archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » A » ADVENTURERACE.LV

Total: 1183

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • adventurerace.lv
    pilnīgi ne pa tēmu spams tie tiek dzēsti Tas ka mēs atrodamies dažādu vadu galos un savus ziņojumus neparakstam vai parakstam ar dažādiem vārdiem bet IP paliek nenozīmē ka šeit var gāzt iekšā visu kas vien pagadās Vajadzētu tā kā nedaudz cienīt citus diskutētājus un viņu laiku kas tiek veltīts vienu otru reizi pilnīgi liekiem ierakstiem Ja šāda kārtība Tevi neapmierina dodies uz citām publisku diskusiju vietām kas ir demokrātiskākas un kurās publika izprot Tavu smalko un pieklājīgo humora izjūtu Autors p p a 16 11 2006 10 58 56 Kur paliek komentāri cenzūra kā delfos Autors Ontūns 16 11 2006 10 39 12 VeiXmi Laba ceļa vēlējumi visiem kas šodien spītējot visām izmaiņām un problēmām dodas uz Maroku Gaidīsim atpakaļ Latvijā Gan jau piedzīvojumi un arī stāsti bildes neizpaliks Autors p p a 15 11 2006 13 54 48 Lai arī kā bet gandrīz visi kas sākotnēji posās lidojumam uz Marakešu ir atraduši sev sapņu galapunktus novembra ceļojumam Ar to arī apsveicu Mērķi katram savi Atliek tikai patrenēties to sasniegšanai VeiXmi Autors Kristaps www adventurerace lv 30 10 2006 10 05 43 Lidsabiedrību streiki Uj kādus 2 mēnešus atpakaļ Iberia streikoja un atstāja lidostās visu kā ir un aizgāja streikot Bagāža palika pusceļā lidmašīnas uz skrejceļiem Tā dažas dienas pagāja bardakā Savukārt Finnair tagad Somijā cenšas nestrādāt Autors Pingvinčix 27 10 2006 10 17 27 Veel viena jauka zina Nepatīkams pārsteigums pagājušajā nedēļā sagaidīja simtiem Ryanair pasažieru kuri plānoja no Lielbritānijas lidot uz Spāniju kopumā 40 reisiem tika atteikts pieņemt bagāžā nododamās somas Spānijā notika lidostas krāvēju streiks tāpēc lēto izmaksu īru aviosabiedrība apņēmās vest pasažierus tikai ar rokas bagāžu Autors Jancis 27 10 2006 10 11 24 Par Latvijas riteņbraucēju grupu Marokā Info saņemta no Maijas Škenderskas Pagaidam ir tikai ceriba ka 31 10 tiekam uz Londonu mums

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=435 (2016-02-13)
    Open archived version from archive


  • adventurerace.lv
    1 2 3 4 5 PB170002 JPG 51 1 Kb PB170003 JPG 65 38 Kb PB170004 JPG 43 13 Kb PB170005 JPG 79 44 Kb PB180006 JPG 85 05 Kb PB180007 JPG 75 92 Kb PB180008 JPG 88 22 Kb PB180011 JPG 73 85 Kb PB180013 JPG 72 37 Kb PB180014 JPG 56 87 Kb PB180018 JPG 57 72 Kb PB180019 JPG 66 8 Kb PB180020 JPG 78 77 Kb

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=529 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    39 04 kapec neienacam ciemos gruti 2 vardos pateikt laikam naksies pagaidit celojuma aprakstu jau rakstam driz buus Autors gasha 05 12 2006 16 48 46 Varējat iebraukt ciemos uz vakariņām Pakāpāt arī Autors Ilze K 05 12 2006 16 44 30 Vieta Ta vieta piesaistiija uzreiz Pa celjam no Marokas izlemaam iebraukt jo bija noireta mashiina Taa varetu but patikama atputa no pelecigaas Latvijas garos ziemas vakaros Autors gasha 05 12 2006 16 30 46 El Chorro Patiešām bija sajūta ka ciematā dzīvo kāpēji un vēl daži Tās bija lieliskas brīvdienas lieliskā kompānijā Arī sava veida lēciens nezināmajā kad pašai jāpieņem lēmums ko varu ko nevaru Nu jau aizvien skaidrāk zinu ka inventāru nepārdošu un mēģināšu vēl un vēl Upes kanjons ir lieliska iespēja trakajiem Daudzi no satiktajiem tur brauc jau gadiem Bet vislabāk tur jūtas kalnu kazas tās uz mums no augšas paskatoties pēc brīža smuki nonāca pa baisi vertikālu un diezgan gludu sienu uz leju Ir uz ko tiekties Autors Ieva 05 12 2006 16 02 16 el chorro Vieta kur vilciens pietur 2x nedēļā Vieta kur katrs otrais bet biežāk arī pirmais pretimnācējs ir kāpējs Vieta kur katrs kaapeejs var atrast savu maršrutu vai arī netrast to kuru gribēja atrast Vieta kur decembrī spīd saule Autors tuss 05 12 2006 15 26 57 El Chorro Paldies Bija labi Ir jaunas emocijas jauni iespaidi un derīga pieredze kā nekā tas bija pirmais patstāvīgais klinšu brauciens Kāpām viegli savu iesācēju spēju robežās baudījām klintis sauli un protams arī vīnu Visā visumā El Chorro ir super vieta īsta paradize nopietniem kāpējiem Vienas vienīgas klintis ar milzīgu maršrutu izvēli un dažādību Sīkāks apraksts top Un tad jau jākaļ jauni plāni Autors Ilze K 05 12 2006 15 21 40 Sveicieni ar atgriešanos Sveicieni visiem kas nupat atgriezās Latvijā no kāpšanas

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=437 (2016-02-13)
    Open archived version from archive


  • adventurerace.lv
    tik vienkārši kā liekas Sviedriem noplūduši klunkurējam pa akmeņaino ceļu augšup Labi ka vismaz paraplānus franči uzveda augšā ar mašīnu Virs galvas skaistas zvaigznes kaut arī neierastās vietās Lielie greizie rati virs paša horizonta un mēness dilst no apakšpuses 5 diena jeb Likteņa pirksts Nolemjam braukt uz Tiznītu pastaigāt pa tirgu un pilsētu Viesnīcas džips mūs aizved līdz šosejai kur gaidām autobusu Vispār diezgan eksotiski gulšņāt putekļos pie tukšas šosejas tuksneša vidū Gaidot autobusu novērojām vietējo tantuku kura ar garu stibu dzen aitu bariņu tai pat laikā uz galvas nesot spaini Pēkšņi mums atkārās apakšžokļi spainis bija pavisam pilns ar ūdeni No malas izskatījās pavisam vienkārši bet nolēmām to nepārbaudīt praksē Piebrauc autobuss un mēs priecīgi skrienam klāt bet kā rādās arī te nekas nav tik vienkārši konduktors laipni paziņo ka ir tikai viena brīva vieta kaut arī autobuss tukšāks kā tramvaji Rīgā Palaižam kādu vietējo sievieti un paliekam tukšas šosejas vidū Ir doma braukt ar autobusu pretējā virzienā lai galapunktā tiekam brīvajās vietās bet kamēr domājam arī tas autobuss aizbrauc Garastāvoklis atšķirībā no tuksneša gaisa temperatūras ir zem nulles Mēģinu stopēt reizi pusstundā braucošās mašīnas Nostopēju melnu busiņu kura vadītājam stāstu par vajadzību tikt Tiznītā Viens no braucējiem man par brīnumu izkāpj paiet man garām un sauc Hello Aldis Hello Alex Esam glābti Izrādās ka tas ir Filips un Abdula kuri strādāja pie Fransua kad mūsējie tur mitinājās pagājušo reizi Guļam busiņā uz grīdas un braucam uz Tiznītu Filips stāsta ka zinot lidojamas vietas citur bet neesot laika mūs aizvest jo iekārto savu viesnīcu un pēc 2 nedēļām jau brauc pirmie viesi Tiznītā klīstam pa tirgiem un Saša kā vienmēr iekrīt dārglietu tirgotāju draudzīgajos apskāvienos Es pa to laiku stāvu pie kāda homeopāta kurš gatavo zāles drupinot krabju kājas neredzētas zālītes šķipsniņu čūskas ādas un iguānas kaulu Man šī nodarbe liekas jo interesanta un saprotamies bez vārdiem jo valodas ir pārāk svešas Man parāda dažādus dāmu skaistumkopšanas līdzekļus kā ar melna akmeņa palīdzību krāso skropstas un fosila dzīvnieka kaļķa skeletu balina zobus un tīra sudrabu Vīrs iedod man paspēlēties dzīvu hameleonu par ko esmu pilnīgā sajūsmā Pavīd doma hameleonu nopirkt bet saprotu ka Latvijas ziemā aptrūksies mušas barībai Pa to laiku atrodas Aleksandrs ar patukšu maku bet pamatīgu sudraba ķēdi kaklā Pilsētas centrā satiekam mūsu taksistu kurš pārvadā pus kišlaku savā mašīnā un vienojamies par braukšanu atpakaļ Atceļā iebraucam Filipa jaunajā viesnīcā kas rādās loti jauka taču no sarunām par vešanu uz kalniem Filips delikāti izvairās 6 diena jeb Āfrikas lielākais extreem Nākamajā rītā bēdīgi ēdam pēdējās brokastis un taisāmies uz Agadiru lai atlikušās dienas pulētu pilsētas noputējušas ielas Aleksandrs tomēr nezaudē cerību un dodas pie Filipa vest diplomātiskās sarunas Mēs smagu sirdi kravājam mantas kad pavisam satraukts pagalmā iesoļo mūsu diplomāts Pēc stundas esot jābūt uz ceļa ar mantām un Filips ar Abdulu piekrituši mūs vest uz kalniem lidot Jessss Saša mūs reāli izručījis Ātri norēķināmies par viesnīcas izmantošanu un rikšojam līdz ceļam Sametam mantas busiņa kulbā un iekārtojamies uz grīdas jo krēslu nav Filips izrādās pieredzējis motobraucējs un braukšana uz 4 riteņiem viņam liekas bērnu spēle Braucot pa kalnu serpentīnu viņš stūrē ar ceļgalu pagriezies pret mums jautri pļāpā un pa brīžam uzmetis skatu ceļam ar abām rokām darbojas ap savu kāsīti Mums no tāda skata aukstas kājas bet atliek tikai paļauties Vēlāk diskutējām par to ko viņš smēķēja bet mūsu zināšanas narkotiskajās vielās izrādījās ļoti vājas un tā pie atbildes netikām Filips atved mūs pie kāda kalna bļodveidīgas nogāzes Starta vieta ir vairāk kā neapskaužama Neliels puslīdz gluds laukums nosēts ar naža asuma akmeņiem un lidošanas virzienā jāskrien starp kārtīgiem klintsbluķiem Abdula izritina spārnu ekselenti paceļas izlido pāris lokus un ar putna vieglumu nosēžas uz starta Pirmo laižam Ivaru Viņš startē pārliecināti un sāk sērfot termodinamikā bet vējš noplok un es viņu vairs aiz stāvās kantes neredzu Pēc brīža izrādās ka Ivars ticis iekritienā un nosēdināts turpat pārdesmit soļu zem mums uz pamatīgiem klintsbluķiem Filips palīdz viņam uzkāpt atpakaļ un startēju es Brīdi lidinos gar nogāzi un arī mani sēdina lejā Vēl brītiņu priecēju acis par mežacūku ģimeni kura rikšo zem manis Pagriežos uz alternatīvās nolaišanās vietu un secinu ka ir baigās ziepes Esmu starp diviem kalniem kuriem stāvas malas un apakšā starp istabas lieluma klintsbluķiem aug ērkšķaini krūmi Jūtu ka varu nepārvilkt pāri un izvēlos kalnu pa labi jo uz tā nogāzes iespējams varētu nosēsties bez sevišķi lieliem zaudējumiem Tomēr aizvelku līdz līdzenumam bet ne līdz piezemēšanās placim Apakšā ir ciemats skola un asi krūmi starp kuriem ir tieši spārna platuma laukumiņi Saloku ausis paraplāna sānmalas kā rezultātā samazinās nesošais laukums un ātrāk zūd augstums lai tiktu lejā pirms meža Purina pamatīgi Pēdējā brīdī mani pamet sāņus un laižos tieši kokā Ātri atlaižu ausis un iztaisu S veidīgu manevru lai tiktu sāņus atkal ķeru ausis pie pašas zemes atlaižu un bremzēju Spārns iekrīt nelielā ērkšķu pudurā bet es izbaudu kā trīc rokas asinīs pamatīga adrenalīna deva Taču nu jau sāku pierast nekas nav tik vienkārši kā izskatās Līdz ar manu nolaišanos bet varbūt tas ir pietiekams iemesls skolā beidzas mācības un manā virzienā skrien bērnu bars Viņi visi lēkā apkārt ķeras pie drēbēm ņem saulesbrilles rāciju ķiveri cimdus un plēšas savā starpā jo katrs grib izskatīties kā pilots Es kliedzu rācijā lai brauc man pakaļ jo jūtu ja inventārs un es šito ilgi neizturēs Taču nēģerēnu bars pārkliedz manu balsi un atbildi rācijā Tā es ciešu ārprātīgu troksni cenšoties nepazaudēt inventāru un gaidu kad mani savāks Pēc pus stundas ar prieku redzu ka Alda spārns tuvojas ielejai Nosēžas Aldis un drīz arī Ivars Lai nedaudz atpūstos kūdu bērnu baru ka re kur vēl ir ēsma Daļa noreaģē un aizskrien pie jaunajiem upuriem Ivaram ir asiņojošs elkonis un kāja jo viņš savu varoņdarbu nosēšanās klintsbluķos ir atkārtojis vēlreiz turklāt otro reizi papildinājis ar ripošanu pa klintīm Lai daļēji apklusinātu baru mēs ar Ivaru dziedam Div dūjiņas kas morāli palīdz vairāk mums pašiem jo tagad aurojam visi tikai katrs savā mēlē Nolaižas Abdula un sāk runāt ar bērniem Mums par brīnumu viņi daļēji apklust un klausās ko

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=471 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    visām delikatesēm no Latvijas Vakariņās tiek servēts mongoļu šņabis un tarbagans Latvijas nēģi un marinētas baravikas Saņemam vēstules un mazas dāvaniņas no radiem un draugiem Laime pilnībā Līdz četriem rītā plānojam maršrutu BAYANHONGOR ORUG NUUR EZERS 08 09 2006 Nobraukti 150 km Džipā tiek novietotas mūsu lielās smagās somas līdz ar to mums parādās sajūta ka pieauguši spārni Arī laika apstākļi palikuši labāki temperatūra turas ap 20 un pie debesīm neviena mākoņa Uz priekšu gan diez kā neiet jo operatoriem jāveic filmēšana Braucam pa Rietumgobi akmeņaino tuksnesi ezera virzienā līdz pietuvojamies kalnu grēdai un apvidum kuru 1957 gadā skārusi 10 baļļu spēcīga zemestrīce Vietējie atceras un stāsta ka četras dienas zeme ar debesīm griezusies kopā un bijis tāds putekļu mākonis ka metra attālumā nav varēts neko ieraudzīt Kalnu āži nākuši no kalniem un pievienojušies mājlopu ganāmpulkiem Ezeram gan pietuvoties nav iespējams jo krasti ir purvaini un krūmāju ieskauti Iekārtojam nometni ar saksauliem apaugušā tuksnesī un vakarā vērojam pilnmēness eleganto iznācienu ORUG NUUR EZERS SHANDUN THAL KANJONS 09 09 2006 Nobraukti 150 km Nākamais pieturas punkts ir Cagaan Agui ala kuras atrašanai lai arī mums ir zināmas koordinātes jāpieliek īpašas pūles Tomēr tā kā apkārtne šajā kalnu Gobi apvidū ir īpaši skaista un arī braukšana pa akmeņainajiem pauguriem sagādā vien prieku tad īpaši nestresojam Kā izrādās arī mūsu džipa šoferītis mongolis vārdā Buho arī ne vien nerunā nevienā valodā izņemot dzimto bet arī neorientējas apvidū uz ko pirms tam bijām cerējuši Laiks pa dienu karsts Beidzot ap pusdienas laiku vienā no kalnu masīviem atrodam to alu Tā ir daudz mazāka nekā pirmā kuru apmeklējām un arī zīmējumus atrast nav iespējams lai gan pēc nostāstiem tie šeit esot Ala ievērojama ar to ka trīsdesmitajos gados kad Mongolijā sākušās komunistu represijas tajā vairākus gadus slēpies un dzīvojis kāds slavens budistu mūks Pa ceļam uz apdzīvoto vietu Bayanlig kur mums ieplānota ūdens un degvielas iegāde pirms došanās Gobi centrālajā daļā nejauši uzduramies vienam no kalnu kanjoniem kurš var mēroties skaistumā arī ar saviem Amerikas brāļiem Ap septiņiem vakarā kad esam jau uzņēmuši kursu Nemegetinas veidojuma virzienā kur ieplānota dinozauru fosiliju apskate Jankam uzbliež priekšējā riepa Tas notiek brīdī kad braucam caur mazāku bet ne mazāk skaistu kanjonu Turpat arī paliekam Skati kā amerikāņu filmās par indiāņiem Atbilstoši situācijai nolemjam pēc vakariņām taisīt ar laptopa palīdzību kino vakaru šovakar piedāvājumā Džima Džarmuša Dead Man ar Džoniju Depu galvenajā lomā Labāku vietu šīs filmas skatīšanai grūti iedomāties Indiāņu vietā pie mums ar ižiņu piebrauc vietējie mongoļi Labu brīdi viņi lēkā ap laptopu un močiem pārsteigumā ik pa brīdim noelšoties ir labi redzams ka tādus brīnumus tie redz pirmo reizi Vēlāk notiek tējas dzeršana un tabakas apmaiņa Miera pīpes vietā tiek piedāvāta prīmiņa bet materiālam šajā brīdī nav nozīmes SHANDUN THAL KANJONS NEMEGETINAS VEIDOJUMS 10 09 2006 Nobraukti 220 km Maksimam pa nakti licies ka ap telti klīdušas būtnes ar dīvainām balsīm un puisis ir nopietni satraucies Mēs sākam ka uztraukumam nav pamata vai tieši otrādi pamats ir jo atrodamies Gobi un ar gariem šeit jārēķinās Iebraucam ciematā Bayanlig kur kannas tiek uzpildītas ar degvielu un ūdeni pirms tuksnešainās teritorijas jo apdzīvotas vietas nav paredzamas Parādās smilšu joslas caur kurām jābrauc ar pilnu gāzi pretējā gadījumā smagais mocis momentā ierokas smiltīs Janka jūtas kā zivs ūdenī man iet smagi Rokas pēc stundas ir pilnīgi nodzītas un jāpriecājas par katru posmu kur sākas akmeņi Džipā iekrāmētas smagas somas un tas jāatzīst ir vislielākais labums Ar pilnu ekipējumu izbraukt šo posmu domājam būtu praktiski neiespējami Lēnām tuvojamies Nemegetinas veidojumam kur atrodamas lielākās pasaulē dinozauru fosiliju atradnes Mūsu šoferītis Buho ir pagalam pazudis tulkojumā domā ka mēs neesam normāli jo kā viņš iztēlojas meklējam dzīvus dinozaurus un vairakkārt uzsver ka tos šeit nesastapsim NEMEGETINAS VEIDOJUMS GURVANTES 11 09 2006 Nobraukti 170 km 1946 gadā krievu paleontologu ekspedīcija atklāja šajā vietā bagātīgas dinozauru fosiliju atradnes tās laikā zinātniekiem izdevās atrakt pilnīgi veselu zaurolofu 5 metru augstumā Pēc aculiecinieku stāstītā vēl pavisam nesen varēja šeit ieraudzīt no zemes atsegtus gigantiskus kaulus un olas 10 30 cm diametrā Tagad tā gluži vairs nav jo vietējiem tas kādu laiku bijis ienesīgs rūpals kaulus un olas realizējot tūristiem Ulanbatoras un Dalandzadgadas melnajā tirgū Tomēr iegūtās informācijas ieintriģēti visi no rīta izklīstam meklējumos pa sarkanīgiem smilšainiem kanjoniem Pēc stundas nākas konstatēt ka vienīgais atradums ir āža galvaskauss kuram nabadziņam varenpriecīgs Sandris Jūra neliek mieru ar fotokameru Tālākais ceļš līdz Gurvantes izrādās fiziski grūtākais līdz šim maršrutā Pēc pirmā kritiena kad priekšējais ritenis tiek izrauts no špūres vēl nav ne vainas taču pēc nākamā labā potīte tiek izmežģīta Tomēr tas ir labākais kas varēja notikt ja nebūtu motobotas viss varētu būt bijis savādāk GURVANTES BAYANDALAY 12 09 2006 Nobraukti 240 km Pēc vakardienas urīna kompresēm kāja jūtas stipri labāk un varam kustēties tālāk Laiks turas ideāls silts un saulains Puišiem džipā kratīties ir jau piegriezies un visi gaida labāku ceļu bet tas tik drīz nav paredzams Ar moci braucot 70 procentus laika ir jāpavada kājās stāvot Pirms atrodam kempingu kur pa nakti ir iespēja palikt jurtās un ir pat pieejams siltais ūdens Jankam trešo reizi uzbliež priekšējā riepa BAYANDALAY MANDAH 13 09 2006 Nobraukti 370 km Pēc vakardienas apspriedes nolemjam turēties kopā līdz Saišandai kur mēs tālāk aizbrauksim Ķīnas virzienā bet čaļi atgriezīsies Ulanbatorā Vakar pēc rūpīgākas tehnikas apskates atklājusies vēl viena problēma par ātru tika saslavētas Touratech alumīnija sānu kastes pie augšējiem kronšteiniem parādījušās smukas plaisas Steidzami jāmeklē serviss un kastes virsmai plaisu vietā jākniedē pa virsu stiprinājumi Ap divpadsmitiem iebraucam Mongolijas dienvidu lielākajā pilsētā Dalandzadgad kura gan ne ar ko neatšķiras no pārējām Tālāk ceļš paliek nedaudz labāks un var mēģināt vidējo ātrumu noturēt ap 50 km stundā Kalni lēnām atkāpjas un parādās akmeņainais tuksnesis Vairākas reizes nomaldamies arī ar visu GPS bet jebkurā gadījumā bez navigācijas pa Mongoliju pārvietoties ir neiespējami Ap astoņiem vakarā metam mieru un ceļam savas jurtas Austrumgobi tuksneša plašumos MANDAH SAISHAND 14 09 2006 Nobraukti 280 km Lidojam 100 120 km h Ceļš to pieļauj esam iebraukuši apvidū kurš atgādina sālsezerus Neviena krūma neviena zaļuma cik vien tālu sniedzas skats apkārt viens vienīgs tukšums Tomēr kad iebraucam Saišandā gribas nolekt no moča un bučot asfaltu jo bezceļi ir tā kā uz brīdi piegriezušies Atrodam viesnīcu kurā numuru durvis nav aizslēdzamas slēdzeņu vietā rēgojas tukši caurumi Nekas cilvēkiem ir jāuzticas Apsēžamies uz viesnīcas kāpnēm atpogājam aliņus un iesitam viens otram plaukstās Gobi ir šķērsots un sajūta ir baigi foršā Pēc pāris stundām ir klāt arī mūsu komanda Džipam sarauta lupatās riepa bet arī rezerves ritenis nav daudz labāks tam ārpusē caurums aizklāts ar ielāpu Kā viņi aizbrauks līdz Ulanbatorai nezinu Lēnām piezogas satraukums iedomājoties par to ka rīt būs jāšķērso Ķīnas robeža Vakar zvanot uz tūrisma aģentūru kura palīdzēja ar džipa nomu meitenes vēlreiz apstiprināja ka ar transporta līdzekli iebraukt Ķīnā nav iespējams Protams līdzīga informācija bija jau pirms izbraukšanas tomēr izlēmām paļauties uz veiksmi un ATA karneti ar kuru tīri teorētiski nevajadzētu būt problēmām SAISHAND ERENHOT MONGOLIJAS ĶĪNAS ROBEŽA 15 09 2006 Nobraukti 250 km Pētot Mongolijas kartes nezin kāpēc savā prātā biju iedomājies ka galvenais maģistrālais ceļš kurš savieno Krieviju Mongoliju un Ķīnu un pa kuru mums paredzēts nobraukt pēdējos kilometrus savā maršrutā pa šo zemi būs asfaltēts Bijām pat izrēķinājuši laiku kurā šo posmu šķērsosim apmēram trīs stundas Kad pāris dienas atpakaļ šoferītis Buho klāstīja ka ceļa tur nav atklāti runājot neticēju Izrādījās taisnība Nē vēl vairāk labi ka Jānis nebija jau iepakojis somā GPS jo ar to jau bija jāsāk strādāt pāris kilometrus no pilsētas Vēlreiz izklājam Mongolijas ceļu karti kur skaidri un gaiši ir norādīts ka braucam pa galveno maģistrālo ceļu kurš savieno galvaspilsētas Ulanbatoru ar 800 000 iedzīvotājiem un Pekinu ar 12 miljoniem Neticami Par orientieri ņemam dzelzceļa līniju kura atšķirībā no ceļa ir reāla Pēc apmēram 50 km parādās pirmais transporta līdzeklis mūsu ceļā pārkrauts kamazs kurš bīstami žvangājas uz nelīdzenās nosacītā ceļa virsmas Apstādinām to un vēlreiz saņemam apstiprinājumu ka braucam pareizi Brīžiem pārņem sajūta ka šis ceļš nekad nebeigsies Beidzot pēc piecu stundu cīņas tālumā parādās robežpilsētas Zamiin Uud aprises Izbrīnu rada pārsteidzoši labas kvalitātes asfalts kurš parādās uzreiz pie iebraukšanas pilsētelē Uzreiz braucam robežas virzienā un arī te mūs sagaida pārsteigums mūsdienīgs kapitāli uzbūvēts robežkontroles punkts un tālumā tāds pats muitas termināls Aiz dzeloņstieplēm un perimetra līnijas atrodas Ķīna Te nu tā ir Mongolijas pusē rindas nav robežsargs paņem mūsu pases un pa rāciju kā var noprast ziņo kādam par mums Tālāk ar dažiem lauzītiem krievu un angļu vārdiem liek mums saprast ka ar motocikliem iebraukt robežpunktā aizliegts Nobraucam turpat malā novelkam motobotas un jakas svelme ir pamatīga apsēžamies uz ceļa un sākam štukot ko darīt tālāk Pamazām ap mums izveidojas tusiņš un pēc apmēram stundas jau ir uzradušies mongoļu draugi viens no tiem vārdā Ganzo runā arī ļoti labi angliski Vēl pēc brīža jau ir skaidrs ka mūs sagaida nopietnas problēmas pat izbraucot no Mongolijas Var noprast ka mongoļu robežsargi ir labi informēti par ķīniešu nostāju attiecībā uz ārzemniekiem ar transporta līdzekļiem un negrib ķēpāties labi zinot ka Ķīnas puse tāpat bez pavadoņa un speciālās atļaujas iekšā mūs neielaidīs Robežpunkts gan mongoļu gan Ķīnas pusē strādā līdz septiņiem vakarā un tas nozīmē ka laika palicis pavisam maz Uz to brīdi ar Ganzo palīdzību ir izdevies jau arī atrast vietējo mafijas darboni kuram ir kontakts ar robežsargiem Tiek nosaukta summa 300 par mūsu izvešanu caur mongoļu robežpunktu uzreiz gan arī brīdinot ka ar ķīniešiem mums tālāk jācīnās pašiem Saprotam ka kaulēties nav jēgas jo tiek iesaistīti diezgan daudzi cilvēki Robežsargu uazikam tiek ieslēgtas bākugunis un tā pavadībā iebraucam mongoļu terminālā Tur viss notiek zibenīgā ātrumā darbonis ar mūsu pasēm un dokumentiem pats visu sakārto mums tik atliek noraudzīties no malas un atcerēties Lazdiņu laikus Paliec sveika Mongolija Ķīnas termināls ir vēl iespaidīgāks par mongoļu un no attāluma atgādina ziemas pili Piebraucot pie augstajiem dzelzs vārtiem gaiši zaļā formā ar sarkanām uzšuvēm ģērbies policists mūs nodzen malā un liek gaidīt No apkārt stāvošajiem autobusiem izveļas ķīniešu bari un sakrīt mums apkārt Sēžam uz močiem un bezpalīdzīgi noraugāmies kā apmēram trīsdesmit interesenti rausta knibina močus somas un arī mūs Pēc brīža pienāk tāds kā no amerikāņu filmām par Vjetnamu draudīga izskata zaļš oficieris un liek uzrādīt dokumentus Pases viņu neinteresē var saprast tikai vienu vārdu permission Izvelku savu dokumentu mapi ar visiem ielūgumiem ieteikuma vēstulēm un tulkotajām tiesībām Ātri tos pāršķirstījis viņš krata noraidoši galvu un kaut ko ķīniešu valodā murmina Izvelku ATA karneti nekādas izmaiņas Tad draudīgi paceļot balsi viņš ar rāciju norāda Mongolijas virzienā un uzbļauj Back to Mongolia Kad lūdzam pieaicināt tulku viņš paliek vēl niknāks un no izkliegto vārdu arsenāla noprotam ka tūlīt tiks atņemtas pases un anulētas vīzas Atmosfēra vareni draudīga jo pa to laiku mūs ir aplenkuši vēl kādi pieci zaļie Saprotam ka nav variantu un pagriežamies Mongolijas virzienā Tālāk kā paredzam sekos vēl viena problēma mūsu Mongoļu vīza ir slēgta un atpakaļ valstī teorētiski atgriezties nav iespējams Tomēr nav tik traki jo mongoļu robežsargu apakšpulkvedis labi runā krieviski un līdzjūtīgi nosaka ka bija jau paredzējis tādu iznākumu pie ķīniešiem Viņš anulē izbraukšanas zīmogus un mēs atgriežamies Mongolijā Sameklējuši netālu no robežas viesnīcu ap deviņiem vakarā beidzot tiekam pie brokastīm un noturam kara apspriedi rītdienai ZAMIIN UUD 16 09 2006 Atverot no rīta acis pirmajā mirklī gribas cerēt ka vakardienas notikumi būs vien nosapņots ļauns murgs Nekā mums jābūt reālistiem un kā kubiešu revolucionāriem jāsapņo par neiespējamo No viesnīcas loga redzama norobežojošā perimetra līnija un pagaidām neviesmīlīgās zemes tuksnešainie plašumi Atmiņā atgriežas epizodes no Deivida Bola romāna Ķīnas vilinājums ja kāds grib meklēt piedzīvojumus Ķīnā tad to noteikti iesaku izlasīt Priekšā neveiksmīgi trāpījušās divas brīvdienas un tas nozīmē ka neko vairāk par informācijas ievākšanu nevaram iesākt Brokastīs iepazīstamies ar pie blakus galdiņa sēdošajām muitniecēm uniformās Meitenes ļoti atsaucīgas jo ir iespēja izmantot praksē angļu valodu kuru mācījušās augstskolā Viņas jau ir informētas par mūsu vakardienas pārbraucienu apsola uzzināt ko vairāk un palīdzēt Ierodas Ganzo un arī viņš ir pārliecināts ka būs kāds risinājums Ganzo ir studējis Anglijā šobrīd nodarbojas ar zelta atradņu apsaimniekošanu un šeit jau trešo dienu gaida savu Somijas draugu ar kuru kopā studējuši un kurš ir ceļā no Pekinas uz Ulanbatoru No soma nav ne vēsts bet Ganzo gaidīs Ap pusdienlaiku uzrodas vakardienas darbonis vārdā Bahbaator un ieminas ka varētu ar saviem Ķīnas kolēģiem organizēt mums zaļo koridoru Jautā vai esam gatavi maksāt Atbildam ka varam runāt jautājums ir par summām Pēc brīža var just ka sākusies aktīva darbība Labi ka ir Ganzo jo darbonis nerunā ne vārda angliski Visi jautājumi par maršrutu caur Ķīnu mūsu dokumentiem izklausās diezgan loģiski Ganzo telefons kādu stundu strādā kā Ņujorkas biržā ap pieciem pēcpusdienā atbrauc Bahbaators un ir gatavs runāt par cipariem Runa ir par 1000 Apspriežamies Izklausās maz jo labi zinām kādas summas mums pirms brauciena sauca Ķīnas tūrisma aģentūras Par visu dokumentu sagatavošanu saskaņošanu atļauju saņemšanu šķērsojot attiecīgās provinces gida pavadībā bija jārēķinās ar apmēram 10 000 No otras puses viņam jau var nebūt informācijas par tādām summām un vēl jau pastāv iespēja ka ir izdevies sameklēt Ķīnas muitas ierēdni kurš ir gatavs noformēt ATA karneti jo pirms tam Bahbaatoram tika iedotas visas mūsu dokumentu kopijas tai skaitā arī karnetes Arī pirmajā reizē kad bija jāšķērso Mongolijas robeža viņš tomēr savu darbu paveica godam Pieņemam lēmumu riskēt un šķiramies no pēdējās skaidrās naudas Rīt no rīta mums jābūt gatavībā braukt Vakarā Ganzo mongoļu draugam Amra kurš arī strādā muitā ir jubileja un mēs tiekam kā viņa paziņas ielūgti uz tusiņu karaoke bārā ZAMIIN UUD 17 09 2006 Jau agri no rīta sākas mandrāža gaidot starta zvanu braukšanai līdzīgi kā jaunībā pirms sacensībām Ap divpadsmitiem abi skatāmies uz telefonu tā it kā tā būtu ruletes bumbiņa kura lēkā pa iegriezto riteni un pēc mirkļa apstāsies un atnesīs nemērītu bagātību Neviens nezvana Nervi sasprindzināti līdz pēdējam labi ka Janka uz visu noraugās filozofiskā mierā un līdz ar to nomierinos arī es Ap diviem jau ir skaidrs ka šodien nekas nenotiks jo pat teorētiski nokārtot formalitātes uz abām robežām vairs nebūs laika Ap trijiem atskan zvans no Ganzo Ķīnas pusē it kā šodien nav darbā tā atbildīgā persona kura varētu pieņemt lēmumu Rīt viss būšot kartībā Vēlāk piezvana Amra un paziņo ka tikko redzējis ārzemnieku kurš ar moci iebraucis no Ķīnas Mongolijā Nesamies uz pilsētu cerībā to satikt Tas arī izdodas pie vienas no ēstuvēm atrodam austrieti ar BMW 650 Viņš jau ceļo trīs mēnešus un tāpat kā mēs divas nedēļas atpakaļ mēģinājis šķērsot šo robežu Viņam atšķirībā no mums nav pat izdevies izbraukt savā gaitā no Mongolijas Iekrāvis moci kravas mašīnā un ticis līdz Ķīnas muitai kur ar baigo skandālu mocis nokrauts ievietots muitas zonā Pats vairs nav varējis atgriezties Mongolijā vīzas dēļ tāpēc atstājis moci un ar autobusu braucis uz Pekinu atkal taisīt Mongolijas vīzu Par ķīniešiem izsakās ar trīsstāvīgajiem par Pekinu tāpat Viņš ir pilnīgi pārliecināts ka iekšā netiksim un vienīgais veids kā izbraukt caur Ķīnu pēc viņa domām būtu frahtējot smago mašīnu ar noblombētu konteineri Tagad domā atgriezties Ulanbatorā un pēc tam caur Krieviju atpakaļ Eiropā Tas viss neizklausās pārāk cerīgi ZAMIIN UUD 18 09 2006 Nobraukti 30 km Ap divpadsmitiem atskan zvans viss kartība ir jābrauc Somas mums ir kaujas gatavībā jau no vakardienas 20 minūšu laikā tās tiek nostiprinātas mēs sirsnīgi atvadāmies no saviem jaunajiem draugiem un cerības spārnos gāžam uz robežu Mongoļu robežsargi mums jau atdod godu kā veciem paziņām un pēc dažām minūtēm esam mongoļu terminālā Tur gan notiek pusdienas pārtraukums un nākas gaidīt Ganzo ir kopā ar mums un ik pa brīdim pienāk zvani no Bahbaatara par to ka viss sarunāts un problēmu nebūšot Ārā riktīga suta varētu būt kādi 30 grādi bet šobrīd tas mūs nesatrauc Kad pusdienas laiks jau gandrīz beidzies pēkšņi pienāk mongoļu robežsargu oficieris kurš arī jau pirms tam par mums bija informēts paņem pases un saka ka tikko saņēmis zvanu no ķīniešu kolēģiem par to ka operācija tiek atcelta un iekšā tomēr mēs nevarēsim tikt Par brīnumu pašiem mēs visu uztveram pilnīgā mierā Zvana satraucies stalkeris Bahbaators un saka ka visu līdz rītam sakārtošot Jau otro reizi ar anulētiem izbraukšanas zīmogiem atgriežamies Mongolijā Vakarā uzrodas stalkeris zaļais koridors neies cauri bet sarunājis Ķīnas pusē tūrisma aģentūru kura varētu uzņemties par mums garantijas Jautā cik esam gatavi maksāt mēs sakām lai paši nosauc cenu OK zvanīšot informēšot Mēs tikmēr sākam apdomāt citus variantus apzvanām internetā atrastas ķīniešu transporta kompānijas bet pilnīgi nevienā no tām ko sazvanījām neviens nevarēja atbildēt angliski neraugoties uz to ka apzināti izvelējāmies pašas lielākās ATA karnetes menedžeris misters Czo Pekinā apstiprināja ka problēmām nevajadzētu būt Sakām lai sazinās ar robežu un pasaka to tur viņš atbild ka tas nav iespējams jo muitas numuri ir slepeni un nav pieejami Forši Pa to laiku mongoļu draugi atraduši kanālus Ulanbatorā pie dzelzceļa priekšnieka kurš mutiski apsola palīdzēt nosūtīt kravas vagonā močus no Ulanbatoras līdz Pekinai Tātad jātiek līdz Ulanbatorai jo apzināmies ka te nekas visticamāk nenotiks Rīt vakarā ir vilciens bet lieta tāda ka kravas vagonā vietas precēm jau rezervētas nedēļu uz priekšu un vispār moči skaitās bīstama krava tā kā ķēpāties neviens negrib Te atkal palīdz Ganzo kurš pierunā dzelzceļa muitniekus rīt uzkraut močus Piezvana stalkeris un nosauc summu 3000 Nepiekrītam jo zinot cik sarežģīts ir oficiālais ceļš nav ticības ka lietas var sakārtot dažu dienu laikā Apzvanām kā rezerves variantu aviokompānijas un saņemam apstiprinājumu ka sliktākajā gadījumā būs iespēja nosūtīt motociklus no Ulanbatoras uz Pekinu ar cargo Tātad Ulanbatora ZAMIIN UUD ULANBATORA AR VILCIENU 19 09 2006 Pasākums moču iekraušanai vilcienā bija sižeta vērts Kā jau teicu brīvu vietu kravas vagonā nav plus lai izstāvētu rindu uz svariem bija tajā jāstājas jau sešos no rīta kopā ar ķīniešu kulēm maisiem mantu pakām mēbeļu kalniem un visādām citām eksportējamām precēm Mums pateicoties sakariem bija iespēja no tā izvairīties tikai lai tiktu bez rindas vagonā vajadzēja tik vien tāds sīkums uzcelt trīssimtkilogramīgos močus uz divus metrus augstas rampas Sākuma tas likās nereāli bet kad pieslēdzas kādi 15 mongoļu palīgi tehnika pacēlās gaisā un tika iepakota kravas vagonā starp pasaules labāko dizaineru brendiem Desmitos vakarā tā bija gatava startam galvaspilsētas virzienā Visa procedūra kopā ar pabalstiem muitniekiem izmaksā 200 Paši mēs iekārtojāmies ērtā un tīrā

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=442 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    un ātrumiem Vjangčaņā gan dažās vietās varēja noīrēt labi saglabājušos desmitgadīgus Yamaha un Honda enduro močus ar 250 cm³ dzinējiem Tas maksā padārgi toties var braukāt pa visu Laosu Tas ir ideāls variants lai divu nedēļu laikā iepazītos ar valsti un vēl iztrakotos ar moci pa kalniem Begpekeru iecienītajā Vang Vienga ieripojam pēcpusdienā Ciemats ir iekārtojies ar džungļiem noaugušu klinšainu kalnu piekājē pie straujas upes Atrodam vietu pašā upes krasta viesu māja ar interesantu nosaukumu The Elephant Crossing Hotel Ziloņu pārejas viesnīca Sarunājam laivu un laižam izmest likumu pa upi Vietā kur beidzas ciemats un upe piekļaujas stāvām klintīm vietējie no bambusiem ir izveidojuši konstrukciju ar kuras palīdzību ir iespējams lidināties striķī virs upes 50 metru rādiusā un tad ielekt tajā no apmēram 15 metru augstuma Pasākums arī neko nemaksā pieklājības pēc jāpaņem vien blakus uzslietajā barā pāris pudeles alus Jāatzīst sajūtas ir foršākas nekā lecot ar gumiju Jau piecos sāk krēslot un džonkas kapteinis lūdz mūs atrauties no foršā pasākuma lai līdz tumsai nokļūtu krastā Ciemata centrā dažās kafužās ir tāds savāds interjers no bambusiem un koka dēļiem sasistas lāvas kam pa virsu ir samesti matrači un spilveni lai vakariņas ieturot nodrošinātu maksimālu komfortu No sākuma tiek pasniegta parastā ēdienkarte nedaudz vēlāk uz galda paradās līdzīga bet ar nosaukumu special piedāvājumā haluciogēnās sēnes un zāle visos iespējamos veidos Sēnes var dabūt ari ieceptas picās Jautājam apkalpotājai vai var pagatavot picu kur sēnes būtu ieceptas kopā ar zāli viņa sāk smieties un saka ka būšot par traku VANG VIENG LUANGPRABANG 07 10 2006 Nobraukti 320 km Ir karsts un mitrs jābrīnās kā airētāji šo pasākumu vispār var izturēt Mēs iekārtojāmies upes malā lai pavērotu sacensības un lai arī esam sakrāmējuši apkārt lielos saulessargus ilgāk par stundu nespējam nosēdēt Ātrāk uz močiem tur būs glābiņš 50 km aiz ciemata sākas serpentīns un tas nebeidzas līdz pat Luangprabangai Reizēs kad apstājamies iepauzēt nokāpjot no moča ir stipri jāpiepūlas lai noietu taisni kā pēc karuseļa Toties asfalta kvalitāte ir laba un braukšana sagādā baudu Augstāk kalnos ceļa malā ik pēc pāris kilometriem parādās kalnu cilšu ciematiņi mazās būdiņas saslietas no bambusa un niedrēm un tikai paši turīgākie var atļauties tādas celt no koka Bērneļi skrien no būdām ārā un aktīvi mūs sveicina mājot ar rokām un pavadot ar izsaucieniem Braucot caur ciematiem jāsveicinās ir nemitīgi Laosas kalnus ziemeļos apdzīvo vairākas ciltis lielākās no tām ir Mungi Jao un Mjao Šo cilšu valoda atšķiras no oficiālās un protams atšķiras arī dzīvesveids kas vairāk līdzinās pirmatnējam vīrieši pa dienu kalnos medī putnus un citus dzīvniekus sievietes apstrādā rīsu un dārzeņu laukus kuri iestādīti ļoti stāvās kalnu nogāzes Katram ciemam lopi ir kopīgi Elektrības tajos protams nav tāpēc mitrajā klimatā uzglabāt gaļu nav iespējams tā nu katra cūciņa tiek brālīgi un ātri sadalīta Četrus gadus atpakaļ braucot pa šo pašu ceļu ar maršruta autobusu vienā no apstāšanās reizēm pavisam nejauši izdevās novērot šamaņa rituālu kur kā varēja noprast tika mierināts tikko nokautās cūkas gars Protams ir cerība ka atkal izdosies ko līdzīgu redzēt tāpēc diezgan bieži apstājamies un izslēdzam dzinējus lai varētu dzirdēt dīvainas un mistiskas skaņas kuras rituāla laikā nāk no šamaņa rīkles un ir dzirdamas no liela attāluma Lai ari kalnieši ar žestiem un mīmiku izrāda nepārprotamu laipnību tomēr ja apstājamies mēģinām tiem pietuvoties un komunicēt nekas nesanāk jo tie ātri vien nozūd savās būdās un uzmanīgi mūs vēro caur bambusa spraugām Tā nu laiks nemanot paskrien un kad simts kilometrus pirms Luangprabangas sāk krēslot pieliekam gāzi jo braukt šeit pa tumsu būtu pārāk ekstrēmi LUANGPRABANG 08 10 2006 Nobraukti 70 km Tieši šajā pilsētā Mekongas krasta četrus gadus atpakaļ dzima ideja par šo braucienu biju apņēmies atgriezties ar motociklu un te nu esam vajag tikai noticēt Gesthause kurā nakšņojam atrodas blakus lielajam templim un līdz ar saullēktu sākas aktīva mūku darbošanās un mantru skaitīšana Ar šīm savādajām skaņām arī ceļamies Atrodam kartē divus ūdenskritumus netālu no pilsētas un braucam tos meklēt Tad Kouang Si ir aprakstīts kā lielākais bet iespaidīgāks ar savām zaļi baltajām kaskādēm noteikti ir Tad Se tūristu pie pēdējā arī ir mazāk jo piekļūšana šeit sarežģītāka Laiks šodien ir īpaši sutīgs un tādā dienā neko labāku kā braukt ar moci un peldēties atsvaidzinošajā tīrajā kalnu upes ūdenī nevar vēlēties Vakarā pilsētā svētki iet vaļā pilnā sparā īpaši iecienīta ir visu veidu pirotehnika Uz šaurajām ar suvenīriem piekrautajām ieliņām petardes sprāgst vienā laidā Sajūta ir tāda kā poligonā atrodoties Pie tempļa tiek darināts simboliskais kuģis kurš tāpat kā daudzi citi mazāki tumsai iestājoties tiek nosēts ar degošām svecītēm un palaists pa Mekongas straumi Nu tāds svecīšu vakars dienvidu stilā Pilsētā ir tikai viens bārs kur pēc vienpadsmitiem vakarā var iedzert kādu glāzi un paklausīties mūziku Tā gan ir nekāda bet mugursomā līdzi ir paķērušies arī mūsējie diski Lai iesper zibens gaudo suns tagad skan arī Luangprabangā Izskatās gan ka par Prāta Vētru priecājamies vienīgi mēs Ok izvelkam Polu Saimonu no sava arsenāla bez izmaiņām Kā mūzika patīk Janka uzdod jautājumu blakus sēdošajai begpekerei šī rausta plecus Es labāk Šakiru klausos LUANGPRABANG NONG KHIAW 09 10 2006 Nobraukti 160 km Līst lietus gāž kā no spaiņiem Ap divpadsmitiem nedaudz pierimst tad arī braucam ārā Degviela šeit ir dārgāka nekā Taizemē un arī sliktākas kvalitātes Normāli benzīntanki atrodami tikai lielajās pilsētās Visur citur stāv novietota divsimtlitrīgā muca uz tās uzstādīts rokas pumpis un stikla burka ar mērvienībām Vienmēr tikai divas krāsas koši sarkanā 90 markas benzīns dzeltenā krāsā dīzeļdegviela Nezinātājs var sajaukt ar sulām jo līdzīgs aparāts manā bērnībā bija uzstādīts katrā pārtikas veikalā Serpentīns turpinās pa sauso asfaltu Mongolijā samocītās riepas turas lieliski jo līkumos moci var guldīt mierīgi līdz brīdim kamēr nesāk ķerties kastes toties pa slapjo tas neiet cauri Priekša slīd kā uz ledus un ātrums līdz ar to uz pusi mazāks Ap četriem esam tikuši līdz ciematam Nong Khiaw kur atrodam bungalo upes krastā NONG KHIAW MUANG KHAM 10 10 2006 Nobraukti 430 km Atrodamies pašos Laosas ziemeļos kur Ķīnas robeža stiepjas apmēram 200 km garumā un Vjetnamas robeža atrodas vien kādu 70 km attālumā Kalnu augstums svārstās no 1500 līdz 2500 metriem Mēs braucam pa ceļu kurš kartē atzīmēts kā dirt road all wether dubļi uz ceļa visos laikapstākļos Tas nozīmē ka tūristi šeit ieklīst ļoti reti Dažos ciematos mūs uzlūko kā marsiešus citviet bērni ieraudzīdami motociklus bailēs spiegdami nozūd krūmos Ir sācies rīsu ražas novākšanas laiks un ceļa malas noklātas ar palmu paklājiem uz kuriem graudi un mazie sarkanie pipari kuri tiek bērti klāt pie visiem ēdieniem tiek izklāti žāvēšanai Virtuve lielā mērā ir līdzīga taju virtuvei ēdot Tom Yam zupu izjūtas tādas pašas kā sēžot astoņdesmitgrādīgajā pirtī Visur piedāvājumā sticky rice lipīgie rīsi kas tiek gatavoti īpašā veidā tos tvaicējot kamēr tie kļūst stingri un lipīgi un garšīgāki par parastajiem Braucot no kalna ir atgadījusies ķibele vienā no līkumiem sabremzējoties pakaļējo bremžu pedālis pazūd grīdā kaut kas krūtīs tā kā drusku palecas uz augšu Visticamāk ka manžete nav izturējusi Jaucam ārā cilindru jo ar priekšējām vien pa kalniem braukāt būtu pagrūti Redzamu defektu manžetei it kā nemana un remonta komplekts kuru mums iedevis līdzi Artūrs stipri atšķiras no oriģinālā tāpēc jāliek vien kopā vecais un jāmēģina prātīgi braukt Džungļos celt telti īsti nav kur tāpēc velkam līdz tuvākajai pilsētai cerībā ka izdosies atrast kādu gesthausi Pēdējos 100 km nākas braukt jau pa tumsu Ik pa brīdim jāmēģina izvairīties no lopiem kuriem liekas tieši tumsā uz ceļa ir labākais tusiņš Pilsētelē ir tieši viena gesthause kuras ieeja ir izdekorēta ar lielām nesprāgušām amerikāņu armijas aviācijas bumbām no Vjetnamas kara laikiem Tajā nav neviena tūrista Nez kāpēc MUANG KHAM VANG VIENG 11 10 2006 Nobraukti 420 km Ceļamies agri šodien ir jātiek līdz Van Vieng un pa ceļam vēl jāiebrauc aplūkot Plain of Jars pļava kur divus tūkstošus gadu veci trīs centnerus līdz divas tonnas smagi un divarpus metrus augsti akmens kausi izsvaidīti apmēram 25 hektāru platībā Mazākos no tiem jau aizstiepuši kolekcionāri bet zinātnieki vēl nav līdz galam atklājuši to izcelšanos un pielietojumu esot divas versijas kausi bijuši paredzēti vai nu vīna vai rīsu glabāšanai Braucam caur Xieng Khouang provinci kas ir Vjetnamas kara laikā amerikāņu visvairāk nobumbotā province Laosas teritorijā Sākoties karam starp Ameriku un Vjetnamu Laosa bija parakstījusi Ženēvas vienošanos par neiesaistīšanos karā kas teorētiski arī liedza uzturēties šeit citu valstu militāristiem Tas tomēr nebija šķērslis amerikāņu specdienestiem kuri izštukoja vienkāršu shēmu Laosā tika iesūtīti aģenti kuri kā civilie ar vieglajām Cessna lidmašīnām pacēlās no lidlaukiem Laosas teritorijā lidinājās virs Vjetnamas piefiksēja bumbojamos objektus un deva signālus ar speciālām dūmu raķetēm smagajiem bumbvedējiem kurus pārsvarā pilotēja algotņi no Taizemes un Laosas atbrīvošanas frontes Bieži vien slikto laika apstākļu dēļ bumbvedēji nevarēja ielidot Vjetnamas teritorijā un lai pietiktu degviela atgriežoties tālu rietumos esošajos lidlaukos nāvējošā masa tika vienkārši nomesta Laosas austrumu pusē Kara laikā no 1964 līdz 1973 gadam šeit tika nomesta vairāk kā pustonna sprāgstvielu uz vienu Laosas iedzīvotāju Daudzās vietās kā mēmi liecinieki neprātīgajam karam vēl joprojām mētājas nesprāgušie šāviņi un cita kara tehnika VANG VIENG VJANGČAŅA VIENTIANE 12 10 2006 Nobraukti 180 km Saņemam pases ar Kambodžas vīzu pēc tās nosacījumiem mēs varam uzturēties Kambodžas Karalistē trīs mēnešus Tagad nesamies uz Taizemes vēstniecību bet ir par vēlu Papīrus pieņem tikai no rītiem un vīzas izsniedz tikai pēc divām dienām tā kā rīt ir piektdiena tad vīzu saņemsim tikai pirmdien Tas mums neder jo pēc grafika Kambodžai ir ieplānota tikai viena nedēļa Toties jaunas riepas atsūtītas ar DHL ir klāt tāpēc mēs atrodam omulīgu servisu ielas malā kur taisnojam Mongolijā sadauzītos diskus un mainām riepas VJANGČAŅA VIENTIANE 13 10 2006 Astoņos no rīta pie Taizemes vēstniecības ir izveidojusies mēmā rinda Izlauzāmies līdz ierēdņiem un jautājam vai varēsim saņemt vīzu sauszemes robežu šķērsojot no Kambodžas puses Daudzi begpekeri kurus satikām iepriekš apgalvoja ka tas esot iespējams bet pārliecības nav Tā arī izrādījās taisnība ir virkne robežpunktu kur Latvijas pavalstnieki var saņemt vīzu iebraucot bet tieši mūsu izvelētais sarakstā nav iekļauts Atrodam darbinieku kurš par samaksu apņemas uztaisīt vīzu šodien Variantu nav tāpēc izstāvam rindu iesniedzam papīrus un fotogrāfijas saņemto vaučeri nododam darbonim un gaidām Ap pulksten pieciem vēstniecības darbinieks iznes pases ar Taizemes vīzām Arī tur varam uzturēties trīs mēnešus Izsaucam DHL un pakojam mantas siltās jakas un bikses motobotas plītiņas katliņus un telti sūtīšanai uz Latviju Tam visam šeit Dienvidāzijā nav vietas Kopā sanāk veseli 30 kilogrami VJANGČAŅA VIENTIANE PAKSE 14 10 2006 Nobraukti 780 km Jā jā tieši tā Es nekļūdījos 780 kilometri Turklāt labākie kādi ir gadījušies visa brauciena laikā gāžot pa asfaltu Pirms četriem gadiem braucot ar maršruta autobusu pa šo ceļu uz Vjetnamu bija pilnīgi cita bilde reāls offrouds tieši tāpēc arī plānojām šim posmam divas dienas Bet viss mainījies segumam ir ļoti laba kvalitāte un Amerika vairs nav jāatklāj Ik pēc 100 km smagajam transportam notiek svaru kontrole kura atšķirībā no Latvijas arī reāli darbojas Kustība šeit ir mierīga policija ir bet radaru tai nav Pat suņi kas klaiņo gar ceļa malām liekas saprātīgāki nekā citur jo pirms šķērso braucamo daļu groza galvu un skatās apkārt Ceļa malās iekoptie ultrazaļie rīsu lauki neļauj smadzenēm atslābināties un braukšana sagādā patiesu prieku Izbraucot astoņos rītā no galvaspilsētas sešos vakarā ar visu to ka vēl beigās nomaldījāmies iebraucam Paksē Pirms četrām dienām pār pilsētu esot brāzusies viesuļvētra bet uzkrītoši postījumi nekur nav manāmi vienīgi upju līmenis ir stipri pacēlies un daudzi lauki ir noplūduši ar ūdeni PAKSE BAN KHON TAI SALA 15 10 2006 Nobraukti 140 km Par 4000 salām uz Mekongas upes Laosas un Kambodžas pierobežā dzirdējām jau no begpekeriem Ķīnā No tām uz divām lielākajām var pārcelties Don Khong ir lielākā no tām un vairāk tūristu apmeklēta tāpēc izvēlējāmies otru kura atrodas pašos dienvidos vien nieka 10 kilometru attālumā no Kambodžas robežas Sākumā domājām celties pāri ar močiem kas teorētiski būtu iespējams nāktos vien pacīnīties močus ceļot laivās Tomēr uzzinājuši ka salu divu stundu laikā var šķērsot ar kājām atmetām šo domu Nācās vienīgi atrisināt jautājumu kur atstāt aparātus un bagāžu prombūtnes laikā bet arī tas nebija sarežģīti ciematā Ban Nakasang no kura tālāk norisinās kustība uz salu vietējais komersants vārdā misters Džej kurš arī ir attīstījis transporta biznesu ar laivām pār upi par 2 nevilcinoties piedāvā novietot tehniku savā mājā Tā kā garāžas nav tad vienīgā telpa ir dzīvojamā istaba kur moči tiek novietoti goda vietā blakus televizoram un plauktam ar ģimenes bildēm Pats misters jūtas ļoti pagodināts jo pie mājas durvīm jau lēnām veidojas cilvēku pūlis tie nāk aplūkot agrāk neredzētos rietumu tehnikas brīnumus Par 6 ar Džeja laivu 20 minūtēs pārceļamies uz salu Tas droši vien ir divreiz dārgāk kā parasti tomēr šoreiz nekaulējamies Salas austrumu daļa ir pārsvarā apbūvēta ar nogurušiem bungalo tāpēc sakām kapteinim lai pabrauc vēl uz priekšu līdz pirms paša dzelzceļa tilta kuru būvējuši franči ieraugām izkārtni ar uzrakstu River Garden Tur arī paliekam 20 minūtes jāiet ar kājām līdz varenajām krācēm kuras šajā vietā ir horizontāli izstiepušās pāri visai Mekongai Tagad kad ūdens līmenis ir visaugstākais skats ir sevišķi iespaidīgs Sausajā sezonā ir iespēja šeit vērot arī saldūdens delfīnus bet patreiz tie turas tālāk no krācēm Tūristu šeit ir ļoti maz Mēs satiekam profesionālu bekpekeri vācieti vārdā Saša kurš jau devīto gadu ceļo pa pasauli cerībā apceļot visas valstis uz planētas Šobrīd viņam ir atlikušas vēl 49 Mēneša budžets ceļotājam ir 100 tātad vidēji dienā 3 Dīvainis pat iegājis tādā naudas ekonomēšanas azartā ka ir gatavs veikt divus kilometrus lielu līkumu pa krūmiem lai apejot biļešu kontrolieri pie tilta nebūtu jāmaksā valsts nodeva 6000 kipu apmēram 50 centi Vakarā bungalo saimnieks misters Džej piedāvā izklaides programmu ar piepūšamām kamerām peldēt lejup pa straumi līdz tiltam un tad nolēkt no tā Izklausās vilinoši bet Lonely Planet ceļvedī pa Laosu skaidri un gaiši rakstīts ka šo Mekongas daļu apdzīvo krokodili Misters Džej tikai smejas Krokodili nobijušies no tūristiem un sen jau ir aizmukuši Nu un kuram ticēt Straume šeit ir nopietna un ik pa brīdim ar rokām jāpieairē lai nenokļūtu upes vidū No vecā tilta margām līdz ūdenim attālums apmēram pieci metri un raugoties no augšas brūnajā mutuļojošā straumē adrenalīns aumaļām lien ārā no peldbiksēm Don t worry un misters Džej pirmais pazūd straumē Es kā jau dzimis kuldīdznieks un praktizējies šajā lietā uz Ventas Rumbas nevaru atteikties no tāda pasākuma Janka tur līdz ar mani Pie vakariņām pierunājam Džej kaimiņu nodemonstrēt kokosriekstu iegūšanas tehniku puisis uzmet sev pie pēdām cilpu no vienkārša lakata un minūtes laikā jau ir desmitmetrīgās palmas galotnē Mēģinām arī mēs bet kaut kā nesanāk BAN KHON TAI LAOSA KRATIE KAMBODŽA 16 10 2006 Nobraukti 340 km Atvadāmies no viesmīlīgā saimnieka mistera Džei un gāžam uz robežu kurai esam atraduši arī GPS koordinātes jo pēc nostāstiem kontrolpunkts atrodas kaut kur džungļos Nav tik traki kaut arī pēdējos 10 km nākas braukt pa pielijušu mālainu zemes ceļu Brīdī kad piebraucam pie Laosiešu robežsargiem tie salmu lapenē sasēdušies spēlē kārtis Visa izbraukšanas procedūra aizņem ne vairāk par piecām minūtēm un neviena jautājuma par tranzīta procedūru tehnikai un tāpat par mūsu bagāžu nav nekas arī jāmaksā Pagaidām šis ir labākais robežpunkts mūsu ceļā Paliec sveika Laosa zeme kur vienmēr būs vēlēšanās atgriezties Pēc 500 metriem mūs sagaida jau nedaudz modernāka koka būdiņa Kambodžā pie kuras arī esam vienīgie apmeklētāji Atraduši pasē vīzu robežsargi nosūta mūs uz nedaudz lielāka izmēra būdiņu pie muitniekiem Starp citu Kambodžas vīzu ir iespējams noformēt arī tepat uz robežas No otras būdiņas iznāk vīrs kura vienīgais apģērba gabals ir ap gurniem apmests dvielis noprotams ka tikko pabeidzis dušoties Muitnieks Angliski var teikt nerunā nemaz bet pēc žestiem noprotams ka viss nebūs tik vienkārši Šajā pašā brīdī uzrodas aģents vārdā misters Darats kurš savukārt angliski runā ļoti labi un ir gatavs palīdzēt Muitnieks grib mūs sūtīt uz 60 km attālo pilsētu kur centrālajā muitā jānoformē kā noprotams kaut kas līdzīgs tranzīta deklarācijai turklāt motocikli jāatstāj šeit un transports jāmeklē džungļos pašiem Robežpunkts strādā tikai līdz pieciem un sākam jau nožēlot ka no Laosas aizsūtījām mājās telti Kā pēdējo trumpi izvelkam ATA karneti bet kā jau varēja sagaidīt tādu dokumentu viņš redz pirmo reizi Kamēr štukojam kur dabūt transportu muitnieks tāpat dvielī ietinies ar mobilo telefonu rokās staigā pa nosacīto terminālu un izklausās runā ar kādu par mums Pēc telefona sarunas situācija strauji mainās ar tulka palīdzību viņš apjautājas vai mums atradīsies nauda dokumentu noformēšanai tepat uz vietas un pat liekas ka jūtas vainīgs Vai tiešām viss būs tik vienkārši No būdas tiek iznestas deklarācijas apšaubāma izskata apdrukātās lapeles kurās tiek ierakstīts motocikla reģistrācijas numurs un modelis Tas arī viss varam braukt tālāk Mēs ātri sapakojamies un atvadījušies no laipnajiem robežsargiem zūdam miglā bažīdamies ka khmeru muitnieks varētu arī pārdomāt Brauciens līdz tuvākai pilsētai Stoeng Treng pa izdauzītu ceļu aizņem ne ilgāk par stundu un tur mūs sagaida arī pirmais šķērslis Mekongas pieteka Tonle Sap kas ir jāšķērso ar laivu jo vienīgais prāmis kurš paredzēts automašīnām ir aizgājis stundu atpakaļ Mūsu jaunais aģents misters Darats kurš pieteicies par tulku visu samenedžē dažu minūšu laikā moču iecelšana un transportēšana pār upi kopā izmaksā 6 Tālāk tādā pašā veidā gribam pārcelties pār Mekongu lai tālāk pa mazākas nozīmes ceļiem nokļūtu līdz Siem Riep Pēc sarunām ar vietējiem kravas automašīnu šoferiem noprotam ka šajā gadalaikā tas varētu būt neiespējams jo ir slapjā sezona un mazās upes džungļos izgājušas no krastiem tāpēc arī ceļi ir neizbraucami Nolemjam turpināt braukšanu pa labāku ceļu līdz Kratie un tad pie Kampong Cham pārcelties pāri nesen uzbūvētajam tiltam KRATIE KAMPUNG THOM 17 10 2006 Nobraukti 340 km Tagad mēs atrodamies Kambodžas Karalistē kas rietumos robežojas ar Taizemi austrumos ar Vjetnamu un ziemeļos ar Laosu tajā ir 12 miljoni iedzīvotāju pārsvarā khmeri Līdz 1996 gadam šī ir bijusi pilsoņu kara izmocīta zeme kur miers iestājies tikai 1998 gadā kad sarkano khmeru Khmer rouge vadonis Pols Pots pēc desmit gadu ilgās partizānu cīņas džungļos beidzot tika iznīcināts Apzināti braucam pa mazākas nozīmes ceļiem lai redzētu vietējo iedzīvotāju sadzīvi laukos Cilvēki līdzīgi Laosas kalniešiem kas reāli dzīvo pirmatnējā iekārtā nodarbojas ar lauksaimniecību un ir ļoti nabadzīgi bet tajā pat laikā laipni un viesmīlīgi Kartē apzīmētie ceļi absolūti neatbilst reālajai situācijai un ar automašīnu daudzās vietās izbraukt būtu neiespējami Karstums un mitrums ārprātīgs Degviela tāpat kā Laosā tiek tirgota no mucām un plastmasas

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=476 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    nezinām pat kad vēl pie tā nokļūsim Tiek sasaukts konsīlijs un dokumenti pieņemti ar piezīmi ka parīt pie vīzas saņemšanas uzrādīsim ārlietu ministrijas ieteikuma vēstuli un ATA karneti To mēs varam bet pases mums vajag jau rīt jo vienīgais prāmis nedēļā no Džordžtaunas uz Medanu atiet ceturtdien un līdz tam vēl jāaizbrauc līdz Singapūrai Tas viņus diemžēl neinteresē tāda ir kārtība Labi kaut ko izdomāsim Vēl kādu brīdi tusējamies pie vārtiem cerībā atrast kādu darboni kurš līdzīgi kā Vjangčaņā palīdzētu atrisināt problēmu vīzu bet nekā konkrēta nav tomēr paliek vēl cerības ka Annai izdosies sazvanīt konsulātu Stokholmā un no turienes sagaidīt palīdzību Gaidīsim rītu KUALALUMPURA JOHOR BAHRU 07 11 2006 Nobraukti 430 km Atvadāmies no Ringolda kuram ir izdevies dabūt Taizemes vīzu uz diviem mēnešiem un braucam atkal uz Indonēzijas vēstniecību Mums veicas vai nu nostrādāja ārlietu ministrijas vēstule vai kāds bija piezvanījis no Stokholmas to mēs neuzzināsim bet pases ar Indonēzijas vīzām ir gatavas Urā Uz Singapūru Pie Džohoras šauruma un lielā tilta kas savieno Malaiziju ar Singapūru piebraucam ap pieciem pēcpusdienā viscaur izlijuši un slapji Malaizijas pusē ir tikai robežsargi bet nav neviena muitnieka kurš varētu noslēgt karneti tāpēc braucam tālāk cerībā ka Singapūrā to nepaprasīs Pirms paša tilta ir vēl viena kontrole kura mūs pat neapstādina Maldīgi noturam to par Singapūras robežkontroles punktu un apstājamies uz tilta lai apsveiktu viens otru ar iebraukšanu pundurvalstiņā bet otrā tilta pusē kad paveras skats uz milzīgu modernu terminālu ar videonovērošanas kamerām brīdinājumiem nefilmēt un nefotografēt visās malās reindžeriem melnos kombinezonos ar zaļām platmalēm galvās un automātiem šaušanas gatavībā rokās saprotam ka esam kļūdījušies Latvijas pases tiek akceptētas bet tiek uzdots jautājums par atļauju iebraukšanai valstī ar citas valsts transporta līdzekli Rādu karneti meitene pagroza galvu un nosūta mūs uz muitu kur ierēdnis izliekas visai zinošs un sāk formēt karneti tad arī paceļas jautājums kāpēc tā nav noslēgta Malaizijā Atbildu ka nebija iespējams atrast muitnieku Brīdi padomājis tas piekodina izbraucot noteikti to noslēgt un atver karneti Vēl ir jāaizpilda imigrācijas karte kurā ir jāparakstās arī par to ka esam informēti par to ka par narkotiku ievešanu valstī draud nāvessods Tikmēr ir atskrējis robežsargs un prasa lai uzrādām atļauju ar dīvainu nosaukumu International circulation permit Tādas mums protams nav Tālāk viss norisinās zibenīgā ātrumā pases tiek palūgtas atpakaļ tajās iespiež zīmogu par deportāciju atsaukti divi zaldāti kuriem dots uzdevums konvojēt mūs līdz Malaizijas robežai Viss notiek ļoti zolīdi bet bez mazākajām iespējām iesaistīties diskusijās Pēc trijām stundām esam uz tā paša tilta tikai pretējā virzienā Forša dieniņa Skaidrs ir viens jāizguļas un no rīta ar skaidru galvu jādomā ko darīt tālāk JOHOR BAHRU SINGAPŪRA 08 11 2006 Nobraukti 70 km Jau vakar pilsētā izdevās ievākt informāciju par otru robežpunktu kurš ir daudz noslogotāks jo atrodas tieši pilsētā un tā kā algas tur ir krietni lielākas katru dienu darbā uz Singapūru ar mopēdiem un motocikliem dodas apmēram miljons malaiziešu Tieši tāds tusiņš mums arī varētu derēt jo rīta stundās lai neveidotos kilometriem garas rindas Singapūras robežkontrole un muita varētu strādāt brīvākā režīmā Ap astoņiem rītā pirms robežas ienirstam milzīgajā mopēdu straumē kura ienes mūs terminālā Pie pasu kontroles viss iet kā pa sviestu bez jautājumiem un ar smaidiem Adrenalīns arī sēž aizmugurē uz sēdekļa Izjūtas līdzīgas kā pirms daudziem gadiem Lazdiņus šturmējot Tālāk muitnieki lai neapstātos cilvēku un transporta plūsma strādā pēc izvēles Brīdī kad braucam tiem garām viņi ir aizņemti ar citiem un pēc brīža ar skaļu urā kuru caur ķiveri neviens nedzird mēs ieripojam Singapūrā Vēl gan ir jātiek līdz 20 km attālajam centram jo uz maģistrālēm līdzīgi kā Austrijā un Vācijā uzstādīti maksas termināli Teorētiski mums vajadzētu par ceļu izmantošanu maksāt naudu bet praktiski tas nenotiek jo šajā brīdī neesam piereģistrēti Man gan nav nekas pret maksāšanu bet kaut kas viņiem visā šajā procedūrā attiecībā uz pārvietošanos pa valsti ar citas valsts motocikliem nav līdz galam nostrādāts Bet pēc zoles nāk krišana Kad laimīgi esam tikuši līdz viesnīcai pašā centrā pienāk sliktā ziņa no Džordžtaunas ceturtdienas kuģis uz Indonēziju tiek pārcelts uz pirmdienu Citu variantu nav jo politiskās situācijas dēļ Melakas prāmju līnija vispār apturēta uz nenoteiktu laiku Singapūra Uz 642 kvadrātmetru lielās zemes sadzīvo četri miljoni visdažādāko tautību un reliģiju pārstāvji Šī ir arī pasaules tīrākā pilsēta No 1965 gada kad Singapūra atdalījās no Malaizijas un tika pasludināta par suverēnu valsti ar drastiskiem sodiem ķīnieši tika piespiesti nespļaut uz zemes un pierast pie kārtības Brīdinājumi ir ik uz soļa uz ielām veikalos un metro sods par ēšanu un dzeršanu sabiedriskajā transportā 500 Singapūras dolāri 300 ASV dolāri par smēķēšanu 1000 dolāri un tā tālāk Ir pat uzstādīti speciāli aparāti kuros ir iespējams ar kredītkarti norēķināties par uzlikto sodu Tajā pat laikā šī ir pievilcīgākā un interesantākā Dienvidāzijas pilsēta kuru ir nācies apskatīt līdz šim SINGAPŪRA IPOH 09 11 2006 Nobraukti 680 km Ceļamies 5 30 no rīta jo šodien noteikti jātiek līdz Ipoh kur rīt no rīta būs iespēja ar mūsu lidotājiem pacelties gaisā un pafilmēt Malaiziju no augšas Atpakaļceļā caur robežu viss iziet kā pa diedziņu neviena jautājuma Ap divpadsmitiem iegriežamies Sepangā kur jau vairākus gadus notiek viens no Pirmās Formulas Āzijas posmiem Mūs ļoti laipni un atsaucīgi uzņem atbildīgie trases darbinieki un priekšnieki tiek pat piedāvāta iespēja ar močiem izlaist pa trasi goda apli ko protams ar lielāko prieku izmantojam Ik pa brīdim gāž tāds lietus ka jānobrauc zem tiltiem un jānogaida Pēcpusdienā aiz Kualalumpuras uzraujamies uz radara bet atkal atpērkamies ar uzlīmi policists smaidot pakrata ar pirkstu un piekodina uzmanīties Cerams ka mūsējie pret ārzemniekiem izturas tāpat Jau dziļā tumsā ieripojam Ipoh kur mūs atkal uzņem lidotāji IPOH DŽORDŽTAUNA 10 11 2006 Nobraukti 240 km No agra rīta mūs sagaida lidotāju skolā Helikopters ar kuru puiši trenējas lidošanā kā par skādi ir aizlidojis uz apkopi bet mēs ātri tiekam iefīrēti mazajā sporta lidmašīnā kur par pilotu piesakās viens no labākajiem instruktoriem Tad nu kļūst arī ir skaidrs kādas ir izjūtas lidojot ar galvu uz leju un kājām gaisā labāk tomēr ar moci Atvadāmies un nesamies uz Džordžtaunu kur trijos mūs gaida aģents lai apspriestu jautājumus saistībā ar motociklu transportēšanu uz Indonēziju DŽORDŽTAUNA BATU FERINGHI 11 11 2006 Augļu kuģis uz kura tiks krauti mūsu moči paredz doties uz Indonēziju pirmdien vakarā Diemžēl pašiem mums sarunāt vietu uz tā neizdodas jo kapteinim nav attiecīgas licences pasažieru pārvadāšanai un Indonēzijas imigrācijas dienests attiecībā uz šo jautājumu esot ļoti nopietns Atrodam pasažieru prāmi kurš otrdien sešās stundās mūs nogādās ostas pilsētā Medanā Indonēzijas ziemeļos Viena motocikla transportēšana izmaksās 280 ringitus bet biļete vienam cilvēkam 150 ringitus Džordžtaunā lielākajā salas pilsētā izņemot vecos nocietinājumus kurus angļi cēluši lai aizsargātos no pirātu uzbrukumiem un pulksteņa torni būvēto par godu Anglijas karalienei īpaši vairs redzēt nav ko tāpēc atstājam močus KTM servisā un ar taksi laižam uz 20 km attālo salas pludmali ar nosaukumu Batu Feringhi kur nobāzējamies vienkāršā bungalo PENANGA 12 11 2006 Nobraukti 120 km Pulksten 5 30 no rīta pielecam stāvus no skaņām kuras atskan no ruporiem Pirmajā brīdī iedomājāmies par cunami vai gaisa uzbrukumiem Kā izrādās pavisam blakus atrodas musulmaņu mošeja kuras tornī izkārtie skaļruņi arābu valodā aicina mūs pievienoties rīta lūgšanai Uzstājīgā aurēšana turpinās pusstundu un par atkārtoto iemigšanu var aizmirst Ap deviņiem braucam uz servisu kuru atrast izdevies pavisam nejaušā kārtā to ieteica viens no čaļiem ar kuru tikāmies Sepangas trasē Pēc plāna nākamais serviss bija paredzēts tikai Džakartā jo nekur tuvāk pēc iepriekš iegūtās informācijas neviens KTM pārstāvis nebija atrodams Kritiskā stāvoklī ir Jāņa moča priekšējās dakšas blīvslēgs un gaisa filtri tāpat jāmaina eļļas un bremžu uzlikas Par brīnumu viss ir uz vietas serviss ļoti labā līmenī bet cenas arī uz rezerves daļām tieši uz pusi mazākas nekā Latvijā Čaļi ļoti atsaucīgi un ieinteresēti par mūsu braucienu Malaizijā jau ir pārdoti apmēram divdesmit Adventure modeļi un daļa no tiem atrodas arī Penangā Ātri tiek saorganizēts brauciens apkārt salai vietējo baikeru pavadībā BATU FERINGHI DŽORDŽTAUNA 13 11 2006 Nobraukti 50 km Desmitos no rīta kā norunāts ierodamies Cakra Agency birojā lai sāktu noformēt papīrus motociklu nosūtīšanai uz Medanas ostu Indonēzijā Tiekam sagaidīti ar trīspadsmitajam datumam cienīgu ziņu kuģim izgājis no ierindas dzinējs un izbraukšana tiek atlikta uz ceturtdienu Tāds pavērsiens kardināli ietekmē visus mūsu brauciena turpmākos plānus attālums kilometros cauri visām Indonēzijas salām varētu sastādīt ap 4000 km un pēc citu ceļotāju nostāstiem ātrāk kā piecpadsmit dienās līdz Austrumtimorai nokļūt nav iespējams Kuģis no Austrumtimoras galvaspilsētas Dili uz Darvinu Austrālijā iet reizi nedēļā pēc grafika 26 novembrī bet pēc tam nākamais tikai 9 decembrī Reāli mēs varam paspēt tikai uz 9 decembra prāmi un tas nozīmē vien to ka Austrālija mums būs jāšķērso piecās dienās par cik lidmašīnas biļetes no Melburnas jau ir izpirktas ar datumu 19 decembris Forši Nu apmēram kā no sērijas 80 dienās apkārt zemeslodei Tomēr vēl cerībā atrast kādu citu risinājumu raujamies uz ostu pa tiešo vizītē pie ostas harbor master Pēc sarunas galvenajā ofisā arī paliek skaidra reālā situācija uz šo brīdi tehnikas transportēšanu no Malaizijas uz Indonēziju spēj sakārtot tikai šī vienīgā Cakra Agency tā kā mūsu turpmākie plāni ir atkarīgi tikai un vienīgi no viņiem BATU FERINGHI 14 11 2006 Diena paiet rakstot iekavētās dienasgrāmatas un klausoties uzmācīgajās musulmaņu lūgšanās kas četrreiz dienā atskan no mošejas torņa skaļruņiem BATU FERINGHI DŽORDŽTAUNA 15 11 2006 Nobraukti 25 km Esam tomēr panākuši iespēju jau šodien uzkraut močus uz kuģa un noformēt muitas formalitātes cerībā ka dzinējs rīt būs kārtībā un gatavs izbraukšanai jūrā Protams risks pastāv bet mums nav citu iespēju jo pasažieru kuģis piektdien un sestdien nekursē Kargo ostas teritorijā noslēdzam karneti un gaidām brīdi kad mums būs iespēja ieraudzīt slaveno kuģi ar nosaukumu Mitrautama no Indonēzijas Pa šo laiku ir izdevies jau ievākt informāciju ka kuģa kapteinim ir labi kontakti ar Sumatras piekrastes pirātiem un mums ne par ko nav jāuztraucas Malakas jūras šaurums ir viena no vietām kur pavisam reāli vēl darbojas 21 gadsimta pirāti ievācot nodevas no zvejas laivām un ik pa brīdim nolaupot kādu lielāku ārzemju kuģi lai vēlāk kopā ar īpašniekiem varētu sadalīt apdrošināšanas kompānijas izmaksāto naudu Un tad nu beidzot ap pieciem pēcpusdienā mēs to ieraugam tas izskatās tieši tāds kādu biju to iedomājies četrdesmit metrus garš nenosakāma vecuma no koka darināts kolorīts kuģis Vēl tikai melnais karogs mastā pietrūkst Tiekam iepazīstināti ar kapteini kurš lietišķi apjautājas vai somās un kastēs neatrodas neatļautas lietas un ātri sāk organizēt iekraušanas procesu Pēc tam kad darbs ir padarīts pasaucu viņu malā un krekla krūšu kabatā ielieku naudas zīmi Tāds žests tam ir ļoti pa prātam un tēvišķīgi ar roku sitot man uz pleca viņš liek saprast ka viss būs štokos BATU FERINGHI BELAWAN INDONĒZIJA SUMATRA 16 11 2006 Ar motorlaivu Pasažieru satiksme atšķirībā no transporta satiksmes starp Penangu un Sumatru ir sakārtota normāli lielās motorlaivas atiet četras reizes nedēļā un aizķeršanās nenotiek Izbraucot jau divos dienā deviņos no rīta iepeldam ostas pilsētā Belawan Civilizācija ir beigusies skati apkārt stipri atgādina Kambodžu Turpat netālu no ostas atrodam moteli Uz otru lielāko Indonēzijas pilsētu Medanu pagaidām nav jēgas braukt jo šajā pašā ostā rīt būtu jāiepeld močiem BELAWAN 17 11 2006 Svelme stāv vēl lielāka nekā Malaizijā labi vēl ka ik pa brīdim uzlīst lietus Pilsētā esam vienīgie baltie un liekas ka viss mopēdu taksometru bizness šobrīd sakoncentrējies ap mums Lai vai kur mēs ietu tie uzmācīgi braukā apkārt un piedāvā savus pakalpojumus Pilsētele nav liela un mēs vislabprātāk pa to gribētu izstaigāties tomēr izskatās ka tas nav diez ko reāli jo interese par mums ir kā par dinozauriem Visi rāda ar pirkstiem bērni saskrien apkārt un cenšas viens otru pārkliegt Hello mister How are you bet ar to arī valodas zināšanas beidzas Izdodas atrast arī internetu bet tas nenācās viegli jo kā izrādās tam te ir cits nosaukums computer Ātrums tam līdzīgi kā viss cits apkārt kājminams Pa to laiku esam jau iepazinušies ar vietējiem ostas muitniekiem un brokeriem Mūsu Mitra Utama tiek gaidīta šovakar ap pieciem bet izkraušanās sāksies tikai rīt deviņos no rīta BELAWAN BUKIT LAWANG 18 11 2006 Nobraukti 180 km Kad no rīta ierodamies ostā mūsu draugi ir jau izkrauti Liekas ka darbība apkārt ir apstājusies jo visi krāvēji ir sastājušies apkārt mūsu motocikliem un uzlūko tos Arī šajā valstī bez ATA karnetes nebūtu ko darīt tas ir pats svarīgākais papīrs muitā lai arī neviens tāpat to nemāk pareizi aizpildīt Stundas laikā viss ir nokārtots un mēs esam gatavi startam Sumatrā ierobežotā laika dēļ varam apskatīt tuvāk tikai vienu vietu holandieši ieteica džungļu ciematu Bukit Lawang divu stundu braucienā no Medanas un uz turieni arī dodamies Jau pēc nobrauktiem 50 km nākas atzīt ka Kambodžas satiksme salīdzinot ar šo bija tīrais kūrorts Kaut ko tādu nebiju varējis iedomāties noteikumi nepastāv pilnīgi nekādi priekšroka ir kravas mašīnām un lielajiem satiksmes autobusiem un tie nerespektē nevienu citu ceļi tāpat kā satiksme ir briesmīgā stāvoklī mazās piepilsētas seko cita citai saplūst kopā un nekad nebeidzas sastrēgumi kā Maskavā Apdzīšana ne tikai ir iespējama bet pat nepieciešama gan no labās gan kreisās puses skaņas signāls ja tas izturēs līdz galam tad būs labi Tāpat nav skaidrs priekš kam pilsētās uzstādīti luksofori ja tos tāpat neviens neievēro Ceļa zīmes un norādes ir tik reti un tās ir tik nesakarīgas ka nav pat jēgas tās uzlūkot Bez GPS un kartes pārvietošanās būtu apgrūtināta Tāpat apstājoties un taujājot vietējos pēc pareizā virziena labāk karti viņiem nerādīt jo lielākā daļa to redz pirmo reizi mūžā Pēc divu stundu cīņas nogriežamies pa mazākas nozīmes ceļu un lai arī vairāk tas atgādina motokrosa trasi tomēr transporta kustība ir stipri mazāka un beidzot ir iespēja atvilkt elpu Ap četriem iebraucam ciemā kur pie straujas kalnu upes ceļš beidzas un tālāk ir tikai džungļi Apmetamies holandiešu ieteiktajā vietā ar nosaukumu Garden Inn vienkārši ļoti mājīgi un lēti bungalo pašā kalnu un upes piekājē BUKIT LAWANG 19 11 2006 Jau vakar neskatoties uz laika deficītu nolēmām šodien ar pavadoni doties džungļos lai nakšņotu tajos un rīt pa upi atgrieztos ciematā Mūsu pavadonis vārdā Kolans ir cēlies no bataku cilts kas apdzīvo Tobas ezera krastus un vēl tikai dažas paaudzes atpakaļ piekopa kanibālismu jautrs un galvenais zinošs zeperis gatavā džungļu enciklopēdija Atrodamies nacionālā parka teritorijā un pēc Kolana teiktā šajā apvidū savvaļā dzīvo ap sešdesmit tīģeru savvaļas ziloņi un orangutāni Lai zvērus redzētu uz džungļiem gan ir jādodas vismaz uz nedēļu Mums varbūt paveiksies un redzēsim orangutānus Naktī ir gāzis pamatīgs lietus un uz stāvajām kalnu takām mālainais pamats slīd tāpat kā ledus Visapkārt sīc cikādes un ik pa brīdim iebļaujas mērkaķi Mums veicas pēc divu stundu ložņāšanas izdodas ieraudzīt augstu kokos divas orangutānu mammas ar bērniem Lielie mērkaķi arī mūs ir pamanījuši purina kokus un lauž liānas cenšoties parādīt ka labāk redzētu mūs ejam nevis nākam Sastinguši un mutes atvēruši kādas divdesmit minūtes tos vērojam tad dodamies tālāk Vakarpusē kad noieti kādi seši septiņi kilometri mēs iznākam upes krastā kur ierīkojam ugunskuru un nakšņojam BUKIT LAWANG PRAPAT 20 11 2006 Nobraukti 280 km Labāku dzimšanas dienu nebiju varējis iedomāties un vēl kā saldais ēdiens visam redzētajam un izjustajam notiek nobrauciens ar trijām kopā sasietām kamerām pa trešās ceturtās kategorijas kalnu upi Mēs ar Janku sēžam pa vidu priekšā un aizmugurē Kolans ar vēl vienu indiāni izveicīgi ar garām koka kārtīm pa straujajām krācēm vada apšaubāmās konstrukcijas plostu Vienā no tām indiānis arī reāli nenoturas un pazūd zem ūdens bet viss ir kārtībā tikai jāmeklē jauna kārts Ap desmitiem esam atpakaļ pie močiem un turpinām maratonu dienvidu virzienā Līdz ar tumsu piebraucam pie Tobas ezera un tur arī paliekam PRAPAT PENJABUNGAN 21 11 2006 Nobraukti 340 km Pēc nobrauktiem simts kilometriem ar šausmām apjaušam KAS mūs sagaidīs tālāk mūsu vidējais ātrums 40 km s nežēlīga satiksme mijas ar kalnu serpentīniem Nepārspīlējot stundas laikā nākas izvairīties no apmēram piecām sešām avārijas situācijām Jankam pazūd sajūgs kaut kur ir jūtama eļļas noplūde bet atgaisojot to uznāk lietusgāze kura turpinās divas stundas Jau dziļā tumsā izlijuši slapji un nokvēpuši no smago mašīnu izplūdes gāzēm laimīgā kārtā atrodam kādā no ciematiem ceļmalas moteli PENJABUNGAN MUARABUNGO 22 11 2006 Nobraukti 540 km Vienīgā iespēja iekļauties laikā ir celties piecos no rīta un maksimāli izmantot braukšanai dienasgaismu Pirms astoņiem rītā piebraucam Sumatras rietumu krastam kur skatam paveras Indijas okeāna piekraste Ap divpadsmitiem dienā šķērsojam ekvatoru Dažus kilometrus aiz tā notiek tas kam bija jānotiek avārija Priekšā braucošais kravas buss strauji nogriež man ceļu un vienīgais ko varu darīt ir bremzēt un moci guldīt uz sāniem Ar to ir par maz un pēc mirkļa notiek sadursme Labi ka kravā pret kuru atsitos ir lupatas nevis ķieģeļi Pašam ne skrambas bet mocim priekšējais būris ir stipri deformējies Tomēr tas ir labākais kas no šīs situācijas varēja iznākt jo dakša ir vietā un lampa vesela Busa šoferis apzinoties savu vainu izskatās pārbijies vairāk par mani un lūdzas lai nesaucam policiju Mēs to protams nedarām nebūtu jau sevišķi arī jēgas Turpat uz vietas sameklējam lauzni un kokus ar kuriem salocītos būra kronšteinus izdodas nedaudz pataisnot Ap astoņiem vakarā beidzam cīnīties un pie Sumatras kartes galvas saķēruši rēķinam kilometrus kas atlikuši līdz prāmim uz Javas salu cerībā ka tur ies vieglāk MUARABUNGO KOTABUMI 23 11 2006 Nobraukti 690 km Pirmos trīssimts kilometrus nobraucam četrās stundās kustība ir mazāka un serpentīni beigušies tomēr vēlāk viss atgriežas vecajās vietās Ciemati nebeidzas un pilsēta seko viena pēc otras Visa brauciena laikā cauri Sumatrai uz ceļa un pilsētās neesam redzējuši nevienu balto pat bekpekerus šeit nemana Ja godīgi tad te īsti arī nav ko skatīties varbūt vienīgi priekšstatu par ekoloģijas problēmām uz galvenās transporta dzīslas kas savieno salas ziemeļus ar dienvidiem Bijām cerējuši šodien tikt līdz ostai tomēr tas neizdodas KOTABUMI DŽAKARTA JAVAS SALA 24 11 2006 Nobraukti 340 km Lai arī līdz prāmim ir atlikuši 200 km ostā esam tikai pēc piecām stundām Prāmju satiksme gan ir labā līmenī un ļoti lēta tie kursē starp lielajām salām nepārtraukti un biļete vienam motociklam kopā ar vadītāju maksā vien 7000 ringitus apmēram 8 Esam laimīgi mājot ardievas Sumatrai jo tā nebija labākā vieta kur var gūt gandarījumu no braukšanas Pēc trīs stundām pietauvojamies Javas salai un jau no ievāktās informācijas zinām ka jāgatavojas vēl lielākam sviestam Arī šeit līdzīgi kā Taizemē motocikliem ir aizliegts pārvietoties pa maģistrāli tā kā nākas braukt pa mazākas

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=521 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    2 3 4 5 6 L066 JPG 60 39 Kb L069 JPG 48 15 Kb L081 JPG 74 18 Kb L092 JPG 62 12 Kb L097 JPG 76 86 Kb L102 JPG 64 8 Kb L105 JPG 61 9 Kb L154 JPG 51 6 Kb L192 JPG 84 2 Kb L199 JPG 51 88 Kb L210 JPG 44 51 Kb L212 JPG 55 25 Kb L213 JPG 47 03 Kb

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=428 (2016-02-13)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-12-18