archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » E » EVA.LV

Total: 588

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • EVA.LV
    ziedkāta ir 20 un vairāk ziedu 8 12cm diametrā Daudzo ziedu smagums nedaudz noliec ziedkātu Puķu veikalos visiem falenopšu ziediem ir balsti Šie ziedu turētāji nepieciešami lai orhidejas transportējot nenolūstu ziedkāts Bet mājās kur falenopšus daudz nekustina iztiek bez stutēm puķes savus ziedkātus notur pašas Falenopšu ziedi atplaukst palēnām no apakšas uz augšu līdz pašam pēdējam ziedpumpuram Ziedi ilgziedēšana ir fantastiska audzējot falenopšus labos apstākļos tā var ilgt vairākus mēnešus Prasības Falenopšiem vajag nedaudz gaismas nedaudz ūdens un mēslojuma istabas temperatūru ap 20 22 grādiem pēc Celsija jābūt stādītiem orhideju substrātā ZIEDKĀTI Falenopša ziedkātiņ veidojas stumbra sānos vispirms nedaudz izliekušies uz sāniem pēc tam ieņemot vertikālu stāju Ziedkāts ir daudzzarains līdz pat 80cm augsts Jauniem falenopšiem ziedkāts var būt nezarots Kad ziedkāts noziedējis to nogriež zem pirmā zieda Uz šāda iepriekš ziedējuša ziedkāta var attīstīties jauni ziedkātiņi bet tas var arī nenotikt To ziedkāta daļu kas sakalst nogriež pavisam Var arī uzreiz pēc ziedēšanas nogriezt visu ziedkātu Tā parasti dara jauniem falenopšiem lai tiem spēcīgāk attīstītos jaunas saknes lapas un peč laika tie uzziedētu vēl krāšņāk PAVAIROŠANA Nereti noziedējušā ziedkāta galā vai pa vidu attīstās jauns dzinums jauns falenopsis no kāda snaudoša pumpura Kad jaunajai orhidejai ir apmēram 3cm garas saknītes to atdala un stāda atsevišķā podā Dažkārt jaunais dzinums veidojas pie falenopša stumbra kakla Falenopši ir slinki pēcnācēju radītāji tomēr ja šāds jaunais dzinums parādās tas pēc laika kad sasniedzis vajadzīgos izmērus jāatdala jo sukulento lapu falenopsis grib augt viens kuplums tam nav vajadzīgs Ja lapas biezi pārklās cita citu tad var uzkrāties liekais mitrums tās nevēdināsies sāksies puve Falenopšus parasti audzē no sēklām bet veģetatīvi ar jauno dzinumu pavairotais falenopsis uzziedēs ātrāk nekā sētie tie uzzied apmēram trešajā gadā Falenopši necieš caurvēju bet tiem patīk mitrs gaiss Tie pacieš arī sausu gaisu ja vien to saknes saņem pietiekami daudz ūdens Neveselības pazīmes iemesli Augs stīdzē nezied lapas kļūst nenoturīgas trūkst gaismas Kaut gan falenopši ir gaismas mazprasīgi pārāk ēnainā tumšā vietā tos audzēt nevar Lapas nespodras blāvas augs apdedzis saulē Gaisma ir vajadzīga bet ne no tiešiem saules stariem īpaši no pavasara līdz rudenim dienas pirmajā pusē ir jānoēno Jaunās lapas ir īsākas par vecajām bet ne tikpat platas gaismas ir par daudz vai trūkst mēslojuma Pūst saknes lapas kļūst mīkstas apvītušas pārāk daudz mitruma Sāk dzeltēt augšējās lapas augšanas centrā ir puve Dzeltē un krīt vairākas lapas iespējams trūkst mēslojuma Lapas kļūst nespodras uz tām ir tīklērce vai tripši Dzeltē un nokrīt apakšēja lapa tā ir normāla parādība MITRUMS Falenopšu hibrīdus un šķirnes var audzēt gan mitrā gan sausā gaisā Reizēm falenopšus noskalo siltā dušā un nožūšanai novieto siltā vietā Ja augšanas centrā lapās pie stumbra paliek ūdens un augs atrodas vēsā telpā var sākties pūšana Drošāk orhidejas miglot ar smalku ūdens pulverizatoru vai lapas noslaucīt ar mitru lupatiņu Lai mitrinātu gaisi līdzās falenopšiem var turēt mitrumu mīlošus augus piemēram ehmeju Aechmea fasciata kuras lapu rozetes piltuvēs atrodas ūdens kas vajadzīgs pašam augam un mitrina arī apkārtējo gaisu Arī selaginella Selaginella soleiroja Soleirolia un dižmeldrs Cyperus ir

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=Falenop%C5%A1i_-_100%_naktstauri%C5%86i_76 (2012-12-23)
    Open archived version from archive


  • EVA.LV
    ar stabilu mitruma režīmu IEVĒRO Lai izvairītos no slimībām gladiolas jāstāda vietā kur tās agrāk nav augušas Aizvējā vairāk uzmanības jāpievērš slimību profilaksei laikus veicot miglojumus Šādā vietā gladiolas vairāk apdraud pelēkā puve Tā ir bīstama arī daļēji noēnotās vietās sevišķi ja puķes nesaņem rīta sauli Jāstāda tikai pilnīgi veseli bumbuļsīpoli Gladiolas var labi augt gan smagā māla augsnē gan vieglā smiltī Smagā augsnē lēnāk izskalojas nepieciešamās barības vielas tāpēc daļu pamatmēslojuma P un K var iedot rudenī bet papildmēslojumu var dot retāk un lielākās devās nekā smilts augsnē Gladiolu stādīšana un sīpolu novākšana smagā mālā prasīs vairāk laika un pūļu vieglā smilts augsnē šie darbi veiksies raitāk Gladiolas stāda agri pavasarī pirms augsne zaudējusi mitrumu Vasarā papildmēslojumu vajadzēs dot biežāk un mazākās devās pievēršot uzmanību tiem mikroelementiem kuri viegli izskalojas Lai iegūtu stabilu sīpolu ražu greznās puķes noteikti vajadzēs laistīt Ieteicams laikus uzlabot augsnes struktūru izmantojot neitralizētu kūdru vai kūtsmēslus priekšaugiem STĀDA RINDĀS Gladiolas stāda aprīļa beigās maija sākumā kad augsne iesilusi līdz 9 grādiem pēc Celsija Lai gladiolas atklātā vējiem pakļautā laukā ziedēšanas laikā neizgāztos tās jāstāda dziļāk 15cm Jaunais bumbuļsīpols izaug vis vecā seklos stādījumos izlienot pat augsnes virspusē Arī vairsīpoliņus nevajadzētu sēt seklāk par 5cm tie lieliski uzdīgst pat no daudz lielāka dziļuma kur ir stabilāks mitruma režīms Visērtāk augus apkopt un norakt bumbuļsīpolus ja gladiolas stādītas vienrindas vai divrindu slejās Ja vagas veidotas ziemeļu dienvidu virzienā stādi saņems vairāk saules gaismas Divrindu slejās var iegūt pietiekami labu bumbuļsīpolu ražu un ieekonomēt platību Ja vēlaties priecāties par skaistiem ziediem pat no nelieliem sīpoliem tad gladiolas ieteicams stādīt 70cm attālās rindās Arī tad ja stādāmi tikai daži desmiti bumbuļsīpolu labāk neveidot dobi bet iestādīt tos reti vienā rindā vai vadziņā starp burkānu un sīpolu dobēm Tad ar skaistiem ziediem iepriecinās pat vismazākie bumbuļsīpoliņi Ja vagā ap sīpoliem apber smiltis tos mazāk apdraud slimības rudenī ir vieglāk novākt bumbuļsīpoli ir tīri tiek zaudēts mazāk vairsīpoliņu Mūsdienīgai lielziedu gladiolu šķirnei ziedvārpā jābūt vismaz 20 pumpuriem vienlaikus atvērtiem 8 ziediem un 6 iekrāsotiem pumpuriem LAI ZIEDĒTU JĀBARO Rudenī sagatavojot augsni gladiolu stādīšanai iestrādā pamatmēslojumu sadalījušos kūtsmēslus un minerālmēslus Arī svaigos kūtsmēslos gladiolas augs labi ja vien var nodrošināt ka bumbuļsīpoli nesaskaras ar mēslojumu Pamatmēslojumā fosforu P un kāliju K smagākās augsnēs var dot rudenī vieglā smilts augsnē labāk pavasarī citādi tie izskalosies Slāpekli N vienmēr dod pavasarī Augšanas sākumā kad strauji aug lapas vairāk nepieciešams slāpeklis Veidojoties ziedpumpuriem jādod pilns N P K komplekss samazinot N daudzumu Pirms ziedēšanas slāpekli ieteicams dot kalcija nitrāta formā jo kalcijs nostiprina ziednešus Pēc ziedēšanas gladiolām vajadzīgs kālijs kas veicina sīpolu nobriešanu Iekoptās ar kūtsmēsliem regulāri mēslotās augsnēs mikroelementu parasti pietiek RUDENĪ UZ MĀJĀM Gladiolu bumbuļsīpolu ražu vāc septembra otrajā pusē oktobra sākumā Lai sīpols nobriestu tam jāatrodas augsnē vēl vismaz 30 dienas pēc noziedēšanas vai zieda nogriešanas Ziedvārpas kas parādās tikai septembrī labāk izkniebt rūpējoties par bumbuļsīpola lielumu un ziedētsparu nākamajā gadā Ja gladiolu stādījumi jānovāc vienā dienā var gaidīt līdz pirmajām kārtīgajām salnām protams ja stādījumu veselības stāvoklis to atļauj Vērtīgākajām šķirnēm

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=Tas_trakais_GLADIOLU_laiks!_77 (2012-12-23)
    Open archived version from archive

  • EVA.LV
    Interesantas ir auga lapas kas pēc formas atgādina sarkano ozolu Rudenī lapas krāsojas skaisti sarkanas Šī hortenziju suga ir sausumizturīgāka nekā citas Ozollapu hortenzija Hortenzijas pieder akmeņlauzīšu dzimtai bet daži autori atsevišķi izdala hortenziju dzimtu Eiropā hortenzijas audzē kopš 18 gs beigām Latvijā hortenzijas audzētas sākot ar 1824 gadu un pirmā suga bija ozollapu hortenzija H quercifolia KOKVEIDA Ne mazāk populāras ir kokveida hortenzijas H arborescens Savvaļā tās aug Ziemeļamerikā Atlantijas okeāna piekrastē no Ņujorkas un Aiovas štata līdz Floridai Sastopamas kalnu rajonos mitrās kūdrainās augsnēs Kokveida hortenzija var izaugt kā 1 2m augsts stāvs krūms Zied jūnijā jūlijā Šīs sugas baltie ziedi ir sakārtoti platos vairogos pavasarī izaugušo dzinumu galos Latvijā iecienītākā ir H arborescens Grandiflora ar lieliem steriliem krēmbaltiem ziediem kas pēc noziedēšanas kļūst zaļgani Izliektie ziedkopu vairogi ir 12 20cm plati Lielo un apaļo ziedu galvu dēļ tās iecienītas kapsētu apstādījumos Zied no jūlija līdz septembrim Bargākās ziemās var apsalt Kokveida hortenzija Krūmu katru pavasari ieteicams apgriezt atstājot 2 3 pumpurus no zemes lai krūms nebūtu pārāk augsts citādi lietus un vējš piesit ziedkopas zemei un tās sabojā LIELLAPU Liellapu hortenziju H macrophylla Latvijā audzē kā podu puķi Pasaulē ir izveidots ļoti daudz šķirņu kas atšķiras pēc krāsas un ziedu formas Diemžēl mūsu apstākļos bez segšanas to saglabāt neizdosies Latvijas rietumu rajonos ziemā piesedzot var audzēt robaino hortenziju H serrata un tās šķirnes Šai hortenzijai atkarībā no augsnes reakcijas pH ziedu krāsa var būt gan rozā gan zila Ziedkopas salīdzinot ar liellapu hortenziju ir krietni mazākas Šī šķirne aug piejūras klimatā tai ir spēcīgs augums un sulīgāks lapojums Latvijā sastopama šķirne Bluebird nelieli līdz 1 5m augsti krūmi Ziedkopas 15 25cm plati vairogi kas skābās augsnēs ir gaiši zilā krāsā bet kaļķainās purpursarkani Šķirnei Preziosa ir sarkanīgi dzinumi un arī lapas plaukstot ir sarkanīgas Rozā ziedu galvas rudenī kļūst purpursarkanas Liellapu hortenzija ASLAPU Latvijas apstākļiem piemērota ir aslapu hortenzija H aspera kas izaug 2 2 5m augsta Sugai raksturīgas lielas vairogveida ziedkopas sterilie ziedi ir gaiši violetā krāsā Savvaļā tā sastopama Himalajos Ķīnas rietumu un centrālajā daļā Aslapu hortenzija VĪTEŅHORTENZIJA Arvien populārāka kļūst kārtainā vīteņhortenzija H anomala subsp Petiolaris Šis vītenis atceļojis no Krievijas Tālajiem Austrumiem bet to var sastapt arī Japānā Austrumķīnā un Kuriļu salās Vīteņhortenzija izmantojot piesūcekņus kāpelē pa atbalstu līdz pat 20m augstumam Lapas tai ir plati olveida ar smailu galu un sirdsveida pamatu 5 10cm garas ar 2 8cm gariem kātiem Krēmbaltie ziedi sakārtoti plakanās vairogveida skarās 15 25cm diametrā Hortenzija labi aug ēnā Sagatavojot augsni ieteicams tai pievienot trupējušus skuju koksnes gabalus Vīteņhortenzija KĀ IZAUDZĒT HORTENZIJU Hortenzijas var pavairot ar sēklām noliektņiem krūmu dalīšanu un spraudeņiem Sēklas sēj agri pavasarī siltumnīcā lapu zemes un kūdras maisījumā attiecībā 1 1 18 20 grādu temperatūrā pēc Celsija Sadīgst 20 30 dienās Visu vasaru stādiņus audzē kastītē dobē izstāda tikai nākamā gada pavasarī Hortenzijas ļoti labi apsakņojas ar noliektņiem vajadzīga tikai mitra augsne siltums un apēnojums Noliektņus gatavo pavasarī kamēr nav lapu Pieliec viengadīgos zarus jo tie labāk sakņojas Dzinumu mezglu vietās tos piestiprina pie

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=Nep%C4%81rsp%C4%93jam%C4%81_skaistule_HORTENZIJA_78 (2012-12-23)
    Open archived version from archive


  • EVA.LV
    gadu sākumā Lielākie nopelni mūsdienu zemo īrisu selekcijā pieder amerikāņu selekcionāriem Kukam un Duglasam kuri guva lieliskus panākumus zemo īrisu sugu krustojumos iekļaujot Iris pumila kā tēva augu Turpmākajās desmitgadēs pieauga gan selekcijas entuziastu gan zemo īrisu šķirņu skaits un nu tās jau var skaitīt tūkstošos Neilgā laikā zemie bārdainie īrisi savā daudzveidībā krāsu gammā un ziedu formās panāca modernos augstos bārdainos īrisus kuru izveide bija prasījusi 150 200 gadu Kuka un Duglasa vārdā nosaukts augstākais apbalvojums SDB īrisiem Cook Douglas Medal kuru saņem tikai viena šķirne gadā Interesanti ka amerikāņu selekcionāri modernos zemos bārdainos īrisus izveidoja izmantojot tikai Eiropā augošas savvaļas sugas Piemēram I pumila izplatības areāls stiepjas pa Eiropas mēreno joslu līdz Dienvidurāliem Īpašs progress seno bārdaino īrisu selekcijā sasniegts pēdējā laikā it sevišķi ziedu formu uzlabošanā jaunu un neparastu krāsu salikumu veidošanā ZIEDU GRIEŠANAI Augstāko šķirņu ziedi labi izmantojami krāšņu pušķu veidošanai Vāzēs ziedi labi plaukst un salīdzinot ar augstajiem īrisiem ir daudz veiklāk transportējami ČAKLI AGRI UN IZTURĪGI Īrisi ir izcili audzelīgi izturīgi un piemēroti Latvijas klimatam Ja pēc nelabvēlīgas ziemas augsto bārdaino īrisu stādījumi izskatās ne visai labi mazulīši pat jaunākās tikko no ārzemēm saņemtās šķirnes vienmēr pārziemojuši nevainojami Ar savu pāris sprīžu garo augumu skaisto lapojumu spēju veidot vienlaidus krāsu laukumus vai spilgtas grupas šie izturīgie un sevišķu kopšanu neprasošie mazuļi būs lieliski gan rindās gar celiņiem gan ziemciešu dobju apmalēs gan priekšplānā uz zemo skujeņu fona un grupiņās zālienā Tie ir kā radīti akmeņdārziem Miniatūrās šķirnes var audzēt podiņos vai kastēs uz balkona lodžijas Tā kā īrisi ir visai sausumizturīgi tie pacietīs ja saimnieks zaļo draugu kādu reizi būs aizmirsis apliet Audzēšanas īpatnības Zemie bārdainie īrisi lieliski augs un ziedēs saulainā vietā irdenā un necaurlaidīgā augsnē ar neitrālu vai pat vāji sārmainu reakciju Stādījumam neļauj pārāk sabiezināties Straujās vairošanās dēļ pārāk tuvu stādīti zemie īrisiņi jau otrajā audzēšanas gadā var sākt nomākt cits citu Īrisi vairojas strauji Dažām iepriekšējā rudenī stādītām šķirnēm pavasarī var būt jau desmit sāndzinumum Tie visi nākamajā gadā veido ziednešus Pēc dažiem gadiem apstādījumos viena stāda vietā būs plašs ziediem klāts laukums Kaut arī ziedu ziednesī ir mazāk nekā augstajiem bārdainajiem īrisiem MDB 1 2 ziedi SDB 2 5 ziedi to kompensē ziedēšanas bagātība Zemie bārdainie īrisi ziedēšanas sezonu jau atklāj ap maija vidu vai agrāk un pagarina to par kādām trim nedēļām Tā kā šajā laikā temperatūra ir zemāka ziedi iztur ilgāk pat dienas trīs lielziedu īrisu ziedi jūnija karstumā tik ilgi neiztur Laiku starp zemo un augsto īrisu ziedēšanu aizpildot ar divējiem Intermedia Bearded IB kuri zied maija beigās tūlīt pēc zemajiem var nodrošināt īrisu ziedēšanu ilgāk nekā mēnesi DAŽĀDAS KRĀSAS UN FORMAS Zemajiem bārdainajiem īrisiem sastopamas tādas krāsu kombinācijas kādas augstajiem ir ļoti retas vai pat vispār nav Sevišķi interesantas ir bārdiņu krāsas kombinācijas ar ziedu pamatkrāsu piemēram dzeltens zieds ar tumši zilu bārdiņu vai melns ar koši sarkanu Nav retums arī supertumšu krāsu zieds ar baltu vai gaišu bārdiņu Pēc šķirnes Chanted arvien plašāk parādās sārtie un rozā ziedi ar zilu vai ceriņkrāsas bārdiņu DAŽĀDĪBA

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=%C4%AAss_un_b%C4%81rdains...%C4%AARISS_79 (2012-12-23)
    Open archived version from archive

  • EVA.LV
    Kliņģerītes nav kaprīzas tām nevajag īpašas aprūpes tās ātri aug un bagātīgi zied arī sliktos laika apstākļos vēsos rudeņos iztur pat 5 grādu temperatūru pēc Celsija Kliņģerītes var audzēt gandrīz jebkurā mazliet iekoptā augsnē tomēr vislabāk tās jutīsies vidēji auglīgās mēreni mitrās un caurlaidīgās augsnēs ar neitrālu reakciju Tām vajag daudz saules un brīvas vietas jo lielā ēnā un biezībā kliņģerītes stipri izstīdz Dažām šķirnēm nelielā noēnojumā ziedi ir košāki Kliņģerītes sēj dobēs agri pavasarī līdzko var sagatavot augsni Lai arī kliņģerītes mēdz iesēties pašas un uzzied agrāk nekā pavasarī sētās šķirņu sēšana rudenī nav visai droša Kad sējumi paaugušies izretina 30 40cm augu no auga bet audzējot ziedus griešanai vēl retāk lai veidotos kuplāki krūmi Kamēr augi mazi tie labi pacieš pārstādīšanu tāpēc sējumus var izpiķēt retāk vai dobēs stādīt iepriekš izaudzētus stādiņus Kliņģerītes sāk ziedēt pēc 50 60 dienām Papilpmēslojumu parasti nevajag tomēr ziediem audzētās pildītās un lielziedu šķirnes līdz uzziedēšanai var pāris reižu pamēslot ar komplekso pilnmēslojumu 15 20g m2 Lai augi ilgāk un bagātīgāk ziedētu tiem izgriež vecos ziedus ŠĶIRNES SĒKLAS IEVĀKT SAREŽĢĪTI Sēklas nogatavojas četrās piecās nedēļās pēc ziedēšanas tās jāvāc regulāri jo visātrāk izbirst tieši vērtīgākās malējās sēklas Šiem svešapputes augiem sēklaudzēšana ir diezgan sarežģīta jo jāievēro droša šķirņu izolācija Pildīto ziedu šķirnēm nepieciešama arī rūpīga augu atlase Ja plāno ziedu augus no pildīto pulciņa laikus neizrauj ziedu pildījums nākamajās paaudzēs ievērojami samazinās Kliņģerīšu sēklas zaļganbrūni līdz tumši brūni izliekti sēkleņi kuru forma un lielums atkarīgs no to atrašanās vietas kurvītī Malējās sēklas ir lielākas un augstvērtīgākas Dīdzību sēklas saglabā 4 5 gadus Kaitēkļi un slimības šīs izturīgās puķes īpaši neapdraud No augu slimībām kliņģerītēm nopietni var kaitēt vienīgi miltrasa Lielākoties tā parādās rudens pusē biezi saaugušos krūmos vai ar slāpekli pārmēslotiem augiem Gadās ka masveida savairošanās gados laputis uzklūp arī šo augu jaunajiem dzinumiem un tie var tikt inficēti ar vīrusslimībām VIENKĀRŠAS LAUCINIECES PUŠĶIEM Lai gan kliņģerītes parasti nemēdz audzēt griezto ziedu ieguvei tomēr tās varētu būt labs papildinājums jau ierastajam sortimentam Vāzēs un kompozīcijās to ziedi glabājas svaigi 5 6 dienas Īpaši šim nolūkam izveidotas šķirnes ar lieliem un dekoratīviem ziediem pietiekami gariem un noturīgiem kātiem Kliņģerīšu uzziedināšanai nevajag daudz siltuma pietiek ja naktīs ir 7 10 grādu temparatūra pēc Celsija Taču kliņģerītes ir gaismas prasīgi augi tāpēc audzēšanai ziemas mēnešos nebūs ekonomiski izdevīgas jo vajadzīgs papildapgaismojums Lielākoties tās uzziedina vai nu agri pavasarī vai arī vēlu rudenī kamēr pietiek ar dabisko gaismu Zemo šķirņu kliņģerītes var audzēt un uzziedināt podos Audzējot siltumnīcās vai plēvju blokos vajadzīga ļoti laba ventilācija Ja tiks audzētas pārāk blīvi kliņģerītes slimos un izstīdzēs KUPLĀKIE ZIEDI IR POPULĀRĀKI Puķkopji un ziedu audzētāji vairāk iecienījuši puspildīto un pildīto ziedu kliņģerītes kurām izveidots daudz atšķirīgu šķirņu grupu Sēklu firmas lielākoties piedāvā šķirņu maisījumus atsevišķu krāsu šķirnes var iegādāties retāk un arī ne visām grupām Katalogos atrodamas arī vairākas īpašas šķirnes un oriģināli maisījumi CIK LAPU TIK VĀRDU Vienkāršajai puķītei daudzās valstīs ir visai cēli nosaukumi tā dēvēta saules zelta un pat Jaunavas Marijas vārdā Arī latvieši kliņģerīti sauc dažādi

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=Saules_zelta_ziedi_KLI%C5%85%C4%A2ER%C4%AATES_82 (2012-12-23)
    Open archived version from archive

  • EVA.LV
    Taču cilvēkus ziedu aromāts nomierina tādēļ jau senatnē šī īpašība tika likta lietā lavandas ziedus novietojot līdzās guļvietai Lavanda ir arī netradicionāls gaŗsaugs Jo populārāki kļūst citzemju ēdieni jo populārāka kļūst arī lavanda kā garšaugs Pie zivju gaļas un saldajiem ēdieniem ābolu ievārījuma lieto kaltētas lavandas lapas un ziedus Šis garšaugs labi saskan arī ar mellenēm un zemenēm Gardēžiem patiks eksotiskie karamelizētie lavandas ziediņi Kulinārijā šis augs sevišķi iecienīts Francijas dienvidu rajonos kur tiek gatavoti īpaši ar lavandu garšināti ēdieni Rozes un lavandas ir lieliski kompanjoni Rozes augot vienā dobē ar lavandām mazāk slimo tās netīk kaitēkļiem Savukārt lavandām no rožu krūmiem tiek tik daudz rēnas ēnas lai ziedi saglabātu sulīgo zilo pigmentu kas tiešā saulē ātri izbalo VIETAS IZVĒLE Aromātiskā auga dvēsele ir tā ēteriskā eļļa Tieši tās kvalitātē slēpjas aromātisko un ārstniecības augu galvenā vērtība Lai augs varētu uzkrāt šīs vielas un izaugtu krāšņs apveltīts ar šo patīkamo aromātu tam vajadzīgi piemēroti dzīves apstākļi Lavanda angustifolia Rosea Ievēro Lai lavandas visu laiku būtu skaistas saglabātu kompaktu augumu un bagātīgi ziedētu tās regulāri jāapgriež Laikus jānogriež arī visi vecie ziedi Lavandai vispiemērotākā ir saulaina vieta Viegla noēnojuma varētu būt tik daudz cik no līdzās esošajiem augiem tad ziedu zilais vai violetais tonis būs spilgtāks nekā saulē Lavanda audzējama neitrālā vai kaļķainā pH 7 0 7 2 gaisu caurlaidīgā augsnē Audzējot traukos ar slēgtu sakņu sistēmu sevišķi svarīgs ir optimāls gaisa režīms sakņu zonā un saknīšu izvietojums tāpēc lavandai ir piemēroti simetriskas noapaļotas formas trauki bet neder šauri un dziļi Trauku izvēlas tik lielu lai tajā varētu iestādīt vairākus audziņus parasti trīs Arī dobē lavanda labāk izskatīsies un jutīsies augot pulciņā pa trim un vairāk augiem Kad augi mazi tos stāda satuvināti kad paaugušies var izstādīt retāk Lavanda piemērota arī nelieliem dzīvžogiem un garšaugu dārziņam Jau izsenis klosterdārzos tā bijusi viens no dzīvžogu augiem kuri norobežo ārstniecības augu stādījumus STĀDU VAR IZAUDZĒT Lavanda ir hibrīds tāpēc pavairojot ar sēklām iegūstami nedaudz atšķirīgi augi Parasti atšķiras krūmiņa veids un ziedu krāsas toņu nianses Pavairošana ar sēklām piemērota ja grib ieaudzēt savā dārzā lavandu vai arī iegūta kāda jauna šķirne Lai arī sēklas lavandai salīdzinot ar citiem aromātiskajiem augiem nav tās sīkākās tomēr sēt tieši uz lauka nevajadzētu Vispirms izaudzē dēstu Sēklas dīgst apmēram 10 dienas Kad dīgstiņi paaugušies tos piķē podiņos Atkarībā no substrāta sastāva septītajā dienā pēc piķēšanas augiem dod papildmēslojumu Piemērots ir kalcija nitrāts Dēstus var audzēt arī nepiķējot Tad sēkliņas sēj katru savā podziņā vai dēstu audzēšanas kasetes ligzdiņā Lavanda stoechas Pirmajā gadā augi aug ļoti lēni tāpēc paliekošā vietā tos vajadzētu stādīt tikai otrā gada pavasarī jo arī tad vēl lavandas nekādas lielās nebūs Straujāk tās sāk augt trešajā gadā Pirmajā gadā augus stāda ciešāk vasarā ravē un reizi vai divas dod papildmēslojumu Lavandai patīk viegla vidēji mitra un barības vielām vidēji bagāta augsne Augiem nevajadzētu ļaut izkalst taču pārliecīgs mitrums nodara vairāk ļauna nekā sausums Ja dārzā lavanda jau aug tad labāka ir veģetatīvā pavairošana spraudeņi noliektņi 3 4 gadus vecu ceru dalīšana Labākais veids kā

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=Harmonijas_augs_-_LAVANDA_83 (2012-12-23)
    Open archived version from archive

  • EVA.LV
    Blue Spike Fantasy Creation Saffier u c Augs ir dekoratīvs arī pumpuros VAIROJAS AR SĒKLĀM UN SĪPOLIEM Muskares atkarībā no sugas zied diezgan ilgi apmēram 3 4 nedēļas un dažādos laikos Pēc noziedēšanas veido sausas trīsdaļīgas pogaļas kurās ir apaļas vai iegarenas sēklas melnā krāsā Ienākoties tās no pogaļām ātri vien izbirst un teicami vairojas ar pašizsēju Ja tuvumā aug vairākas sugas tad sēšanai paredzētās sēklas ievāc pirms pogaļu atvēršanās Dažas sugas izsējoties var kļūt par grūti iznīdējamu nezāli Sīpoli muskarēm ir apaļveidīgi lodveida ar nenoslēgtām zvīņām Katru gadu sīpols veido 2 30 vairsīpolus kas var uzziedēt jau nākamajā gadā Muskares ieteicams pārstādīt katru gadu norokot vasarā kad sāk dzeltēt lapas Taču tās var augt arī bez pārstādīšanas 3 5 gadus Debeszilās muskares šķirne STĀDĪŠANA UN PIEMEŖOTA AUGSNE Muskares ir pieticīgas lielākā daļa sugu pilnīgi ziemcietīgas Tās teicami augs un ziedēs pietiekami mitrā augsnē kas bagātināta ar trūdvielām Stipri mitrās mālainās augsnēs vajadzīga drenāža Muskares labi augs gan saulainā vietā gan arī vieglā ēnā zem kokiem kas saplaukst kad muskares jau beigušas veģetāciju Muskares pavairo ar vairsīpoliņiem vai sēklām kuras izsēj rudenī Sējeņi atkarībā no sugas uzzied 2 3 gadā Sīpolus stāda vēlu oktobrī novembrī jo daudzas sugas iestādītas agri jau rudenī izveido lapu rozeti kas ziemas salā un biežajos atkušņos zaudē savu dekoratīvo izskatu Lielos sīpolus stāda 5 8cm dziļi mazos vairsīpoliņus seklāk Grauzēji muskares neaiztiek arī kaitēkļi tās nebojā Dažas šķirnes var slimot ar vīrusu slimībām Vīrusa inficētos augus izrok un sadedzina MUSKARU SUGAS UN ŠĶIRNES POPULĀRĀKĀS Armēnijas muskare Muscari armeniacum Savvaļā aug Aizkaukāzā un Ziemeļrietumu Turcijā līdzenumos Sīpols sasniedz 2 5 3cm diametru Lapas 15 20cm augstas 3 7 rozetē Ziedkāts līdz 20cm augsts uz tā veidojas gandrīz lodveida ziedkopa ar nedaudziem ziediem augšpusē Ziedi koši ar baltiem zobiņiem malās Šķirnes Argaei Album syn M Argaei Album Ziedi tīri balti līdz 15cm garos ziedkātos blīvi sakārtoti vārpveida ziedkopās Armēnijas muskares šķirne ĻOTI SKAISTAS Armēnijas muskare Blue Spike Ziedi spilgti zili pildīti Zied vēlu un ilgstoši Šīs šķirnes stādījumoas dažkārt vērojama atgriezeniskā mutācija augi ar vienkāršiem ziediem kā pamatsugai Visus šos eksemplārus ziedēšanas laikā izrok Early Giant Augumā lielāka nekā pamatsuga Lieli tumši zili ziedi ar baltiem zobiņiem malās ZIED ĻOTI AGRI Debeszilā muskare Muscari azureum Suga aug Turcijā kalnu strautu malās Lapas gaiši zaļas 6 20cm garas Ziedkātiņ 10cm gari Ziedi koši gaiši debeszili plati pavērti veido nelielas cilindriskas vārpas Zied ļoti agri reizē ar krokusiem Mazā muskare Muscari botryoides Savvaļā aug Viduseiropas un Dienvideiropas kalnainajos apgabalos Sīpols 1 5 3 5cm diametrā Lapas 10 12cm garas pa 2 6 rozetē Ziedkāts 20 25cm augsts Ziedi gandrīz apaļi zili violeti ar īsiem baltiem zobiņiem izvietoti cilindriskā ķekarā Zied vidēji agri Šķirne Album Augums kā pamatsugai ziedi tīri balti Platlapu muskare Cekulainā muskare Muscari comosum syn Leopoldia comosa Savvaļā suga aug kalnu nogāzēs Dienvideiropā Turcijā un Irānā Šī muskare ir 20 60cm augsta Ziedi sakārtoti 6 30cm garā irdenā vārpveida ziedkopā Ziedi ir krēmīgi brūni augšējie sterilie ziedi spilgti violeti Zied vasaras vidū Stāda siltā no vējiem aizsargātā

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=P%C4%93r%C4%BCu_hiacintes_-_MUSKARES_84 (2012-12-23)
    Open archived version from archive

  • EVA.LV
    salta gan pavisam maza vai pat nokarena tā raisa gan dažnedažādu krāsu ziedus gan lapas Turklāt pelargonija vienlīdz skaisti zied telpās un dārzā Vienkrāsaino un daudzkrāsaino klajo līdz pildīto ziedu zaļo līdz zaļraibo dažādi roboto šķelto krokoto gludo un pūkaino plāno līdz sukulento lapu īpašnieces pelargonijas dzimtene ir Dienvidāfrika ap Labās Cerības ragu Savvaļā uzskaitīts aptuveni 250 sugu Pie mums telpās un ārā balkonkastēs dobēs u c tiek audzētas šķirņu un hibrīdās pelargonijas sugu ir diezgan maz Pasaulē nav iespējams saskaitīt visas pelargoniju šķirnes hibrīdus to ir vairāki tūkstoši Viskrāšņāk pelargonijas zied no maija līdz oktobrim Taču ka pelargonijām arī citos mēnešos tiek nodrošināti optimāli apstākļi tās arī šajā laikā ziedēs un augs bez problēmām VISLIELĀKIE ZIEDI Lielziedu pelargonijas Pelargonium grandiflorum hybr ir mazāk pazīstamas To salīdzinoši lielie ziedi ir vai nu klaji vai puspildīti Augs veido spēcīgu krūmu tas var izaugt vairāk nekā metru augsts Lietojot retardantus auguma regulatorus iegūst zemus nelielus kompaktus bagātīgi ziedošus augus Šādas pelargonijas audzēt ir izdevīgāk tās neaizņem daudz vietas augus vieglāk pārvadāt mazāka iespēja nolauzt vieglāk iesaiņot utt Lielziedu pelargonijām ziedi ir sarkani rozā balti plankumaini ar tumšu vidu LAPAS AR ZĪMĒJUMU Joslu jeb zonālajām pelargonijām P zonale hybr uz lapām raksturīgs brūns zīmējums Augs veido stingru aptuvini 30 40cm augstu krūmu Ziedi sakārtoti čemuros tie ir klaji vai pildīti balti rozā sarkani dažnedažādos toņos Ļoti ļoti mazu grupiņu veido un joslu jeb zonālajām pelargonijām pieder arī vēl neiepazītās miniatūrpelargonijas kuru šķirnes neizaug lielākas par 10 15cm NOKARENI DZINUMI BAGĀTĪGAS KRĀSAS Nokarenajām efejlapu jeb vairoglapu pelargonijām P Peltatum hybr ir nokareni bagātīgi lapoti dzinumi ar spīdīgām gaļīgām lapām kuras ir ar vai bez apmatojuma Ziedi ir visās iespējamās krāsās izņemot dzeltenu un zilu Zaru garums var sasniegt 1 50m un pat vairāk Garo dzinumu zaru pelargonijas dēvē par kaskāžu pelargonijām taču ir arī tādas nokarenās pelargonijas kuras izaug tikai 40 50cm garas Lai neizplatītos slimības un augs izskatītos labi nodzeltējušās lapas regulāri izlauž Īpaši svarīgi ir saglabāt glītas toverī augošās pelargonijas Pelargonijas koši ziedi bagātīga krāsu gamma dažādu formu un krāsu lapas šķirnēm atšķirīgs augums viegli pavairot aug gan telpā gan ārā var nepatikt specifiskā smarža bojā lietus un vējš ziemā izstīdzē DAŽĀDI AROMĀTI Smaržīgo lapu pelargonijas audzē sugu starpsugu hibrīdu un šķirņu veidā Ziedi šīm pelargonijām ir necili diezgan sīki bet krāsaini taču to galvenais trumpis ir lapu smarža Citronu aromāts piemīt Pelargonium crispum priežu P Papilionaceum rožu P Capitatum piparu P Royal Oak piparmētru P Tomentosum Šīs pelargonijas parasti aug kā krūmiņi bet var izaudzēt arī kokveida smaržīgo lapu pelargoniju Šīm pelargonijām lapas klātas ar ļoti daudziem sīkiem dziedzermatiņiem kas izdala aromātu KOŠAS LAPAS Raiblapu pelargonijas lapas parasti ir trīskrāsainas Ģenētiski to skaidro ar hlorofila defektiem Šīm pelargonijām ir nelieli dažādu krāsu ziedi Tā kā lapu krāšņums aizēno ziedus lai vairāk izcelti lapu krāsainību ziedus ieteicams vispār izkniebt Raiblapu pelargonijas ir nelieli krūmiņi aptuveni 30cm augsti SĪKS AUGUMS Sukulentās pelargonijas ir mazas aug gan kā krūmi gan kā nokarenas formas Neziedošu augu pirmajā mirklī ir pat grūti atšķirt no Senecio vai

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=PELARGONIJAS_vienm%C4%93r_ierind%C4%81_85 (2012-12-23)
    Open archived version from archive


archive-lv.com, 2017-08-20