archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » A » ADVENTURERACE.LV

Total: 1183

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • adventurerace.lv
    Tikko ieraudzījuši bāku metam pie malas kompasu un nospraužam ceļu uz bāku Airēšana uzreiz sokas taisnāk Kad mājām varēja izšķirt logus izlikās ka nu jau klāt esam Tajā brīdī es izdarīju to ko nedarīšu vairs nekad un jūs arī nedariet atļāvos aizsmēķēt Gandrīz iedzīvojos miokardā Un īstenībā jāairē vēl bija tik tālu Tad mēs sapratām ka jātic ir kompasam Bāka palika arvien lielāka bet vēja ģeneratori un krasts tāds pats Nolemjam ka plāns apbraukt bāku un piestāt tālāk krastā neder jūrā acīm tomēr īsti ticēt nevar Spēki pamazām iet uz galu nekas izkāpsim krastā atpūtīsimies Sāk smirdēt pēc cepta Vismaz man tā šķiet Esam tuvāk Bāka jau ir liela kā koki tuvumā Aplauziens Bāka ir jūrā tur nav kur izkāpt un atpūsties Ar gribasspēku ticam kompasam un kartei bāka ir tuvākais punkts uz cietzemes Tuvāk jau iezīmējas mola aprises Nākošās aizdomas molam ir stāvas betona sienas izkāpt krastā neizdosies Turpinām airēt uz bāku un nopriecājamies bāka ir viesmīlīga akmeņains krasts 20 grādu leņķī uzbēruma malā sauļojas un pastaigājas vietējie pilsoņi un tūristi Klāt esam Pirmais šovs izkāpšana no laivas Ķermeņi stīvi taču kāda bauda beidzot izstaipīties Raivis Ernstons kā uz burvju mājienu izvelk trīs aliņus bundžās gluži kā veselības eliksīrs Veldzējamies pēc tālā ceļa Ieturam pusdienas Sazvanīt dzimteni nav grūti LV LMT vai EMT GSM ziņa klāt esam Statistikai brauciena ilgums 9 00 13 45 tātad 5 stundas Pēc pirmās eiforijas sākam štukot kur lai noparkojas Pētām apkārtni ar tālskati Izskatās ka būs jāpaliek tepat tuvumā Jau no jūras redzējām ostu drīzāk jahtu piestātni interesanti kas ir tālāk bet rīt jābrauc atpakaļ airēšana ir pēdējais kas nāk prātā Gar jūras krastu ceļš vietējie un tūristi ar teltīm okupējuši šauro zemes strēmeli ir sestdiena Vadoties no esošās situācijas par optimālu apmetnes vietu izvēlamies ieloci pirms vēja ģeneratoriem Kreisā puse no bākas ir purvaina dūksts Dodamies uz izvēlēto vietu labajā pusē Apmetne No karstās pusdienas saules tur kur bijām mēs paslēpties nevar Varbūt jāiet pāri ceļam taču laivu bez pieskatīšanas atstāt arī nešķiet īsti pareizi Un arī uzkarsušā mežā faktiski darīt nav ko Izvēlamies raksturīgu vietu saulē izdegušu kadiķu krūmaini Mežs ir pāri ceļam Ceļš nežēlīgi put bet par laimi uz otru pusi Un tagad esiet pazīstami mazie riebīgie Sāremā odi Tie ir divreiz mazāki kā mūsu odi un vismaz trīsreiz niknāki Es gribēju atvest dažus īpatņus uz Latviju bet neatradu piemērotu iepakojumu Beigās atvedu Slaveno Sāremā Oli kas izskatās pēc parasta Latvijas oļa tikai ir no Sāremā Par odu skaitu neņemos spriest viens divi daudz Kā pārliecinājāmies vakarā kad iekūrām uguni Sāremā odi mierīgi dzīvo arī ugunskurā Odi mums sagādāja ne mazums problēmu Sāksim ar to ka pēc tālā ceļa gribējās atpūsties Pavēni atrast grūti Maiss zem mazās priedītes tas ir mans ceļabiedrs kurš nolēmis guļammaisā paslēpties no odiem To viņš nedara labprātīgi jo ir pusdienlaiks apmēram 30 grādi pēc Celsija bezvējš Ticiet vai nē ilgi viņš neizturēja Vakars un nakts sagādāja vēl lielākas mokas jo odiem ēna patīk ugunskurs ar svaigu kadiķu zaru dūmiem viņus pievilina Man nebija tik advancēts

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=183 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    koka tiltam pār ūdenskritumu pirms ieejas nākošajā kanjonā tas no apraksta Upes barošanās no ledāja kas pēdējās dienās acīmredzami pakusis tāpēc bieza tumšpelēka straume mežonīgā ātrumā aiz horizonta aizrauj Atvaru un Paulu kas šur tur brauc bet tomēr vairāk nes pa krastu Prom prom Skjak Skjak Skjak Skjak Skjak Skjak play wave life is life Piestājam Skjak Es iemēģinu playspotu Oh labais It kā viss atgriežas rāmī gribas uz upi uz foršu upi uz tādu kā Jori bet mēs braucam uz Ostri Atkal Ostri krastos skan Latvju dziesmas un prīmuss vāra groku un medus pār vaigiem rit Tā kā sasodītā video kamera ir vairāk jāuzlādē kā ar to var filmēt tad dodos pie Norgēm pēc elektrības Norges nav mājās bet elektrība atrodas turpat uz lieveņa Lūk vēl viena maršruta priekšrocība vienīgie kas šajā apvidū var kaut ko nospert esam mēs paši tāpēc droši atstāju video uz lieveņa un atgriežos nometnē Kad ierodos pēc kameras saruna ar namatēvu ir pavisam amizanta atvainojoties par ielaušanos īpašumā un elektrības laupīšanu es kā kompensāciju sniedzu alus bundžu atbilde ir apmēram šāda Holdo rī holdo rā moldor boldor un alus tiek paņemts un viss No more conversations 1 08 2004 Brauciens pa Ostri tiek paredzēts kā čisto fanovij splav Ostri jestri tek no kalniem ļoti līdzīga Jori it kā nepārtraukta krāce bet tāda nu ar pitstopu vietiņām no kurām var palūrēt kas tad ir tālāk Paulam vienviet pēc krāces sanāk papeldēt bet aprakstos teikts ka upuri un to lietas šajā upē spiesti peldēt tālu tā arī gandrīz bija bet Atvars viņu izglāba kamēr es to filmēju Atmaksa bija salda Kādus 100 m pirms finiša ir straujš kreisais līkums un sekla kreisā krasta atteka ja pa to tek daudz ūdens tad tā neesot laba zīme Mums šī zīme nebija izlikta Krāce nav gara ieeja uz paša līkuma pa mēli kas apjukusi balti sakulta joņo pār akmeņu krāvumiem kas izskatās pēc cilvēku roku darba lai netiktu izskalots ceļš Te tomēr kaut kas ir tāpēc Atvars un Pauls drošina fotografē un filmē kamēr es braucu Ai ai ai izlūkojot krāci es kaut kā nebiju pievērsis uzmanību un saskaitījis cik tad mucām cauri būs jāizsitas pēc ieejas nu tipa ja jau iekšā iebrauc labi tad jau iekšā nepaliks Bet nekā Tiekot uz mēles vidus straumes ātrums turbulences dēļ virspusē it kā sabremzējās Es zaudēju ātrumu un iemaucu pirmajā mucā tad nākošajā un augstu uzlidojot putu viļņa mugurā nospriedu ka vairāk jau nebūs bet tas bija skarbinieks priekšā pavērās plati pavērta mucas kārā rīkle kurā es ievēlos kā nevarīgs kaķēns nu jau pilnīgi bez ātruma Krikeris tika pārsviests pār asti cēlos bet gaiss tas ir augša nebija tajā virzienā kurā tam bija jābūt jo es tajā mirklī tiku malts kā skaidiņa Pēc trīs nesekmīgiem mēģinājumiem tikt laukā no haotiskās ūdens plūsmas veicis trīs vai vairākas neapzinātas vertikālās kustības zaudējis orientāciju es pametu laivu O jā Tas tik tiešām ir efektīgi Iemūžināta tika tikai razkolbasa sākuma daļa jo fotogrāfam un operatoram steigšus bija jāpārtop par glābējiem Kāri tveru pēc gaisa un pamestā virves gala Pauls to visu apbrauca pa kreiso pusi Atvars pa labo Ostri žostkij raskolbas Dažkārt pēc tiešas saskarsmes ar stihiju pēc situācijas analīzes un pieļauto kļūdu apzināšanas rodas jauns spēku pieplūdums kā rezultātā un mums visiem radās 100 nostaļģija pēc Jori kas baltas putas kuldama brāžas mūsu atmiņās kopš 2002 gada U2 brīnišķīgi kalnu serpentīni un dziļi fjordi tika baudīti līdz mēs sasniedzām Troļļu ceļu Termometra stabiņš Troļļu sienas pakājē rādīja 23 mēs ar Paulu pirms tam Norddālas fjordā taisījām peldi ūdens tik tiešām bija sāļš Bet pa ceļam ir Absbjornia strauts 2 08 2004 Piebraukšana pie Absbjornia ir tikai no lejas bet lejā upe nav ne ar ko izcila nu tāda Dīvaja Bet aprakstos teikts lai ejot pa koka tiltiņu pāri un kāpjot pret straumi cik tālu ir vēlēšanās tipisks drop and pool strautiņš Sākām mēs ar 8 m ūdenskritumu Ilgi lēnā garā apģērbjoties gatavojāmies lēcienam Es jau iepriekšējā vakarā biju atskrējis līdz šai vietai bet šorīt man tā vien gribējās citēt Arsenu Vodopadi prigatj očeņ hočitsa toļķa doma v dģivaņe u teļevizora Diena ir brīnišķīga saule pār kalniem savu zeltu sijā bet mums ūdenskritums ceļā priekšā Sākumā tā kā Atvars pirmais bija gatavs lekt tad es bet beigās eju gatavoties pirmais Kā tas bija Nu strjoms sūrākais no augšas ieeja izskatās savādāk kā no lejas Laiva sasodītā uz ūdenskritumu nez kāpēc grib viena pati kājas pa akmeņiem slīd pēkšņi brunci uzmurcīt tā īsti labi nevar airis kaut kur velna pilnais tālu krastā mētājas labi aris ir rokā viss normaļok var arī paairēt šurpu turpu pa atstraumīti pārprāmēties uz otru krastu johaidī neko neredz kur tur bija jātrāpa starp to vilnīti un to akmeni vai starp to vilnīti un šito akmeni paairēju pret straumi atskatos un ieairēju straumē Var sajust straumes pieaugošo ātrumu laiva ir kā ar gumiju piesieta viens divi trīs īrieni pārgāzne asas šļakatas sejā bezsvara sajūta brīvais kritiens un mani ieskauj mīksts putu mutulis Iznirstu apgāzies ceļos un LABAIS To pašu atkārto Atvars bet Pauls piezemēšanās tehniku pamanās pat uzlabot Tālāk sekoja divdaļīgs slaids tad vēl ūdenskritums tad atkal slaids Kopumā mēs četrās stundās nobraucām tikai 400m bez peldēm un smagiem glābšanas darbiem karstākajos mirkļos es un Pauls stūmām klintis ko Atvars neiemūžināja un apnesām trīs ūdenskritumus Ūdenskritums uz Absjornia tad viens slaids un vēl viens slaids Kāpēc tik īss posmiņš A tāpēc ka sākumā augstāk slinkums bija vilkties Vairāk tādas upe kā Absbjornia Bija agra pēcpusdiena kad sasniedzām Jori un mēs ieturējuši maltīti caur dūmaku un priežu zariem krītošās saules staros uz mirkli atslīgām snaudā Te piepeši Atvars buroties caur rakstiem iesaucās Jābrauc augšējā Jori tur esot lokāli ūdenskritumi un citādas visādas brīnumaini jaukas lietas Mēs devāmies ekspedīcijā I ūdenskritumu mēs atradām tas bija viens iespaidīgs un nebraucams Dievs radījis miljardiem ūdenskritumu un tikai katrs 100 ais ko tu cilvēks atrodi ir piemērots tavām spējām lai tu to pievarētu Saīguši atgriezāmies nometnē Sasēdušies ap lielu plakanu akmeni gatavojot vakariņas spēlējām kārtis Rezultāts bija briesmīgs cilvēkam kas ir pārēdies un tai pat laikā zaudējis

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=532 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    peļķē Par to man uznāk sūrākā škrobe kuru slāpēju nikni stampājot Lielo Greideri līdz nonāku militāristu aprakstītajā raksturīgajā U veida līkumā krustojumā ar ceļu no Narzānu ielejas Sasodīts no šejienes var redzēt vietu kur jābūt manai sapņu vietai Kaukāza plašumos Džilisu Bet atnāk Ģima liek roku uz pleca un stāsta cik viss ir sūdīgi un cik nu kuram pašlaik ir viegli un tādā garā lai gan patiesībā mani pār liecināt vairāk nevajag vienojamies ka turp tomēr neiesim lai gan vadoties no vēlākā ūdens maršruta grafika to mierīgi varējām atļauties un kad ir atnākuši pārējie nogriežamies pa kreisi uz Narzānu ielejas pusi Pēc dažiem simtiem metru taisām nometni ar lielisku panorāmu uz Elbrusu Vakarā ciemos atnāk Kapteinis Groks un Majors Glintveins kurus trijatā viesmīlīgi uzņemam Oļa aizbildinās ar kaut kādām kaitēm un Ļoha parāda savu muguru kas uz jostas vietas ir ieguvusi noberzumu plaukstas lielumā tāpēc viņi izspieduši no Muļas pa saujai tablešu ielien teltīs ārstēties un noklausās ko mēs ar jaukajiem ciemiņiem runājam Tiek bīdīti teksti par smēri kas večiem jāsmērē uz mantām lai tās netiktu noberztas no pārāk mežonīgas slāšanas Ievērības cienīgs ir Ģimas stāsts par to kā viņš ir sācis braukt pa upēm šāda mutvārdu daiļrade ir Ģimas tēla spilgts kolorīts Jums dārgais lasītāj ir jāiztēlojas uz lielā draiboksa sēdošais Ģima aizrautīgi stāstot savu stāstiņu un ik pa laikam raustot beisboleni aiz naga aizgūtnēm smejoties Muļa to nosauca savādāk ržjot tam latviski nav tulkojuma Ržjot arī visi pārējie un smiekli aizpilda Kaukāza mēmos plašumus līdz dārgie viesi atvadās pudeles ir tukšas Naktī gar mūsu teltīm braukā smagā mašīna 2002 gada 30 aprīlis Kārtējās smagās darba nedēļās pirmā šī mēneša pēdējā pirmdiena sākas ar Ģimas dziesmiņu par ķīniešiem un ķīniešu tautas kori kas spalgās balstiņās dzied piedziedājumu uņ ja uņā uņa uņā uņa aņ ņjā uņa aņ ņjā uņa aņ ņjā uņa aņ ņjā uņa aņ ņjā uņa aņ ņjā uņa aņ ņjā uņa aņ ņjā uņa Rīts ir brīnišķīgs Elbruss kā uz delnas un uz to varētu skatīties aizgūtnēm tikai mums jādodas tālāk Apkārt valda neiedomājams klusums un miers Kūstošā sniega tērcīte no kuras vakar ņēmām ūdeni sasalusi Visas teltis ir kondensātā Tomēr neraugoties uz visiem šķēršļiem drīz brokastis ir gatavas Oļa vilcienā izlielījusies ka pirmās pārgājiena dienas viņa redz neēdīšot un tāpēc Ģima varēs ēst viņas porciju bet viņa itin naski ieštopē ik rīta putras devu un Ģima neslēptā skaudībā to komentē štob ti podavilas Aleksejs nolēmis aiziet izskalot krūzīti un viņš veic krietnu rīta rosmi nokāpjot līdz tuvākajam strautam kas arī ir aizsalis Atkal soma ir plecos atkal laiva skrapst pret akmeņiem dubļiem un sniegu es to velku Raimonds ir izvirzījies vadībā Viņam sekoju es Kādu gabaliņu varam iet pa vakar naktī garām braucošās mašīnas sniegā atstāto sliedi Bet drīz vien tā beidzās ceļš vijas pa pakalna ziemeļu nogāzi un tā virsmu klāj necaurbrienams sniegs un mašīna nav tālāk tikusi bet ceļa mala ir atkususi un var čāpot pa pērno ceļmalas zāli Kādēļ naktī ir braukusi mašīna top skaidrs apejot pauguru tur stāv oranžs buldozers ar salūzušu un nokritušu kāpurķēdi nav alus nav variantu Čāpojam tik tālāk Uz priekšu Mans draugs briesmīgais cilvēks Raimonds un es redzam lācēnu kas izbiedēts pazūd Harbaza ielejā tādā ātrumā ka doma par tā fotografēšanu parādās tikai tad kad to redzēt vairs nevar Nākamajā atpūtas vietā Oļa ar lepnumu demonstrē savu zābaku kuram viņa pamanījusies atplēst zoli kā rezultātā pus kāja sperot katru otro soli sprūk ārā Viņa saka ka starp izvēli saplēst zābaku vai salauzt kāju viņa klūpot izvēlējusies pirmo Nesaprotu kur viņa tik mežonīgu vietu atradusi ejot pa ceļu Šis notikums rada manī šaubas par Oļas tālākām iespējām pārvietoties sasodīts es biju gaidījis ka Oļas zābaki pašķīdīs bet ka tas notiks tik ātri to nu gan ne Bet Ģima saka kam tagad viegli un padzēris aukstu tēju turpina ceļu kas nu jau ir izšķūrēts Apejot nākamo ceļa līkumu ieraudzījām Kamazu Gazu un kādus piecus vietējos kas gaidīja augšup braucošo buldozeri Kamēr notika gaidīšana ar aksakaliem sabīdījām tekstu mēs varot gaidīt un varot arī iet bet pēc pāris stundām kad viņi sataisīšot salūzušo oranžo buldozeru braucot atpakaļ viņi mūs varot podbrosiķ do razvilki uz Harbazu Gaidīt manuprāt ir pilnīgs bezceris un tāpēc labāk turpināt ceļu kājām bet paskatoties uz Oļas zābaku ir skaidrs ka gaidīsim Kamēr gājām bija silts bet gaidot transportu un vārot zupiņu sajūtam kā vējš pūš pa visām šķirbām un caurumiem gribēdams mūs sasaldēt bet mēs esam attapīgi un sastutējuši mugursomas airus un katamarānu rāmju trubas pārklājam šo konstrukciju ar tentu Palienam apakšā Tik traki vairs nepūš Varētu pat pasist duraku bet kārtis esot izmestas vai iebāztas kaut kādā nezināmā vietā kas saucas necenzētā vārdā Vietējo aksakalu aktivitātes mēs novērojam ar Alekseja binokli drusku labāk redzēt jau var bet cilvēkus ieraudzīt gan ne komentējam to kā pārvietojas tehnika Kad apnīk gulšņāt zem tenta un klausīties Ģimas un Oļas diskusiju par pārtikas programmas izpildi es eju pastaigāties kalnos Nav pagājušas ne nieka trīs stundas kad Kaukāza plašuma klusumu sāk tricināt mežonīga tehnikas rēkoņa un metāla klaboņa oranžā traktora izskatā Kad tas ir pabraucis mums garām un vadītājs ar zīmēm parādījis ka drīz būšot klāt arī pārējie izpūtis melnu dūmu mutuli traktors pazūd aiz līkuma Aleksejs izsaka sekojošu piezīmi Es pašlaik ar mīlestību ieelpoju šo dūmu smaku cik ļoti es novērtēju civilizācijas priekšrocības bet piedzīvojums vēl tā īsti nav sācies Drīz vien parādās Kamazs un mēs ceļam savas mantas kuzavā kurā iekāpjot tur jau esošā 30 cm biezā dubļu kārta mazliet šokē jo biju gaidījis gludu dzelzs segumu Labāk kā ar kājām Mežonīgi kratoties un izmisīgi turoties pie bortiem braucam kādas minūtes divdesmit bet varbūt laika izjūta bija zudusi Braucām līdz vietai kur sniega kupena sniedzās pāri mašīnas jumtam ceļš jau pirms tam bija izšķūrēts un veicot izmisīgu lēcienu pāri kaut kādam pampakam mašīna uzkārās Tas izskatījās pēc proščaj roģina jo buldozers atradās aizmugurē bet tas piebrauca nesamazinot ātrumu un sāka Kamazu stumt un protams izstūma Tā lūk nevienam šeit nav viegli Kādu gabaliņu vēl tiekam vesti bet tad klāt ir arī ceļa atzars uz Harbazu Uzmetuši visu plecos pačāpojam kādus metrus 200 un stājamies ceļa malā būvējam teltis vāram vakariņas Aleksejs un Oļa aiziet uz Harbazu pie kurpnieka un sašuj viņas zābaku Visi izrubās kā spuldzītes un naktī drudžaini klabinot zobus gaida rītu 2002 gada 1 maijs Pirmais no telts lien laukā Aleksejs viņš paņem vienu sasalušu zeķi un uzvelk to pašu viņš dara ar otru uz sasalušajām zeķēm viņš uzvelk sasalušus zābakus un paņēmis sasalušas bikses viņš tās atstutē pret mugursomu cerībā ka vismaz tā tās atkusīs Mani komentāri ka šāda cilvēka rīcība kalnos liecina par to ka viņam līdzi ir pārāk daudz drēbju Alekseju nesamulsina arī mani zābaki ir sasaluši bet tikai zābaki jo pārējās visas drēbes man ir mugurā Viņš saka ka viss ir normāli savukārt Ģima saka ka viņš savu zābaku nesasalšanu esot uzticējis Oļai kura tos pa nakti turot sev zem galvas Pabrokastojuši un sakrāmējušies pirmie iziet Aleksejs un Raimonds tā arī es viņus vairs nesatieku līdz pašam Harbazam Izejam arī mēs ar Ģimu un Oļu Aiz līkuma atklājas lielisks skats uz Elbrusu tādēļ Ģima taisa lielo filmēšanu Man velkot laivu paliek tās žēl jo sniegs jau ir beidzies un tā izmisusi šļūc pa akmeņiem cenšos to vilkt vairāk pa zāli Ceļš diezgan strauji ved lejup tas ir ūdens straumju izvagots dažviet pat metru dziļās vagās un gravās laivai labāk patīk šļūkt pa tām tāpēc ņemu to un uzsienu uz mugursomas Ir skaidrs ka nākamais pampaks aizsegs skatu uz Elbrusu tāpēc nometis paunas un parpalas eju fotografēt pa to laiku garām paiet Ģima un Oļa Kajaka ciešanas Ir iestājies jauks silts laiciņš svaigi smaržo ceļmalā plaukstošie bērzi iet ir pavisam viegli nemaz nevar salīdzināt ar sasodīto taigu kur taku aizšķērso sagāzti koku stumbri tādā augstumā ka ne pāri pārkāpt un ne pa apakšu izlīst ar katru soli ko speru tuvojos Harbazam Klāt arī pēdējais serpentīna līkums Ģima un Aleksejs ir atnākuši pretī pavēstīt priecīgo vēsti un paņem kādu drusciņu no paunām Upes krastā visiem uznāk sūrākā vēlme pēc atsvaidzinošām peldēm un tiek mazgāts viss pēc kārtas mutes zobi rokas kājas Rūdītākie grupas biedri pat iemērcās pilnā augumā Vienīgi Raimuļa ir kaut kur pazudis it kā esot devies pretī mums pa sev vien zināmu taciņu Viņš ierodas pēc krietna laika Beidzoties šim atslābinājuma brīdim iestājas pārgājiena nākamais posms pakošanās paunošanās un katamarānu būvniecība Tā kā mans kajaks nav jābūvē un mantas čik čirik esmu iepakojis hermētiskajos maisos man tiek uzticēta pusdienu gatavošana Cilvēciskais slinkums gūst virsroku un es ņemu katlus pannas cepeškrāsnis un grillus padusē eju uz vietu kur sausā zālē palu straumes sanesušas sausus kociņus un žagariņus Iesmeļu ūdeni katlos uguns iekuras it viegli mēģinu uzkonstruēt kur uzkarināt katlus bet nekas prātīgs nesanāk Pačakarējies gan šā gan tā beigās katlus uzkarinu uz kādreiz bijušas ceļa caurtekas groda armatūras ko sausajā zāle iepriekš nepamanīju Secinu ka tā tik ir lieliska konstrukcija Ar cirvja palīdzību pārceļu jau iepriekš iekurtos sprunguļus rezultāts ir momentāns sausā zāle aizdegas un vēja dzīta virzās uz vietu kur upes krastā izmētātas mūsu mantas un tiek būvēti katamarāni Jūtu ka labi nebūs un ne Glābējkomandu ne Kaukāza uguns dzēsējus neizsaukšu tāpēc pielieku visas pūles lai notiekošo nepārvērstu par vispārēju katastrofu lai gan sena ūdenstūristu gudrība lēš ka vairāk par šo ieleju nenodegs Man tas izdodas arī grupas biedri to ir atzinīgi novērtējuši uzfilmējot un novērtējot kā tiek uzturēta nometnes ugunsdrošība Pabeidzis cīniņu ar ļaunajām liesmām pievēršos ēdiena gatavošanai Izrādās kamēr tēloju ugunsdzēsēju ūdens ir uzvārījies un varu saukt visus pusdienās Protams esmu paņēmis nepareizo pakeķik razkladki A man pofig Visi ēd un visiem vēderi pilni Pēc maltītes mēs atsākam katamarānu būvi Es palīdzu Muļam un mums rodas štuks ka tēja bez spirta nav garšīga Tāpēc Muļa pakonsultējies ar Ģimu iejauc gan tēju gan šņabi Šņabis paliek nostāvēties un sakosties bet no tējas pudeles var veldzēties uzreiz Pēc pāris šādiem atspirdzinājumiem atspirdzinājāmies mēs tikai ar Muļu Ģima kļūst aizdomīgs un atklāj mūsu konspirāciju Aleksejs pavaicājis vai man tuvākajās divās stundās cirvis nebūs vajadzīgs aiziet kalnos gāzt mežu un atgriežas tik tiešām pēc divām stundām ar izcili līku kārklu mietu klēpi Tad mēs sanesam malku Katamarāni gatavi malka sanesta tents uzstiepts varam sākt gatavot vakariņas Ilgi mēģinu večiem ieskaidrot kas ir tagans Beigās nākas to parādīt Iekārtojos uz tepiķīša zem tenta un atspiedies pret laivu izbaudu vakara burvību kuru iztraucē Ģima aicinot sazāģēt malku Tā jau es domāju ka pārāk liela iniciatīva ne pie kā laba nenoved rezultāts ir tāds ka uz pirksta ir jāliek plāksteris un jādezinficē brūce organismu skalojot iekšķīgi 2002 gada 2 maijs Rīts pēc Darba svētkiem aust drēgns un dūmakains kaut arī guļu 2m atstatu no telts nedzirdu Ģimas skandēto ķīniešu darba ļaužu dziesmiņu tādēļ vēl kādu laiku uzturos silta guļammaisa apskāvienos Viss ir iegājis ritmā kad uguns ir iekurts un atskanējusi komanda miski na bazu individuālā rosība ap savām lietām tiek atlikta malā Ieturoties vienojamies par braukšanas un mantu lejup gādāšanas taktiku Pa priekšu gar upi tiks nestas mantas tad šo pašu gabalu brauksim vai pludināsim laivas Neraugoties uz nežēlīgo režīmu kuru par katru cenu grib uzturēt Ģima pirmo reisu ar mantām uztaisām tikai tad kad saule pilnīgi iespīdējusi Harbaza upes ielejas līkumā un sākusi pamatīgi karsēt Šo apstākļu mudināts Muļa brauc diezgan atkailināts Mēs pārējie it kā svīstam Ar prikoliem uz ūdens mums ir okei Pirmo krāci uz Harbaza es braucu bet gudrāk to būtu bijis apnest jo akmeņu ir vairāk nekā ūdens bet tā spiediens pamatīgs Palīdzu apnest Sarauj Latvija Tad atkal stiepjam mantas vietām aiza kļūst šaura un nākas bradāt pa upi vai ķepuroties pa stāvām krasta nogāzēm spraucoties caur krūmiem bet uz priekšu virzāmies it naski Nonākuši pie pirmā ūdenskrituma ar divām pakāpēm visi nolemj braukt kaut arī akmeņu ir pietiekoši un to nekādi nevar saukt par ūdenskrituma lekšanu bet gan par akmeņu stumdīšanu Nu ko lai dara jāskatās kā labāk un viss būs čiki saka Ģima un brauc Apnesiens Tad braucu es un pēc kāda laiciņa kad operators ieņēmis savu vietu arī Oļa un Muļa Visi ir ļoti priecīgi bet prieku sačakarē lietus un tas ka būs jāapnes otrais ūdenskritums Sākumā es pat gribu braukt bet palīdzējis apnest katamarānus un mantas man šis šķērslis šķiet pārāk akmeņains lai tajā brauktu iekšā un pats pārāk noguris Man tas atgādina kaut kādu Alaras ūdenskrituma un Frijas vidusdaļas kopojumu Kuļamies tālāk iepriekšējā stilā sākumā nesam somas bet ejot pa kreiso krastu atduramies klintī kā vēlāk pārliecinājāmies vietējie aksakali mierīgi pa tām pārvietojas Izdomājam ka mantas liksim uz katamarāniem no akmens kas ir vienīgā vieta kur to var veikt Aleksejs un Ģima savāc visas somas un pārprāmē tās pretējā krastā kur mēs visi drīz vien satiekamies Lietus ir beidzies un uzspīd nedaudz saulīte bet viņa laikam ir uzvilkusi pufaiku tāpēc īpaši silti nevienam nepaliek Visi tā nojājušies pa krūmiem akmeņiem un ūdeni bet pusdienojuši neesam Cik tālu līdz Malkai zina tikai Ģima bet viņš to neatklāj saka ka atkal ir jāprāmējās uz pretējo pusi Man šis pasākums nonācis līdz vienai brošai un tādēļ pierādu ka ir iespējama ceļa turpināšana pa šo pašu krastu Upē krituma šajā posmā vispār nav vien akmeņainas sēres Šo posmu katamarāni brauc ar pilnu kravu Es jau kļūstu priecīgs bet parādās Ģima un saka ka esot jābeidz jātaisa nometne lai gan pulkstenis nav vairāk kā trīs Kamēr es bakstos ap šo un to veči jau sāk stiept katamarānus caur krūmiem un man nekas cits neatliek kā palīdzēt Pēkšņi mūs uzmanību piesaista no pretējā upes krasta krūmiem laukā lienošs vietējais aksakals ar bisi un ar makšķeri Pāri upei sabļaustāmies un uzzinām ka līdz Malkai ir palicis viens kilometrs aborigēna izpratnē Aksakals kādu mirkli veicina makšķerēšanu bet kad parādās viņa čoms abi pa stāvo klints sienu aizrāpo uz to pusi no kuras mēs atnācām Es redzēju ka viņi bija noķēruši dažas zivtiņas Pārējie jau sākuši pārģērbšanos un veic diezgan nesekmīgu malkas meklēšanu kad es attopos ka mans kajaks atrodas iepriekšējā pitstopā tādēļ naski metos to transportēt lejup bet tā kā to staipīt pa krūmiem ir škrobe braucu un būtu aizbraucis līdz Malkai Vakarā Ģima stāsta pasaku kas ir noticis pirms diviem gadiem un cik melnais balzāms toreiz bijis garšīgs Johaidī atstiept uz šejieni melnā balzama pudeli nav knaps darbiņš Pudele vēl joprojām tur stāvot atspiesta pret bērzu ja nu vienīgi bērzs nav izskalots Vēl Ģima rāda uz grotu kas būtu apmeklējuma cienīga bet visi ir pārlieku izbadējušies tādēļ priekšroka tiek dota vieglai zupiņai neilgai atpūtai vakariņām pēc reglamenta un sešiem litriem auzu pārslu biezputras Aleksejs aiziet gulēt pēc reglamentētajām vakariņām tādēļ palaiž garām iespēju noklausīties pamācošu stāstu no Ģimas dzīves Viņu papildina Oļa iesperot tādus mītiskus tēlus kā Iļuha Močevskis un vienmēr izsalkušais Ablomonovs 2002 gada 3 maijs Šis rīts ir izņēmums jo pirmais pieceļos es Dodos izlūkot apkārtni Izlūkgājiens ir veiksmīgs un es salasu kādu klēpīti malkas Arī pārējie sāk staipīt savus kaulus un nodarboties ar rīta aktivitātēm Un tiklīdz ir atskanējusi komanda miski na bazu es ar mežonīgu rēcienu metos kaujā ar putras kalniem Brokastu laikā Aleksejs atzīstas ka beidzot pa visu pārgājiena laiku ir kārtīgi izgulējies Ne jau gulēt še esmu braucis nodomāju un nevaru izšķirties cik cukura graudiņus likt tējā Paēduši visi turpina bakstīties un kasīties līdz drosmīgākie ar kaujas saucieniem uz lūpām sāk ģērbt slapjos hidrokostīmus kurus pat apsildīt ugunskurā nav iespējams tā paša iemesla dēļ kura rezultātā nav sadegušas Oļas zeķes jo malka nometnes tuvumā vieni prauli Ģima iepriekšējā vakarā izstiepa metamā maisa virvi to metot cauri šaurai koka žāklei un tagad kādas n reizes bez panākumiem to cenšas atbrīvot Pirmais kā parasti apģērbies ir Aleksejs bez jebkādām emocijām uzvelkot savu pilno hidru kuru kā parasti viņš ir aiznesis žāvēties kāda puskilometra attālumā no nometnes Visizteiksmīgākais apģērbšanās priekšnesums izdodas Oļai Muļa uzvilcis daļu no hidrotērpa mēģina pārējos iesaistīt sumo cīņās ieņemot attiecīgu pamatstāju zem tenta Pēc apģērbšanās visi dziļdomīgi stāvam upes krastā un vērojam kā Ģima paņēmis mugursomu mēģina forsēt upi Viņš iebridis tik dziļi lai netiktu saslapinātas noberztās mantas un sapratis ka viņa iniciatīva negūst atbalstu no grupas pārējās daļas rāpjas atpakaļ krastā Nolemjam tomēr labāk upi forsēt ar laivām Tik tiešām vakar aksakals nav melojis un veikuši divus gājienus turp atpakaļ sasniedzam Malku Es pēdējo posmu braucu apnesot tikai trešo ūdenskritumu kas patiesībā ir lielu akmeņu krāvums upē starp kuriem upe krīt tā ka uz to ir labāk skatīties nekā braukt Drīz vien visi satiekamies pie pirmās krāces kur notiek manu mantu sadale starp katamarānu Dujet un Joma Jo Kādu brīdi izmisis skraidu no viena pie otra ar savu paunu sainīšiem Kad atiramies no krasta uzspīd arī saulīte Pirmo krāci Joma Jo veic kamēr Aleksejs vēl liek kājas cilpās Nofotografējis šo vēsturisko mirkli es arī metos putu un mutuļu vērpetē un kad atskatos redzu ka katamarāni ir vēl aiz iepriekšējā līkuma tā kā īpaša krimināla nav tad vīlēju tik uz priekšu kamēr upē parādās nepārskatāms posms Vietām var arī braukt Piestāju pirms krāces uz akmeņainas sērītes kreisajā krastā eju skatīties nu priekš katamarāniem varētu būt gabaritnij ņeprohod iz za obļivņika Man viss skaidrs jābrauc krastā izlikt foto un video drošināšanu Katamarāni brauc uz akmens taisot pirueti Viss ir čiki saulīte spīd upē ūdens šalc un es atkal atraujos līdz nākošajam nepārskatāmajam posmam Piestāju labajā krastā izlūkoju eju atpakaļ pie laivas un gaidu pārējos Sarunājam ka arī šo krāci filmēsim un fotografēsim pirmais braucu es tad Ģima atstāj video un brauc lejā viņiem seko arī Duets bet viņi visi nezin kādēļ aiz krāces krastā viss nepiestāj bet aizpiļī sūrāko gabalu uz priekšu Es nezinot ko darīt ar kameru skrienu pa krastu viņiem pakaļ bet viņi nezin kādu motīvu vadīti piestāj pretējā krastā kreisajā jau faktiski līkumā iegājuši krācē čalkojas na struje lai gan labajā krastā uz paša līkuma ir super atstraume Sapratis ka veči zina ko dara kuļos pa krūmiem un sūnām gar upes krāčaino posmu katamarānieši pa pretējo krastu Krāces beigās sarunājamies ar zīmēm un par cik kamera ir man esmu varu filmēt Pirmie brauc Joma Jo paņemot ar rāmi visus akmeņu un beigās ielīmējoties klintī jo Ģima Aleksejam pirms ielekšanas labā krasta atstraumē aiz klints bluķa uz kura sēžu es un filmēju izkliedz ģerži kormu Aleksejs dara visu kā saprot un māk atskan Ģimas lamas un

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=530 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    Jūsu veselībai un dzīvībai Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu velo braukšanas treneru klātbūtnē Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju Velobraukšana tuvos un tālos ceļos Kurš gan no mums nav braucis ar velosipēdu Iesākumā pa pagalmu uz upi vai jūru tad aizvien tālāk

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?CatID=60 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    šo dambi papostīt lai glābtu daļu no slīkstošā meža Bajāru stacijā braucēji atrod pavecu TV kasti un sataisa kopbildi ar TV Dāvim kā vienmēr spēka ir pārpārēm un kad pārējie ir sākuši braukt tad viņa bezbremžu pakaļējais ritenis knapi manāms pie horizonta Vēl lielāks brīnums ir par Jāni un Madaru jo Jānim arī ir velo ar šauru riepiņu bet Madarai vispār vairākus gadus atpakaļ Maximā pirkts velosipēds kura ražotājs nav paredzējis ka ar to tiks braukts vairāk par 5 km gadā Tomēr Jānis un Madara visu laiku turas priekšgalā To būtu darījusi arī Rita bet viņa uzņemas upuri un sastāda kompāniju Sarmītei kura brauc pa apkārtceļiem Ceļi bieži ved gar stacijām līdz ar to tās var apciemot arī mūsu komandas paceļubraucēji Kangaru stacijā tiek ieturēta nopietnāka maltīte un bišku dota atslodze kājām un sēžamvietai kura īstenībā ir nepieredzējuša braucēja visvājākais punkts Nākamo posmu pa stigu iztur tikai paši spītīgākie Pārējie ātrāk vai vēlāk bet meklē kādu celiņu blakus stigai Normans braukdams pa celiņu blakus stigai atrod balonu ar bantīti kurā iesiets zīmējums ar kādu uzrakstu visdrīzāk lietuviešu valodā Izskatās ka šis balons bijis pildīts ar vieglu gāzi un atlidojis šurp jo kura mamma tad ļautu savam lietuviešu bērnam bradāt gar Ērgļu dzelzceļa stigu Rakstītā jēgu gan nesaprotam bet balonu uzdāvinām Sarmītei Par Remīnes stacijas esamību precīzāk bijību to ka tāda reiz bijusi liecina autobusa pietura ar nosaukumu Pagrieziems uz Remīnes staciju Pagriezienu izmanto tie kuriem lēnām sāk iestāties besis un stacijā satiek skarbos minējus kuri ceļu veikuši pa taisno Augšciema stacija kādreiz bijusi lepna ēka bet nu savu godu sākusi atdot vēsturei un laika apstākļiem Aiz stacijas ēkas braucēji atrod senu rokas ūdens pumpi ko sāk sparīgi pumpēt lai tiktu pie jauniem ūdens krājumiem Pumpis izdod tik šaušalīgu čīkstoņu ka pumpētājiem ausis vai plīst un no otrā stāva loga parādās izspūrusi galva kas paskaidro ka blakus uz ratiem ir burciņa ar ūdeni ar kuru pumpis jāuzlej Burka tiek likta lietā pumpis apklust un pēc mirkļa straumēm plūst auksts ūdens Visi pilda pudeles un mazgājas burku atkal piepilda un atstāj nākamai reizei Dzelzceļa stiga gandrīz nav braucama un lielākā daļa izvēlas braukt pa ceļu Šai dienai vairs nav atlicis daudz bet spēka atlicis vēl mazāk Kārdes stacijas ēka atgādina palielu mazmājiņu un viseksotiskākais ir šajā stacijā atrodamais vilcienu kustības saraksts Nemaz nav jābrauc uz nez kādu Indiju var sasmelties eksotiku šeit pat Sidgundas stacijas ēkā laikam dzīvo ventiņi par ko skaidri vēsta uzraksts SIDGUND Stacijas ēka nemaz nav pie dzelzceļa bet diezgan patālu otrpus ceļam Par stacija esamību vēsta sagāzies sagāzts metāla uzraksts un blakus tam Latvijas dzelzceļiem raksturīgā atkritumu tvertne Ieraugot tādu ciemiņu skaitu no tuvējās mājas iznāk padzīvojis vīrelis un uzsāk sarunu Uzzinājis braucēju mērķi viņš izvelk no pagalma savu velosipēdu un iemēģina dzelzceļa uzbērumu Secina ka ir jābūt dullam lai pa tādu brauktu no pašas Rīgas ko protams neviens nenoliedz Viņš vēl pamāca ka lai uz Suntažiem braucam pa ceļu nevis stigu jo tur no kādas mājas pa stigu mēdzot vazāties pāris niknu suņu Lai vai kā ar

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1723 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    laiku slēgtā zona nu vilina arī ar dabas draisko mežonību Otro dienu beidzu nedaudz aiz Kardlas jūras krastā kur rindā ir daudzas labi koptas ugunskuru vietas priežu mežā Atpūtas vieta ar brīvdabas kamīnu Šeit atklājas mūsu dalītā ceļotāju gaume es palieku teltī un mazliet sūrojos ka piepūšamā paklājiņa vietā paņēmu tikai deķīti lai mazāks būtu smagums uz bagāžnieka savukārt kolēģis kuram bail no ērcēm un knaušiem tie ir tie ko rīdzinieki sauc par odiem līdz četriem naktī atkal rotē pa salu meklējot nakts mājas līdz bez maz ar varu ielaužas kādās mājās un paziņo ka paliks tur Mani savukārt ieaijā jūras šalkoņa knaušu dīkoņa kuri teltī netiek ielaisti un netālo svinētāju švilpoņa kuri aizņēmuši kādu no iekoptajām vietām Vēl jāpiebilst ka Igaunijā mežus apsaimnieko organizācija RMK viņi arī sacēluši būdiņas nojumes u c vietas kur iespējams pārnakšņot Es gan būdas pats neredzēju bet dažas kartes pārfotografēju Hiuma un Saremā salu kartes nedaudz lielākā izmērā tās var skatīt šeit ja interesē vairāk info jautājiet autoram šeit RMK telefons 372 45 33120 Tur varat par būdām painteresēties To man iedeva Hapsalas info centra meitene Kopumā otrās dienas bilance 70 km jo ilgi gulējām un prāmi arī nācās pagaidīt pilsētas apskate Trešajā dienā meklējot kolēģi kurš naktī jau dažus desmitus nominies atrodu piemiņas vietu izsūtītajiem zviedriem tāds kā krustiem piemētāts meža placis No tās vietas Katrīna II Krievijas cariene 18 gs beigās izsūtījusi uz Ukrainu 1000 zviedru no kuriem puse pēc pusgada Ukrainu arī sasniegusi un tikai 1929 gadā situācija Krievijā to pēctečiem ļāva atgriezties savā dzimtenē Un tā katrs kam nav slinkums tur sasien un noliek pa krustam Skats paviršs bet pat man skarbā un intelektuālā vēja appūstam šis skats lika sirdij pukstēt straujāk No rīta mums zudis viss lasītais par salu viesmīlību to apstiprina arī daži slēgtie veikali kurus droši ka atvērs kad sāksies sezona bet laiks un daba ir jauki arī lietutiņš un mēs turpinām mīt Todien pabeidzam mīt Hiumā salu un pārsteidzīgi nokļūstam līdz prāmim kurš iet tikai divas reizes dienā līdz ar ko gaidām līdz 18 00 vakarā Gaidot pabraukājos gar krastu ko iesaku darīt arī Jums skaisti skati gan uz gan no jūras Prāmja cena 50 Kr 2 Ls Pēc prāmja iebraucam Sāremā pirmajā pilsētā Leisi Tur arī aizminam līdz pirmajam B B Par numuriņu 160 Kr 6 50 Ls par telti un dušu man neprasa neko Tomēr iedodu 50 kronas lai nav gluži zaudējumi saimniecei Šeit jau iesaka riteņus pieslēgt jo šad tad zogot Tipiskais igauņu žogs Noliekam mantas un ātri aizminam līdz eņģeļu dzirnavām un vecai jaukai baznīcai turpat blakām Braucot turpat aiz stūra jau parādās pirmā zilīšu grupa kas pudeles tukšo arī tad kad mēs dodamies atpakaļ ne tuvu nav tāda idille kā Hiumā salā Dienas bilance 80 km Ceturtā diena Šodien vicojam cauri salai gandrīz maratonveidīgi Sākumā lēnām līdz Pangas klintīm sasodīti skaista vieta ko vērts apskatīt kājām ar velo moci auto vai pat mopēdu Pangas klinšainais krasts Iekožam pa dārgo makaronus vietā kur bāra meita lāga neprot skaitīt un ēdienkarte ir tikai

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1724 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    Sākums daudzsološs taču iebraucot mežā mūs sagaida neizkusis sniegs braukt vairs nevar stumjam Vēl pēc brīža seko lielākais šīs dienas pārsteigums robeža Nē nu robeža plānā bija paredzēta taču ceļš kartē iezīmēts Ukrainas pusē bet dabā žogs priekšā principā strupceļš Esam veikuši pusi no ceļa līdz sādžai ir variants atgriezties un doties tālāk pa citu ceļu kas pa virsotnēm nonāk galamērķī bet nav ne laika ne spēka atpakaļ kalnā rāpties Izpētām robežu un secinām ka gar žogu ir šaura robežsargu iemīta taciņa kura gan mirkst ūdenī Kombinācijā ar mīkstajām sūnām tāds purvelis sanāk Te nu sāku ķert kreņķi par savām kājām jo gaisa temperatūra arī sāk kristies nupat tā tuvojas nullei un jo zemāk saule jo vēsāk Kustoties to protams tā nemana bet prāts skaitļo Neko darīt stumjam iet grūti dzeloņdrātis no vienas puses asi egļu zari no otras periodiskas drāts atsaites vecajam žogam traucē virzību Tagad laiks skrien ātrāk nekā mēs spējam iet un tumsa mūs noķer ceļā Ap kādiem astoņiem vakarā sākam apsvērt domu gulēt zem egles bet tomēr vēl turpinām jo GPS rāda ka nav tālu atlicis Dima dabū mīksto riepā bet laika ekonomijai remontu atstāj uz rītu stumj vien tādu pašu Beidzot āra temperatūra ir sasniegusi tādu mīnusu ka sāk piesalt velosipēda bremzes un rati apsalst ar vižņiem un negrib griezties Tālumā redzam gaismiņu Beidzot Pulkstenis jau desmit vakarā pie izgaismotās mājas satiekam kādu sievieti lūdzam vai nevaram kādā šķūnī nakti pārlaist Šī saka nē jo neesot vietējā saimnieki uz pilsētu aizbraukuši sūta mūs pie kādas tur Marijas kura dzīvo kaut kur tur aiz stūra Ka ne ne Skatāmies tālāk tumsā vīd vairākas ēkas bez gaismas dodamies tās izpētīt visas pamestas Izvēlamies vienu ar izsistiem logiem durvis gan aizslēgtas izceļam rāmi lai riteņus var dabūt iekšā iepriekš redzētā sieviete vēl kaut ko pa gabalu mums kliedz bet mēs īsti nesadzirdējām Iekārtojamies cik nu ērti varam pavakariņojam un mēģinām gulēt Es šausmīgi drebu nelikās ka ir tik auksti bet ķermenis tā reaģē Spriedām ka bijuši kādi mīnus septiņi Cēlāmies līdz ar sauli dubaks baigs bet debess zila tātad iesils Velosipēdi tā sasaluši ka nekas nekustas Nesam saulē lai atkūst jo arī jaunu kameru instalēt nevar riepa sasalusi kantaina Vakardienas tante arī klāt un atkal jautā kas esam lai pases rādām ka te pie robežas tāda kārtība cik viss slepeni Jā vakar neko nezinu šodien priekšniece Pēc brokastīm un vienas stundas varam startēt Sākumā braucam pa kalnu ielejām līdz nonākam ciematā kurā mežsargs mājo Tur nolemjam ieturēties jo skaista lapene un kalnu upīte blakus tek Iznāk pie mums arī pats mežkungs pastāsta ka pirms pāris dienām šeit bijusi velosipēdistu grupa no Maskavas bet ārā snidzis un putinājis mums saule deva arī vadošus norādījumu kā tālāk braukt No šīs vietas mums atkal bija jāsāk rāpties virsotnēs Pasākumu jautrāku darīja fakts ka ceļu krustām šķērsām šķērsoja strauti un upītes bieži vien plūstot tieši pa pašu ceļa vietu Sākumā kaut kā laipojam un mēģinām kājas saglabāt sausas ne mazsvarīgs ir fakts ka ūdens strautos ir stindzinoši auksts Vēlāk jau bridām pa

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1613 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    Paldies par rakstu Tomēr gribu pajautāt kāda būtu šodienas izvēle attiecībā uz apaviem un citu trūkstošo ekipējmu Un galu galā kā tur nokļuvāt ar busu lidmašīnu Diskusija par Edgara Baltiņa rakstu Mežonīgs divdiennieks red mežonīgais divdiennieks Nokļuvām ar busu velosipēdi daļēji izjaukti aiz pakaļējā beņķa somas un kajaks uz jumta Vesels piedzīvojums jau bija robežu šķersošana Attiecībā uz apaviem ņemot vērā ka aprīļa beigas maija sākums kalnos vēl skaitās ziema

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1614 (2016-02-13)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-12-14