archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » E » EVA.LV

Total: 588

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • EVA.LV
    20 22 grādu gaisa temperatūra pēc Celsija Apkaro audzējot izturīgas šķirnes dezinficējot siltumnīcu un augsni apstrādājot augsni ar biomiksu Tomātu bakterioze bakteriālais vēzis ieros Corynebacterium Clavibacter michiganense ssp Michiganensis Pazīmes Uz lapu kātiem un augu stublājiem parādās brūnganas joslas kas plaisā Stublāja šķērsgriezumā vadaudi dzeltenbrūni Sākumā novīst lapas daļa kāta vienā pusē Uz augļu mizas parādās sīki balti plankumi vēlāk tie kļūst tumši ar gaišām malām Ierosinātājs saglabājas augsnē un sēklās izplatās augu kopšanas laikā ar inficētu instrumentu rokām caur svaigām brūcēm Plaši izplatīta slimība siltumnīcās Apkaro lietojot ar karsēšanu dezinficētas veselas sēklas Uztur tīru siltumnīcu taru un inventāru regulāri dezinficē pēdējos ar vara sulfātu Augus apstrādā ar vara oksihlorīdu 0 3 Pret šo slimību ir ļoti maz izturīgu šķirņu Tomātu vadaudu bakterioze bakteriālā plankumainība ieros Pseudomonas syringae pv Tomato Pazīmes Uz lapām melni brūni plankumi ar dzeltenu apmali lapas vēlāk novīst Novītušās lapas un galotnes nokārušās Uz stumbra pamata sīkas kārpas Stublāja vadaudi nobrūnējuši Uz augļiem sīki vai lielāki brūni plankumi ar tumši zaļu apmali Izplatīšanos veicina vēss laiks un lietus tipa laistīšana Ierosinātājs atrodams uz daudzu sugu augiem arī nezālēm Apkaro lietojot pilienlaistīšanu nepieļaujot rasas veidošanos uz augiem siltumnīcās Regulāri izvāc augu atliekas apstrādā augus ar vara oksihlorīdu 0 3 Izturīgu šķirņu maz Tomātu bakteriālā vīte ieros Pseudomonas corrugata Pazīmes Uz lapām auga vidusdaļā parādās apdegumiem līdzīgi nepareizas formas iegareni pelēcīgi brūni plankumi Vēlāk novīst atsevišķas lapas un galotnes 2 3 dienu laikā novīst viss augs Sākumā vadaudu nobrūnēšanu novēro tikai sakņu kakliņa tuvumā vēlāk vadaudi nobrūnē arī stublāja augšdaļā un pat pazarēs Uz stublāja virs sakņu kakliņa parādās sekundāro sakņu aizmetņu rindas Zaļie augļi no slimiem augiem slikti nogatavojas vai nenogatavojas nemaz No šīs slimības visvairāk cieš tomāti pagarinātā apritē audzēti ar nolaišanas metodi Izplatās ar laistāmo ūdeni un ar augu sulu kopšanas laikā Slimības izplatīšanos veicina pārmērīgs substrāta mitrums nepietiekams apgaismojums liela dienas nakts temperatūru starpība pārmērīgas slāpekļa devas Apkaro iznīcinot pirmos inficētos augus akurāti kopjot augus ievērojot higiēnu siltumnīcās profilaktiski apsmidzinot augus ar 0 01 kālija permanganāta šķīdumu vai vara preperātiem regulāri apstrādājot augus ar preperātiem Bio 1 un Bio 2 Slimības izplatīšanos vislabāk ierobežo ļoti rūpīga augu kopšana Miltrasa ieros Oidium licopersici Erysiphe spp Pazīmes Uz lapām virspusē parādās neregulāras formas balts pārklājs ar apsarmi tas kļūst arvien lielāks vēlāk iegūst pelēcīgu nokrāsu Slimības izplatīšanos veicina 20 25 grādu temperatūra pēc Celsija un nepietiekama vēdināšana Apkaro apstrādājot augus pie pirmajām infekcijas pazīmēm ar vienu no preperātiem Bailetons 1 1 4kg ha 0 1 Topāzs 250 500ml ha 0 06 0 17 Izturīgu šķirņu maz Baltā puve ieros Sclerotinia sp Pazīmes Uz papriku stublājiem parādās gaiši nekrotiski plankumi kas vēlāk pārklājas ar baltu sēņotni Augi novīst Stublāja iekšienē ir novērojami melni sklerociji Apkaro uzturot siltumnīcā zemu gaisa mitrumu regulāri vēdinot regulāri un akurāti izlaužot lapas pazares Palielina kālija daudzumu papildmēslojumā Bojātos augus izrauj un sadedzina lai novērstu infekcijas izplatīšanos Profilaktiski apstrādā palikušos augus ar fungicīdu Melnkāja ieros Rhizoctonia spp Phytium spp u c Pazīmes Parasti bojā dēstus nobrūnē un sašaurinās sakņu kakliņš sējeņi nogāžas Laboratorijā

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=Tom%C4%81tu_slim%C4%ABbas_un_to_kait%C4%93k%C4%BCi_68 (2012-12-23)
    Open archived version from archive


  • EVA.LV
    iesilst augsne To var vienkārši konstatēt ievietojot termometru stādīšanas dziļumā apmēram 12 15cm Vakarā un no rīta nolasa rādījumus Ja ir 50C vai vairāk var stādīt Protams pavasarī vēl var būt salnas bet tas nav nekās bīstams jo frēzijas uzdīgst tikai pēc 3 4 nedēļām Pat ja salna skar jau uzdīgušās frēziju lapas apsalst tikai lapu gali kas nekaitē augu tālākai veģetācijai Agrāka stādīšana labvēlīgi ietekmē bumbuļsīpolu pasakņošanos tas notiek augsnē 5 90C un vēlāk veicina lapu strauju augšanu kas savukārt nodrošina agrāku ziedēšanu Ja augsne nav iesilusi līdz 50C bumbuļsīpoli neapsakņojas Tie var iet bojā jo ir pakļauti zemē esošo mikroorganismu ietekmei arī kaitīgo Apmazgā un stāda Parasti stādāmais laiks ir aprīlī maijā bet stādīt var arī vēlāk Tad dīgšana notiks ātrāk taču apsakņošanās nebūs tik spēcīga Bumbuļsīpolus stāda 12 15cm dziļi Veidu kā stādīt katrs izvēlas pēc savas patikšanas vadziņās bedrītēs utt Stādīšanas bedres dibenā ieber kālija magnēziju 15 20g uz metru Pirms stādīšanas vēlams bumbuļsīpolus izmērcēt kālija permanganāta šķīdumā ūdenī 18 24 stundas Pēc tam lieko ūdeni notecina Tad bumbuļsīpolus ievieto spainī apkaisa ar trihodermīnu bioloģisks preperāts un apmaisa lai sīpolu virsma būtu klāta ar šo vielu Šādi sagatavotus sīpolus stāda augsnē Augsnei pirms stādīšanas jābūt mitrai Slimības un kaitēkļi Visizplatītākās slimības ir pelēkā puve un fuzarioze To apkarošanai lieto preperātu Sumilex Ar vīrusu slimos augus sačokurojušās vārpas izrauj no augsnes ar visiem sīpoliem un iznīcina Insektu tripši laputis apkarošanai lieto insekticīdus Fastac Actara u c Izsmidzina vismaz divas reizes sezonā Svarīga pareiza ēdienkarte Apmēram pēc 3 4 nedēļām parādīsies pirmie asni Kad tie sasnieguši 20 25mm garumu augiem dod pirmo papildmēslojumu amonija nitrātu Tas veicinās lapu masas augšanu Pēc 10 14 dienām nākamais papildmēslojums kombinētais NPK 10 10 20 Der arī šķīstošais papildmēslojums bet tas ir dārgāks Vēl pēc divām nedēļām vēlams kālija nitrāts vai kālija sulfāts tikai tas iedarbosies daudz lēnāk Kad lapu rozetēs parādās ziedkāti ar pumpuriem dod kalcija nitrātu Mēslojuma deva 20 80g m2 atkarībā no augsnes sastāva Vieglākā augsnē mēslojuma vajag vairāk smagākā mazāk Vāc vēlu Pēc veģetācijas beigām augšana un ziedēšana nogaida lai nobriest aizvietotājsīpols un vairsīpoliņi apmēram 45 dienas un tad novāc bumbuļsīpolus Daudzi pieļauj kļūdu novācot nenobriedušus bumbuļsīpolus un tad brīnās ka tie slikti uzglabājas vai pat iet bojā Nevajag baidīties no rudens salnām vai neliela sala kad zeme sasalst līdz 5 7cm dziļumam Pareizi iestādītos sīpolus 12 15cm dziļi sals nebojās kaut tos noraks decembrī toties ilgāk augušie būs daudz veselīgāki nekā agri noraktie Glabā siltumā Izraktajiem bumbuļsīpoliem nolauž lapu rozetes nokrata zemi ievieto tos kastītēs un liek žāvēt apmēram 250C temperatūrā Vēlamais gaisa mitrums 70 80 Pēc 10 15 dienām notīrot veco sīpolu atliekas tos liek tīkla maisos vai kastītēs un novieto 25 300C temperatūrā uz visu ziemu 4 6 mēneši Daži audzētāji sīpolus glabā ledusskapī Ja bumbuļsīpolus tur konstantā no 3 5 līdz 4 50 C temperatūrā tie nonāk tādā kā letarģiskā miega stāvoklī un tos tā var uzglabāt pat astoņu mēnešus Taču ja glabāšanas laikā temperatūra būs par vienu grādu augstāka vai zemāka sīpoli ies

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=K%C4%81_izaudz%C4%93t_skaistas_fr%C4%93zijas?_50 (2012-12-23)
    Open archived version from archive

  • EVA.LV
    ziednešu galos veidojas vairsīpoliņi Daudzas sīpolu sugas un šķirnes lieto pārtikā gan sīpolus gan lokus bet daudzām ir tikai dekoratīva nozīme Piemērota vieta Lielākā daļa sīpolu sugu labi aug ūdenscaurlaidīgā augsnē sausā saulainā vietā Sugas kuras savvaļā aug kalnos vēlas lai stādot zem sīpoliem ieliktu drenāžas slānīti Tās lielākoties ir Vidusāzijas kalnos augošās sugas kurām pēc veģetācijas perioda beigām kad nodzeltē lapas sākas miera periods Tad sīpolus var izrakt un līdz stādīšanai rudenī glabāt sausā siltā vietā Ja šīs sugas neizrok tad stādījuma vietu noklāj piemēra ar plēvi tā pasargājot no pārāk liela mitruma vasaras otrajā pusē Sugas A ursinus A victorialis A microdyction A paradoxum A molly un A schoenoprasum labi aug noēnotās vietās bet tām vajadzīga trūdvielām bagātāka un mitrāka augsne nekā kalnietēm Sīpolu dzimtas nosaukums Alliaceae radies no senķeltu vārda all dedzinošs Raksturīga dzimtas pazīme sīpoliem un lapām ir asa sīpolu vai ķiploku garša un smarža Laiks pārstādīšanai Sīpoli nav jārok un jāpārstāda katru gadu Lielāko daļu sīpolu sugu pārstāda ik pēc diviem trim gadiem kad nodzeltējušas lapas augustā septembrī Dažas sugas var augt bez pārstādīšanas desmit un vairāk gadu Vāc sēklas Sēklas vāc laikus lai tās neizsētos no pogaļām Sīpola Allium paradoxum sēklām veidojas piedēklis ko iecienījušas skudras Tās iznēsā sīpolu sēklas lielos attālumos Ar sēklām pavairo ja grib iegūt vairāk sīpolu vai sugas kas veģetatīvi ar sīpoliem nevairojas vai vairojas slikti piemēram A karataviense Daudzu sugu sīpoli ir piemēroti griezto ziedu iegūšanai jo tie ilgi saglabājas vāzē Tos izmanto floristikas kompozīcijās kā dzīvus augus vai izžāvētas sēklu pogaļas Pavairo sējot Sēklas sēj konteineros vai podos tūlīt pēc to nogatavošanās rudenī vai arī mēnesi stratificētas pavasarī Dažām sugām stratifikācijas laiks var būt garāks pat 3 12 mēneši Sēklas dīgst tumsā tāpēc tās pārklāj ar substrāta kārtiņu Konteinerus vai podus līdz malām iegremdē augsnē un pirms ziemas sasedz ar skujām Sēklaudži uzzied 3 5 gadā pēc sēšanas atkarībā no sugas Pavairo veģetatīvi Veģetatīvi sīpolus pavairo dalot ligzdas un ar vairsīpoliņiem kas veidojas blakus mātes sīpolam Dažām sugām vairsīpoliņi veidojas uz ziedkāta piemēram A paradoxum A sativum Ļoti interesants un savdabīgs ir burvju sīpols Allium magicum kuram vairsīpoliņi veidojas lapu galos Slimības un kaitēkļi Dekoratīvos sīpolus slimības parasti neskar vismaz Latvijā tādas nav novērotas Dažkārt platlapaino sīpolu sugas lapas izgrauž gliemeži Ar gliemežiem cīnās tos nolasot šis darbiņš viegli paveicams mitrā laikā pēc lietus Ir novērots ka flokši un delfīnijas mazāk cieš no miltrasas ja tām līdzās aug sīpoli Sīpolu dzimtā Alliaceae ir apmēram 30 ģintis bet sīpolu ģintī līdz 700 sugu kas aug Āzijas Eiropas Ziemeļamerikas Dienvidamerikas un Āfrikas dienvidu mērenajos apgabalos izņemot Austrāliju izplatībā galējo ziemeļu robežu sasniedzot Arktikā Allium schoenoprasum galējo dienvidu robežu Patagonijā Allium patagonicum Kompozīcija dārzā Augumā augstāko sugu un šķirņu sīpolus var stādīt kā soliterus zālienos lielākas vai mazākas sugas grupās Tie labi izceļas uz skujkoku fona Pēc noziedēšanas sīpolu lapas no galiem iekalst bojājot stādījumu izskatu tāpēc ieteicams tos stādīt aizmugurē priekšā stādot ziemcietes kas šo trūkumu piesedz Sīpoli labi izskatās stādīti arī starp ziemciešu ceriem Kalnos augošās zemās sugas ir

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=Dekorat%C4%ABvie_s%C4%ABpoli,_to_audz%C4%93%C5%A1anas_%C4%ABpatn%C4%ABbas_51 (2012-12-23)
    Open archived version from archive


  • EVA.LV
    vārtiņu pergolas lapenes vai žoga apaudzēšanai tomēr šie augi var veidot arī skaistu klājumu vai augt toveros Daži no mežvīteņiem gana labi jūtas parastā un pat liesā dārza zemē labi pacieš salu un vasaras sausumu Mežvītenis Clematis Victoria Veiksmīgs starts Puķupodos iestādītus augus var stādīt visu sezonu no aprīļa līdz oktobrim Mežvītenim paredzētajā vietā izrok lielu bedri 60x60cm kuras dibenā ieber drenāžas kārtu sīkus akmentiņus un žagariņus bet uz tās liek biezu labi satrūdējušu kūtsmēslu vai komposta zemes kārtu Virs tās ber ar neitralizētu kūdru un kompostu bagātinātu zemi Tieši pirms stādīšanas trauku ar mežvīteni ieteicams uz 10 minūtēm iegremdēt ūdens spainī Lielziedu mežvīteņus stāda 5 10cm dziļāk nekā tie auguši līdz šim Zemi apkārt augam viegli pieblīvē un bagātīgi aplej Lai augu spēcinātu dzinumus pēc iestādīšanas vēlams novietot uz zemes un to apakšdaļu apbērt ar koka mizu vai kompostu apmēram 50cm garumā bet pie balsta piestiprināt tikai galotnīti Zemi ap šiem augiem ieteicams mulčēt ar sasmalcinātām koka mizām vai apstādīt ar zemiem augiem kuriem ir sekla sakņu sistēma Mežvītenis Clematis Solidarnosc Rūpes par skaistumu Sausā laikā mežvīteņi ir jālaista lai nepieļautu augsnes izžūšanu Vislabāk laistīt lielām ūdens devām cenšoties nesamitrināt lapas Augus pirmo reizi piebarot nepieciešams tikai gadu pēc iestādīšanas Vislabāk šim nolūkam noderēs lēnas iedarbības mēslojumi Aprīļa beigās divās trijās 5 10cm dziļās bedrītēs apkārt augam ieber pa 10 g nobraucīta tējkarote mēslojuma Tā kā aukstā ziemā bez sniega auga dzinumi var apsalt pamatni pie kuras ir snaudošie pumpuri rudenī apber ar komposta zemi koka mizu vai sausām lapām Ja uz lapām parādās tumši plankumi un melna sēņotne bojātās lapas vai pat visi dzinumi jānogriež un jāsadedzina Profilakses nolūkos jauno lapotni pavasarī vai rudenī apsmidzina ar Bordo šķīdumu Taču stipri bojātu augu labāk nogriezt pie pamatnes un atlikušo daļu apliet ar 5l preperāta Sumilex vai Ridomils Gold šķīduma Šo procedūru atkārto pēc 14 dienām Balts miltveidīgs aplikums uz lapām ir miltrasa Tādā gadījumā auga dzinumus apsmidzina ar preperātu Topāzs Mežvītenis Clematis Frances Rivis Pareiza apgriešana Pirmajā audzēšanas gadā visus jaunos dzinumus apgriež ne augstāk kā 30cm virs zemes tad izaugs daudz jaunu atvašu un augus būs spēcīgāks Šo procedūru veic martā vai aprīlī Griež 0 5 1cm virs veseliem piebriedušiem pumpuriem Savukārt vecākus augus apgriež atkarībā no tā kādai mežvīteņu grupai augs pieder Mežvītenis Clematis Hagley Hybrid LIELZIEDU VITICELLA GRUPAS MEŽVĪTEŅI Lai šie mežvīteņi veselīgi augtu tie jāapgriež un katru pavasari jāaizvāc nokaltušās lapas un dzinumi Griezuma augstums atkarīgs no ziedēšanas laika Pavasarī ziedošos mežvīteņus ziedi veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem apgriež 70 100cm virs zemes bet vasaras sākumā ziedošos ziedi uz šāgada dzinumiem apmēram 30cm augstumā ja neesam pārliecināti kurai grupai augs pieder tad dzinumus atstāj garākus Mežvītenis Clematis Alionushka BOTĀNISKIE MEŽVĪTEŅI Šo mežvīteņu pazīstamākās šķirnes ir ļoti izturīgas un labi var iztikt arī bez dzinumu apgriešanas Augu saīsina tikai tad ja tas ir pārāk sakuplojis To vislabāk darīt pēc noziedēšanas dzinumus apgriežot ne zemāk kā metru virs zemes MEŽVĪTEŅI DAUDZGADĪGIE LAKSTAUGI Tos pavasarī pilnīgi nogriež Ja tomēr auga dzinumi pie pamatnes ir paŗkoksnējušies un pārziemojuši tad

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=%C5%A0is_un_tas_par_klematisiem_53 (2012-12-23)
    Open archived version from archive

  • EVA.LV
    trauki Ūdensaugu grozi Augu atbalsti stieples Augu atbalsti Stieples Auklas savilces Tīkli un sieti Nožogojuma tīkli Vīteņaugiem Aizsargtīkli Nogāžu ceļu stiprinājuma tīkli Dabīgo materiālu sētiņas Miglotāji Rokas Muguras Iepakošanas materiāli Maisi Zeķveida materiāls Augsnes istabas augiem PAVASARA SĪPOLPUĶES Mastеr Granada Supremе Supreme daudzgadīgie augi Rackbоx Showbоx Peonijas Kaitēkļu apkarošanai Lamatas Atbiedētāji Insektu grauzēju iznīcināšanai Palīgmateriāli dārzniekiem Citi Dārza dekori Putnu barība un barotavas ŪDENS Dekoratīvie dārza dīķi baseini Gatavās dīķu baseina formas Dīķu baseina plēves Ūdenskritumi kaskādes Dekoratīvie elementi Dīķu dekori Strūklaku figūras Ūdens augu grozi Strūklaku aprīkojums sūkņi Strūklaku sūkņi Kaskādes filtru sūkņi Aerācijas sūkņi Zemūdens apgaismojums Dīķu attīrīšana Mehāniskā Ķīmiskā FLORISTIKA Dāvanu saiņošanas materiāli Organzas lentas Atlasa lentas Auduma lentas Plastmasas lentas Plastmasas sēru lentas Papīra un sietlentas Papīri Flizelīns Dāvanu kastes un maisiņi aploksnes Dabīgie materiāli Sausie dekori Gliemežvāki Sizals rafija Grozi Mazie dekori Pērlītes un veramie dekori Akmentiņi Pielīmējamie un citi dekori Mākslīgie ziedi dekori Ziedi Auglīši Taureņi Putniņi un spalvas Palīgmateriāli floristiem Žurnāli un katalogi floristiem Stieples Oasis Līmes Citі Ziemassvētki IZPĀRDOŠANA Eglīšu lampiņas Lieldienas Jautājumi un atbildes VAIRUMPIRCĒJIEM Lietotājs Parole Neesi vēl reģistrējies Kādas flokšu sugas ir pieejamas Ziedu krāsas un to asociācijas Ziedi ir veids kā dabiskā un veselīgā veidā uzturēt labu garastāvokli ik dienas Tiem ir tūlītēja laimes sajūtas izraisoša iedarbība ilgstoša pozitīva ietekme uz garastāvokli Dažas mūsdienīgas asociācijas Asociācijas saskaņā ar Leonardo da Vinči Balta Gaisma tīrība kārtīgums un tukšums Tīrība ideālisms dievišķa tīrība nevainība dvēseles vieglums miers un tukšums Dzeltena Enerģija prieks gara spēks dzīves gaišums un svaigums Laiks saule mēness un zvaigznes vasara nobriedusi raža zelts ienākumi un inteliģence Oranža Svinības un bagātība Sabiedriskums kvēlākās vēlēšanās bagātība un svinības Sarkana Mīlestība kaisle siltums un liesmas Nemiers karš revolūcija cīņa asinis kaisle ziedojums patmīlība enerģija un kustība Rozā Mīlestība humors draudzība un uzticība Sievišķība skaistums un miers Violeta Gaišredzība gudrība

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=Ziedu_kr%C4%81sas_un_to_asoci%C4%81cijas_58 (2012-12-23)
    Open archived version from archive

  • EVA.LV
    Stieples Oasis Līmes Citі Ziemassvētki IZPĀRDOŠANA Eglīšu lampiņas Lieldienas Jautājumi un atbildes VAIRUMPIRCĒJIEM Lietotājs Parole Neesi vēl reģistrējies Īss un bārdains ĪRISS Kādas flokšu sugas ir pieejamas Vieniem patīk skarainie flokši citi dod priekšroku zemajiem aslapu flokšiem Kāpēc gan atteikties no kādas sugas vai šķirnes ja vienā dārzā varam iestādīt dažādas Uzskata ka flokši ir pieticīgi un izturīgi Pēdējā īpašība gan vairāk attiecas uz daudzgadīgajām sugām bet tiek audzētas arī viengadīgās Lai gan šiem augiem ir atšķirīgs augstums un pumpuru attīstīšanās laiks ziedu uzbūve ir līdzīga tiem visiem ir piecas ziedlapiņas Flokšu ziedlapiņas mēdz būt rozā violetas karmīnsarkanas bet retāk arī baltas un zilas Dažu flokšu ziediem vidiņi ir kontrastējošā krāsā Kanādas floksis Ph Divaricata Clouds of Perfume Pavasarīgi paklāji Visi ložņājošie flokši ir daudzgadīgi un tos var stādīt akmeņdārzos un dobju malās Šos augus var stādīt arī uz mūrīšiem un gar garāžas iebrauktuvi Visbagātīgāk flokši zied saulainās vietās un pusēnā Skarainais floksis Phlox Paniculata Zemās flokšu sugas veido krāsainus spilvenus un paklāju Augi ir piemēroti stādīšanai uz mūrīša un akmeņdārzā Ēdelīgums Visas flokšu sugas vislabāk attīstās auglīgā ūdenscaurlaidīgā zemē Tādēļ pirms flokšu stādīšanas ieteicams augsni sajaukt ar kompostu Daudzgadīgās sugas pavasarī un vasaras sākumā vairākas reizes piebaro Dramonda floksi un Surphlox piebaro kad tiem veidojas ziedi Piebarošanai izmanto dārza augiem paredzētus mēslojumus Aslapu floksis Mc Daniel s Cushion AUGU SUGAS un ŠĶIRNES Aslapu floksis Phlox subulata ir pazīstamākā starp klājeniskajām sugām Auga dzinums klāj stingras ziemzaļas lapas Aslapu flokši veido blīvus 10 15cm augstus spilvenus Visskaistāk augi izskatās maijā un jūnijā kad tos pārklāj balti rozā vai violeti ziedi Ceri pēc 4 5 gadiem parasti vidū kļūst kaili Šo procesu var aizkavēt katru gadu pēc noziedēšanas saīsinot auga dzinumus Ja tie tomēr vairs nav pietiekami dekoratīvi tad nāksies augus atjaunot To vislabāk var izdarīt ar spraudeņiem Augustā nogriež 3 4cm garus dzinumu fragmentus un apsakņo kastē ar mitrām smiltīm Ja ziema ir auksta un bez sniega aslapu flokši jāapsedz ar skujām Stīgojošais floksis Phlox solonifera ir līdzīgs aslapu floksim tomēr tā ziedkopu dzinumi ir augstāki 25cm No maija līdz jūnijam attīstās zili bāli violeti vai rozā ziedi Augs izplatās ar stīgām Šos flokšus arī var pavairot dalot cerus Kanādas floksis Kanādas floksis Phlox Divaricata veido retus ložņājošu dzinumu cerus bet ziedkopu dzinumu augstums ir 25 45cm Maija biegās parādās rozā vai zili ziedi Augus pavairo dalot Sniega floksis Sniega floksis Phlox Covillei veido zemus spilvenus un zied maija beigās un jūnijā Šis floksis ir samērā rets un labi aug akmeņdārzā To pavairo ar spraudeņiem vai sadalot mātesaugu Skarainais floksis Kirmeslander Skarainais floksis Phlox Paniculata ir pelnījis goda nosaukumu lauku dārzu valdnieks Ziedošus skarainos flokšus no jūlija līdz septembrim var ieraudzīt gandrīz katrā lauku dārzā Ziedi atkarībā no šķirnes parādās 70 līdz 120cm garu taisnu dzinumu galos Augs ir pieticīgs labi jūtas saulainā vietā un pusēnā Skarainanie flokši labi pacieš sausumu ir ilggadīgi un zied katru gadu To ziedi patīkami smaržo Šie flokši mēdz paši iesēties bet sējeņiem ziedi var būt dažādās krāsās Skarainos flokšus var pavairot arī dalot cerus

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=K%C4%81das_flok%C5%A1u_sugas_ir_pieejamas?_59 (2012-12-23)
    Open archived version from archive

  • EVA.LV
    Grozi Mazie dekori Pērlītes un veramie dekori Akmentiņi Pielīmējamie un citi dekori Mākslīgie ziedi dekori Ziedi Auglīši Taureņi Putniņi un spalvas Palīgmateriāli floristiem Žurnāli un katalogi floristiem Stieples Oasis Līmes Citі Ziemassvētki IZPĀRDOŠANA Eglīšu lampiņas Lieldienas Jautājumi un atbildes VAIRUMPIRCĒJIEM Lietotājs Parole Neesi vēl reģistrējies Tomātu slimības un to kaitēkļi Savvaļas dārza veidošana Īsā rokasgrāmata savvaļas dārza izveidošanā Kas Jums būs nepieciešams Savvaļas puķu sēklas sēklas kā piemēram Johnsons sēklas no sērijas Bees Butterflies un Wildflower vai sēklas no firmas MrFothergill s sērija Wildlife un Wildflower Dārza lāpsta vai dakša Grābeklis Sēklu trauciņš ar vāku Komposts Kāpēc man vajadzētu izveidot savvaļas dārziņu Dārzi spēlē ļoti lielu nozīmi savvaļai tie ir nepieciešamie resursi lielai daļai dzīvās radības Savvaļas dārzi mēģina palielināt pieejamos resursus bet tam nav jānotiek haotiski un nekārtīgi Johnsons un Mr Fothergill s izmeklētās tauriņus un bites piesaistošās puķes kā arī savvaļas puķes rada lielisku dzīvesvietu un vērtīgu barības avotu ļoti daudzām kukaiņu sugām kuras savukārt ir barība citiem insektiem putniem un mazajiem zīdītājiem Faktiski sugu skaits pieaug un tas palīdz dabiski kontrolēt kaitēkļus Bizbizmārītes un ziedu mušas kāpuri piemēram ir lieli laputu ēdāji Vai arī ziedu nogatavojušās sēklotnes ir lielisks barības avots rudenī Liela daļa putnu pārtiek no insektiem un sēklām Savvaļas puķes ir ļoti skaistas un lieliskas kā arī ļoti viegli audzējamas jo tās taču aug arī savvaļā kur tās ir pieskaņojušās klimatiskajiem apstākļiem Daudzas sugas labi aug pat nabadzīgās augsnēs un ir izturīgas pret slimībām un pat atbaida dažādus kaitēkļus Audzējot šos augus savā dārzā radāt labāku bioloģisko daudzveidību gūstot labumu kopējai ekosistēmai un apkārtējai videi SAVVAĻAS DĀRZA VEIDOŠANA Kur Daudzas bites un taureņus piesaistošās un mūsu pašu savvaļas puķes ir viegli sēt uzreiz jau paliekošā vietā sagatavotā puķu dobē Parasti uz sēklu paciņām ir norādīts kādu vietu labāk izvēlēties vai tā ir saulaina vai ēnaina Dažas savvaļas puķes tomēr labāk sēt kasetēs un dēstus izaudzēt telpās un tikai tad kad tās ir paaugušās izstādīt ārā pēc salnām paliekošā vietā Kā Pirms sējas ārā augsni ieteicams uzrakt un nogrābt lai tā būtu līdzena un viendabīga Sēklas sēj reti rindās kuru attālumi parasti uzrādīti uz sēklu paciņas Kādēļ sēt rindiņās nevis izklaidus Jo tā būs vieglāk noteikt kuras ir jūsu sētās sēklas ne uzdīgušās nezāles Sēklas sējot nedaudz apsedz ar augsni un aplaista Centieties izmantot smidzinātāju jo pārāk liela ūdens strūkla varētu izskalot sēklas Ja sējat kasetēs un podiņos telpās pārliecinieties lai komposts būtu svaigs novietojiet tos 15 20 grādu temperatūrā pēc Celsija un pārsedziet ar stiklu vai polietilēnu lai ilgāk saglabātu mitrumu Noņemiet pārsegu kad sēklas ir sadīgušas Neaizmirstiet pielikt etiķeti ar uzrakstu kas šeit aug Paldies Johnsons firmai jo katrai sēklu paciņai šāda etiķete jau ir pievienota klāt Lai pagarinātu ziedēšanas periodu viengadīgās puķes var sēt vairakkārt ar 2 3 nedēļu intervālu Audzēšana Kad sēklas sadīgušas un stādi paaugušies tos rūpīgi izretina retāk kā norādīts uz sēklu paciņas Izņemiet mazākos un atstājiet spēcīgākos stādus Šāda retināšana veicina arī gaisa apmaiņu augsnē kas ļauj izvairīties no dažādām slimībām Augsnei vienmēr jābūt mitrai bet ne slapjai un

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=Savva%C4%BCas_d%C4%81rza_veido%C5%A1ana_61 (2012-12-23)
    Open archived version from archive

  • EVA.LV
    granulētie mēslojumi Citi mēslojumi Instrumenti Instrumenti BELLOTA prof Saimniecības piederumi Sēklas Sēklas LATVIJAS TOP no JOHNSONS Sēklas puķes Sēklas Johnsons MrF dārzeņi Sēklas Sekluva dārzeņi Kurzemes sēklas dārzeņi Kurzemes sēklas puķes Lopbarības bietes Stendi sēklām Sēklas profesionālajos iepakojumos Zāliena sēklas Latvijā audzētas sēklas Latvijas šķirnes sēklas Zāliena sēklas citu valstu ražojumi Zaļmēslojums Puķu podi grozi kastes Balkona kastes Plastmasas podi Keramikas podi Iekaramie grozi ieklāji Sīpolpuķu trauki Ūdensaugu grozi Augu atbalsti stieples Augu atbalsti Stieples Auklas savilces Tīkli un sieti Nožogojuma tīkli Vīteņaugiem Aizsargtīkli Nogāžu ceļu stiprinājuma tīkli Dabīgo materiālu sētiņas Miglotāji Rokas Muguras Iepakošanas materiāli Maisi Zeķveida materiāls Augsnes istabas augiem PAVASARA SĪPOLPUĶES Mastеr Granada Supremе Supreme daudzgadīgie augi Rackbоx Showbоx Peonijas Kaitēkļu apkarošanai Lamatas Atbiedētāji Insektu grauzēju iznīcināšanai Palīgmateriāli dārzniekiem Citi Dārza dekori Putnu barība un barotavas ŪDENS Dekoratīvie dārza dīķi baseini Gatavās dīķu baseina formas Dīķu baseina plēves Ūdenskritumi kaskādes Dekoratīvie elementi Dīķu dekori Strūklaku figūras Ūdens augu grozi Strūklaku aprīkojums sūkņi Strūklaku sūkņi Kaskādes filtru sūkņi Aerācijas sūkņi Zemūdens apgaismojums Dīķu attīrīšana Mehāniskā Ķīmiskā FLORISTIKA Dāvanu saiņošanas materiāli Organzas lentas Atlasa lentas Auduma lentas Plastmasas lentas Plastmasas sēru lentas Papīra un sietlentas Papīri Flizelīns Dāvanu kastes un maisiņi aploksnes Dabīgie materiāli Sausie dekori Gliemežvāki Sizals rafija

    Original URL path: http://www.eva.lv/?do=faq&lang=lv§ion=Galerija:_Sveces_m%C5%ABsu_dz%C4%ABv%C4%93_62 (2012-12-23)
    Open archived version from archive


archive-lv.com, 2017-08-19