archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » A » ADVENTURERACE.LV

Total: 1183

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • adventurerace.lv
    būt pilnīgi pietiekoši Grūtības gan tās kuras nāk mūsu ceļā negaidīti gan tās kuras paši izvēlamies sev par šķērsli piešķir mūsu dzīvei pieredzes rūdījumu un gandarījuma spožumu tās stiprina mūsu miesu un bagātina dvēseli Nozīme ir nevis tam uz ko tev ir iespēja skatīties bet tam ko tu tajā spēj saskatīt Tāpat ar piedzīvoto ne tikai izdzīvotais mirklis svarīgs bet arī tas ko tu no tā spēj mācīties Desmit iespējas kuras varam izmantot Sev vēlamo sasniedzamo mērķu izvirzīšana ir sākums iespējamajiem sasniegumiem pretējā gadījumā var vien bezmērķīgi ļauties straumei Pirmais solis personības izaugsmes ceļā ir stingra apņēmība gan fiziski gan garīgi pārveidot sevi apzinoties savu brīvo gribu un izvēles brīvību Spēja paust savu viedokli pastāvēt uz savām vērtībām plānot savu laiku un realizēt savu iedvesmu drosmes izpausmes kas ceļ pašapziņu Ir svarīgi saglabāt pozitīvu attieksmi arī brīžos kad šķietami neveicas ikviena kļūda un neveiksme var sniegt neatsverami vērtīgu mācību Iniciatīva entuziasms un azarts emocijas pārvērstas reālā darbībā var kļūt par iedvesmas avotu ne tikai sev pašam bet arī apkārtējiem Viss sākas ar iedvesmu kurai seko domāšana plānošana darbība un paveiktā analīze Koncentrēšanās un paškontrole ved uz meistarību Ikvienam cilvēkam dota spēja sapņot līdz ar to iespēja izmantot savu iztēli mērķu

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1961 (2016-02-13)
    Open archived version from archive


  • adventurerace.lv
    tad jāsakārto finanses un tad attiecības ar tiem kuri saka Tev to nevajag Un tikai tad es sākšu dzīvot pa īstam Cerams Tur kur esi Tev vairs nav interesanti Tu varētu iet tālāk Tikai jautājums ir KĀ Kā nokļūt tur ko sasniedzot gavilēs sirds Kā atrast savu īsto ceļu un savu nākamo virsotni Kā justies drošam šajā ceļā Seminārs tiem kuri ir raduši meklēt un atrast tikai šoreiz par to kā atrast vieglāk un ar baudu Semināra laikā būs iespējams iepazīt personīgās izaugsmes veidu koučingu coaching un praktiski pielietot to vērtīgu personīgu atklāsmju iegūšanai Semināra laikā dalībnieki iegūs praktisku priekšstatu par koučingu efektīvu mērķu formulēšanas pamatprincipus apziņu par tiem resursiem kas katram no mums ir šeit un tagad veiksmes stāstus par motivācijas iespējām sevis pilnveidošanā iespēju skaidrāk saskatīt nākamās virsotnes un drošāko ceļu un tām aizpildītas sesiju veidlapas ar personīgi vērtīgu informāciju Seminārs notiek 26 novembrī plkst 11 00 17 00 ieskaitot pusdienas laiku un kafijas pauzes Pārdaugavā Hartmaņa muižiņā Gandrs telpās Kalnciema ielā 30 Pieteikšanās e pastā info adventurerace lv dalības maksa Ls 7 vietu skaits ierobežots Semināru vada Inta Santa personīgās attīstības un komandu attīstības trenere koučs ar vairāku gadu profesionālu pieredzi pārdošanā personāla vadībā un apmācībā Izglītība profesionāls koučs Erickson College International MBA BA Turība bakalaurs psiholoģijā RPIVA Kontakti tel 29121884 e pasts intasanta apollo lv skype inta santa twitter intasanta web www intasanta lv Elita Kazaine personīgās attīstības koučs ar profesionālu pieredzi projektu vadībā personāla vadībā un sarunu vadībā Izglītība organizāciju sakārtojumi un sistēmiskais koučings BSSA profesionāls koučs Erickson College International MSc HRM RISEBA bakalaurs finansēs LU Kontakti tel 29105110 e pasts elita deotus lv skype ElitaKazaine twitter ElitaKazaine web www deotus lv Kristaps Liepiņš alpīnisma instruktors Francijas Alpīnisma un Slēpošanas skola starptautiskais brīvprātīgo alpīnisma instruktoru kurss speciālo militāro apmācību instruktors Starptautiskā drošības akadēmija VX piedzīvojumu

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1953 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    no veikala uzpulētas līdz mirdzumam Kārtoju telti gatavojos vakariņas tasīt pēkšņi parādās vīriņš ar izpletni tad vēl viens domāju nez no kurienes viņi ņemas Vakara gaitā noskaidrojās ka tie ir Base Jump entuziasti kuri lec no stāvkrasta klintīm netālu no kempinga uz šova beigām jau saskatījām vietu no kurienes jaunieši leca Nākošajā rītā devāmies uz akmeni Taka stāva un gluda baigais spiediens uz purngalu Kāpjam bez liekām pauzēm apsteidzam citus kāds sportiskāk motivēts apsteidz mūs sviedri līst aumaļām sirds klapē elšu Pēc divām stundām sasniedzam norāžu stabu uz kura vairāki nosaukumi dažādos virzienos Nebijām izstudējuši kas ir tie pārējie apskates punkti izvēlējāmies iet virzienā tieši uz akmeni drīz to arī ieraudzījām Pagaidījām mazliet rindā kamēr uz akmens izālējās franču jaunekļi tad tikām sabildēties Uzkāpšana diezgan vienkārša es to izdarīju ar visu bērnu mugursomā protams cilvēkiem ar augstuma bailēm tas būs grūti Nokāpām lejā turpat stāvvietā duša un buljona vārīšana blakus krodziņam tas uzjautrināja norvēģus kuri mūs bildēja Tālāk bija paredzēts tam pašam fjordam otrā pusē apmeklēt stāvkrastu klinti Preikestolen kas vertikāli paceļas 604 m virs ūdens līmeņa Šis ir ļoti populārs objekts apmeklētāju kustība intensīva Pa ceļam uz turieni vēl Manufossen apskate Laiks samācies mazliet sijā lietus uz kalna sēž mākonis fjordā valda migla Atbraukuši esam jākāpj Kāpjam Taka vienā laidā sastāv no lieliem akmeņiem vietām vienkārši dabīgs haoss vietām akmeņi sakārtoti kā kāpnes Kurš tos spēja izcilāt Pēc nepilnas pusotras stundas esam jau gandrīz augšā jo pa ceļam apstāties lai pafotografētu jau īpaši jēgas un iespēju nebija Lūk arī pati klints Tiešām žēl ka panorāmas skati šoreiz izpaliek Atzīmējušies esam kāpjam lejā Pēc pirmās trešdaļas mākoņos parādās spraugas un varam apjaust kas mums visapkārt riņķī vēl pēc brīža jau kļūst tiks skaidrs ka gandrīz jau gribas kāpt atpakaļ Taču nē kas noticis noticis tā tam arī palikt Ceram revanšēties uz troļļa mēles bet līdz tai vēl garš ceļš braucams Ceļš tiešām skaists daudz ūdenskritumu dziļas aizas fjordi ezeri Jau ap desmitiem vakarā ieripinām pilsētiņā Odda Burtiski iespraucamies pārpildītajā kempingā baudām jauko vakaru un tuvējā ezera ainavu Pa to starpu esam saaukstējuši sīko temperatūra un klepus Sadevām zāles un lēmuma pieņemšanu atstājam rītdienai Rītdiena pienāk mākoņaina bez lietus un pat zilumiem debesīs bet kāpiens solījās būt uz visu dienu Pieņēmām lēmumu ka sīcim karāties uz muguras slimam visu šo laiku būs par daudz un atlikām šo izaicinājumu citai reizei Tad atkal jauka diena mašīnā lai nokļūtu Jotunheimenā kur galvenais izklaides objekts ir divu kalnu ezeru sadure šaurā vietā Beseggen kalnā Ceļš līdz turienei iezīmēts kā tūristu un tiešām ir šī vārda cienīgs Ainavas elpu aizraujošas gan fjordu krastos gan augstkalnes plato Vienā no ierīkotajām atpūtas vietām uzcepam pankūkas pat grūti aprakstīt cik tas ir garšīgi Diena iegriežas uz vakara pusi kļūst saulains Kā pēc pulksteņa ap desmitiem sasniedzam kempingu Nakts No rīta guļam ilgi jo maršruts paredz vienā virzienā iespēju doties ar kuģīti Pulksten 12 00 ierodamies info centrā ostā un uzzinām ka kuģītis jau aizgājis pusdeviņos un nākamais tikai 14 35 Ko nu Mēģinām izvilināt no info tantes cik

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1955 (2016-02-13)
    Open archived version from archive


  • adventurerace.lv
    pavisam bēdīgā stāvoklī pilna putekļu dažādu drazu arī jumts dažviet iebrucis Tomēr nolemjam ka vienalga nakšņot mājā būs labāk nekā ārā jo vējš vēl vairāk pieņēmās spēkā sasniedzot pat vētras cienīgu stiprumu Salasījām kurināmo un aizkūrām kamīnu lai pagatavotu vakariņas un radītu kaut cik mājīgu sajūtu šinī spocīgajā vietā Ārā jau pavisam satumsis un pa caurumiem jumtā var redzēt spīdam dažas zvaigznes Vējš bailīgi dauza mājas durvis un vecos logu slēģus ieskrienas un skrien cauri visai mājai radot vēl neomulīgāku un spocīgāku noskaņu Neskatoties uz nepārtraukto durvju un logu dauzīšanos vējā man ātri vien izdodas iemigt ciešā miegā kamēr Stas turpretim nemiera un baiļu mocīts mokās ar bezmiegu Spocīgā māja kurā pārlaidām nakti Neskatoties uz to ka Spānijā ir silts un maigs klimats daudzās no pamestajām mājām uzgājām kamīnus kuros gatavojām vakariņas No rīta pamostoties secinām ka vējš joprojām spēcīgs un pagaidām vēl nevar saprast tas šodien būs mūsu palīgs vai tieši pretēji ienaidnieks ar kuru nāksies cīnīties Negribīgi pošos ceļam baidoties ka būs jācīnās ar pretvēju Tomēr palikt te nevaram jādodas ceļā Saposušies izejam uz ceļa un secinām ka pagaidām vējš ir mūsu pusē Tas priecē Tajā vējainajā dienā pabijām ļoti dīvainos Spānijas apvidos kas likās ir visu aizmirsti un pamesti Visapkārt brūni izžuvuši kalni uz kuriem šķiet nekas neaug Ik pa brīdim kāds balti krāsotu māju pudurītis kuram apkārt ganās kazas Vispār pārņem sajūta ka visas šīs baltās mājiņas ir pamestas un vienīgās dzīvas radības te ir kazas un zaļais gekons kurš sastindzis guļ uz ceļa kad es tam neprātīgā ātrumā traucos garām knapi to nenobraucot Izkaltusi zeme un mute Pa ceļam neviena benzīntanka kur uzpildīt ūdeni Beidzot mums paveicas un vienā no balto namiņu pagalmiem pamanām cilvēciskas būtnes Ejam iekšā un jautājam pēc ūdens Vecā sieva ar saules izžāvēto seju ir laipna un smaidīga un labprāt piepilda visas mūsu pudeles ar atspirdzinošo šķidrumu Viņai līdzi nāk vēl viena sieviete kura izskatās prātā jukusi un tas rada nedaudz neomulīgu sajūtu atrodoties tādā vietā kā šī it kā tas viss tik labi iekļautos šajā nabadzīgajā vēja un saules izžāvētajā apvidū Šeit valda dīvaina aura un pārņem nerealitātes sajūta ka esam iesprostoti uz mūžu šajā lielās civilizācijas un industrijas neskartajā teritorijā Apkārt valda klusums Nav dzirdama pat parasti tik ierastā mašīnu rūkoņa Nemanām pat nevienu plantāciju kas tik raksturīgas šai valstij Tā vien liekas ka zeme ir saules izdedzināta un negribas pat iedomāties kāda svelme te valda vasaras vidū Pēkšņi pārņem sajūta cik patiesībā cilvēks ir maza un bezspēcīga būtne kad tas paliek viens ārpus civilizācijas aci pret aci ar vareno dabu Cilvēks ir nekas man gribētos teikt stāvot šeit nekurienes vidū un raugoties tālumā uz nebeidzamajiem kalniem visapkārt Andalūzijas kalni Pa mazo bet asfaltēto celiņu mēs turpinām braukt uz priekšu šodien vajadzētu sasniegt jūru Maldāmies caur mazo ciematu šaurajām ieliņām Jūtams ka tuvojamies apdzīvotākām vietām Priekšā parādās siltumnīcas Tālumā beidzot arī manāma jūra kad plānojām šo braucienu nospriedām ka visu laiku centīsimies braukt pa piekrastes ceļiem Redzot jūru atkal jūtos drošībā Jūras piekrastē vienmēr ir civilizācija un līdz ar to arī visi tās sniegtie labumi Sasniedzam Almeriu vietu no kurienes uz Latviju tiek eksportēti gurķi tomāti un dažādi citi siltumnīcās audzētie brīnumi Aiz Almerias gar jūras piekrasti izvietojušās vēl daudzas citas mazākas pilsētiņas kur pamanām daudz melnādainos kuri brauc mums pretim ar visnotaļ sliktiem lielveikaltipa riteņiem strādnieku vai bērnu ķiverēm galvās un košām vestēm mugurā Acīmredzot imigranti no Āfrikas meklē labākus dzīves apstākļus šeit Vēlāk kļūst skaidrs ka liela daļa no viņiem strādā siltumnīcās kuras šeit ir neiedomājami daudz kur vien paveras skats visapkārt plešas nekas cits kā tikai un vienīgi nebeidzama siltumnīcu jūra Vienreiz pat nācās gulēt starp šīm siltumnīcām jo citas iespējas vienkārši nebija Tās saceltas gan pašā jūras krastā gan izvietotas kalnu nogāzēs Nebeidzamās siltumnīcas Nākamajā dienā nolēmām vēl pēdējo reizi pačilot pie Vidusjūras jo tagad mūsu ceļš vedīs caur iekšzemi uz Portugāli Atrast normālu pludmali bija visnotaļ grūti jo visur saceltas tās sasodītās siltumnīcas Beigu beigās atradām kur piemesties Pludmale gan bija piesārņota ar visādām drazām kā arī tā bija akmeņaina tomēr neko labāku atrast neizdevās Turpat netālu arī bija ceļš un aiz tā kalns uz kura ganījās neskaitāmi daudz kazas Peldējāmies un sauļojāmies Vienā no tādām peldēšanās reizēm Stas sadūra kāju Sākumā bijām neizpratnē bet vēlāk pastaigājot pa akmeņaino pludmali atklāju ka starp akmeņiem var atrast daudz izkaltušus jūras ežus kas arī bija par cēloni sadurtajai kājai Krastā izskalotie jūras eži SIERRA NEVADA Kā viens no visspilgtākajiem notikumiem atmiņā palikusi Sierra Nevada kalnu grēdas šķērsošana Iesākumā likās ka tas būs tāds pats kalns kā visi pārējie nedaudz gan nāksies pacīnīties bet augšā jau tiksim Tomēr viss izrādījās nedaudz sarežģītāk Pirms kalnu grēdas šķērsošanas Sākums bija viegls un patīkams braucām pa labu ceļu kurš iet gar upes krastu visapkārt kalni un milzīgas klintis no kurām vietām mazām straumītēm sūcās ūdens Visapkārt ļoti skaista daba Piestājām vietā kur no kalna lejā krita pamatīgs ūdenskritums kādu savā mūžā redzēju pirmo reizi Priecājāmies par visapkārt valdošo skaistumu un mieru šajos kalnos Jau no paša rīta saule ir spoža un karsta Ceļš uz augšu kļūst stāvāks un šaurāks piepūle arvien lielāka Ik pa brīdim izbraucam cauri kādam mazam kalnu ciematiņam kur šķiet cilvēki savas dienas pavada mierīgi un bezrūpīgi ārpus stresainās lielpilsētas kņadas Izbraucot cauri kādam no šiem ciematiem asfaltētais ceļš pārvēršas par mazu zemes celiņu Sākumā domājām ka tas tikai kādu brīdi būs bez asfalta bet kļūdījāmies asfalts tā arī neparādījās Sākumā centāmies mīties bet kalna slīpums un ceļa seguma sliktā kvalitāte mūs piespieda ceļu turpināt kājām savus mantām apkrautos smagos velosipēdus stumjot sev blakus Stumšana nebija viegla Karstā saule sāpīgi dedzināja ādu Par laimi ik pa brīdim parādījās kāds vēss kalnu avots kurā varējām atjaunot ūdens rezerves un atveldzēt saulē uzkarsušo ādu Iešana nepārtraukti kalnā bija mokoša likās ka ejam mūžīgi Visapkārt neredzēti skaisti dabas skati kas vismaz lika apzināties ka šīs mocības nav veltas Šādi nogājām daudzus kilometrus pirms katra nākamā līkuma cerot ka aiz tā sāksies lejupceļš Tomēr aiz katra nākamā līkuma ceļš pagriezās un turpināja vīties arvien uz augšu Cīnoties ar kalniem un karstumu un visbeidzot sasniedzot augstāko vietu Kad beidzot sākās sengaidītais nobrauciens sapratu ka tas arī nekādu atvieglojumu un baudu nenesīs ceļš joprojām bija bez seguma pārklāts ar daudziem mazākiem un lielākiem akmeņiem no kuriem braucot lejā vajadzēja izvairīties Visu laiku turēju nospiestas bremzes tā ka pēc kāda laika roka bija nogurusi un no piepūles pat sāka nepatīkami sāpēt Kādu gabaliņu ceļš gāja uz leju bet tad atkal sākās neliels kāpums Biju jau izmisumā jo nu bijām nonākuši meža vidū kur nav ne vēsts no civilizācijas arī kalnu avoti palikuši aiz muguras Mani pamazām sāka pārņemt panika ka netiksim prom no šīs vietas Beigās pilnīgā spēku izsīkumā izbraucām uz šosejas Šajā dienā bija plānots nokļūt līdz karstajiem avotiem kas atrodas pie mazas pilsētiņas ar nosaukumu Alhama de Granada Līdz tai vēl bija jāmēro aptuveni 40 km garš ceļš Likās ka pēc šīm mocībām tas vairs nebūs man pa spēkam Arī saule jau laidās uz rietu un likās ka doma par sēdēšanu karstajos avotos jāpārceļ uz nākamo dienu Tomēr saņēmāmies un sakopojot pēdējos spēkus devāmies uz priekšu Šeit arī sākās īstais pelnītais nobrauciens Apmēram 14 km tikai un vienīgi uz leju Visapkārt pletās neaprakstāmi skaistas kalnu ainavas atmirdzot miljons zaļās nokrāsās Brīžiem pat pār augumu pārskrēja skudriņas no neaprakstāmās sajūtas un laimes traucoties lejā no šī kalna kurā visu dienu sviedrus liedami rāpāmies augšup Pārņem sajūta ka visas šīs pūles bija samaksa par mirkli kuru pavadījām braucot lejā un apbrīnojot šo dabas krāšņumu Šis nobrauciens tiešām bija pelnīts Līdz ar saulrietu nonācām pie karstajiem avotiem Turpat netālu uzslējām telti paēdām vakariņas un gājām relaksēties uz sen kārotajiem avotiem Nekad nebiju bijusi līdzīgā vietā un likās dīvaini sēdēt kaut kur upes vidū un justies kā karstā vannā Sēdējām siltajā ūdenī dzērām Sangriju un baudījām atpūtu pēc garās un grūtās dienas Arī nākošo dienu pavadījām turpat Uzgājām nelielu alu upes krastā kuru tajā dienā izmantojām par mājvietu un mantu glabātuvi Šī diena gan sākās ar nepatīkamu pārsteigumu proti Stas bija pamanījis ka instrumentu maciņš kurš visu laiku bija piestiprināts pie viņa velo rāmja nu ir pazudis Sākām galvā pārcilāt visus iespējamos variantus par maciņa pazušanu un nonācām pie secinājuma ka tas būs palicis mežā kur pēc smagās dienas ejot kalnā ar kājām bijām piesēduši paēst un apmainīt kameru kuru biju pārsitusi uz akmens braucot lejā pa to briesmīgo ceļu Tā nu Stasim neatlika nekas cits kā mērot atpakaļ tos 40 km lai savāktu instrumentu maciņu jo bez instrumentiem nu nekādi nevar iztikt Pēc šī atgadījuma pēc katras apstāšanās pārbaudījām vai viss ir savās vietās jo šādu pieredzi ar pazaudētām mantām vairs negribējās atkārtot Mūsu apmešanās vieta alā netālu no karstajiem avotiem Tālāk mūsu ceļš stiepās cauri maziem kalnu ciematiņiem kuri bija olīvkoku plantāciju ieskauti Katrs paugurs tur bija apstādīts ar šiem samērā mazajiem kociņiem Kopumā iespaids par Spāniju palicis ļoti pozitīvs šķiet ka dabasskatu ziņā visskaistākā valsts kurā līdz šim esmu pabijusi tik daudz skaistu vietu vairs nekur citur pēc tam nebiju redzējusi Arī ļautiņi šeit ļoti draudzīgi un komunikabli pa ceļam daudzi nejauši sastapti cilvēki mūs iztaujāja par ceļojumu un apbrīnoja mūsu drosmi doties tik tālā ceļā ar tik atpalikušu tehniku Arī ceļi Spānijā labi gandrīz uz visiem ceļiem bija papildjosla pa kuru mierīgi un bez stresa varējām braukt mašīnu netraucēti Tagad galvā pārcilājot visu ceļojumu par Spāniju varu pateikt tikai to labāko un katram iesaku kaut reizi mūžā aizbraukt uz šo zemi izbaudīt tās dabas krāšņumu un iepazīt šejienes kultūru Olīvkoku ieskautā pilsētiņa Monte Frio PORTUGĀLE 14 aprīlī šķērsojām Portugāles robežu Diena bija karsta un daba visapkārt atgādināja Latvijas vasaru jūlija vidū Pat gaiss smaržoja pēc vasaras Akvedukts Portugāles pilsētiņā Elvas Uzreiz bija redzams ka Portugāle ir nabadzīgāka par savu kaimiņvalsti Spāniju ceļi bija sliktākā stāvoklī gandrīz tikpat briesmīgi kā pie mums Latvijā un arī mašīnas uz tiem ne tik jaunas Šī valsts atmiņā palikusi ar maziem lauku ciematiņiem kuri savā starpā savienoti ar maziem celiņiem un lielākas pilsētas parādās reti Likās interesanti arī tas ka katrā šādā ciematā vai pilsētelē varēja manīt daudz māju ar rozā fasādēm Vēl kā neatņemama šādu lauku ciematu sastāvdaļa bija bariņš vecu večuku kas sēž saulītē un sūc alu kādā no neskaitāmajām Delta cafe laikam kāds vietējais kafijas brends Vēl viena raksturīga parādība šajā valstī bija truši kuri lielos daudzumos pulcējās ceļmalas krūmos un zālē Lapām čabot un krūmiem kustoties tie metas bēgt uz visām pusēm ikreiz kad garām aiztraucas kāds transporta līdzeklis Godīgi sakot biju neizpratnē kādēļ šie mazie radījumi pulcējas ceļmalās kur tie ir visvairāk apdraudēti PIE ATLANTIJAS OKEĀNA Viens no galvenajiem iemesliem kādēļ ieradāmies Portugālē bija lai pirmo reizi savā mūžā pašu acīm ieraudzītu Okeānu Šo mūsu ieceri arī īstenojām un tas bija viens no skaistākajiem un neaizmirstamākajiem mirkļiem visa šī ceļojuma laikā Pirms vēl bijām sasnieguši okeānu neskaitāmas reizes biju iztēlojusies kā tas varētu izskatīties Iztēlē jau biju uzbūrusi dažādas ainas ar tumšiem palmu siluetiem uz milzīgas apelsīnoranžas saules fona kura pa puse jau aizkritusi aiz horizonta Taču nonākot pie okeāna viss bija pavisam savādāk Tuvojoties okeānam dabā nekas neliecināja ka tūliņ tūliņ jau būsim klāt Tālumā arvien vēl redzami kalni Pat piebraucot tuvāk okeāns vēl nebija redzams Pa galvu jau sāka šaudīties doma ka varbūt tomēr braucam ne tajā virzienā kad pēkšņi mūsu acu priekšā pavērās varenais ūdens plašums Krasts bija klinšu ieskauts un spēcīgie viļņi ar joni triecās pret klinšu pakājē gulošajiem akmeņiem Telti uzslējām pašā kraujas malā ar skatu uz okeānu Sēdēju šīs kraujas malā vēroju okeāna viļņus un tajā grimstošo sauli un pēkšņi šis mirklis likās tik nereāls vienkāršā mazā lauku meitenīte kura līdz šim pat nebija uzdrīkstējusies sapņot par kaut ko tādu nu mierīgi sēž Atlantijas okeāna krastā vairākus tūkstošus kilometru projām no savām dzimtajām mājām un vēro saulrietu Likās tik dīvaini cik patiesībā šādus sapņus ir viegli piepildīt atliek vien uzsēsties uz riteņa pamest visu kas tik ierasts un braukt kur acis rāda Visu nākamo dienu pavadījām cepoties saulē un bēgot no milzīgajiem un es pat teiktu bīstamajiem okeāna viļņiem kuri tā vien centās mūs ieraut bangojošajā dzelmē Vienā no šādām reizēm pat likās ka Stas ir nokļuvis kāda milzu viļņa varā un sāka jau pārņemt bailes ka ārā viņš vairs netiks spēcīgais vilnis rāva viņu arvien tālāk prom no krasta Tomēr viss beidzās labi un sapratām ka ar šiem viļņiem jokot nevar Atlika vien nostāties ūdenī līdz potītēm kad vilnim nākot tu momentā tiec nogāzts no kājām un negantie viļņi sāk mētāt tevi šurpu turpu kā tādu malkas pagali Pretoties šādam spēkam ir grūti Bēgot no viļņiem TURPINOT CEĻU CAUR LIETU Nākamajā dienā labi atpūtušies turpinājām ceļu šoreiz jau ziemeļu virzienā Visu dienu pie debesīm karājās draudīgi lietus mākoņi un uz vakarpusi uznāca spēcīgs lietus Tā bija pirmā lietainā diena šī ceļojuma laikā Spēcīgajam lietum sākoties atradāmies zem nojumes tomēr tas mūs neglāba no samirkšanas ielas bija pilnas ar peļķēm un par cik mūsu riteņi nebija aprīkoti ar dubļusargiem apavi ātri vien piesūcās ar ūdeni un ūdens tajās žļurkstēja Lai patvertos no lietus nakšņošanai nolēmām pameklēt kādu pamestu māju kādas šeit Portugālē netrūka Tālu nebija jābrauc jau nākamajā ciemā uzgājām māju kas atradās pašā ciema centrā No ārpuses tā izskatījās nelietojama taču ieejot iekšā atradām istabu kura bija pilnīgā kārtībā Tā gan bija diezgan putekļaina bet labā ziņa bija tā ka vēl bez dažiem krēsliem uz kuriem sakārām savas slapjās drēbes te atradās arī gulta Tā nu šo lietaino nakti pārlaidām siltumā zem jumta No rīta konstatējām ka mūsu drēbes un arī apavi joprojām ir slapji Ar lielu piespiešanos un nepatiku pa vienai vien vilkām mugurā slapjās drēbes un apavus kas bija īpaši nepatīkams process Patvērums no lietus Diena iesākās bez lietus un līdz pusdienām drēbes jau bija izžuvušas vienīgi apavi joprojām mitri Cerējām ka arī tie drīz vien izžūs Tomēr mūsu cerības bija veltas Sākumā sāka pilināt tikai sīks lietutiņš taču pēcāk tas izvērtās par pamatīgu gāzienu Bijām izmirkuši līdz ādai Braucot lejā no kalna ir sajūta ka vējš pūš cauri un lietus ūdens ir sasūcies pat kaulos Ķermenis dreb no aukstuma un mēs izmisīgi meklējam patvērumu no lietus Kad bijām jau totāli pārsaluši iebraucām kādā mazā ciematā kurā veiksmīgi atradām pamestu māju Durvis bija aizslēgtas tādēļ iekšā nācās līst caur logu Māja bija liela ar daudzām istabām Vienā no tām atradām milzu kamīnu tas bija visas sienas garumā Lai sasildītos pagatavotu vakariņas un izžāvētu izmirkušās drēbes nolemjam aizkurināt kamīnu Par kurināmo izmantojam vecu mēbeļu atliekas un citus koka štruntus kurus var atrast vecajā mājā Beidzot ir silti un labi Sēžam pie milzu kamīna un gatavojam gardas vakariņas Nolemjam pamēģināt izcept arī paši savu maizi par cepeškrāsni izmantojot oglēs ierušinātu katliņu Maize izdodas lieliska tāpēc arī turpmāk ceļojuma laikā atkārtojam maizes cepšanu Cenšamies izžāvēt lietū izmirkušās drēbes Vakarā debesis sāk skaidroties un ceram ka rīt nelīs Tomēr no rīta pamostoties secinām ka atkal līst Savācam pārpalikušos koka gabalus un no jauna iekuram uguni Noskaņojums diezgan skābs ēdiens un arī kurināmais iet uz beigām ārā līst un ilgi palikt te vairs nevaram Nogaidām kad lietus kļūs mazāks un dodamies ceļā Jau pašā dienas sākumā GPS navigators mūs aizved neceļos dabūjām stumties pa stāvām meža stigām un pat brist pār akmeņainu upi lai nokļūtu uz pareizā ceļa Visu dienu apmācies un līst Braucam pa kalniem ik pa brīdim izbraucam caur kādu mazu miestiņu kur ceļmalas pļavās ganās aitas un kazas Skati apkārt smuki visur kur vien skaties tālumā paveras krūmiem noaugušas kūpošas kalnu muguras Dažbrīd pat liekas ka braucam tieši cauri pūkainam mākonim Dienas beigās bijām nonākuši līdz Castello Branco pēdējai lielajai Portugāles pilsētai Arī lietus beidzot bija mitējies bet vienalga bijām noskaņoti atrast pajumti kur pārlaist nakti Bijām tiešām tuvu mākoņiem Izbraukuši no pilsētas un sasnieguši nākamo ciematu sākām lūkot pēc pajumtes Ārā strauji sāka satumst taču ar naktsmāju meklēšanu nevedās visas tukšās un pamestās mājas bija kārtīgi aizslēgtas Jau atmetuši cerības par normālu jumtu virs galvas pamazām sākām noskaņoties uz gulēšanu teltī Man gan šī ideja galīgi nepatika jo drēbes bija piesūkušās ar ūdeni un ķermenis nosalis Kā pēdējo variantu nolēmām apskatīt stroiku kuru bijām pamanījuši ciematā iebraucot Ieejot teritorijā ieraudzījām tur stāvam strādnieku furgonu kuru pēc neilgas ķimerēšanās Stasim izdevās attaisīt Iekšā bija sausi un silti Turpat iekšā pietika vietas gan mūsu divriteņiem gan arī pašu guļvietām Turpat uz gāzes degļa pagatavojām vakariņas un saldajā vēl uzēdām cepumus kurus pamatīgi apmērcējām iebiezinātajā pienā Tas bija labs atalgojums pēc lietū un aukstumā pavadītās dienas Gulēšana bija silta un ērta un naktī varēja dzirdēt lietus bungošanu pret furgona jumtu Tajā brīdī ļoti nopriecājos ka nav jāguļ teltī ATGRIEŠANĀS SPĀNIJĀ Līdz Spānijas robežai bija atlikuši vien nieka 60 km No rīta lietus ir pārstājis līt bet jau pēc brokastīm atkal atsāk smidzināt Jau ceturto dienu minamies caur lietu un nu jau tas ir kā norma Ceļa zīme brīdina lai pārbaudām bremzes Sākumā tas izsauc smaidu sejā taču brīdi vēlāk saprotu ka braukšana lejā no kalna pa slapju asfaltu varētu būt visnotaļ riskants pasākums tādēļ pārbaudu vai manas bremzes tiešām darbojas Arī iebraucot Spānijā protams līst Daba apkārt interesanta pļavas piemētātas milzīgiem akmens bluķiem un ceļa malas aizaugušas ar baltām rozēm līdzīgiem krūmiem Pļavās par lietu nebēdājot ganās govis un buļļi Atkal pārņem sajūta ka esam nekurienes vidū Kājas un rokas nosalušas un sakrunkojušās no slapjuma pirksti kļuvuši stīvi garastāvoklis zem nulles Ilgstošā braukšana lietū ir darījusi savu Beidzot nonākuši līdz kādai pilsētelei nolemjam ka jāmeklē naktsmītne jo līdz nākamajai civilizētajai vietai patālu un spēki jau izsīkuši Izstaigājam visas pilsēteles mazās un šaurās ieliņas atrodot daudzas pamestas mājiņas taču mums par nelaimi tās visas ir aizslēgtas Bijām tik izmisuši ka prātā pat ienāca doma ka varētu mēģināt kādas no aizslēgtajām durvīm uzlauzt taču drīz vien šo domu atmetām jo šķiet ka ciematiņa iedzīvotāji jau bija ievērojuši divus dīvaiņus kuri kā dieva nepieņemti klīst pa pilsētu un kaut ko pēta Vienīgā māja kura nebija aizslēgta bija ļoti sliktā stāvoklī un pārlaist tādā nakti negribējās tāpēc nolēmām tur vienkārši uzvilkt sausās drēbes un izdzēruši pa krūzei karsta kakao devāmies ārā Beigu beigās neko prātīgu neatraduši kā optimālāko variantu nakšņošanai izvēlamies kādas privātmājas nojumi Šķiet ka saimnieku nav mājās tāpēc droši iekārtojamies durvju priekšā lai gatavotu vakariņas Vēlāk saritinājušies guļammaisos liekamies

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1948 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    pametam Vegasu iegriežamies apskatīt Hūverdambi Hoover dam vēl 200 jūdzes pa Arizonu un pusstundu pirms saulrieta sasniedzam Lielā Kanjona stāvvietu Aši jāskrien skatīties Jā Iespaids pavisam citāds nekā vēsā ziemas dienā tad pirmo reizi to ieraudzīju Tās krāsas tās krāsas ir vārdiem neaprakstāmas un bildēs neuzņemamas Jau tumsā seko iekārtošanās kempingā un vakariņas Vēl tikai jāsaliek somas lai rīt pēc ātrām agrām brokastīm nav vairs tādām lietām laiks jātērē Mēs iesim cauri Lielajam kanjonam Un pa to laiku vecvecāki kopā ar mazmeitiņām brauks tam riņķī pa ceļu vairāk kā 200 jūdzes un 5 stundas lai mūs sagaidītu jau ziemeļu krastā Rīts otrdiena 20 septembris Pēteris mūs nogādā tuvāk gājiena sākumpunktam un pats dodas bildēt saullēktu Mums plāns kanjonā doties pa South Kaibab taku kas ir īsākā un skaistākā bet bez iespējas gūt dzeramo ūdeni kas šobrīd mums nemaz nešķiet aktuāli Līdzi esam paņēmuši dzeramo tik daudz lai noietu lielāko takas daļu savukārt ziemeļu pusē lai gan oficiālie avoti ziņo ka dzeramais ūdens pieejams tikai atsevišķos kempingos taka iet gar strautu Ziemeļu pusē lielas taku izvēles nav jo vienīgā kas noiet līdz Kolorādo upei ir North Kaibab taka Sākotnēji man labāk gribējās kanjonā ieiet no ziemeļu puses un ārā kāpt dienvidu pusē jo dienvidu pusē ceļš ir divreiz īsāks taču stāvāks ar domu ātrāk beidzas mokas iet pret kalnu savukārt palasot rakstus un komentārus www dayhiker com nācās secināt ka mūsu plānotais maršruts ir labāks vairāku iemeslu dēļ ar nosacījumu ja sāk ar gaismiņu vai pat pirms tās pirmkārt tā ir iespēja visvairāk iet pa ēnu un otrkārt ziemeļu puses taka iet gar strautu kurā nepieciešamības gadījumā var dabūt ūdeni lai padzertos vai vienkārši samērcētos kā arī pa ceļam ir vairāki dzeramā ūdens punkti kas ierīkoti kempingos Pa lielam vidējais laiks ko ekstrēmie deihaikeri tā tai lapā nodēvēti tie kas dienas laikā iet lielus un vai ar lielu augstuma starpību gabalus pavada kanjonā ir ap divpadsmit stundām Ņemot vērā ka mēs neesam nekādi maratonu skrējēji un patiesībā esam diezgan lieli vārguļi rēķināmies ka Kanjonā pavadīsim vismaz stundas četrpadsmit līdz sešpadsmit tāpēc līdzi ņemam lukturīšus lai tumsā redzētu kā tikt laukā no Kanjona Pati South Kaibab North Kaibab taka ir 33 6 kilometrus gara mūs gaida 1463 metri uz leju dienvidu pusē un 1783 metri uz augšu ziemeļu pusē Pa dienu sola saulainu laiku 25 grādus augšā pie Kanjona malas un 35 pašā kanjonā Otrais cipars biedē Kārli tāpēc viņš man vēl vairākas reizes pārprasa vai tiešām Man kaut kā liekas ka būs Ok Un sliktākajā gadījumā dienas vidu varam pavadīt ēnā un no Kanjona iznākt naktī tas gan gluži nebūtu likumīgi jo lai pa Kanjonu ietu pa nakti nepieciešama atļauja dienas pārgājieniem tādu nevajag Līdz ar gaismiņu sākam savu gājienu Necik daudz vēl neesam nokāpuši kad redzam pirmos saules starus atspīdam pret neregulārajām Kanjona sienām un izciļņiem Esam netālu no Ooh Ahh Punkta Jo saulīte kāpj augstāk jo mēs ejam zemāk Mums pa priekšu redzam vēl kādus sešus līdz desmit kurš to vairs atceras gājējus kurus ātri vien panākam Pretī nāk arī reindžeris viņš acīmredzot beidzis savu maiņu kas varētu būt vairākas dienas lejā un dodas mājās kamēr vēl nav karsts Brīžiem kļūst jau diezgan karsti Ātri vien esam paskrējuši garām dzeltenīgo un sarkanīgo klinšu sienām tuvojamies vietai kas no Kanjona augšas izskatās pēc drūma un tumša kakta kaut kur tur lejā dziļi zemē Bet ejot šo atšķirību nemaz tā nemana Turpat mūsu skatam arī paveras Kolorado upe lielākā šī zemes roba rašanās vaininiece Drīz jau satiekam pirmos tūristus kas uzsākuši savu trešo ceturto dienu ejot laukā no Kanjona Lejā gandrīz pie pašas upes satiekam pāris mūļu karavānas Viena no tām kā kravu nes tūristus Tie gan izskatījās kā izkāpuši no kādas vecas kovboju filmas Tik pirmais un pēdējais tādu cietu ģīmi laikam īpašnieki Pārējie gan laipni lai neteiktu runātīgi Mūsu pienākums ir griezt ceļu mūļiem noejot no takas un pagaidot kamēr tie aizies garām Ejot pa taku ik pa laikam nākas izvairīties lai neiekāptu kādā svaigā mīnā Arī pār tiltu nākas steigties lai nav reindžeriem uz mums jāgaida Mazliet bažas ir ka kāds mūs nesāk audzināt un stāstīt cik mēs slikti darām Bet neviens no Kanjona ārā mūs nedzen lai arī gan jau ka skaidrs viņiem kas mēs par putniem kaut vai paskatoties uz mūsu somu izmēriem vien Upe ir šķērsota tagad vajadzētu iet atzīmēties Tā teikt ķeksītim jāiekāpj iekšā Diez ko uzrunājoša upe nav izskatās pēc lielas dubļu vannas un vairāk par solīti nemaz negribas iet jo strauji kļūst dziļāks un ir diezgan mālaini slīdīgs Abi atzīmējamies un varam doties tālāk Kamēr gājām redzējām pāris laivas kas turpat krastā piestājušas meklēt civilizāciju Tas ir Kārļa jaunais sapnis izbraukt cauri Kanjonam pa Kolorado upi Arī vīriņam un viņa kompānijai kas pirmie devās Kolorado izpētes braucienā šī vieta bija pārsteigums pāris pussagruvušas mājas Kāds te savulaik dzīvojis indiāņu apmetne ko izpostījuši kādi no lielajiem plūdiem Arī tagad upes krastā ir kempings rančo veikals kur iespējams nopirkt ko ēdamu Ja iepriekš pasūtīts tad varot dabūt pat pusdienas Mēs gan to negājām pārbaudīt Negribējās zaudēt laiku tāpēc raitā solī devāmies tālāk Trešo teiksim vieglāko daļu iet lejā mēs pieveicām nedaudz vairāk kā divās stundās tagad atlicis tikt ārā Sānu kanjons Bright Angel Canyon pa kuru ved taka ārā uz ziemeļu pusi sākumā ir pilns ar kokiem nosacīti tā vidū tek strauts kas patīkami čalo un neatstāj mūs dienas krietnāko daļu Nav tā ka jebkurā vietā tiksi tam klāt lai nepieciešamības gadījumā dabūtu ūdeni bet ja būtu spiedīgi varētu Mums tas galīgi nav aktuāli jo dzeramā vēl daudz un mēs atkal slēpjamies ēnā Fascinē elektrības stabi ar aprautajiem vadiem Pat te pamanījušies kādu līniju ievilkt Savukārt zem takas izskatās ka iet ūdens vads ik pa laikam mazi nodevīgi vāciņi ar uzrakstu water Tuvākajā laikā nekādi straujie kāpumi mūs negaida lielie augstuma metri atstāti dažiem pēdējiem kilometriem Uzturot kaut kādu tempu vairākas reizes pa tiltiņiem šķērsojot upi nonākam klajākā vietā Apbrīnojam dabas klinšu tortes kas uzslietas augstu virs mūsu galvām bet visumā gājiens kļūst diezgan vienmuļš Labu laiku nevienu nesatiekam Klajākajā vietā mūs noķer saule Otrās brokastis ieturam paliela akmens ēnā jo pēc aprakstiem dažas nākamās stundas no saules neizbēgt Tā kā kļuvis manāmi karsts nolemjam sameklēt mūs pavadošo čaloņu dzirdēt var bet redzēt ne strauts ieslēpies zālē un krūmājā un saslapināt drēbes Nākamais atskaites punkts ir apmēram pusstundas līkums līdz ūdenskritumam un atpakaļ Kārlim baigi negribas bet man savukārt liekas ka ja jau mēs te esam tad taču jāaiziet diez vai kādreiz vēl te būsim Neliela nesaprašana kur ir taka un kur ir taka uz ūdenskritumu izlikta nepārliecinoša zīme ar ne pārāk noteiktu virzienu līdz es speros pa taku kura visdrīzāk ka iet uz ūdenskritumiem uz zīmes ir piebilde šķērsojot tiltu Kāpiens ir diezgan stāvs un Kārlis ir galīgi nīgrs nafig to ūdenskritumu Bet drīz jau man sāk likties ka esam vēl pagaidām uz tās pašas Kaibab takas pa kuru mums jāiet No kalna lejā aiz līkumiņa ir labākas zīmes te tikai ir vieta kur taka atdalās Man jau vairs neticas ka iesim uz ūdenskritumu bet tomēr Kārlis sevi pārvarēja Rainbow Fall ūdenskritums Pēc Jozemītiem tas protams nav nekas neticams bet skaisti tāpat Vienīgi to tūristu arī te par daudz Trāpījām tieši kopā ar kādu desmit cilvēku grupu Nav jau daudz bet jezgu tāpat saceļ Esam atpakaļ uz trases un turpinām ceļu Drīz vien sasniedzam Cattonwood kempingu Divas trešdaļas ceļa pieveiktas Šeit ar mani notiek kas nepatīkams Bez nodoma nāvīgi ievainoju ķirzaku Vēl ilgi man tas nelika mieru un reizēm neliek vēl tagad Ejam mēs pa taku kad līkumā gar iekšmalu nenormāla tempā pusmetru virs takas spolē ķirzaka un apmētā mani ar akmeņiem It kā jau aizskrien augstāk pa nogāzi kad pēkšņi maina virzienu un metās tieši pār taku un tieši man zem kājas Mēģinot izvairīties no sadursmes es pat nokrītu un apdauzu kāju bet nenovēršamais ir noticis es viņai uzminu Nabadzīte tikai notirināja kājas un esot sastingusi to es vairs neredzēju man jau bija pretīgi tāpat Lai viņai vieglas smiltis Bet es sabojāju karmu Bet es tā tiešām negribēju Tagad nezinu kā izpirkt savu vainu Neliela atpūta kempinga koku ēnā Pie ziņojuma dēļa piestiprinātais termometrs rāda 95 grādus pēc Fārenheita kas ir tie paši 35 pēc Celsija Uzpildu savu dzeršanas sistēmu ar ūdeni kas vēlāk izrādās nedaudz garšo pēc slimnīcas bet ja ļoti gribās dzert var izlikties ka tās pēcgaršas nav vai gandrīz nav Pamazām kāpiens kļūst stāvāks bet arī saule sāk mīties ar mazām ēnas joslām Paejam garām pēdējām kempingu ēkām un iegriežamies nākamajā kanjonā Roaring Springs Canyon Drīz vien pa gabalu var redzēt arī avotus Skats visnotaļ dīvains jo ūdenskritums gāžas ārā no kanjona sienas tieši tai vietā kur dzeltenīgā kārta robežojas ar sarkano Nu no kurienes tur ūdens Un tādā daudzumā Bildē gan tas nav tik ļoti uzskatāms jo ūdeni aizsedz koki tur kur sākas koki tur arī ir robeža Bet varbūt var apjaust Atkal pietuvojamies sarkanajām kanjona sienām un man par pārsteigumu ūdens no tām sūcas ārā daudzās vietās varbūt tas tāpēc ka visu iepriekšējo nedēļu lija lai arī šo vietu sauc par tuksnesi Jo vairāk pakāpjamies uz augšu jo skaistāk top Tās sienu krāsas un saules staru spēles ir neaprakstāmas Diemžēl tās ir nianses ko neprofesionālis nespēj iemūžināt tāpēc jums atliek vienīgi minēt Burvīgas terasītes no koši sarkana līdz šokolādes brūnam tonim Taka vietām ar jumtiņu un skaistiem skatiem Zem vienas tādas lielas pārkares mazā plaisiņā ieaudzies ozols nu kā tā zīle tur uzradās un no kurienes tam kokam tur ūdens Par puķēm mazajās kabatiņās es nemaz nebrīnos Šķērsojam tiltu Tuvojamies civilizācijai tas ir vietai līdz kurienei mūļi mokās un slinkos tūristus ved lejā satīties skatu Man par to tagad ir viedoklis Nu jau šķiet ka esam pavisam netālu no malas Dzeltenīgā daļa nav pārāk liela bet Līdz ar augstumu kurā kā ar nazi nogrieztas sarkanās klintis un virsū uzliktas dzeltenās man sākas psiholoģiski grūtākā daļa Pirmkārt ejot pa taku pa kuru iet mūļi un nepārtraukti ķēzī ir sajūta ka brien pa atejas rensteli smird sliktāk kā mēslu kaudze vasarā Vai tad tiešām nevar mūļiem atsevišķu taku ierīkot uz citu skatu vietu nevis tur kur ir vienīgā izeja no Kanjona Otrkārt tie takas līkloči ir tik gari un lēzeni ka es simtreiz labāk kāptu augšā pa krauju būtu grūtāk bet ātrāk noteikti Un treškārt labu laiku jau no skata vairs nekā nav esam mežā un redzam kokus Mazliet gan priecē skatīties uz bērziem sen tādi nav redzēti Un jā beidzot esam augšā Nedaudz mazāk kā desmit stundas Nedaudz lai neteiktu ļoti pārsteidz ka tik ātri Kopumā vieglāk nekā iedomājos Arī 35 iepriekš likās ka ir karstāki Golden kanjonā Nāves ielejā noteikti bija grūtāk tur gan arī grādu bija vairāk un es biju gatavojusies uz apmēram tādām pāris stundām Tikko iznācām krastā tā spēks manī atgriezās un es ar jaunu sparu varēju doties mūsu kempinga meklējumos Kārlis gan tik entuziastisks vairs neizskatījās Mēs tā uz maiņām lai neiestājas krīze Līdz kempingam kāds kilometrs un nojausma ka mūs tur vēl neviens negaida Ir četri pēcpusdienā un lai arī cik laicīgi viņi pārējie Priedīši izbrauktu viņi te vēl nevar būt Kamēr novāktu telti paēstu apskatītu Kanjonu un apbrauktu pa ceļu Labākajā gadījumā mums jāgaida kāda stunda Viss jau būtu labi i soliņš ir kur piemesties i kājas izstiept tikai šajā pusē ir manāmi vēsāks Pamazām atdziestot pēc gājiena ar jaciņu sāk palikt par maz Un kas tad tas Pret asfaltu sāk atlekt mazas baltas bumbiņas krusa Virs mums ir maziņš mākonītis kas nemaz nedomā pārvākties citur tāpēc mēs nolemjam pārvākties uz veikaliņu General store Eu Un tur var dabūt siltu tēju un hotdogu Tik garšīgu hotdogu es vēl nebiju ēdusi Bet diez vai tas ir cepējas nopelns Labi ka Kārlis bija pāris dolārus līdzi paņēmis man tas prātā neienāktu jo ko gan es ar naudu varētu darīt Lielajā kanjonā Savu tēju vēl nepaspēju izdzert kad Kārlis pa lodziņu pamana ka piebrauc mūsu zilais autobuss Laiks iemēģināt kempinga dušu Par sešiem ceturtdaļdolāriem man bija sajūta ka kāds mani grib nosist Ja pirms ieiešanas es domāju ka 5 7 minūtes man varētu būt par maz tad ziniet es tās neizturēju bet tīram būt ir patīkami Pa to un vēl kādu laiku ir uzslieta telts un pāris reizes nolijis lietus ar krusu Tiek nolemts doties skatīties saulrietu un ieturēt vakariņas pa smalko restorānā tādi te ir gandrīz katrā dabas parkā kur glaunāki kur ne Saulriets kā vienmēr skaists bet rinda restorānā gara jo restorāns smalks vismaz izskatās tāpēc nolemjam par labu deli cafe jo gribās ēst un gulēt Ieturam kārtīgas vakariņas ar zupu un picu cik amerikāniski bet ticiet man tur nav lielas izvēles es tiešām labprāt būtu ēdusi ko citu bet pārējais piedāvājums bija vēl skumjāks Vēders apmānīts un prāts priecīgāks Nākamajā rītā ieturam kārtīgas brokastis un dodamies Jūtas virzienā uz Cionas parku Zion National Park Tas nav pārāk tālu tāpēc jau uz pusdienas laiku esam tur Šodienas plānā noskaidrot par kanjoninga un permitu iegūšanas iespējām kā arī būtu jauki paspēt iziet kādu taku piemēram to kas ieteikta saulrieta laikā Diezgan daudz laika notērējam uz grāmatiņas un kanjonu izpēti jo mūsu plāns aiziet pie reindžera un visu no viņa noskaidrot izgāžas Viņam likums aizliedz izteikt savu viedokli vai ieteikt kādu no kanjoniem Žēl mums tieši viņa viedoklis būtu visvajadzīgākais lai saprastu kurš ir visskaistākais un mūsu spējām visatbilstošākais kanjons Nu neko lasu grāmatiņu Pirms tam biju palasījusi tikai par diviem populārākajiem Narrows un Subway bet tie lasot šķiet par garu lasi ilgu pēc Lielā kanjona un pārāk orientēti uz pastaigu nevis laišanos pa virvēm Bet ja nu tie ir paši skaistākie ja jau populārākie Ņemos tomēr no tā reindžera kaut ko noskaidrot Nu tie nebūt neesot tie skaistākie taču vienkāršākie Šeit esot nenormāli daudz skaistu kanjonu Dā Bet kaut ko konkrētu nevarot ieteikt lai gan zinot Labi labi lasu lasu Pāris iekrīt acīs bet skaidrs tāpat nekas netop jo rādās ka vajag hidru bet tās mums nav arī Kārļa kura ir mājās man neielikās Kamēr lasu puisis aiziet pusdienās nu neko iesim ka mēs ar iekārtoties kempingā Nāksim vēlāk vēlreiz Labā ziņa ir tā ka darba dienās nav daudz kanjoninga piekritēju un atļaujas var dabūt praktiski uz jebkuru kanjonu arī populārajiem tikai pusi no atļaujām var rezervēt vai vinnēt loterijā iepriekš i netā Nu jau ir noformulēti trīs konkrēti jautājumi no kuru atbildēm tad nu vajadzētu sekot lēmumam Acīs iekrita Pine Creek kanjons bet nav skaidrs vai vajag hidru Patīk tas ka pietiekami tehnisks tāpēc varētu būt interesants 3B II un paredzamais laiks lai izietu divas līdz sešas stundas atkarībā no iemaņām un tempa Ja vajag hidru tad varbūt var ieteikt ko pietiekami līdzīgu tikai kur hidra nav vajadzīga Un trešais jautājums par laiku kāda ir pēkšņu plūdu flashflood iespējamība Hidru vajag laiks būs labs nosauc kādu tur vēl kanjonu kur hidru nevajag tad paskatās uz mums un saka ja tas ir tikai hidru jautājums tad lai ejot noīrēt jo sausais kanjons būs dubļains putekļains un pretīgs Labi lēmums pieņemts samaksājam par atļauju nopērkam grāmatiņu ar aprakstiem un dodamies hidru medībās Kārlim gan rodas doma ka nevajag gan jau tāpat varēs bet es uz šitā šoreiz neķeros davai labāk kā jā mums nav ar šīm lietām pieredzes Diena nemanot paskrējusi tā ka nākas iespringt lai nenokavētu rietošo sauli un pastaigu pa Watchman taku Kārlim ir gana viņš labprātīgi jau no rīta piesakās pieskatīt meitenes un pat uztaisīt vakariņas Es viņu par šo mīlu Par taku gan es viļos Pēc Lielā kanjona iziešanas nu nekas mazliet izkustējos Tagad vakariņas un gulēt Plāns laicīgi celties un doties kanjoningā kamēr Inga ar meitenēm lēnā garā paēd un sataisās Pēc tam visi kopā dotos uz ielejas autobusu un apskatītu pašu Cionas kanjonu ar savu auto sezonā tur nedrīkst iebraukt lai nebūtu jāsēž korķī Pēteris mūs aizved uz Pine Creek kanjona ieeju Sarunājam lai pēc divarpus stundām mūs gaida pie izejas baigie optimisti Paši dodamies zem tilta Ieeja Pine Creek kanjonā un kanjons jau nedaudz tālāk Pēc maza gabaliņa nolemjam uzvilkt hidru neizskatās ka ārā tiksim sausi tāpēc nav ko drēbes slapināt Man pirmais pārbaudījums jau sākas pirms pirmās nolaišanās Kārlis ar savām garajām kājām aizkāpj līdz stacijai bet es saprotu ka hidrā es pa šo slideno smilšakmeni tikai varu nomaukties un ievelties tajā ūdenī kas tur zemāk un kas viņu zina cik tur dziļš Bet sadauzīties varētu tāpat A laisties tāpat iekšā ar negribas nav tā ka tur smuki varētu iekāpt Nav jau man ar skaidrs cik labi es peldu ar virvi uz kakla to gan kaut kā pametu Kārlim un mugursomu plecos Pēc šī var spriest vai kanjonā būs daudz ūdens Izskatās ka pietiks Oi ilgi ņēmos kamēr saņēmos Žļurks iekšā Pilna ķivere ar ūdeni un pati zem ūdens Done Zemi aizsniegt nevaru Nākas pirmos metrus nopeldēt un izlīst uz bezdibeņa maliņas Nu labi labi varbūt bišķi virs 20m Līdz ūdenim Un tad vēl kādi 6m līdz ūdenim Vīrs mani sūta izlūkos es pirmā laidīšos un pirmā pirmo reizi mūžā atāķēšos no virves ūdenī Diezgan interesanti Tas ūdens sākumā nešķiet diez ko feins bet ar laiku jau iepatīkas Esmu nolaidusies un veiksmīgi tikusi vaļā no virves Peldu ūdenī kura dziļums nav nosakāms bet pamatu aizsniegt nevaru Tātad jāpeld līdz vietai kur var tikt ārā Nu aizpeldu palūkojos visapkārt izpētu tālāko ceļu cik nu to var redzēt un nejauši sev pavisam blakus ieraugu ko neredzētu tarantulu Jauki Tāds kaimiņš tādā šaurā vietā uzdzen mazliet nepatiku bet par laimi viņš ir nekustīgs un par mani interesi neizrāda Turpmāk gan katru reizi kaut kur pieķeroties un iegrābjoties aizdomīgas izcelsmes sanešos noskurinos un atceros ka atkal aizmirsu apskatīties vai tur nav kāds viņa sugas brālis Pirmā nolaišanās un uzreiz ar piezemēšanos ūdenī Sagaidu Kārli un tad nāk patiesības mirklis iestrēgs virve vai nē tur tāds reāls drauds pastāv Fū Nē neiestrēga Tas būtu galīgi nepatīkami jo maza cerība ka pašu spēkiem varētu tikt ārā Nāktos cerēt ka mums kāds seko Te pa šaurākām ejām te melniem caurumiem dodamies tālāk nezināmajā Ik pa gabaliņam atkal nākas mesties peldus Nodomāju cik labi ka to hidru paņēmām Citādi no šī pasākuma prieka būtu maz Arī fotoaparāts jūt temperatūras maiņas Tā migla nav kanjonā Pavisam sešas nolaišanās pa virvi pēdējā no tām 30 m

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1946 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    Sandrai atnesas grāmatiņu Yosemite Valley Free Climbs Ļoti strukturēti pa līmeņiem pa sektoriem par pieejām noejām nu kā jau nākas Lai pilnībā izbaudītu Jozemītus atkal pāris problēmiņas 1 Karstums jūlijā un augustā pa dienu vidēji 30 C un apmācies ir reti 2 Tūristu daudzums es piedāvāju ka būtu jābūt tādai kā atlasei tikai pēc 5 9 izkāpšanas drīkst dzīvoties pa ieleju Pārējie neizkāpjot no autobusa Jozemītu nacionālo parku gadā apmeklē ap 4 miljoni tūristu un lielākā daļa no viņiem pusjūdzi garu taku izstaigājot ir jau gana noguruši un izsalkuši lai mestos virsū kādam lielajam burgerim joks Bet reizes desmit samazinot cilvēku skaitu ielejā tās apmeklēšana kļūtu tikai patīkamāka Viena no skaistākajām takām ir tā kas ved uz Half Dome 8 jūdzes un 1 5 km augstuma gar diviem lieliem un skaistiem ūdenskritumiem Skats no pretējās puses klints redzami Varnal Falls zemāk Nevada Falls augstāk un Half Dome dienvidu gals Takas beigu daļā iir stāvs kāpiens 150 m pa klints ziemeļu galu kuru var veikt pieturoties pie trosēm Takas gals ziemeļu pusē trošu margas Kopš pagājušā gada ieviestas atļaujas ar limitu 400 cilvēki dienā lai novērstu pārmērīgo drūzmēšanos pie trosēm kas vasaras sezonā tiek nostiprinātas kā margas Kad jūnijā viesojās draugi izstaigājām šo un sajūta ka vajadzētu izkāpt pa netūristu pusi tikai pastiprinājās Kamēr Sandras māsa ciemojas pie mums lasi ir kas pieskata bērnus izkāpt Snake Dike kļuva reālāk Kopš esam Sunnyvale uz Jozemītiem devāmies jau septīto reizi nu patīk mums tā vieta Iepriekšējās reizēs gandrīz vienmēr nedaudz pakāpām aptaustījām akmeni un novērtējām savas spējas Pāris vairākvirvju maršrutus iemēģinājām un secinājām ka dabā grūtību kategorijas ir daudz grūtākas nekā zālē Neko nozīmīgu no ciparu viedokļa gan nekāpām jo mana komforta robeža kāpšanai ar tradicionālo drošināšanu beidzās pie 5 8 5 9 bet Sandra tā arī vēl nav saņēmusies iet pirmā ar apakšējo drošināšanu Kad es piedāvāju Snake Dike maršrutu Sandra visu laiku atrada iemeslus kāpēc to nevajadzētu kāpt bet kad es padevos reakcija bija Kā Mēs šeit dzīvojot nemaz nepamēģināsim izkāpt ko nopietnāku Tipiski sievišķīgi Apmēram pret vidu beidzas 8 virvju maršruts un sākas 3rd class slabs Bilde no www supertopo com foto Chris McNamara 3 4 stundu pieeja 8 virves no kurām grūtākās ir 5 7 ļoti gara iešana līdz virsotnei citu kāpēju atsauksmēs 3rd class slabs forever and ever and ever noeja pa tūristu taku Projekts līdzvērtīgs nelielai piedzīvojumu sacīkstei Četros no rīta apkārušies ar ekipējumu un piepildījuši somas ar daudz Powerade sākam 15 stundas garo pasākumu Līdz gaismas aušanai esam sasnieguši Nevadas ūdenskrituma augšu un ejam nost no lielās takas lai pa mazu tūriem nelieli piramīdas veida akmeņu krāvumi red apzīmētu taciņu sasniegtu maršruta sākumu Pieeja 8 virvju maršruts sākas tieši zem Snake Dike uzraksta Bilde no www supertopo com Pa ceļam pāris vietās nākas veikt 4th class elementus attēlam pa vidu kad gribas ar rokām pie klints pieturēties tā ciešāk Pienākot pie čūskas sliedes redzam ka viena kāpēju sasaite ir otrajā virvē kāpienos augstums attālums tiek mērīts virvēs kas nav precīzs konstants garums bet mērojams aptuveni 30

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1943 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    vietējais Apkārt vienas salas bet atklātā jūra ir 15 km tālāk Vakarā sasniedzu Raumu Ļoti skaista pilsēta Tur uz soliņa paēdu atpūtos un devos virzienā uz Pori Pēc kafijas un enerģijas batoniņa sajutu lielu enerģiju bet varbūt tā bija ilūzija tomēr uz Pori devos bez apstājas Plkst 23 00 sāka satumst Riņķoju pa piepilsētu nevarot saprast kur izgulēt nakti Līdz beidzot atradu pļavu starp kokiem un lauku tehniku kas bija apklāta ar zaļu plēvi Tur arī ceļu telti jo uznāca liels nogurums Tajā dienā nobraucu 203 km summā 1078 km Uusikaupunki Somija Astotā diena 26 07 2011 Gulēju kādas trīs stundas Sāku kārtot mantas kad pēkšņi pļavā iebrauca vieglā mašīna kurā sēdēja vīrietis ar sievieti Izrādās ka zemes saimnieki Pateicu ka esmu velotūrists un tikai pārlaidu nakti Viņi aizbrauca bet es devos uz Pori centru pa ceļam nopērkot kafiju ar maizi un melno šokolādi Pori centrā vēl bija agrs Izbraukāju pilsētu un devos prom Kādus 15 km nobraucu pa E8 tad griezu pa kreisi uz piejūras ciemu Ahlainen tur veikalā iepirkos un devos virzienā uz Kristiinankaupunki Pēkšņi asfalts beidzās un sākās grantēts ceļš pirmo reizi Somijā Domāju viss OK un braucu tālāk līdz atdūros jūras krastā Tur bija daudz laivu Sāku pētīt GPS un karti Pienāca vietējais un sajūsmā par manu veloceļojumu teica ka esmu iebraucis nepareizi Viņš man izskaidroja kā taisnāk izbraukt Es tā pa pusei sapratu devos prom pa citu grantētu ceļu līdz atkal atdūros jūras krastā Beigās devos atpakaļ uz Ahlainen caur meža ceļiem lieki 30 km Izrādās nebiju pamanījis labo pagriezienu uz Merikarvia Tālāk bija normāls asfaltēts ceļš un paliels karstums Pa ceļam mazliet atpūtos pie Botnijas līča kā pie ezera Somijas mežos Vakarā devos tālāk Pēkšņi ieraugu man pretī brauc velomobīlis Izvilku kameru un sāku filmēt Viņš apstājās nedaudz angliski parunājām Braucot pa Igauniju un Somiju pamazām manas angļu valodas prasmes attīstījās kādreiz esmu gājis arī kursos Uzzināju ka Kristiinankaupunki ir lēts kempings kur uzbūvēt telti un nomazgāties Braucu uz priekšu un jūtu ka mani kāds sāk piedzīt Izrādās tas bija viens vietējais velotūrists no Turku Kopā braucām uz Kritiinankaupunki kur viņš aizbrauca tālāk bet es atrodu kempingu uzceļu telti izmazgāju drēbes reģistratūrā sarunāju un atstāju lādēt savu aparatūru un kārtīgi izgulējos bet tomēr padārgi 12 Euro par telts vietu Nobrauktā ceļa summa 1245 km Devītā diena 27 07 2011 Ap 08 30 piecēlos sakrāmējos un devos dzert kafiju ar maizēm uz pilsētiņas centru Tālāk virziens uz Vaasu pa piejūras mazākas nozīmes ceļiem Pa ceļam iebraucu kā parasti iepirkties vienas dienas ēšanai un satieku krievu velotūristus Viņi teica kas esot no Murmanskas un ceļo apkārt Somijai Prasīju vai nemanīja lāci viņi atbildēja ka Somijas austrumos gājis lēni pār ceļu viņiem priekšā Tad viņi teica ka piejūrā diez vai lāčus var sastapt Devos tālāk iebraucu Vaasā un ieraugu picēriju kur lielā pica salāti un kola maksā 6 Euro Pirmo reizi Somijā redzu ka normāli var paēst Tālākā ceļojumā pie šādām picērijām arī pieturos Vienmēr ēdu Picu Margarita bet kafiju šeit var ņemt cik patīk par velti pie tam uzlādēju ēšanas laikā foto video un telefonu Ievēroju ka Somijā un Zviedrijā šādās ēstuvēs tas ir raksturīgi bet pliku kafiju nepārdot vienmēr jāpaņem kas ēdams un sēdi kaut vai visu dienu Iebraucot Vaasa Somija Apskatu Vaasu braucu tālāk virzienā uz Jakobstad Strauji pienāca vēls vakars un pie apdzīvotas vietas Oravais ieraugu kempingu Pulkstenis rādīja 22 40 bet kempings strādāja līdz 23 00 Telts vieta izrādījās ļoti lēta Somijas cenām 4 50 Euro Nedomājot palieku Iekārtojos un ievēroju ka tā īsti nesatumst tikai krēsla bet pulkstenis nāca jau viens naktī Droši vien Baltās naktis nobraukto attālumu summa 1423 km Desmitā diena 28 07 2011 No rīta padzēris kafiju turpat kempingā palādēju aparatūru un dodos tālāk Jakobstad virzienā Diena diezgan karsta tomēr lielāko ceļojuma daļu jāsadzīvo ar pretvēju Pēc 20 km no Oravais no E8 nogriežos pa kreisi Nykarleby virzienā Raiti minu pedāļus kad apmērām 5 km pirms apdzīvotas vietas Munsala gribēju piebremzēt Kaut kā nejauši labo kāju nolaidu pie zemes un pedālis iedūrās stilbā Pedāļi man no metāla Sākumā traumu tā īpaši nemanīju Uzēdu šokolādi un padzēru ūdeni paskatoties uz asfaltu pēkšņi ieraugu ka stipri asiņo kāja Nomazgāju ar ūdeni uzliku plāksteri un aptinu ar zeķi braucu Munsalas virzienā Tur nevienu ambulanci nemanīju bet varbūt stresā un steigā pabraucu garām Iebraucu Nykarleby tur uzreiz bija norāde kur atrodas ambulance Izrādījās ka tā bija pat slimnīca Iebraucu iekšā parādīju vienai dakterei kāju Viņa aizveda uz ķirurģiju Liku lietā atkal savu ierobežoto vārdu krājumu english Teicu arī ka man ir VNC polise ko pirms ceļojuma izņēmu Man teica ka neko nevajag rādīt un maksāt apstrādāja dezinficēja kāju un iedeva labus plāksterus piedāvāja atpūsties kādu brīdi bet es atvadījos un braucu tālāk Attieksmi slimnīcā pret mani varēja salīdzināt kā pret labu klientu bankā kurš ņem kredītu Patīkami Braucot tālāk slavēju Somiju Sasniedzot Jakobstad tālākais virziens uz pilsētu Kokkolu ved caur salām ar lielu līkumu no šosejas E8 Larsmo salā atkal ieraugu pizzeria kur pasūtu picu Margarita un kafiju Ļoti vajadzēja uz tualeti bet tur tās nebija Aizskrēju turpat netālu uz frizētavu friziere parādīja kur tualete un kopā ar apmeklētājiem pasmaidīja Pēc tam atgriezos picērijā Kamēr ēdu picu saimnieks izjautāja no kurienes esmu un kur braucu Bija sajūsmā par mani Larsmo sala Somija Vakarā ierados Kokkola fotosesija un video Kartē skatījos ka tālākais ceļš uz Raahe pārsvarā jābrauc pa E8 Esmu pilns enerģijas mīt pedāļus Atkal pienāk nakts kurā īpaši nesatumst Tomēr apmēram plkst 01 00 naktī uznāk miegs Iebraucu Kalajoki tur piejūras atpūtas parks un kempings Visur valda tāda līksmība Pie jūras daudz cilvēku un diskotēka Apbraukāju visu kempinga teritoriju bet reception neatradu Iegāju diskotēkā Apsargs noskatījās uz manām rokām jo nebiju novilcis velocimdus Tā kā ritenis palika laukā viņš uzreiz nepadomāja ka esmu velotūrists Pajautāju viņam kur ir kempinga reception viņš parādīja Izrādījās telts vieta šeit maksā 15 Euro Paldies Braucu tālāk pa E8 Mežā kaut kā negribēju gulēt un netālu no apdzīvotas vietas Pyhajoki ieraugu nākošo kempingu Pulkstenis rādīja apmēram 04 00 no rīta Piebraucu pie kempinga bet tā darba laiks no plkst 08 00 22 00 Turpat uz soliņa atpūtos un laikam uz kādu stundu iemigu Pamodos bija diezgan auksts un braucu tālāk uz Raahe Pusceļā starp Pyhajoki un Raahe apdzīvotā vietā bija parks un veloceliņi ar vietām novietotiem soliņiem Uz soliņa atpūtos un atkal aizmigu Kad pamodos jau spīdēja saule viss pie vietas Varbūt gulēju kādas pāris stundas bet jutos normāli Paskatījos savā odometrā summā 1639 km Vienpadsmitā diena 29 07 2011 Sasniedzu Raahe iepērku veikalā pārtiku spēkam un braucu tālāk uz Oulu caur Keskikyla un Lumijoki kas ved daudz tuvāk jūrai Pirms iebraukšanas Oulu mazliet nomaldījos bet šoreiz mans bezinterneta telefona GPS pa grantētiem ceļiem uzveda pareizā virzienā uz Oulu Izbraukāju Oulu tur pievakarē pulcējās ļoti daudz jauniešu uz kaut kādu koncertu vai citu pasākumu No Oulu nevarēju izbraukt laukā jo braucot pa veloceliņiem vienmēr iebraucu kādā tupikā Beigās vienam vietējam riteņbraucējam pajautāju kā var tikt uz Kemi braucot ārā no Oulu pa veloceliņiem Viņš teica ka esot pa ceļam jo viņam kādu nelielu gabalu jābrauc tajā virzienā Braucam kopā bet viņš visu laiku ātrā tempā runāja angliski Negribēju būt pa muļķi lai gan no katra teikuma sapratu labi ja pāris vārdus tikai māju ar galvu Kad riteņbraucējs smējās es arī smējos Pēc apmēram 8 km viņš nogriezās Pēc plkst 23 00 ieraugu kempinga zīmi un dodos mežā Pie reception neviena nebija Tad uzreiz iznāca viena pavecāka sieviete un teica ka rīt lai samaksājot 8 Euro un parādīja telts vietas pie jūras Uzslēju telti dušā nomazgājos un izmazgāju drēbes Divpadsmitā diena 30 07 2011 Labi izgulējos līdz plkst 09 00 Iegāju reģistratūrā Saimniece redzēja ka esmu godīgs Latvijas velotūrists no 10 Euro izdeva 5 Euro Turpat uzēdu padzēru kafiju un palādējis aparatūru devos Kemi virzienā Mērķis bija vakarā nokļūt Zviedrijā Netālu no Kemi pie apdzīvotas vietas Simo skaista piejūras vieta ar skatu torni Apskatīju šo vietu un devos uz Kemi Pie pilsētas gribēju apskatīt vietu pēc kartes Jaamurtaja Sampo Prasīju vietējiem Viens riteņbraucējs sāka skaidrot Viņš mani uz tilta zem kura ir šoseja E8 nofotografēja Pirms tam beidzot redzēju ceļzīmi ka ar velosipēdu nedrīkst braukt bet turpat visur ar norādēm ir veloceliņi līdz pašai robežpilsētai Tornio Jaamurtaja Sampo nekas īpašs nebija tikai lieki kilometri No pilsētas Kemi uz Tornio veda veloceliņš Vakarā sasniedzu Tornio un pa tiltu pa kuru var braukt tikai velosipēdisti iebraucu Zviedrijā Haparanda pilsētā Ar riteni riņķoju apkārt meklēdams kur ir robežstabs Kamēr atradu atkal lieki kilometri Kad atradu gribēju nobildēties Bija pusstundu jāgaida kamēr kāds ies garām Viena meitene kura skrēja garām mani nofotografēja Tagad uzskatīju ka īsti esmu Zviedrijā nobrauktā summa 1959 km pa Somiju nobraucu 1959 620 1339 km Iebraucot no Somijas Zviedrijā Izbraucu laukā no Haparandas paralēli šosejai E4 ir veloceliņš pa kuru arī devos tālāk Braucot redzu ka kreisā pusē stāv treileri viena kompānija no Norvēģijas būvē telti un jautri uzdzīvo Pajautāju vai nevaru celt tuvumā telti Man parādīja tālāk vietu pie upes un jautāja vai es varēšu gulēt ja viņi trokšņos Atbildēju ka man vienalga Tajā vietā kur cēlu telti apkārt bija iztīrīta vieta atjaunotas takas ugunskura vieta viss sakopts Uzslēju telti un līdz plkst 06 30 gulēju Trīspadsmitā diena 31 07 2011 Sāku braukt pa veloceliņu bet pie tuvākā krustojuma veloceliņš beidzās Tālāk pa E4 baidījos braukt jo cik esmu lasījis informāciju ar velo var braukt tikai pa mazākas nozīmes ceļiem Bet varbūt arī biju kļūdījies Vēlāk to vairs īpaši neņēmu vērā Sākot riņķot uz priekšu apkārt pa šoseju E4 Ieraudzīju melnu velozīmi cykled paret ar virziena norādēm Uzreiz atcerējos ka šī ir līdzīga zīme kura bija Igaunijā kā Eurovelo10 kas ved gar Baltijas jūru pēc iespējas tuvāk pa dažādām takām Šo informāciju atradu pirms veloceļojuma internetā Tomēr man nepatika šis virziens jo lieli līkumi meži Vēlāk sāku orientēties tikai pēc kartes un GPS bet ceļš daudzviet krustojās un sakrita ar minēto velo norādi Braucot cauri mežiem pāri ceļam pārskrēja ziemeļbriedis ko paspēju arī uzfilmēt Mazpilsētā Kalix apēdu hamburgeru un kafiju tāpat kā Somijā dzer cik gribi veikalā nopērku pārtiku Pa dažādiem apvedceļiem vakarā ierodos pilsētā Lūleo Izbraukāju pilsētu un dodos tālāk šoreiz kā veda velo norāde Tuvojās nakts un palika ļoti vēss Vispār Botnijas līča ziemeļdaļā visas naktis kuras sanāca šeit pavadīt bija vēsas bet vismaz pārsvarā visas dienas bez lietus 10 km no Lūleo mežā atrodu vietu un ātri uzceļu telti Tāpat ar visām drēbēm devos gulēt Vieta īpaši nomaļa nebija jo netālu apdzīvota vieta un kaut kādas noliktavas vai kas līdzīgs Lulea Zviedrija Pagaidām kaut kā Zviedrija priekš velotūrisma man liekas nav tik labvēlīga kā Somija jo daudzi mazākas nozīmes ceļi pagaidām ir grantēti vai zemesceļi Tas radīja papildus slodzi man un ritenim Vēlāk to dabūju arī izjust Kilometrus vairāk katru dienu nerakstīju jo odometrs tāpat uzskaita Vienīgi sāku pierakstīt ja kopējā kilometru summā mainījās tūkstotis gada nobraukums un kopējais nobraukums no laika kad paliku par velobraucēju Tāda ir mana statistika Četrpadsmitā diena 01 08 2011 Visu dienu braucu Piteo virzienā Apdzīvotā vietā Alvik ieeju veikalā turpat paēdu Viens vietējais piebrauca pie veikala ar mašīnu paņēma veselu maisu ar tukšām plastmasa pudelēm un veikalā speciālā automātā nodeva Par katru pudeli var saņemt divas kronas Šāda sistēma ir arī Somijā Pēc tam viņš pienāca pie manis sāka jautāt no kurienes esmu kartē parādīja skaistākās vietas gar jūru Zviedrijā un pateica ka Piteo pilsētā ir normāli kempingi ar telts vietām Pusceļu līdz Pitea sanāca braukt tuvāk jūrai no E4 bet no apdzīvotas vietas Rosvik atkal liela cilpa pa labi no E4 būtībā braucu pēc velo norādes Ja būtu braucis pa E4 tad kilometru ziņā būtu divas reizes mazāk ko braukt Diezgan pauguraini ceļi Uzbrauc augšā un visapkārt redzami vieni meži Brīžiem liekas ka nepareizi braucu Vakarpusē ierodos Piteo un informācijas centrā noskaidroju kur ir tas kempings par ko man vietējais stāstīja Atrodu kempingu tomēr telts vieta 12 Euro bet neredzēju pagaidām citu variantu un iekārtojies kempingā ar riteni aizbraucu uz Piteo pilsētas centru Pēc pilsētas ekskursijas savedu sevi kārtībā video kamerā pastāstu divu nedēļu kopsavilkumu un deviņos vakarā eju gulēt un guļu apmēram 12 stundas Starpcitu Zviedrijā šī bija mana vienīga maksas telts vieta summa uz šo brīdi 2296 km Piecpadsmitā diena 02 08 2011 Izbraucot no Piteo kādu laiku sadomāju braukt pa E4 jo gadījās tā ka pa citu ceļu nevarēja braukt Vietām automašīnām ātruma ierobežojums bija 90 km h bet vietām 110 km h Tā es minu pedāļus līdz apdzīvotai vietai Byske kur iedzēru kafiju Pēc tam līdz pilsētai Šellefteo metu apkārt cilpas sākumā gar jūru tad pa labi no E4 Pilsētu atstāju jau vēlu vakarā Atkal jutos pilns enerģijas un izdomāju veikt nakts braucienu Apdzīvotā vietā Burea paēdu vakariņas Pie manis atkal pienāca vietējie aprunāties Es tā starp citu iejautājos kur var palikt pa nakti Viens teica jebkurā vietā un smejoties piebilda ka drīzāk lācis no manis aizmuks No Burea līdz Lovanger braucu pa kreisi no E4 diezgan kalnains ceļš Apkārt pārsvarā vieni meži un neviena cilvēka Minu pedāļus un diezgan skaļā balsī dziedāju latviešu dziesmas kā nu mācēju Priekšējam velo lukturim lādējās laukā baterijas Man bija līdzi rezerves bet tā kā īsta tumsa nebija iztiku bez tās Tā pamazām aizminos līdz Lovanger bet tur turpināju jau braukt pa E4 ja garām brauca kāda lielāka mašīna nobraucu malā Bet citādi braucu droši Kad sāka palikt gaišs apēdu šokolādi un padzēru ūdeni Pie apdzīvotas vietas Sikea griezu pa kreisi tur ieraudzīju velo apzīmējumu kurš ved gar Baltijas jūru caur Zviedriju un turpināju mīt pa zemes ceļu Tā kā biju visu dienu un nakti braucis beidzot uznāca liels nogurums un gribējās gulēt Ieraudzīju pļavu aiz neliela mežā uzslēju telti un no plkst 06 00 līdz apmēram 11 00 pamatīgi izgulējos Neviens netraucēja Sešpadsmitā diena 03 08 2011 Kad pamodos teltī bija ļoti karsts jo saule spīdēja tieši virsū Vispār līdz šai dienai Zviedrijā lietu neesmu vēl dabūjis Tālāk turpināju braukt pa zemes ceļu Umea virzienā pa kreisi no E4 gar jūru Kādus 20 25 km braucu un ieraudzīju labajā pusē kempingu bet kreisajā pusē pludmali Diezgan skaista vieta tāpēc tur arī iebraucu Pludmale smilšaina apmēram 50 m plata ar akmeņiem jūrā Nopeldējos vienīgajā vietā Zviedrijā Pēc peldes un divu stundu sauļošanās kuras laikā sanāca arī pagulēt pusdienlaiku devos tālāk Ne cik tālu neaizbraucot ieraudzīju skaistu vietu un kafejnīcu kurā iedzēru kafiju un palūdzu lai mani nofotografē Vietēji atkal sāka prašņāt par manu ceļojumu Kā mācēju tā atbildēju bet manīju ka mans angļu vārdu krājums palielinās Ratan centrā iepirkos un turpināju tādā pašā garā virzienu uz Ūmeo pārsvarā gar jūru pa mazākas nozīmes ceļiem Peldvieta Botnijas līcī pie Ratan Zviedrija Būtībā braucot pa Somiju un Zviedriju visas apdzīvotas vietas sāka likties vienādas jo biju jau pieradis pie Skandināvu tipa projekta ēkām Tāpēc beigās domāju ka svarīgi tālāk braukt sporta nevis tūrisma dēļ Tomēr katrā vietā foto un video piezīmes veidoju bet tikai statistikas pēc un kā orientieri atmiņām Arī kartē vienmēr atzīmēju cik tālu katru dienu esmu braucis Vakarā sasniedzu pilsētu Ūmeo Hesburgerā uzēdu un palādēju savu aparatūru Pēc tam atkal nomaldījos pilsētā jo grūti bija izkļūt laukā pareizajā virzienā Beigās ieraudzīju blakus E4 zemes ceļu pa kuru paralēli E4 arī braucu Galu galā tiku ārā vienīgi uz E4 un cita ceļa nebija pa kuru braukt Turpinot mīt pedāļus pa E4 atkal iestājās nakts Domāju vai atkal visu nakti braukt Gandrīz tā arī sanāca Lēnā garā minot pa E4 sasniedzu Nordmaling un tālāk pie apdzīvotas vietas Rundvik ieraugu zīmi ka līdz kempingam 2 km Protams jau zināju ka kempinga darba laiks ierobežots Pulkstenis rādīja apmēram 04 00 no rīta Iebraucot Rundvik jūras virzienā no E4 pēc apmēram kilometra ieraugu jūru Tur arī starp kokiem un krūmiem uzceļu ātri telti un dodos gulēt Bija arī liels nogurums Pa šīm divām diennaktīm esmu diezgan daudz braucis pa šoseju E4 Tā arī īsti precīzi nezināju kur var un kur nevar ar riteni braukt summa 2685 km Septiņpadsmitā diena 04 08 2011 Pamodos ap plkst 09 00 un neviena netraucēts turpināju ceļu Ērnseldsvīkas virzienā Apmēram plkst 15 30 sasniedzu pilsētu Gribējās ēst un vajadzēja iegādāties papildus diskus videokamerai Pilsētas vide diezgan kalnaina Turpat arī tiek celts tramplīns lēkšanai ar slēpēm Uztaisīju dažus foto Atradu Pizzeria un apēdu ierasto picu Margarita Turpat atradu lielveikalu kur iegādājos diskus Lielveikalā manīju ka izskatos diezgan saguris un samērā netīrs Ar visu apsieto kājas stilbu atgādināju tādu kā partizānu Tomēr neviens īpaši to neņēma vērā Ornskoldsvik Zviedrija Vakarpusē laiks sāka mainīties un tuvojās lietus ko arī sagaidīju Tomēr turpināju ceļu pēc velo norādes virzienu gan vēlāk nozaudēju Reizēm normāli uztvēra GPS Gribēju braukt pa E4 bet pamanīju krustojumā zīmi ka ar velosipēdu braukt aizliegts Vienīgais veids bija braukt Sidensjo virzienā apkārt E4 Lietus sāka līņāt diezgan stipri Braucot gar vienu veikalu redzēju ka sarunājās divi cilvēki no tiem viena sieviete ar riteni Viņa uzsauca kaut ko līdzīgu Hello Vispār diezgan daudz vietējo mani ceļojuma laikā sveicināja Apstājos sākām sarunu Viņa ātri runāja angliski bet es tikai dažos vārdos ieklausījos Turpināju ceļu apmēram tikai 300 m kur autobusa pieturā tomēr nolēmu atpūsties un nogaidīt lietu Apģērbos pretlietus apģērbā uzēdu čipsus ar ūdeni Tā pati sieviete kas iepriekš ar riteni brauca garām un ieraugot mani piestāja turpināt sarunu Parādīju karti cik tālu esmu braucis un kur turpinu ceļu Viņa kartē parādīja skaistākās piejūras vietas Teicu ka šis brauciens pārvērties par sporta braucienu un tikai samērā nedaudz pētu apkārtni dienā un reizēm naktī minu cik varu guļu mežā vai pļavā lētā teltī Teicu arī ka šajā valstī ļoti dārgi kempingi un telts vietas Redzot manu ceļojuma mērķi un iespējams lai es saglabātu labu iespaidu par valsti un tās iedzīvotājiem sieviete piedāvāja man istabu turpat netālu pilsētas dzīvoklī Sarunā saprasties bija diezgan grūti Beigās pateicu ka man pilnvērtīgai sarunai nepieciešama vārdnīca Dabūju istabu varēju arī nomazgāties Samaksu nekādu neņēma Līdz plkst 06 00 izgulējos un ar svaigiem spēkiem turpināju ceļu Pie sevis domāju cik precīzi sagadījās ja nebūtu sadomājis 15 minūtes nogaidīt lietu autobusa pieturā tad tā arī būtu kaut kur mežā vai pļavā pavadījis lietū nakti Kā saka biju pareizā vietā un laikā Astoņpadsmitā diena 05 08 2011 Lietus turpināja ik pa brīdim līt Laiks palika vēsāks Biju

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1903 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    help groups develop effective communication problem solving skills A challenging exercises requires all the elements of teamwork communication goal setting planning cooperation creativity task orientation Līdz šim šajā lauciņā uzmanīgi lūkojāmies gan no malas gan no procesa iekšpuses bet šajā gadā darbošanās kādā lielākā projektā mūs saveda kopā ar interesantiem cilvēkiem un ierādīja prasmes kuras līdz šim vienotā kopumā nebijām pielietojuši lai gan katrs no mums ir ar lielu pieredzi

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1940 (2016-02-13)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-12-14