archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » A » ADVENTURERACE.LV

Total: 1183

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • adventurerace.lv
    Velo veloceļojumi Arhīvs Preses ziņas Ģirts Didrihsons 2011 gada 29 jūnijs Rīga Foto no VX p p a arhīva Viņš dzīvoja uz pilnu klapi Patiesu dzīves mīlestības jūtu vadīts Ar azartu piedzīvojumu kāri pasaules izziņas spožumu acīs Ir grūti kaut ko teikt tādā brīdī Traģiski un skumji Līdzjūtība Ģirta tuvākajiem Tiem kas ar Ģirtu startējuši piedzīvojumu sacīkstēs kāpuši kalnos un ceļojuši devušies kopīgos piedzīvojumos vēl daži fotomirkļi no tiem Atsaucam

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1891 (2016-02-13)
    Open archived version from archive


  • adventurerace.lv
    un jāatzīst liktenīgā es tajā burtiski iemīlējos Fantastiski skaista apkārtne vienā pusē kalns otrā nogāze un jūra un tie skaistie krūmi ar dzeltenajiem ziediņiem tās dažas sarkanās magones Tas bija tik iedvesmojoši ka tajā pat vakarā un arī turpmākajā dienās neskatoties uz nogurumu āvu kājas un skrēju pa to pašu ceļu krosiņu baudot vientulību un mūziku savā iPodā Ko vēl vairāk var vēlēties Trešās dienas aktivitāte ņemot vērā laika apstākļus tiek pasludināta par kanjoninga dienu Sākam mērot ceļu uz ciemata otru pusi lai pēc dažu kilometru tālas iešanas nokļūtu līdz Cadula di Fuili kanjona sākumam Pats sākums gluži kā labākajās piedzīvojumu sacīkšu tradīcijās lai tiktu pie kontrolpunkta jālien cauri notekūdeņu caurulei tikai šoreiz caurule liela un sausa Kādu laiciņu ejam vai lēkājam pa akmeņaino taku līdz pienāk pirmā nolaišanās pa virvēm Ar biedru palīdzību tieku apmācīta pareizo mezglu sasiešanā un lejup nolaižoties mani sagaida balva godam nopelnīta siermaizīte Tālāk ceļš turpinās arī pa nedaudz šaurākām vietām un mūs sagaida vēl divas virvju nolaišanās atrakcijas Daži izslāpuši pēc klinšu kāpšanas pamanās arī šeit atrast vietas spraugas pa kurām pakāpt pat neskatoties uz glumo un slapjo sienu Beidzot esam nonākuši līdz šaurākajai kanjona vietai kurā arī top klasiskais foto kurā visi draudzīgi pakāpjas no zemes ar rokām un kājām atspiežoties pret sienām Turpinot ceļu kas kļūst aizvien plašāks un ejamāks vairs tik ļoti nelēkājot pa akmeņiem ievērtējam arī vienu alu Ne pārāk lielu toties var kārtīgi izložņāties un nošmulēties rāpojot uz ceļiem un nobildēties pie viena sen dusoša lopiņa kas kā rādās tieši šajā vietā nolēmis aiziet uz citiem medību laukiem Drīz jau arī pienāk kanjona gals akurāt jūras malā kurā viļņi tiek mesti pret krastu kas klāts ar melni baltiem oļiem Nedaudz atpūšamies un pavērojam jūru kā arī citus klinšu kāpējus tomēr paši nekāpjam un dodamies pa ceļu gar jūras malu lēnā garā atpakaļ uz Cala Gonone Pašā vakarā kad esam jau kempingā ciemos pie mums atnāk arī draugi no apartamentiem un vakars izdodas gana jautrs netrūkst nedz ūdens pīpes nedz mūzikas nedz danču Cītīgi sekojot līdzi laika vēja prognozēm ceturtajā dienā tiekam sēdināti laivās Kas nu kuram tiek vieni brauc ar vienvietīgiem vai divvietīgiem tāds ir gan tikai viens SOTiem citi ar jūras kajakiem Man tiek pēdējais Sākumā mazliet bažas par to vai un cik viegli ar tādu apgāzties bet satraukumam nebija pamata Izrādās no tādas laivas var ne tikai ielekt ūdenī bet arī ierāpties atpakaļ kad tas nepieciešams Klausot norādījumiem turamies maksimāli tuvu klintīm jo spēcīgā krasta vēja dēļ iebraukšana tālāk jūrā var beigties diezgan neprognozējami Ko tur daudz teikt skaistas klintis smaragdzils ūdens mazas pludmales vientuļas kaijas Vien nedaudz traucē sāļais ūdens un ik pa laikam jāizskalo ne tikai mute bet arī seja un acis Katrs airē savā tempā turoties daudz maz pārredzamā attālumā un pēc iespējām un vēlmēm lien gar pašām klintīm un visos caurumos t i alās Pāris tādas šaurās vietas izbraucu arī es bet tā kā neesmu liela airēt pratēja tad taupot rokas vairāk vēroju kā to dara viens otrs kam tas acīmredzami iet pie

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1878 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    atzīmēts viens apnesiens nebraucama vieta jāpiezīmē ka šajā upē agrāk nebiju bijis viss nepazīstams un interesants Izrēķinām ka līdz ar tumsas iestāšanos mums jānonāk pie nākamā tilta kas ir tikšanās vieta ar krasta atbalsta grupu mūsu rīcībā ir četras stundas Tā kā viss ir skaidrs veicīgi ietērpjamies kāpjam laivās un sākam airēt Arī Liamonē ūdens nav pārlieku daudz bet viss ir viegli braucams un izlūkojams no laivas Ēnas kļūst garākas skaisti izgaismojas aizas klinšu sienas rietošās saules staros krāču jauda pieaug aizas sienas sakļaujas Krēslo sasniedzam pirmo no ūdens neizlūkojamo krāci kāpjam krastā izlūkojam braucam tad seko neliels ūdenskritums pēc kura nobraukšanas nonākam rāmi plūstošā straumē kanjona klinšu sienas slejas tieši no ūdens priekšā dzirdama draudīgi dobji dunoša krītoša ūdens skaņa pirms ūdens pazūd kaut kut lejā kāpjam krastā un ejam skatīties Viss ir skaidrs ūdenskritums apakšā redzami akmeņi nav braucams esam par vēlu lai veiktu varoņdarbus uz ūdens tāpēc steidzīgi sākam apnest mums līdz tiltam atlikuši apmēram divi kilometri laivu apnešana kanjonam prasīs vairāk kā piecas minūtes kļūst manāmi tumšs Pa iemītu taku jāuzkāpj apmēram piecdesmit līdz simts metri virs upes tas prasa manāmu piepūli virzoties pa makvisa krūmāju ieskauto taku Ar laivu braukt ir krietni vieglāk kā to stiept jūtams spēku izsīkums karsti un besis Laivas vairs netiek lepni nestas bet gan nesaudzīgi vilktas ūdens blašķē beidzas slāpst Taka beidzas priekšā krauja krēslu nomainījusi tumsa parādās zvaigznes nekur tālu negribas iet meklēt takas turpinājumu Nolemjam laivas atstāt un iet uz ceļu kura atrašanās nav īsti skaidra Didzis mēģina sazvanīt mašīnu viņiem nav zonas nosūta SMS ka iesim uz ceļu Sākam kāpt Pirmie metri ir salīdzinoši viegli vairs nav jāmokās ar laivām arī krūmi vēl ir zemi virzoties gar sendienās sakrautu mūri nonākam pamestas mājas drupās no kurām izlaužamies caur krūmiem Reljefs kļūst stāvāks paliek tumšs pavisam Sākam rāpties pa krūmiem jo citādi kā rāpus pārvietoties neļauj zemie zari virs cūku takas pa kuru brīžiem to zaudējot virzāmies Drīz nonākam skrajā audzē kura ātri beidzas un tad brīžiem ejot mūrim pa vienu pusi tad ja patrāpās kāds caurums pa otru lienam caur krūmiem Mums jāvirzās pa kreisi un augšup bet acīmredzot tas lāgā neizdodas jo virzību pa kreisi ierobežo makvisa krūmu dzelkšņi un iedomas par to ka varam atdurties klinšu sienā kuru mijkrēslī samanījām sākot apnest laivas Pirmie telefona sakari mašīna mūs gaidīšot uz ceļa kur ir zona Didzim telefonā ir lukturītis un tas noder cīnoties ar piķa melno tumsu Tā kā viņam ir gaisma viņš visu redz labāk un arī pārvietojas ātrāk Es taustoties tumsā mēģinu viņam sekot un ik pa laikam tieku apžilbināts jo Didzis manam ceļam cenšas uzspīdināt gaismu tāpēc turu acis ciet jo tumsā tāpat neko neredzu un vismaz netieku apžilbināts Kādā atpūtas mirklī samaināmies tagad gaisma man ir aiz muguras un iet ja tā to var saukt ir foršāk Smagi elšot nonākam klinšu pakājē kurās bez liekas apdomas tumsā balstoties te pret airi vai ieķeroties krūmos stūrgalvīgi kārpāmies augšā cerībā ka tūlīt aiz karnīzes malas būs ceļš Ceļa nav Esam kaut kādā elles caurumā

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1877 (2016-02-13)
    Open archived version from archive


  • adventurerace.lv
    Nu jau man ir 1700 m bet metriņi lasās pa vienam vien Man liekas ka toreiz pat sarēķinājām puslitra burciņā sagāja ap 1000 mellenēm Kad tev cilvēkam atlikuši 200 300 m līdz zemei tad pāris metru ieguvums ir svētki bet šobrīd tā īsti nejūti starpību pat 100 m Atceros ka Armands pirms pāris dienām uztina savus pirmos 1780 m Nolemju principa pēc salasīt līdz tādam pat augstumam un doties tālāk Sāk arī zvērīgi salt Zemes pleķīši tik sadrumstaloti ka nespēju ar prātu izdomāt vietu no kurienes vajadzētu atrauties nākamajam termālim Protams ka šis lauciņu mežiņu grāvīšu raksts ir daudz skaistāks bet siltajam gaisam nav tā īsti kur savākties Baudu ainavu un lidoju uz labu laimi ar domu lai varu vajadzības gadījumā piezemēties pie Daugavpils šosejas A ha sākas baigais lejupslīdošais Tam gan vajadzētu tikt ātrāk cauri Izspiežu akseleratora kāpsli un tik maucu pa vējam Ātrums pieklājīgs brīžam uzlec pat līdz 65 km h Augstuma cipariņi gan arī rūk tikpat zibenīgi Bet nu vienreiz tak tam ir jābeidzas Kāja jau sāk tirpt turot akseleratoru Uzlieku arī otru kāju un cenšos negausties kamēr vēl augstums puslīdz pieklājīgs Vismaz siltāk sāk palikt Sabāžu rokas iekares kabatās lai sasilst Īsti laikam prātīgi nav lidot ar izspiestu akseleratoru neturot rokās bremzes bet gaiss diezgan mierīgs un augstums ir mans draugs Zeme tomēr nepielūdzami tuvojas un es tēmēju savu virzienu tuvāk ceļam jo neesmu nobriedis ar sāpīgu plecu tālu nest somu Pāri ceļam redzama skaista baznīca Nedaudz pakavējos domās par to ka Indijā virs kāda tempļa parasti labi cēla un nodomāju ka varbūt virs visām svētvietām mēdz būt termāļi Iedomājos kādēļ gan man Lieldienās noraugoties no 800 m augstuma uz baznīcu nenoskaitīt Tēvreizi Vai nu tieku atalgots par labām domām vai vienkārši bija klāt nākamais termālis bet itin drīz sāku ceļu augšup Nu vairs nav nekāda ogošana bet kārtīgs cēliens Termālis ir tik viendabīgs ka variometra dziedāšana sāk griezt ausī Ar brīvāko roku pārslēdzu to klusākā režīmā Pēc laiciņa secinu ka bremzi ar kuru noturu spārnu rotācijā varētu vienkārši piesiet un variometra treļļi pat neizmainītu tonalitāti Tomēr tādas lietas neviens vēl nav darījis un visdrīzāk ka arī nedarīs Paraplanieristi vienkārši nav tādi cilvēki Ja vēlies lidot komfortabli neko nedarot tad vienkāršāk ir nopirkt aviobiļeti Paraplanierists lido lai būtu pēc iespējas tuvu dabai Nav gan tā ka gluži varētu iztikt bez elektronikas Līdzenumos kur esi tālu no reljefa ir gandrīz neiespējami noteikt vai vienmērīgi slīdi lejup vai celies augšup Strauju izmaiņu var just itin labi bet kad kustība ir nostabilizējusies tad sajūtas vairs nestrādā A ha nu gan vairs neceļ Nu jau vairs nav tālu līdz Līvāniem Laižu atkal pa vējam Noskatu ka tieši pie Līvānu dzelzceļa stacijas otrpus sliedēm ir brīvs laukums kur vajadzības gadījumā varu nosēsties Citādi pilsētās parasti ir grūti atrast prātīgu nosēšanās laukumu Mišam reiz bija nācies nosēsties Pļaviņu skolas stadionā kur tobrīd notika sporta nodarbība Sporta skolotājs bijis saprotošs tikai Mišam nācies līdz stundas beigām skolniekiem demonstrēt ekipējumu un skaidrot paraplanierisma pamatus Rācijā dzirdu kā Jānis sarunājas ar Mišu Jānis šodien bija kritis par upuri cūcības likumam aizmirsis mājās zābakus un silto apģērbu tādēļ tūliņ pēc starta bija spējis uzņemt 2000 m augstumu un aizgājis maršrutā Jānis Šīre ir labs pilots tomēr pie Līvāniem bija zaudējis daudz augstuma un tagad čāpoja ar mugursomu plecos civilizācijas virzienā Prasu Mišam kur viņš ir jo dūmakas dēļ redzamība nesniedzas tālāk par dažiem kilometriem Miša saka ka mani redzot un ir man priekšā dažus kilometrus Man gan neizdodas viņu ieraudzīt Pēc brīža Jānis saka ka mani redzot jo esmu virs viņa Arī man izdodas ieraudzīt mazu punktiņu pārvietojoties pa ceļu Esmu zaudējis puskilometra augstuma tomēr drīz pēc Līvāniem atrodu jaunu termāli Tas spēj dot tikai 250 m bet arī tas ir vairāk nekā nekas Lidojums starp termāļiem vienmēr dod atpūtu un laiku fotografēšanai Daugavā redzu palielu salu kā vēlāk izrādās Jersika Ja iet ar akseleratoru tad vienīgi kājas mēdz nogurt Akselerators turbulentā gaisā tuvina spārna salocīšanās risku taču šobrīd viss ir diezgan mierīgs Gribētos uzvilkt sejas masku lai mazāk salst taču acīmredzot esmu to iebāzis labajā iekares pusē kur sāpošā roka neļauj to satvert Es tādas mantas kā GPS rācija fotoaparāts variometrs vienmēr piesienu jo ir gadījies ka darbojoties ar tām pēkšņi nākas ķerties pie vadības un tad varu mantas vienkārši atlaist lai brīvā brīdī tās atkal sakārtotu Sejas masku es netiku sējis tādēļ baidoties to pazaudēt esmu iebāzis pārāk dziļi iekares sānos Vilkt sejas masku lidojumā nav pārāk patīkams process jo uz brīdi nākas novilkt ķiveri un to nav kur droši novietot Es tādās reizēs to piesprādzēju ap vienas puses stropēm taču ir nepatīkami noraudzīties kā tā kūļājas pretvējā turoties mazā plastmasas karabīnītē Lidojot kalnos vari vismaz vizuāli iztēloties kur varētu būt nākamais termālis jo starp kalnu grēdām parasti ir mierīgs pārlidojums taču līdzenumā nav droši zināms kad trāpīsi nākamajā Kā vilku piemin te arī tas ir Augstuma atlicis 650 m kas ir labs augstums lai ietu termālī Siltajam gaisam vajadzīgs zināms attālums no zemes kamēr tas noformējas vienā skaistā strūklā Zem 400 500 m parasti tā ir izkaisīta saraustīta un tu knapi vari saprast kurā vietā ir centrs ja vien vispār tāds ir Nu jau esmu aizkulstījies līdz 1000 m un strūkla ir sakoncentrējusies kārtīgā liftā Variometrs atkal jautri dzied un altimetra rādījums ielīksmo sirdi Ceļ tik vienmērīgi ka atļaujos ar vienu roku pafotografēt Indijas Himalajos tādus priekus kā termālī atlaist rokas nevarēja atļauties It sevišķi ar šo spārnu U turn Airwolf ir stipri jestrāks uz visādām izdarībām par rāmo Advance Epsilon ar kuru lidoju iepriekšējos gadus Bet savukārt kas par dūrienu termālī Epsilons gāzās atpakaļ negribēja līst iekšā gaisa strūklā Pagrieziena rādiuss bija ap 70 m Kad sāku griezt visai asi tad spēju samazināt līdz kādiem 45 50 m kamēr citi grieza savus 35 m pa termāļa serdi Bet tāaaagad es droši vien 45 m varētu izgriezt ar svaru vien ar atlaistām rokām Pēc Himalajiem Latvijas mierīgie apstākļi man liekas kā pastaiga Jēēē nu jau tuvojos 2000 m robežai Biju domājis ka mākoņi ir zemāk Pie 2100 m izkrītu no termāļa bet necenšos

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1875 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    starp bāzes nometni un Camp I Pirms iziešanas aizgāju uz obligāto medicīnisko pārbaudi pie nometnes dakteres Skābekļa saturs asinīs bija 83 nieka 3 virs minimālās pieļaujamās normas kas noteikta tiem kas dodas uz augstajām nometnēm Savukārt asinsspiediens bija paaugstināts 160 90 Dotajā gadījumā visticamāk tas bija pagaidu mehānisms organisma apgādei ar skābekli kamēr citi salīdzinoši lēnāki mehānismi tikai pieslēdzās tostarp eritrocītu daudzuma palielināšanās Camp I 4950m 750 augstuma metrus no bāzes nometnes uz Camp I kas atrodas 4950 metrus augstumā veicu trīs stundās Aptuveni pusotra stundu prasīja nokāpšana Liks bija iegriezies salīdzinoši saulains un stabils pūta mērens vējš tomēr piektdien un sestdien virs 5000 metriem tika prognozēts sniegs un līdz ar to arī stiprāks vējš Nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā var gadīties iestrēgt Camp I uz vairākām dienām pirms varu veikt kāpienu augstāk uz Camp II Pirms atgriezties pirmajā nometnē nolēmu palikt bāzes nometnē vēl divas naktis Mākoņos tinusies Akonkagvas virsotne kāda tā redzama no Camp II Labajā pusē Poļu ledājs Glaciar de los Polacos bet uz kores malas kā liels akmens sēž Piedra Bandera pie kuras ejot pa oriģinālo poļu maršrutu var ierīkot starpnometni ceļā starp otro nometni un virsotni Tā kā poļu ledājs solo kāpienam neizskatījās daudzsološs es nolēmu kāpt pa neīsto poļu maršrutu Trešdiena 16 02 2011 Naktī gandrīz negulēju Biju saaukstējies un man bija piemetušās pamatīgas iesnas Pulksten trijos naktī uzvārīju tēju palika mazliet labāk Lai arī diena ir saulaina un debesis skaidras jūtos ļoti nomocījies Nedz teltī nedz ārpus tās nejutos komfortabli Teltī bija neizturami karsti bet ārā ilgāk sēžot palieka auksti Biju noguris arī emocionāli Mani nogurdināja vientulība Lai gan cilvēki bāzes nometnē bija sirsnīgi un bija jūtama zināma vienotības sajūta tomēr tās bija tādas bezpersoniskas mirkļa satikšanās Cilvēki nāca un gāja to tēli manā apziņā ja pēc mirkļa saplūda ar tūkstoš citiem tēliem Es nebiju tikai viens pret kalnu bet arī viens pats pret sevi tādu kāds esmu Kalns ir tikai kalns tāls vai tuvs tobrīd gan tuvāks nekā tas būtu bijis ja es būtu mājās tomēr tas tāds paliks arī tad kad manis vairs nebūs Bija brīži kad man nebija svarīgi vai es uzkāpšu virsotnē vai neuzkāpšu Man bija nepieciešams atrast iekšējo līdzsvara punktu bija jāsaprot kas ir tas kas mani te ir atvedis Es apzinājos ka te nekā cilvēkam nav vien akmeņi smiltis un putekļi Kas mani gaidīja augšā Ledus sniegs un aukstums Neskatoties uz slikto pašsajūtu un drūmajām domām es vēl negribēju atgriezties Tobrīd mans ceļš veda augšup Pēcpusdienā aizgāju uz medicīnisko pārbaudi Skābekļa saturs asinīs bija palielinājies līdz 90 savukārt asinsspiediens normalizējies 130 70 Pēc nelielas pastaigas paēdu arī laicīgas vakariņas kartupeļu biezputru ar gabaliņos sagrieztu speķi un sieru un maizes sausiņu gabaliņiem Ceturtdiena 17 02 2011 Naktī gulēju cauru miegu Sāpēja galva iedzēru vienu ibuprofēna tableti Fiziski nejutos pārāk labi kā arī kaimiņos kāds ļoti skaļi klausījās mūziku Plkst 6 30 no rīta uzvārīju kafiju un aplēju griķu pārslas Nedaudz pēc astoņiem devos ceļā Arī šoreiz kāpiens pa milzīgo morēnu uz Camp I prasīja trīs stundas Pirmajā nometnē sastapu argentīniešu puišu četrotni kas uz nometni bija izgājuši iepriekšējā dienā Viņi mani pacienāja ar krūzīti tējas un pāris cepumiem kurus neuzskatot ka pārkāpju savas solo ekspedīcijas standartus atļāvos pieņemt Puiši gatavojās aiznest daļu ekipējama un provianta uz kalnu pāreju aptuveni 350 metrus augstāk vai arī tālāk uz Guanaco maršruta Camp III kas atradās gandrīz vienā līmenī ar Camp I No turienes viņi plānoja kāpt uz Colleta kas ir nometne uz standartmaršruta nedaudz virs Refugio Berlin un kalpo kā starta pozīcijā kāpienam uz virsotni Biju plānojis vienu dienu Camp I atpūsties un doties uz Camp II vienā piegājienā tomēr ņemot vērā mana ekipējuma un provianta kopējo svaru kas uz doto brīdi bija aptuveni 27 kg nospriedu ka būtu vieglāk izmantot tādu pašu taktiku kā ejot uz pirmo nometni daļu mantu aiznesot uz nākamo nometni un atgriežoties pārnakšņot iepriekšējā Lai gan praktiski man nebija nekādas apetītes es apzinājos ka ir jāēd vismaz tas minimums ar ko biju nodrošinājies Bija nepieciešams arī uzņemt kā minimums piecus litrus šķidruma dienā ko arī centos ievērot No viena argentīnieša aizguvu dažas paciņas šķīstošā aspirīna un C vitamīna Iesnas nebija mitējušās tomēr šķita ka iet uz labo pusi Neskatoties uz to ka Camp I bija vairākas kāpēju grupas turklāt lielākā daļa no tām plānoja kāpt pa neīsto poļu maršrutu praktiski ne ar vienu nekomunicēju izņemot argentīniešu četrotni Vēl dažu vārdus pārmiju ar kādu armēni kas kāpj lielākas gidu vadītas grupas sastāvā Lai arī cik grūta nebūtu kāpšana kalnos ir pietiekami daudz laika lai varētu darīt neko ja neskaita nemitīgu ūdens dzeršanu Būdams prom no ikdienas no interneta es sapratu ka ļoti labi varu bez tā visa iztikt Nenoliedzami ka darbam tas ir nepieciešams ka arī cilvēkam kā sociālai būtnei ir jābūt vismaz kaut kādai nojausmai par procesiem sabiedrībā valstī tomēr informācijas plūsma ar kuru ikdienā sastopamies var izrādīties par apjomīgu mūsu cietajiem diskiem Tieši tādēļ es neatļāvos nenovērtēt nedz tās grūtības ar kurām saskāros nedz sociālo izolētību kuru pats biju izvēlējies Ja es sev jautātu kāpēc man patīk salīdzinoši neordināras lietas ar nolūku nerakstu ekstrēmas lai gan zināmos apstākļos tās tādas var kļūt darīt vienatnē Kāpēc nemeklēju domubiedrus interešu grupu Iespējams ka man patīk visu procesu izzināt pašam Sākot ar ideju kā tādu tai sekojošu informācijas vākšanu ceļojuma plānošanu un protams arī realizāciju Man patīk sevi izaicināt ar katru jaunu reizi nospraust grūtāku un sarežģītāku mērķi Sapņi ir tik dažādi cik atšķirīgi ir cilvēki tomēr der atcerēties ka tieši šo dzīvi mēs dzīvojam tikai vienreiz Tāpēc nevajag nedz baidīties sapņot nedz censties savus sapņus piepildīt Piektdiena 18 02 2011 Pilnmēness Nevarēju iemigt Piecēlos pirms sešiem paēdu brokastis un padzēru kafiju Astoņos devos ceļā Man bija nepieciešamas četras stundas lai veiktu 850 augstuma metrus līdz Camp II No hiperventilācijas sāpēja diafragma Bez aizdusas spēju noiet vien pārdesmit soļus Ja arī jutos pietiekami stiprs un citkārt tādu pašu kāpienu veiktu stundas laikā šeit kājas vienkārši neklausīja Ceļā starp Camp I 4950m un Camp II 5800m Ilgi neuzkavējies vien uzņēmis dažas fotogrāfijas un atstājis līdzpaņemto ekipējumu devos atceļā Camp II

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1860 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    paklausīgi guļ čupiņā Nu jau vējš sāk vilkt sniega vērpetes un es to vērtēju virs 10 m s Apguļos uz spārna čupas jo vējš to sāk pluinīt un nav īstais brīdis to kārtot Sāk snigt Sniegs cērt ar tādu ātrumu ka uzlieku slēpošanas brilles jo citādi dur acis ārā Domāju ka nu jau ir visi 15 m s Nospriežam ka nav jēgas uzreiz iet lejup jo nav jau starpības vai iesim pusstundu ātrāk vai vēlāk Ja laiks neuzlabosies tad tāpat cita varianta nebūs Saku Armandam ka esmu šīs dienas vērojis laiku un visstiprākās brāzmas bija tieši pirms sniegputeņa sākuma Parasti mākonī iekšā arī ir mierīgāk nekā tieši zem mākoņa Izsaku versiju ka varbūt putenī izdosies pacelties Vējš patiešām drusku pierimst bet nu esam pašā mākonī un redzamība ir labi ja pārdesmit metrus Paliek mitrs un man sāk nopietni salt Tinos paraplāna ātrajā somā Saku Armandam ka sliktākajā gadījumā es varu šitādā laikā lidot jo man ir GPS kur piezemēšanās laukums atlikts Esmu jau Indijā mākoņos gājis pēc priboriem nekas patīkams nav bet darīt jau var Ir doma ka es varētu piesiet sev Armanda ekipējumu lai viņam vieglāk nokāpt Atceros ka Gatis sēž kaut kur lejā Uzzvanu un jautāju par redzamību Viņš paspēj pateikt ka vismaz pārsimts metrus varot redzēt un viņa mobilajam beidzas baterija Izdomājam ka varam piezvanīt kādam uz ciematu kur dzīvojam Ineta atbild ka bijis gan dziļš putenis bet nu jau varot kalnus redzēt Putenis nāca tieši no mūsu mītnes puses tādēļ uzgavilējam ka atliek tikai gaidīt Saku ka jāsāk pekelēties jo logs var būt neliels Sākam piņķerēt stropes un līst iekarēs Paceļu galvu un ieraugu skaistu saulrietu pār kalniem Sniega mākonis strauji attālinās un visapkārt dzidrs gaiss Pūš viegls vējiņš Paceļam spārnus un gandrīz reizē nostartējam No prieka kliedzam viens otram Kalnā bijām sēdējuši vismaz stundu Nolaižamies un drīz vien visi esam siltā istabā Paceļam graķi par veiksmīgu dienu Vēl brīdi pašiem neticas ka esam atgriezušies jo kalnā pesimisms bija visai liels Ceturtajā dienā laiks vēl skaistāks un nolemjam lidot jau pusdienas laikā tādēļ no rīta kārtīgi žmiedzam ar slēpēm pa trasēm Velkam ar Gati pa tādām šaurām trasītēm cik nes Vienā brīdī pamanu ka kaut kur pretī pazib spīdoši lukturi Par cik trase te ir kādi 8 10 m plata tad garām sniega motociklam tikt nav problēmu Šajā vietā tieši pēdējais stāvums pirms lēzena gabala tādēļ parasti tur izspiežam maksimumu Tikko pārlidoju pār paugura kanti ieraugu savā priekšā retraku sniega traktoru kurš aizņem vismaz pusi trases Rēķinu ka tīri teorētiski es varētu griezt uz līkuma iekšējo malu taču ja neizgrieztu tad es vienkārši pieliptu pie viņa šķūres Ievērtēju ka trases ārējai malai nav kantītes un vienkārši izlidoju pa taisno no trases Maucu grabēdams kādus 100 m pa apledojušo brīvo sniegu un tieku atpakaļ trasē Ar acs kaktiņu vēl paspēju ieraudzīt ka Gatis daudz nedomādams dara to pašu Šodien vietējie jau lido Es arī izbraucu uz augšējo startu taču vējš ir kļuvis stiprāks gandrīz kā vakar Atkal brīdi paguļu uz spārna nogaidu nelielu rāmumu un ceļos gaisā

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1849 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    no laivas braucam tālāk Priekšā esošā laiva kaut ko sāk tusēties upes vidū sūce vai Nē šiem nolūzusi un nogrimusi lepnā karbona aira lāpstiņa Vīri neizskatās priecīgi Vēl 6 km un esam pie jūras Pūš kā traks Paņemam attekā punktu un griežam pret vēju Te sākās joki Mazums ka ātrums pa nullēm tagad jāairē nevis uzreiz upē bet ar līkumu pa pienākošo ezeru apkārt salai lai pēc tam pa mazu kanālu tiktu atpakaļ upē Lavierējam starp tīkliem ezerā un secinām ka orgi aizmirsuši par bēguma fenomenu Lēnām ūdens ezerā paliek aizvien mazāk tad jau stumjamies pa aļģēm Vienīgajā kanālam līdzīgajā veidojumā ūdens praktiski nav vispār bet karte šai vietai ir tikai tas tūristu ceļvedis kurš kanālus zīmē Donovas platumā četrās rindās Mīcāmies visi uz dullo tālāk nu jau stumjoties pa dubļiem Man kā mugurējam airētājam ik pa brīdim iepūš sejā Tāļa airu uzmestās dūņas Nevar teikt ka tas nebesī Iestājas neliels apmulsums jo tālāk skaidrs ka ezers dziļāks nekļūs un kanāls ir ilūzija Atliek sekot pirmajai laivai un raut uz sauszemes pusi no kurienes līdz paralēli ejošajai upei vajadzētu būt pārsimts metriem teorētiski Pēdējos pārsimts metrus līdz niedrēm stumjamies pa padsmit centimetriem vēzienā saskaņojot ar gurnu darbību Izkāpt nav reāli nogrimsi tā ka atradīs tevi pēc nākamā Ledus laikmeta Krasts izrādās arī ir ilūzija bet liecot niedres lai veidotu taku izdodas neiegrimt diži dziļāk par ceļiem Stiepjam stumjam un rāpjamies pār pļaņčkām ar to laivu Iet ļoti smagi jo ūdens tāds pavēss cerības just atkal kādreiz pēdas lēnām atkāpjas Paņemam pa želejai Sajūta ka tā nočūkst kā ūdens saunā uz akmeņiem Pāris poļu rauj pa mūsu sliedēm Vismaz priecē ka visi esam vienā d dobē Nepaiet ne pusstunda un tiekam uz cietzemes Vēl pārdesmit metri un upē iekšā Tepat blakus vēl trīs laivas Tālāk pa veco ceļu līdz starta zonai temps mums nokrities nedaudz atpaliekam Galā izceļam laivas uz betoniem somas plecos un uz bāzi Sajūta jocīga jo kājas zem ceļiem nejūt paskriet nevar jāsteberē kā invalīdiem Pēc 20 minūtēm tas pāries Tālis man iesaka noslaucīt ar dubļiem uzšķiestās Fīrera ūsiņas jo poļi tādu eksterjeru Aušvitces sakarā varot nesaprast Nākas piekrist Bāzē atzīmējamies un dodamies cauri pilsētai uz apmēram 4 km attālo orientēšanās posmu Viena komanda vēl paliek ģērbjoties mēs tādiem sīkumiem kā dubļi kedās uzmanību nepievēršam ja jau mači uz 20 stundām Orientēšanās posms noris kalnainā piepilsētas mežā Orientēšanās karte 1 10 000 Pēc plāna ap 10 km Uz kartes liekas mazāk Somas noriskējam neņemt un ieejam posmā jau trīs pirmās komandas kopā Bez somām temps turas labs pāris sīkas kļūdas bet pašiem par pārsteigumu no posma iznākam kā līderi Tālāk priekšā 60 km trekings Navigācija daudz pa ceļiem punktu maz Saprotam ka čakarēties nevar jāskrien cik nu var dabūsim arī pa tumsu mīcīties Pirmais punkts ar virvju uzdevumu ir atcelts taču attālumu tas nemazina jo virziens turpinās praktiski taisnā līnijā tik vien ka līdz KP 10 ir jāvelk kārtīgs gabals gar šoseju Pēc 5 km pamanām ka lēnām bet neatlaidīgi mūs pievelk viens poļu divnieks Kādu gabalu paskrienam kopā uztaisām bildes parunājam bet vīriem temps ir ņiprāks un lēnām šķiramies Turpmāk distancē mēs viņus satiksim tikai vienā brīdī Lēnām novirzāmies uz lauku celiņiem un dodamies iekšā gravu labirintā kur vienā no krustpunktiem ir KP 10 Tālāk pa gravām ārā pa pļavu gar raibajām poļu govīm dodamies uz KP 11 Šeit parādās dažādi varianti ceļam uz nākamo punktu Pa taisno ceļu nav un drūmas gravas apkārt ar lieliem līkumiem Mūsu izvēlētais variants ir kaut kas no abiem Krēslā vēl paspējam izskriet cauri fantastiskam gravu rajonam pa tūristu taku kuru knapi var atpazīt pēc atzīmēm uz kokiem jo zeme klāta ar lapām un sen te izskatās neviens nav gājis Skaisti bez gala Sigulda var atpūsties Tālāk vienā no šortkatiem uztaisu navigācijas kļūdu un pa paralēlu ceļu ejot pazaudējam kādas 30 minūtes Pēc tam uzreiz vēl viena 10 minūšu kļūda un beigās arī ieberziens pie paša KP 12 kurš ielikts upes līkumā zem tilta To beigās tumsā paņemam tikai ar trešo piegājienu protams ceļu dabā sazīmēt gandrīz vairs nevar un tilta vietā vien nolauzts koks Ceram ka ar šo čakarēšanos nebūsim palaiduši kādu sev garām Tālāk ceļš ved lejā līdz jūrai nolaidiens par kādiem 250 m Vēl nedaudz gar dzelzceļu un KP 13 caurtekā Tam seko obligātais posms ar vienu slēpto punktu gar jūras krastu Mirgo zvaigznes tālumā redz kuģus romaņķika Un posma beigās Tālis apenēs brien jūrā pēc KP 14 līdz vietējam dižakmenim Auksti paliek skatoties vien Brienam atkal prom no jūras joprojām cenšamies turēt tempu kur no kalna vai līdzens tur skrienam kur pret kalnu tur ātrs solis KP 15 mežā grāvja līkumā Brienam caur svaigu cirsmu no ceļa līkuma veiksmīgi uzķeram īsto grāvi un kedām jautri žļurkstot brienam ārā ar kompostiera kniebienu kabatā Nu jau skaidrs ka organizatoru 20 prognozētajās stundās nevienam iekļauties neizdosies labi ja sanāks līdz gaismai no mežiem izlīst Kā zinādami esam ēdamo paņēmuši ar rezervīti bet šķidrums gan iet uz beigām Ceļš ved caur kādu no ciematiem tāpēc nekautrējamies piezvanīt pie vienas no privātmājas durvīm Durvis atver divas jaukas poļu kundzītes kuras gan krieviski nerunā bet labprāt papildina mūsu dzeršanas sistēmas ar krāna ūdeni Atliek piemest pāris Maxim šķīstošās tabletes un rullējam tālāk Apsveicami kārtējo reizi sporta indes industrijai ir izdevies radīt vienu patiešām ērtu produktu Ceļš ved no kalna lejā kalnā augšā lejā augšā un pāri laukam esam klāt pie kārtējās gravas kur šoreiz arī virvju speciāluzdevums ar KP 16 Gravu T veida krustā pāri novilktas trīs horizontālas dubultvirves attiecīgi kādi 40 60 un 80 metri Foto ar kādu Master Race klases komandu mums šis posms pa tumsu bez fotogrāfiem Velkam sistēmas virsū ar kabināmies ar karabīnēm pie virvēm un kapājam Pirmo 40 m virvi vēl kaut kā tikai uz rokām velkoties skaisti nomoku Otrajā jau pusvirvē nākas apsēsties un uzsākt lēnāko šūpojos velkos procesu Trešā garākā virve iet pavisam smagi Kamēr Tālis nāk pa pēdējo virvi izsaku komplimentu tiesnešiem par ekselento virvju posmu Puiši pusi dienas veltījuši šim posmam Nu ja ir virves tad tā ka jūt protams ja atnāktu vairākas 4nieku

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1859 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    un tādēļ visu ceļu jāstāv kājās Redzami pirmie kalni Beidzot braucam pa īstu kalnu ceļu Ceļš pa kuru brauc autobuss ved gar Kubaņas upi visi brīnāmies par Kubaņas zaļgani dzidro ūdeni Neparasti ka pat lielā dziļumā var redzēt katru akmentiņu 17 00 iebraucam Hurzukā Nepatīkams laiks jo nepārtraukti līņā Grupas vadītājs Aivars Bojārs aiziet nosūtīt telegrammu Terskolas KCC bet zēni paņem blašķes un aiziet lūgt vietējiem šoferiem benzīnu prīmusiem Šoferi ir ļoti atsaucīgi Spirt budjet benzin tože budjet Nekā Beidzot pie mums pienāk gados vecs vietējais iedzīvotājs un vaicā no kurienes mēs esam atbraukuši un kurp mēs dodamies Pastāstām ka mēs esam no Latvijas un ka dodamies kalnos pastāstām arī to ka mums ir grūtības ar benzīnu prīmusiem Pēc brīža sirmgalvis atgriežas un mums iedod benzīnu novēl labu laiku visā pārgājienā Pie Hurzukas veikala grupa pārgājiena sākumā Esam pārģērbušies ceļam mugursomas plecos un maršruts sākas Pārgājiena režīms šāds 45 minūtes ejam un 10 minūtes atpūšamies Ceļš visu laiku iet gar upi pa līdzenu ieleju Trūkst elpas un mugursomas liekas ļoti smagas Paejam garām akmeņlauztuvēm Visapkārt redzami lieli kalni Uz dienvidiem aiziet Uzunkolas ieleja bet uz dienvidaustrumiem Ullu Kamas ieleja Ejam līdz abu upju satecei Šeit mēs atpūšamies un fotografējamies liela daļa šī pārgājiena bilžu kas nav pievienotas aprakstam skatāmas atsevišķā foto galerijā red Grupas vadītājs Aivars Bojārs Pāri Ullu Kamai ir labs tilts un visapkārt labas nakšņošanas vietas Daudz malkas Iekārtojamies klajumā netālu no upes Ar atvieglojuma sajūtu noliekam smagās somas un ejam pēc malkas Vakariņas gatavojam visi kopā Ēdam makaronu zupu pirmo reizi sausos kartupeļus ar gaļas konserviem un dzeram tēju Zvaigžņota nakts teltis jau uzceltas tomēr gulēt vēl neejam Sēžam pie ugunskura un dalāmies pirmajos iespaidos Lai mēs saprastu kāpēc teltī jāguļ ar galvu uz izeju treneris pastāsta leģendu par Melno alpīnistu Ejam gulēt Blakus krāc kalnu upe un ne tikai 5 augusts ceturtdiena Pieceļamies 7 00 Brokastīs ēdam vakar sagatavotās sviestmaizītes un dzeram melno Ceilonas tēju ar cukuru Zēni izmet uz pirkstiem kurš ar kuru meiteni dežūrēs šodienas dežuranti Kristaps ar Lolitu rītdienas Ivars un Ginta pēc tam dežūrēs Sandra un Aivars Zaiga un Jānis Diāna un Toms Ralfs un Edgars Pirmie zaudējumi Sandra upes straujajā straumē mēģinot mazgāt noslīcina savu krūzīti Visi izsaka savu līdzjūtību Sakravājam mugursomas Dosimies uz Velna akmens kanjonu Mugursomas paliek sargāt Edgars un Aivars 9 00 sākam iet Ceļš ved uz Vorošilovskas ganu apmetni Skatāmies pa labi uz Ullu Kamas pusi lai nepaietu kanjonam garām Pēc 40 minūtēm esam pie taciņas kas aizved tuvāk upei Šeit pārmests koka tiltiņš no diviem baļķiem Kanjons ir vietām tikai 1 5 m plats un 25 m augsts Ullu Kama šajā vietā ir ļoti strauja Tālāk ejam pa taciņu kura bieži iet tuvu kraujai Beidzot redzam milzīgo akmens tiltu kuru vietējie iedzīvotāji dēvē par Velna akmens tiltu Lielais akmens pārsedz kanjonu it kā tiešām kāds viņu būtu pārmetis pāri upei savienojot abas upes klinšu kanjona malas Noaugušais Velna akmens virs Ullu Kamas straumes Treneris palīdz Gintai nokāp lejup kanjonā Vērojot krāšņo dabu pamanām ka pretējās kanjona klinšu sienas apakšā ir liela ala Pārejam pāri Velna akmens tiltam pretējā krastā Pa kraujas malu mēs uz alu nevarējām tikt jo virves nav paņemtas līdzi Ivars ieraudzīja klintī caurumu kas izrādījās alas augšējā ieeja Mazā aliņa mūs aizved līdz lielajai alai kuras apakšējo izeju redzējām no pretējā krasta Caur to nonākam līdz pašai upei No šejienes akmens tilts ir ļoti labi apskatāms Dodamies pa alu atpakaļ Kāpelējot pa alu grupa pārbauda savas iemaņas elementārajā klinšu kāpšanā Ceļu no kanjona uz apmetni veicam 25 minūtēs Pa ceļam dalāmies gūtajos iespaidos Tādu kanjonu ne katram izdodas redzēt bet tā kā grupa pirmoreiz kalnos sajūsma milzīga 12 30 esam atpakaļ apmetnes vietā Gatavojam un ēdam pusdienas bet Toms un Ivars kopā ar treneri ar mašīnu aizbrauc atpakaļ uz Hurzuku kur vēl kārtojamas dažas lietas grupā joprojām trūka viena dalībnieka apstākļu sagadīšanās pēc grupas vadītāja vietnieks vēl joprojām nebija ieradies red Viņi atgriežas 17 00 ar šoferi sarunāts ka tas mūs aizvedīs līdz alpīnistu nometnei Uzunkols Ceļš labs apkārt mežs Divās vietās ceļš ved pāri upei vispirms uz Uzunkolas upes kreiso krastu pēc tam atpakaļ uz labo pusi kur atrodas alpīnistu nometne 18 00 iebraucam Uzunkolā Netālu no alpīnistu nometnes slejas liels klinšains kalns arī Uzunkols Ejam tālāk Aiz otrā upes tiltiņa atrodam labu nakšņošanas vietu Vācot malku zēni atrod vēl labāku labiekārtotu naktsmītnes vietu Pārvācamies uz to Dežuranti gatavo vakariņas pārējie iet nelielā aklimatizācijas izgājienā Treneris un gandrīz visi zēni uzrāpjas lielā priedē lai apskatītu iespējamo ceļu uz Mirdi Dalar pāreju Sandra un Diāna cenšas neatpalikt un arī kāpj priedē Ginta Zaiga un Aivars būdami prātīgi cilvēki kokā nekāpj Sāk tumst un mēs dodamies lejā Apmetnē ienākam ap 20 00 Kristaps kā nometnes karogu ir kokā ar repšņori uzvilcis Lolitas dvieli Kristaps lūdz Gintai pagaršot makaronus bet tie ir salipuši un garšo pēc klīstera jo Lolita tos iemetusi kad ūdens vēl bija auksts Daži varonīgi makaronu klīsteri pieveica meitenes nevarēja Izsakām ierosinājumu ka Lolitai un Kristapam par tādu dežūrēšanu jādežūrē vēl rīt Dežuranti protestē Vēlāk dzeram siltu pienu kas gatavots no piena pulvera Pēc vakariņām Ginta un Zaiga kāpj kokā gribēdamas pierādīt ka arī viņas prot rāpties Ejam gulēt Dažu nesaskaņu dēļ Toms Kristaps un Ralfs guļ ārā Nakts nav augsta Daudz zvaigžņu debesīs 6 augusts piektdiena Šodienas dežuranti ir Ivars un Ginta Dežuranti no rīta piecēlās 6 00 Kad brokastis bija gatavas viņi modināja pārējos kas guļ teltīs tie kas gulējuši ārā ja pamazām rosās Daudzi guļ tik cieši ka nevar pamodināt Dežuranti izrauj telšu mietiņus un gaida Pamazām visi ceļas un taisnā ceļā veļas pie uzklātā galda No nometnes izejam plkst 8 30 Pārejam pāri Uzunkolas upei Atstājam Aigaram uz zara uzspraustu zīmi Sākam piegājienu Mirdi Dalar pārejai Pa ceļam satiekam vairākas tūristu grupas šeit ir labas nakšņošanas vietas daudz malkas Paejam garām Kičkinekolas un Mirdi upju satecei Pēc tam dodamies uz Mirdi upes kreiso krastu Pamazām kāpjam augšup koku paliek aizvien mazāk Pārejam pāri baļķu tiltiņam šeit atrodas pēdējā ganu apmetne Netālu no tās atpūšamies un ejam tālāk Alpu pļavas izbeidzas un sākas akmeņu lauki Taciņa brīžiem iet pa līdzenu vietu brīžiem jālīkumo starp lielākiem akmeņiem Dažviet lecam pāri nelieliem strautiem Šķiet ka mugursomas paliek aizvien smagākas taču mums šodien jānokļūst līdz Mirdi augšējām naktsmītnēm Piegājiens Mirdi Dalar pārejai Mirdi ieleja Pārejas Mirdi Dalar piekājē šķērsojam Mirdi upi Lēkājam no akmens uz akmeni pāri mazākām straumītēm kuras tekot no ledāja apvienojas un veido spēcīgo upes straumi ielejā Vēl nupat gājām pa puslīdz līdzenu ieleju bet tagad jākāpj stāvā nogāzē Apkārt akmeņi vien Mirdi pāreja labi redzama Atpūtas brīdī treneris iet izlūkot ceļu starp auna pierēm gludas ieapaļas ledāju un upju straumju nogludinātas klintis red Atkal ceļam plecos mugursomas un kāpjam augšup Zaigai Tomam un Jānim reibst galva Viņiem tiek atvieglotas mugursomas Pēc auna pieru pārvarēšanas atpūšamies Treneris atkal dodas izlūkot tālāko ceļu Kad treneris atgriežas viņš paziņo ka pēc 15 minūšu gājiena būs klāt apmetnes vieta Tas dod spēkus atkal uzsākt iešanu Par apmetnes tuvumu liecina tukšo sarūsējušo konservu kārbu lielais daudzums Tieši pirms apmetnes stāvāks kāpiens Zēni izvēlas taisnāku ceļu pa vieglām klintiņām bet meitenes iet apkārt labu gabaliņu Beidzot esam alpīnistu naktsmītnēs Uzceļam teltis Treneris atkal dodas lejup pretim Aigaram bet pēc kāda laika atgriežas bez viņa Tā kā malkas šeit nav vakariņas vāram uz prīmusiem Garām nāk tūristu grupa un lūdz medikamentus priekš cietušā kurš nopietni apdedzinājis pieri Viņi mums pastāsta vairāk par Mirdi pāreju Satumst Sāk pūst vējš Paēdam un uzliekam vārīt tēju Kamēr tēja vārās mēs visi kopā cieši sasēdušies dziedam Laiks kļūst aizvien nemīlīgāks vējš pieņemas spēkā kļūst aukstāks Tumsā izskatās ka no pārejas nāk vēl viena tūristu grupa bet tās ir kalnu kazas kuras pamanījušas mūs ziņkārīgi nāk skatīties Ejam gulēt Pirmo reizi guļam uz akmeņiem Paliekam zem sevis visu kas daudzmaz mīksts tajā laikā paklājiņu vēl nebija tie parādījās pāris gadus vēlāk red Rīt kāpsim pirmajā Mirdi Dalar pārejā Aigara vēl joprojām nav 7 augusts sestdiena Šīs diena dežuranti Sandra un Aivars ceļas 5 00 Drebēdami no liela aukstuma viņi sāk darboties ap prīmusiem bet tad atceras ka nav vakarā saliets ūdens brokastīm un paņēmuši prīmusa katliņus dodas pēc tā Pēkšņi noskan liels brīkšķis Tās ir kalnu kazas kuras pieradušas ka tām atstāj ēdiena pārpalikumus ganās naktsmītņu tuvumā Dzirdēdams troksni Aivars palaiž pa priekšu Sandru Vēlāk zēni zobojas par Aivaru atdarinādami viņu Ej Sandra tu pa priekšu paskaties kas tur ir Dežuranti uzsilda vakardienas vakariņu rīsu zupu uzvāra tēju un pieceļ pārējos Paēduši brokastis gatavojamies Mirdi pārejas pārvarēšanai Izejam 7 00 pirmajās 10 minūtēs paceļamies uz Mirdi ledāja kreisās puses morēnas Tālāk pa taciņu ejam pa morēnas kori līdz pat sniegam Traversējam sniega nogāzi un izejam iz Mirdi ledāja Ejam pa ledāju augšup uz otro morēnas saliņu uzmanīgi apejot plaisas Tā kā šis ir slēgtais ledājs tad treneris visas aizdomīgās vietas uzmanīgi pārbauda ar leduscirtni Pārejas pakājē nonākam pie milzīgas plaisas kuru var pārvarēt tikai pa sniega tiltiņu Pārbaudījis to ar leduscirtni un nolēmis ka tas ir nedrošs treneris saka ka plaisa ir jāpārlec Vispirms pārlec pats treneris tad pārveļam mugursomas un lecam pāri paši Turpinām ceļu uz pāreju pa sniega ledus nogāzi 15 30 Diānai sāk izpausties kalnu slimības simptomi Viņas mugursomu atvieglojam Ne visi apmierināti ar to ka viņu mugursomas kļūst smagākas Lai arī ir grūti visi cītīgi vērojam dabu 10 00 sasniedzam pāreju Treneris mums visiem sirsnīgi paspiež roku un apsveic ar pirmās kalnu pārejas iekarošanu Uz pārejas gatavojam saldējumu iebiezinātais piens ievārījums un sniegs Tas iznāk ļoti garšīgs Akmeņu krāvumā ieslēptajā konservu kārbā atstājam zīmīti ka šeit bijuši jaunie kalnu tūristi no Rīgas Lejā no Mirdi Dalar parejas iet daudz ātrāk Neejam ierindā bet izretojamies pa nogāzi Visapkārt ir sniegs un lejā dodamies šļūkdami un slīdēdami Stāvākajās vietās ar treneri priekšgalā uz tās vieta kur mugura zaudē savu patīkamo nosaukumu Noejam no ledāja uz kreiso pusi un tālāk ejam pa stāvu akmeņainu nogāzi Jo zemāk ejam jo visi paliek mundrāki Pēc stundas un 10 minūtēm atrodamies pie Dalāra ledus ezera Aiz Dalāra ezera ledājs vairs neturpinās Dalāra ezerā peld gaišzaļi ledus aisbergi no ezera iztek Dalāras upe Šeit taisām ilgāku atpūtas pauzi vāram tēju ieēdam Pienāk kalnu tūristu grupa no Ļeņingradas bet mēs dodamies tālāk Ejam pa taciņu gar Dalāras upi Uz leju redzami tūri nelieli piramīdas veida akmens krāvumi kas kalpo kā ceļa zīmes orientieri red lai nobirās un akmeņu laukos būtu vieglāk orientēties Pēc pāris stundām esam jau līdzenākā ielejas daļā Pēc gabaliņa atkal lieli akmeņi Brīžiem taciņa tajos grūti saredzama Akmeņi izbeidzas un sākas alpu pļavas Sākam meklēt apmešanās vietu Ap pieciem vakarā sasniedzam daudz maz līdzenu vietu kur varētu celt teltis bet te nav malkas un vieta ir visai purvaina Domas dalās daļa grib palikt šeit daļa iet tālāk Balsojam Dodamies tālāk Pēc balsošanas ceļam somas plecos un ejam tālāk Ceļš ved gan pa brikšņiem gan pa akmeņiem Brīžiem taciņa pazūd jo nevar saskatīt tūrus un mēs nomaldāmies brikšņos Sāk līt Ejam jau divas stundas bet naktsmītņu vietas vēl joprojām nav Beidzot viena atrodas Tā gan ir daudz sliktāka par iepriekšējo bet neko nevar darīt Steigšus ceļam teltis un uz prīmusiem vāram tēju Visi esam salijuši un dubļaini Izrādās šeit ir ļoti daudz sīku knišļu un odu kuri kož bez žēlastības Tik riebīgu odu Latvijā nav Pārģērbjamies sausajās drēbēs un ejam gulēt domādami kā ātrāk varētu aizmigt Ralfa telts iemītnieki labu nakti novēlot nodzied sēru maršu Cerot pēc iespējas ātrāk sagaidīt rītu aizmiegam 8 augusts svētdiena Pamostamies pirms 8 00 Parasti dežuranti modina pārējos bet šoreiz otrādi Saucam Zaigu un Jāni lai viņi liek vārīties tēju No otras telts atskan Ralfa balss kas vēsta ka Jānis ir noslīcis bet Zaiga ir pusslīkusi Izrādās ka otrajā teltī bija notikuši plūdi Naktī lietum pieņemoties spēkā liela telts daļa applūdusi Lielākā daļa drēbju un guļammaisi ir slapji Rīts nomācies cerību tos izžāvēt nav Sandra no telts izlien slapjiem matiem Vienīgi Diāna kas gulējusi pašā vidū nav cietusi plūdos Brokastīs ēdam speķmaizītes un dzeram tēju Atkal atsākas knišļu uzbrukumi Interesanti pa kuru laiku viņi guļ Pēkšņi pārsteidzot mūs visus ierodas Aigars Nometnē baigās ovācijas Brokastojot viņš stāsta par saviem piedzīvojumiem Aigars Liepiņš grupas vadītāja vietnieks Beidzot Pēc deviņiem dodamies tālāk uzkavēties šajā nemīlīgajā ielejā nemaz nav patikas Iepriekšējā dienā Diānai bija slikti un viņa kavēja grupu Šodien viņai iet jau labāk Naktī daudz lijis tāpēc visas takas ir slapjas dubļainas Šķērsojam upi pa baļķu tiltiņu Pirms upes ir milzīgs klajums pilns ar vētrā lūzušiem kokiem Līdz klajumam ir septiņas dižskābāržu saliņas kurās ir labas naktsmītnes un malka Plkst 15 30 esam pie Nenskriras un Dalāras upju satecēm Mums jātiek pāri Nenskriras upei Šeit agrāk pāri upei bija tiltiņš no diviem baļķiem pa vienu varēja iet pie otra turēties Tagad palicis tikai viens baļķis apakšējais Par laimi nedaudz augstāk kādi labi cilvēki nogāzuši pāri upei lielu zarainu egli Ejot pa tās stumbru un turoties pie egles zariem visi droši tiekam pāri Otrā krastā atpūšamies un ejam tālāk Ejam pa taku augšup kalnā un šķērsojam nelielu pļaviņu Pēc kāda laika atrodam labas naktsmītnes Skaista apkārtne Pretējā Nenskriras krastā redzams liels ūdenskritums Šeit ir daudz malkas Sakuram pamatīgu ugunskuru un žāvējam slapjos guļammaisus teltis un drēbes Diemžēl vienam otram tas padodas pārāk labi ir pirmie apdegušie guļammaisi un zābaki ar nedaudz sakusušu zoli Vakariņās nolemjam vārīt rīsu rozīņu zupu pēc tam cept pankūkas uz vārīt tēju Rīsi ir jau gatavi bet rozīnes nevar atrast Gintai rīsi neliekas garšīgi un viņa pieber tiem klāt kakao varbūt būs garšīgāki Visas meitenes un daļa zēnu ieraudzījuši to saķēza arī savus rīsus Rīsi garšīgāki nekļūst taču jāēd jo treneris paziņo ka tie kas neapēdīs rīsus nedabūs pankūkas Kaut kā iemokām iekšā rīsus un ķeramies pie pankūku cepšanas Liela entuziasma nav Pēc ēšanas nomazgājam traukus un ejam gulēt Visi ir ļoti saguruši un ātri aizmieg 9 augusts pirmdiena Šodien dežūrē Toms ar Diānu Abi dežuranti pieceļas 8 00 bet pārējie ap 9 00 Brokastis vēl nav gatavas Toms nevar iekurināt ugunskuru Citi zēni palīdz un drīz vien vārās ūdens tējai un kartupeļu putrai Brokastojam Izejam 11 00 Mugursomas salīdzinot ar vakardienu krietni vieglākas Jāpāriet pāri dažām sīkām upītēm Ejam atpūšamies ik pēc stundas Garām pajāj kāds vietējais iedzīvotājs zirgā ar bisi uz pleca Tas ir pirmais vietējais iedzīvotājs kuru satiekam šajā neapdzīvotajā ielejā Ejam uz augšu un atkal uz leju Sākas kārtējie brikšņi sīku bērzu audzes kurām šķiet nav gala Pēc divām stundām nonākam nelielā pļaviņā kurā satiekam divas tūristu grupas labas naktsmītnes vietas Izrādās ka šeit tek narzāna minerālūdens avotiņš Otrā Nenskriras krastā ir ganu apmetne Aiz narzāna avotiņa mežs beidzas Citiem tūristiem par brīnumu mēs šeit ilgi nesēžam bet uzpildījuši blašķes dodamies tālāk Alpu pļavas Nenskriras ielejas augšdaļā Ejam pa taku tālumā priekšā redzam Čiper Azau virsotni Taka kļūst akmeņaina Pēc divām stundām nonākam līdz labām naktsmītnēm Tomēr ejam vēl tālāk Šodien visi ir labā formā ejam daudz ātrāk Pēc stundas šķērsojam palielu upi kas šeit sadalījusies divos atzaros Alpu pļavas ir palikušas tālu aiz muguras Kāpjam pa akmeņainu nogāzi taka paliek aizvien stāvāka Pēc stundas gājiena redzam vēl vienas labas naktsmītnes bet arī tām ejam garām Šķērsojam vairākus morēnu vaļņus tajā vietā kur jābūt ezeram ir tikai akmeņi Ezers ir izžuvis No šejienes mūsu nākošā pāreja ir redzama kā uz delnas Labas naktsmītņu vietas Gatavojamies vakariņām Pūš auksts vējš Daži paslēpušies teltī bet pārējie nezaudē optimismu un pļāpādami pacietīgi gaida vakariņas Paēdam un ejam gulēt Rīt priekšā visaugstākā šī pārgājiena pāreja 3263 metrus augstā Čiper Azau pāreja 10 augusts otrdiena Šodien dežuranti ir grupas vecākais Ralfs un Edgars Viņi pieceļas 6 30 un pagatavo brokastis Pārejas virzienā izejam 8 00 Vēja nav solās būt labs laiks Pārejam pāri upei un šķērsojam sniega lauku Ejam pa akmeņu nogāzi un tālāk atkal pa sniegu Vienu reiz atpūšamies Grupa netālu no 3263 metrus augstās Čiper Azau pārejas Augšā līdz pārejai no naktsmītnēm uzkāpām pa pusotru stundu Uz pārejas uzstādīts neliels obelisks un daudz piemiņas plāksnīšu kareivjiem kas krituši aizstāvot un atbrīvojot Kaukāzu no vācu fašistu karaspēka Šeit pat mēs atrodam arī piemiņas plāksnītes bojā gājušo tūristu piemiņai Uz pārejas ir ļoti silts Saulaina diena zilas debesis No šejienes lieliski var redzēt divgalvaino milzi Elbrusu bet pa labi no tā kaut ko ļoti spožu Izrādās tā ir gaisa vagoniņu stacija Iepriekšējā grupa kopā ar zīmīti ir atstājusi trīs konfektes Sadalām tās līdzīgi Saldējumu šoreiz pagatavojam divos prīmusa katliņos Apēdam visiem tas ļoti garšo Tad fotografējamies uz Elbrusa fona Atstājam zīmīti un šokolādi nākošajai grupai No pārejas pa sniega nogāzi dodamies uz ledāja kreiso pusi Tālāk laižamies lejā pa morēnas valni apejot ledāja mēli Pēc 30 minūtēm esam pie labām naktsmītnēm Aiz tām sākas auna pieres Pa taku dodamies lejā līdz nonākam pie upes Apstājamies un meklējam vietu kur varētu tikt pāri Būvējam aizsprostu metot akmeņus straumē lai pa tiem varētu tikt pāri upei Tomēr ceļu aizšķērso vēl viena upe Jābrien Kalnu upju šķērsošana ir bīstama un nav patīkams uzdevums jo ūdens šeit ir ledus auksts un straume ļoti spēcīga Sameklējam vietu kur straume visrāmākā Pirmais piesakās brist Ralfs Viņš pārvilks un nostiprinās virves margu Pēc upes forsēšanas ejam lejup garām brīnišķīgām stāvām melnām klintīm kas izskatās pēc ērģeļu stabulēm Taka šeit jau ir samērā līdzena aiz klintīm nonākam vietā kur ir liels skaists ūdenskritums Tālumā redzami koki Divas stundas ejam pa taku uz leju Netālu no gaisa trošu ceļa apakšējās stacijas sākas labas nakšņošanas vietas Apstājamies uzceļam teltis un sakuram ugunskuru Dežurantiem daudz darba jo visi esam izsalkuši Nepietiek ar makaroniem ar gaļu vien vajag vēl vārīt zupu tad vēl saldajā ēdam cepumus un stiklenes piedzeram tēju Beidzot jūtamies paēduši un ejam gulēt Aizmiegam ātri 11 augusts trešdiena Dežuranti Kristaps un Lolita pieceļas 6 30 un drīz ceļas arī Ralfs kuram jāiet stāvēt rindā un pirkt biļetes uz gaisa trošu ceļa staciju Pārējie ceļas kad gatavas brokastis Jānis aiziet nomainīt Ralfu Paēdam brokastis un ejam pa ceļu uz pacēlāja staciju Diāna un Zaiga brīvprātīgi paliek nometnē sargāt mugursomas Ar pacēlāja vagoniņu uzbraucam līdz stacijai Starij Krugazor Šeit mēs pamanām izliktu fotogrāfiju uz kuras uzņemts vecs vīrs ar kalniešu cepuri galvā Izlasām ka viņš vēl 110 gadu vecumā uzkāpis 209 reizi Elbrusā Tālāk pa trosu ceļu braucam

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1856 (2016-02-13)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-12-16