri Bīstamākais kaitēklis ir egļu astoņzobu mizgrauzis Postījumus var nodarīt tauriņi egļu mūķene un egļu čiekuru tinējs Lielu ļaunumu nodara sakņu piepes izraisītā sakņu trupe kā arī laputis kas sūc sulu no jaunajām skujām un dzinumiem Tas izraisa skuju un dzinumu dzeltēšanu mazina dzinumu pieaugumus un novājina augu Egles apdraud arī Sibīrijas hermess kāpuri un pieaugušie hermesi sūc skuju sulu no kā uz skujām veidojas dzeltenīgi plankumi un bojātās skujas priekšlaicīgi nobirst Nopietnu bojājumu gadījumā koks var pat aiziet bojā Skujbire rudenī izraisa egļu skuju dzeltēšanu brūnganu plankumu veidošanos un biršanu Skujbiri izraisa sēne kuras attīstībai labvēlīgs ir mitrs un lietains laiks To apkaro izmantojot bioloģiskos augu

    Original URL path: http://www.horti.lv/novembris/novembra-mnea-augs-parast-egle (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Oktobra mēneša augs: Rietumu tūja | Oktobris
    ilgmūžīgas cērpamas veidojamas tieši šo apsvērumu dēļ Rietumu tūju parasti izvēlas dzīvžogiem Tomēr tās labi izskatīsies arī kā atsevišķs koks vai koku grupa dārza kopējā ainavā Tā kā tūjas ir ļoti izturīgas arī pret izplūdes gāzēm tad tās ir iemīļots košumaugs arī pilsētās Izvēloties tūjas dzīvžogiem jāņem vērā vēlamā dzīvžoga augstumu Parasti izvēlas vidējas un liela izmēra tūjas jeb dzīvības kokus Augstiem dzīvžogiem ieteicams stādīt kolonnveida stabveida šķirnes kas pārsniedz 2 2 5m augstumu Jaunos kociņus stāda 0 8 1 m attālumā atkarībā no šķirnes un tā cik ātri vēlas iegūt ciešu dzīvžogu Svarīgs ir arī iegādāto stādu izmērs jo maza izmēra 0 3 0 5 m tūjas sastādītas dzīvžogā būs jākopj un jāaudzē diezgan ilgu laiku Parasti pie pareizas kopšanas ieaugušies tūju stādi gadā pieaug par vidēji 30 cm Pēc iedēstīšanas sausās saulainās dienās jaunais kociņš jālaista katru dienu īpaši svarīgi tas ir smilšainas zemes īpašniekiem taču jāraugās lai mitruma nebūtu arī par daudz jo pārmērīga mitruma kā arī sausuma rezultātā tūjas var saslimt ar dažādām sēnīšu saslimšanām un pilnībā iet bojā Mēslot tūju vajadzētu no marta līdz jūnijam ar mēslojumu kam ir ilglaicīga iedarbība piemēram Osmocote kas ir dārgāks taču efektīvāks Pēc jūnija tūjas nevajadzētu mēslot jo tad koki turpinās augt nepaspēs pārkoksnēties un sagatavoties ziemai Tā kā dzīvības koki ir diezgan ātraudzīgi un gadā var izaugt 30 40 cm tad izvēloties tūjas dzīvžogiem tās ir regulāri jāapgriež Negriežot tūju dzīvžogs izaugs pat 4 metrus augsts Jāatceras gan ka dzīvības koku labāk apgriezt biežāk un mazāk nekā reti un stipri jo ja griezums skar vecos zarus tie var arī neataugt tādēļ formējot vienmēr labāk nogriezt tikai jaunos zaļos dzinumus lai Rietumu tūja ataugtu bieza un kupla Tūju vajadzētu apgriezt vienu līdz divas reizes gadā pirms kociņi ir izauguši pārāk gari un plati Pirmo reizi tūjas apgriež pavasarī martā vai aprīļa sākumā Šajā reizē apgriež visus vecos atmirušos un salā cietušos zarus Ja ir nepieciešamība tad veic arī dzīvžoga pazemināšanu un formēšanu Vasarā kad jau ir saauguši jaunie dzinumi var veikt dzīvžoga formēšanu Te gan jāatceras ka jānogriež tikai jaunie dzinumi jo ja tūja tiks apgriezta pārāk daudz un līdz pat koksnainajiem stumbriem tā nedzīs jaunus dzinumus un zari būs reti Dzīvības kokam jūnijā un jūlijā veidojas nosacīti mazi 0 4 0 6 cm ziediņi Tam ir gan sievišķie gan vīrišķie ziedi No sievišķajiem ziediem kas atrodas ieapaļos vai iegarenos sastatos zaru galos vēlāk veidojas iegareni čiekuri 0 8 1 5 cm garumā Negatavi čiekuri ir dzeltenbrūni nogatavojoties koksnaini pelēkbrūni Čiekuru sedz 3 4 pāri krustenisku ādainu zvīņu Atvēries tas izskatās kā izplaukusi lilija Viena no problēmām ar ko bieži saskaras tūju audzētāji ir tūju dzeltēšana Viens no tūju dzeltēšanas iemesliem varētu būt mitruma trūkums taču kokaudzētāju pieredze rāda ka pirmajā gadā pēc iedēstīšanas var dzeltēt visi koki jo tiem neieciešams laiks lai ieaugtos Piemēram tūjai kas garāka par 2 5 metriem ieaugšanās laiks ir apmēram divi gadi Tāpat jāpievērš uzmanība vai tūja neaug smagā mālainā neielabotā augsnē Gadījumā ja dzeltē dzīvžoga apakšējie zari jāpavēro vai savas teritorijas iezīmēšanu

    Original URL path: http://www.horti.lv/oktobris/oktobra-mnea-augs-rietumu-tja (2016-02-14)
    Open archived version from archive

  • Septembra mēneša augs: Ķirsis | Septembris
    Ziedu krāsa ir balta vai rožaina šķirnēm var būt arī sarkanīgi toņi kirši zied maija sākumā Kaut arī skābie un saldie ķirši ir seni garšīgi un izsmalcināti augļi tie ir izcilu dzērienu un skaistuma avots ir zināms samērā maz par to izcelšanos attīstību un izplatību vēstures gaitā Tiek uzskatīt ka saldie ķirši ir cēlušies ap Kaspijas un Melno jūru Eiropas un Āzijas robežu rajonos Skābo ķiršu dzimtene ir ļoti tuvu saldo ķiršu izcelsmes vietām Arheoloģiskajos izrakumos ķiršu kauliņi atrasti jau neolītiskajā periodā apmēram pirms 4 5 tūkstošiem gadu Ķiršus pirmais aprakstījis Teofrasts 300 gadus pirms mūsu ēras Kopš Romas impērijas laikiem ķirši bija populārāki kā dārzu un ceļmalu koki Senie raksti no Grieķijas liecina ka saldos ķiršus audzēja ne tikai augļiem bet kokus izmantoja arī koksnei Galvenokārt izplatīti zemeslodes Z puslodē Ķiršiem vēlama kaļķiem bagāta zeme Dārzkopībā izšķir skābos un saldos ķiršus Saldo ķiršu šķirnes pavairo tikai potējot bet skābos potējot kā arī no sakņu atvasēm ja vecie koki arī tāpat pavairoti un ir tiešām vērtīgi Skābos ķiršus vēlams audzēt krūma formā bet saldos pus cēluma veidā ar 1 1 5m garu stumbru Vēlamais stādīšanas laiks ir pavasaris pirms pumpuru briešanas vai to briešanas laikā ĶIRŠU STĀDUS VAR IEGĀDĀTIES Nosaukums www Darbības veids Latvijas valsts augļkopības institūts www lvai lv Augļu koku ogulāju ceriņu un citu dekoratīvo kultūru stādi Konsultācijas augļu dārzu kopšanā un ierīkošanā Z S Liepas www liepas lv koku ogulāju un rožu stādu tirdzniecība Stādaudzētava Blīdene www stadiblidene lv Dekoratīvo stādu audzēšana stādu komplektēšana dižstādi Zaļais serviss www zalaisserviss lv Dekoratīvo stādu tirdzniecība dižstādi stādu komplektēšana dārzkopības preces Latvijas ražojumi Zaļais Serviss ir gardākais un zaļākais veikals uz Rīga Ventspils šosejas 92 km Detalizēts augu meklētājs Meklēt augu Kategorija Izvēlieties kategoriju Skuju koki un krūmi Ziemcietes Lapu koki un krūmi Graudzāles papardes Vasaras puķes Ūdensaugi Mulča Mēslošanas

    Original URL path: http://www.horti.lv/septembris/septembra-mnea-augs-irsis (2016-02-14)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-10-22