archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » A » ADVENTURERACE.LV

Total: 1183

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • adventurerace.lv
    2009 14 51 06 Baigi feins pasākums bijis Arī pats līdz pat sniegiem biju aizrāvies ar ko līdzīgu noskati vietas kur vēl nav būts un dodies tās sev atklāt Tā ka izdzīvoju Jums līdzi Paldies Diskusija par Edgara Baltiņa rakstu Raķupes ozolu ieleja red uhh Smuki Es jau ari kadu laiku planoju tur aizbraukt pafotografet un pastaigaties Pirms gada 2008 augusta laikam tas bija 3 cilveku sastava ar velo devamies

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1627 (2016-02-13)
    Open archived version from archive


  • adventurerace.lv
    un akmeņiem aizbirusi Nez no kurienes tā ved nodomāju uz mirkli atvilkdams elpu un atskatoties uz paveikto Tikai puse Stāva klints siena līdz augšai Gar to mazā taka ved tālāk stāvumā kādi krūmi un koki pieliecos Vēl nedaudz un atduros pret koka baļķu sētu Aiz tās kukurūzas lauks lielā kalna stāvumā Vien nodomāju kā tādā var strādāt un pārvietoties Drīz jau pats par to pārliecinos izlīzdams caurs sētai un līkumiem virzoties uz kalna virsotni Caur zeltaini sakaltušajiem kukurūzas un košzaļiem pupiņu apaudzētajiem dzinumiem izklumpačoju līdz līdzenai vietai zem apelsīnkoka mana pievarētā kalna virsotnē Pienāk īsziņa Hamiltons pasaules čempions Hehe nosmeju nez kurš no mums jūtas lielāks čempions Vai tas kurš uzvar cīņā par balvu vai tas kurš saņem balvu Nolieku somu nolieku nūju un uz mirkli ievilcis elpu aizmirstos Tik tiešām mēs dzīvojam uz milzu bruņurupuča muguras kā bruņas ir nelīdzena un raupja mūsu zeme Bet zem tās milzu dzīvība Plaša Tik cik acis tver tik cik vējš nes tik cik mākoņi tālu skrien tik cik saules stars spīd Bet šī vēl nav virsotne es pēkšņi pamanu Starp kukurūzas laukiem augšup paslēpusies ved necila taciņa Nolemju vēl nedaudz atvilkt elpu un pastaigāties par savu pirmo pievarēto posmu Pāris koki zem kuriem svelmainajā saulē paslēpties Kukurūza nelieli banānkoki un kāds milzu akmens tālienē Es dodos uz zemes malu pāri elotes vagām līdz šim klusajam vērotājam Pusi no manis augsts tas ērti iegūlies klints zemē lai mūžīgi vērotu plašumus un laukus Vietām reta simtgadu nekopta zaļgana sūnas bārda Tas smīnā mani sagaida un pēkšņi mana seja šim vecajam kungam atbild ar to pašu Es smaidu vēl nezinu par ko Es priecājos nesaprazdams par ko Es gribu raudāt jo tas ir tā vērts Akmens plakanajā virsmā pamanu izgrebtu bedri Kā iegremdēta bļoda ar divām renēm no akmens centra un otra pretī no bļodas uz akmens malu Liela aptuveni 30 35 cm diametrā un 20 25 cm dziļumā Perfekts aplis bez izliekumiem un robiem Līdz pusei pilnajā ūdens traukā dzīvo kādas mazas mazītiņas radībiņas kurām nav nemazākās nojausmas par to kas ir to pasaule kas ir to radītājs Bet man vien par kniepadatas tiesu nojauta čukst priekšā Maiji olmeki Kāds no tiem ko meklēju Un šobrīd tie stāv man līdzās vien šķir mūs simti vai vien tūkstoši gadu Es tam pieskaros aizvērtām acīm un mēģinu iztēloties kad kāpēc un kādam nolūkam kalpoja šī izgrebtā bļoda un šis iespējams svētais akmens Mūžību glabāts noslēpums nav mirklī atklājams Es uzraušos uz tā lai saplūstu lai kļūtu par daļu no tā Tik dīvaina un savāda sajūta apzinoties tā varenumu un vēstures acs skatīto mirkli baudu klusumā ar acīm mētājoties zilpelēki zaļajā dūmakā domas šaudās saules gaismas ātrumā kad virs manas galvas izpletis spārnus lēni sāk planēt vanags Ar katru brīdi zemāk un zemāk it kā tam par kumosu es būtu kritis Sargs es nojaušu un tiklīdz pametu svētvietu putns zilajās debesīs ir nozudis Patīkamā satraukumā par atklāto ar dvēseles smaidu uz sejas pateicībā par redzēto noliecu galvu visu to priekšā kas to iecēla manā dzīvē Diez cik

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1617 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    ir pusceļā starp Siguldu un Līgatni Baloni sāka taisīties uz nolaišanos bet mums bākās vēl benzīna gana Ivars vēlējās nolaisties Turaidā kur sievas ar automašīnām viegli varētu atbraukt pakaļ Domāts gandrīz darīts Lidojam virs Gaujas senlejas un priecājamies par ainavu Ivars izsaka vēlmi kādreiz pasirot pa šiem mežiem Man bija sens sapnis palidot ultra zemā lidojumā virs Gaujas Lidojot uz Turaidu tas bija izdarāms jo saule bija pie horizonta lielie dienas vēji beigušies tātad to varēja puslīdz droši darīt ja rēķina cik droša vispār ir lidošana turklāt virs upes Nospriedām ka ja jau to darām tad vismaz pret teorētisko vēja virzienu lai lidojuma ātrums mazāks Spriežot rācijās par šādu plānu bijām jau krietni tuvu Turaidai līdz ar to apmetu plašu loku lai tiktu atpakaļ vietā kur vēlējos sākt lidojumu virs upes Tieši vietā kur vēlējos laisties zemāk upi šķērsoja elektrības vadi Noškrobojos un pabrīdināju Ivaru Viņš gan vēlāk teica ka neesot šo dzirdējis Ivars izmeta mazāku loku līdz ar to bija man priekšā Virs upes gaiss bija auksts un mitrs turklāt pilns ar kukaiņiem Lai nelaupītu sikspārņiem barību es aizvēru ķiveres stiklu bet Ivaram nācās lidot ar piemiegtām acīm Tā lidojot kad līdz ūdenim ir labi ja pāris metru un abās malās ir koki rodas pilnīgi sirreāla sajūta Manuprāt to var izbaudīt tikai putni un vēl kādi ļoti maza izmēra lidaparāti kā piemēram paraplāns Arī baloni tur mēdz ielidot bet viņi nespēj lidot virs upes uz priekšu Kad esam brīdi tur palidojuši man kļūst vēsi un nepatīkami saku Ivaram rācijā ka jālaižas no šīs gravas ārā man vairs nepatīk Ivars neko neatbild un turpina lidot Es arī sāku bažīties par to vai neesam pārāk tuvu gaisa tramvajiņa trosēm vai pietiks laika droši apgriezties Ivars tuvojās kārtējam pagriezienam un pēkšņi viņa spārns sagāžas atpakaļ un man tas atgādina frontālo salocīšanos kāda iespējama iekļūstot turbulentā gaisā Nevaru gan saprast no kurienes bezvējā turbulence taču es arī nevēlos atrauties tādu salocīšanos tādēļ dodu gāzi grīdā un metos atpakaļ Ivars pa to laiku uz muguras iegāžas upē Ar lielu atvieglinājumu ieraugu ka tai vietā ir tik sekls ka viņš spēj piecelties kājās Ja viņš to nespētu tad ziepes būtu lielas jo es nekā nespētu palīdzēt pat ja upes malā būtu pieklājīgs nolaišanās laukums Respektīvi Ivaram nāktos aizturēt elpu tik ilgi kamēr viņš izkabinātos no motora iekares un tās ir vismaz trīs karabīnes plecu siksnas iespējams vēl kāda jostas soma un rācijas vadi Tālāk veiksmes gadījumā viņš varētu iznirt neveiksmes gadījumā viņam apkārt būtu simtiem haotiski peldošu stropju Pacēlies virs Ivara ieraugu nogāšanās iemeslu pāri Gaujai nostiepts melns elektrības kabelis un Ivars to nepamanīja tādēļ ka krasti ir apauguši ar tumšiem mežiem Pa to laiku Ivars ir izrāpojis krastā un guļ uz vēdera zālē bet spārns joprojām upē Ivars vēlāk stāstīja ka esot ar rokām un zobiem turējies pie niedrēm jo Gaujas straume aiz spārna šo lēnām vilkusi atpakaļ upē Es uzdzenu augstumu lai novērtētu kā no šejienes var kājām tikt līdz mašīnai Salīdzinoši netālu redzu māju tas nozīmē ka ir arī ceļš bet neredzu

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1612 (2016-02-13)
    Open archived version from archive


  • adventurerace.lv
    Velo veloceļojumi Forums Baloni un Spārni Komentāri 0 Autors NormundsP Tēma izveidota 30 11 2009 16 13 02 Pēdējās izmaiņas 04 12 2009 17 30 44 Baloni un Spārni interesants piedzīvojums Paldies autoram par stāstu Diskusija par Normana Graustiņa rakstu

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1615 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    gribas bet ēst jau nu vismazāk tomēr nākas nedaudz piespiesties un ieturēties jo to kad tiksim pie nākošajām brokastīm nezinām bet tas ka tikšana līdz tām prasīs krietni daudz enerģijas tas ir vairāk kā skaidrs Pēc rīta putras un pamatīgas sulas un tējas porcijas ceļam somas plecos un Māra un Vitas pavadīti dodamies pa akmeņaino taku augšup Drīz vien tā vairs nav īsti nolasāma arī takas sākumā ar nelielu intervālu sakrautie akmens tūri kļūst retāki līdz ar to saskatāmi aizvien grūtāk līdz attopamies klinšainas nogāzes vidū kuru šķērso vairāki sīki kuluāri Zibinām savu lukturīšu gaismas starus ceļa turpinājuma iespējamajos virzienos Ir varianti Pārliecības nav Taisām nelielu elpas atvilkšanas pauzi Vienojamies par visticamāko turpmāko ceļu Ar tā izvēli neesam kļūdījušies jo atsākot kāpienu nonākam pie kārtējā akmens krāvuma tūra kas nu jau skaidri mums norāda izeju uz slīpi pa labi vedošās klints rampas pa kuru ejot nonāksim tieši zem Franču pīlāra Nepilna pusotra stunda no nometnes Esam pirmā grūtā posma pakājē tieši stundu pirms saullēkta Zem mūsu kājām vēdekļveidā plaši izvērsusies Franču pīlāra pamatne Virs mums slejas vertikālas nakts tumsas melnumā izgaistošas klinšu sienas Uz neliela līdzena laukumiņa zem klints pārkares iekārtojamies kā nu kurš un pusstundu veltam nelielam snaudienam Hamza un Jurģis laukumiņā zem Franču pīlāra Austrumu pamale sāk palikt gaišāka Ceļamies velkam sistēmas un ķiveres pārmarķējam virves Bez liekām iebildēm man tiek deleģēta pirmā posma kāpšana tāpēc apauju klinšu kurpes pārliecinos par drošināšanas ekipējuma secīgumu un atrodu pirmās aizķeres sienas raupjajā virsmā Skatiens uz augšu skatiens uz leju dziļa ieelpa un Pieres lukturīšu gaismā tiek sākts pirmā stāvā klinšu posma kāpiens kas ved augšup pa iekšējo stūri līdz pārkarei zem kuras nākas traversēt pa kreisi Metrs aiz metra solis aiz soļa Gaismai austot tiek sasniegta pirmā drošināšanas stacija virs neliela klints plauktiņa klints plaisā iedzīti divi tērauda klinšu āķi kurus tomēr vēlams papildināt ar savu ekipējumu un jaunās dienas saules pirmie stari jau mūs visus satausta kāpienā esot Jurģis saullēkta gaismā piekāpj pirmajai stacijai Arī otrā virve otrais kāpiena posms nav no vieglajām lai arī vēl diena nav iesilusi pāri pierei līst pirmie kāpiena sviedri Par nelieliem baiļu sviedriem parūpējas Jurģis jo sekojot Hamzam pusceļā kāpjot uz otro staciju viņš no klints sienas izrauj pamatīgu klints bloku kas noraujot no sienas pašu Jurģi kas par laimi paliek virvē karājoties aizlido lejup un burtiski eksplodē atsitoties pret klints izvirzījumu sašķīstot neskaitāmās klints šķembās Visi trīs esam pamodināti līdz pat pēdējai ķermeņa šūnai acis platas sirdsdarbība stimulēti paātrināta Otrā stacija Kristaps drošina Pēc vairākām izkāptām virvēm siena kļūst nedaudz lēzenāka un kāpt kļūst vieglāk tāpēc pieliekam tempu pārvietojamies pilnā virvē vienlaicīgi eju pa priekšu izvēlos ceļu kāpjot organizēju drošināšanas punktus un dodos aizvien augstāk aiz manis seko Jurģis un Hamza uzlasot klintī ievietoto un pie virvēm piekabināto drošināšanas ekipējumu Riskējam Bet paļaujamies uz to ka neesam iesācēji kāpšanā Augstums pieaug Pieveikto klinšu metru uzskaite un virvju skaits jau zaudējis savu būtiskumu Kāpjam Kāpjam Jurģis aizvien augstāk un augstāk virs zemes Nonākot pie kādas mazliet sarežģītākas klints vietas uz brīdi atkal satiekamies kopā ieskatāmies maršruta aprakstā Viss daudzmaz atbilst esam maršrutā Sirds formas klints reljefs kurš sienas fotogrāfijā skaidri nomanāms no šāda skatu punkta ir tikai aktivizējot iztēli apjaušams pārlieku jau nu esam mazi šajā lielās sienas dimensijā Esam iekāpušies un kāpjam raiti Vēl pēc pusotra simta metru esam uz sienas vidējās daļas izvirzījuma kurā Franču pīlārs nosliecas pa labi Sekojot tam aizkāpjam garām maršruta pirmgājēju atstātajiem muzeja eksponātiem šeit nelielā klints iedobē novietotas pāris kastes ar nenosakāmas izcelsmes un pielietojuma kārbām kas kā stāsta zinātāji esot pārpalikumi no pārtikas piegādēm ar helikopteri Ja neskaita šos krāmus uz sienas vēl dažās vietās redzamas vecu drošināšanas virvju skrandas retā klints plaisā atrodams pa kādam sarūsējušam uzticību neviesošam klinšu āķim bet visā kopumā maršruts vērtējams kā tīrs bez lieka ekipējuma un drazām Jāuzmanās vien no kustīgiem akmeņiem jo kāpēji šos maršrutus nav nostaigājuši un dzīvu klints atlūzu šeit pa pilnam Skats uz leju skats uz augšu Franču pīlāra vidusdaļa Netālu no vidēji vieglās pīlāra daļas augšas kāpjam vienlaicīgi Kad esam sasnieguši sienas augšējā klinšu bastiona pakāji saule ir pašā zenītā Nokāpjam pāris metrus zemāk uz neliela plaukta un patveramies kāda klints izvirzījuma ēnā Pēc daudzu stundu kāpiena piestājam un pirmo un vienīgo pauzi šajā dienā Noaujam klinšu kurpes Pēdas svilst no ciešajiem apaviem daudzu simtu metru veikto klinšu kāpiena slodzes un saules uzkarsētajām klintīm Atlaižamies pusguļus un nelīdzenās cietā akmens virsmas un cenšamies kaut nedaudz ieēst Katrs kumoss jāpapildina ar malku sporta dzēriena kura daudzums mums ir limitēts katram nedaudz vairāk kā divi ar pusi litri Jurģis kāpjot spraucoties gar klinti kādā šaurā vietā pazaudējis savas sporta dzēriena sistēmas caurulītes iemuti un nu dzeršana nedaudz apgrūtināta Labi ka tikai iemutis un šādi netika zaudēts pats dzeramais jo dehidratizācija uz šīs sienas būtu reāls papildus apdraudējums Pēc īsas atpūtas kurā izpētām abus nedaudz atšķirīgos maršruta apraksta variantus no atpūtas vietas labi pārskatāms priekšvirsotnes bastions un uz tā esošo kāpienu ceļi esam gatavi turpināt kāpienu jo zinām ka kavēties nedrīkstam priekšā vēl vairāki simti metru pa vertikāli un tieši šajā vietā siena atkal kļūst krietni stāvāka un mūs sagaida arī sarežģītākas grūtību kategorijas virves klinšu posmi kas novērtēti ar Fr 6a un 6b tie kas zina ko tas nozīmē spēs novērtēt pie tam atšķirībā no tā saucamajiem sporta maršrutiem šeit drošināšanas starpāķu nav viss notiek tradicionālajā alpīnismā pieņemtajā drošināšanas organizēšanas manierē Šajā vietā mūsu maršruts nedaudz novirzās uz Jebel Misht austrumu sienas līdz ar to no pusdienas saules svelmes mūs dažviet pasargā klinšu izvirzījumi un stacijām vietu var piemeklēt kaut nedaudz bet tomēr ēnā Tomēr atkal un atkal kāpjot nākas atgriezties uz saules sakarsētās klints Labi ka brīžiem viegls vējiņš atvieglo šīs ciešanas Pēc grūta un tehniski kāpjama sienas posma Fr 6b pa vertikālu plaisu pirkstu platumā kurā ieved neliela pārkare trijatā sanākam uz šaura klints plauktiņa No šīs vietas nav īsti skaidrs kurp tālāk doties jo arī pēc aprakstiem šī vieta īsti nav izprotama Izvēlamies diagonāli traversēt pa labi un nonākam ūdens izskalotā un vēju izdeldētā klints kuluārā virs kura slejas desmit metrus augsts no

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1531 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    jaukākos ziemas priekus un ko gan vēl labāku varētu gribēt Bet izrādās ka var gan Kad apkārtējās pļavas gana izvandītas nolemju nākamajās brīvdienās doties uz Vidzemes pusi Kā reizi uzzinu par slēpošanas sacensībām Maiļu trasē Pļaviņu pusē kas esot viena no labākajām Latvijā Jau pa ceļam uz Ēgļiem pamanu skaisti piesnigušās baltās pļavas un izsaku sievai skaļi domu ka te nu gan būtu labi nodot pa bundžām Taču bradāt pa mīksto sniegu nemaz nevelk un tā es šo domu ātri aizmirstu Taču kā zināms skaļi vēlmes izteikt ir bīstami jo tās var arī piepildīties Izslēpojušies kārtīgi Maiļu trasē nedaudz Jauju trasē un paciemojušies agrās jaunības favorītkalnā Cigoriņā ar piesātinājuma sajūtu pildīti atgriežamies mājās Nākamajās dienās laiks strauji paliek siltāks bet naktīs joprojām pieturās sals Un kad kādu rītu nolemju izmest nelielu līkumu ar slēpēm manai sajūsmai nav robežu slēpes slidsolī slīd tik viegli ka praktiski neatstāj pēdas sniegā sērsnas klātie lauki mirdz pavasara saulē radot elpu aizraujošus skatus Pilnīgs kaifs gribas braukt vēl un vēl Esmu pārsteigts kā tas var būt es taču ne pirmo gadu šeit slēpoju nu nav man ne reizi šāds sniegs trāpījies Vai tam pie vainas būtu aizgājušo gadu švakās ziemas Grūti teikt taču rīta slēpošana pa sērsnas pārklātajiem laukiem pārņem visus mūsu mājiniekus kas vien var nostāvēt uz slēpēm Ja no rīta satiec sārti pietvīkušu mājinieku kas labsajūtā dveš tad skaidrs ka viņš jau paspējis noslēpot līkumu pirms tevis Izmantojot lielās pavasara atlaides nomainām vecās slēpes pret jaunām forši ka slēpes ir vislētākās tieši tad kad slēpot vislabāk Iemetu ziņu par labo sniegu diskusiju forumā un kā tad slēpotāji ar stāžu ir atkoduši pavasara slēpošanu sen pirms manis Kā reizi piektdienas pēcpusdienā saņemu atbildes ziņu ka lieliskas slēpošanas vietas ir pie Vecpiebalgas Apskatoties kartē arī skaidrs kāpēc šajā apkārtnē ir daudz apstrādātu lauku viegls reljefiņš

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1502 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    kalnu un daudz neaizaugušu klajumu nav jābrauc tuvu pie mājām ar suņiem nav jāņemas un cil vēki jātraucē Jānis ieskicē slēpojuma apstākļus Liela laime ir arī marta anticiklons Martā vienmēr ir kāda nedēļa kad nak tīs uzrauj līdz 12 bet dienās ir 3 Taču ir jābūt pietiekamai sniega rezervei lai sniegs var izturēt to ļurkāšanu Un tad tu vari braukt visur kur acis rāda Kuri ir desūžu iecienītie pakalni un lejas Jurģu kalna apkārtne ap Elkas kal nu kur Gauja sākas Tur ir purvaina ieleja un apkārt tai kalni arī minētā El ka Reizēm kad sērsna nav uz pakalniem tā ir uz ezeriem arī var ļoti labi braukt Ilzes ezers Bānūzis Un vēl var darīt tā nopērc topogrāfisko karti un paskaties kur aizvijas klajumu virtene un kur ir reljefs Izvēlies to riņķi Jānis pamāca Kad nav ziema viņš nodarbojas ar orientēšanos Un mums ir desas līdzi uzsver Ansis Pēc trim vai četrām stun dām pa sniegotajiem ledotajiem klajumiem dikti sagribas ēst Tad marta sau lītē jāsameklē aizvējš lai var uzkurt mazu ugunskuriņu un uzcept desas Bet patiesībā ar desām esot traki Desu ko var normāli uzcept uz ugunskura paliekot arvien mazāk Uz iesma uzdurtas karstās liesmās tās pārplīst atveras Autors JB 30 03 2009 15 30 07 Sniegs ir Ramatas apkārtnē arī ir sniegs ka maz neliekas Vīkendā sanāca nedaudz pabadāt pa to pusi Pļavas iedeāli gludas Cauru dienu ar slēpēm ejot varētu būt ka pat vispār neiekristu Ar kājām gan šur tur pat līdz celim brukām iekšā Autors Robis TA 17 03 2009 12 01 37 Elkas kalns Mēs ar te bijām aizskrējuši slēpju pārgājienā pretim pavasarim No Lodesmuižas izmetām līkumu pa Ilzes un Bānūža ezeriem uz Elkas kalnu un tad atpakaļ uz Lodesmuižu Sestdien līdz pusdienai bija vienkārši fantastiski saulīte spīd sniegs ar sērsnu nekrīt cauri ar visu

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1497 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    Te pēkšņi atskan pērkonam līdzīgs troksnis no Monblāna puses abi lūkojamies tajā virzienā Redzam ka divas lavīnas mēles strauji drāžas pa stāvo nogāzi lejā savienojas un apvienotiem spēkiem skrien pāri de Bionnassay ledājam un ar lielu spēku atduras pret klinšu sienu Sniega mākonis izšķīst uz visām pusēm Iespaidīgs skats Nākas secināt ja nu tādai lokomotīvei patrāpies ceļā tad variantu vairs nav Pozitīvais tur kur lavīna aizgājusi kādu laiku vairs nebūs Kāpt sākam 10 00 Pa pēdām līdz 2000 m vjl iet labi Tas prasa nedaudz vairāk kā vienu stundu Tālāk sākas trakāk kā šausmīgākajos murgos Somas svars kā minimums ir 35 kg Man iet smagi jo tur kur Jānis mierīgi pāriet pāri es kā eju tā krītu cauri līdz pat viduklim Mans svars ir aptuveni 10 15 kg vairāk kā Jānim tas diezgan pamatīgi man liek saspringt Neilgi pirms 17 00 esam sasnieguši 2340 m vjl Līdz Le Nid d Aigle vēl nedaudz jākāpj bet spēka abiem vairs nav Arī GPS aparāts rāda ka līdz mērķim pa taisno ir tikai 35 m Bet mēs esam sasnieguši tuneli un nolemjam ka nakšņosim tunelī Slienam telti gatavojam vakariņas un taisāmies atpūtai Vienojamies ka rīt mēģināsim uzkāpt līdz Baraque des Rognes 2768 m vjl Sākumā plānojam izlūkot Le Nid d Aigle un pēc tam iet ar vieglām somām lai izpētītu maršrutu Diena kopumā bija ļoti smaga Zināju ka viegli nebūs bet šādu elli gan nebiju gaidījis Jānis pa kreisi un es pie les Rognes grēdas 22 01 2009 Ceturtdiena Pēc iepriekšējās dienas celties diez ko ātri negribējās tāpēc sākām pakoties tikai 7 00 Ātri paēdām brokastis saģērbāmies un devāmies vieglajā variantā uz Le Nid d Aigle Aptuveni 15 20 minūtēs bijām uz vietas Izpētījām apkārtni secinājām ka ir iespējams tikt zem normāla jumta un pieejamas ļoti labas salīdzinoši ar Elbrusa Prijut 11 tualetes Nolēmām iet uzreiz atpakaļ un pārnest visas smagās mantas uz šejieni Līdz 12 00 bijām visu atnesuši nolikuši un gatavi kāpt uz Baraque des Rognes Gājām gar les Rognes klintīm pēc iespējas augstāk lai izvairītos no lavīnbīstamām vietām Atsevišķos nelielos kuluāros bija samērā dziļš sniegs 70 140 cm Tos veiksmīgi pārvarējām Plānoto maršrutu uzmanīgi vērojām Ejot izmantojām dzelkšņus Aptuveni pēc divu stundu iešanas ar GPS palīdzību noorientējāmies un secinājām ka jākāpj augšā pa klinti Klintis bija nedaudz apledojušas bet iemaņas kas iegūtas uz kāpšanas sienas sekmēja veiksmīgu to pārvarēšanu Un tad jau galamērķis bija redzams Vēl 20 minūtes un mēs 15 00 bijām zem Baraque des Rognes 2768 m vjl jumta Izpētījām apkārtni un telpas un nolēmām ka rīt ar lielajām somām jāpārvācas uz šejieni Virvi nolēmām atstāt lai rīt būtu mazāk ko nest Aptuveni stundas laikā bez steigas nokāpām atpakaļ uz savu esošo bāzes nometni Gatavojām vakariņas un taisījāmies uz atpūtu Rītdiena bija paredzēta grūta Dienas raksturojums laika apstākļi labi sniega sega dziļa virspusē pūderis dziļāk paciets vecais sniegs Šādi sniega apstākļi nav tie labākie jo ir paaugstināta lavīnbīstamība Tāpat arī apgrūtināta kāpšana 23 01 2009 Piektdiena Jau naktī radās aizdomas ka laika apstākļi strauji iet uz slikto pusi Ārā ik palaikam dzirdamas stipras vēja brāzmas Neskatoties uz to ceļamies 6 00 gatavojam brokastis un dzeram tēju Jānis tā pamatīgi pārcenties ar tējas stiprumu man pat nelāgi sametās Beigās viņš atzīst ka laikam sanāca par stipru Izejot ārā uzreiz saprotam ka šodien nekur mēs neiesim Sēžam būdā dzeram tēju ēdam un labojam inventāru Kaut arī franči būdu pamatīgi pieskrūvējuši un nostiprinājuši pie klints brīžiem sajūta tāda ka to vējš aizraus pār klints malu Vēlāk nolemjam iziet ārā ieelpot svaigu gaisu un gatavojoties pastaigai konstatēju ka man pazudusi sejas maska Nesteidzīgi pārmeklējot un pārkravājot mantas maska tika atrasta jau saritinātajā guļammaisā Pēc nelielās pastaigas Ārpusē pabijām tikai 10 minūtes jo pūtiens tāds ka kājās noturēties nav iespējams Šādā laikā uz kalna nogāzes atrasties nav prātīgi Žēl vakardienas darba iemītā taka protams vairs neeksistēs Cerības liekam uz to ka vējš būs aizpūtis pūderi un kāpšana līdz ar to iespējams būs vieglāka Diena paiet sniega slaucīšanas darbos kas tiek pa šķirbām sapūsts mūsu patvērumā turpinās ekipējuma labošana tējas dzeršana un ēšana Jau pirms deviņiem lienam guļammaisos jākrāj spēki nākamām dienām Protams žēl zaudētā laika Jānis laiku īsina dzerot tēju P S Atgriežoties Latvijā uzzinājām ka šajā dienā Rietumeiropā plosījies orkāns vēja ātrums pārsniedzis 32 7 m s Internetā atradu informāciju ka Francijā vēja ātrums vietām brāzmās pārsniedzis 40 m s iespaidīgi 24 01 2009 Sestdiena Nakts izklausās mierīga bet aptuveni 4 00 atkal sākas vēja trakošana Klusums mijās ar ļoti stiprām brāzmām No rīta nesteidzīgi ceļamies paēdam un atkal liekamies gulēt Sākam pārrunāt to ka iespējams Monblānā šoreiz netiksim jo laika apstākļi to vienkārši neatļauj Labs laiks tiek solīts uz svētdienu pirmdienu un otrdienu Līdz ar to rodas doma uziet līdz Baraque des Rognes lai savāktu virvi un ja iespējams izlūkot ceļu uz Refuge de Tete Rouse 3167 m vjl bet tas atkal ir atkarīgs no laika apstākļiem Apnicīgi sēdēt bezdarbībā tāpēc ap 9 00 tomēr izlienam ārā Nākas secināt ka laiks strauji uzlabojas Pakāpjoties uz augšu 50 60 augstuma metrus secinu ka pūderis aizpūsts un kāpšana daudz vieglāka kā iepriekš Ātri pakojam mantas lai dotos uz Baraque des Rognes Izejam 11 00 un nākas secināt ka kāpšana tiešām iet raiti Kad līdz mērķim ir palikuši 300 horizontālie metri un aptuveni 100 augstuma metri mēs nonākam pie 10 15 m plata kuluāra kas stipri piepūsts ar sniegu Saprotam ka ziepes lielas Jānis kā vieglākais lēnām sāk virzīties pāri bet es novēroju kuluāru Aptuveni kad noieti 4 5 metri dzirdu pērkonam līdzīgu dārdu un 2 m virs Jāņa sniegā parādās plaisa Brīdinu Jāni par briesmām un viņš steidzīgi nāk atpakaļ Mēģinām kāpt augstāk lai kuluāru šķērsotu šaurākā un mazāk bīstamā vietā Tas izdodas bet esam iekūlušies citās problēmās Kāpt uz augšu pa apledojošu klinti ar lielajām somām bez drošības nepieciešama marga ir neprāts iet uz leju pa klinti arī ir ļoti bīstami Pieņemam lēmumu iet atpakaļ uz Le Nid d Aigle Saprotam ka turpinot ceļu uz augšu pastāv iespēja pakļaut sevi ļoti bīstamām situācijām kas var izrādīties liktenīgas Vēl jo vairāk situāciju bīstamāku padara tas ka sācis snigt jo sniedziņš pārklāj klintis un tās kļūst ļoti slidenas Vējš arī paliek stiprāks Ejam atpakaļ uzmanīgi un pēc vienas stundas sasniedzam savu iepriekšējo patvērumu Vakarā mūs atkal apmeklē ciemiņi vairākas kalnu kazas Tās nav bailīgas tāpēc varu nodoties to fotografēšanai Ciemiņi pie Le Nid d Aigle Gatavojam vakariņas un pārrunājam nākamās dienas plānus Ceram ar vieglo ekipējumu ātri uzkāpt līdz Baraque des Rognes un pamēģināt izlūkot ceļu uz Refuge de Tete Rousse bet tas atkal ir atkarīgs no laika apstākļiem 25 01 2009 Svētdiena No rīta mūs sagaida brīnišķīgi saulains laks bet ik pa brīdim kalnos atbalsojas pērkonam līdzīgi dārdi kas liecina par lavīnām Jānis pēta pasākuma plānu ja kāpiens ritētu atbilstoši tam tad šodien mēs kāptu uz virsotni Realitāte ir cita Arī šodien iet gar des Rogness nogāzi nebūtu prātīgs darbs Bet tas mūsu noskaņojumu nespēj sabojāt jo esam taču kalnos ir brīnišķīgs laiks un mēs to izbaudām Nesteidzīgi paēdam brokastis un saģērbjamies Nolemjam nedaudz pakāpties uz augšu lai novērtētu sniega stāvokli Jau pašā sākumā Jānim divas reizes atkabinās dzelksnis slikta zīme Viņš nolemj iet lejā Es gan vēl nedaudz pakāpju uz augšu un fotografēju Diena burvīga Eju lejā un pierunāju Jāni iet pakustēt Viņš kārtīgi pieliek dzelkšņus un tad sākam kāpienu Sākumā iet labi bet tad sākas ļoti dziļš sniegs Nolemjam tālāk neiet Nokāpjam lejā un cenšamies aiziet līdz de Bionnassay ledājam Arī šo nodomu izjauc sniega dziļums Vietām pamērām sniega dziļumu tas sasniedz pat 160 cm Sniega dziļuma mērīšana Nolemjam pamēģināt pakāp gar klinti lai tiktu uz tās Izdodas Tas dod mums iespēju ātri tikt uz augšu pa ļoti drošu maršrutu Sniega biezums maršruta sniegainākajās vietās nav lielāks par 70 cm Neilgā lakā sasniedzam augstumu aptuveni 2550 m vjl Iepriekš tas mums prasīja vairāku stundu smagu darbu Atrodamies vietā no kuras ir iespēja novērtēt tālāko maršrutu gan uz Baraque des Rognes gan uz Refuge de Tete Rousse Pa gabalu izskatās cerīgi bet rītdienas rīts parādīs vai vispār iespējams ko uzsākt Atgriežamies nometnē labā garastāvoklī Gatavojam vakariņas Izeju laukā fotografēt saulrietu tas šovakar padevies sevišķi skaists Neizpaliek arī ciemiņi kalnu kazas kas ieradušās paprāvā pulciņā Šodien tās ļoti drošas jo izdodas pieiet aptuveni 3 4 metru tuvu Foto tumsas dēļ īpaši labi neizdodas bet atsevišķi uzņēmumi ir labas kvalitātes 26 01 2009 Pirmdiena No rīta ceļamies 6 00 gatavojam brokastis un pakojam mazās mugursomas Somās ieliekam pārtiku aptuveni trim ēdienreizēm gāzes balonu un degli termosu ar tēju glikozi ar C vitamīnu enerģijas dzērienu riekstus rozīnes Snugpak silto jaku un rezerves zeķes Es vēl somā iemetu siltos Gore dūraiņus Guļammaisus nolemjam nepakot un atstājam izklātus Uzsākam kāpienu pa vakar izlūkoto maršrutu un jau pēc 80 minūtēm esam pie Baraque des Rognes Savācam virvi un pakāpjamies pa klinti lai paskatītos uz Šamonī pilsētu no augšas Skaisti Uzsākam ceļu uz Refuge de Tete Rousse Abi ar Jāni diskutējam par maršruta izvēli Viņš vēlas apiet morēnu pa labi un tad uzsākt kāpšanu pa klinti savukārt es vēlos uzreiz iet augšā pa morēnu Nolemjam morēnu apiet bet beigās secinām ka labāk būtu bijis iet uzreiz augšā Kāpšana iet samērā raiti Pēc kāda laika klints paliek stāvāka un parādās stacionārās margas kuras izmantojam drošībai Nonākam sevišķi bīstamā posmā kur ir stipri piesnidzis klints apledojusi un samērā stāva Nolemjam iet ar pārmaiņus drošināšanu Iesienamies sasaitē un pēc laiciņa pārvaram šo posmu Šeit mūs gaida vēl viens atgādinājums par to ka kalnos joki mazi krusts par piemiņu kādam bojā gājušajam Tālāk kāpšana veicas raiti lai arī labi redzam mērķi nesteidzamies iet uzreiz uz to Turpinām ceļu pa klinšu kori uz augšu līdz nelielai virsotnei 3228 m vjl kur atpūšamies un nedaudz fotografējam Tālāk ejam uz Refuge de Tete Rousse Lai tur nokļūtu ir jāšķērso Tete Rousse ledājs aptuveni 250 m platumā Šis šķērslis mums nesagādā problēmas jo sniegs nav dziļš un pat šajā laikā ir labi redzams marķētais maršruts Nonākot līdz patvērumam izpētām to un secinām ka tas priekš šī gadalaika ir visai komfortabls Citi alpīnisti atstājuši pārtikas krājumus kas varētu mums noderēt ja nu iznāk palikt te ilgāk Ir pieejami matrači un segas Apsveram iespēju pakāpties augstāk tas ir līdz Lielajam kuluāram le Grand Couloir Izejot no Tete Rousse pie sniega lauka pamanām ko sarkanu pieejot tuvāk atrodam divus pārus sniega kurpju t s sniega raketes kuras lieto brišanai pa dziļu sniegu tādā veidā samazinot iegrimšanu sniegā atvieglojot brišanu red Šāds ekipējums būtu noderējis iepriekšējās dienās tāpēc to nesmādējam un nesam līdz Diezgan raitā solī ejot nonākam pie kuluāra Nākas secināt ka stacionārā marga uz ziemas laiku noņemta jo domājams ka aptuveni 12 mm resnā trose lavīnas iedarbības rezultātā tiktu pārrauta kā diegs Maršruts uz Refuge de Tete Rouse lejā les Rognes grēda pa kreisi un Lielais kuluārs pa labi Abi skatāmies pulkstenī laika vēl daudz bet Refuge du Gouter 3817 m vjl tepat vien ir tik vien kā aptuveni 520 aukstuma metri ir jāuzkāpj pa klinti Laiks mums ir aptuveni trīs stundas Tā kā pārtika mums ir pēc ievāktās informācijas Refuge du Gouter ir iespēja arī atrast patvērumu kurā pieejami matrači un segas nolemjam iet uz priekšu Šķērsojot kuluāru kas ir 50 m plats nolemjam drošināt viens otru izmantojot virvi Lavīnas gadījumā virve nepalīdzētu iespējams ka pat otrs kāpējs arī būtu pakļauts lielākam riskam Drošināšana paņem vairāk laika kuluāra pāriešanai bet jau pēc aptuveni 15 20 minūtēm izmantojot stacionārās margas sākam kāpt uz augšu Vietās kur bīstamība mazāka stacionāro margu nav bet mūsu gadījumā visu laiku jābūt uzmanīgiem jo klintis ir apsnigušas un vietām apledojušas Skats uz Belleuve slēpošanas parku Pēc nopietnas kāpšanas plkst 17 30 līdz ar saulrietu esam sasnieguši mērķi Šodien paveikts nopietns darbiņš jo uzkāpti 1445 augstuma metri Aplūkojam telpas atrodam daudz pārtikas un gāzi kā arī matračus un segas Vienīgi tualete aizslēgta Neliels haosiņš ar tiek konstatēts Secinām ka trūkst sniega lāpstas un slotas lai varētu telpu nedaudz piekopt Tualetes trūkumu atrisinām ar izdomu lai nebūtu jāiet ārā kur temperatūra noslīdējusi zemāk par 25 C atrodam divas plastmasas kastes no kurām blakus telpā uztaisām improvizētu podu kurā ieliekam plastmasas maisiņu Vakarā pēc iestiprināšanās gatavojam migu lai pārlaistu nakti Izmantoju vismaz 20 segas un esmu pārliecināts ka auksti nebūs Pirms gulētiešanas apspriežam rītdienas plānus Saulriets no Refuge du Guter Virsotne ir tuvu un ja laika apstākļi būs labvēlīgi jāiet augšā un pēc tam jānokāpj līdz Refuge de Tete Rousse Izpētām maršrutu uz virsotni un liekamies gulēt 27 01 2009 Otrdiena Nakts vienkārši drausmīga jo sals diezgan nopietns Iespējams temperatūra noslīdēja zem 30 C Lielāko nakts daļu nācās drebināties miegam nekas daudz nesanāca Ceļamies agri un gatavojam brokastis Uzpildām termosu ar karstu ūdeni kurā tiek iejaukta glikoze ar C vitamīnu Plānojam līdzi ņemt riekstus un rozīnes Ģērbjamies silti uzvelkam silto jaku un membrānauduma jaku pa virsu Izejam desmit minūtes pirms septiņiem uzvelkam sniega kurpes un sākumā mēģinām iet ar tām bet galīgi neveicas jo sniegs ļoti ciets Ātri tās nomainām pret dzelkšņiem un sākam iet uz Aiguille du Gouter 3863 m vjl Laika apstākļi ciešami vējš aptuveni 5 10 m s bet temperatūra varētu būt ap 25 C Jau no sākuma ejam sasaitē Sasniedzam Aiguille du Gouter un tad gar kores kreiso malu iznāk iet uz leju aptuveni 150 m Sākam kāpt uz Dome du Gouter bet ejot augstāk sāk arī pastiprināties vēja stiprums Cenšamies virzīties uz Dome du Gouter kreiso plecu bet asais vējš mūs novirza no kursa Uz ledāja redzam plaisu sistēmu kuru veiksmīgi apejam Turpinām kāpt augstāk vējš ir diezgan stiprs bet pēc iepriekš novērotā ir cerība ka pēc saullēkta tas pierims Pēc GPS esam jau augstāk kā 4000 m vjl Nolemjam pārvarēt kori pa labo plecu jo izskatās ka būs vieglāk Šajā posmā nākas noņemt brilles jo pie kores vējš ir ļoti stiprs tās aizsit ar sniegu un redzamība līdz ar to ir nulle Jānim sāk salt rokas jo siltos cimdus viņam neizdevās izžāvēt Lai negūtu roku apsaldējumus mēs maināmies ik pa laikam ar cimdiem jo mani Gore dūraiņi šādam laikam ir ideāli No labā pleca puses esam uzkāpuši Dome du Gouter 4304 m vjl un redzam maršrutu uz Monblānu Vēl nepieciešams uzkāpt 500 augstuma metrus bet vēja stiprums liek mums apstāties No šīs vietas saskatāma patversme Abri Vallot Līdz tai jāuzkāpj aptuveni 50 60 augstuma metri bet ceļa garums varētu būt aptuveni 700 m Jānis pamana ka man ir apsaldēta seja Paskatos uz Jāni un nākas secināt ka viņam arī draud tas pats Apspriežam iespējas aiziet līdz patvērumam kas ir saskatāms bet tad pieņemam lēmumu atkāpties jo attālums ir pārāk liels kā arī laika apstākļi netaisās uzlaboties Sākas atpakaļceļš Vējš pieņemas spēkā un redzamība kļūst vēl sliktāka Mainot cimdus kailā roka dažās sekundēs pārklājas ar ledus kārtiņu Sniegs asi triecas sejā apledo skropstas uzacis un vaigi Vienu no cepurēm izmantoju kā masku bet tas neko daudz nepalīdz Sliktā redzamība sekmē mūsu novirzīšanos no kursa kā rezultātā nokļūstam uz ledus sienas 36º kas beidzas ar bezdibeni Saprotu ka izslīdēšanas gadījumā sekas labas nebūs Veiksmīgi pārvaram šo bīstamo posmu bet nonākam uz ledāja kuru saposmojušas neskaitāmas plaisas kuras aizpūstas ar sniegu Sākas droša ceļa meklēšana bakstāmies ar nūjām sniegā es cenšos plaisas izsekot no ledāja augšējās malas kur tas ir sācis plaisāt Dažām plaisām nākas vienkārši lēkt pāri Apskatot atsevišķas plaisas nav iespējams saskatīt to dziļumu Iespaidīgas ledāja lamatas Nonākot drošībā ātri noejam pa nogāzi un sākas kāpies uz Refuge du Gouter Vējš pacenties ne tikai aizpūst mūsu pēdas bet pat uzpūtis biezāku sniega kārtiņu Iešana pa sniegu ļoti smaga un 11 50 bezspēkā atgriežamies patvērumā Dzeram vitamīnu dzērienu no termosa un cenšamies kaut ko apēst Man pat ēst nav spēka Nolemju vienu stundiņu pagulēt Pēc nelielās atpūtas nedaudz ieēdam un nolemjam doties uz Refuge de Tete Rousse Šeit nakšņot otru nakti mums negribas Atpakaļceļš no Refuge du Gouter uz Refuge de Tete Rousse Abi labi saprotam ka šodienas lēmums pārtraukt kāpienu uz virsotni tika pieņemts savlaicīgi un tas iespējams izglāba mūsu dzīvības Virsotne paliek nākamai reizei Plkst 14 30 uzsākam atpakaļceļu uz leju Ejam ļoti uzmanīgi jo vēja un sniega ietekmē klintis ļoti slidenas Kur vien iespējams izmantojam stacionārās margas Nonākot pie Lielā kuluāra nolemju neizmantot virvi un ātri to šķērsoju Pēc tam iet Jānis un kad viņš nogājis 10 15 m no kuluāra augšas lēnām sāk slīdēt sniegs Par laimi mums tas neizraisa lielāku sniega masu kustību kas savukārt varētu izraisīt lavīnu Jānis ātri šķērso atlikušo kuluāra daļu un mēs turpinām ceļu uz Refuge de Tete Rousse Saulriets no Refuge de Tete Rousse šī bilde skatāma arī atsevišķā lapā liela Plkst 17 00 esam zem jumta Sākam gatavot vakariņas Par šo smago dienu mums tiek arī sava veida apbalvojums fantastisks saulriets Es protams tos brīžus iemūžinu ar savu fotokameru Līdzīgi kā iepriekšējā vakarā ierīkoju migu no segām Lai arī mums neizdevās uzkāpt virsotnē esam ļoti gandarīti par paveikto Galvenais ir iegūtā pieredze 28 01 2009 Trešdiena Nakts pagāja daudz labākos apstākļos kā iepriekšējā jo nebija jāguļ visu laiku kamoliņā un miegam tika atvēlēts paprāvs laika sprīdis Ceļamies plkst 6 00 un gatavojam brokastis Ātri paēdam un sapakojam mantas Nolemjam ka šeit atstāsim visu neapēsto pārtiku un neizmantoto gāzi jo lejā mums vēl ir paprāvas rezerves Gan jau kādam tas noderēs Plkst 8 00 sākam kāpšanu lejā Pārvaram bīstamākās vietas un jau pēc trīs stundām esam Le Nid d Aigle Neviens mūsu prombūtnes laikā te nav bijis ja nu vienīgi kalnu kazas Gatavojam pamatīgas pusdienas un bez steigas kravājam mantas lielajās mugursomās Plkst 13 15 esam gatavi turpināt ceļu lejā Sākumā pa bīstamāko posmu ejam ar dzelkšņiem bet līdz ko sasniedzām Col du Mt Lachat 2077 m vjl velkam sniega kurpes Nedaudz pirms plkst 15 00 nonākam civilizācijā Ar pacēlāju nobraucam uz Les Houches un gaidām autobusu lai dotos uz Šamonī Garām iet simpātiska francūziete un vērīgi noskatās uz mums atceramies ka šī jaunkundze mums pārdeva biļetes uz pacēlāju Jā gan astoņas dienas pagājušas kopš tā laika Autobuss ir klāt un varam doties tālāk Pieturu daudz un svešā vidē grūti orientēties kā rezultātā izkāpjam stipri par ātru Bet uzrodas izpalīdzīgi vietējie pensionāri kas ne tikai palīdz noteikt atrašanās vietu bet pat beigās ar savu privāto auto mūs aizved uz mūsu plānoto apmešanās vietu

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1462 (2016-02-13)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-12-13