archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » A » ADVENTURERACE.LV

Total: 1183

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • adventurerace.lv
    salauž gabalos Katrs ņem maizes gabalu nolauž no tā garozas gabaliņu un to lieto apmēram kā karoti reizē kožot arī šo gabaliņu Katrs rakājas pa tadžina savu malu līdz centram rakāties pa blakussēdētāja vietu nav pieklājīgi Citu noteikumu nav Kaulus un olīvu kauliņus spļauj uz galda Mēs ar Dāvi ēdam kā vilki jo burgers ir izgaisis gan no prāta gan vēdera Tomēr tadžini ir lieli un man sirds lūzt skatoties kā aizmet vēl neapēstos tītara gabalus tomēr apēst tos vairs nespēju Tad nāk augļi Jāatzīst ka Marokā retu reizi esmu redzējis mandarīnus kādi mūsu atmiņā glabājas no Padomju laikiem Galdā ir likti bumbieri āboli mandarīni apelsīni banāni un citroni Mēs ar Dāvi naski ķeramies pie augļiem Mums par lielu izbrīnu Karalis paņem citronu un lēnām kustībām sagriež četrās daļās Es piebikstu Dāvim redzēs saviebsies vai nē Sirmais vīrs apēd citronu bez mazākās izmaiņas sejā Acis tādas pašas laimīgas Mēs saskatāmies redz kas Karalim par iekšām Liela daļa augļu jau apēsti un arābi mudina mūs nogaršot citronus Nolemju ka jāaizstāv dzimtenes gods un atteikties nebūtu pieklājīgi Sagriežu citronu četrās daļās Šim ir nedaudz gludāka miza kā Latvijas bodēs nopērkamajiem Kas būs būs Kožu citronā bet mute pieplūst ar saldu sulu Pat drusku saldāku kā vienam otram apelsīnam Nu mums ir amats rokā un apēdam visus Augļa nosaukumu tā arī neuzzinājām bet daļa teica ka tā arī par citronu saucot Pēc augļiem nāk tītara gaļas šašliks tad atkal tēja pēc tam dziedāšana Par mūzikas instrumentiem kalpo tukša pudele un naktsskapītis kā bungas Viens vīrs dzied pantiņu un beigas vai atkārtojumu pārējie piedzied klāt Daļa dziesmu izklausās vienkāršas un mēs velkam līdzi kaut nesaprotam ne vārda Gandrīz katras dziesmas beigās visi ļoti aktīvi sit plaukstas un daži lec kājās dejot Dāvis arī tiek paņemts uz izbrīnu un nu dejo ar Rašidu par ko visiem lielas ovācijas Aģitators arī nostājas pretī un apbrīnojamā ātrumā kā dejas elementu krata plecus Karalis par to visu laimīgi smaida Tad seko kāda dziesma kura ir gara bez gala un skatos ka lielākā daļa salikusi kopā plaukstas kā vēlētos tajās ūdeni ieliet Uz pantiņu beigām visi arvien čaklāk atkārto pēdējo rindiņu bet solists arvien kāpina tempu un nu jau vairāk skaita kā dzied Man sāk likties ka tā ir lūgšana un klusībā izsaku līdzjūtību musulmaņiem par šitik garu Tēvreizi Šai dziesmai neseko plaudēšana bet visi nomierinās un sāk atvadīties Vakariņas ir beigušās un pulkstenis jau pāri pusnaktij Atvadāmies arī mēs un brienam pa šampūna kaudzēm uz māju Filips un Medī ir paēduši bez mums un tas ir labi jo mēs tāpat nespētu neko ieēst Francūži uztin smēķi un apbrīnojami skaisti spēlē ģitāras Vakars turpinās stāstos par valstīm kultūrām un lidojumiem Nākamajā dienā mostamies ar cerību lidot Prasu Filipam par iespējamajām vietām un vēja virzieniem viņš to īsi paskaidro piebilzdams Inšallah Ko iesāksi bez šamējā gribas te nekas nenotiek Sapakojamies un braucam uz netālo pludmali Ceļa malā tāda mājele pie kuras sēž vīrelis čalmā Uz būdeles sāniem visvisādas aizlieguma un atļāvuma zīmes līdzīgi kā mums pludmalēs Viseksotiskākā man liekas zīme kur pārstrīpots paraplāns Filips pasveicina vīreli tas arī atņem sveicienu un paskaidro ka šī zīme aizliedz šeit lidot ar paraplānu un vīrelis ir rezervāta sargs Šādi noteikumi ieviesti tādēļ ka jūras krastā mīt ļoti retu melno ibisu populācija kurai pēc biologu domām paraplanierisms varētu traucēt Pēc mūsu novērojumiem gan parasti tiklīdz paceļam spārnu tā putni ir klāt lai mērotos spēkiem un nevienlīdzīgā cīņā mums iekabinātu bet var jau gadīties ka Marokas ibisi slimo ar mazvērtības kompleksu Piebraucam pie okeāna kura piekraste atgādina mūsu Jūrkalni tikai meža vietā ir tuksnešainas kāpas Vējš vēl nav pietiekams tādēļ mūs aicina uz krasta stāvumā izdobtu alu jeb villu okeāna krastā Šī ala pieder labsirdīgam puisim vārdā Aziz Izrādās ka šīs alas ir īstas villas jo tajās ir gāze ūdens tualete duša Telpas sadalītas guļamistabā viesistabā un virtuvē Virtuvi ar viesistabu savieno glīts caurums pa kuru padod ēdienu Tīrība šajās istabās ir nosacīta jo gluži kā jūs pludmalē arī šeit neviens īpaši nesatraucas pat pāris saujām smilšu uz grīdas Kad smilšu pie durvīm sakrājies pārāk daudz tad dara tā kā mēs ziemā ar sniegu aizšķūrē ar lāpstu Gulšņājam pa alu staigājam pa pludmali bet Allāha griba nesakrīt ar mūsu vēlmēm jo vējš ir šķērss Filips apžēlojas par mums un ved uz kādu kalnu no kura varot lidot ziemeļu vējā Kalns ir patālu un salīdzinoši augsts Uz kalna valda bezvējš kurš brīžam iepūš mugurā Dāvi laidīsim pirmo lai varu viņam palīdzēt pie starta Starta laukums ir salīdzinoši gluds bet drīz sākas taburetes lieluma akmeņi Dāvis saka ka ir uztraucies jo tas viņam ir pirmais starts kalnos turklāt ne jau Alpu pļaviņā Es mierīgā balsī dodu pēdējos padomus bet iekšēji esmu uztraucies vairāk par viņu pašu Dāvis skaisti paceļ spārnu un dara visu kā vajag ar krūtīm iekāries tik dziļi uzkabes siksnās ka seja jau ir salīdzinoši tuvu zemei Viņš tiešām skrien kā vējš bet gaisā nez kāpēc neceļas Redzu viņu tādu rikšojošu pazūdam pār kalna malu un izdzirdu dobjus akmeņu būkšķus bet spārna forma ko vel redzu liecina ka nomaucies viņš nav Sekundes simtdaļā galvā ieskrien stulbas domas bet tad spārna kustības izlīdzinās un uzreiz nomierinos redzot viņu aizlidojam Filips nopūšas labi ka bija atbilstoši apavi jo izrādās lēkšojot pa šiem akmeņiem viņš bija kaut kur aizķēries Pats startā esmu mierīgs un pārliecināts kaut gan par lielu brīnumu gaiss neceļ un izbaudu tādu pat rikšošanu pa klintīm kā Dāvis Gaisā ir skaisti augstums pietiekams lai fočētu Nosēšanās paredzēta pludmalē un pie tās es atrodu izcilni pirms kura drusku var karāties bet īsti tomēr netur Gaiss ir mierīgs un esmu aizdomīgi pārliecināts par sevi Cenšos ķert apteces vēju no kafejnīcas jumta un pēc tam caur terasi nolaisties pludmalē Uz terases stāv motocikls un pavīd doma ka ja tas nebūtu kādam svešiniekam tad nosēstos uz tā Salokām spārnus un dodamies dzert tēju Pie šī ēstuža jumta malas karājas milzīgi kauli Pēc ilgākas skaidrošanās saprotam ka tie ir zobenvaļu kauli Pašus vaļus reizumis varot no krasta redzēt Nākamajā dienā Allāhs ir nedaudz pielaidīgāks un vējš ik pa brīdim iegriežas lidojamā virzienā Tūlīt arī vietējie sāk vilkt ārā savus spārnus Atnāk arī tā sauktais Fišermen Viņš izloka tik aizvēsturisku matraci kādu neesam pat redzējuši fotogrāfijās par paraplanierisma pirmsākumiem Šeit angļu valodai un viņu pārstāvjiem ir tik maza ietekme ka pacelšanās laukumu ko uztaisījis kāds anglis visi tā arī sauc English Man Place Tomēr viņš ar šo spārnu demonstrē pārliecinošus lidojumus kādus nespēj lielākā daļa ārzemnieku ar visjaunākajiem paraplāniem Dāvis arī tiek gaisā taču pēc vairākām minūtēm vējš mazinās un Dāvis pieļaujot taktisku tehnisku kļūdu smiltīs norauj uz mutes Smiltis šeit ir cietas un klātas ar gliemežvāku gabaliņiem Vistu audzētāji par šādu pludmali būtu priecājušies bet Dāvja acīs ir asaras kad uz nobrāzumiem lieku jodu Vakarā atkal divi tadžini un neizbēgamā Coca Cola kura noteikti ir veikusi milzīgu reklāmas kampaņu jo šis ķīmiskais dzēriens Marokā kļuvis par neatņemamu tadžina papildinājumu par ko man ir zināma škrobe jo iespējams vēl pēc diviem gadiem nacionālais ēdiens būs Cola ar popkornu Nākamajā dienā nolemjam braukt uz Tafraoutu Tā ir ļoti skaista vieta kas īpaša ar milzīgiem noapaļotiem akmeņiem Filips pa ceļam vēlas pilsētā aizvest pie veterināra sunīti lai sakārtotu civilizācijas uzlikās potes un dokumentus Mēs ar Dāvi nolemjam pa to laiku iet gar ceļa malu lai pilnīgāk izbaudītu vietējo kolorītu Mūsu uzmanību pievērš kāda jaunbūve kuras garāža paredzēta monstrālam džipam vai kamielim jo izbrauktuvi par lēzenu nenosauksi Iešana gar ceļa malu ir visai interesanta arī tādēļ ka ik pa brīdim kāds labsirdīgs auto vai ēzeļa pajūga vadītājs piestāj un apjautājas kurp mēs iedami Izdzirdējis vārdu Tafraouta viņam ieplešas acis jo skaidri saprotams ka tik tālu pa tuksnešaino apvidu kājām netiksi Tā gājuši pāris kilometrus nolemjam pie kāda staba gaidīt Filipu Uz staba piestiprinātā brīdinājuma plāksne man liek aizdomāties ka šeit elektrodrātīs reizumis nositas kāds citplanētietis Laiku pa laikam šķērsojam zaļas oāzes un pēc pāris stundām iebraucam ielejā kuras ainava atgādina skatu no animācijas filmas Karalis Lauva Jūtu ka tuvojamies galamērķim un tiešām dīvainie akmens veidojumi ir tikpat krāšņi Man no priekiem ir mute vaļā un pat nejēdzu laikā fotoaparāta slēdzi nospiest Protams kā jau Marokā vislabākos skatus sačakarē gar ceļmalām novilktais vadu mudžeklis Braucot es plānoju iespējamo lidojuma virzienu taču šamējais debesu tēvs ir lēmis savādāk pār kalniem pūš auksts vējš kas neļauj attīstīties siltajām gaisa strāvām Rezultātā es gan pie lidošanas tieku bet tālu aizlidot nevar un visu laiku esi saspringts lai nepārkāptu zināmas zonas No augšas vēlreiz pārliecinos ka Maroka ir vieta kur NEKĀ NAV No augšas paveras tuksnesīgas ainavas kas liek nodrebināties ne ik daudz aukstā laika dēļ kā iedomājoties ka tās agrāk šķērsoja kamieļu sabiedrībā Atpakaļceļā iebraucam pilsētiņā paēst un kā kompensāciju par šeit divus gadus atpakaļ saplēstu paraplānu paspēju vēl nopirkt manam draugam Ivaram sauju izcili senatnīgu monētu Atpakaļceļš ir klāts ar piķa melnu tumsu un Dāvis jau saldi šņāc kad Filips nesarēķina kādu kalnainā ceļa pagriezienu un busiņš šļūc līdz pat serpentīna pretējai pusei Filips vainīgi smaidot paskatās uz manu pusi pārbaudot vai tai brīdī esmu piesnaudis vai šobrīd iekrampējies krēsla rokturos Pareizs ir otrais variants un tāds arī sēdēju vēl kādus 50 km jo Filips nez kāpēc tempu nevēlējās mazināt neskatoties uz manu ieteikumu ka vakariņas var pagaidīt Pēc vakariņām ilgi pļāpājam par lidojumiem ceļojumiem un dzīvi kā tādu Jautāju Filipam kādēļ viņam tik tumšā ādas krāsa jo tirdziņā laba daļa vietējo ir gaišāki par viņu Filipa versija ir ka tas vienkārši ir iedegums taču viņš nenoliedz franču sajaukšanos ar arābiem Pirmā sajaukšanās esot bijusi kad kaut kādos pārpadsmitajos gadsimtos berberu ciltis kas apdzīvoja Ziemeļāfriku esot aizsitušās cauri visai Spānijai līdz pus Francijai Otrā sajaukšanās ir bijis Alžīras karš kad francūži nevēlējās atlaist brīvībā savu kārtējo koloniju Līdz ar to es versijai par sauļošanos sevišķi neticu jo arī pašā Francijā bieži varam satikt visai tumšādainus francūžus Mēģinu sazvanīt lidostu Tur laipni paskaidro ka mana soma esot atradusies un varu tai braukt pakaļ Jautāju kurš maksās par manu braucienu Par braucienu no pilsētas līdz lidostai viņi ir gatavi maksāt bet ne tālāk Man esot jābūt klāt pie somas atvēršanas jo somā varot būt kontrabanda Es viņam izsniedzu mutvārdu pilnvaru rakāties vienatnē pa manām apenēm un visu kontrabandu paturēt sev par piemiņu bet viņš paliek nelokāms Pasūtu viņu pie visiem velliem un secinu ka nāksies iztikt bez ķiverēm saulesbrillēm un bārdas dzenamā līdz ceļojuma beigām Filips skaidro ka Maroka šobrīd ir starpstadijā starp Āfriku un Eiropu Agrāk zaudētās somas iedeva kādam taksistam kurš brauca tai virzienā Šobrīd šis nelegālais variants ir veiksmīgi izskausts bet legālais vēl nav ieviests Kad nevienam vairs nav ko teikt Filips ar Medī apbrīnojami skaisti spēlē ģitāras un reizumis dzied līdzi Filipam daži slaveni ģitāristi ir labi draugi un viņš man rāda viņu koncertu plakātus stāstot par mūziķiem dažādus stāstus Labu laiku pļāpājuši pēc sestās tējas dzeršanas mums ar Dāvi uznāk lūziens un mēs lienam migās Mūsu istabai kā vairākumam Marokas māju nav loga uz ārpusi bet ir logs uz vidējo istabu kurā notiek ēšana un cita veida kopīga sēdēšana tādēļ mūsu istaba ir pilna ģitāras skaņu Dažas no dziesmām pazīstam piemēram par Elizejas laukiem Guļam ar atvērtām acīm un klusējot gremdējamies šajā skaņu pēlī Dāvis man pavaicā vai esmu kādreiz gulējis viesnīcā kur šūpuļdziesma ir dzīvā mūzika Nākamajā rītā atkal visas prognozes ir ar piebildi Inšallah Jūtu ka priekšpusdiena tāpat ir garām tādēļ izkāpjam no busiņa gabaliņu pirms lidošanas vietas lai aizstaigātu uz kādu izskatīgu klinti Grūti pateikt kā šāda skulptūra veidojusies bet skats ir tik izteiksmīgs ka šeit varētu filmēt minimums Gredzenu Pavēlnieku vai citu lielmēroga murgu jo cilvēks ar bagātāku iztēli katrā izcilnī var atrast savu miroņgalvu Lai sajūtas būtu pilnīgākas nokāpjot no šī veidojuma atrodam apgrauztu skeletu un Dāvis kura iztēli varam tikai apskaust iesaka doties prom Atnākam pludmalē bet vēja vēl nav Nolemjam apstaigāt pludmali kura arī ir ievērības cienīga Pludmale vietām apaugusi ar akmeņu izaugumiem kuru šķautnes ir tik spicas un asas ka basām kājām nav iespējams staigāt Vislielākās nedienas šie asie akmeņi sagādā paraplanieristam kurš paisuma laikā nav pratis nosēsties citā vietā Stāsta ka paraplānam pietiek uzkrist uz šiem akmeņiem audumu tūlīt sagrābj ūdens un viļņiem pietiek pāris reizes audumu pašūpot pa šīm žiletēm lai tu varētu paņemt stropu atlikumus un doties mājās jo audums dzīvo tikai pāris sekundes Pataustot šos akmeņus es ticu it visam Turklāt šeit katram vīram ir rokassprādzes no paraplāna stropēm Turpinām sirot gar jūras krastu škrobojoties par polietilēna maisiņu tūkstošiem Pozitīvākas emocijas raisa vēja izgrauztie smilšakmens krasti Klinšu veidojumi sacenšas arhitektūrā pat atrodam dabas veidotu tiltu Pa to laiku vējš pieņēmies spēkā un varam sākt vingrināties uz zemes Azizs rāda ievērības cienīgu graund playing un es cenšos no viņa neatpalikt Tās ir brīnišķīgas un nedaudz riskantas spēles kad ar paceltu spārnu centies uzlēkt vai uzlidot uz kādas klints radzes Ja labi proti valdīt savu spārnu tad tavas kājas atspiežas pret zemi ar dažu kilogramu svaru bet ja tādā brīdī kļūdies tad ir pilnas iespējas nogāzties ar visu paraplānu lejā pa krauju Nākamajā dienā nolemjam pamēģināt lidot gar augstāku kalnu no English Man pacelšanās vietas Mūs uzved apmēram 500 m augstajā kalnā kurš vērsts pret pāris kilometru attālo jūru Filips saka ka drusku pamācīšot Dāvi līdz ar to es varu lidot brīvāk Cēliens brīžam ir labs bet brīžam nepietiekams Ja vājajā brīdī neesi tuvu pie pacelšanās laukuma tad ir liela iespēja nolaisties kalna pakājē sagādājot rūpes par atpakaļ tikšanu Vienā tādā brīdī centos nolaisties uz starta laukuma bet pietrūkst pus metra augstuma Ceru pēdējā sekundē ar bremzēm šo augstumu uzraut bet tas neizdodas un ar pilnu ātrumu ietriecos veca kaktusa stumbrā Nobrīnos par šī kaktusa sīkstumu jo tas pat nenobrakšķ bet es gan nogāžos uz muguras zemē Pēc brīža Dāvis ir augstu gaisā un man par viņu liels prieks Lidojam abi kopā spārnu pie spārna Pēc laiciņa Filips mēģina viņu nosēdināt uz starta laukuma bet cēliens ir tik stiprs ka viņu virs starta laukuma nelaiž lejā Dāvis izlido vēl pāris līkumus vējš strauji mazinās un viņš sāk zaudēt augstumu Dāvim nākas nolaisties kalna pakājē Es nevēlos laisties lejā un trinos riskantā attālumā gar pašu kalnu Jūtu ka augšā vairs netikšu un nolemju nosēsties uz akmeņainā ceļa Tomēr man atkal pietrūkst viena metra augstuma un ar lielu brīkšķi iegāžos krūmos Nopriecājos par iekares protektoru jo pašam nekas nekaiš tikai spārns gan ir iekritis tādos dzelkšņos ka paiet labs laiks līdz viņu saskrāpētām rokām izpiņķerēju Sviedriem pilot atvelkos uz startu un mēģinu rācijā sasaukt Dāvi Cenšos viņam ieskaidrot ka uz starta paraplānus klāj zviedri bet pēc Filipa teiktā viņi ir sūdīgi lidotāji tas nozīmē ka viņi tūliņ būs lejā pie Dāvja un varēs viņu uzvest augšā Dāvis spītīgi paziņo ka pats kāpšot augšā Man par lielām šausmām viņš nevis iet pa ceļu bet rāpjas pa taisno No pieredzes zinu ka kalns ir ļoti nepateicīgs kāpšanai dēļ vaļīgiem akmeņiem un briesmīgajiem ērkšķiem Viņš paliek pie sava un paiet labs laiks līdz viņa sviedriem pilnīgi noplūdusī seja parādās pie starta laukuma kantes Viņš uzrāpjas uz starta un sabrūk nespēkā Filips esot teicis ka ja nolaidīšoties lejā tad pakaļ nebraukšot Tas bija domāts vairāk kā stimuls lielākai centībai nevis sods taču Dāvis to uztvēra kā pienākumu Dāvis ir pa ceļam safotografējis dažādus augus un vienu no tiem mēs nosaucam par Molekulāro režģi tā žuburainās formas dēļ Filips stāsta ka reiz pie viņa atbraukuši vairāki draugi ar saviem auto Šie visi piestājuši uz pludmales pēdējās kāpas un taisījušies naktī sakurt ugunskuru Vākuši pa pustuksnesi dažādus sakaltušus krūmus turklāt lai nepostītu dabu ņēmuši tikai pavisam izkaltušos kuri lūzt sprakšķot Sakrāvuši pludmalē milzīgu kaudzi bet kā zināms visas lietas te iet uz Inšallah Vakarā sācies milzīgs lietus Visu nakti nosēdējuši mašīnās No rīta viens no viņiem ar šausmām secinājis ka abpus mašīnai lietus ir izskalojis vairākus metrus dziļas gravas Šajā mašīnā nakšņoja ģimene ar diviem bērniem un viņiem bija ļoti paveicies Savukārt visiem par lielu pārsteigumu vakarā no molekulārajiem režģiem krāmētais ugunskurs bija uzziedējis Tā nu labākos un vājākos lidojumos pienāk priekšpēdējais vakars Vakariņošana ievelkas ilgos stāstos un sarunās Mēs ar Dāvi un Medī pabeidzam balzāma paliekas Filips mums parāda mazo melnā balzāma pudelīti ko dāvinājām divus gadus atpakaļ Alkohols šeit galīgi nekotējas garastāvokli te uzpravī smēķējot Vakars paiet gana jautri vienīgais Filipa suņuks jūtas galīgi sūdīgi Izskatās ka tādam tīrasiņu tuksneša radījumam obligātā pote neiet labumā Naktī dzirdu ka Filips staigā un runā Izklausās ka viņš šņaukājās kaut viņam iesnu nekad nav bijis No rīta Filips ir neparasti kluss Vaicāju viņam vai viss kārtībā Naktī nomiris suņuks Zitun Visvairāk Filips pārdzīvo to ka viņš šo sunīti ir izrāvis no viņa kaut arī skarbās bet dabiskās vides un nu ar civilizācijas uzspiestām metodēm nonāvējis Nudien nezinu cik tajā vainojama veterināra kompetence bet suns ir miris Līdz ar to šis rīts sākas štruntīgi Pēc brokastīm braucam lidot Vējš kāpās ir darījis savu pārvilcis celiņam pāri smalkas smiltis Pirms smiltīm stāv vietējā zvejnieka auto Filips paziņo ka šīm smiltīm pāri nevarot pārbraukt un tālāk jāiet kājām Man tas neliekas francūža cienīgi bet nekādi neizdodas viņu pierunāt turklāt garastāvoklis viņam ir nekāds Viņa galvenais arguments ja jau šis vietējais 60 gadu vecais vīrs stiepj savus tīklus līdz jūrai kājām tad izbraukt noteikti nevar Lai tik mēs ceļam savas slinkās pēcpuses augšā un nesam ekipējumu uz lidošanas vietu Mani šī steberēšana pa bezgalīgajām smiltīm neiepriecina bet variantu jau nav Filips saka ka šodien nelidošot Viņš ir paņēmis līdzi ģitāru un lēniem soļiem bezmērķīgi aizbrien pa smiltīm skumīgi strinkšķinot ģitāru Nesteidzīgais solis ģitāra un tās skaņas tā neierakstās tuksnesīgajā ainavā ka kopskats ir labas filmas vērts Mums gan nekas cits neatliek kā velt savus lidošanas loriņus plecos un steberēt viņam pakaļ Jūras krastā vēja virziens mani apbēdina vēl vairāk jo tas ir pietiekami stiprs bet tik šķībs ka lidot var tikai attālā līcī kas knapi ar aci saskatāms Tas nozīmē vai nu paļauties uz Inšallah vai doties kājām uz to līci Atcerējos ko Filips stāstīja par diviem saviem marokāņu draugiem kuri tepat dzīvojuši blakus ciematos Tomēr viens ciemats bijis pie jūras bet otrs pāris kilometrus kontinentā Loģiski ka viens puika bijis zvejnieku dēls bet otrs zemnieku dēls Zvejnieki braukuši jūrā cauru gadu jo tā jau šeit nesasalst Kad nav vēja airējuši bet vienalga mēģinājuši noķert kādu zivi

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1474 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    gandrīz vertikālajām sienām un nu vijās apmēram kilometra augstumā virs apakšā šalkojošās upes Grantēts pusotras joslas platumā un bez mazākās barjeras kraujas pusē Un tad sākās Mūsu šoferis katrā līkumā gāja neganti taurēdams lai brīdinātu potenciālos pretimbraucējus Priekšā vilkās kāda smagā mašīna ko mēs apdzinām Vienu brīdi riteņi gāja pa apmali aiz kuras riepas platumā sākās pilnīgs kosmoss Vēlāk spriedām ka šoferim pietiktu par pāris grādiem pagriezt stūri lai mūsu auto riteņi vairs nekad neatgrieztos uz ceļa Aiz kārtējās radzes iznira līdz jumtam pārkrauts satiksmes autobuss Tas pat ātrumu nesamazinājis pašāvās mums garām pa ārējo malu Busā varēja būt kādi 50 cilvēki un noteikti tie visi zelēja kokas lapas Mūsu šoferis teica ka braukšana Peru visā visumā esot droša un šādi autobusi no kraujas noveļas reti nu reizi gadā varbūt Nez kad pēdējo reizi bija festivāls kurā šo pussapuvušo tiltu nopina Bijām uzbraukuši četru kilometru augstumā Par to liecināja sniegs kas vietām klāja apkārtējās pļavas Te kaut kur klīda Hmeļinska ekspedīcija meklējot Amazones izteku Bijām iecerējuši apskatīt brīnumu no Andu zāles pītu piekaramo tiltu kas savienoja Apurinakas kanjona abas malas Tā bija stratēģiska vieta Inku impērijas laikā gandrīz vienīgā iespēja šķērsot Apurinaku un nokļūt valsts apgabalos aiz tās Kopš 15 gadsimta šo tiltu katru gadu pin no jauna jo gada laikā vecā zāle ir pilnīgi sapuvusi Tilts izskatījās tīri svaigs lai gan pret vidu kājas tomēr pāris reizes izbruka cauri Sapratām ka tradīcijas te tiek ievērotas un tilta konstrukcijā nav izmantots pilnīgi nekas cits kā tikai zāle Kādā kraujā ieraudzījām jocīgus apaļus tornīšus Armando minēja ka tie varētu būt apbedījumu torņi kuros Inku laikos sēdināja iekšā mūmijas Bijām lasījuši ka mirušo nosēdināja jaundzimušā pozā tam līdzi deva arī viņa mīļoto sievieti un kādu tiesa ne paša bērnu Tā nu ģimene sēdēja ar skatu uz austrumiem un pa mazo lodziņu kas bija katrā tornī gaidīja kamēr saules dievs Inti to atkal apaugļos jaunai dzīvei Ieskatījāmies lodziņos laikam mūmijas bija jau apaugļotas un augšāmcēlušās Pēc mirkļa mēs viņas ieraudzījām dzīvā izskatā rokas vicinādams mums tuvojās prāvs ļaužu bariņš Nebija tomēr tik ļauni kā domājām nāciena mērķis izrādījās ietirgot mums kādu alpakas segu vai pančo No ielejas atskanēja tālas mūzikas dunoņa Izskatījās festivāla dalībnieki brauca uz Paucartambo no visas plašās apkārtnes Līkumojām lejā no kraujas kopā ar pārkrautiem autobusiem un smagajām mašīnām pilnām ar krāšņos tērpos ģērbtām Peru sievietēm un večiem tradicionālajās žaketēs un hūtēs Nudien neizskatījās ka šeit bez mums būs iemaldījies vēl kāds bālģīmis Un tad jau iejukām raibajā pūlī kas virzījās uz pilsētiņas centrālo laukumu No kādām durvīm izskrēja vīrelis ar pistoli un pieleca mums priekšā Tad saskrēja citi dzeltenās maskās novicoja mūs ar dzelteniem maisiem un aizskrēja prom pa ieliņu Tiem pakaļ aiznesās bariņš medmāsiņu Armando pavēstīja ka mums nule kā uzbrucis dzeltenais jeb tropu drudzis Mums uzbrūk tropu drudzis Dejotāji jautrās procesijās maršēja no visām ieliņām katrs sava orķestra pavadījumā Nāca mori laikam no džungļu rajoniem nāca ķīnieši tad tādās baltās adītās kukluksklana maskās parādījās ļaudis no augstkalnu rajoniem no Titikakas ezera un Puno tad pilsētas švīti varbūt

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1463 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    ragaviņām un airējot ar rokām tiekam uz priekšu ātrāk Kaut būtu to iedomājušies agrāk Ledāja mēle izkaltusi un pie kuluāra sākuma to var šķērsot tikai pretējā pusē nekā iepriecinoša nav ļoti stāva nogāze štukojam ka netiksim tur augšā Vēl atskatoties tālumā Montenvers pusē gar ledāju manāmas pieres lukturīšu gaismas varbūt kādi glābēji Vispār sajūta bija tāda ka mēs veicam kādas nesankcionētas darbības un ja mūs kāds glābēji piemēram noķers sados bietē tāpēc nepievērsām uzmanību un ļurkājām uz kuluāra pusi Tik ilgi jau cerējuši ka kuluārā būs tīrā pastaiga pieliksim dēli zem kājām un žvikt lejā Esam kuluārā tas ir apmēram 20 25 metrus plats no sākuma lēzens un ragaviņu stilā ar dēli zem dibena airējam ar leduscirtņiem lejā Pamazām sākās akmeņi lieli akmeņi tad jau pavisam lieli akmeņi kuriem jārāpjas pāri un šķiet enerģija tiek ņemta kredītā no nākamās ēdienreizes Iestājoties vienmuļai fāzei kurā klunkurējam dziļāk un dziļāk kuluārā secinām tā sienas sāk izaugt un pacelties krietni virs mūsu galvām Kuluārs kļūst šaurāks un stāvās sienas baisi draud ar izrēķināšanos tās sasniedz jau ap 35 40 m Gulbis Tiekot kuluārā bija tāda savāda sajūta ka kāds mums seko varbūt tie paši lukturīši kurus mēs redzējām uz ledāja bet nē šoreiz atskatoties tie bija pietuvojušies pie ledāja mēles paša sākuma kā sastinguši stāvi tur stāvēja četri cilvēki tiem nebija lukturīšu tie arī nekustējās bet stāvēja ledāja malā un vēroja kā mēs dodamies iekšā kuluārā Vēl tagad atceros kādi tie izskatījās vienam rokās slēpes otram mugursoma uz pleciem pārējie vienkārši bet visi stāvēja kopā Kad redzēju ka tie nekustas neko Kažikam arī nepateicu jo pats nesapratu kas tas bija un tagad uztraukt vienam otru ne ar ko negribējās bija tāda savstarpēja uzticēšanās ja tu vari es arī varu galvenais bija tas ka ejam ejam uz priekšu un ko domājam to domājam bet ejam Drūmi no klintīm nokarājušās mega ledus lāstekas biedē sajūtas baisas jo nezinām kas sekos ja nu tālāk ir kāda siena pa kuru nevaram nolīst lejā ja leduskritums tik daudz ja ka situācija raksturojama kā brīnišķīgs skats Nonākam pie tādas kā malas kas tā kā noapaļojoties krīt lejup kādus 3 metrus apakšā ir sasalis sniegs pret kuru atsitoties lieti noderēja ķivere Huu viss kārtībā Gulbis Kažika kritiens bija nemanāms jo viņš vienkārši kāpa kāpa un te pēkšņi kad vairs nebija kur iecirst ledus cirtni lidoja Tuvojoties malai nometu dēli lejā Kažiks man apakšā sašķūrēja sniega kupenu lai kritiens būtu mīkstāks Tā arī kāpu kāpu vienā brīdī man Kaža saka krīti Pēc šī kritiena saprotam ka atpakaļ ceļa vairs nav jo uz augšu pa šo klinti vairs netiksim Turpmākais ceļš arī izskatās daudz maz OK kuluārs pagriežas un domājam ka tā siena kura ir mēness apspīdēta ir jau pretējā ielejas nogāze un tad jau tūlīt būsim ārā no šīm sienām bet nekā Parādījies ir jauns apgrūtinājums ūdens strauts kas iztek no ledāja mēles tas liek par sevi manīt situācijās kurās jālec no akmens uz akmens lai nesamērcētu kājas strautā Dēļus veiksmīgi izmantojam kā kāpšļus uz kuriem pakāpties lai pārvarētu milzu nosnigušos

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1456 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    o Autors Ēriks 07 02 2009 21 18 02 Netiešas asociācijas ar šo rakstu par ziemas nakti radās lasot februāra Rīgas laikā rakstu Kāpiens tumsā Ja gadās brīvs brīdis izlasiet Ne tāpēc lai oponētu analizētu kļūdas vai vīpsnātu bet vienkārši tāpat Raksta mērķauditorija nav alpīnisti bet normāli amerikāņi vienalga vai varbūt tieši tāpēc bija interesanti jo nodarbojās ar neatbildamo jautājumu Kāpēc P S Īpaši Ērikam oriģinālais raksts http www commentarymagazine com viewarticle cfm a descent in the dark 13251 Autors Vita 07 02 2009 00 52 29 Sveiciens Saulstariņiem arī no skaistās Baltās Ielejas un Ledus Jūras Šodien trīs reizes nobraucām ar snoviem no Aiguille du Midi 3842 m pa dažādiem Vallée Blanche ceļa variantiem fantastiska kondīcija mazliet gan ledains un sērsnains vietām Mani ceļabiedri pirms tam lasījuši Pastaiga ziemas naktī stāstu ievērtēja Mer de Glace kanjonveidīgo kuluāru kur Kaža ar Mārču savulaik vilkuši Tiesa gan šogad nobrauciens no Les Grands Montets būtu daudz sarežģītāks morēnas valnis ledāja sānu nogāze uz to pusi klāta milzīgiem leduskritumiem pārāk ideāls laiks leduskritumu veidošānās procesiem šogad Autors Kristaps www vx lv 04 02 2009 23 02 09 Esi sveiks Sveiciens no Saulstariņu nometnes rokas kājas klāt galva arī bišķit klāt notiek bilžu galeriju apkopošana Autors kaža 03 02 2009 18 24 34 Ar atgriešanos Apsveicu Saulstariņus ar atgriešanos no Rukjonas Nu veči koļijieties kā ta gāja Neturiet sveci zem pūra Autors Robis TA 02 02 2009 22 57 23 Ērikam vispār jau vēl ir arī trešā skola par to gan vispar nav dzirdēts ne viens vārds Autors marisr 28 01 2009 13 36 13 3 skolas Un tev Ērik tad būtu 3 skolu pieredze un varētu visiem paskaidrojošu rakstu uzrakstīt kāda ir starpība starp veco jauno un rietumu skolām Autors Robis TA 28 01 2009 11 11 59 Ērikam Ērik Tev jābrauc komandējumā uz LR un jāveic šī jautājuma praktiskā analīze kā arī jāintervē abu skolu pārstāvji aizstāvji Tad būs labs rezumē kas noderēs daudziem šeit diskusijās Autors NormundsP 28 01 2009 10 17 33 Es esmu ziņkārīgs bet baisi neiesprigstu Ir gan šeit bijušas iespringušas citas diskusijas kur akmeņi ir lidojuši gan LACA gan Kristapa virziena No malas skatoties ir skaidrs ka ir divas ja ne vairak skolas kas viena otru lāga neieredz Man ir intersanti kādas ir objektīvās atšķīrības Tieši vai netieši Kristaps liek saprast ka Kalnu Grupā tiek mācīts modernais alpīnisms kamēr LACA acīmredzot pieturas pie vecās skolas Katrs kas ir lasījis karstās diskusijas kolīdz tiek pieminēta LACA labi zin ko es domāju Man vienkārši interesē objektīva informācija no kāda kas ir macījies abās skolās Interesanti ir arī tādēļ ka pats mācos Autors Ēriks 27 01 2009 19 50 30 cilvēki kkā baisi te iespringst kas kur kad ir mācījies diez kapēc tikai Autors elina 27 01 2009 17 46 48 par rakstiem un atskaitem Atim ir diezgan gruti atrast balansu starp rakstu un atskaiti Labs piemers ir mountain ru portals Tur ir gan raksti gan atskaites Man citreiz liekas ka tos vajag atdalit lai gan tie viens otram tur

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1457 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    iekšā tajās siksnās Brilles nost ķiveri galvā brilles atpakaļ uz deguna Mani kārtīgi sasien ar drošības siksnām bet es tāpat pēc tam tās savelku vēl ciešāk Pilots sāk stāstīt tagad stāvēsim un kad teikšu skriet tad skrienam cik spēcīgi var un turpinām skriet kaut vai var likties ka pietiek Pamanu ka sirds sitas dikti strauji adrenalīna slūžas ir vaļā tas spaiņiem līst asinīs Bet nav baiļu tāds pacilājošs satraukums Mašīna sataurē un sāk ieskrējienu Pilots liek stāvēt Trose dūc un velk mani uz priekšu nostājos tā lai turētos tai pretim Pilots komandē Stāvam līdz mašīnai 20 m stāvam līdz mašīnai 40 m stāvam mašīnai kādi 50 m SKRIENAM SKRIENAM SKRIENAM Sāku skrējienu Tas nav viegli kad esi sakabināts aizmugurē vēl ar vienu cilvēku ar neskaitāmām siksnām Mēs skrienam no visa spēka trose velk uz priekšu Pēc kādiem 15 metriem pēkšņi notiek tā ka kājas neskar zemi Turpinu skriet pa tukšo gaisā Pilots saka ka nu var neskriet un esam pacēlušies ļoti labi Sajūsma Eiforija Es lidoju Uauuuuu Trose turpina mūs vilkt uz priekšu bet mēs ceļamies augšā Ļoti strauji paplašinās horizonts Es redzu visu skrejceļu vecos angārus šoseju Viss ir tik maziņš Redzu Daugavu ar pietekām redzu TECu centru visus tiltus Saules akmeni Liekas redzu visu Rīgu Ir tik daudz ko redzēt ka teju apstulbsti no tā daudzuma Mašīna turpina braukt trose turpina vilkt mēs turpinām celties augstāk Debesis ir fantastiskas Saule kas taisās uz rietēšanu ietinusies pelēcīgi zeltainā dūmakā Tālumā no apvāršņa rāpjas lietus mākoņi Viss kas notiek uz zemes ir tik mazs un niecīgs Lēns un nenozīmīgs Liekas ka visa tā dzīves steiga tur lejā palikusi tik nenozīmīga Šeit augšā viss ir cēls un nozīmīgs Nozīmīgas drošības siksnas štropes aizsargķiveres katra karabīne un trose kas mūs velk Mašīna apstājas trose vairs nav nostiepta Kabināmies vaļā Viss mēs esam brīvi Mūs nekas nesaista ar Zemi Skatos apkārt Cik skaisti Aaaaaa Pagrieziens Aaaaaaaaaaaaa Vēl viens pagrieziens Ausīs sāk spiest Atlaiž Aaaaaaaaaaa Kaut kāds manevrs esam tā kā uz sāna spiež iekšā beņķī it kā krītam ausis aizkrīt vēderā kņud kājas tirinās Aaaaaaaaaaaa Pilots prasa vai slikti Nē nē tieši labi Prasa vai var vēl tā izdarīt Jā jā davai vēl Apkārtējais skaistums aiziet otrā fonā tagad ir šīs nepanesami saldas aaaaaaaaaa izjūtas Pilots priecīgs saka Jā spārns riktīgi noslogots baigi jūt visu vadību Aaaaaaaaaaaaa Atkal manevrs Pilots saka Jā svars liels mēs ātri nolaižamies Skatos ka zeme ir manāmi tuvāk un aizvien tuvojas Apvārsnis samazinās Krūmi un pļava tuvojas Pilots brīdina Tūlīt vajadzēs atkal paskriet Es sāku jau savlaicīgi kustināt kājas Bet tik un tā nespēju pareizi uzsākt skrējienu Bet nosēšanās ir neticami mīksta Paraplāns mums aiz muguras nolaižas uz zemes Viss Esmu uz zemes Kāpēc tik ātri Gribas vēl Esam nolidojuši līdz otram skrejceļa galam no Pasāta izkāpj trešais džeks viņš būs nākamais tandēma pasažieris Es sēdīšos mašīnā un velkot tandēmu tiksim atpakaļ uz startu kur palika mūsu mašīnas Galva pilnīgi tukša no domām sirds aiz sajūsmas dauzās Izjūtas neaprakstāmas Gribas vēl Pilots dod signālu ka ir gatavs Sēžam

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1413 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    divas reizes 7 5 sekundēs un ne par ko negribēja tuvoties Atpūtinām kājas un pafotografējam brīnišķīgos skatus Iegūstam no bāku uzraugošās tantes vēl vienu pusotra litra pudeli ar ūdeni un uzpildāmies Tantuks tīri izglītots zina ka tikko bijis Positivus AB festiņš pat zina ka Saldus pļavās gaidāms pasākums Zvērā Uz jautājumu pa kuru ceļu labāk iet līdz Pāvilostai izdzirdam Minhauzena stāstu par viņas dēlu kurš spējot no Pāvilostas stundas laikā atnākt uz 12 km attālajām mājām tempā dzintarus lasot Pilnīgas muļķības Didzis atrod sev pirmās tulznas uz abām kājām mazie kājas pirksti sačakarēti Tiek izlemts ka labāk turpināt ceļu pa cietu virsmu turpinām iet pa smilšaino Sakas ceļu un iepazīstamies ar elli Nežēlīgi karsts daudz uzmācīgu dunduru un daudz taisnie garie gabali kur pagriežoties redzi ka vēl vismaz kilometrs ko kātot Šādi pagriezieni ir vismaz septiņi Bet variantu nav ir jāiet Dzimst doma ka esam uz nepareizā ceļa Šo domu gan neapstiprina karte Jo redz tantes dēlēns pa stundiņu atnācis no Pāvilostas bet mēs jau ejam divas un vēl nekā Jūtam ka no tantes dēlēna var gaidīt medaļas Pekinā Retajos atelpas brīžos ēdam meža avenes kas aug turpat ceļmalā ēst traucē dunduri Beidzot tiekam uz lielceļa Ieturam lenču turpat uz ceļa pieturā Majonēzes maizes ar neapstrādātu sardeli un plānotiem diviem vistas buljoniem Bet tavu pārsteigumu Mīļo pasaulīt Maģistrs taču nemāk ieliet zupu Sekundes laikā ir izrīta viena zupa to izrija asfalts jo Didzis apgāza savu krūzīti lejot ūdeni Tā nu dalām atlikušo zupiņu brālīgi Un šim vēl trāpās vairāk makaroni Tiešām brālīgi sanāca Tikmēr otru maģistru traucē darba zvani kā nekā pirmā atvaļinājuma diena Uzmācīgajam kolēģim vaicājam cik no Sakas līdz Pāvilostai varētu būt un saņemam atbildi ka tie varētu būt aptuveni 4 km Pa ceļam ir plāns Pāvilostā uzpildīties ar proviantu Tikuši galā nopērkam gurķus tomātus sieru koliņu čipsīšus zupiņas maizīti un vēl paprasām ūdeni kā arī ļaujam sev vēl stundiņu atpūsties zālienā Laiski guļot ēniņā klausāmies vietējo tīnīšu sarunas kaut kāda jauniešu nometne kur pirmajā stāvā dzīvo mazās dāmītes bet džekiņi apkārt rosās Koķetīga atmosfēra un sarunas ar dažādiem necenzētiem vārdiem domas pušķošanai Puiši asi kritizē jaunkundžu izskatu vienai esot dubultzods tiek ieteikts doties uz kačeni smagatlētikas zāli otrai čirkaini mati tur neko darīt nevarot tiek iedots kurvītis trešā esot vispār čau un ar to viņi nerunāšot lietas labā darāms nav nekas Dāmas izrāda vēlmi uzsmēķēt bet puisieši atsakās pēdējos smēķus dalīt Pēc kāda brītiņa puiši ir izdomājuši izklaidi kādu no Pāvilostas riesta dančiem veikli līst iekšā pa pirmā stāva logu tad lekt ārā un atkal atkārtot procesu vairākas reizes Nospriežam ka šie varētu būt topošie bandīti akrobāti kas pa pirmā stāva logiem lec iekšā Pa vidu visam zvani radiniekiem no mūsu puses un esošās situācijas izklāsts Pēc sešiem startējam no Pāvilostas Nu jau ejam pa ceļu un ejam klusējot laikam mazliet esam apnikuši viens otram un katrs cīnās ar sevi Pēc kāda brīža apsēžamies ēnainā pieturā atvilkt elpu un Didzis sev atrod vēl vienu tulznu Jau trešā Pusstundu ļaujamies viegli delīriskām runām Tad turpinām ceļu līdz nonākam

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1361 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    divus kajakus Piecas dienas uz upes un katra pārsteidz ar savādiem iespaidiem Sākotnēji tā ir lēna un mierīga ar karsējošu svelmi tāpēc arī rodas pirmie apdegumi uz bālģīmju ādas Tiek iemēģināti ekipāžu sastāvi pilnveidojot laivošanas iemaņas Vakars klinšu ielokā ar pankūkām amerikāņu gaumē vai skābeņu zupu Rīta saulei lecot uz sārtajām sienām atklājas indiāņu zīmējumi Nākamā diena parāda ka upei ir arī krāces Pirmie spiedzieni šļakatas un ovācijas Seko vakars uz indiāņu zemes kur mostas vecajie gari un krasta vientuļos kokus sāk purināt stiprs vējš Kādam šķiet ka nevajadzēja nevajadzēja līst indiāņu teritorijā un kāds nevar gulēt visu nakti Dievi tomēr mums ir labvēlīgi un rīts aust cerīgs Gaidot kamēr vējš pierims dodamies iekšā blakus piegulošajā kanjonā lai atrastu pamestu mītnes vietu Vecmāju neatraduši dodamies arvien dziļāk indiāņu kanjonā kur sausajā dabā paslēpušies savvaļas zirdziņi stirnas brieži kalnu kazas un govis Šeit cilvēks nav iejaucies ik pēc brīža atrodas kāda lopa ragi skeleti vai tikko garu izlaidis lopiņš Daba pārsteidz vietām laižot pasaulē sīkstrautiņu ap kuru sazaļojošie krūmi pavasara saulē gatavo ziedpumpurus Vēl arvien pūš stiprs vējš ir vēss Negaidīti gaisā paceļas viens no krastā izvilktajiem plostiem Kādam neliek mieru indiāņu gari un mēs turpinām ceļu lai vismaz pamainītu naktsvietu Upe atklāj arvien skaļākas bangojošākas krāces kurās ekspedīcijas dalībnieki var pārbaudīt savus spēkus un iepriekš apgūtās iemaņas bet ja to negrib tad tikai novērot no malas laiskojoties uz siltajiem krasta akmeņiem Kad vējš pārstāj triekt laivas straumei pretējā virzienā kļūst siltāks upes plūdums rāmāks klints sienas atkāpjas un klāt pēdējais vakars pie upes ar ugunskura mīlīgo siltumu Salacgrīvas nēģu maizēm jautrām sarunām atmiņām par burvīgajiem iespaidiem ko dāvāja upe un zvaigžņotās nakts klusumu Bet tas ir tikai sākums Nonākam atpakaļ pie cilvēkiem lielām automašīnām kotlešu maizītēm ar kokakolu un frī kartupeļiem Tiek augstu novērtēti hoteļa dušā sajustie maigie ūdens pieskārieni netraucēta vienbūšana ar porcelāna podu un gurdenās miesas guldīšana mīkstā dubultmatracī Nākamā dienā atkarībā no vēlmēm ekipāžas sadalās vieni dodas baudīt Arku nacionālo parku no kurienes cēlies Jūtas simbols un iemēģināt īstos kalnu velosipēdus pārējie pazūd spraugu fantastiskajā noslēpumainībā Esam netālu no Cheesbox kanjonu sistēmas Te daudz pastkartīšu vērtu ainavu Mākslinieks radījis saules sakarsētās mālaini sarkanās Jūtas klintis fonā licis sniegotas kalnu virsotnes priekšplānā dziļi aizā iespiežot Kolorādo un Netīrā velna Derty devil upes Pametot asfalta šoseju mērojot bezceļa apstākļus gan busā gan uz busa jumta uzsietajā plostā gan ar divriteņiem kas šeit iespējams ir piemērotāks transports jo dažbrīd tie lēnīgajam busam priekšā rada mālaino putekļu mākonīti lejup pa upes gultni Viss ir sauss un izkaltis un lai cik dīvaini tas būtu lielākās briesmas šādos apstākļos var sagādāt pēkšņas lietus gāzes kas jau tā nedrošo māla šķembu ceļu pārvērš par māla slidotavu Šaurupe Nonākam līdz galamērķim un ātri pošamies pārgājienā pa upi tikai šoreiz bez laivām un pat bez upes ūdeņiem tomēr tērpušies hidrotērpos un peldvestēs līdzi ņemot alpīnisma iekares karabīnes un virves Upe savā ierastajā izskatā šeit parādās reti brīžos kad uznāk jau iepriekš minētās lietus gāzes Tad šaurkanjoni sakrājas pilni ar apkārt plūstošo ūdeni un ar neiedomājamu spēku

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1354 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    Ķīnas mūri bet pietiekoši cienījamu norobežojumu 125 kilometru garumā 3 līdz 6 metru augstumā pie kura tā ziedu laikos bija izvietoti aptuveni 10 000 kareivju Līdzīgi kā Romas impēriju piemeklējas dažādas nelaimes tās piemeklēja arī Adriāna sienu tādēļ sūri grūti vāktos un mūrētos akmeņus visai knaši izsaimniekoja vietējie zemnieki Par laimi nelielas mūra druskas Anglijas vidienē vēl saglabājušās bet tās pašas esot lielākoties atjaunotas 19 gadsimtā Izkāpjot no vilciena mūs sagaida pirmais pārsteigums nāksies staigāt pa sniegu ne visai biežs skats Ziemeļanglijā jo vētras bijušas uzdevumu augstumos un aptuveni Gaiziņa augstuma pakalnus mūsu pārgājiena augstākais punkts ir 345 m augsts piedzinušas ar 5 līdz 20 centimetru dziļu sniegu Tas ir patīkams pārsteigums manam kursabiedram čīlietim Hosē Migelam kurš sniegu līdz šim redzējis tikai no attāluma Viņam pat nav iebildumu pret spēcīgo pretvēju un ļoti mainīgajiem laika apstākļiem spilgtu sauli ik pēc pārdesmit minūtēm nomaina spēcīgas krusas un sniega brāzmas kuras ļoti sāpīgi sit sejā Sniegs esot tā visa vērts Tā nu ejam gar mūri klūpam uz slidenajiem māliem un aitu mēsliem un pārvaram neskaitāmus mazos žodziņus un sētiņas Angļiem ir īpaši izteiktas privātīpašnieciskas tieksmes un bieži pie sētiņām piestiprinātas grūti saprotamas shēmas ar vēl grūtāk saprotamiem paskaidrojumiem tādiem kā šī ir stipri saīsināta versija Hedlijas apgabala ciema padome nolēmusi kā publisko taku noteikt 1 5 metrus platu joslu kas 135 metru garumā ved no punkta C uz punktu B abi iezīmēti shēmā caur Lodhams Slack īpašumu pirmos 30 metrus no punkta C pagriežoties pa kreisi punkta A virzienā pēcāk 45 grādu leņķī virzoties uz punktu D no kura taisnā līnijā iespējams nonākt punktā C Kā izskatās ciema padomei ar ģeometriju viss ir kārtībā Šajos paskaidrojumos veroties uznāk tādi pati sajūta kā pirmoreiz patstāvīgi piedaloties Magnētā mācoties otrajā klasē apzinos ka tā ir karte zinu ka tajā iezīmēta distance bet absolūti

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1289 (2016-02-13)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-12-11