archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » A » ADVENTURERACE.LV

Total: 1183

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • adventurerace.lv
    garo braucienu tad jābrauc ar vilcienu Bet kurš gan Dublinā un vēl svētdienā kaut kur vēlas braukt tik agri no rīta Pirmais vilciens dodas ceļā tikai 9 06 tad nu gaidu to Jābrauc kā zaķim jo biļešu pārdevējs vēl laikam saldi guļ un tā jau nebūtu Īrija ja arī visi biļešu automāti nebūtu cītīgi aizslēgti kārtībai jābūt Ceļa sākums samērā industrializēts viņi cenšas saglābt stāvkrastu no nogruvumiem Tāds ir skats pārgājiena sākumā Tas kumpucis zemes fonā ir Brejas galva Bray Head Izkāpjot Greistounā mazliet pamaldos pa šo miestiņu bet visi vietēji ir ļoti izpalīdzīgi un takas sākums tiek atrasts Tikai tas neizskatās pēc tā ko biju gaidījusi jūtos kā smagās tehnikas izstādē Izrādās tiek veikti ļoti aktīvi darbi lai nostiprinātu stāvkrastu un neļautu cilvēkiem vazāties kur vien ienāk prātā Lielākā daļa takas ir tā vai citādi iežogota Satieku vismaz 10 cilvēkus kuri izgājuši rīta pastaigā ar saviem suņiem suņi ir ļoti apmierināti ar šo pasākumu smaida aktīvi ošņājas un kakā uz takas Šie dzeltenie ļoti ļoti skaisti smaržo var paēst no tās smaržas vien Pats pārgājiens ir vienkāršs pat pārāk vienīgā vieta kur var kaut nedaudz aizelsties ir kāpšana Brejas galvā Bray Head pa ceļam baudu skaistos skatus ar jūru stāvkrastu dzeltenajiem brīnumaini medaini smaržojošajiem krūmiem un zilajām debesīm No lietus nav ne vēsts Galvā nepārtraukti skan Wings dziesmele Silly love song un esmu apmierināta ar to ka jūrmalas vējš svilpo gar ausīm Ho ieraugu klinšu sienu vai tikai šī nebūs īstā vieta kur mācīties klinšu drošināšanas ielikņus un frendus likt un ņemt ārā arī ir pierādījies ka ne vienmēr lomatj ne stroitj arī izņemt ir jāmāk Te taču var arī bolderēt bet sperot pirmo soli klints virzienā jūtu ka manas bikses var neizturēt aktīvos visādu veidu un kalibru asiem dzelkšņiem rotāto augu glāstus Mana vēlme bolderēt tiek nobremzēta pagaidām

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1301 (2016-02-13)
    Open archived version from archive


  • adventurerace.lv
    kārtās 2009 gada oktobrī novembrī un decembrī Patiesi skarbs izaicinājums sintēzē ar mazskartu dabas vidi VX Leģenda Pro 2008 Piedzīvojumu velorallijs Piecus gadus pēc piedzīvojumu veloralija VX Leģenda 2003 tiekamies Cēsīs atkal Strauji nobraucieni pa Gaujas Nacionālā parka takām Cēsu pusē mazo upju šķērsošana pa sakritušiem sarmas klātiem kokiem kāpiens pa virvēm līdz priežu galotnēm Tradīcijas Klasika Rīga CHALLENGE 2008 15 17 augusts Rīga CHALLENGE 2008 Vai esi gatavs pieņemt Rīgas pilsētas Izaicinājumu Nu jau divus gadus šīs ir lielākās piedzīvojumu sacīkstes Latvijā Un ne tikai Arī izaicinošākās un daudzveidīgākas Vai Tava komanda piedalīsies Rīga CHALLENGE 2007 17 19 augusts Rīga CHALLENGE 2007 Sacensības kurās uzvaru gūst visi Vai Tu un tava komanda piedalījās 2007 gada vērienīgākajos piedzīvojumu meklējumos Rīgā un visā Latvijā Tie bija īsti dēkaiņu Dziesmu svētki Rīgas IZAICINĀJUMS 18 20 08 2006 Viennozīmīgi Rīga CHALLENGE 2006 bija šī gada lielākais notikums Latvijas piedzīvojumu sportā Pirmo reizi piedzīvojumu sacīkšu starts notika Vecrīgā Rātslaukumā Rīgas pilsētas svētku ietvaros Trīs dalībnieku klases klasiskās sacīkšu disciplīnas jauni pārsteigumi Pilsētas Izaicinājums VX Ziema Pro 2006 kārtējais izaicinājums Piedzīvojumu skrējiens skarbā nezināmajā tā var raksturot kārtējās piedzīvojumu sacīkstes VX Ziema Pro 2006 kas notika 2006 gada 17 18 februārī Šeit pieejama visa info

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?CatID=2 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    uz augšu pa iekšēju stūri līdz nākošajām karnīzēm Otrās dienas pusdienlaiks Piektā virve Šķiet trīs metru lidojums kā rezultātā divi kreisās rokas pirksti kļūst asiņaini sāpīgi pieliek tādu kā punktu mūsu divu dienu pūlēm kāpt pa Muir Wall maršrutu El Capitan kilometru augstajā granīta sienā Otrās dienas pēcpusdienā esam kādus simts četrdesmit metrus virs zemes milzīgu gludu klints plākšņu ielenkumā un mērķis sienas augšējā mala šķiet nesasniedzams Esam izgājuši piecas virves no trīsdesmit trijām maršruta aprakstā minētajām Izlidoja viens ieliktnis ķīlis nolidoju metrus četrus izrāvu pamatīgus robus diviem pirkstiem asinis pirmajā mirklī tek aumaļām Jā nav grūti izrēķināt cik dienas vēl nepieciešamas lai uzkāptu pa šo maršrutu Septiņas astoņas ja laiks pieturas labs un negadās kāda ķibele vai aizķeršanās Bet mūsu rīcībā kopā ir tikai desmit Tas nozīmē ka varam arī neuzkāpt nekur ja laiks samaitājas vai arī nonākam kādās citās problēmās Tik ilgi šeit šoreiz diemžēl nevaram karāties vārda tiešākajā nozīmē Jāatkāpjas jo esam pārāk vāji fiziski tehniski taktiski un morāli El Capitan Muir Wall VI 5 10 A3 tas nozīmē grūti pieejams daudzdienu maršruts sarežģīti kāpjamas klintis lielākoties uz mākslīgajiem atbalsta punktiem kuru ierīkošana ir apgrūtināta un nedroša Svelmainais karstums mijas ar vētrainām brāzmām un negaisiem jākarājas uz sienas daudzas dienas jānakšņo piekaramajās platformās Šajā maršrutā nav gandrīz neviena metra viegli kāpjamu klinšu par to varējām pārliecināties jau pašā sākumā pie zemes pēc skata viegls kamīns nedaudz ieslīpa uz āru vērsta plata plaisa klintī izvērsās par visai smagu pārbaudījumu uz vairākām stundām Un tā stunda pēc stundas paiet piemeklējot plaisas izmēram atbilstošu drošināšanas ekipējumu tiek likts lietā viss gan lielākā izmēra frendi Black Diamond Camalot Nr 4 gan mikroielikņi DMM Wallnut 00 gan debesu āķi Vienīgi no klinšu āķu dauzīšanas atturamies tas ir principiāls kāpēju ētikas jautājums Trešās dienas priekšpusdiena paiet nolaižot augšup uzvilkto ekipējumu un atkāpjoties Tāda nu ir tā spēle Acīmredzot šoreiz siena ir spēcīgāka Sēžam zem sienas vārām kafiju un mierinām sevi ar domu ka ne mēs pirmie ne arī pēdējie Divi amerikāņi kas sāka šo pašu maršrutu vienu dienu pēc mums arī ir uz zemes izgājuši divas virves 90 m un sapratuši ka tomēr nevarēšot Pārspēlējām mūsu plānus uz vieglāku variantu Half Dome Regular Northwest Face VI 5 9 A2 Vakarā savā apmešanās vietā Camp 4 kempingā kurā dzīvo kāpēji no visas pasaules gatavojamies nākošajam izgājienam Ejam uz pilnīgu minimumu pārtikā divi PowerBar 65 g saldu draņķu maisījums un gabaliņš maizes ar sieru uz cilvēku dienā ūdens 2 litri dienā minimums skaitās 2 5 litri guļammaiss un Gore tex jaka kāpšanas ekipējuma minimums Piedzīvojumi sākas jau piegājienā Sakarā ar to ka sienas pamatne nav plašu tūristu masu apmeklējuma objekts taka uz šo vietu nav iestaigāta Vietām nākas izmantot izžuvušu upīšu akmeņainās gultnes vietām lauzties cauri krūmu biežņām vietām kāpt pa drūpošām ar sūnām un zāli apaugušām klintiņām Jo tuvāk esam sienai jo vairāk izprotam lietas nopietnību Pārņem šaubas pārdomas un tā kā nedaudz bail Mūsu izvēlētais ceļš gan ir pa vienu no sienas malām un pirmajā pusē nav tik vertikāls bet augšpuse kas redzama

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=163 (2016-02-13)
    Open archived version from archive


  • adventurerace.lv
    uz Kanādu bet ka tas tāds tāls sapnis Tobrīd es vēl nezināju ka šis sapnis piepildīsies ātrāk nekā es jebkad uzdrīkstētos cerēt IV Treniņi un gatavošanās Tā kā neviens no mums nav ne esošais ne bijušais sportists līdz maratonam palikušie trīs mēneši bija teju vai kritiski par maz lai kaut nedaudz uzlabotu fizisko formu Trenējāmies gan kopā gan atsevišķi Darba dienās treniņi notika katram atsevišķi cenšoties uzlabot vispārējo fizisko sagatavotību ik vakara skrējieni dažādu smagumu pārvietošana pa māju presīte istabas vidū sporta zāle baseina apmeklējumi no rītiem Katras nedēļas nogalē devāmies uz upi ar jauno laivu lai pieradinātu sevi sēdēt neskaitāmas stundas jo ķermenim jāpierod pie ilgstošas sēdēšanas vairāk nekā pie airēšanas Sestdienās parasti nobraucām 70 90 km svētdienās 20 40 km Visa dzīve un domas tika veltītas tikai vienam mērķim Jukonas maratonam Lai pārbaudītu vai treniņi dod rezultātus pa to laiku izdevās piedalīties arī divos maratonos Vehandu maratonā Igaunijā 93 km un Rīgas airēšanas maratonā 60 km Laivas kurai tiek dots vārds Melnā Berta vieglums un uzrādītie rezultāti mūs iedvesmoja bet komandas saliedētība deva pārliecību ka Lielais Mauciens mums izdosies Paralēli treniņiem plānojām un iepirkām nepieciešamo ekipējumu jo saskaņā ar maratona nolikumu līdzi bija jābūt ne tikai rezerves airim un glābšanas vestēm bet piemēram arī katlam deglim brīvi stāvošai teltij guļammaisiem ar komforta temperatūru 5 grādi pēc Celsija glābšanas striķim burkānam velkamajam striķim signālraķetēm ūdensdrošiem sērkociņiem kaudzei dažādu medikamentu lukturim divām kārtām rezerves vilnas vai flīsa drēbju katram oranžam atkritumu maisam Obligātajam inventāram būtu jānodrošina mūsu izdzīvošana Kanādas apstākļos ja notiktu kāda nelaime Jukonas teritoriju lielākoties apdzīvo aļņi lāči un citi meža zvēri piekļūšanas ceļi ir tikai dažās vietās tādēļ sliktākajā gadījumā mūs varētu izglābt pat pēc pāris dienām Tā skaidroja organizatori Nezinādami cik nopietni tiks vērtēts inventārs pret tā sagādāšanu attiecāmies ar vislielāko nopietnību Protams ka esošie guļammaisi nederēja nevienam no mums arī telts bija vajadzīga cita Papildus tam bija jāpērk rezerves drēbju kārtas un mūsu garderobes tika papildinātas ar ievērojamu skaitu flīsa izstrādājumu Atsevišķas lietas kā piemēram signālraķetes aptieciņa un atkritumu maiss bija jāpērk Kanādā Pašu galveno lidmašīnas biļešu pirkšanu atlikām teju uz pēdējo brīdi gaidīdami kad tās paliks lētākas Kā jau iepriekš minējām nolemts bija lidot ar aviokompāniju Condor no Frankfurtes uz Vaithorsu Galvenokārt tāpēc ka Condor pārvadā laivas tikai par 50 eiro turp un atpakaļ Mūsu vienīgā rūpe būtu aizvest laivas uz Frankfurti ar auto Lai arī nedaudz bet tomēr cena kļuva tīkamāka un maija sākumā pirmā biļeti nopirka Ilze Un ar to arī sākās mūsu asās pirmsmaratona izjūtas Pēc biļetes pirkuma apstiprinājuma saņemšanas e pastā atklājās ka lidojot atpakaļ lidmašīnai uz divām stundām paredzēta nosēšanās Fairbanksā Fairbanks Aļaskā kas savukārt nozīmē ka šo divu stundu dēļ mums būs nepieciešama ASV vīza Fakts ka lidojums ir caur Aļasku nāca kā pārsteigums jo mazā podziņa mājas lapas stūrītī flight details kur tas bija uzzināms paslīdēja garām nepamanīta Tātad gribot negribot mums vajadzēs ASV vīzu Pirmajā brīdī gan likās neticami vai tiešām lidojot tranzītā mums nepieciešamas vīzas tomēr nākošajā dienā zvans uz vēstniecību mūsu bažas apstiprināja vīzas tomēr vajadzēs Pārējo biļešu pirkšana nekavējoties tika apturēta līdz brīdim kamēr kļūst skaidrs vai mēs dabūsim vīzas Galvā pavīdēja dramatiski notikumu pavērsieni Kas notiks ja vīzu nedabūsim Tas nozīmē ka turp aizlidot varam bet atpakaļ tikšanai būs jāmeklē cits risinājums Ja vēl nebūtu laivu tad situācija nebūtu tik dramatiska bet tā kā mums ir laivas tad transportēšanās iespējas ir ierobežotas Viens gan ir skaidrs vīzas dabūt jāmēģina un tas mums arī izdevās Viss būtu pārāk vienkārši ja biļešu iegāde tā arī beigtos Ar laivas biļetes pirkumu sākās joki Pēc laivas rezervējuma pieteikuma nosūtīšanas saņēmām Condor atbildi Diemžēl mēs nevaram vest jūsu 6 30 m garo kajaku mūsu pieļaujamais garums ir 6 10 m Panika Atliek tikai divi varianti zāģēt laivai purngalu nost un Vaithorsā lipināt klāt ar mcgaivereni vai arī zāģēt nost astes galu un Vaithorsā to pašu TOMĒR Pirms tam bijām rakstījuši Condor mēģinot izdibināt kā mums ir jāiepako laiva un norādījuši arī laivas izmērus Uz jautājumu saņēmām atbildi ka varam arī nepakot bet par laivas izmēriem neviens neko neiebilda Pēc tam kad pārbaudījām arī Condor mājas lapā pieejamos lidojumu un speciālās bagāžas pārvadāšanas noteikumus un arī tur par garuma ierobežojumu neko neatradām Ilzē pamodās profesionālais kretīniņš un viņa noteica ka Condor tas tik vienkārši neies cauri Pēc dažiem e pastiem kuros tika izskaidrota situācija atnāca atbilde ka ņemot vērā un izņēmuma kārtā mums tomēr būs iespēju nogādāt laivu Kanādā Gaviles Tādā veidā stresojot un trenējoties neveiksmīgi izpeldinot un nobeidzot GPS jūrā saaukstējoties aukstajos ūdeņos un piedzīvojot citas sīkas nebūšanas prom braukšanas brīdis bija klāt Izlēmām doties ceļā uz Frankfurti pirmdienas 16 jūnija vakarā Sestdien vēl devāmies nopirkt enerģijas batoniņus jeb poverbārus un kaudzi bateriju GPSam Parasti ir tā skaiti kā gribi vienmēr kaut kas pietrūkst Gan batoniņus gan baterijas mēs saskaitījām tā ka pēc maratona tās palika pāri vēl vismaz vienam maratonam V Rīga Frankfurte Vaithorsa 16 jūnija vakarā sākās ilgi gaidītais ceļš uz Jukonu jeb izbraukšana no Latvijas uz Frankfurti Ap astoņiem vakarā devāmies pēc Jevgēnija uz Bolderāju uzsējām laivas uz jumta un ap pusvieniem naktī izbraucām no Rīgas Pa ceļam vēl Jelgavā bija jāsavāc Jurijs Ar to brīdi ceļš sākās pa īstam Tikai tad ka bijām vairāku stundu attālumā no Latvijas Jevgēnijs atcerējās ka jaunā viņam dāvinātā glābšanas veste ir palikusi karājamies garāžā Frankfurtē ieradāmies kā bijām plānojuši 18 Jūnijā iepriekšējās dienas vakarā pirms izlidošanas Tajā pašā vakarā reģistrējāmies lidojumam un nevarējām vien nobrīnīties cik veikli tas sanāca jo pirmo reizi kā bagāža mums līdzi bija divas laivas Laivas pazuda lidostas dzīlēs un mēs sapratām ka vai mēs viņas vēl redzēsim taps zināms tikai Vaithorsā Nakti pārlaidām autobāņa stāvvietā netālu no lidostas kur nemitīgi pāri laidās lidmašīnas radot iespaidu ka guļam uz skrejceļa Otrā rītā atstājuši auto lidostas stāvvietā devāmies uz lidostu Gaidot lidmašīnu uzgaidāmajā telpā turpat blakus noklausījāmies divu vīru sarunu kurā tika pieminēts arī Jukonas maratons Precīzi 11 25 kā pēc grafika lidmašīna pacēlās gaisā un mēs devāmies uz Vaithorsu Vaithorsa ir Jukonas teritorijas galvaspilsēta kurā dzīvo aptuveni 24 000 iedzīvotāji visā Jukonas teritorijā kas ir septiņas reizes lielāka nekā Latvija ap 31 500 iedzīvotājiem Nolaižoties Vaithorsas starptautiskajā lidostā kura pēc tās lieluma vairāk atgādināja Rīgas autoostas ēku devāmies pa šauru gaiteni uz pasu pārbaudi pie viena pa logu vērojot kā no mūsu lidmašīnas tiek vesta prom bagāža Gaidām laivas bet tās kā nav tā nav Pielīpam logam redzot kā pie lidmašīnas deguna piebrauc paceļamais kravas traps atveras bagāžas nodalījums un no tā parādās pirmās laivas deguns Seko mūsu sajūsmas saucieni un apkārtējie sāk prašņāt vai tās mūsu un no kurienes mēs un vai mēs brauksim pa upi Īsumā paskaidrojam ka esam no Latvijas un dodamies uz Jukonas maratonu Seko atzinības vārdi un laba vēlējumi Good Luck novēl arī muitas tante Vēl būdami Latvijā bijām sarunājuši ka mēs pārējie dalībnieki un atbalsta grupa dzīvosim pie Detlefa Vaithorsā dzīvojoša vācieša un īrēsim viņa mājas pirmo stāvu Detlefs palīdzēja noorganizēt ka Vaithorsas lidostā mūs sagaida gara auguma japānis Atsushi kas mūs un mūsu laivas aizgādās līdz mājām Atsushi ir precīzs patiešām gara auguma sagaida mūs ar platu smaidu un uz kartona kastes vāka uzrakstītiem mūsu vārdiem Tā kā muitas vīrs mums likta izpakot rūpīgi iepakoto Melno Bertu Atsushi pirmais novērtē to un izsaka savu apbrīnu nosakot ka esot ļoti laba un dārga laiva Sakrāmējuši savas mantas zilajā aprūsējušajā brīnumā dodamies uz mūsu pagaidu mājām VI Pēdējās dienas pirms starta Turpmākās sešas dienas līdz startam pavadām pētot un iepazīstot Vaithorsu priecājoties par Jukonas upi iepērkot trūkstošās obligātā inventāra lietas un sagatavojot laivu maratonam Pa to laiku notiek vēl daži treniņbraucieni kuros sastopam jau slavenos maratona dalībniekus piemēram austrieti Heincu Rodingeru kurš ir otrs vecākais maratona dalībnieks 67 g un amerikāni Džo Evansu jeb Bumbazeru kas pieteicies braucienam ar solo kanoe Treniņbraucienā satiekam arī mūsu nākamos konkurentus un jauktās kajaku klases uzvarētājus dāņus Peteru un Vibi Dāņi pavēsta ka arī viņi maratonā brauks ar Tahe Marine laivu tieši tādu pašu kā mums tikai ražotu no stiklaplasta Diemžēl viņu laiva vēl tiekot vesta uz Vaithorsu no Vankūveras un viņi cerot ka drīz tā būs klāt Tobrīd viņi vēl nezināja ka savu laivu sagaidīs tikai maratona rītā dažas stundas pirms starta Divas dienas pirms starta notiek meet greet eat pasākums kurā pirmo reizi satiekas visi dalībnieki Šeit satiekam vēl vairāk slavenību piemēram Ingridu kurai ir 60 gadi un kura distancē dosies solo kajakā Kamēr ēdam pie mūsu galdiņa pienāk ne mazāk slavenais Teksasietis kura vojageur komanda pagājušajā gadā ieguva absolūto pirmo vietu Teksasietis mazliet atgādina ZZ Top solistu Piesēdies pie mūsu galdiņa apvaicājas no kurienes mēs esam Atšķirībā no daudziem viņš zina kas ir Latvija jo uz mūsu teikto ka viņš ir slavens atbild Jums tur bija viens garš viņš ir slavens ar savām rokām Domāts Andris Stavro Diena pirms starta Parkā pie upes notiek reģistrēšanās numuru izsniegšana laivu mērīšana un pirmā obligātā inventāra pārbaude Laivas sanestas zālienā un atgādina liela mēroga laivu izstādi Mums blakus iekārtojusies Saskačevanas indiāņu vojageur komanda Uģis piekrīt viņus fotografēt un nofotografē tik labi ka visās bildēs viņi redzami stāvot aiz mūsu slavenās laivas Reti kurš garāmgājējs neizsaka savu apbrīnu par Melno Bertu kā arī vienmēr pajautā no kurienes esam Vārds Latvija lielākoties neizsaka neko Eiropu gan zina visi tā šķiet Inventāra pārbaude visiem Latvijas dalībniekiem notiek bez aizķeršanās Mums pietrūkst tikai pretiekaisuma ziede kuru atrādām jau starta dienā rādot uz ogļūdeņraža pudelīti Netālu no mums Heincs ar nesatricināmu mieru mēģina pārliecināt tiesnešus ka ūdeni vārīs plastmasas trauciņā kurā stāv zāles Pateicoties Melnajai Bertai dāņu komanda tiek cauri laivu mērīšanai norādot ka tiem būs tāda pati laiva kā mums Tajā pašā vakarā notiek arī obligātā visu komandu sapulce Kārtējo gadu dažas komandas uz to nav ieradušās par ko no Džefa paša galvenā vīra bez žēlastības saņem 2 stundu sodu Sapulcē mūs informē par maratona norisi kontrolpunktiem un iespējamām bīstamībām Arī par to ka lāčus aļņus un citus zvērus ne mēs ne maratons neinteresē un iespējams ka deviņos no desmit gadījumiem mēs nemaz viņus neredzēsim bet viņi mūs gan VII 25 jūnijs Starts Starta rīts 6 30 Mūsu mājiņā valda satraukuma pilna gaisotne Tiek vārītas nebeidzamas makaronu kaudzes ko ņemsim līdzi distancē spēkam Jau 8 00 no rīta sākas laivu sagatavošana maratonam un pēdējā inventāra pārbaude Viss notiek pēc stingras kārtības un katra laiva ir jānovieto tai paredzētajā vietā pēc kārtas numuriem Pamazām zāliens netālu no upes atkal pārvēršas par milzīgu laivu laukumu kur mudž no dalībniekiem kas krāmē un pārkrāmē savas laivas mēģinot visērtāk salikt mantas lai tās būtu viegli aizsniedzamas Stundu pirms starta tiesneši ļauj sākt laivas novietot pašā upes malā uz pussalas Pēc laivas novietošanas uzrodas atbalsta grupa ar aukstu makaronu bļodu kuru tukšojam turpat pie krūmiņiem ar pirkstiem Pēc tam dodamies uz pilsētas galveno ielu kur novilkts starta plakāts Jukonas maratonā starts ir nevis upē bet gan uz ielas tādēļ pēc starta šāviena līdz laivām būs jāskrien apmēram 500 metri Pusstundu pirms starta sākas svinīgās runas kuras laikā tiek nosaukti visi dalībnieki un valstis Dzirdot Latvijas vārdu pārņem patiess lepnums Vismaz daļa no tiem dalībniekiem kas piedalās Jukonas maratonā tagad zinās ka Latvija ir nevis Āfrikā bet Eiropā Mirkļi pirms starta ir neaizmirstami Ja visas sešas dienas kamēr trenējāmies pa Jukonu un gaidījām Lielo dienu nejutām ne stresu ne bailes brīžiem pat nebija apziņas ka esam Kanādā tad šajā brīdī pārņēma milzīgs saviļņojums tas kas vēl pirms kāda laika bija skatīts tikai bildēs bija noticis arī ar mums Saviļņojumu jūt visapkārt Mēs stāvam Vaithorsā zem starta plakāta skaitām minūtes lai drīz vien dotos tālā un nezināmā ceļā Un tad desmit deviņi astoņi septiņi visi skaita seši pieci četri trīs divi viens starta šāviens mēs skrienam No starta un pirmajiem metriem gandrīz neko neatceramies tikai to ka upes krastā uz kraujas stāvēja indiāņu šamanis un monotoni sita bungas Pēc starta trakā skrējiena pirmos 40 km līdz Laberge ezeram Lake Laberge braucam aizelsušies Ezers pārsteidz Pirmo reizi maratona vēsturē tas ir gluds kā spogulis visus 50 kilometrus Ezerā airējam cik spēka taču manām ka mums pabrauc garām vairākas laivas kas uzdzen pirmo izmisumu Gaidām kad ezers beigsies lai beidzot varētu sajust ilgi gaidīto Jukonas straumi Ir gandrīz desmit vakarā kad esam tikuši pāri ezeram Nosmejam ka esam nobraukuši vienu Latvijas Gaujas bāzienu un priekšā vēl seši tādi Aiz ezera ir kontrolpunkts kurā ātri izlecam krastā uzvelkam siltās drēbes ļaujam lai mūs sakož odi un braucam tālāk Mums tuvojas pirmā nakts Jukonas straume ainava un daži apēsti makaroni uzlabo omu Pirmās trīsdesmit jūdzes pēc ezera ir The Thirty Mile posms kas ir viens no skaistākajiem visā Jukonā Skaistumu vairo arī pusnakts saule jo ne velti šo maratonu dēvē arī par Race to the midnight sun Iestājas 26 jūnijs Pēc pusnakts Uģim sāk nākt miegs kas vēl pēc divām stundām ir kļuvis neizturams Mēs riskējam apgāzties Kādā brīdī Uģis patiešām iemieg airējot un tikai brīnumainā kārtā mēs neapgāžamies Pulksten trijos saprotam ka jākāpj krastā pagulēt Tomēr izrādās ka Jukonā ir grūti atrast vietu kur izkāpt gar krastiem tik pat kā nav atstraumju un tās nelielās kas ir pamanām tikai tad kad upe mūs nes tām garām Straume ir pārāk spēcīga lai piestāšanas manevru izdarītu ātri Paiet vēl divas grūtas un bīstamas stundas iekams atrodam vietu kur izkāpt Uģim ir visgrūtāk jo par spīti miegam kas mēģina izslēgt apziņu un ko izdodas pārvarēt tikai sakostiem zobiem ir jātur laiva un jāstūrē Meklējot apstāšanās vietu beidzas arī GPS baterijas kuras tobrīd apmainīt nav iespējams un tās pašas divas stundas mums nākas orientēties tikai pēc kartes Ap pieciem no rīta mūs glābj neliela dubļaina smilšu sērīte kurā no vienas vietas redzamas aļņu pēdas Aši uzcēluši telti norunājam ka gulēsim stundu Par modinātāju kalpo ūdensdrošais fotoaparāts Īsi pirms sešiem ceļamies redzam kā garām pabrauc dažas laivas un dodamies tālāk vēlāk tās apdzīdami Cik daudz laivas pabrauca garām kamēr gulējām nezinām Lai arī miegojamies spēks ir un mēs braucam Brīžiem upe plūst caur pilnīgu nekurieni reiz izdeguši meži apdegušu un apkaltušu bērzu stumbru birzis tikai zaļā un pelēkā krāsa Ap pusdesmitiem piestājam krastā lai pamostos vēlreiz un apēstu kādu karoti makaronu Miegs tomēr turpina mocīt un pēc pāris stundām ap vienpadsmitiem stājamies krastā vēlreiz šoreiz tikai uz piecpadsmit minūtēm Pamazām straume kļuvusi ātrāka līdz ar ko vietu kur piestāt ir vēl grūtāk atrast Izdodas apstāties kokiem aizauguša stāvkrasta malā kur vietas mums vairāk kā diviem arī nepietiek Uģis aizmieg uzreiz sēdus dubļos Ilze pacietīgi sēž blakus kamēr izdzird aiz muguras brakšķam zarus Pirmā doma lācis Sirds sāk neprātīgi dauzīties tomēr izrādās tikai ziņkārīga vāvere kas gribēdama apskatīt svešiniekus bezbailīgi pienākusi mums pavisam tuvu sēž kokā turpat virs galvas Uģim izdodas pagulēt tikai desmit minūtes kad Ilze pamana garām braucošo angļu jaukto divnieku Miegs ir kā ar roku atņemts lecam laivā un dzenamies viņiem pakaļ un pēc neilga brīža arī apdzenam Pēc tam braucam sparīgi Pēc nobrauktiem 320 km plkst 16 21 priecīgi un atbalsta grupas sagaidīti piestājam Karmakā pirmajā obligātajā atpūtas vietā kur jāievēro septiņu stundu pauze Neesam gulējuši kopumā 34 stundas Iebraucot Karmakā savā grupā esam trešajā vietā no četrām komandām un no otrās vietas atpaliekam par pusotru stundu Paēdam pavadām Andri Stavro kurš atkal dodas distancē Atbalsta grupa mūs noliek gulēt teltī kas par nelaimi saulē ir neizturami sakarsusi Tā kā nemitīgi nometnē ierodas un dodas prom dalībnieki un nometne mudž kā skudru pūznis karstums troksnis un lielais nogurums neļauj pa īstam atslēgt domas tādēļ izdodas pagulēt tikai piecas stundas Stundu pirms mums ir jādodas tālāk atbalsta grupa mūs modina jo ir jāsagatavojas tālākajam ceļam un vēlreiz jāatrāda inventārs Došanās distancē tiek stingri kontrolēta Kamēr tiesnesis skaita pēdējās sekundes mūsu laiva tiek turēta lai to straume neaiznestu pirms laika Tieši septiņas stundas pēc ierašanās Karmakā plkst 23 21 mēs dodamies tālāk Lai arī likās ka atsākt braukšanu būs grūti tomēr sacensību gars un apziņa ir mobilizējusi spēkus un mēs atsākam braukšanu sparīgi airējot Tā pienāk jau trešā maratona diena 27 jūnijs Apmēram pēc divām stundām mūs gaida nākošais pārbaudījums Piecpirkstu krāces Five Finger Rapids ar augstiem stāvviļņiem Jau pirms starta esam informēti pa kuru vietu upē tieši jābrauc tomēr neziņa rada bailes Vistumšākajā nakts posmā plkst 01 45 tuvojamies krācēm Mums pa priekšu krācēs dodas kāda vojageur komanda To no aizmugures pavada glābšanas kuteris ar prožektoriem kas kopējo ainu uz krēslaino klinšu fona padara spocīgu un dramatisku Pēc mirkļa kuteris pagriežas un ar prožektoru gaisām sāk sekot mums Tikai bildē redzētais kanāls starp klintīm dabā izrādās diezgan šaurs un viļņi stāvi asi un seko cieši viens aiz otra Kad dodamies krācē pirmais vilnis uzmet laivu gaisā ietriec atpakaļ upē un jau nākošais vilnis pārgāžas pāri Ilzes galvai Vēl pāris reizes laiva tiek uzmesta gaisā un tad arī krāces beidzas Tas viss tikai dažu desmitu sekunžu laikā kas tomēr mūs pamatīgi sabiedē Pēc krācēm esam pacilāti un laimīgi jo pirms tam šīs krāces bija vienīgais mūsu bieds visā maratonā Labajā krastā vēl paspējam pamanīt neizkusuša ledus atliekas Vēl pēc brīža pabraucam garām Rink Rapids kuras atrodas upes vidū kur baltie un šņācošie viļņi rada spocīgu noskaņu Nakts paiet moži airējot un rīta pusē sākam apdzīt guļošos dalībniekus ko zaudējām iepriekšējā posmā guļot to tagad atguvām Agri no rīta braucot garām Minto 415 km no starta satiekam atbalsta grupas Valdi un Andreju kuri nolēmuši līdz Dausonai doties ar kanoe Pašā rīta agrumā redzam ka upes vidū pa priekšu brauc kajaks Kajaks Kāds ir redzējis ka kajaks ir melns apaļš un sāniski mērķtiecīgi virzās uz krastu Melnais bumbulis tuvojas krastam pēc tam uz četrām kājām izrāpjas lēzenajā zāļainajā krastā nopurinās un iečāpo mežā Lācis Drebuļi pārskrien iedomājoties ka tur varējām būt mēs Kad palikuši daži desmiti kilometri līdz posma beigām Kirkman Creek 580 km no starta liekas ka upe apstājas Pat spēcīgi airējot GPS rāda ātrumu 9 km h pie tam pūš ļoti spēcīgs pretvējš kas spiež turēt airi visiem spēkiem Tajā brīdī pamanām kajaku kas mētājas pa upi no viena krasta uz otru brīžiem pagriežoties pat pret straumi Izrādās ka tie ir mūsu vistiešākie konkurenti kas izskatās izmocījušies un pilnīgi bez spēka mēģina piestāt krastā Iespēja apdzīt konkurentus mums atgriež spēkus pēkšņi arī upē parādās straume pierimst vējš un mēs aiztraucamies viņiem garām ar ātrumu 18 km h Gavilējam Ar sajūsmu

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1395 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    3 bez rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas kurā ietilpst dabas pieminekļa teritorija administrāciju vai ja tādas nav ar reģionālo vides pārvaldi 24 3 2 rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā Tātad ja mēs pārvietojamies individuāli uz savu atbildību varam to darīt ja organizēti tad tā jau ir nodarbība Un pasarg dievs sacensties Autors p p a 11 09 2006 17 51 21 nu es laikam no tās aizsargājamās teritorijas pārāk nebaidītos Jo likumā ir teikts Aizsargājamo teritoriju apmeklēšana atpūtas tūrisma ekoloģiskās izglītošanas un zinātniskās izpētes nolūkos notiek saskaņā ar aizsargājamo teritoriju vispārējiem un katras teritorijas individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un dabas aizsardzības plāniem tām klintīm plāna nav kā vismaz pārējiem Latvijas 80 aizsargājamo teritoriju un neviens nevar juridiski pareizi apgalvot ka kāpjot notiek jebkāda objekta bojāšana jo nav nekur definēts ka kāpjot es jebko bojāju nu protams pašvaldības policija var kasīties un palūgt aizbraukt bet nevar visai daudz piesieties nu ja vien ar cērti nedauza klints gabalus ārā Autors atis 10 09 2006 11 12 43 braucot kāpt uz jumpravmižas klintīm jāņem vērā ka saskaņā ar Ministru Kabineta kura tur gada lēmumu Jumpravmuižas klintis ir aizsargājams dabas objekts tādā pašā statusā kā Zvārtas iezis u c latvijas dabas brīnumi Par kāpšanu pa šīm klintīm var draudēt administratīvais sods Arī zeme virs klintīm un pļava kur tika celtas teltis ir privātīpašums tāpēc jebkāda darbība šajās vietās būtu saskaņojama Autors Normunds 08 09 2006 09 57 02 Kapsana Katru nedelu 2x braucu kapt uz Jumpravmuizas klintim neviens nekad nav traucejis tur kapt Biju ari sonedel Autors Andris M 07 09 2006 16 15 53 Samērā nesen tur varēja ar auto gandrīz vai klāt piebraukt Atstājām pāris niedres tālāk no klintīm Nekādas zīmes par lieguma zonu nebija Kāpšana tur ir droša parāk zemu arī nav kur krist Un arī tas tornis palicis

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=394 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    kas mums pazīstama ar Atlantīdas vārdu atradās Centrālamerikā Tās galvenās pilsētas drupas datējamas ar 12 000g pr Kr Taustāmāki pierādījumi atrasti faraonu kapenēs kokas pārpalikumu veidā Koka auga tikai Centrālajā un Dienvidamerikā Šis vēsturiskais ekskurss šeit tikai viena iemesla dēļ sitontopu galvenais princips ir drošība Ja vien braucēju nenoskalo no klāja un viņš nepagūst pieķerties pie kādas no drošības virvēm kas velkas nopakaļus šādas laivas pat laika apstākļu paplosītas uz kādu laiku var kalpot kā nosacīts patvērums tās negrimst Mūsdienu SOTu vēsture aizsākās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados kad kādam uzņēmīgam tipam iešāvās prātā izveidot Lieldienu salas iedzimto laivas un PETpudeles krustojumu Patlaban tiek ražoti neskaitāmi modeļi tikpat neskaitāmiem pielietojumiem SOTi padarījuši laivošanu demokrātiskāku vairs nevajag baidīties no apgāšanās kā čaumalas tipa laivās ja arī jums neticamā kārtā izdevies SOTu apgāzt jūs to ūdenī apgāžat un ierāpjaties atpakaļ SOT s neprasa īpašu sagatavotību Nevajag pat tās nelielās iemaņas ko prasa kanoe laivas vadīšana SOT s tiek airēts ar tā saucamo smailes airi Mūsdienās šīs priecīgas krāsas polietilēnā atlietās laivas ir bagātīgi aprīkotas ražotāji orientējas tieši uz atpūtu un pārgājieniem tādējādi priekšroku dodot maksimālām ērtībām un ergonomismam tajā pašā laikā paliekot hrestomātiskajos 35 pašmasas kilogramos kas ir tīri pieņemami lielai 2vietīgai laivai Arktiskais pārgājiens SitOnTop tests Šodien Rīgā mainīgs mākoņu daudzums pēcpusdienā putenis Z ZA vējš 5 7metri sekundē piekrastē brāzmās līdz 18 metriem sekundē gaisa temperatūra 7 grādi šorīt optimistiski ziņo radio Windguru un pārējie sola ap 10 12 m s 100 mākoņus 9 10 un nokrišņus Bet neies jau tāpēc atcelt pasākumu Braucam iemēģināt Sit On Top us Daugavas grīvā Pāri ceļmalas grāvjiem vijas smalkas sniega vērpetītes no piektdienas spilgtās saules ne vēsts Pusdivpadsmitos norunātajā vietā neskatoties uz aukstumu ierodas apbrīnojami daudz cilvēku apmēram 1 4 1 5 daļa no tiem kuri solījuši Citi zvana atvainojas ka nevar būt klāt un apsola ierasties vēlāk ar saviem auto Sakraujam sauso drēbju provianta un dažnedažādu tēju maisus busiņā un kustam Vecmīlgrāvja virzienā Tuvojoties Austrumu molam liekas ka braucam aizvien tālāk pagātnē Ielas netīrītas pukšķinam pa iebrauktām špūrēm ielu malās autiņu grausti un kopmītņu tipa padomju laiku mājas Beidzot arī pēdējā barjera ko nevaram apbraukt apstājamies upe turpat blakus ar atvieglojumu ieraugām lielu brīva ūdens klaidu Daugavas grīva 2 3 platumā ir brīva no ledus Teorija apstiprinājusies nemainīgais vējš un lai arī vēlais pavasaris darījis savu Jau gandrīz marta vidus kā nekā Pa atvērtajām busiņa durvīm ielaužas ledains ziemelis Ko padarīsi rāpjamies ārā un pār mums kārtējo reizi nāk atskārsme kāpēc cilvēki dodas uz ziemeļiem Skaistums un fīlings ir Par to arī šaubas nevarētu rasties Un grūti aprakstāms dūmakainajā saules gaismā ledus zaigo visās pērļu nokrāsās krasta ūdens ir dzidrs tajā redzamie akmeņi un smiltis liekas kā koši krāsu laukumi pie apvāršņa sadzīti grandiozi ledus krāvumi bākas kaijas gaisā stāv pret vēju bet galvenais ir gaiss tas ir svaigs un smaržo pēc ledus un jūras Tas viss ir tepat max 20 minūšu braucienā no Rīgas centra brīvdienā Sakarā ar laika apstākļiem cilvēku uz mola maz līdz ar to autentiska vide Neredz ne kuģus

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=185 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    apkārt mētājoties lai lietū izskalojas un nav jāmazgā un bija slinkums naktī celties tās vākt kopā Lācis kas pirmajā naktī čabinājās apkārt bija gan pamanījies izēst visas ēdienu paliekas no katla un īpaši liela ērkšķu krūma vidū ievilkt degļa pamatni Tāpat lielā skaitā satikām dažādu sugu zemes vāveres kuras izlikās par savvaļas dzīvniekiem kuri tikai brīvajos brīžos diedelē ēdienu Pa nakti slējām savu telti kaut kur ceļa malā jo Jūtā ap 80 zemes pieder valstij tādēļ var telšoties kur vien sagribas Ūdeni ņēmām līdzi divas lielās kannās un mazgāties sanāca tikai kempingos kuri gan bija visai bieži sastopami Katrā ziņā brauciens bija komfortabls un varējām atļauties ņemt nejēdzīgi daudz mantu zinot ka pa dienu būs jānes tikai virves un ūdens Tomēr konstatējām ka klasiskais pārgājiens nedēļām ilgi prom no civilizācijas nav iespējams kanjoni viens no otra ir minimums vairāku desmitu vai simtu kilometru attālumā bet dienā pa tuksnesi var noiet ap 15 km turklāt viss ūdens jānes līdzi Karšu vietā mums bija pietiekoši precīzas shēmas no kanjoninga grāmatām kas sagādāja jautrus brīžus orientējoties īpaši tāpēc ka augstuma līknes nebija iezīmētas Ir patīkami apjaust ka paredzēto 20 minūšu laikā kilometrs netiks noiets jo jārāpjas pāri vismaz 300 metrus augstam pakalnam Kartes nebija jo nejaudājām finansiāli pavilkt šādu pasākumu Lietošanā izcili detalizēts Jūtas štata autoceļu atlass vien kuram ir ap 90 lapu A3 formātā mērogs ir 1 cm 3 km nenormāli attālumi Lai iegādātos nepieciešamās maza mēroga kartes vai karšu datorprogrammas mēs izdotu vairākus simtus dolāru Katrā ziņā orientēties ir arī interesantāk Kanjonus arī ne vienmēr ir viegli atrast jo no augšas tie ne pēc kā īpaša neizskatās parasti tie pamanāmi tikai no dažu metru attāluma Attēlā redzamais ir tipisks piemērs sprauga ir necila tomēr šeit ir vismaz 15 metrus dziļš šaurā kanjona sākums Interesantus brīžus sagādāja arī citu neierastu instrumentu izmantošana tā sauktās kaku lāpstas un kaku maisi Šajā klimatā nekas nepūst jo ir maz šim procesam nepieciešamo baktēriju Tādēļ visi organiskie materiāli kas tiek atstāti aiz sevis rūpīgi jāaprok galvenokārt estētisku iemeslu dēļ jo ir garantija ka tie uzskatāmi žūs vismaz vairākus gadus Biežāk izmantotajos kanjonos aizliegts pat jebko aprakt lielā cilvēku daudzuma dēļ kas pa tiem staigā tādēļ viss labums jānes līdzi smuki čaukstošos folijas maisos kuri gan bija atjautīgi konstruēti un pietiekoši izturīgi Kad iestājās saulains laiks braucam uz Eskalantes upes baseinu kuram abās pusēs ir simtiem šauro kanjonu Uz to jābrauc pa ievērības cienīgu ceļu Hole in the Rock Road Šis ceļš ir ievērības cienīgs jo pa to 1879 gadā Jūtā ieradās Mormoņu ieceļotāji un Soltleksitijā apmetās uz dzīvi pavisam Līdz tam briesmīgi karstā klimata un neauglīgā tuksneša dēļ pat indiāņi īpaši nebija iekārojuši šos apgabalus tādēļ Mormoņi pareizi sprieda ka te viņus kādu laiku liks mierā Grantētais ceļš ap 120 km garumā sākumā bija labs un jau sākām apsmiet amerikāņus kas pa šādu ceļu iesaka braukt tikai ar džipu jo Latvijā tādu ir simtiem tomēr vēlāk ceļš pārvērtās aizvien baisākā veļas dēlī atstājot kaunā jebkuru pat nesakoptāko Latvijas pagastu Pašā tā galā līdz kuram gan neaizbraucam ir ceļa lielākā atrakcija ap 45 grādus stāva klinšu spraugā izcirsta taka kas šķērso aptuveni divsimt metrus augsto Kolorado upes kanjonu tagad šis kanjons ir aizdambēts pa kuru Mormoņi spēja izdabūt cauri 150 ratus ar visiem zirgiem Mūsu mašīnīte ar parkarsušām bremzēm un viegli trīcošiem braucējiem tika apturēta pirmajā vietā kur bija iespejams nakšņot Mūsu pirmie kanjoni Eskalantē bija Tunelis un Zebra Abi ir īsi toties lieliski katrs savā veidā Tunelis ir 35 m garš smilšakmens tunelis ar aukstu ūdeni līdz viduklim Zebra kanjons ar īpaši kontrastainām un svītrainām sienām Šajā dienā paspējām apstaigāt vēl divus kanjonus Pek a Boo un Spooky Gulch kuros jau sakās patīkama spraukšanās vairāku simtu metru garumā Pirmo reizi piedzīvojām to ko vēlāk nosaucām par Gatves deju spraukšanos cauri kanjonam sāniski tādā kā galopa solī ar somu vienā rokā Īpaši elegantos gadījumos siena kļūst negatīva vai arī kritums uz leju ir lielāks par 45 grādiem Somas piedzīvoja pirmās skrambas tāpat arī mūsu drēbes Pēc šiem kanjoniem lai dienas plāns būtu izpildīts plānojām ieiet arī netālajā Brimstone Gulch kur sienas paliekot vēl šaurākas kā 20 cm un pirms dažiem gadiem kāds censonis pārvērtējot savus spēkus iesprūda vairāku metru augstumā no zemes un šaurībā pavadīja tur astoņas dienas laikam notievēja šo dienu laikā un tika ārā Mēs paši pēc vairākiem kilometriem baisā karstumā un smiltīs griezāmies atpakaļ gājiens bija pārāk nogurdinošs un ūdens mums bija pārāk maz Stāvvietā arī citi pastāstīja ka griezušies atpakaļ kanjonu nesasnieguši uz kartes tas izskatās krietni vien tuvāk Nekādas labās fotogrāfijas kanjonos gan nesanāk jo lielo spilgtas gaismas un ēnu kontrastu dēļ sakarīgas bildes šaurajos kanjonos ar vienkāršu amatieru fotoaparātu uzņemt nevar Par to brīdina arī kanjoninga grāmatās vienīgā izeja ir apmeklēt kanjonus vai nu agri no rīta vai vēlu vakarā kad atkal ir cita veida problēmas Nākamajā dienā pēc džipu poligona cienīga ceļa pārvarēšanas 12 km braucām vismaz pusotru stundu plānojam iet kanjonu kas saucās Ēģipte 3 Ēģipte 2 un 4 iepriekšējā attēlā redzams ir Ēģipte 4 sākums pie kura uzslējām savu telti ir domāta tikai pārliecinātiem kanjoninga maniakiem jo iesākas ar 85 m nolaišanos pa klinti kas biezā slānī klāta ar pusnokritušiem un kustīgiem klintsgabaliem Citas izpriecas vēl seko ja nemaldos zemūdens peldēšanu ieskaitot Aptuveno apkārtnes izskatu diezgan precīzi ataino šī Google Earth bilde viss ir aptuveni tik sarkans Pie kanjona sākuma satiekam grupu kura norāda uz kanjona ieeju mūsu karte ir pārāk aptuvena lai izšķirtu tādus sīkumus Stundu šļūcam brienam pa ūdeni un citādi ložņājam līdz aptveram ka šo neērto un visai neinteresanto sākuma posmu viegli varēja apiet pa augšu un mūsu satiktā grupa pa to iet lai iepazītos ar kanjoninga pamatiem Ēģiptes 3 specifika ir tā šaurums kurš vietām vairāku desmitu metru garumā ne tikai īsos posmos nepārsniedz 20 cm un stāvie kritumi kuros pa 3 8 metrus augstām ūdens izgrauztām renēm jāšļūc ar aukstiem dubļiem un ūdeni pildītos caurumos Kaut arī šļūkšana nav grūta tomēr tā lieliski noberž gan drēbes gan ādu Arī caurumi nav patīkami jo nekad nevar zināt cik dziļi tie būs un pēkšņi var

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1114 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    izbaudīt ūdens spēku it visos tā variantos sekojot tam Lēcieni šļūkšana nolaišanās tam visam ir sava burvība brīžiem mazliet bērnišķīgi brīžiem pa īstam bet tā emociju gamma ir tā vērta Bailes no augstuma brīvības sajūta lēciena laikā adrenalīns pirms lēciena šļūciens vai nolaišanās par virvi kad tev gāžas virsū ūdens masas tāds spēks kad straume ir stiprāka par tevi un kad atliek vienīgi ļauties tai Kanjonings tas ir kā skats no iekšienes kā pacelta plīvura burvība Man tā bija gan mazliet arī cīņa ar sevi un pārsteigums par to ko var dot kanjonings emociju ziņā Vienkāršs sajūtu gandarījums Punktu uz i uzlika šļūciens lidojums lielākais no visiem kad bija tāda sajūta ka sirds paliek karājoties gaisā un es it kā nepaspēju viņu paraut līdz Zinu ka šī nebija pēdējā reize kad es ko tādu darīju Palika taču līdz galam neiziets Kozol kanjons Aiva Sarežģīti tās sajūtas aprakstīt Adrenalīns liels priekš manis atvaļinājumā pat par daudz Nošļūcieni nolaišanās pa virvi un lēcieni katram savs Katrā ziņā tagad ir nojausma kas tas kanjonings ir Vispār jau skaisti būt tur iekšā Bet ar 3mm hidrām tomēr visai auksti Ja man prasītu vai es ietu kanjonos vēlreiz laikam jā bet gribētos pavisam vienkāršus kanjonus nedaudz siltāku ūdeni Uz šo brīdi mani nevilina vairs neviens lēciens kā arī nolaišanās pa virvi pa ļoti lielu ūdens daudzumu kad ir jāsāk domāt ko elpot Mārai un Dacītei vajadzētu precīzāk izteikt savas sajūtas abas tak izgāja visus sākotnēji ieplānotos kanjonus Māra Kanjonings tā ir vēl viena jauna pasaule Pasaule kuru mēs nebijām ieguvuši kamēr nezinājām kas tas ir Jāsaka daudz daudz jaunu emociju Aprakstīt tās Vai kādreiz gan ir bijis iespējams tās apkopot un uzlikt uz papīra Vārdiem aprakstīt to visu pagrūti varu tikai mēģināt mazumiņu attēlot bet lai to apjaustu tā pa īstam katram pašam tas ir jāizmēģina Viens ko es kanjoninga laikā visbiežāk izsaucu ir WOOOWWWWWWW Tad vēl bieži izsaucieni bija ĀAAAAAAA supeeeeeeer Ko vēl brīžiem pirms nobrauciena izmetu Njā vīrietis Ko viņš iedomājas Piemēram pirms nobrauciena kur jāslīd tādā kā mucā kur izskatās ka kājas vai nu galva jau nu noteikti tiks atsita lejā pret klinti Bet nebija tik traki nobrauciens 3 m kā pa piltuvi pēc nošļūciena ūdenī tika gandrīz apmests kūlenis un tad tevi teju vai izmet ārā no ūdens Kā jau Aiva rakstīja nobraucieni šļūkšana nolaišanās lejup ar virvi lekšana katram savs Jāsaka man vislielāko emociju gammu rada lekšana tas ir tuvu tam kā lidot Brīvais kritiens tās sajūtas un izjūtas ir tās kuras šķiet vislabākās visneaprakstāmākās Tas ir fantastiski tu liec soli atsperies un krīti tad plunkšķ ūdens ūdens dažreiz no lielās pretestības grib atdalīties kāda nepareiza apģērba sastāvdaļa biju vienu reizi aizmirsusi neoprēna čībiņas kempingā tāpēc gāju ar sandalēm lecot Sočas upē no tiltiņa vienas čības lipeklis attaisījās iznirsti izpūt ūdeni un tad ja uzpeld tas kas atdalījies mēģini saķert tad jau gribas spiegt un kliegt aiz laimes Ūdenim ir spēks tas kārtējo reizi liek cilvēkam apzināties savu niecību Bet tanī brīdī kad esi pārvarējis kaut ko no tā lielā

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1140 (2016-02-13)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-12-14