archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » A » AVERTO.LV

Total: 426

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • CIGORIŅI - dārzos un savvaļā
    Savvaļā cigoriņš bieži sastopams vietās kur ir smilšaina vai mālaina augsne Plaši izplatīts Eiropā Krievijas teritorijā Vidusāzijā kā arī Ziemeļindijā Latvijā cigoriņus savvaļā var redzēt augam ceļmalās līdzenumos tīrumos un pļavās Cigoriņa galvenā vērtība ir sakne Tajā ietilpst daudz cilvēkam vērtīgu komponentu no kuriem īpaši izceļams insulīns aizkuņģa dziedzera hormons polisaharīds kas veicina vielmaiņu un gremošanas sistēmas darbību Cigoriņa sakne pietiekami lielā daudzumā satur arī A B un C vitamīnus ēteriskās eļļas minerālsāļus fruktozi organiskās skābes kā arī miecvielas un citus mikroelementus Iz vēstures Par cigoriņu izcelsmes vietu nav precīzu ziņu taču uzskata ka augs izcēlies Eiropas teritorijā Senos laikos šis augs ticis izmantots tikai kā medicīnisks līdzeklis Ārsti bija to iecienījuši kā daudzveidīgu līdzekli ko var pielietot dažādu slimību ārstēšanai Piemēram Senajā Romā cigoriņu līdzīgi kā citus lakstaugus lietoja gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai bet Ēģiptē no tā gatavoja pretindi pēc čūsku un zirnekļu kodumiem Izcilais persiešu ārsts un zinātnieks Avicenna 10 11 gs lietojis cigoriņus drudža ārstēšanai kā arī acu iekaisumu mazināšanai Savos darbos viņš ieteicis arī novārīt cigoriņa saknes un lietot kā pārsēju locītavu sāpju kā arī indīgu dzīvnieku kodumu gadījumos Atrodamas ziņas ka kulinārijā cigoriņi tiek izmantoti kopš 16 gadsimta no auga saknēm izgatavots pulveris ko izmantoja kafijai līdzīga dzēriena pagatavošanai Audzēšana Cigoriņus audzē ar sēklām ko izsēj augsnē marta aprīļa mēnešos kad augsne jau ir atkususi un pietiekami sasilusi Sēklas iestrādā augsnē aptuveni 2 5cm dziļumā atstājot starp sējumiem 45 60cm attālumu Lai veidotos spēcīgas biezas saknes trešās ceturtās lapas fāzē ieteicams veikt retināšanu Augšanas apstākļu ziņā cigoriņi nav prasīgi tomēr īpaši labi tie aug atklātās saulainās vietās ar vieglu sārmainu augsni Pirmie dīgsti parādās 6 12 dienā Augam nav nepieciešama bieža laistīšana taču noteikti ir jāveic regulāra ravēšana Pirmajā augšanas gadā cigoriņi nezied izveidojot vienīgi lapu rozeti Auga ražu vāc otrajā gadā pēc sēšanas Cigoriņa lapas ieteicams vākt jūlija augusta mēnešos kad tās ir īpaši sulīgas un vitamīniem bagātas Lapas jānogriež un jāizžāvē saulē vēlāk glabājot tumšā vietā Sausās cigoriņa lapas var izmantot novārījumu un uzlējumu pagatavošanai Savukārt saknes rūpīgi jāizrok ārā no zemes septembrī vai oktobrī Nekādā gadījumā nedrīkst cigoriņu saknes izraut jo tās tiek bojātas un zaudē savas vērtīgās īpašības Jāatlasa spēcīgās cietās saknes jāizmazgā aukstā ūdenī un jāizžāvē var izmantot cepeškrāsni Pēc tam resnākās saknes sagriež gareniski bet tievākās šķērseniski Cigoriņu saknes jāuzglabā tumšā vietā vēlams auduma maisiņā Tādā gadījumā cigoriņa sakne var saglabāt savas vērtīgās īpašības pat 2 3 gadu garumā Sakne pēc garšas ir rūgtena bez izteikta aromāta Pielietošana Ārstnieciskiem nolūkiem tiek izmantotas gan cigoriņu saknes gan auga virszemes daļas Augam piemīt pretiekaisuma nomierinošs vielmaiņu uzlabojoša žulti un urīnu dzenoša kā arī apetīti veicinoša iedarbība to var lietot gan iekšēji novārījumu veidā gan ārēji komprešu veidā Tautas medicīnā cigoriņu izmantošanas iespējas ir ļoti plašas to mēdz lietot gremošanas procesu traucējumu gadījumos aknu nieru un žultsakmeņu slimību ārstēšanai locītavu sāpju mazināšanai kā arī ēstgribas uzlabošanai Cigoriņa sēklu novārījumu var lietot drudža mazināšanai jo novārījums veicina svīšanu un mazina ķermeņa temperatūru Mūsdienu medicīnā ir vairāki gremošanas sistēmas darbību uzlabojoši un vielmaiņu veicinoši

    Original URL path: http://m.averto.lv/lv/ekspertu-padomi-viedoklis/garsaugi/cigorini/ (2016-04-30)
    Open archived version from archive


  • CITRONZĀLE - austrumnieciskā garšviela
    bet vēsākos reģionos līdz 1 m augstumā un 1 m diametrā Citronzāle tiek pielietota gan medicīnā gan farmakoloģijā gan kosmētiskajā rūpniecībā taču vislielāko iecienījumu tā guvusi kulinārijā citronzāle ir garšaugs ar maigu citrona garšu un smaržu Audzējam citronzāli Latvijas klimatiskajos apstākļos citronzāles audzēšana iespējama iekštelpās vai siltumnīcās taču augs nav prasīgs un radot tropiskajam klimatam līdzīgus apstākļus lieliski adaptējas arī iesēts telpās puķupodā Citronzāli sēj ar sēklām dārza augsnē ieberot dažas sēklas vienā podiņā bet dziļi neiestrādājot aptuveni 0 5 cm dziļumā Iesētās sēklas aplaista un puķupodu ievieto celofāna maisā ko novieto siltā vietā Piemērotos tropu klimatam līdzīgos apstākļos ja gaisa temperatūra sasniedz vismaz 25 C pirmie dīgsti var parādīties jau pēc dažām dienām taču augot zemākā temperatūrā citronzāle dīgst lēnāk Jāņem vērā ka zemākā temperatūrā par 18 20 C augs var nesadīgt Kad dīgsti sasniedz aptuveni 8 10 centimetru garumu tos pārstāda un turpina audzēt pēc iespējas siltākos apstākļos Vislabākais sēšanas laiks ir agrs pavasaris šajā gadījumā ražu var novākt septembra mēnesī Kulinārijā biežāk tiek izmantota auga apakšējā daļa baltie citronzāles stiebri Tos var lietot gan svaigus gan kaltētus un sasmalcinātus Kaltēta citronzāle aromātu saglabā pat vairāku gadu garumā Kaltēti citronzāles stiebri pirms lietošanas jāizmērcē Citronzāle kulinārijā Tradicionāli citronzāle tiek lietota daudzās Āzijas tautu virtuvēs īpaši iecienīta tā ir Taizemē Indijā un Vjetnamā Citronzāle ir maiga garšviela ar citronu aromātu To pievieno zupām ragū sautējumiem zivju un gaļas ēdieniem Garšviela lieliski sader ar ķiplokiem čili pipariem un koriandru Iecienīti ir arī dzērieni ar citronzāli Taizemes virtuvē citronzāli izmanto aromātiska dzēriena pagatavošanai Citronzāles stiebrus sasmalcina sīkos gabaliņos un ievieto traukā aplejot ar verdošu ūdeni Tad atdzesē un pievieno ledu sanāk vēss atspirdzinošs dzēriens ar citronu aromātu Pēc garšas var pievienot arī pienu un cukuru Recepte vistas spārniņi ar citronzāli Pagatavojiet gardu maltīti izmantojot lielisko garšvielu citronzāli Nepieciešams 700g atdzesētu vistas

    Original URL path: http://m.averto.lv/lv/ekspertu-padomi-viedoklis/garsaugi/citronzale/ (2016-04-30)
    Open archived version from archive

  • DILLES - veselībai un garšai
    avots Tās lielā daudzumā satur C vitamīnu kā arī B P vitamīnus karotīnu un kalciju Dilles pavairo ar sēklām ko izsēj siltumnīcā vai atklātā dobē agrā pavasarī tiklīdz augsne ir atkususi 2 5 С temperatūrā Pirms sēkliņu sēšanas zemē tās iepriekš jāsamērc lai nodrošinātu mitrumu un sēkliņu uzbriešanu Pēc tam sēkliņas iestrādā augsnē aptuveni 2cm dziļumā Ieteicamais attālums starp sējumiem ap 20cm Nodrošinot optimālus apstākļus pirmie dīgsti var parādīties jau pēc divām nedēļām Pēc sadīgšanas ieteicams barot augsni ar fosfora un kālija minerālmēslojumu kas pozitīvi ietekmē diļļu augšanu Lai regulāri varētu iegūt svaigu diļļu ražu ieteicama regulāra sēklu piesēšana ik pēc divām nedēļām līdz pat rudens sākumam sējot dažādu šķirņu sēklas ar dažādiem ataugšanas termiņiem Dilles ieteicams audzēt saulainā vietā īpaši labi tur kur iepriekš auguši kāposti tomāti vai gurķi Jāizvairās no diļļu stādīšanas vietā kur iepriekš auguši burkāni vai pētersīļi Jāgādā par pienācīga mitruma nodrošināšanu stādījumiem regulāri laistot kā arī jāveic regulāra ravēšana Lai arī dilles ir diezgan sausumizturīgas tomēr mitruma trūkums izraisa augu dzeltēšanu Vēlams laistīt 1 2 reizes nedēļā ar tilpumu ap 6 litri uz vienu kvadrātmetru Jānolasa dilles kad tās sasniedz 15 20 cm augstumu Iz vēstures Dilles radušās pirms daudziem tūkstošiem gadu Par to dzimteni tiek uzskatīts Vidusjūras un Mazāzijas reģions Jau kopš senseniem laikiem dilles tiek kultivētas Āzijā Eiropā un Ziemeļāfrikā Ir zināms ka jau 5000 gadu atpakaļ ēģiptiešu ārsti izmantojuši dilles ārstnieciskos nolūkos kā arī dermatoloģijas un kosmētiskām procedūrām Senajā Grieķijā dilles tika lietotas kā līdzeklis pret žagošanos senajā Ķīnā dilles izmantoja kā īpaši imperatoriem domātu ekskluzīvu līdzekli potences uzlabošanai bet romieši dilles izmantojuši vīna gatavošanā Viduslaiku Eiropā dilles lietotas gan kulinārijā gan ārstnieciskos nolūkos Pastāvēja uzskats ka dilles lieliski nostiprina atmiņu un nervu sistēmu kā arī atveseļo matus un nagus turklāt tās esot noderīgas kā aizsardzība pret raganu lāstiem Mūsu platuma grādos dilles ir zināmas kopš 16 gadsimta Dilles medicīnā Kā ārstniecisks līdzeklis tautas medicīnā dilles tiek lietotas visu cilvēka ķermeņa sistēmu ārstniecībā Regulāra diļļu lietošana uzturā un novārījumu veidā var nodrošināt pretiekaisuma antispazmatisku asinsspiedienu pazeminošu urīndzenošu sirdsdarbību tonizējošu un citus efektus Dilles veicina apetīti normalizē organisma vielmaiņu un uzlabo gremošanas sistēmas darbību kā arī palīdz spēcīgu žagu vai klepus gadījumā Diļļu novārījumus un tējas ieteicams lietot paaugstināta asinsspiediena spēcīgu galvassāpju un paaugstinātas uzbudināmības gadījumā kā arī bezmiega ārstēšanai un sirds sāpju mazināšanai Jaunajām māmiņām diļļu novārījums ir lielisks līdzeklis piena sekrēcijas veicināšanai Acu darbības uzlabošanai dilles īpaši labi der sajaucot kopā ar burkānu sulu Kompreses no diļļu novārījuma var izmantot ja cilvēkam ir strutojumi uz ādas kā arī acu iekaisumu gadījumā Tās var palīdzēt arī pēc bišu kodumiem Nav ieteicams dilles kā ārstniecisku līdzekli lietot cilvēkiem ar pazeminātu asinsspiedienu Dilles kulinārijā Ēdienu pagatavošanai parasti izmanto termiski neapstrādātas dilles jo tās ir bagātas vitamīniem Lai dillēs esošie karotinoīdi taukos šķīstošās vielas uzsūktos organismā dilles vajadzētu gatavot ar taukvielām sviestu saldo krējumu eļļu Dillēm piemīt izteikta spēcīga smarža un garša kas ļauj šo augu plaši izmantot dažādos kulinārijas izstrādājumos kā garšvielu un lielisku piedevu maltītei kā arī dārzeņu konservēšanā Īpaši labi ir pievienot

    Original URL path: http://m.averto.lv/lv/ekspertu-padomi-viedoklis/garsaugi/dilles/ (2016-04-30)
    Open archived version from archive


  • KORIANDRS - viens no vissenāk pazīstamajiem garšaugiem
    izmantot visas auga daļas gan sakni gan lapas gan koriandra sēklas Koriandra audzēšanai piemērota gaiša un saulaina vieta auglīga viegla dziļi sastrādāta pietiekami mitra augsne ar neitrālu reakciju Koriandru pavairo ar sēklām izsējot tās agrā pavasarī vai vēlu rudenī Augs zied jūnijā jūlijā Koriandru sēj ar sēklām iestrādājot tās augsnē aptuveni 1 2 cm dziļumā Garšaugs ir viegli audzējams un kopjams tam vislabāk patīk vieglas nedaudz mālainas augsnes Koriandru var audzēt gan iekštelpās visu gadu gan siltumnīcā un āra apstākļos vasaras vidū iegūstot lielisku aromātisku ražu Audzējot ārā vai siltumnīcā sēklas izsēj agrā pavasarī marta mēnesī vai aprīļa sākumā kad augsne vēl ir mitra Kinzu auga lapas un zaļās daļas var vākt kad augs kļuvis pietiekami liels un kupls nogriežot vajadzīgo daudzumu savukārt sēklas vislabāk vākt augustā Jaunām koriandra lapiņām kinzai ir maigi rūgtena garša un izteikts spēcīgs aromāts savukārt sausas lapas pēc aromāta līdzīgas anīsam Koriandra sēklas pēc garšas atgādina muskatriekstu tomēr to aromāts ir nedaudz maigāks Izmantojot kā garšvielu koriandra sakni to vispirms izkaltē un samaļ Pēc aromāta un garšas koriandra sakne ir līdzīga auga sēkliņām Iz vēstures Koriandrs cēlies Dienvideiropā un Āzijā bet vēlāk izplatījies arī Āfrikā un Amerikas kontinentos Cilvēce pazinusi koriandra aromātiskās un garšas īpašības jau 5000 gadus pirms mūsu ēras Piemēram senie ēģiptieši koriandra sēkliņas likuši faraonu kapenēs jo uzskatījuši ka bez koriandra aromāta nav iedomājama dzīve aizsaulē Savukārt Ķīnā augam piedēvētas maģiskas īpašības Tika uzskatīts ka koriandrs veicina nemirstīgu dzīvi un no tā tika gatavoti dažādi maģiski mīlas dzērieni Sākotnēji aromātisko augu cilvēki izmantojuši tikai medicīniskos nolūkos ārstējot gremošanas sistēmas slimības un lietojot to kā līdzekli pret nogurumu Tikai vēlāk īpaši ar Āzijas tautu virtuves starpniecību galvenais pielietojums koriandram visā pasaulē rasts kulinārijas jomā Mūsdienās gan koriandra sēklas gan lapas kinzu izmanto ļoti daudzu tautu virtuvēs visā pasaulē Kulinārija ar koriandru Pasaulē kopumā

    Original URL path: http://m.averto.lv/lv/ekspertu-padomi-viedoklis/garsaugi/koriandrs-kindza/ (2016-04-30)
    Open archived version from archive

  • Ķiploks
    Svarīgi Līdzās kaitīgu baktēriju likvidēšanai ķiploks iznīcina arī organismam labvēlīgās baktērijas Tāpēc lietojot ķiploku profilaktiski vai pie saslimšanām nedrīkst pārspīlēt Īpaši uzmanīgi ķiploks jālieto sirds slimniekiem pārmērīga to lietošana var izsaukt asinsvadu spazmas Tāpat ķiploka pārdozēšana var novest pie ādas čūlu rašanās un kuņģa un zarnu trakta floras noārdīšanas Profilaktiskā nolūkā ik dienas būtu jāapēd 1 2 daiviņas svaiga ķiploka tās palīdzēs jums izvairīties no daudzām saslimšanām un nostiprinās organismu nenodarot tam nekādu ļaunumu Ķiploku saspaida un atstāj uz 10 minūtēm lai pēc tam pievienotu gatavojamam ēdienam Šo 10 minūšu laikā aktivizējas sēru saturošais savienojums allicīns un atjauninošā iedarbība ir spēcīgāka Ķiploka smalkā papīram līdzīgā miziņa satur sešus antioksidantus Jāņem vērā ka veselībai ķiploks visvērtīgākais ir tieši svaigā veidā Kaltēti vai termiskai apstrādei pakļauti ķiploki pazemina tā vērtīgās īpašības Ja jūs pievienojat ķiploku ēdienam tad dariet to pašās gatavošanas beigās Regulāra ķiploka lietošana uzturā palīdz novērst vēža šūnu veidošanos Tas notiek pateicoties tiem pašiem antioksidantiem kas aizsargā organismu no brīvo radikālu uzbrukuma neļaujot bojāt DNK Ķiploku maisījums ar citronu Vienu galviņu ķiploka samaļ pārlej ar viena citrona sulu un sajauc ar 2 tējkarotēm medus Lieto pa 1 tējkarotei dienā Šo maisījumu var lietot ar biešu sulu Zīdaiņiem un maziem bērniem saaukstēšanās slimību gadījumā kā arī to profilaksei notīrītas un sagrieztas ķiploka daiviņas var iekārt virs gultas Ķiploku maisījums ar dzērvenēm un medu 200 400 g ķiploku 1 kg dzērveņu un 500 600 g medus Dzērvenes sašķaida ķiplokus izspiež caur ķiploku spiedi un visus komponentus rūpīgi samaisa Iegūto masu glabā 18 C temperatūrā tumšā vietā Lieto pa 1 ēdamkarotei no rīta vai pa 1 deserta vai 1 ēdamkarotei 2 3 reizes dienā 15 20 min pirms ēšanas Maisījumu vēlams lietot ar pienu Tas ieteicams pavasarī un rudenī jo paaugstina organisma imunitāti regulē sāļu maiņu sekmējot to izdalīšanos no locītavām Ķiploku lietošanas

    Original URL path: http://m.averto.lv/lv/ekspertu-padomi-viedoklis/garsaugi/kiploks/ (2016-04-30)
    Open archived version from archive

  • LAPU SALĀTI - daudzveidīgie lapu dārzeņi
    dārzeņu kultūrām ko jau 2000 gadus atpakaļ audzēja Senajā Ēģiptē Senajā Romā un arī Senajā Grieķijā izmantojot gan kulinārijā gan kā ārstniecisku līdzekli gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai un bezmiega ārstēšanai Plašāk Eiropas teritorijā salāti izplatījušies vienīgi 16 gadsimtā iegūstot lielu popularitāti daudzu Eiropas valstu virtuvēs Salāti kulinārijā Salātiem nepiemīt izteikti spēcīgas garšas īpašības un aromāts Salātlapu garša ir sāja bet pateicoties pienainajai sulai nedaudz rūgtena ar raksturīgu svaigumu Kulinārijā salātlapas galvenokārt lieto svaigā veidā gatavojot no tām daudzveidīgus dārzeņu vai jauktos salātus kas parasti papildināti ar eļļu vai krējumu kā arī lietojot tās kā piedevu vai dekorāciju gaļas ēdieniem Pirms pievienot salātlapas salātiem tās jāapmazgā un jāļauj nožūt Gatavojot salātus īpaši ieteicams salātlapas negriezt smalki bet atstāt tās pietiekami lielas Var plēst arī ar rokām Salāti ilgāk uzglabājas svaigi no 10 15 dienām ja tos ievietot polietilēna maisiņā un ielikt ledusskapī 1 3 o C temperatūrā Nedrīkst glabāt salātus kopā ar produktiem kas izdala etilēnu āboliem bumbieriem avokado u c Salāti kā ārstniecisks līdzeklis Līdzīgi kā citas senās augu kultūras arī salāti kopš seniem laikiem lietoti ne vien kulinārijā bet arī kā ārstniecisks līdzeklis Galvenā salātu vērtība ir to sastāvā esošais bagātīgais vitamīnu klāsts Salāti satur daudz C vitamīna karotīnu minerālvielas kā arī ogļhidrātus Salātus rekomendē izmantot bērnu ēdināšanā kā arī atveseļošanās procesā cilvēkiem kurus skārušas smagas novājinošas slimības jo salātos esošie vitamīni labvēlīgi ietekmē cilvēka asins sastāvu Tiek uzskatīts ka salātu lietošana ikdienas uzturā normalizē gremošanas orgānu darbību un uzlabo vielmaiņu tādēļ dietologi salātus iesaka regulāri lietot uzturā arī cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu un palielinātu ķermeņa svaru Tautas medicīnā lieto uzlējumu no salātlapām lai cīnītos pret spēcīgu klepu un sāpēm pakrūtē kā arī profilaksei pret cingu un nervu sistēmas darbības uzlabošanai Tiek uzskatīts ka salātiem piemīt viegli iemidzinošs efekts Salātu audzēšana Salātus var audzēt gan ar sēkliņām gan izmantojot

    Original URL path: http://m.averto.lv/lv/ekspertu-padomi-viedoklis/garsaugi/lapu-salati-galvinsalati/ (2016-04-30)
    Open archived version from archive

  • MAJORĀNS - senais laimes simbols
    ietekmē dīgšanu Sējumu uzmanīgi jāaplaista un jārūpējas par pietiekamu mitruma līmeni augsnē bet nepārspīlējot Sējumu apsedz ar plēvi vai avīzi Pirmie dīgsti parādās 5 7 dienas pēc iesēšanas Pēc pirmo lapiņu parādīšanās veic sējumu retināšanu atstājot 2 3cm attālumu vai piķēšanu 5x5cm platībā Majorāna sēklas dīgst 30 45 dienas Ārā izstāda tikai pēc salnām jūnija sākumā 25 30cm attālumā citu no cita Ieteicams stādīt vietā kur iepriekš auguši ar organisku mēslojumu baroti augi īpaši labi pēc kartupeļa Majorānu iespējams audzēt arī mājas apstākļos sējot sēkliņas podiņā un rūpējoties par pietiekamu siltumu un gaismu Labvēlīgu augšanas apstākļu gadījumā iekštelpās majorāns var augt pat kā daudzgadīgs augs Majorāna ražu vāc jūlija septembra mēnešos Pirmo ražu vāc pirms ziedēšanas kad dzinumi ir 15 20cm gari apgriežot ne zemāk par 6 8cm no zemes virsas lai augs ataugtu atkal Ja laiks rudenī ir pietiekami silts iespējams ražu vākt atkārtoti septembrī vai oktobra sākumā Gatavojot nogrieztos dzinumus kā garšvielu ziemai tos pārskata atlasot bojātās un sadzeltējušās lapiņas Tālāk žāvē labi vēdinātās un tumšās telpās Var žāvēt arī cepeškrāsnī vismaz 280 C temperatūrā Sausās lapas sasmalcina līdz pulverveida stāvoklim un glabā hermētiski noslēgtos vēlams stikla traukos Majorāns kulinārijā Majorāna unikālās īpašības tiek cienītas visu Eiropas valstu virtuvēs jo kā garšviela majorāns ir izmantojams jebkāda veida ēdienos izņemot desertus Par garšvielām galvenokārt izmanto majorāna lapas svaigā un kaltētā veidā taču var izmantot arī ziedus un stublājus Turklāt tas lieliski saskan kopā ar citām garšvielām tādēļ bieži tiek lietots dažādu garšvielu sajaukumos Majorāna aromāts ir saldens piesātināts tas nedaudz atgādina kamparu Arī pēc garšas majorāns ir saldens atgādina piparmētru un piparu sajaukumu Majorāns kā garšviela ir neaizvietojams asinsdesu un aknu desu ražošanā tāpat bieži tiek lietots gurķu un tomātu sālīšanā kāpostu skābēšanā Majorānu bieži mēdz pievienot salātiem aukstajām uzkodām karstajiem gaļas zivju un dārzeņu ēdieniem dažāda veida zupām

    Original URL path: http://m.averto.lv/lv/ekspertu-padomi-viedoklis/garsaugi/majorans/ (2016-04-30)
    Open archived version from archive

  • Papriku labāk sēt vēlāk, nekā par ātru
    sēt vēlāk nekā par ātru No paprikas vai tomāta sēklas ierušināšanas zemē līdz pastāvīgā vietā dēstāmam stādam paiet apmēram mēneši Tātad februāra vidū sēta paprika būs jāstāda pastāvīgā vietā aprīļa beigās Ja domāts papriku pārstādīt neapkurināmajā siltumnīcā tad tas būs

    Original URL path: http://m.averto.lv/lv/ekspertu-padomi-viedoklis/garsaugi/Paprika/ (2016-04-30)
    Open archived version from archive


archive-lv.com, 2016-12-10