www.archive-lv.com » LV » D » DARZABAGATIBA.LV

Total: 1146

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • Fizāļu audzēšana - DarzaBagatiba
    Ū V Z ZIEDKĀPOSTI ZIRŅI DĀRZA Ž Audzēšana Uzturvērtība Receptes AUDZĒŠANA FIZĀLIS DĀRZEŅU AUDZĒŠANAS TEHNOLOĢIJA Fizāļu audzēšana autors Mārīte Gailīte publicēts 2010 04 14 Tweet Tweet Fizāļi ir maz izplatīta kultūra un tiem pašlaik ir izveidotas tikai dažas šķirnes Fizāļus Latvijā ir iespējams izaudzēt tikai siltumnīcās To audzēšanai vislabāk ir piemēroti bagātinātās kūdras substrāti tomātiem vai dārzeņiem Optimālā temperatūra sēklu dīgšanai ir 24 26 o C bet veģetācijas laikā 16 25 o C Fizāļi ir paši aukstuma izturīgākie augi nakteņaugu dzimtā un pacieš pat salnas līdz 2 o C Minimālā augsnes temperatūra pie kuras dēstus drīkst izstādīt gruntī ir 12 15 o C Optimālais substrāta mitrums fizāļu audzēšanai ir 70 75 Fizāļu dēsti izaug 45 50 dienās to audzēšanai ir piemēroti 8 12 cm diametrā lieli podiņi Pastāvīgā vietā siltumnīcā fizāļus var izstādīt jau maija sākumā Fizāļus stāda 2 5 3 augi m 2 un parasti audzē neveidojot Ieteicamais barības elementu saturs substrātā ir sekojošs N 5 8 g m 2 P 10 15 g m 2 K 15 20 g m 2 Iespējamie fizāļu kaitēkļi un slimības Kaitēkļi Siltumnīcu baltblusiņa Trialeurodes vaporariorum Alotājmuša Liriomyza solani Tīklērce Tetranychus urticae Tirpsis Thrips tabacii Kartupeļu lapgrauzis Kolorado vabole Leptinotarsa decemlineata Nematodes Meloydogine sp Laputis Aphididae Slimības Pelēka puve ieros Botrytis cinerea Tomātu augļu brūnā puve ieros Phytophtora infestans Tomātu stumbru puve ieros Phytophtora parasitica Baltā puve ieros Sclerotinia sp Tomātu ātrā vīte ieros Fusarium oxysporum f sp lycopersici Tomātu sakņu puve ieros Fusarium oxysporum f sp radicis lycopersici Tomātu lēnā vīte ieros Verticillium albo atrum Tabakas mozaīkas vīruss ieros Nicotiana virus Tweet Mārīte Gailīte Diplomēta agronome Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA COGECA darba grupā Augļi un dārzeņi starpinstitūciju darba grupu Augu aizsardzības līdzekļi un Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas dalībniece lektore LLKC
    http://darzabagatiba.lv/audzesana/darzenu-audzesanas-tehnologija/fizalis/raksts/47/fizalu-audzesana (2012-11-14)


  • Fizāļu izcelsme un raksturojums - DarzaBagatiba
    FIZĀLIS DĀRZEŅU IZCELSME RAKSTUROJUMS Fizāļu izcelsme un raksturojums autors Mārīte Gailīte publicēts 2010 04 14 Tweet Tweet Fizāļi jeb Perū spuldzenes Physalis sp nāk no Centrālās Amerikas Pavisam ir vairāk kā 90 sugu no kurām 25 tiek dažādi izmantotas Mūsu dārznieki labāk pazīst dārzeņu fizāļus Phisalis ixocarpa Brott pašu aukstumizturīgāko bet ne visai garšīgu svaigā veidā sugu Tomēr mūsu apstākļos ir iespējams izaudzēt arī mazāk ražīgus bet garšīgākus ogu fizāļus Zemeņu ananāsu roziņu fizāļi Ph pubescens Samērā zems viengadīgs mazprasīgs augs ar klājenisku stublāju Labi pacieš paaugstinātas temperatūras aizmetas gandrīz vienmēr Tikai nedaudz atpaliek no dārzeņu fizāļiem aukstumizturības ātrražības un mazprasīguma ziņā Ogas upenes lielumā ap 1 g dzelteni oranžas garša un smarža atgādina ananāsu patīkami skābeni saldas Peru fizāļi Ph peruviana Tieši šīs sugas augļus pārdod lielveikalos tomēr tos var izaudzēt arī mazdārziņā Augs spēcīgs intensīvi augošs kultūra ir siltumprasīga vēlīna Pat atklātā laukā stādot ar 60 dienu veciem dēstiem dod labu ražu Augļi ir ķiršu lielumā līdz 5 g smagi oranži pēc garšas un smaržas atgādina zemenes Florīdas fizāļi Ph floridica Augs kompakts ražīgs ātri sāk ražot Augļi ir gaiši dzelteni ar nelielu ceriņkrāsas nokrāsu saldi bez skābuma Augļu virsma ir klāta ar lipīgu rūgtenu vielu ko viegli var nomazgāt applaucējot verdošā ūdenī Augļi labi nogatavojas arī pēc novākšanas Gandrīz visas auga daļas ir ar gaiši violetu nokrāsu Visām sugām ziedu vainags ir saaudzis Kauss augļa veidošanās laikā stipri izplešas un pilnīgi pārklāj augli veidojot augļa apvalku Tas mēdz būt dzeltenā oranžā zaļā un violetā krāsā Auglis ir daudzsēklu oga apaļš ieplakans vai iegarens kas atgādina tomātu tam ir patīkama saldskāba nedaudz savelkoša garša 1000 sēklu masa ir 1 2 grami Tweet Mārīte Gailīte Diplomēta agronome Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA COGECA darba grupā Augļi un dārzeņi starpinstitūciju
    http://darzabagatiba.lv/audzesana/darzenu-izcelsme-raksturojums/fizalis/raksts/46/fizalu-izcelsme-un-raksturojums (2012-11-14)

  • Audzēšana - DarzaBagatiba
    Kulinārijas institūtā Forums Sludinājumi Uzņēmumi Aktualitātes A Ā B BAKLAŽĀNI BIETES GALDA BROKOĻI BURKĀNI C CIGORIŅI SALĀTU CUKĪNI Č D DĀRZEŅI DILLES E Ē F FENHELIS FIZĀLIS G GURĶI Ģ H I Ī J K KĀĻI KĀPOSTI GALVIŅKĀPOSTI KĀPOSTI ĶĪNAS KĀPOSTI PEKINAS KĀPOSTI ROŽU BRISELES KARTUPEĻI KOLRĀBJI KRESSALĀTI Ķ ĶIPLOKI ĶIRBJI L Ļ M MANGOLDS N Ņ O P PAPRIKA PASTINAKI PATISONI PĒTERSĪĻI PUPAS DĀRZA PUPIŅAS PURAVI R RABARBERI RĀCEŅI REDĪSI RUKOLA RUTKI S SALĀTI SELERIJAS SĪPOLI SKĀBENES SPARĢEĻI SPINĀTI Š T TOMĀTI U Ū V Z ZIEDKĀPOSTI ZIRŅI DĀRZA Ž Audzēšana Uzturvērtība Receptes AUDZĒŠANA FIZĀLIS Fizāļu novākšana un uzglabāšana Fizāļu augļus novāc kad augļu apvalka lapas kļūst sausas Augļus var uzglabāt temperatūrā 10 13oC optimālā 12oC pie relatīvā gaisa mitruma 90 95 lasīt vairāk Fizāļu audzēšana Fizāļi ir maz izplatīta kultūra un tiem pašlaik ir izveidotas tikai dažas šķirnes Fizāļus Latvijā ir iespējams izaudzēt tikai siltumnīcās To audzēšanai vislabāk ir piemēroti bagātinātās kūdras substrāti tomātiem vai dārzeņiem Optimālā temperatūra sēklu dīgšanai ir 24 26oC lasīt vairāk Fizāļu izcelsme un raksturojums Fizāļi jeb Perū spuldzenes Physalis sp nāk no Centrālās Amerikas Pavisam ir vairāk kā 90 sugu no kurām 25 tiek dažādi izmantotas Mūsu dārznieki labāk pazīst dārzeņu fizāļus Phisalis
    http://darzabagatiba.lv/audzesana/fizalis/1 (2012-11-14)

  • Gurķu izcelsme un raksturojums - DarzaBagatiba
    ziedus Sānzari ziedi un augļi veidojas lapu žāklēs Selekcijas ceļā ir izveidotas īsvasu gurķu formas kurām galotnes pumpurs pēc zināma laika veido ziedu un augli Lapu žāklēs veidojas arī vītes kas palīdz augam iegūt kāpelējošu formu Vecajām šķirnēm ziedi un augļi veidojās tikai sānzaru lapu žāklēs un ātrākas ražas ieguvei augus galotņoja Jaunajām šķirnēm augļi veidojas arī uz galvenās vasas Gurķa auglis ir neīstā oga jeb paauglis Pārtikā parasti izmanto gurķus tehniskajā gatavībā tas ir pilnībā neizaugušus augļus pirms tajos ir izveidojušās sēklas Šādi augļi izaug ļoti ātri pēc 3 12 dienām pēc apputeksnēšanās Dažviet piemēram Vācijā pārtikā izmanto arī pilnīgi izaugušus augļus visbiežāk marinētā veidā Gurķu sēklas ir lielas gaišā viegli iedzeltenā vai arī tumšpelēkā krāsā Sēklu garums atkarībā no šķirnes un audzēšanas apstākļiem mēdz būt 5 17 mm platums 3 7 mm 1000 sēklu masa ir 16 35 g Gurķus pazina arī Ēģiptē jau pirms 4000 gadiem Senie grieķi gurķus sauca par aggouria bet romieši cucumis Senajā Grieķijā un Romā gurķus sautēja cepa un vārīja Hipokrāts gurķus ar nosaukumu sicyos ieteica kā ārstniecisko augu tagad gan adatķirbi Sycios angulata izmēģina kā potcelmu gurķiem cīņā pret sakņu nematodi Gadiem ejot cilvēki gurķus atlasīja un pilnveidoja Tagadējie gurķi Centrālajā un Ziemeļeiropā ienāca no Bizantijas caur Krieviju un Balkāniem XVI XVII gadsimtos ar nosaukumu angurie Liela loma gurķu izplatīšanā bija benediktiāņu mūkiem kuri tos audzēja savos klosteru dārzos izmantojot romiešu pieredzi Dienvidrietumu Eiropā izplatījās vēlīnaā šķirnes ar gariem gludiem augļiem kas auga pa vienam lapu žāklēs Turpretī Austrumeiropā veidojās ātraudzīgas šķirnes ar īsiem maziem ķekaros sakopotiem augļiem Atšķirība starp šiem diviem gurķu tipiem iesakņojusies daudzās valodās piemēram holandieši izšķir komkommer garos gludos gurķus un augurk īsie kārpainie gurķi Arī angliski attiecīgi var atzīmēt vārdus cucumber un gherkin lai gan pirmo lieto vairāk un arī plašākā nozīmē Īsaugļu kārpainos gurķus pēdējā laikā
    http://darzabagatiba.lv/audzesana/darzenu-izcelsme-raksturojums/gurki/raksts/117/gurku-izcelsme-un-raksturojums (2012-11-14)

  • Gurķu audzēšana - DarzaBagatiba
    garākiem gludiem augļiem un konservu īsāki augļi ar sīkām vai rupjām karpiņām gurķu šķirnes Gurķu augsnes prasības Gurķu audzēšanai vislabāk ir piemērotas labi iekultivētas mālsmilts kā arī vieglas vai vidēji smagas smilšmāla augsnes ar noregulētu mitruma režīmu Organisko mēslu iestrāde no vienas puses papildus silda augsni un augu zonā bagātina gaisu ar ogļskābo gāzi kas ir nepieciešama labai ražai bet no otrās puses piesārņo augsni ar nezāļu sēklām No šī viedokļa ir ieteicama labi satrūdējuša komposta izmantošana Vēl labāks risinājums ir modernie sausie granulētie organominerālie mēslojumi Optimālā augsnes skābuma reakcija ir pH 6 0 6 5 līdz 7 4 Labākie gurķu priekšaugi ir graudaugi kāposti ziedkāposti redīsi burkāni zirņi pupiņas Kartupeļi un bietes var būt tikai tad ja augsne nav nematožu piesārņota Nav vēlami daudzgadīgie zālāji vai papuves tur augsnē ir ne tikai nezāļu sēklas bet arī ziemāju pūcītes Agrotis segetum un augsne ir sprakšķu vaboļu kāpuru drātstārpu piesārņota Vienā vietā gurķus droši var audzēt vienu reizi 3 4 gados Gurķi ir siltumprasīgi augi Sēklu dīgšanai optimālā temperatūra ir 25 27 o C tad tās sadīgst 3 dienu laikā Pie gaisa temperatūras zem 16 o C gurķu augšana apstājas kaut gan pieaugušie lauka gurķi pacieš īslaicīgas temperatūras ap 10 o C Pie gaisa temperatūras virs 30 o C tiek traucēta spēja veidot partenokarpus augļus Latvijas apstākļos kā siltumnīcās tā atklātā laukā gurķus ir labāk audzēt no dēsta Gurķu dēstu audzēšanas periods ilgst 20 30 dienas Jo vēlāk tiek izstādīti gurķi jo straujāk izaug dēsti Audzējot gurķu dēstus atklātām laukam jāizmanto podiņi vai ātraudžu kasetes 4 5 cm diametrā dēstus siltumnīcām audzē 10 12 cm diametra podiņos Siltumnīcās optimālais gurķu augu skaits atkarībā no šķirnes variē no 17 tūkstošiem augu ha 1 7 augi m 2 gludajām garaugļu šķirnēm ziemas pavasara apritē līdz 25 27 tūkst augu ha 2 5 2 7 augi m 2 konservu šķirnēm Atklātā laukā optimālais gurķu augu skaits ir 30 50 tūkst augu ha 3 5 augi m 2 Stādot gurķus vienā rindā rindstarpas ir 140 150 cm atkarībā no tehnikas ko izmanto saimniecībā attālums rindā 15 25 cm Audzēšana dubultrindās 160 50 x 20 cm ļauj labāk izmantot lauka virsmu tā ir sevišķi ieteicama ja izmanto mulčēšanu ar melno plēvi Stādot ar augiem rīkojas ļoti saudzīgi nepieļaujot dīgļlapu bojāšanu Stāda tik dziļi lai dīgļlapas būtu augsnes virspusē Gurķiem ir nepieciešams daudz ūdens Siltumnīcu gurķiem maksimālais ūdens patēriņš ir 10 l m 2 dienā Atklātā laukā vienreizēja laistīšanas deva var būt 15 25 mm 150 250 m 3 ha vienā reizē Lauka gurķiem ūdens ir sevišķi nepieciešams ziedēšanas augļu aizmešanas un augšanas laikā Ar 1 t gurķu ražas no augsnes tiek patērēti 1 8 kg slāpekļa N 1 4 kg fosfora P 2 O 5 4 kg kālija K 2 O 2 4 kg kalcija CaO un 0 6 kg magnija MgO Aprēķināto mēslojuma daudzumu jāpalielina aptuveni par 30 lapu un sakņu tiesai Pilno mēslojuma devu aprēķina ņemot vērā augsnes analīzes rezultātus Gurķi ir atsaucīgi uz organisko mēslojumu rudenī pirms to izstādīšanas var iestrādāt kūtsmēslus 30
    http://darzabagatiba.lv/audzesana/darzenu-audzesanas-tehnologija/gurki/raksts/116/gurku-audzesana (2012-11-14)

  • Gurķu novākšana un uzglabāšana - DarzaBagatiba
    J K KĀĻI KĀPOSTI GALVIŅKĀPOSTI KĀPOSTI ĶĪNAS KĀPOSTI PEKINAS KĀPOSTI ROŽU BRISELES KARTUPEĻI KOLRĀBJI KRESSALĀTI Ķ ĶIPLOKI ĶIRBJI L Ļ M MANGOLDS N Ņ O P PAPRIKA PASTINAKI PATISONI PĒTERSĪĻI PUPAS DĀRZA PUPIŅAS PURAVI R RABARBERI RĀCEŅI REDĪSI RUKOLA RUTKI S SALĀTI SELERIJAS SĪPOLI SKĀBENES SPARĢEĻI SPINĀTI Š T TOMĀTI U Ū V Z ZIEDKĀPOSTI ZIRŅI DĀRZA Ž Audzēšana Uzturvērtība Receptes AUDZĒŠANA GURĶI DĀRZEŅU NOVĀKŠANA UZGLABĀŠANA Gurķu novākšana un uzglabāšana autors Mārīte Gailīte publicēts 2010 04 20 Tweet Tweet Gurķu ražu jāvāc katru otro vai pat katru dienu atkarībā no laika apstākļiem un ražas atdeves Pārauguši augļi bremzē nākamo aizmetņu veidošanos un pat veicina to nobiršanu Tieši tāpēc ir svarīgs augsts augu skaits lai regulāra ražas novākšana būtu rezultatīva Vācot ražu ir svarīgi lieki neaiztikt augu nepārvietot vasas Augs mazāk cieš ja vasai uzkāpj virsū nekā no tās pārvietošanas Gurķu ražu labāk ir vākt agri no rīta kamēr gurķi ir dabiski vēsi Novāktos gurķus tūlīt jāaizved no lauka un jānovieto aukstumā 4 6 o C pagrabā vai aukstuma kamerā Nelielos apjomos gurķus var atdzesēt uz 20 minūtēm tos iegremdējot aukstā ap 0 o C ūdenī ja ūdens temperatūra ir ap 10 o C gurķu dzesēšanas laiks var ieilgt līdz 3 stundām Tweet Mārīte Gailīte Diplomēta agronome Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA COGECA darba grupā Augļi un dārzeņi starpinstitūciju darba grupu Augu aizsardzības līdzekļi un Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas dalībniece lektore LLKC Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā Dārzkopja padomnieks Agropols AgroTops Praktiskais Latvietis un Dārzs un drava Regulāri papildina zināšanas lasot speciālo literatūru apmeklējot seminārus un piedaloties pieredzes apmaiņas braucienos ārzemēs SIA RIGANA rīkotājdirektore un konsultants profesionālā dārzeņkopībā kā arī SIA Integrētās audzēšanas skola konsultants dārzeņkopībā SIA Sūbru
    http://darzabagatiba.lv/audzesana/darzenu-novaksana-uzglabasana/gurki/raksts/115/gurku-novaksana-un-uzglabasana (2012-11-14)

  • Audzēšana - DarzaBagatiba
    M MANGOLDS N Ņ O P PAPRIKA PASTINAKI PATISONI PĒTERSĪĻI PUPAS DĀRZA PUPIŅAS PURAVI R RABARBERI RĀCEŅI REDĪSI RUKOLA RUTKI S SALĀTI SELERIJAS SĪPOLI SKĀBENES SPARĢEĻI SPINĀTI Š T TOMĀTI U Ū V Z ZIEDKĀPOSTI ZIRŅI DĀRZA Ž Audzēšana Uzturvērtība Receptes AUDZĒŠANA GURĶI Gurķu šķirnes audzēšanai atklātā laukā II Pašauglīgas partenokarpas šķirnes kuru apputeksnēšanai nav nepieciešami kukaiņi Cabaret F1 ir agrīna hibrīdā gurķu šķirne Augļu virsma ir rupjkārpaina To garuma diametra attiecība ir 3 1 1 Šķirnei raksturīga ļoti spēcīga augšana Šķirne lasīt vairāk Gurķu šķirnes audzēšanai atklātā laukā I Šķirnes kuru apputeksnēšanu veic bites kamenes u c kukaiņi Alianz F1 ir hibrīdā gurķu šķirne Pirmā raža vācama 61 dienu pēc izstādīšanas Augļu virsma ir rupjkārpaina To garuma diametra attiecība ir 3 1 Augļi ir stingri koši zaļā krāsā ar gaišām svītrām lasīt vairāk Gurķu izcelsme un raksturojums Gurķi Cucumis sativus L pieder ķirbjaugu dzimtai Cucurbitacea to dzimtene ir ziemeļaustrumu Indija Indijā un arī Vjetnamā vēl tagad ir sastopamas savvaļas gurķu formas Gurķa dzīves forma ir liāna kas var būt kāpelējoša vai guloša Selekcijas gaitā izveidotas arī citas formas lasīt vairāk Gurķu audzēšana Gurķu šķirņu grupas Pamatā gurķi ir svešapputes augi tos apputeksnē bites kamenes skudras un citi kukaiņi Selekcijas
    http://darzabagatiba.lv/audzesana/gurki/1 (2012-11-14)

  • Kāļu izcelsme un raksturojums - DarzaBagatiba
    O P PAPRIKA PASTINAKI PATISONI PĒTERSĪĻI PUPAS DĀRZA PUPIŅAS PURAVI R RABARBERI RĀCEŅI REDĪSI RUKOLA RUTKI S SALĀTI SELERIJAS SĪPOLI SKĀBENES SPARĢEĻI SPINĀTI Š T TOMĀTI U Ū V Z ZIEDKĀPOSTI ZIRŅI DĀRZA Ž Audzēšana Uzturvērtība Receptes AUDZĒŠANA KĀĻI DĀRZEŅU IZCELSME RAKSTUROJUMS Kāļu izcelsme un raksturojums autors Mārīte Gailīte publicēts 2010 04 21 Tweet Tweet Kāļi Brassica napus var rapifera L ir divgadīgi augi kas pirmajā audzēšanas gadā veido lapu rozeti un saknes paresninājumu sakni bet otrajā stublājus un ziedus Saknes var būt plakanas plakani ieapaļas ieapaļas vai ovālas formas ar biezu mizu Mīkstums ir dzeltens gaiši dzeltens vai balts Sakņauga stublāja daļa var būt stipri attīstīta vai nedaudz Lapas plūksnaini dalītas lirveida vai veselas ar vaska apsarmi un vāju matojumu vai bez tā Ziedkopa daudzziedu ķekars Šķirnēm ar baltu saknes mīkstuma krāsu ziedi ir citrondzelteni ar dzeltenu krēmkrāsas vai oranždzelteni Auglis ir 5 10 cm garš pākstenis Sēklas brūnas gandrīz apaļas dažādā lielumā 1000 sēklu masa ir 2 8 4 5 g Tiek uzskatīts ka kāļi ir cēlušies no galviņkāpostu un rāceņu krustojuma Pirmais tos aprakstīja zviedru botāniķis Gaspards Bauhins 1620 gadā pieminot ka šis sakņaugs ir plaši izplatīts savvaļā Zviedrijā Anglijā un Francijā to sāka audzēt 17 gadsimta beigās Iespējams uz Latviju kāļi ir nonākuši no Zviedrijas poļu zviedru kara laikā vai vēlāk krievu zviedru kara laikā Kāļi ir izplatīti Eiropas valstīs Ziemeļamerikā Ziemeļu Āfrikā Argentīnā Indijā Japānā Āzijā tie ir nonākuši relatīvi nesen Tweet Mārīte Gailīte Diplomēta agronome Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Dārzeņkopības fakultātes absolvente Latvijas pārstāve ES ražotāju un pārstrādātāju organizācijā COPA COGECA darba grupā Augļi un dārzeņi starpinstitūciju darba grupu Augu aizsardzības līdzekļi un Pārtikas piesārņojums un pesticīdu atliekas dalībniece lektore LLKC Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizēto lekciju kursiem dārzeņkopībā pastāvīga rakstu autore tādiem preses izdevumiem kā Dārzkopja padomnieks Agropols AgroTops Praktiskais Latvietis
    http://darzabagatiba.lv/audzesana/darzenu-izcelsme-raksturojums/kali/raksts/130/kalu-izcelsme-un-raksturojums (2012-11-14)