archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » A » ADVENTURERACE.LV

Total: 1183

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • adventurerace.lv
    tālu vien varēja atstājām mašīnu pie kādreizējā hospitāļa raitākai gaitai iemalkojot pa vīniņam un devāmies ceļā Sākumā pa ceļu līdz Plan de Besurta no kurienes ceļi šķīrās viens veda mums interesējošā virzienā otrs uz Refugio la Renclusa kas ir klasiskais izejas punkts visiem Aneto uzkāpt gribētājiem Pusdienlaika mērķis bija Forat d Aigüalluts pļava kuru šķērso vairākas seklas upītes No turienes ieraudzīju to korīti zobaini robainu Cresta de Salenques Līdz tās pārejai Coll de Salenques mums vēl bija jānokļūst tur esot labu labās bivaka vietiņas Nolēmām paēst un nemanot atlūzām jo saulīte cepināja diezgan sirsnīgi Vakarpusē kāpām augšup pa Rio de Barrancs ieleju līdz sākās pasākuma svīstošākā daļa nobiras ko pēc stundiņas pieveicām un tikām uz pārejas Atradām brīnišķīgu trīsvietīgu plauktiņu kas kā balkons izvirzījās no nogāzes Tā kā vēja nebija romantisku noskaņu radījām sadedzot sveces visapkārt Debesīs nelieli zvaigžņu kari ar krītošiem meteorītiem Piena Ceļš tas viss vedināja uz nelielām izvirtībām no kurām galvenokārt cieta tumsiņā atnākušie franči Tā paēduši un iekārtojušies beztelšu naktsguļai uzbudinājām tos nabagus atceroties dažnedažādas jēlības franču valodā līdz kamēr tie mums uzbrēca neizskaidrojamas rupjības Bet ar to vēl nemieri nebeidzās jo sveces mūs pamudināja uz garīgām lietām kā rezultātā sākās budistu un visādi citādi pašiem nesaprotami dziedājumi Kaut kā tomēr saņēmāmies un to bardaku izbeidzām jo rītdien taču būs jākāpj Rīts sākās ierasti ar tējas katla izgāšanu un palikšanu bez dzeršanas un visai dienai 1 5 l ūdens uz trim Tā kā visas kāpšanas grūtības pavadīja samērā nežēlīgas slāpes Sākumā kore bija relatīvi viegli kāpjama pa lieliem akmens blokiem līdz nonācām pie liela žandarma ap 30 m augsta kuru ar sportiskās kāpšanas elementiem izkāpām Jāpiebilst ka standartāķi tādi papērni izskatījās viens stipri kustējās Bet nav ko bīties jo citējot Marku kāpj jau tāpēc lai uzkāptu nevis lai kristu Pēc brīža jau sekoja otrs žandarms nedaudz

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=458 (2016-02-13)
    Open archived version from archive


  • adventurerace.lv
    inventāra dzelkšņiem virvēm un pārtikas ko ar steigu vajadzēja pārskatīt salikt maisiņos un uzrakstīt trūkstošo ko nometnes virtuvē vēl nāktos pasūtīt 5 augustā paredzētā zabroska bija domāta arī kā aklimatizācijas gājiens Oļegieši šodien jau devās augšā uz Tomskije stojanki jo zabrosku viņi paguva izdarīt vakar No nometnes pēdējās 8 45 izgājām es ar Māru jo vēl nebija viss nokārtots ar pārtiku Ceļš veda gar Akkemas ezeru tālāk gar to uz augšu Nonācām līdz vietai kur Akkema ietek ezerā Kādu gabalu uz augšu bija jāšķērso upe Tai pāri novilkta trose bet šinī pusē sēž Agita ar Ojāru Pa kuru pusi iet Visi nākošie un ejošie tūristi gāja pāri upei Nolēmām ka tautas taka nepievils Novilkuši bikses kājās atstājot vien zandales un apenes pieturoties pie troses šķērsojām 20 m plato upi Ūdenslīmenis tā ap celi un nedaudz augstāk Otrā krastā izkāpām stīvām nejūtīgām atsalušām kājām Labi ka spīdēja saule un kājas atkusa ātri Tālāk pa šo pusi iet bija viegli laba taka noveda līdz pašam ledājam Vēl tik pa akmeņiem jāšķērso viena upīte Uzkāpjot uz ledāja tālāk jāvirzās pa tā kreiso malu Sākumā ledājs nobiris ar akmeņiem pamazām arī pašu ledu ieraudzījām Bija arī ledus sēņu lauks Kādu gabalu gājuši un šķērsojuši pa ledāju tekošās upītes atradām labu slēptuves vietu Tur atstājām pārtiku dzelkšņus leduscirtņus ko apkrāvām ar akmeņiem Satikām Gunāru Zigi un Jāni Pacienājām ar ēdamo un apjautājāmies kur Signe Nezinot Mēs arī nezinājām Gājām atpakaļ Katrs pa savu upes krastu Zigis Jānis un Gunārs pa kreiso kur taka ļoti slikta visu laiku jāložņā pa lieliem akmeņiem es Māra un nelielu gabalu arī Ojārs ar Agitu kas nolēma nakšņot netālu no ledāja pa labo Kad pārnācām nometnē neviens Signi tā arī nebija redzējis Neliels stress Gunārs mēģināja plēst lētus jokus padarot situāciju nedaudz neciešamu Klusējot ja neņem vērā Gunāra vārīšanos paēdām vakariņas Pēc divām stundām 22 00 ieradās Signe Altajs ir viņas pirmie kalni Tā kā nezinājām kas ar viņu noticis nekādas mantas rītdienas gājienam nekārtojām un tumsā to vairs izdarīt nevarēja 6 augustā 9 15 pametām nometni un atkal devāmies uz Akkemas ledāju Nu jau trešo reizi šķērsojām Akkemu brienot Itāļu grupai dalībniekus un somas pāri veda zirgi Itāļi izbrīnā noskatījās kā mēs izģērbjamies un metamies ūdenī Tā kā upi šķērsojām ar zandalēm kuras tālāk nebūs vajadzīgas tad noslēpām tās aiz akmeņiem atpakaļceļam Tālāk pa taku līdz ledājam pa to līdz noslēptajām mantām aizgājām diezgan raiti Paņēmām atstāto un gājām augstāk Uz morēnas bija uzcelta telts Pie tās jau atpūtās ātrāk atnākušie un vārīja pusdienas Paēdām un devāmies uz Tomskije stojanki Pēc labvēļu nostāstiem tās esot aiz stūra kur ledājs met līkumu Lai tur tiktu esot jāiet pa morēnām vai nu sānu vai vidus un nedrīkstot iekļūt leduskritumā Sākumā gājām pa vidusmorēnu un tomēr iekļuvām plaisās Kaut kā pārgājām uz sānu morēnu un turpinājām ceļu Drīz vairs nesapratām kur īsti jāiet jo tūriņi bija gan augšā gan lejā te tur visur Tā arī ar Māru iegājām bezceļos viegli brūkošā morēnā Kaut kā knapi tikām lejā uz ledāja Kāpēc uzreiz nekāpām uz ledāja Neviens jau neteica ka pēc leduskrituma bija jāiet atpakaļ uz ledus Tad vēl uz ledus redzējām krustu kas nepavisam neapzīmēja nometnes vietu Un šis nometne aiz stūra variants arī bija maldīgs jo aiz pirmā stūra nebija nekas Kaut kā nepatika šī orientēšanās un paslēpes kalnos Līdz Tomskijiem tomēr tikām Nometne sastāvēja no vienas būdiņas un vairākām teltsvietām uz sānu morēnas ap 3000 m augstumā Patālāk uz morēnas atradās nometnes tualete trīsstūrveidīga celtne bez durvīm lai labāk varētu redzēt skaisto skatu uz virsotnēm Naktī dzirdējām pārsvarā akmeņu lavīnu trokšņus 7 augustā saule vairs nespīdēja Vējš mākoņus no ielejas dzina augšup Nebija ilgi jāgaida kad sāka līt Pēc lietus sāka snigt No Tomskijiem mēs turpinājām iet augšup Mērķis bija tikt pāri Delanē pārejai 3400 m 2B Nonācām tās pakājē un nolēmām pagaidīt 10 minūtes kamēr noskaidrojas Ja ne tad uzslietu telts pārklājus un nogaidītu Nepagāja ne tās 10 minūtes kad sniegs pārstāja snigt un mākoņi sāka izklīst No miglas pavērās ieleja Pastāva Līdz bergšrundam gājām bez sasaitēm Tālāk jau sākās interesantākas lietas Tika skrūvēti ledusāķi un stiprinātas virves jo pāreja bija diezgan ledaina un stāva 45 Gājām augšā pa margām diezgan nostrādājāmies Visi nedaudz satraukti Vienas virves vidū Ojāram no zābaka purna nomaucās nost dzelksnis arī čaiņika leduscirtnis necirtās ledū Cik viņš uzkārpījās uz augšu tik noslīdēja atpakaļ Beidzot kaut kā tomēr tika līdz stacijai Alpīnismam tika veltīts skarbs vārds Saule sāka dedzināt mūsu nenosegtās ķermeņa daļas bet pretapdeguma krēmi gulēja somās tos nedabūt jo visi locekļi nodarbināti ar vienu mērķi neizslīdēt un turēties cik vien var Līdz apnikumam jākārpās un jāgaida kad pienāks kārta kāpt augšā jo labu plauktiņu kājai nevarēja izcirst tas pēc laika nobruka Kājas sāp cimdi slapji visi ērcīgi un pārejai galu neredz Un tad vēl šis jautājums un vienlaikus arī atbilde Marga brīva Marga brīva Nepacietīgākie ar to vien nodarbojās kā augšupkāpjošajam uzdeva šo jautājumu Pēc daudzu stundu darba kamēr izgājām kādas 8 virves beidzot tikām augšā Nokāpām otrajā pusē kādus 200 m zemāk Tur ir lēzenāks un sniegaināks Uz Mensu ledāja uzcēlām teltis Pirmā nakšņošana sniegā Šī esot lavīnu droša vieta Guļot teltī jau dzirdu krītam akmeņus 8 augustā no rīta jau 6 00 posāmies no Mensu ledāja augšā gar Berela sedliem uz nākamo nakšņošanas vietu Kāpiens likās viegls tāpēc jo drīz sasniedzām 3500 m augsto nometni kurā teltis bija sacēluši oļegieši un vēl kādi alpīnisti Šodien viņiem virsotnes diena Visu dienu gaidījām kad tie nokāps Beidzot ap 20 00 arī ieradās nometnē Cik saprotu tad lēni un uzmanīgi esot gājuši stāvos posmus Nometne atradās uz sniega pampaka Zem sniega manījās mazītiņas plaisiņas kas līdz mūsu aiziešanai atvērās vēl vairāk pat līdz 10 cm Uz dažām no tām bija uzceltas teltis jo tur bija gatavi telšu laukumi Labi skati paveras no sabiedriskās tualetes kas ierīkota uz kores zem kuras ir Katuņas ledājs Te nu tā upe smeļas savus ūdeņus Šo dienu pavadījām laiskojoties un gatavojoties rītdienas kāpienam Beluhā Taču šo nodomu sāka apdraudēt stiprais vējš un mākoņi kas parādījās pievakarē 9 augustā 1 00

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=460 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    Vienīgi vīstoklis domāts virves rullis žņaudza kaklu Augšā nebija nekādas gaviles tikai tāds kā transs un arī bailes par atceļu Toties gaviles bija lejā Lapasā Indiāņu zēni spēlēja skumjās Andu melodijas bet četri bālģīmji centās kompensēt augšā piedzīvotās slāpes un pārdzīvojumus ar dažādu nosaukumu un nokrāsu šķidrumiem Mana pirmā nakts Quimsa Cruz kalnos Pa pusei izlīdis no telts sajūsmā pētu spožos man svešos zvaigznājus Kā laiviņa tumšajās debesīs peld jauns mēness Dienvidu Krustu vairs neredzu To aizsedz stāvās kalnu virsotnes Mani ceļabiedri ir devušies džungļu ekskursijā bet es gluži viens esmu šeit Šo brīdi esmu gan gaidījis gan baidījies no tā Tomēr pirmsceļojuma nedrošības sajūtu jau ir nomainījis nosacīts miers Gringo Gringo sajūsmā spiegdami mani apstāja indiāņu bērneļi kad iepriekšējā dienā pēc astoņu stundu gara brauciena autobusā izkāpju kalnraču ciematiņā Viloco Esmu vienīgais bālģīmis lielā sarkanādaiņu pulkā Tomēr indiāņi ir draudzīgi Kad stīvēju mugurā savu gandrīz 40 kg smago somu šķiet puse ciema metas man palīgā Tā sākas mans vientuļais ceļojums Trīs Krustu kalnos Ezeri Ataromas ielejā Trīs krustu kalnos Pārgājiena galamērķis ir Mocoa ieleja Tās galvenās rotas ir kalnu ezers Laguna Blanca un 5271 m augstā klinšu smaile Cuernos de Diablo jeb Sātana Ragi Skatoties no ezera tā nedaudz atgādina slaveno Alpu virsotni Petit Dru tomēr lai Sātana Ragus ieraudzītu visā krāšņumā ir jāpakāpjas ielejas sānu nogāzēs Virsotne ar savu skaistumu un stāvajām klinšu sienām ir īsts putukrējuma tortes gabaliņš alpīnisma gardēžiem Kā pirmie desmit gadus atpakaļ pa ziemeļrietumu sienu Sātana Ragos uzkāpa četri bavāriešu ekspedīcijas alpīnisti No dienvidu puses to šogad ir ieplānojis izdarīt vienīgais latviešu ekspedīcijas dalībnieks Pirmā virsotne vienatnē Tāpēc jau tās šaubas tāpēc bailes un satraukums Arī nosaukums piemeklēts daudzsološs Nekas cits jau neatliek kā paļauties uz sevi pašu veiksmi un To Kungu debesīs Nometni esmu iekārtojis Laguna Blanka piekrastes pļaviņā Vienlaicīgi tās ir arī ganības astoņām govīm un bullim Nedaudz augstāk manu divus zirgus Vienu brīdi krietni satrūkstos Noslienājies un galvu pieliecis bullis stāv pie manas telts un dobji īd Ko man darīt mest tam ar mazu akmeni vai pašam rāpties lielā akmenī Paldies Dievam aizvācās Greizsirdības lēkme lopam uznāk arī nākamajā dienā Tomēr sapratis ka esmu vienkāršs nobijies puisis kas ne gastronomisku ne seksuālu interesi par viņa govīm neizrāda bullis nomierinās Kaut arī nometne atrodas četru kilometru augstumā tomēr savvaļas dzīvība ap to kūsāt kūsā Bieži redzami uz akmeņiem tupoši vai arī pa tiem veikli lēkājoši garastaini truša lieluma dzīvnieki Tās ir viskačas tikai Andos sastopami grauzēji Dzīvnieki ir ļoti uzmanīgi un man parādoties nekavējoties pazūd savās alās Viskačas ir populārs medību objekts vietējiem iedzīvotājiem Tiek izmantots gan to biezais pelēkais kažoks gan mīkstā gaļa Atliek vienīgi ar bisi rokās pacietīgi tupēt slēpnī alas tuvumā un gaidīt kad kāds no dzīvniekiem neuzmanīgi pabāzīs savu ūsaino purniņu Liela resna pārbarota vāvere tāda līdzība man rodas vērojot kā šie radījumi lēkā no viena akmens uz otra Miljoniem gadu atpakaļ kalnu ielejās esot lēkājuši to lāča lieluma priekšteči Ap ezeru ir daudz putnu Katru rītu no klints ezera vidū paceļas kaiju pāris un satraukti ķērcot atlido

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=35 (2016-02-13)
    Open archived version from archive


  • adventurerace.lv
    mugursomā klinšu kurpes un magnēzija maisiņu Noskatītais maršruts akmens lielākās plaknes centrā sākas ar nelielu horizontālu pārtvērienu sēriju Aizķeres nav mazas bet nav arī ļoti izteiktas un uzreiz saskatāmas pirksti tajās jāiekārto zibenīgi jo atbalsts kājām iesākumā ir niecīgs praktiski tikai uz berzi Pēc pirmajiem ķermeņa sasprindzinājuma mirkļiem un veiktajām kustībām šķiet ka tu esi nevis uz klints un grābsties gar aizķerēm bet esi uzsācis visai ātru skrējienu elpošana kļūst straujāka sirds puksti atbalsojas gan rokās gan galvā Četru kilometru augstumā esam tikai vienu dienu aklimatizācija vēl nav pietiekoša Bet gana laba lai nedaudz pakāptu Bolderingošanu vēro ne viens vien ziņkārīgs acu pāris lielākoties vietējie nesēji un ABC dzīvojošie trekinga grupu ceļotāji Viens no tiem pienācis pie mums uzrunā mūs skaidrā japāņu valodā un noprotam ka arī viņš ir lietpratējs Tā kā klinšu kurpes mums ir tikai vienas arī viņš skaidrā nu jau žestu valodā tiek laipni aicināts mirkli uzgaidīt un pievienoties mums lai demonstrētu savu meistarību šajā akmens augstuma pārvarēšanā Svešinieks ir ļoti pateicīgs par šo iespēju un atplaucis platā smaidā gan pirms gan pēc kāpšanas salicis rokas paklanās uz mūsu pusi Tas tikai pierāda to ka bolderinga valoda ir saprotama mums visiem un citu valodu barjerām tā kāpj pāri gan vārda tiešā gan pārnestā nozīmē Pirmajam maršrutam seko tā variācija ar taisnāku izgājienu uz augšu paša akmens augša ir gan nosnigusi un lai paņemtu vajadzīgo aizķeri to nākas sākotnēji otrā rokā karājoties notīrīt tad ķeramies pie plaknes stūriem no kuriem viens jau pozitīvā plaknē ir viegli kāpjams tomēr tas jādara īpaši uzmanīgi jo klints virsma ir slapja un vietām viegli noledojusi Otrs stūris ir ar izteiktu pārkarīti Tajā dažas sākuma aizķeres ir sāniskas un nepieciešama dinamiska kustība lai pārņemtu rokas no vienas aizķeres uz otru Nav fiziski grūti bet prasa visai atraktīvu pieeju Jāsaka ka pati kāpšanas uzsākšana

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1250 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    nelielā krūmu pudura aizsegā tādējādi norobežojot kāpējus no ziņkārīgo Centrālparka apmeklētāju skatieniem vismaz kamēr tu neatrodies kādus trīs metrus virs zemes Kā vēlāk tika noskaidrots šis granīta bluķis kāpēju vidū nodēvēts par Kaķakmeni Cat Rock Tiek izmēģināti vairāki skaisti maršrutiņi taču tā kā uz doto brīdi nebija pieejams precīzs maršrutu apraksts tad kāpām nedaudz uz aklo Uz maršrutiem manāmas samērā svaigas magnēzija pēdas un kāpto maršrutu grūtību kategorijas bija visai dažādas Vietām šķita neiespējami vispār atraut dibenu no zemes virsmas gravitācijas spēks šo maršrutu sākumā bija pārāk liels Kādā vietā rēgojās mini aizķere kura pirms kāda laika bijusi nolauzta taču kāds ar juveliera precizitāti to atkal pielīmējis savā sākotnējā vietā Pēc aptuveni divu stundu ilgas Cat Rock pulēšanas apstākļi spieda doties Time Square virzienā kur norunāta kāda tikšanās taču pa ceļam pamanījām vēl kādu kāpjamu granīta bluķi vēlāk uzzinām ka tas ir tā dēvētais Žurkakmens Rat Rock uz kura pamanījām citus klimberus Pēc īsas vārdu apmaiņas steidzīgi uzvilkām klinšu kurpes un iemēģinājām granītu Lai arī laika deficīts milzīgs tomēr ziņkāre un kāpšanas azarts ņēma vienbalsīgu virsroku Kas zina vai tuvākajā laikā radīsies iespēja kaut reizi vēl tur atrasties Vietējie klimberi protams pārzināja maršrutus un varēja dot kādu vērtīgu padomu kā labāk iziet dažas atslēgas vietas Kaut arī tajā brīdī pakāpām labi ja 10 papildus minūtes gandarījums bija milzīgs Pēc paredzētās tikšanās pilsētas centrā radās iespēja atkal atgriezties Centrālparkā un turpināt baudīt bolderinga burvību līdz pat vēlam vakaram Šoreiz laiku veltījām lielai daļai Žurkakmens Rat Rock maršrutu Tā kā nekur vairs nebija jāsteidzas tad sākām ar iesildīšanos uz vieglākiem maršrutiem vēlāk pārejot uz grūtākiem Vienlaicīgi ar kāpšanu tika iemūžināti arī daži iespaidīgi foto Pie Rat Rock sastapām daudzus NYC klimberus kuri ļoti labprāt dalījās Centrālparka bolderinga maršrutu iziešanas niansēs kā arī iespaidos par kāpšanu Ņujorkas apkaimē kopumā Kāpēji bija visdažādākie kā jau šīs mega pilsētas iedzīvotāji bija gan kāds kāpējs kurš ik pēc piecu minūšu kāpšanas kādas 10 15 minūtes lasīja kādu aizrautīgu grāmatu gan kāds japāņu vai ķīniešu pāris kurš par savu pastāvīgo mājvietu izvēlējies NYC gan arī kāda maza aziātu meitenīte kura tik graciozi kāpa it kā būtu piedzimusi uz kāda no šiem klinšu maršrutiem Vienā mierā tai blakus stāvēja vectēvs un visai apmierināti vēroja katru mazmeitas kustību ne uz brīdi nešaubīdamies par mazmeitas drošību un kāpšanas veiklību Te gan jāpiebilst ka Centrālparka apmeklētāju sportisko aktivitāšu topā Nr 1 bija skriešana skrējējus manījām it visur Tos varēja sastapt gan uz tiltiem gan pilsētas lielākajā burzmā kur šķiet brīžiem pat neiespējami izspraukties cauri pūlim taču šie cilvēki visai izveicīgi pamanījās tikt tam cauri Šajā sakarā varam tikai ieteikt cilvēkiem kuriem nav sveša skriešana ja jums kādu dzīves apstākļu sakritības gadījumā sanāk braukt uz Ņujorku droši ņemiet līdzi skriešanas apavus un sporta tērpu Noteikti tur jutīsieties kā zivs ūdenī jo tuklums Ņujorkā nav manāms savu stilu tur diktē mode dzīves ritms un mūžīgā steiga kas neļauj palaisties un apstāties Turpinājām kāpt līdz pat vēlam vakaram uz debesskrāpju fona Lielākā daļa maršrutu sākami klasiski no sēdus pozīcijas kā jau šajā kāpšanas veidā

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1214 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    tā jau ir garantija ka prognozē minētajā 6 stundu laika periodā 3 stundas līs lietus Ben Nevis apkaimē izkrīt Lielbritānijā ievērojamākais nokrišņu daudzums virsotnē 4200 mm gadā līdzās esošajā Fort William pilsētiņā 2150 mm gadā Salīdzinoši Latvijā vidēji 700 mm gadā Okeāna pētīšanas pasākums Pilsētiņā paralēli jūras līča krastam ir viena 400 m gara veikalu iela tās sākumā kalnu ekipējuma veikals Nevisport konkurējoša iestāde Ellis Brigham situēta līdzās autoostai un dzelzceļa stacijai Turpat atrodas mūsu iecienītais pārtikas lielveikals Morrisons Laba izvēle un pats galvenais cenas tādas pat kā Latvijā Iepērku pāris kāpšanas dzelžus Šeit populāros Wild country sešstūru klinšu ieliktņus jeb heksus var izmantot 3 dažādās pozīcijās dažāda izmēra plaisām kur pretī citiem ieliktņiem ir tikai 2 izmantošanas varianti Paņemam arī 440 gr balonu gāzes deglim un kāpšanas maršrutu aprakstu Jāpiemin ka Fort William ieradāmies ar Citylink autobusu 16 no Glasgow Vilcieni ScotRail ir ekstremāli dārgi Iepriekš braucām ar tiem jo bija spēkā lidostas 6 mēnešu akcija ar bezmaksas vilciena taloniem braucieniem visā Skotijā Pašreiz ielidojot ar Ryanair tiešais reiss no Rīgas izmaksas ap Ls 50 abos virzienos Prestwick lidostā iespējams iegūt 50 atlaidi vilcieniem Skotijā bet arī tad sanāk mazliet dārgāk par autobusu 28 jūnija pēcpusdiena Viegli līņā stiepjam visu nometni augšā uz būdu Tai līdzās uzceļam telti Ekipējuma ir daudz un tā izvietošanai izmantojam arī būdas šķūnīti kurā glabājas glābēju ragavas ievainoto transportēšanai ziemā Šķūnītis vienmēr ir vaļā un tā 1 m2 telpā ziemā iespējams diviem cilvēkiem atrast lai arī neērtu tomēr dažās situācijās glābjošu patvērumu sniega vētrā Vakars paiet gatavojot ēst un lasot klinšu maršrutu aprakstu grāmatu bez lielām cerībām uz sausāku laiku kas ļautu iet nopietnākus klinšu maršrutus Carn Mor Dearg korei uzgūlis mākonis 29 jūnijs Izejam uz Carn Mor Dearg pēdējo vārdu esot jāizrunā kā džerak kores Noejam pakava augšmalu uzkāpjot Ben Nevis virsotnē kas ir vairāk kā 500 m garš plato ar 19 gs observatorijas drupām un virsotnes survival hut Virsotnē svaigi sasnidzis sniedziņš Logs uz Eiropu Ben Nevis virsotnes plato malā Pasākumu padarām interesantāku par noejas ceļu izvēloties Gully No4 I kuluāru kas šādam nodomam rekomendēts ar piezīmi ka ir drūpošs Drūpošs tiešām ir un kāpējiem atrasties vienam virs otra nebūtu prātīgi Noejas sākumā izmantojām virvi Kāda skota tradīcija virsotnē uzsmēķēt cigāru Baiba uz sniega Gully Nr 4 Centrā Ben Nevis kuluārs Gully Nr 4 Visādi citādi kuluārs atgādina muzeju kurā apskatāms viss iespējamais pērnās sezonas kāpšanas inventārs leduscirtņi ledusāķi karabīnes drošināšanas ierīces klinšu ieliktņi aizsarg brilles Polartec izstrādājumi cepurītes viss ko gravitācija un vējš uzskatījuši par gana vērtīgu ekspozīcijai Visvairāk pārsteidza tāds atradums kā golfa spēles bumbiņa Vakarā līst bet saņemam prognozi ka pusnaktī un sešos no rīta noteikti nelīs bet sāks līt rītdien ap pusdienlaiku Tiek pieņemts lēmums celties 4 00 Tower Ridge kore tās galā pie Alt a Mhullin upītes redzama kalnu būda 30 jūnijs Rīts atnāk skaidrs mazas baltu mākonīšu strēmeles solītajā 2000 m augstumā Aizejam līdz Lielbritānijas garākā klinšu maršruta Tower Ridge IV Alpine grade AD Sportextreme com lapā par to var lasīt šeit sākumam Iesākumā doma ir

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1128 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    Andris un Ieva Izkāptie maršruti vērtējami kategorijās no IV V Jāpiebilst ka cipariņi RockFax izdevumā un vietējā Andalūzijas grāmatā atšķiras Bez tam vietējā grāmatā pēc kuras galvenokārt vadījāmies visu brauciena laiku neatradīsiet citur sastopamos 5a 5b 5c To vietā ir IV V V kam seko jau ierastā gradācija Pēc subjektīvām sajūtām vadoties maršruti te ir stingrāk vērtēti kā Itālijā Kaut kā tā Kopumā Cotos Medios sektorā ko kāpjamu var atrast ikviens Arī 7a piekritēji Pēc labas pakāpšanas Antekverā vēl nebijušie dodas turp bet atlikušais trio pēc tradicionālās vizītes stacijas bufetē sarūpē vīna pudeli glāzes un lukturīšus un dodas uz kādu no apkārtnes augstākajiem punktiem skaitīt zvaigznes Atrodam omulīgi mīkstu pēc ziediem un garšaugiem smaržojošu pļaviņu ar skatu uz ciematu uz netālajām klinšu grēdām un gandrīz aptaustāmām Andalūzijas zvaigznēm virs galvas Atkal noķeru ja ne krītošu zvaigzni tad dziedošās dvēseles brīdi gan Cik tomēr maz ir vajadzīgs lai sajustos tā laimīgi mīļi cilvēki ziedoša pļava kvēlojošas zvaigznes un ir Dzīvei ir jēga 4 maijs piektdiena Starp sauli un negaisu Nemanot pienācis 4 maijs Latvijas valsts svētki kas šajā atvaļinājumā ir pēdējā diena savādajā El Chorro nekurienē Noskaņa ko dzimtenē esot reizēm visnotaļ grūti saķert šoreiz liek sevi manīt diezgan nepārprotami Uz klintīm ejot līdzi ņemam mazu LV karodziņu Kāpsim Escalera Arabe sektorā ko atšķirībā no pērnā brauciena atrodam jau ar pirmo piegājienu Maršrutu kategorijas te ir līdz pat 7b bet uz mums atkal jau attiecas tās no IV V Laiku pa laikam uzlīst dzirdam arī pērkona ducināšanu bet siltajā vējā un saulē klintis ātri nožūst drīz varam kāpt atkal Lai arī neesmu pārāk rūpīgi gatavojusies salīdzinot ar rudeni kāpieni dodas rokā vieglāk neraugoties uz pirmajā ar apakšējo drošināšanu ietajā maršrutā saķerto pamatīgo stresiņu pēc kā solos vairs klintīs nelīst Darbojamies visu dienu Andris un Ieva cīnās ar kādu garo maršrutu bet Dina Edgars un es punktu atvaļinājuma El Chorro daļai pieliekam uzkāpjot El Pilarito smailē kas iepriekšējā ceļojumā man palika kā nepiepildīts sapnis Skaists nobeigums skaistai dienai Mājupceļā pēc neizbēgamās viesošanās stacijā iekuļamies iespaidīgā lietus gāzē esam jau krietni saslapuši līdz pusceļā mūs savāc La Campana saimniece Kristīne tā Dinas sapnis par uzkāpšanu no bufetes līdz mājām ar kājām šajā braucienā izpaliek ir uz ko tiekties nākamreiz Vakars pienāk ar Tusiņa un Dunduriņa sarūpētu godu galdu netrūkst pat ar karodziņu izdekorēts saldais ēdiens Svētki turpinās ar Latvijas himnu dziesmām un sajūtu cik tā mazā un tobrīd tālā Latvija tomēr mīļa 5 maijs sestdiena Cik kājas salien vienā vannā Sestdiena pārbrauciena diena Sadalāmies pa ekipāžām Ieva Andris un Una ar šoferīti Vinetu un Ilze un Dina ar Edgaru pie stūres Jāpieveic aptuveni 180 km līdz pat vietai kur Vidusjūra un Atlantijas okeāns tiekas līdz Tarifai Par pirmo pieturas punktu izvēlamies Rondu ko par apskates vērtu vietu rekomendē ikviens Spānijas ceļvedis un tur pabijis tūrists Dziļa kanjona malā uzburtā pilsēta tiešām fascinē Neraugoties uz lielajiem tūristu pūļiem ha kas tad mēs paši esam iespaids paliek vislabākais Nemierīgais trijnieks atkal demonstrē savu dīdekļu raksturu un no Rondas aizdodas nepaēduši pusdienas naivi cerot ieturēties kaut kur tālāk pa ceļam Nekā nebija siesta Par nervus kutinošu piedzīvojumu izvēršas iekulšanās pilsētiņā ar nosaukumu Gaucin kurā iebraucam ar vēlmi apskatīt kalna galā esošu cietoksni un iekost Kamēr grozāmies pa kādu skatu laukumu un konstatējam ka līdz drupām vēl pamatīgs gabals kātojams ko tveicē un tukšā dūšā darīt negribas kāds auto ir nostājies mūsējam priekšā tieši tā lai projām mēs netiktu Arī maltītes meklējumi nevainagojas panākumiem Vienīgais Gaucinas pluss ir iepazīšanās ar Andalūzijas apbedījumu kultūru jo ieklimstam kādā kapsētā kur ļaužu mirstīgās atliekas tiek glabātas tādos kā vairākstāvu marmora plauktos Pa to laiku no gūsta ir atbrīvots auto mēģinām trāpīt ārā no pilsētas un iekuļamies vēl vienā ķezā kāda stāvā uzbraucienā noslāpst forda mazais motoriņš It kā jau nekas bet skaidrs ka no tāda stāvuma uzsākt braukšanu ir visai sarežģīts manevrs Jo vairāk tāpēc ka cieši astē mums iesēdies skaļš BMW ar bravūrīgiem ciema varoņiem un pat neliela ripošana atpakaļ var beigties ar pamatīgām nepatikšanām Pēc pailgas un skaļas bļaustīšanās un taurēšanās BMW tomēr atkāpjas varam padot atpakaļ un ar trīcošām rokām un kājām līdzjutēju un bembistu aurošanas pavadīti burtiski izšaujamies laukā no šīs absolūti stulbās vietas BMW savienojumā ar keponiem ir traks numurs arī Spānijā Varu derēt ka tiem džekiem kājās bija treniņbikses ar svītriņu Arvien grūtāk apvaldīt izsalkuma kašķa velniņu Līdz klopei tomēr nenonākam kāda benzīntanka restorāns strādā atbilstoši vidusmēra eiropieša vēlmēm un jau pavisam drīz smaidi sejās kļūst platāki un apmierinātāki līdz pat tam ka esam gatavi mesties pa ceļam esošas pilsētiņas Jimena de la Frontera apskatē Ceļojums pa kluso šauro ieliņu un balto mājiņu pilsētu vainagojas ar uzkāpšanu senā romiešu cietoksnī pilsētiņas augstākajā vietā Drupas kā jau drupas Daudz lielāku prieku rada vienkāršās sadzīves ainiņas Ar bārkšainu sedziņu apsegts motorollers vai pēkšņi no sānielas izdipinošs melnīgsnējs puisis uz dābolaina zirdziņa Tālākais ceļš līdz Tarifai ar Tontona palīdzību tiek veikts rāmi un bez pārsteigumiem Bez problēmām atrodam rindu mājā noīrēto dzīvokli kurā jau rosās mazliet ātrāk atbraukušie ceļojuma biedri Mītnes vieta uz goda trīsstāvu apartamenti ar trim guļamistabām virtuvi dzīvojamo istabu divām vannas istabām un mazu pagalmiņu vakarēšanai un grilēšanas priekiem Baseinā ūdens gan vēl nav ieliets ziema šiem esot Lai ejot uz lielo baseinu okeānu kas silti šalc turpat pāris šķērsielas tālāk Divreiz nav jāsaka žiperīgs izskrējiens uz tuvējo veikalu ledusskapja piepildīšanai un tad prom uz okeānu kuru ne es vienīgā ieraugu pirmo reizi mūžā Valda smaidi un satraukta rosība Andris pamanās arī nopeldēties Turpat liedagā mazliet padziedam uzlecam Tūdaliņ tāgadiņ un līdz ar to atvaļinājums eksplodē teju vai ar spāniskas fiestas jaudu Līdzšinējā rāmi mistēriskā El Chorro noskaņa tiek nomainīta pret sajūtām un notikumiem pilnu jandāliņu nedēļas garumā Vairs nav laika ne dziedāt ne adīt ne lasīt brīžiem pat matus izžāvēt vai kārtīgi izgulēties Šķiet sācies vēl viens citādāks atvaļinājums Lai arī ar kāpšanu lai arī Spānijā tomēr pavisam pavisam savādāks kā pirmajā nedēļā Jau pirmais vakars ieilgst līdz vēlai naktij ar trakulīgām dejām par godu 69 vidusskolas jeb Dinčika Vinčika skolas salidojumam bet nejaušs Andra komentārs ka spāņu vannas esot tik mazas ka tajās atliek vieta vien kāju mazgāšanai izvēršas spontānā eksperimentā cik tad kājas tajā baļļā salien 7 kāju pāri noteikti tas nu ir droši pārbaudīts Secinājumi rodas paši no sevis Tarifā ātrāk par pusnakti aiziet gulēt ir visai neiespējami Jākāpj jāskrien jāpeldas jāmazgā kājas jāiepērkas jābauda jūras veltes un zemenes jārunā ar draugiem jāvēro saulrieti un jāskaita zvaigznes 6 maijs svētdiena Nekas nav drūmu seju vērts Mostamies pavēlu Kamēr pārējie slaistās pa māju ar Dinu un Edgaru izmetam loku pa nepazīstamo pilsētu ar no bērnības ceļojumu grāmatām labi zināmo nosaukumu Tarifa Laukā valda šogad nebaudīts karstums ir diezgan jocīgi sapucēties vasarīgi vieglā paskatā Talsu lieluma pilsētiņas vecais centrs ielipis tieši starp Vidusjūru un Atlantijas okeānu Tiesa ar vienu kāju jūrā ar otru okeānā nostāties te ir neiespējami no pašas spices ūdeņu dziļumā ved mols ar militārā nolūkā slēgtu salu tā galā Andalūziski šaurajās ieliņās vairāk kā iekšzemē manāma arābu ietekme gan austrumnieciskajos veikaliņos gan dažos minaretos Tradicionālo visur esošo standarta apaļvaidžu tūristu vietā dominē enerģiski un sportiski tendēti smaidoši ļaudis kaitotāji un sērfotāji gadās pa kādam hipijam un kopumā pilsētiņa rada bezrūpīga viegluma iespaidu kur viss liecina ka nekas nav uztraukumu un drūmu seju vērts Un kur nu vēl saule un palmas Pēcpusdienā dodamies izlūkot San Bartolo kalnu kur paredzēta tuvākās nedēļas kāpšana Pirmais uzdevums atrast daudzās kartēs pat neiezīmēto Betis ciematiņu kas reiz bijusi militārā zona bet tagad ir piegājienu sākumpunkts Ar mazu kļūmīti tas izdodas Tarifas Kadizas ceļa aptuveni 12ajā kilometrā pa kreisi augšup aizvijas baltiem stabiņiem iemalots pasakaini krāšņi ziedošu pļavu ieskauts līkloču ceļš Savā nodabā klejo skaisti zirdziņi šur tur dienas vada lēnīgi krēmkrāsas govslopu bariņi ko itin nemaz nesatrauc ciematā ieklīdušo kāpēju auto Apkārt skraida draudzīgi šuneļi Nelielais San Bartolo klinšu masīvs dalās divās zonās Tajo Del Buho un Zona De Arriba kas kopā piedāvā ap 200 dažādas sarežģītības un garuma maršrutus Abas zonas ir ar īsiem viegliem piegājieniem abās iespējams atrast visdažādākos maršrutus un kāpšanas vietas variēt attiecība no saules novietojuma un vēja virziena dotajā brīdī Kā saldais ēdiens ir skats uz netālo okeānu Pēc El Chorro klinšu majestātiskā skarbuma šī vieta šķiet kā no pastorālas glezniņas Skaisti kompakti un daudzveidīgi Tiesa San Bartolo var sagādāt vilšanos supergaru sarežģītu un skaļu vārdu maršrutu tīkotājiem tiem īstā vieta ir El Chorro Ieva un Andris paliek kāpt Zona De Arriba mēs dodamies pagozēties netālajā pludmalē Vilinājums ļauties saulei un zilajam okeānam ir nepārvarams Balti smilšainais liedags sagaida ar pavisam vasarīgām sajūtām ūdens ir tik silts kā mums pašā jūlija viducī Arī ļaužu pūļi šajā vietējoprāt nesezonā vēl nav kļuvuši uzmācīgi lieli Vēlāk pievakarē lai atpirktos no noslaistītas dienas rezultātā trakojošās sirdsapziņas saņemamies krosiņam Mazliet pārrēķināmies ir pamatīgs karstums kājas smiltīs buksē savukārt cietākā seguma takas ir pilnas ar ļaudīm Sanāk tāds samocīts treniņš toties izcilpojām pa tiltiņu starp jūru un okeānu Varētu pat teikt tepat līdz Āfrikai un atpakaļ Vakarā atkal saulriets pie okeāna Ar klusu bijību sagaidām mirkli kad saule burtiski acu priekšā iekrīt milzīgajā ūdens klajumā Pasakains dienas noslēgums 7 maijs pirmdiena Lai dzīvo jūras veltes Jauno nedēļu uzsākam Zona de Arriba klintīs Dodamies turp pilnā sastāvā un pēc mazpadsmit minūšu viegla piegājiena kāpjam nelielajā un skaistajā La Habitacion Istaba sektorā To veido divas viena otrai pretī izvietojušās sieniņas Pared de Sol ar vieglu IV V maršrutu virkni un Pared de Dandy ar 6a 8a Saule karsē ar svelošu jaudu tobrīd vēl ar prieku ķeram sen nebaudīto siltumu Kā saldais ēdiens izkāptajiem maršrutiem ir no augšas redzamais skats uz rāmi zilo okeānu Kāpjam gandrīz visu dienu arī man izdodas izmocīt savu pirmo 6a šajā atvaļinājumā ar skaisto nosaukumu Reina de la noche Nakts karaliene Ar augšējo drošināšanu un noraušanos gan bet ambīcijas uz ko varenāku šajās brīvdienās tā arī īsti neesmu spējusi sevī atrast ir labi tāpat Jautrs ir brīdis kad sparīgi ņemoties pa klintīm kaut kur lejā dzirdu Unas priekšlasījumus par kvarku teorijām un aizrautīgas sarunas par meteoru ietekmi uz dinozauru izmiršanu Pakāpjam arī El Cancho sieniņā kas raksturojas ar to ka aizķeres te ir gana daudz toties tās ir otrādi apgrieztas un neierasti tveramas no apakšpuses Priecē fakts ka esam gandrīz vienīgie kāpēji un maršruti nav jādala ar svešajiem varam omulīgi ņemties savā nodabā Mājupceļā no klintīm izķemmējam divus no pilsētas pārtikas supermārketiem atšķirībā no El Chorro te tie tiešām ir Auto bagāžnieks tiek līdz malām piekrauts ar visām gaumēm piemērotiem pārtikas kalniem visa tā starpā labākais guvums ir pamatīgas jūras velšu grēdas Vēl tikai kolektīva pelde un tad jau vakariņu laiks Aizdomīgi zaļpelēkie langusti bālie kalmāru gredzeni un melnos gliemežvākos paslēptās mīdijas Unas un Vinetas virsvadībā pārtop pasakaini gardā maltītē Saēdamies līdz ūkai Desertā seko saulriets pie okeāna pēc tam arī īsts saldais burvīgs sarkanvīns un zemenes Gastronomiskās baudas sit augstu vilni līdz vakars atkal ir aizgājis dziļā pusnaktī 8 maijs otrdiena Gibraltāra labirintos Rīts sākas ar pamatīgu sagurumu jūtos kā zem ceļaruļļa pakļuvusi Nolemju ņemt brīvdienu jo vairāk ka kāpiens paredzēts paīss Pēcpusdienā ieplānots Gibraltārs Andris Ieva Vineta un Edgars aizšauj uz to pašu La Habitacion bet mēs ar Dinu un Unu pēc rāmas paslaistīšanās dodamies pilsētās tūrē ar dāvanu iepirkšanu mājās palikušajiem Pusdienām atkal savīkšājam zivtiņu šoreiz pangasiju burkānos un krējumā Ņamm Pabarojam kāpējus un draudzīgā pulkā laižam uz netālo Gibraltāru Tur nedrīkst neieķeksēties pat par spīti pabijušo brīdinājumiem ka šajā pasaules nostūrī īsti nav ko redzēt Bez problēmām šķērsojam robežu pārbraucam pāri slavenajam lidostas skrejceļam un ienirstam dīvainajā Britu zemes pleķītī kas ieķēries pašā Andalūzijas astē Vizīti sākam ar Punta Europa apskati tā ir vieta kur Āfrika visvairāk pietuvojas Eiropai Kā sena leģenda vēsta abus reiz savienotos kontinentus te sadalījis Hērakls Kamēr grozāmies un bildējamies nevar nemanīt kādu vietējo ļaužu vaļasprieku proti milzīgā ātrumā skaļai mūzikai dārdot atjoņot līdz stāvlaukumam riepām kaucot apgriezties un tikpat ātri aizjoņot Tālākais ceļš iezīmējas ar mēģinājumu uzrullēt pēc iespējas augstāk Upper Rock jeb kalnā kas slejas pār Gibraltāru Pēc neilgas līkumošanas atduramies pret vārtiem un informāciju ka nekāda ekskursija mums vairs nespīd esam pārāk vēlu Bet tā kā apgriezties ir gandrīz neiespējami un vārti ir vaļā ļaujamies kārdinājumam pabraukt mazliet tālāk līdz P laukumiņš pie Hērakla pīlāriem ir kā radīts mašīnas novietošanai Otrs auto atrod vietiņu vārtu viņā pusē topoša cietuma būvlaukumā Ja jau tik tālu esam jāiet mazliet pastaigāt kas zina varbūt arī mērkaķus ieraugām Es gan mazliet protestēju jo īsti nepatīk tā iebraukšana zem plakāta kas vēlāk izrādīsies sava veida lielā loze Pērtiķi tiešām nav ilgi jāmeklē un vēl viens Gibraltāra ķeksītis ir pielikts Nesteidzīgi pavērojam saulrietu un tad tik sākas vakara jautrākā daļa Lielie vārti ir aizvērti viens auto ir tiem vienā pusē kalna teritorijā otrs ārpus tās Lai tiktu līdz ārpusē esošajai mašīnai jākāpj pāri žogam vai jācilpo kājām lejup teju vai apkārt visam kalnam Savukārt otrs auto var tikai cerēt ka pāri kalnam augšup vedošais ceļš ved arī lejā un varbūt pat ir bez vārtiem un iespējams tas ir labākais veids kā līdz transportam nogādāt pirmā auto pasažierus Visi septiņi salecam vienā mašīnītē un mēģinām tikt lejā Uff viss veiksmīgi pa šaurajām ieliņām ieripinām kādā dzīvojamo namu kvartālā un tad jau esam vecpilsētas izcili šaurajās un slīpajās ielās Smiekli par radušos situāciju nenāk vienīgi Edgaram kuram dārgā krava sveika un vesela jānogādā līdz sakarīgam finiša punktam Pa vidu visam savus norādījumus izmisīgi bārsta Tontons kuram dots rīkojums aiznavigēt mūs līdz Gibraltāra centram Tur ar Dinu izlecam no auto un kājām čāpojam līdz robežai kamēr pārējie dodas otra fordiņa meklējumos Paspējam izcilpot cauri pabiem un angliskiem uzrakstiem piebērtai centrālajai ielai jau radušos Spānijas sajūtu nomainot pret ko pārsteidzoši citādu Seko vētraina atkalredzēšanās ar draugiem un tad jau mēģinām tikt atpakaļ Andalūzijā Robežsargs pārsteigts šķirsta mūsu pases un ieraugot manas Baltkrievijas un Ukrainas vīzas drošības pēc pārjautā vai mēs esot ES valsts Lietuvu viņš zinot bet Latviju gan nē Sen nepiedzīvota situācija Vakars atkal izvēršas garš un iestiepjas pēc pusnakts Nav laika gulēt nav 9 maijs trešdiena Uz akmens mēles Šodien iemēģinām Tajo del Buho zonu Visai savdabīga vieta pāri San Bartolo kalnam Betis ciemata virzienā noslīgusi milzīga akmens mēle kuras vienā malā kas pakāpeniski kļūst arvien biezāka rindojas gandrīz 30 dažādu garumu un grūtību maršruti Savukārt uz mēles virsmas omulīgi vazājas rāmas gotiņas tā kā uzkāpjot līdz klinšu maršruta augšai var sanākt sastapties ar kādu ragainu un pārsteigtu skatienu Kopumā izkāpjam vairāk kā 10 ne pārāk garus maršrutus gan ar augšējo gan apakšējo drošināšanu no IV līdz 6a Andrim Dažus no tiem pat vairākkārt izbaudot dažādas kustības un variantus Ko vērti ir arī maršrutu nosaukumi Brīvību Andalūzijai piemēram Vai Marihuāna Pastāvīgā šīs sienas dekorācija ir skats uz okeānu un vēsā koku paēna kas gādīgi glābj no nu jau mazliet apnikušā karstuma Kā mazi dadzīši mums pielīp draudzīgs dažāda kalibra suņu bariņš tie uzticami sargā gan mūs gan inventāru kāda kucēna ņemšanās kļūst pat mazliet traucējoša Aizķeres te ir asākas kā līdz šim pirksti ir kā ar smilšpapīru noberzti un vēlu naktī to galos sajūtu tās dīvaini pulsējošās sāpes kas liecina tikai par to ka laikam ir pakāpts tā kārtīgi Beidzot ir jūtams arī izslavētais Tarifas vējš mēs gan to izbaudām visai nedaudz bet pludmalē palikušās Una un Vineta stāsta ka smiltis dzenātas ar tādu jaudu ka sauļošanas kļuvusi neiespējama Karstais pūtējs beidzot sagādā prieku kaitotājiem un sērfotājiem kuriem visu nedēļu nācās sēdēt dīkā visa piekraste ir kā nosēta ar krāsainām buriņām un pūķiem izņemot pilsētas teritoriju kur tas nav atļauts Vakarā pēc tradicionālās peldes izmantojam miniatūrajā pagalmiņā atrasto grilu un tiekam pie pasakaini gardām ceptām doradām Paldies Unai un Edgaram zivtiņas bija lieliskas 10 maijs ceturtdiena Policija Eirovīzija un Flamenko Ceļamies salīdzinoši agri kamēr saule vēl nav sākusi karsēt pār mēru Dunduriņš un Tusiņš aizšauj apraudzīt kas jauns Marokā bet mēs taisāmies uz klintīm Plānos viegla pakāpšana Zona de Arriba El Cancho un Los Cernicalos sektoros Andris un Ieva aizbrauc pirmie kad turp nokļūstam mēs un izcīnāmies ar stāvu un krūmainu piegājienu kāpšana iet vaļā pilnā sparā Maršruti te ir gari no vienas vietas nosēti sīkām radžainām aizķerītēm Atkal kaut kas jauns un savādāks Apņēmīgi sāku kāpt iet pat diezgan labi līdz nez kāpēc lieku lietā savu sasodīto iztēli un ieraugu sevi noraujamies nošļūcam pār asajām radzēm un iependelējamies blakus esošajā plaisā Tajā brīdī sastingstu kā pielīmēta Šoreiz saķeru to neforšo adrenalīnu nevis to kas ceļ spārnos bet to kas liek ceļgaliem ļodzīties un elpai kļūt saraustītai Kaut kā baigi negribas vairs nedz kāpt nedz par katru cenu pārvarēt sevi Šļūcu lejā un pēc ilgiem laikiem atkal solos izpārdot inventāru par prieku līdzcilvēkiem sak vakarā varēšot pa lēto iepirkt viskautko derīgu Pārējiem iet labāk bet ari Dina un Edgars pēc pāris maršrutu izkāpšanas nolemj pievērsties trekingam vismaz tajā dienā Pametam mūsu azartiskākos kāpējus uz kāda El Cancho maršruta un ejam izpētes pastaigā pa Tajo del Buho mēli Akmeņainā virsma aizstiepjas tālu augšup un ir diezgan lēzena Ganāmies kopā ar govīm kaut kur pa labi augšup uz mēli kārpās radniecīgie klinšu kāpēji skats uz ciematu un okeānu kļūst arvien burvīgāks Piesēžu papriecāties par apkārtējo jaukumu kamēr Dina un Edgars aizcilpo izlūkot vai iespējams sasniegt kalna kori Bez papildus drošināšanas neesot viss Ar šo skaisto pastaigu diena atkal sāk pieņemt sakarīgus apveidus un savu rīta nekāpšanu vairs nemaz nepārdzīvoju Mazliet sakarsuši atgriežamies Tarifā drusku pat tā kā bail par karstuma dūrienu bet pēc remdenas dušas un vēsa alus malka atkal jau esam gatavi doties pievakares saulē Plāns mazliet pagulēt pludmalē lai aizsauļotu klintīs iegūto raibo iedegumu Gozējamies īstu kurortņiku paskatā līdz uzrodas Andris ar paziņojumu ka Punta Paloma pludmalē oficiālā stāvvietā uzlauzts viņu auto un nu jādodas uz policiju No inventāra gan nekas neesot paņemts bet pazudis Andra telefons ko tobrīd viņš vēl domājas atstājis uz klintīm Nepatīkams un negaidīts pavērsiens Par iepazīšanos ar Spānijas policiju neko daudz nepastāstīšu no Ievas saprotu vien to ka saskarsme bijusi visai sakarīga un minēto notikumu kārtības sargi uztvēruši kā ikdienišķu parādību Tiek sastādīts protokols īres kantora vajadzībām sazvanīts mājas pārvaldnieks Andreass ar lūgumu izdomāt kur noparkot uzlauzto auto Uz ielas tāpat vien atstāt negribas Tā kā Tarifā publiskās maksas stāvvietas ir problēma risinājums tiek rasts piebraucot Fordiņa uzlauzto durvju pusi uz ietves tuvu tuvu pagalma mūriem Varam vien iedomāties ko par mums padomāja nejaušie

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1099 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    pažonglēts Pārbaudīts praksē Sakravājuši mantas tām pievienojot arī nelielu citrusu rezervīti dodamies ceļā Vēl tālāk uz dienvidiem Pie Valensijas griežamies projām no piekrastes un dodamies rietumu virzienā Mūsu mērķis ir Čulija šīs vietas oriģinālais nosaukums ir Chulilla Ar acīm meklējam tālumā esošajos pakalnos klintis bet nekā Nogriežamies mazākā ceļā bezgalīgos olīvu un apelsīnu koku laukos Visapkārt knapi pakalni un koku rindas koku rindas Pēkšņi ceļš strauji aiziet lejup un aizlīkumo aizvien dziļāk starp pakalnu nogāzēm kas paliek aizvien stāvākas Jau pirmās klintis kuras pamanām uzrunā Esam gatavi kāpt jau tajās Bet skats kas paveras aiz ceļa līkuma pārspēj jebkuras līdzšinējās cerības ieleja sašaurinās un ceļš iegriežas kanjonā kura sienas jau no attāluma spēj pārliecināt jebkuru kāpt gribošu un citrusu vitaminizētu organismu Čulija ir pilsētiņa ar nomanāmi vēsturisku izcelsmi kuras pirmsākumi meklējami krietnā pagātnē Pāri pilsētiņas māju pudurim kas izvietojies uz kalna nogāzes vairākos līmeņos slejas viduslaiku nocietinājumu mūri Pati daba izveidojusi neieņemamu cietoksni vienā no kanjona klinšu izvirzījumiem un cilvēki tikai mazliet to papildinājuši tādējādi radot patvērumu kurš svešiniekam ar ļauniem nodomiem diez vai būtu aizsniedzams Pati pilsētiņa ir klasiskā viduslaiku stilā baltas dažādu formu mājas ar krāšņām dekoratīvām detaļām šauras ieliņas centrālais laukums ar ūdens sūkni skaista baznīca Pilsētiņas nomalēs uz nogāzēm aug milzu agaves un kaktusi mazos piemājas dārziņos olīvu apelsīnu un citronu koki Izbraukuši cauri pilsētiņai atstājam mašīnu nelielā stāvvietā un dodamies uz turpat blakus esošajām klintīm zem pilsētiņas Jau pirmajos izietajos maršrutos ir pa rozīnītei kāda dubļaina kabatiņa kurā iegrābties ar pirkstiem kāda nogludināta kāpēju pieskārienu nopulēta aizķere Latvijas kāpšanas vietām neraksturīgs aizķeru komplekts kas prasa radošu pieeju lai paliktu kontaktā ar klinti Saulriets pienāk nemanot Krēslojot ķeramies pie otršķirīgā jautājuma nakšņošanas vietas meklējumiem Tieši virs pilsētiņas atrodas refudžio bet tā durvis ir slēgtas un uz klauvējieniem neviens neatbild lai arī gaisma iekšā ieslēgta Šis ir labs attaisnojums tam ka arī šonakt nakšņosim teltī Pavisam netālu atrodam nelielu sānu celiņu kas beidzas dažus metrus no kanjona kraujas Pustumsā īsti nevar nomanīt tā dziļumu bet noteikti 70 80 metri būs Ceļam teltis zem sena un resna olīvu koka zem kura kuplajiem zariem izlīdzināts gluds laukums Sāk nedaudz smidzināt lietus bet tas vairs mums netraucē Rīts atnāk kopā ar sauli No mūsu nakšņošanas vietas paveras brīnišķīgs skats uz Čulijas kanjonu bodamies gar tā augšējo malu nelielā pastaigā Vienu posmu šī kanjona mala ir gandrīz vai horizontāla klints josla kas kā dabīgs monolīta seguma ceļš iet blakus kraujai Vēl tālāk pa stāvu taku iespējams noiet līdz kanjonu veidojušās upes sazarojumam kurā ir pāris nelieli ūdenskritumi Ātras brokastis un jau laižam lejup cauri pilsētiņai meklējot ceļa pagriezienu kas mūs var ievest pašā kanjonā jo no augšas nomanījām nelielu zemes ceļu kas vijas pa kanjona gultni blakus Čulijas upei Vienubrīd ceļš kļūst ļoti stāvs asiem pagriezieniem un sākam apsvērt atpakaļ uzbraukt diez vai iespējas bet BMW X3 Jurģa vadībā turas ceļa robežās lieliski Ceļa sašaurinājums dažas dubļainas peļķes no klintīm novēlies akmens kas jānoveļ no ceļa Ielejas gultnē zaļo lekna apelsīnu koku birzs Pārbraucam pāri upei ar akmeņainu gultni un nonākam

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1073 (2016-02-13)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-12-16