archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » A » ADVENTURERACE.LV

Total: 1183

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • adventurerace.lv
    Viss man pietiek Priitam trīc kājas ar katru brīdi vairāk jo viņš tak ir pirmais jā pirmais 50 kilometrus pirms Senegālas bija pilnīgs bezceļš bet joprojām visiem viss ir vienalga visi brauc mierīgi un nav nekāda saspringuma Uz robežas pavadījām dažas stundas kur atkal neliels uztraukums jo lai nokļūtu Senegālā vajag vīzu Protams mums viņas ir bet tas nav šķērslis uztraukumam Pēc Mauritānijas liekas ka esam nonākuši normālā sabiedrībā te vismaz visi dzīvo MĀJĀS Rītdien pēdējā brīvdiena Saint Louis Jau nedaudz sāk pietrūkt Mauritānijas tuksnešu kempingi kur valdīja tāds klusums tāds klusums pat varēja dzirdēt kā rit asinis 200 metru beibes 15 11 2006 Mēs jau esam nolēmuši ka nākamās sacīkstes kur Hawaii Express komanda varētu startēt ir RAAM Apkārt Amerikai Race Acrross America 200 metru beibes Kāpēc Tāpēc ka 200 metru garumā viņas mums bija gatavas pārdot jebko Nobraukti jau 7000 km 16 11 2006 Tagad izrādās ka kopā būs kādi 100 kilometri vairāk nekā organizātori teica iepriekš Tagad tas liekas tik daudz Bet no otras puse līdz finišam ir palikuši tikai 2 etapi tikai 2 etapi Nevar pat noticēt Rīt būs interesanta sacīkste jo trīs vietējie braucēji brauks kopā ar mums līdz finišam Protams viņiem nav jaunākie velosipēdi bet tas jau nav galvenais Pats labākais jau ir tas ka varēsim paskatīties kādā līmenī ir Senegālas riteņbraucēji Tagad jau mēs visiem dāvinām lietas ko varam neņemt atpakaļ uz mājām Visi ļoti priecājas Un mēs esam ieguvuši Senegālas futbola kreklus Lūk tā Pēdējais īstais etaps 17 11 2006 No rīta sākām paagri pulksten 7 30 un ziniet bija tikai 18 grādi īstenībā bija auksti likās ka vajag meklēt citas siltākas drēbes Bet kad uzlēca saule ātri temperatūra pakāpās līdz 28 grādiem tad bija OK Jau iepriekšējā vakarā jutām ka holandieši kaļ kaut kādus plānus kaut ko dikti runā cītīgi tīra

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=472 (2016-02-13)
    Open archived version from archive


  • adventurerace.lv
    pareizāk būtu teikt grāvīti Mēs toties vēl joprojām esam sausi Steidzamies uz bobslejtrases sākumu kur mūs sagaida tiesneši kas paziņo ka esam 14tie tas patiešām priecē Sākam doties pa trasi uz augšu ir patiešām dīvaina sajūta komandas biedri atceras kā kādreiz ir laidušies lejā no trases Tagad no tās palicis pāri tikai zemē iebūvēts valnis Rodas jautājums kas kādreiz paliks pāri no mūsu veidotām lietām vai kādreiz kādam citam bez mums šīm lietām būs arī vērtība vai tās iznīks tāpat kā šī bobsleja trase Pa ceļam ir visādas drātis kurās ir diezgan grūti pārvietoties kur nu vēl stumt velosipēdu Nākošais kontrolpunkts Cēsīs pie baznīcas Pilsēta ir klusa ja neskaita pāris mašīnas iereibušus pamatiedzīvotājus un dažus gājējus kas īsti nesaprot kāpēc trakie ar riteņiem tagad kaut kur dodas bet veiksmīgi māk norādīt kurā virzienā mums jādodas Pie kontrolpunkta daži līdzjutēji interesējas kur palikušas kādas citas komandas Tālāk bija sastrēgums kuru radīja autobuss iegriežoties mums vajadzīgajā ielā un aizsprostojot ceļu Mums ir sava mūzika Kā tā veidojas Vienkārši lai iegūtu kaut ko dzeramu un mazliet pakausētu sasalušo ledus tēju kas patiešām atbilst aprakstam to vajag mazliet padauzīt pret kādu citu priekšmetu Tā rodas mūzika kuras ritms atkarīgs no tā cik ļoti gribas dzert Malkot droši ar ledu ūdens ir sasalis pavisam Tēja ar ledu Tuvojas murgs vēl nezināms bet pārvarams kā vēlāk izrādās Ērgļu klintis Pirmā leģendas norāde kāpnes ne pēdējā gan Nav lielas starpības vai doties augšā pa kāpnēm un stumt velosipēdu vai nākt lejā pa trepēm ritenim īsti nestrādā bremzes tā kā viss atkarīgs no apaviem kas ir kājās Komandas navigators vēlas dzirdēt dziesmas neviens īsti skaļi nedzied ja nu vienīgi pie sevis Daži atpalikušie tādi kā es dzied aiz dusmām uz sevi ka nevar pamīt pedāļus straujāk ka Cēsis sastāv tikai no vieniem kalniem pa kuriem nemitīgi jādodas uz augšu nobraucienu ir ļoti maz un kad tie ir nepaspēj pat izbaudīt Lielā ātrumā dodoties lejā no kalna ir pilnas acis ar asarām un prasās lidotāja brilles daudz netrūkst lai varētu pacelties kā putns debesīs pietrūkst tikai spārnu Ir sasniegts viens no starpfinišiem smaidīgs tiesnesis sniedz mums nākošos norādījumus Runājot par tiesnešiem tie laikam ir vēl trakāka tauta patiešām apbrīnojami kā var nosēdēt vienā vietā aukstumā un ar smaidu sagaidīt nākošās komandas Tiek iezīmēti kontrolpunkti nestāvam ilgi bet tas mums netraucē mazliet nosalt Dažus sieviešu kārtas pārstāvjus komandā sāk mocīt izsalkums pulkstenis ir jau tuvu sešiem no rīta laiks ir paskrējis vēja spārniem Skan komandas mūzika Izdangāts ceļš pareizāk būtu teikt veļas dēlis Aizmugurē dārdošs Gaujas tilts Pie kāda kontrolpunkta mūs sagaida rejošs suns kas no tāluma mūs ar aizdomām vēro Lēnām sāk pamosties daba tuvējās mājās parādās gaismas dažiem ir sākusies jauna diena dažiem vēl turpinās iepriekšējā Viss noris tīri jauki līdz punktam Nr 9 kur mums uz astes uzsēžas vadātājs kuru kā stāsta leģendas mēs pārņēmām no citas komandas kas pirms tam bija blandījusies ejot uz 8 kontrolpunktu Palicis pavisam nedaudz bet labāk par to nedomāt Mums notiek kļūme tiek labots ritenis Ak šī riepa Tiek apvienots patīkamais

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1370 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    ciemata Ceturtās dienas rīts Esam gatavi tuksnesim Uz kurieni kurp viņi dosies tā vien šķiet ka kamieļi uz mums noraugoties tā domā Jā iesim pastaigāties pa tuksnesi Tā nu tur izskatās Esam gatavi iet tālu Aiz katra stūra paveras jauni skati ir ko pabrīnīties Krāsas daba šeit nav taupījusi un triepusi spilgtākās uz nebēdu Aiz spilgti sarkanu smilšu kāpas nogriežamies aiz nākošā tuksnešaino kanjonu klinšu masīva stūra Ejam aizvien tālāk projām no Wadi Rum ielejas Ar kāda vietējā kurš mums no braucoša džipa piedāvāja savus pakalpojumus palīdzību un priekšā pateikšanu uzejam senu zīmju klinti Wadi um Ishrin Jebel Annafishiyyah pakāje Dromedāri Viekuprainie kamieļi Tie dzīvošanai šāda tuksneša vidū pielāgojušies vislabāk Aiz nākošā līkuma nogriežamies pa labi vēlreiz Smilšainā kāpa apgrūtina iešanu Kādas klints pakājē uzejam drupas Iespējams kāda no senām nūbiešu celtnēm vai Arābijas Lourensa mītne Vieni akmeņi grūti pateikt Ejam Smiltis Daudz smilšu Šaurā vietā starp divām klintīm ieturam pusdienas Atpūta aktīvā pusdienu pauzē bolderinga iespējas šeit ir neierobežoti plašas Kāds var iemēģināt tuksneša klinšu bolderinga iespējas Kad esam jau pagriezušies atceļam savā priekšā uz kādas klints augšējās malas ieraugam mazo arku Kaut kur tālāk tuksnesī esot arī lielā bet to gan jau apskatīsim citā reizē Dodamies atceļā Pēc pusstundas vēl viena atpūtas pauze Interesanti ka šajā klinšu masīva galā nav smilšakmens bet gan 100 granīts Tā slānis nav gan biezs bet savi pāris desmiti metru virs zemes ir virs tā slejas stāvi smilšakmens torņi vairāku simtu metru augstumā Iespaidīgi Jaudīgi Pa tuksnešainās ielejas grīdu kursē kamieļu patruļas vietējie dodas izjādē ar lēnīgi cienīgi slinkajiem tūristiem Mūsu dienas pastaiga tuvojas noslēgumam Atgriežamies atpūtas mājā ciemata pirmajā placī kurā īpašas nojumes atvēlētas ceļotāju teltīm Vieta nav slikta tomēr tai ir ne tikai savi plusi bet arī mīnusi Mūsu teltis zem auduma nojumēm salīdzinoši droša un no vēja pasargāta vieta tuvumā ir gan pāris supermārketi veikaliņi gan ēstuvīte nu ēdieni pēc gaumes gan silta duša ja nav beigusies gāze apkures katlā un Muhameds nav aizvedis vienīgo uzgriežņu atslēgu uz tuksnešnometni Un ir arī pašiem savs sargsuns Tas gan naktīs mēdz nežēlīgi riet Pēc tuksneša pastaigas gribas uzdzert un uzēst ko sulīgu un svaigu Vakara saules pēdējie stari uz ielejas pretējās puses klinšu torņu augšējām malām Piektās dienas rīts Mostamies un pakojamies Šoreiz garākā izgājienā ar kāpšanu uz divām dienām Pa kazu taku dodamies Jebel Rum masīva austrumu sienas virzienā Sameklējam uzeju uz Hammada kores un sākam kāpienu augšup Palēnām kore kļūst aizvien stāvāka un stāvāka Šeit sākas mūsu ceļojuma piedzīvojumu nopietnākā daļa divu dienu kāpiens Jebel Rum klinšu kalnu masīvā The Eye of Allah viens no savdabīgākajiem Wadi Rum rajona kāpšanas maršrutiem kurš augšējā Jebel Rum klints sienas daļā zem East Dome virsotnes iet cauri milzu alai Savienojumā ar Hamads Route un uzkāpjot vēl Pit Dome un Amen Dome virsotnēs kopumā divās dienās veicot 1 5km maršrutu kurā vismaz 450m ir grūtību kategorijā ap A D Sup Fr 4 5 ar augstuma starpību no 1100m 1700m Jaudīgi Un vēl daži citi sīkbrīnumi bonusā Kāpšana Wadi Rum tuksnešainajos klinšu kalnos ir ne

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=2035 (2016-02-13)
    Open archived version from archive


  • adventurerace.lv
    ļoti bieži tiek atcelti Reisus apkalpo trīs aviokompānijas kurām ir akūts lidaparātu deficīts jo tie bieži nogāžas un konkrēto modeli vairs neražo Sezonas laikā reisi ir pārbāzti un izpirkti vairākas dienas uz priekšu Bieži notiek reisu pārkārtošanas Vienvārdsakot sistēma haoss Nopērkot biļeti lidojumam turp man teica ka reiss būs 9 00 un jaierodas divas stundas iepriekš Ierados pilnīgi pārbāztā lidostā ilgu laiku vispār nebija skaidrs kur man jāiet līdz pamanīju stūrī savas aviokompānijas logo Tur notika īsta grūstīšanas ar elkoņiem pie kaut kāda galdiņa nevienam īsti neko nezinot Pie galdiņa sēdošie cilvēki arī pilnīgi neko nezin Pēc ilgākiem meklējumiem atradu informācijas centru kur man teica ka jāiet atpakaļ pie tā galdiņa kur visi drūzmējas Tā vairākas reizes Ik pa laikam izlido kāda lidmašīna kurās cilvēki tiek pēc kaut kādiem sarakstiem un nummuriem Tā viss turpinās vairākas stundas līdz man pasaka ka šodien visticāmāk es nelidošu un lai ejot pie informācijas lodziņa kur man pateica ka par cik es neaizlidoju tad mana biļete ir beigusies Jāiet pie tiem kas man to pārdeva Tajā brīdī atlika vien stulbi pasmaidīt Beigu beigās lidmašīnas aģents man piedāvāja reisu pēc divām dienām pulkstens 12 00 no rīta Kad gribēju viņu pasūtīt pāris mājas tālāk tomēr pēkšņi atradās arī lidojums 8 00 Sistēma kopumā ir tāda ka teorētiski lidmašīnas var lidot ar pus stundas intervālu līdz apmēram 13 00 un diena tiek saplānota pilnībā Realitātē gan nekad visas lidmašīnas neaizlido tāpēc ja jums sezonā pārdod biļeti kas ir pēc 10 00 tad ir gandrīz droši ka jūs neaizlidosiet Pēc pāris šādiem neveiksmīgiem mēģinājumiem klients kļūst daudz uzņēmīgāks pret visādiem speciālreisiem čarterreisiem un citām grupām rezervētiem reisiem par attiecīgu samaksu protams Man tomēr nebija nekur jāsteidzas un ja vajag varu arī diezgan sulīgi izrunāties tāpēc ar otro piegājienu tomēr aizlidoju Radās sajūta ka nekas šeit nenotiek pirms nav pienācis īstais brīdis Lidmašīnā man tiešām palika bail Ieraugot Luklas skrejceļu noritēja paris aukstas sviedru lāses Slavenais Luklas skrejceļš Izkāpjot no lidmašīnas pārņem eiforiska sajūta Augstums 2800m Himalaji un kaut kā liela un nezināma sākums Jau ēdot pirmās pusdienas satiku citu solo trekotāju auto inženieri no Vācijas ar kuru vairākas dienas gājām kopā Šajā maršrutā ir japiepūlas lai paliktu viens jo visu laiku sastopas citi trekotāji Namche Bazar Jau pirmajā vakarā pieļāvu labi zināmu kļūdu nomazgājos aukstā ūdenī Vislabāk kalnos ir nemazgāties un ja nu tiešām vajag mazgāties tad tikai siltā ūdenī iekštelpā Taču ja tādas ekstras nav pieejamas tad labāk nemazgāties vispār Tā nu es savu treku jau pirmajās dienās uzsāku ar apaukstēšanos kas nepārgāja līdz pat pašām treka beigām Kā likums veselības problēmas kuras pieķer kalnos kalnos nepāriet Pēc pāris dienām biju pilnībā pazaudējis balsi un sarunāties varēju tikai ar piepūli un čukstus Tas gan netraucēja satikt daudzus brīnumainus cilvēkus un ar viņiem parcilāt daudzas dziļākas un arī ne tik dziļas tēmas Namche Bazar noskaidroju ka Kumbu ielejā esot ļoti daudz trekotāju Tādēļ sākumā izvēlējos iet augšā pa Gokjo ieleju ieleja pa kreisi no Everesta Bija aizraujoši ēst vakariņas kopā ar grupām kuras posās vai atgriezās no tiešām izaicinošiem un leģendāriem maršrutiem Sastapu arī ļoti augsta līmeņa kāpējus kas gatavojās iet vairākus pirmgājienus par kuriem plānoja rakstīt Alpinist Bija sajūta ka šeit vēljoprojām tiek rakstīta alpīnisma vēsture Ēdot vakariņas pie galda pienāk skaista meitene un parasa Šahmati igrat umejis krievu valodā Šahu spēlēt māki red Labs spēlētājs es neesmu bet spēlēt piekritu Meitene arī izrādās bija solo trekotāja un izskatījās labā formā Viņa devās pa to pašu maršrutu bet plānoja to veikt divreiz ātrāk kā es tāpēc no piedāvājuma iet kopā atteicos Nebiju atklimatizējies un negribējās visu ceļu viņai aiz muguras klepot Himalaji ir skaista vieta kur var ātri iepazīties Pirmais skats uz Amadablamu Pēc Namche Bazar sastopas pirmais leģendārais Himalaju kalns Amadablams Jau pēc pirmajām pāris dienām maršrutā sajutu savu slikto aklimatizāciju un apaukstēšanos un sasniedzot Dhole ciemu 4100m sajutos novārdzis Sāka sāpēt galva tādēļ nolēmu tur palikt papildus dienu aklimatizācijai Kang tenga grēda Pēc šīs papildus dienas sajutos daudz labāk un bez problēmām uzkāpu līdz Gokjo ciemam No Gokjo ieraudzīju pirmo astoņtukstošnieku Čo oju kas kā balta siena noslēdz ieleju Atpūtas brīdī Pirmais skats uz Cho oyu 8201m Gokyo apmetne No Gokjo divi vienas dienas izgājieni uz ezeriem ielejas augšā un Gokjo Ri virsotni 5400m no kuras var redzēt Everestu Gokjo ielejas augšā atrodas Himalaju lielākais ledājs Ngzumba Skats uz to diemžēl patiešām paveras visai skumjš jo pēc būtības ledāja vairs nav Saprotot kādas ledus masas tur iepriekš bijušas liekas ka cilvēki kas vēl joprojām noliedz planētas sasilšanu vienkārši nav pārāk ilgi izgājuši no sava pagalma Gokyo ri 5360m virsotnē Ngzumba ledājs Gokjo arī sastapos ar Himalaju tūrisma negatīvajām pusēm Kā stāstīja gidi evakuācijas darbi notiek gandrīz nepārtraukti tiklīdz ir lidojams laiks Un par pārsteigumu biežākie trekotāji šeit ir gados vecāki cilvēki kuri aizejot pensijā beidzot mēģina īstenot savus nerealizētos sapņus Daži sastaptie cilvēki tur tiešām bija neadekvāti un maigi izsakoties nesagatavoti Ejot augšā redzēju šerpu kurš nesa augšā ceļojuma koferus kādus nodod lidmašīnas bagāžā Kāda dāma ieradusies ar vairākiem šādiem koferiem Gokjo ēdu pusdienas kad ēdamzālē ievēlās ļoti liela grupa kādi 50 cilvēki Viena sieviete no grupas izskatījās šausminoši Apsēdināta pie galda viņa vienkārši sabruka Pāri lūpai tecēja siekala viņa gandrīz nespēja parunāt žēlojās ka nejūt savas kājas un rokas Viņai bija akūta kalnu slimība Lielās grupas organizatoriem protams ir ekonomiski izdevīgākas bet tām ir daudzi mīnusi Grupa nevar pielāgoties katram indivīdam kuram vajadzīga papildus aklimatizācija tāpēc visi tiek ar šerpu palīdzību vesti augšā Lai samazinātu riskus parastu grupu gidi visiem pie ēdamreizēm dod Diamax tables kas domātas lai novērstu kalnu slimību Tas man likās diezgan biedējoši jo pirmkārt Diamax ir diezgan jaudīgas zāles ar savām blaknēm un otrkārt tās var veicināt bēdīgus iznākumus jo ļauj cilvēkiem uzkāpt pārāk augstu pārāk ātri Ja apstākļi sakrīt ka lejā tikt uzreiz vairs nevar tad iznākums var būt ļoti bēdīgs Treškārt tie kas uzreiz kāpj izmantojot Diamax nemaz neuzzin kā viņu ķermenis aklimatizējas Lielākajai daļai cilvēku aklimatizējoties pareizi šo zāļu lietošana nav vajadzīga Chola pāreja 5370m Laiks Gokjo Ri bija apmācies tāpēc Everestu ieraudzīt neizdevās Pēc atgriešanās no Gokjo Ri nolēmu pievienoties grupiņai kas devās uz Cola pārēju 5400m Tā no Gokjo ved uz Kumbu ieleju Naktī pirms pārejas sāka snigt un no rīta viss izskatījās savādāk jo bija sasnidzis ap 30 cm svaiga sniega Sekot grupai bija laba ideja jo sniegā bez pēdām atrast pāreju nemaz nebūtu tik viegli Pāreja ir diezgan stāva un psiholoģiski bija vieglāk saprotot ka apkārt ir vēl cilvēki Satiksme uz galvenās takas Kumbu ielejā Kumbu ieleja patiešām bija kā skudru pūznis Uzejot uz galvenās takas pēc pirmajām minūtēm sāka apnikt visus sveicināt ko parasti kalnos vienmēr dara Sajūta kā ejot pa pilsētas ielu Skati gan Kumbu ielejā ir grandiozi Visi leģendārie kalni šeit sablīvēti tik cieši ka uztvere tiek gandrīz notrulināta kā spilgtu reklāmu ielokā Skats uz Amadablamu no Chola pārejas Ieleju augšējās daļās it sevišķi Kumbu ielejā mēdz būt būtisks naktsmītņu deficīts un var nākties gulēt arī ēdamzālēs Pēdējais ciems Kumbu ielejā ir Gorak Shep no kura vienu dienu veltu kāpienam Kalapatar 5500m virsotnē un otru izgājienam uz Everesta bāzes 5400m nometni Kalapatar uzkāpu vakarā uz saulrietu Kalapatar virsotne 5550m ar Pumori fonā Esmu Kalapatar virsotnē Everests 8850m un Nuptse 7861m Man paveicās ar pilnīgi skaidru laiku tādēļ redzēju Everesta masīvu visā saulrieta krāšņumā Sēžot virsotnē un vērojot spilgti sarkano toni brīžam likās ka krāsas nav īstas Sarkanais uz Everesta kļūst tik spilgts kā uz izskaistinātas fotogrāfijas Everests ir tiešām iespaidīgs kaut kādā ziņā pat auksts un draudīgs Man likās ka viņai Dzomolungma nepatīk ka viņā kāpj Everests pār saulrietu saulriets Kumbu ielejā Nakts Gorak Shep ir savdabīga Kalnu būdiņas taisītas no visplānākā pieejamā finiera skaņas izolācija tajās ir gandrīz nekāda Naktī sajūta kā lazaretē Visur apkārt klepo šķauda un ik pa brīdim kāds ievaidas Man par laimi aklimatizācija sāka uzlaboties un šajā naktī labi izguļos Gulēt 5200m augstumā nav nekāda joka lieta Eversta bāzes nometni ir grūti atrast un nonākot galā trekotāju starpā izcēlās diskusijas par to kur tad ir bāzes nometne Nometne bija tukša jo rudens sezonā vairs neviens Everestā nekāpj Bāzes nometne patiesībā ir ļoti liela Tā aizņem visu ielejas augšējo daļu jo kāpšanas laikā šeit mitinās vienlaicīgi līdz pat 1000 cilvēku Debesis Himalaju zilais un līdzsvara meklējumi Eversta bāzes nometnē 5550m Tālāk mans maršruts ved lejā līdz Dingboche 4400m kur Kumbu ieleja satiekas ar citu sānu ieleju Biju pavadījis ap 5000m augstumā jau vairāk kā nedēļu tāpēc ejot uz leju pārņēma skābekļa pārbagātības eiforija Visu ceļu klausījos no telefona mūziku un baudīju krāšņos skatus Ejot uz leju piepūles vairs nekādas var pilnībā izbaudīt apkārtni Cholatse ziemeļu siena Amadablams Dingboche es kārtīgi pieēdos un nomazgājos siltā ūdenī Garstāvoklis uzlabojās tiktāl ka nolēmu vēl lejā nekāpt un apskatīt arī Chukung ieleju Nākošā dienā kāpjot līdz Chukung ciemam mani panāca meitene kuru biju jau divas reizes saticis Tagad no viņas vairs nebija kur mukt Viņa paņirgājās par to ka kāpju ar trekinga nūjām sakot ka tā kāpj pensionāri un es pēc tāda izskatos Pieliku nūjas pie somas un secināju ka bez tām tiešām kāpjas vieglāk Jaunās meitenes iedvesmots tajā pašā vakarā spēka uzplūdā izlemju uzkāpt arī Chukung virsotnē 5550m Uz virsotni izeju ļoti vēlu un jau pašā apakšā sastopu pēdējos kas kāpj lejā Es jūtos ļoti labā formā un mani vilina doma kāpt vienam Virsotni sasniedzu līdz ar pēdējiem saules stariem Lhotse 8516m Saulriets vienatnē pēdējā virsotnē No Chukung virsotnes paveras visa Lhotse 8516m dienvidu siena un uz otru pusi skats lejā līdz horizontam Dažas minūtes ko pavadīju viens pats virsotnē bija šī kalnu piedzīvojuma skaistākie mirkļi Prātu pārņēma klusums brīvības un laimes sajūta Jutos kā maza daļiņa no visa kas man apkārt Skaisto mirkli aizgaiņāja vien piesardzības apziņa jo bija kļuvis pilnīgi tumšs Svarīgākais šajā brīdī bija nepalikt bez gaismas Izņēmu savu pieres lukturīti lai ieliktu tajā baterijas bat ar tām tas nedega Uzsita adrenalīns jo bez gaismas es lejā protams nekāptu Apsvēru domu palikt virsotnē jo satumsa tiktāl ka neredzēju pat lukturīti Mēģināju izņemt baterijas bet tās bija iesprūdušas Sapratu ka esmu ielicis baterijas otrādi Ar trekinga nūju un tausti izlauzu beterijas no ietvara un ieliku atkal atpakaļ Pauze un mirklis pārdomu tumsā Lukturītis iedegās un es varēju kāpt lejā Nākošo dienu pavadīju Chukung ciemā istabiņā ar skatu uz Amadabalmu Visu dienu ēdu un baudīju pastkartīšu skatus sev apkārt Pamanīju ka netipiski bieži sāka lidot garām helikopteri Izrādījās ka divi alpīnisti bija iestrēguši 7800m augtumā pie Amadablama virsotnes kur helikopteri mēģināja viņus nocelt Pirmo alpīnistu izdevās nocelt diemžēl lidojot pēc otrā helikopers tika iepūsts sienā 7800m augstumā un avarēja vairāk par šo traģisko gadījumu var lasīt www outsideonline com red Kārtējie glābšanas darbi Tālākais atceļš lejā man pārsvarā asociējas ar saules un ēdiena baudīšanu Luklā nonācu vēlu vakarā un piereģistrējos aviokompānijas ofisā lai nākošajā dienā lidotu lejā Te sākas atsevišķs stāsts Reklāmas pauze Luklas pieredze Lukla experience Tas ir leģendārs piedzīvojums kuru piedzīvojis neviens vien trekotājs Nākamajā dienā laiks apmācās un es lejā neaizlidoju Tāpat notika nākamājā un atkal nākamajā dienā Situācija Luklā sāka palikt arvien draudīgāka Katru dienu šeit nonāca apmēram 500 trekotāju Dažu dienu laikā Luklā iestrēgušo tūristu skaits jau sniedzās tūkstošos Lielākā daļa no tiem ir visu saplānojuši un protams sāk kavēt savus starptautiskos reisus atpakaļ uz mājām Pats kaitinošākais droši vien ir tas ka neviens neko nezin un nevar paskaidrot Pēc pāris dienām biju šo sistēmu jau atkodis tiesa žēl bija jaunpienācēju redzot izmisumu viņu sejās Lūk klasiska epizode no aviokompānijas ofisa cilvēks tikko pabeidzis savu treku un viņam ir biļete uz šodienas reisu kas paredzēts pēc 4 stundām Viņš ienāk ofisā kurš piebāzts ar cilvēkiem un kādu laiku mēģina saprast ar kuru lai šeit runā Pie galda sēž indivīds civilajā un sastāda kaut kādus sarakstus Jaunpienācējs paprasa civilajam vai viņa reiss nav atcelts Kompānijas darbinieks neko neatbild un turpina rakstīt Cikos man ir jālido atkārto ceļotājs Darbinieks neko neatbild un pat nepaskatās uz jautātāju Tā tas turpinās vairākas reizes Pēkšņi darbinieks saloka savas lapas pieceļas un ātrā solī aiziet Ceļotājs ar izmisuma pilnu seju nosaka What a f Tad apkārtējie kaut ko mēģina paskaidrot katrs pēc savas saprašanas līmeņa Vismaz formālā puse šai sistēmai strādā apmēram tā ja jums ir pierezervēts reiss uz konkrētu lidojuma dienu pieteikts vismaz 1 2 dienu iepriekš tad ierodoties Luklā jums jāpiesakās aviokompānijai kura sastāda tās dienas lidojumu sarakstu Visi kuriem bija tās dienas rezervācijas ir prioritāri un nokļūs tās dienas pirmajos reisos bet pēc visādiem speciālreisiem kas notiek uz dažādu speciālvienošanos pamata Ja tajā dienā aizlidot neizdodas tad jūs nokļūstat rindas pašā galā Attiecīgi ja ir sakrājusies 5 dienas gara rinda tad neaizlidojot noteiktajā laikā jums būs vēļ ļoti ilgi jāgaida Katras dienas beigās pēc lidostas aizvēršanas ap 18 00 tiek atvērts offiss ciema centrā kur visiem ir jāierodas uz pierakstīšanos jaunajā sarakstā Izstāvot rindu jums pāris reizes paprasīs atnākt vēlāk Šajā brīdī ir izdevīgi būt vienam jo tad var dažreiz tikt uz agrākiem reisiem klāt pie kādas grupas ja lidmašīnā vēl ir brīva vieta Ja jūs neierodaties uz šo reģistrēšanos tad tiek uzskatīts ka esat aizgājis kājām Par cik biju Luklā no pirmās slikto laika apstākļu dienas tad pārsvarā tiku pierakstīts uz agriem reisiem bet tas man tomēr nepalīdzēja izlidot tuvākās 8 dienas Luklā iesprostotie Saņemot savu biļeti ar uzrakstu 9 00 katru rītu gāju uz lidostu un gaidīju kas notiks Lidostā valda pilnīgs haoss un ļoti uzvilkta gaisotne jo lielākā daļa cilvēku protams šeit nezin ne par kādiem sarakstiem ne par iepriekšējā vakara reģistrācijām jo neviens neko nevienam nepaskaidro Pat ja laiks kādu rītu bija labs tad pārsvarā lidojumi sākās ar visdažādākajiem speciālreisiem kas ir vienkārši elegantāks veids kā ņemt papildus maksu par ātrāku vietu rindā Kādu dienu viens vācietis bija dabūjis vietu pirmajā reisā un neskatoties uz to ka tajā dienā aizlidoja 6 lidmašīnas viņš neizkustējās ne par centimetru Šādos apstākļos kulturālie rietumnieki mēdz palikt diezgan nešpetni Kādu rītu lidostā ienāca spēcīgas miesas būves vīrietis aizgāja uz rindas sākumu viņš vēl nezināja ka reālā lidošana notiek pēc uz lapas uzskricelētiem sarakstiem fiziski pastūma pirmos malā un iestājās viņu vietā pašā priekšā Viņš paskatījās uz apkārtejiem un teica Jūs nevarat likt man justies vainīgam ka es tā daru Man tiešām jalido Nākošajā rītā šis džentelmenis jutās diezgan neomulīgi atkal nonākot lidostā Notikumiem attīstoties tālāk šajā sociālajā eksperimentā parādās arī ekonomiskā puse Kamēr lidmašīnas sliktajā laikā nelido helikopteri turpina lidot arī diezgan sliktā laikā un to lidojumu cenas aug daudz ātrāk par sēnēm pēc lietus Astoņu dienu laikā cenas izauga no 150 uz Kathmandu līdz 1500 līdz autobusam ar kuru vēl viena diena līdz Kathmandu Sāku pamanīt ka kaut kā arī labā laikā lidmašīnas vairs nelidoja Vienu rītu Kathmandu lidostā bija ieradies kaut kāds svarīgs deputāts citu rītu sākās streiks tad tehniskas kļūmes vai arī vienkārši nepareizi laika ziņojumi Luklā spriedze tikai auga un lidostas zālē ik pa laikam varēja redzēt kādu saķeršanos kas dažreiz pārauga kautiņos Reiz sakāvās helikopteru kompānijas cilvēki ar aviokompānijas cilvēkiem Paralēli visai šai jezgai Luklas vietējiem biznesiem sākas ziedu laiki Luklas Starbacks 6 7 dienu gājiens līdz pirmajiem ceļiem Par cik man nebija akūti jāsteidzas tad centos neļauties kopējam stresam Nopriku ļoti labu Ekharta Toles grāmatu par ceļu uz apskaidrību un laimīgu dzīvi Viss apkārt notiekošais likās kā teātra iestudējums šai grāmai Pēc astoņām dienām man tomēr sagribējās kustēties un kopā ar vēl diviem trekotājiem nolēmām doties ar kājām uz Jiri no kurienes ir autobuss uz Kathmandu Ar kājām uz Jiri Ejot pa kalnu takām sākumā sajūta bija kā mūkot no kaut kādas ieslodzījuma nometnes Visapkārt bieza migla un garām lidojošu helikopteru skaņas Kādā mirklī migla kļuva tik bieza ka nevarējām pat vairs īsti saskatīt taku Kad migla izklīda redzējām zemāk uz zemnieku laukiem sasēdušos helikopterus kuri bija veikuši ārkārtas nosēšanos Atcerējos ka neilgi pirms iziešanas redzēju kā vecā krievu armijas helikopterā tika sasēdināti 45 cilvēki ar kalnu somām zinot ka šiem helikopteriem ietilpība ir tikai 25 cilvēki Helikopters nevarēja īsti pacelties un pēc nedrošas izgrīļošanās uz skrejceļa spēja uzņēmt augstumu tikai traucoties uz leju pa skrejceļu arī helikopteriem rodas cēlējspēks attīstot ātrumu uz priekšu Pa ceļam uz Jiri Otrajā dienā ēdot pusdienas sastapām divas jaukas meitenes no Vācijas kas arī bija izlēmušas Luklā negaidīt Mums likās ka viņas būs lēnas tāpēc centāmies iet atseviški tomēr pēc pāris iešanas posmiem mums bija jāatzīst ka viņas ir pat nedaudz ātrākas par mums Tā mēs apvienojām spēkus un līdz pat Jiri kļuvām par labu komandu Iepazīstoties ar jaunajiem ceļabiedriem secināju ka daudzi trekotāji Himalajos ir ar ļoti līdzīgām iekšējām sajūtām un dzīves bagāžu Ejot šajā jautrajā kompānijā man radās tāda piederības sajūta ka neesmu savā pieredzē viens Mūs visus vienoja tas ka bijām zaudējuši vēl nesasnieguši vai jau atteikušies no zināmā un ierastā dzīvesveida Ciems ceļā uz Jiri jauniešu aktivitātes pulciņš Posms līdz Jiri bija ļoti skaists un baudāms mazāk pieblīvēts salīdzinot ar augšējiem posmiem un ja man vajadzētu šeit atgriezties es sāktu treku no Jiri ar kājām Savu trīsdesmito dzimšanas dienu es sagaidīju ar brīnišķīgu saullēktu uz pēdējās kalnu pārejas pirms Jiri No rīta tiku pārsteigts ar banānu kūku saldumiem un tradicionālajiem baltajiem lakatiem ap kaklu Ejot lejā no pārejas bija viegls un pacilājošs garstāvoklis Likās ka aiz muguras atstāts kāds grūts dzīves posms kurš nupat noslēdzies Tālāk būs vieglāk Vietējais šerpa pa ceļam uz Everesta bāzes nometni ar 120kg nesamo uz kastēm rakstīts TRAKS Kathmandu Atgriežoties Kathmandu es sajutos ķermenī ierūsējis Man sagribējās kartīgi izlocīties un izstaipīties To nodomādams iznākot pa savas viesnīcas durvīm es pamaniju uz pretējās mājas vārtiem milzīgu uzrakstu JOGA Gāju iekšā Man teica ka tūlīt sākšoties nodarbība lai ejot uz klasi Joga tur bija nekāda bet biju priecīgs par vietu kur pajogot Pēc nodarbības pasniedzēja man pienāca klāt un palūdza lai nākošā rītā atnāku viņai pamācīt jogu Praktizēju jogu jau iepriekš bet jau kopš kāda laika biju apņēmies nevienam jogu nemācīt Taču šoreiz es nevarēju atteikt savas sākotnējās apņemšanās dēļ nepretoties nekam ko dzīve man nepārprotami noformulētu piedāvā Klusā daba Tā es sāku Kathmandu pasniegt jogu un iepazinos ar šī jogas un netradicionālās medicīnas centra vadītāja ģimeni viņa meita pasniedza jogu Mēģināju viņam palīdzēt ar savām idejām kā centru attīstīt Biju kļuvis gandrīz vai par ģimenes locekli un katru vakaru sēdējām uz viņu mājas jumta kurinājām

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=2028 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    skrejceļu salmu nojumes un koka sētiņas pasažieru kustības organizēšanai Uz šķembām un putekļiem klātā skrejceļa ir trīs neliela izmēra savu laiku palidojušas lidmašīnas Uzrādot savu pirms četrām dienām iegādāto Kanaimas ceļojuma vaučeri kas ietvēra aizlidošanu no šejienes uz pilsētu Santa Elena uzzinām ka mūsu pilots būs Marko Salmu nojumēs un pie tām manāma rosīšanās Vietējie iedzīvotāji tūrisma grupu gidi piloti tūristi aktīvi sarunājas apmainās ar naudu un staipa savas somas no viena gala uz otru Pēc brīža mūsu virzienā nāk pilota kreklā un vecos džinsos tērpies vīrietis kurš tiko krekla kabatā ielicis biezu naudas žūksni Tas ir pilots Marko Marko ir pusmūža vīrietis kura svars varētu būt ap 120 kg un viņš ļoti izteiksmīgi komunicē ar saviem kolēģiem Lidaparāts ar kuru mums ir lemts doties trīs stundu garā lidojumā ir 5 1 vietīga Cesna tipa lidmašīna par kuras tehnisko stāvokli viennozīmīgas pārliecības nav Priekšējā krēslā blakus Marko tiek apsēdināts Ēvalds Vidējos divos krēslos iekārtojas trīs vietējas izcelsmes sievietes un vienai no viņām klēpī ir četrgadīga meitene Aizmugurējos divos krēslos sēžam mēs ar Mārtiņu bet aiz mums bagāža Tā nu sešvietīgā lidmašīnā esam astoņi Mēģinām piesprādzēties bet josta noplīst no stiprinājuma Redzot ka vietējie sēž četratā uz diviem krēsliem secinām ka drošības instruktāža šajā reisā nav paredzēta Marko apliek jostu sev ap vienu kāju jo viņa gabarīti citu piesprādzēšanās iespēju nepieļauj Plānās alumīnija durvis tiek aizcirstas un grabošais lidaparāts dodas skrejceļa virzienā Paceļamies Lidojam virzienā uz robežu ar Brazīliju un mums zem kājām ir Kanaimas nacionālais parks ar skaistajiem galda kalniem kurus indiāņu valodā sauc par tepujiem mežonīgām upēm un savannas klajumiem Ik pa brīdim džungļu vidū redzamas salmu būdas un nojumes kuras savieno taciņas Pēc stundas lidojuma Marko lidaparātu nosēdina no saules izdegušā pļavā lai piestātu indiāņu apmetnē Tiek izlaista viena no pasažierēm Marko nodod un paņem aploksnes un mēs dodamies tālāk Turpmākā lidojuma laikā Marko ieslēdz autopilotu un sāk pārskaitīt par biļetēm iekasētās naudas žūksni kā arī paņem no Ēvalda un pāršķirsta līdzi paņemtos žurnālus GEO un Ilustrētā Zinātne Apmēram lidojuma vidū pamanām ka lidmašīnas ierīču panelī kaut kas nav kārtībā abas degvielas līmeņa bultas rāda tukšu bāku Marko pamanījis mūsu ziņkārību un uzjautrināšanos par šo faktu ar žestiem un platu smaidu mums rāda ka viss ir kārtībā un lai lieki nesatraucamies Santa Elena ir Brazīlijas pierobežas pilsēta un arī tranzītpilsēta ceļiniekiem no Brazīlijas Mērķis šeit ir atrast veidu kā doties pārgājienā un kāpienā uz galda kalnu Roraima Parasti šāds kāpiens un atpakaļceļš aizņem sešas dienas bet tas ir atkarīgs no tā kad tiek savākts nepieciešamais cilvēku skaits gidi un nesēji Par cik esam trīs mums nekas šeit nav sarunāts un mūsu ceļojuma dienas ir ierobežotas pēc iespējas ātrāka došanās ceļā ir mūsu prioritāte Stāvot pie kādas nelielās viesnīciņas pamanām ka vēl divi ceļotāji ir tūres uz Roraimu meklējumos Noskaidrojam ka viens no vietējiem organizētājiem piedāvā doties kāpienā jau rīt kas mūs apmierina Aprunājamies ar organizatoru un viņš mums izklāsta iespējamos pārgājiena variantus sākot no all inclusive kāpiena kur visas mantas nes nesēji līdz lētākajam variantam kur tiek nodrošināti tikai gida pakalpojumi bet paši varam iznomāt visu nelieciešamo ekipējumu teltis guļammaisus ēdiena pagatavošanas degļus traukus utt un paši sarūpējam sev ēdienu sešām dienām Apspriežamies ar jauniegūtajiem kolēģiem no Francijas un vienojamies ka iesim zelta vidusceļu paši nesīsim savas mantas un lūgsim mums noorganizēt gidu ēdienu visam pārgājienam un nepieciešamo skaitu nesēju Izvērtējot savas iespējas un atlikušo ceļojuma laiku izlemjam ka parastā 6 dienu 5 nakšu vietā šo maršrutu centīsimies veikt 5 dienās Iekārtojamies viesnīciņā īsi apskatām Santa Elenas pilsētu un pavakariņojam blakus esošajā restorānā Vakarā organizators atnes pārgājienam nepieciešamo ekipējumu teltis siltos guļammaisus paklājiņus un citas lietas kā arī veic mums īsu instruktāžu par kāpienu Roraimā Roraima ir 2810 m augsts galda kalns kas ir augstākais šajā apvidū esošo galda kalnu jeb tepuju kā tos sauc vietējie grupā šajā rajonā Tepuju īpatnība ir to vertikālās sienas un lielās augšējās platības salīdzinoši plakanā virsma Šo kalnu akmeņainajās virsotnēs dēļ īpaši mitrā un vēsā klimata attīstās unikāla un endēmiska flora un fauna kāda nav atrodama citur Roraimas virsmas platība ir 31 kvadrātkilometrs tās malas ir 400 m stāvas vertikālas klintis Roraima tulkojumā no vietējo indiāņu valodā nozīmē visu ūdeņu māte kas izskaidro tās nemitīgi lietaino klimatu Uz šī tepuja atrodas triju valstu Venecuēlas Brazīlijas un Gajanas kopējs robežpunkts un šajā reģionā rakstnieks Arturs Konans Doils guva iedvesmu savam romānam par dinozauru apdzīvoto zudušo pasauli The Lost World 24 03 2012 Indiāņu izcelsmes gida vārdā Alekss pavadībā uzkraujot visu ekipējumu un gida sarūpēto pārtiku turpmākajām piecām dienām bezceļnieks ved mūs uz ciematu Paratepuj no kurienes visiem sākas šis pārgājiens Starta pieturā gids savervē nepieciešamo skaitu nesēju kas ar aptiekāra precizitāti nosver plastikāta maisos salikto nesamo ēdienu traukus teltis utt Katrs nesējs nes ne vairāk par 15 kg un par to saņem 250 BsF Pirmajā dienā pa svelmaino savannu noejam 14 km savā ceļā pārvarot vairākus pakalnus un upju ielejas Esam stingri piekodināti līdz pirmajai nometnei iztikt ar līdzi paņemto ūdeni jo visi pa ceļam sastopamie ūdens avoti ir apšaubāmas kvalitātes Pirmā nometne ir Kukenan upes krastā kuras līmenis ļauj to šķērsot bez problēmām izmantojot lielus akmeņus Nometnē mēs uzzinām kas ir puri puri mušiņas par kurām mums bija stāstījis Harijs Sils un citi sastaptie ceļotāji Neiedziļinoties detaļās varu tikai teikt ka pēc pavadītas dienas svelmē mazgāšanās Kukenan upē ir īsts pārbaudījums ātrumam un šo insektu kodumu intensitātei Visērtāk jūtamies garās biksēs pretlietus jakās ar kapuci un balaklāvās Vakariņās Alekss piedāvā nogaršot termītu mērci kas sastāv no šiem insektiem un ļoti asa čili Vietējiem šī ir ļoti iecienīta piedeva lavašveidīgai maizei un arī kā saaukstēšanās ārstēšanas līdzeklis Mums pietiek ar dakšas gala devu lai saprastu tās patieso asumu 25 03 2012 Šodien ir jāpievar vācu pensionāru divu dienu maršruts noejot 10 km uzkāpjot 1500 m kāpienu un sasniedzot Roraimas augšu Pēc trīs stundu intensīva gājiena esam bāzes nometnē kam seko vēl trīs stundas ilgs skaists kāpiens cauri džungļiem kas beigu daļā ir veicams ar visām četrām Vertikālajā kalnā tiekam pa vienīgo nevertikālo daļu ieslīpu akmeņu nogruvumu Kalna augša mūs pārsteidz ar teju kosmisku melnu akmeņu veidojumu daudzveidību un neaprakstāmu skatu uz apkārtējo savannu un blakus esošajiem tepujiem Vienā no alām kuras šeit sauc par viesnīcām uzceļam savas teltis iekārtojam virtuvi un iedzīvi turpmākajām divām naktīm Nakts mūs pārsteidz ar skaidrām neskaitāmām zvaigznēm izrotātām debesīm kas nosaka 9 grādu temperatūru nakts vidū Guļot trijatā divvietīgajā teltī vēso nakti pārlaižam itin labi 26 03 2012 Visu dienu ir plānots pavadīt uz šī kalna lielās virsmas kuru pēc gida Aleksa teiktā pašreiz dalām ar vēl trīs ceļotājiem un kādu zinātnieku grupu Kalna melnā akmens virsma sevī slēpj kristālu kārtu kura vietām atsegta veido kristāla laukus Kristāla laukos acīgākie meklētāji varot atrast arī pa kādam dimantam Tiekam informēti ka katrs ceļinieks kāpiena beigās tiek pārbaudīts un par jebkāda veida akmeņu nonešanu draud 1000 USD sods un divas nedēļas cietumā Kā zināms Latīņamerikas cietumi ar īpašu viesmīlību neizceļas tādēļ mēs tikai iemūžinām redzēto ar fotoaparātiem Uz kalna melno akmeņu virsmas ir atrodami milzu augi ziedi kukaiņēdāji un tikai šai vietai raksturīgas mazas melnas vardes Diena ir miglaina kas redzētajam piešķir vēl lielāku mistikas devu Šādos apstākļos nemarķētās takās kuras pārzina tikai gidi esot ļoti viegli nomaldīties un ļaunākajā gadījumā spert soli pāri 400 m augstai malai Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem cerībā uz skaidru laiku ieraudzīt blakus esošo tepuju dodamies uz savu miljons zvaigžņu viesnīcu Vakarā un visu nakti spēcīgi līst ko vērojam no savas klints apmetnes svinot gida Aleksa dzimšanas dienu un malkojot franču biedru līdzpaņemto rumu 27 03 2012 Uz rīta pusi lietus ir rimies un tagad tas tikai smidzina Novācam savu nometni un sākam kāpienu lejup Pēc vairāk kā 10 stundu lietus uz kalna virsmas nonākušais ūdens veido milzu strautus peļķes un atrod ceļu lejup tajā pašā lēzenajā akmens nogruvuma vietā pa kuru mums jāmēro ceļu lejup Visu ūdeņu māte jeb Roraima ir pierādījusi savu varenību Rezultātā līdz bāzes nometnei mēs kāpjam pa ļoti stāvas kalnu upes gultni kuras pamatnes akmeņi burtiski peld zem kājām un daudzviet 400 m vertikālās sienas veido ūdenskritumus kurus savā ceļā šķērsojam 100 slapji nonākam līdz bāzes nometnei bet ar gājiena ekstrēmo pusi esam ļoti apmierināti Tālāk mērojam ceļu līdz tai pašai Kukenan upei kuru no kalniem nākošais ūdens ir pārvērtis līdz nepazīšanai akmeņi pa kuriem lecot šķērsojām upi pāris dienas iepriekš nav pat redzami Tagad upe jāšķērso turoties pie starp krastiem novilktas virves Gatavošanās tam un pats process aizņem teju pusstundu Nākamā upe Rio Tek kura augšupceļā bija līdz ceļiem ir bez jebkādiem atbalsta elementiem un tās šķērsošana mums prasa vairāk kā stundu jo to darām pa vienam atbalstoties pret Aleksa un otra gida stacijām upes vidū Nevienu neaiznes un sausām somām esam pēdējā nometnē Jāatzīmē ka Ēvalds mūs pameta šīs dienas rītā vienatnē dodoties lejup Vienā no nometnēm saņem zīmīti no ceļa biedra kas vēsta ka viņš mūs gaidīs rīt starta ciematā Kā viņš vienatnē šķērsoja upes Kur nakšņos Ko ēdīs Atbilžu nav bet zinot Ēvaldu esam pārliecināti viss būs labi 28 03 2012 Pēdējās trīs stundas gājiena ar iespaidīgo Roraimu aiz muguras un esam atgriezušies Paratepuj ciematā Atceroties prasīgo kāpienu ceļā ieraudzītos indīgos džungļu iemītniekus čūsku skorpionu tarantulu un milzu krupi kalna mistisko floru un kristālus gandarīti par pašu paveikto kāpjam džipā kurš mūs ved uz Santa Elena Pa ceļam šoferis iebrauc degvielas uzpildes stacijā kur beidzot savām acī ieraugām neticamās Venecuēlas degvielas cenas Tātad 60 litri degvielas maksā 6 4 BsF jeb 0 60 EUR Viena litra cena 0 01 EUR Degvielas stacija tiek apsargāta ar bruņotiem vīriem kuru galvenais uzdevums ir nepieļaut Brazīlijas kur degviela maksā daudz maz adekvāti iedzīvotāju iekļūšanu šeit Izskaidrojums šādai cenai ir Venecuēlas ceturtā vieta pasaulē degvielas ieguvē un tās sociālā iekārta jo savādāk kā par simbolisku šādu cenu nosaukt nevar Vecu un sagrabējušu automašīnu motoru tilpums šajā valstī sākas no 3 litriem jo degvielas patēriņš pie šādas cenas nebūt nav pirmšķirīgs jautājums Paspējam iepirkt biļetes uz nakts autobusu kurš mūs 10 stundas par 110 BsF vedīs 700 km atpakaļ uz valsts vidieni uz Puerto Ordaz pilsētu caur kuru pirms 10 dienām braucām uz Kanaimu 29 03 2012 Pavadījuši nakti autobusā kur dēļ ļoti intensīvās dzesēšanas gulēšanai nācās ģērbties un līst guļammaisā gluži kā Roraimā iebraucam P Ordaz no kurienes ar vietējo lidojumu nokļūstam Venecuēlas galvaspilsētas Karakasas lidostā Kopā ar kāpiena Roraimā diviem franču biedriem mērķis ir no džungļiem nonākt saulainajā Karību jūras krastā Abiem lidmašīna atpakaļ uz Parīzi ir pēc trijām dienām tādēļ viņi ir gatavi ņemt nomā automašīnu un šo dienu laikā izbaudīt atlikušo laiku Venecuēlā Piedāvājam sadalīt pirmās dienas auto nomu simboliskās degvielas izmaksas un ar vienu auto braukt gar piekrasti uz rietumiem no Karakasas Auto noma abiem kungiem izmaksā 800 BsF dienā apm 80 EUR kas pirmajā brīdī šķiet dārgi bet ja ņem vērā ka visu dienu braucot degvielā nobraukt 1 EUR ir grūti šis šķiet labs darījums Dodoties ārā no Karakasas neuzmanības rezultātā strauji bremzējot mūsu auto aizķer uz ceļa pie policijas posteņa novietotu marķējošo signālkonusu Šis fakts nepaliek bez policijas uzmanības un nu esam viņu ķetnās Izliekamies ka neviens neko nesaprotam spāniski kas padara procesu ilgāku bet interesantāku Sākotnēji policisti nespējot īsti formulēt pārkāpumu pieprasa 8000 USD Pēc 10 minūtēm summa samazinās līdz 800 BsF un vēlāk līdz 500 BsF Mūsu šoferis ir neatlaidīgs un zinot ka ātrumu mēs pārkāpuši neesam neesam sabojājuši nevienu citu mašīnu savu vainu neatzīst Pēc 30 minūšu skaidrošanās kolorītajiem policijas darbiniekiem acīmredzot apnīk ar mums diskutēt un tiekam atlaisti bez soda Nobraucot 300 km gar piekrasti sasniedzam nacionālo parku Morrocoy kas ir pazīstams ar saviem jūras krastā esošajiem plašajiem mitrājiem kur mājo savvaļas flamingo un aligatori Pašu acīm redzam gan vienus gan otrus Ierodoties pilsētā Chichirviche ievērojam vietējo iedzīvotāju rosību ap saviem namiem kas skaidrojama ar Lieldienu nedēļas nogales Semana Santa tuvošanos kad pēc divām dienām valsts tūristu plūsma plūdīs piekrastes virzienā Naktsmājas tuvākajām divām naktīm sarunājam vietējā ģimenē kur vīrs Fernando ir inteliģents pasniedzējs vietējā universitātē bet sievas atbildībā ir mājas saimniecības uzturēšana Vīrs tekoši runā angliski un vāciski un ir gatavs dalīties pārdomās par pastāvošo iekārtu par vietējo iedzīvotāju paradumiem un citiem skaidrojumiem 30 03 2012 Mans mērķis ir noorganizēt niršanas instruktoru un ekipējumu lai izbaudītu Karību jūras krāsaino zemūdens dzīvi Fernando laipni piekrīt man palīdzēt liekot lietā savus kontaktus un rezultātā sarunājam uz nākamo dienu pieredzējušu instruktoru ar niršanas ekipējumu un savu laivu kas apņemas izvadāt mūs pa Morrocoy salu arhipelāgu Pēcpusdienā lūkojam pēc naudas maiņas darījuma jo vietējie Bolivari gājuši mazumā Viens no ielas aģentiem piedāvā mums kursu 8 2 un aizved mūs uz netālu esošo būvmateriālu veikalu kur itāļu izcelsmes veikala īpašnieks ņemot talkā naudas skaitāmo mašīnu veic valūtas apmaiņas operāciju Vakarā piekrastes promenāde jūtami atdzīvojas un piepildās ar ielu tirgotājiem un iepirkties gribētājiem Piestājam pie viena no vietējās mūzikas pārdevēja un jautājam pēc nacionālās mūzikas un protams salsas izlasēm Kamēr tiek demonstrēti labākie salsas mūzikas paraugi garāmejošu jauniešu trijotne viens puisis un pāris meitenes metās kaislīgā dejā turpat uz laternām izgaismotā trotuāra Tas pulcē prāvu garāmgājēju skaitu jo šo jauniešu izpildījumā ir jūtams profesionālisms 31 03 2012 Norunātajā laikā tiekamies ar niršanas instruktoru kurš mūs sagaida laivā kura piekrauta ar niršanas ekipējumu baloniem maskām vestēm svariem pleznām utt No ciemata piekrastes dodoties uz vienu no Arhipelāga salām ceļā mūs sagaida iespaidīgi atklātās jūras viļņi divu stāvu mājas augstumā kuri mūsu sākumā šķietami lielo laivu un mūs pašus tajā mētā pēc savas patikas Nonākuši galā noenkurojamies pie izteikta Karību jūras simbola tirkīzzaļā ūdens sniegbaltām smiltīm un palmām pašā jūras krastā Šī būs mana pirmā zemūdens nolaišanās pēc trīs gadu pauzes bet velkot ekipējumu ātri vien sāku atcerēties par būtisko šajā nodarbē Zemūdens dzīve izteikti krāsaina ar daudz koraļļiem un dzīvo radību no kurām iespaidīgākās ir neona krāsas zivis un tīģerzivs lion fish kas pēc instruktora teiktā Karību jūrā ir parādījušās tikai nesen Kamēr es ar veco jūras vilku nolaidos 18 metru dziļumā Mārtiņš ar Ēvaldu vēroja zemūdens dzīvi no ūdens virsmas snorklējot Dodamies tālāk salu izpētē un gids mūs pieved pie nākamās salas uz kuru atpūsties gribētājus ved nepārtraukta laivu satiksme no krasta Salas lielums ļauj studas laikā tai apiet apkārt bet pa dienu uz šejieni bruņojušies ar teltīm lietussargiem ēdienu un dzērieniem saplūst simtiem atpūtnieku lai vakarā dodos atpakaļ uz ciematu Citi paliek ilgāk bet uz salas nav elektrības un dzeramā ūdens tādēļ visas laivas ir pārkrautas ar atpūtniekiem nepieciešamo Mūs šāds atpūtas veids neuzrunā un dodamies tālāk lai veiktu vēl divas zemūdens nolaišanās kuru laikā redzēju pāris izteiksmīgas zivis trompetzivi trumpetfish kas burtiski izskatās pēc šī mūzikas instrumenta un krāsaino french angelfish Tā kā tuvojas Lieldienas un šis ciemats piepildās ar tūristiem nolemjam doties no šejienes prom uz Merida reģionu tādēļ steidzam uz krastu lai paspētu uz vakara autobusu kurš no Chichirviche nogādās mūs uz Valencia no kurienes visticamāk ar nakts autobusu centīsimies tikt uz Meridu Ieradušies Valencia kas ir tipiska lielpilsēta apstaigājam autoostu un secinām ka pie 2 3 operatoriem biļešu mums vajadzīgajā virzienā nav Autoostas vienā galā sakopoti mazāki pārvadātāji un pilns ar cilvēkiem kas grib izmantot viņu pakalpojumus No cilvēkiem uzzinam ka autobusu uz Meridu nebūs un mums piedāvā par 200 BsF braukt uz netālu esošo pilsētu El Vigue Protams ka piekrītam un jau pēc stundas esam autobusā kurš pēc līmeņa ir pilnīgs pretstats nakts reisam no Santa Elenas Tas ir parasts satiksmes autobuss ar dabīgo vēdināšanu caur logiem skaļu mūziku visas nakts garumā un tehnisko stāvokli kas ļauj izbaudīt katru ceļa bedri un ātruma valni guļošo policistu tādi šeit ir katrā militārajā kontrolpunktā apdzīvotas vietas sākumā un beigās ik pēc 2 3 km Brīžiem šķiet ka braucam pa lauku ceļiem vai nepārtrauktiem ceļu remontiem Bez jebkādas laika un vietas izjūtas šādi pārvietojamies visu nakti un rītam pienākot esam solītajā mazpilsētā no kuras ar vēl vienu kolektīvo satiksmes autobusu pēcāk nonākam Meridā 01 04 2012 Merida ir pilsēta Venecuēlas Andu kalnu ielejā ar 200 tūkstošiem iedzīvotāju kurus ik gadu papildina apmēram 50 000 studenti no visas valsts jo šeit atrodas labākās Venecuēlas augstskolas Pilsēta tiek dēvēta par valsts studentu galvaspilsētu un tas ir manāms uz ielām bāros un naktsklubos Papildus Meridas tuvumā atrodas valsts augstākā kalnu virsotne brīvības cīnītāja Simona Bolivāra vārdā nosauktā smaile Pico Bolivar ar paša varoņa bronzas krūšu tēlu 4981 m augstumā Mūs uz šo pilsētu atveda fakts ka Merida tiek pamatoti uzskatīta par Venecuēlas ekstrēmo sporta veidu galvaspilsētu kur iespējams viss aktīvai atpūtai kalnu upju laivošana kalnos kāpšana paraglaidings kalnu upju kanjonings un kalnu velo braukšana Ierodamies pilsētā Palmu svētdienā jeb nedēļu pirms kristiešu lielākajiem svētkiem Lieldienām Šeit apzīmējums palmu svētdiena ir gluži vietā jo baznīcas ir pilnas ar ticīgajiem kuri rokās tur milzīgus palmu zarus kurus iespējams iegādāt tur pat uz ielas kopā ar no palmu zariem darinātām skulptūrām un figūrām no Bībeles motīviem Apmetamies vienā no pansijām jeb kā šeit saka posadām galvenā laukuma tuvumā kur sarunājam sev kanjoninga tūri uz nākamo dienu Pēc jautrās nakts party busā nedaudz atpūšamies un vakarā apskatam pilsētas centrālo laukumu kur pēc pienākuma izpildīšanas baznīcā pulcējas liela daļa pilsētas iedzīvotāju skatoties ielu cirka mākslinieku priekšnesumus un vienkārši laiski pavadot svētdienas pēcpusdienu 02 04 2012 Kanjoninga pārgājiena uzdevums bruņojotiem ar hidrotērpiem ķiverēm un virvju sistēmām pieveikt kalnu upi 300 m kritumā To darām protams pieredzējuša gida vadībā kopā ar kuru mēs un Nikolajs no Dānijas tiekam sasēdināti busā Nikolajs ir apmēram 25 gadus vecs jaunietis kurš trīs nedēļas atpakaļ sācis apceļot Dienvidameriku un plāno ceļot vēl kādus četrus mēnešus ja vien Dānija nevinnēs Eiropas čempionātu futbolā jo tad viņš pievienosies saviem tautiešiem svinībās Dānija Eiropas čempionu titulu neieguva un visticamāk Nikolajs pamatīgi paceļoja pa Dienvidameriku Mūsu gids ir Venecuēlas jaunietis kuram tuva Jamaikas kultūra Par to liecina viņa izskats dredi un atbilstoša adīta cepure Bob Marley mūzika ko viņš klausās un šķiet arī vielas ar kurām viņš laiku pa laikam apreibinās Ceram ka ne šajā rītā Dodamies kalnos no kuriem paveras skats uz visu ielejā esošo pilsētu No šīs vietas iebrienot mežos un atrodot kalnu upi sākas mūsu pārgājiens Sākumā šļūcam lecam krītam un citādi pārvietojamies lejup pa upi līdz sasniedzam pirmo 6 metru augsto kaskādi kur virvju sistēmā jānolaižas lejup zem ūdenskrituma Šeit galvenais nosacījums ko gids piekodina necelt galvu augšā jo ūdens apjoms un spēks ir tik milzīgs

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=2027 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    izdauzu plauktiņu tik daudz lai var nolikt pēdu Tā mierīgi atlaižu vienu roku cirtnis paliek ledū izpurinu rokas muskuļus tad otrai rokai Aiziet tālāk Ledus ir pirmklasīgs delikatese Skrūves tā miesā iegriežas kā pavasaros ieurbjot sulas piebriedušos bērzu stumbros gurdeni un ar pārliecību ka turēs Tā virvi pēc virves tiek pieveikti vertikālā ledus metri nav ne jausmas cik vēl jākāpj Saule turpina kāpt un mēs turpinam kāpt Līdz ar saules aktivizēšanos ledus kļūst trauslāks izrādās varu atšķelt ledus klučus krietni palielas mutesbļodas izmērā tie visi lido lejā par laimi Mārtiņš stacijā aktīvi vingro un veiksmīgi izvairās no krītošajiem objektiem Dažbrīd šķiet ka visu laiku runāju ar ledus sienu jo neko citu acu priekšā neredzu vertikāls vertikāls vertikāls un vertikāls Mikroskopiskas ūdens tērcītes tek lejā pil uz galvas aiz piedurknes aiz apkakles Nekas pieliecos pie kādas lāstekas un pavērtu muti ļauju ledusaukstajam šķidrumam tecēt rīklē Zinu zinu ka šis sterilais ūdens nav bāgāts ar man nepieciešamajām minerālvielām bet vienalga nograužu vēl mazu gabalu lāstekas un noriju šo kokteili Krietnu gabalu esam jau uzkāpuši pāris simtus metru noteikti līdzi mums ir telts guļammaisi paklājiņi un mazliet pārtikas lai varam pārnakšņot šeit uz leduskrituma Ideja pavisam vienkārša notraversēt mazliet maršruta malā un atrast vietu kur notīrot plauktiņu vietas pietiktu diviem leduskritumu vingrotājiem Cirtņi dzelkšņi džinkst ledusskrūves karabīnes grab un sitieni ledū veido ritumu vējš gaudojot caur ieleju to visu savij patīkamā melodijā Tu ieelpo stabili stāvot iecirtis kājas ledū viena roka saliekta cieši turās pie cirtņa pamatnes otra izstiepta atliecies no sienas atgāz galvu atpakaļ un paveries augšup mazliet iepauzē un ierīgi izelpo Noķeram sajūtu kāpēc mēs esam šeit turamies pie vertikāles un izbaudam kāpienu Lai gan leduskritums pagājušo gadu jau piedzīvojis savu pirmkāpienu maršruta apraksta nav neviens tev nenorāda kurp doties jūties kā komponists pie klavierēm improvizē un turpini virzīties augstāk Mārtiņš piekāpj stacijā un piedāvā paņemt pusdienu pauzi skan jau eleganti bet realitātē tas tā pat ir tikai un vienīgi kaloriju pārblīvētu batoniņu graušana un stūķēšana vēderā uzdzerot aukstu ūdeni kam piejaukts enerģijas dzēriena pulveris Padzeros mazliet un nosaku ka nu jau vairs nav tālu līdz augšējiem plauktiem kur domājām taisīt telti turpināsim kāpt Izkāpju kādus 10 metrus pa ceļam ieskrūvējot divas skrūves diena bijusi krietni aktīva rokās un kājās manāmas saguruma pazīmes Ieskrūvēju vēl vienu skrūvi un jūtu ka labāk piedrošināties un atpūsties Tā arī daru Paskatos ka augšup man atlikuši apmēram 3 5 metri līdz plauktam vietai kur vertikālais posms beigsies un varēšu atpūsties 3 5 metri salīdzinājumā ar šodienas laikā veikto vertikālo posmu garumu nav nekas Redzu ka teorētiski šo vietu varētu apiet arī krietni traversējot pa kreisi bet var taču turpināt Zinu ka pareizi ir piekāpt pēc iespējas tuvu plaukta malai lai ar nākamo pacelšanos kājās jau vari iecirsties horizontālajā ledu jā tā arī daru vienīgi esmu tomēr pārāk augstu iecirties ar dzelkšņu zobiem un mani ceļi ir ļoti tuvu elkoņiem tādā cāļa pozā kājas sāk trīcēt rokas vēl turās ok bet mēģinu ar labās rokas vēzienu leduscirtni iecirst augstāk pāri malai Neizdodās cērtu vēl sasodīts absolūti

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=2030 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    sienas bet lielā vēja dēļ helihopteram nav izdevies piekļūt tuvāk par 300 metriem Tiekot gaidīts nākošais logs laika apstākļos Diemžēl cerības uz to ka šīs sasaites otrs kāpējs kurš pazuda pirms divām dienām un nav devis par sevi nekādas ziņas varētu būt dzīvs kļūst aizvien mazākas vai nu viņš gājis bojā krītot lejā vai to līdzi sev aizrāvusi sniega lavīna 2013 gada 2 februāris Dramatiski notikumi šajās dienās risinās Alpos Monblāna rajonā Aržentjēras ledāja ielejā Pirms divām dienām pēkšņi uznākušie sliktā laika apstākļi kuri kalnos atnesa spēcīgus vējus un intensīvus nokrišņus pārsteidza trīs lietuviešu alpīnistu sasaites kuras pa dažādiem maršrutiem centās sasniegt šī rajona kalnu virsotnes Viena no Lietuvas kalnos kāpēju sasaitēm saviem spēkiem spēja atgriezties lejup otra tajā bija viens kāpējs ar slēpēm un otrs ar sniega raketēm kas atvieglo pārvietošanos pa dziļu sniegu sadalījās un kāpējs kurš atpalika mākonī nomaldījās uz Aržentjēras ledāja Vakar glābšanas dienesta darbinieki viņu pamanīja Grand Montets slēpošanas trašu tuvumā no kurienes lietuviešu alpīnists smagā stāvoklī tika evakuēts uz ielejā esošo slimnīcu ar hipotermiju un roku kāju apsaldējumiem Arī šodien laika apstākļi nav uzlabojušies pēc provizoriskiem datiem Monblāna rajonā kalnos virs 2000m uzsnidzis aptuveni pusmetrs jauna sniega līdz ar to glābēji nespēj palīdzēt trešajai Lietuvas alpīnistu sasaitei kura joprojām ir nosprostota aptuveni 3900m augstumā uz Droites virsotnes Ziemeļu sienas Ziņas par šo sasaiti joprojām ir neskaidras Pēc viena no lietuviešu kalnos kāpēju grupas dalībnieka ziņām viens no šiem diviem alpīnistiem vakar nesaprotamu iemeslu dēļ atkabinājies no drošības virves rokot sniega patvērumu un pazudis iespējams izslīdējis un kopā ar sniega lavīnu nokritis no sienas Otrs kāpējs kurš sazinājies ar saviem biedriem telefoniski nosūtot SMS ziņas apgalvo ka viņš esot palicis uz kalna stāvās nogāzes izraktajā sniega alā viens gāze deglim esot izbeigusies bet viņš esot apņēmības pilns sagaidīt labākus laika apstākļus Les Droites virsotnes 4000m

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=2031 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    un viņa sev atļautajā tādēļ mūsu ceļi nevar krustoties bet skats vienalga tāds tāds ērmīgs Kaut ar prātu saprotu ka viss kārtībā es jūtos kā akvārijā ar milzu haizivi kuru no manis šķir neredzama robeža 500 metru augstumā Janka arī stāv uz starta ar vaļā muti un sauc rācijā ka virs manis lidmašīna Kaut esmu šai vietā lidojis neskaitāmas reizes tik tuva sastapšanās ar lielo pasažieri vēl nebija gadījusies Tikmēr Janka ir sasmēlies jaunus spēkus un skrien pa lauku Pēc dažām sekundēm rācijā apsveicu viņu ar pacelšanos un pagriežos Vecumnieku virzienā Lēnām uzņemu augstumu lai tuvinātos man atļautajiem 500 augstuma metriem Pirms Vecumniekiem ir jāpārlido lielāki mežu masīvi tādēļ augstuma rezerve ir ļoti vajadzīga jo šādiem lidaparātiem neviens ražotājs negarantē dzinēja mūžīgu darbību Jo paraplanieristam ir lielāks augstums jo viņš lielākā rādiusā var izvēlēties sev piemērotu pļaviņu kurā nosēsties un zvanīt sievai vai draugiem lai viņu savāc Ja augstuma nav pietiekami tad var iznākt karāšanās kokos kura visdrīzāk būs saistīta ar sabojātu inventāru un ilgu grūtu no koka zemē dabūšanu Neesmu dzirdējis ka kādam paraplanieristam Latvijā tā būtu gadījies taču nevēlos arī iegūt autortiesības šajā disciplīnā Ejam kādos 450 metros Ātrums ļoti pieklājīgs ap 55 km h Matemātika baigi vienkārša ja spārns lido ar 40 tad iznāk ka 15 km h mums ir pavējš Mans aprēķins ir tāds ka pirmajā posmā tas ir apmēram līdz Vallei mēs lidosim pavējā tas nozīmē ekonomēsim degvielu Pēc tam no Valles uz Bausku mums būs neliels sānvējš kurš sevišķi netraucēs taču pa divām stundām vējš būs norimis un pēdējo posmu no Bauskas uz Baldoni varēsim atlidot bezvējā Pie Vecumniekiem kāds dīvainis savā zālājā izpļāvis kāškrustu Nespēju iedomāties kāda motīva vadīts šamējais tā pūlās bet izskatās visai jancīgi Īstenībā šāds simbols bija Latvijas pirmskara aviācijai Pielieku roku pie ķiveres salutēju pirmskara aviācijai un lidoju tālāk Līdz Vecumniekiem esmu lidojis jau vairākas reizes taču tālāk man paveras nepazīstama pasaule Plānojot atkal atgriezties pacelšanās vietā vienmēr ir drusku dīvaina sajūta kad pārlido horizontu respektīvi vietu no kurienes vari pamalē kaut teorētiski redzēt mājas Pie šāda atļautā augstuma tie ir apmēram 20 kilometri Motors murrā salīdzinoši mierīgi un aiz gara laika dungoju pie sevis rindiņu no Freda dziesmas un kompass rāda ziemeļus un Kuldīgu mazliet Viss ir kārtībā izņemot mani mazliet uztrauc ka esmu nolidojis tikai sesto daļu no plānotā maršruta bet jau salst rokas Sēžot 25 cm priekšā propellerim gaiss gar ausīm skrien stipri ātrāk kā kilometri zem kājām tādēļ arī salst vairāk Janka lido bišku aiz manis pa laikam uztaisu kādu pagriezienu lai ieraudzītu viņu Iesaku viņam atlaist trimmerus paātrināt spārnu lai viņš mani varētu sadzīt un lidot blakus GPS rāda ka pēc dažiem kilometriem būs Valle Nekad neesmu šai pusē bijis Ne gaisā ne pa ceļu braucot No augšas Valle izskatās baigi mazais miests ja varat piedodiet Valles iedzīvotāji Neesam gan vēl nolidojuši 40 km kā biju plānojis Nolemju drusku pavilkt pāri Vallei un tikai tad pagriezties uz Bausku Sāku GPSā likt jaunu punktu Bauska Cimdi un nosalušie pirksti neļauj brīvi darboties ar sīkajām podziņām

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=2026 (2016-02-13)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-12-13