archive-lv.com


Web directory, archive
Search archive-lv.com:


Find domain in archive system:
archive-lv.com » LV » A » ADVENTURERACE.LV

Total: 1183

Choose link from "Titles, links and description words view":

Or switch to "Titles and links view".
  • adventurerace.lv
    veikšana var būt gan individuāls pārbaudījums gan arī nopietns grupas sadarbības treniņš saziņa sadarbība lēmumu pieņemšana Un kāpēc gan ne 2006 gadā tika radīta un praksē izmēģināta apmācību programma kas sniedz plašu ieskatu virvju šķēršļu trašu izveidē 2009 gadā šī programma tika papildināta un pilnveidota 2012 gadā tajā pirmo reiz iekļauts arī ieskats stacionāro trašu veidošanā ar metāla trosēm platformām Programmas mērķis rast iespēju Latvijas un starptautisku piedzīvojumu sacensību dalībniekiem kā arī sacensību un citu sporta un atpūtas pasākumu organizatoriem apgūt pilnveidot virvju šķēršļu trašu gan zemo gan augsto vairāk kā 20 metru augstumā virvju šķēršļu izveides un pārvarēšanas iemaņas Vēlies piedalīties virvju šķēršļu trašu pārvarēšanas un izveides iemaņu apguves kursā šī gada 2 7 jūnijā Piesakies Grupa tiek komplektēta Sīkāka informācija par šo kursu atrodama šeit Word dokuments Pieteikšanās nosūtot e pastu liepins kristaps gmail com Iepriekšējais Virvju Grupas kurss notika 2013 gada jūnijā pirms tam 2012 gada maija beigās šeit skatāma kursa fotogalerija pirms tam gan 2011 2010 gan 2009 gada jūnija sākumā un par to stāsta šis fotostāsts Savukārt vēl tieši gadu pirms tam 2008 gada maija beigās jūnija sākumā iepriekšējais kurss un arī tā fotostāsts ja vēlaties Vēlies apskatīties kādas izskatās virvju šķēršļu trases dažādos pasākumos

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1271 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    Piedzīvojumu sacensības Sporta pasākumu rīkošana Laivošana jūrās un upēs Velo veloceļojumi Arhīvs Arhīvs 2 Piedzīvojumi un Sacīkstes Šis ir apjoma ziņā visai liels p p a arhīva apkopojums visiem kam patīk piedzīvojumu sacīkstes Vēlies to papildināt Raksti mums Kalni Alpīnisms Kāpšana Šis ir apjoma ziņā visai liels p p a arhīva apkopojums visiem kam patīk kalni un kāpšana Vēlies to papildināt Raksti mums Meklē Nevari atrast Pamēģini šeit Lai atvieglotu

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?CatID=39 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    no galapunkta kempinga Cala Gonone ciematā Ceļa izdevumi turp un atpakaļ bija 150 eiro No lidostas līdz kempingam var nokļūt gan uz vietas noīrējot mašīnu gan ar sabiedrisko transportu Mums rīkotājiem galvenā problēma bija atgādāt uz Sardīniju visu nepieciešamo ekipējumu divriteņus laivas hidrotērpus drošības aprīkojumu klinšu un virvju posmiem Noslēdzām līgumu ar loģistikas firmu un gods godam noteiktajā laikā viss bija klāt Mēs ar Edgaru Ingusu un Jāni ieradāmies četras dienas iepriekš Jau iepriekšējā gadā bijām izstaigājuši daļu distanču un saplānojuši trases tagad atlika vien vēlreiz visu pārbaudīt un izlikt kontrolpunktus Bijām droši te viss notiks pa īstam gan trekings un orientēšanās kalnainā apvidū gan īsts MTB gan koustīrings krasta līnijas apsekošana kas ietver iešanu kāpšanu un peldēšanu nelietojot nekādu īpašu papildus aprīkojumu un tad vēl arī kāpšana nolaišanās pa virvēm no liela augstuma laivošana speleo punkti Vienvārdsakot rozīnīšu bija atliku likām Pirmā Adventure Camp diena četru stundu iepazīšanās pārgājiens Lai saprastu kas te notiek lai pa takām klintiņām cauri dzelkšņainiem mežiem uzkāptu kādus 500 metrus virs jūras līmeņa un paskatītos cik fantastisks skats te visapkārt paveras Un kā viss smaržo Jūras sāļais svaigums klinšainās nogāzes apaugušas ar rozmarīnu mazas ciedru un priežu audzītes gaiss blīvs no smaržām Skats uz zilo Vidusjūru un piesātinātā piedzīvojuma smarža bija pirmais kas apbūra Tiesa tobrīd neviens vēl nedomāja par to ka piedzīvojumam būs arī sava garša Nežēlīgi sāļa No sviedriem kas straumēm tek acīs un tad vēl no jūras ūdens ko ierauj nāsīs lecot no klintīm ja vien neesi aizspiedis degumu Ja kādam bija iesnas visu jūras ūdens nekavējoties izskaloja Iepazīšanās izgājiens lai apskatītu Cala Gonone apkārtni Vairāk Adventure Camp bildes skatāmas šeit Klases un klasiķi Otrajā un trešajā dienā notika tā sauktās klases Sadalījām dalībniekus divās grupās pirmajā dienas pusē vieni apgūst piemēram laivošanas tehniku otri velo braukšanas fineses Pēcpusdienā grupas mainās Nākamās dienā programmā svarīgākās lietas par kalnā kāpšanu un orientēšanos Klašu laikā notika semināri un praktiskās nodarbības Dažas klases vadījām divatā lai būtu maksimālā atdeve Dalījāmies pieredzē demonstrējām kopīgi apguvām Piemēram visi kopā iebraucām jūrā un izmēģinājām kā pareizi nostiprināt mantas kāda ir airēšanas tehnika ko darīt kad laiva apgāzusies kā tikt atpakaļ laivā Laivošanai izmantojam jūras laivas nenogremdējamus plastikāta SOT us ar tiem mācījāmies kā komandai kuras četri dalībnieki sadalīti 2 laivās pareizi sadarboties lai sacensību laikā nezaudētu ātrumu kā noturēt laivu viļņos ko drīkst un ko nedrīkst darīt jūrā Siguldas pakalni ir nieks salīdzinot ar Sardīnijas ceļu kāpumiem Vēlāk sacensību daļā dažus kontrolpunktus bijām novietojuši alās kurām piekļūt iespējams tikai ar laivu ieairējot zem klintīm un tad uzrāpjoties pa tām Ja tiec alā ieej 25 metrus augstā zālē ar stalaktītiem Un saproti tas bija visu šo pūļu vērts Ļoti svarīga bija orientēšanās klase Navigācija kompasa lietošana dažādas kartes ceļa izvēle sīkas pieredzes lietas taču tieši šie sīkumi nosaka komandas ātrumu Orientēties jāmāk katram komandas loceklim jo viens navigators nevar tik lielu uzmanības slodzi visu sacensību garumā izturēt turklāt viens var pieļaut kļūdu tāpēc svarīgi lai arī citi sekotu līdzi Laivošana Vidusjūrā ar SOTiem emocijas garantētas Riteņbraukšana bija interesanta

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1338 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    ar saules rietu Visādi citādi mošķi te gan ir tiekam instruēti katrā ziņā valkāt apavus un naktī izmantot lukturīti lai neuzkāptu kādai klabur vai citādai čūskai vai skorpionam tā ka pirmajā vakarā gulēt ejot vērīgi ieklausos skaņās ap mani līdz nospriežu ka tas ir neproduktīvi un laižos snaudā Trešajā dienā braucam pa upi bet dodamies arī nelielos pārgājienos pa sānu kanjoniem vienā ir ļoti skaists Elves Chasm ūdenskritums ar grotu kurā var uzrāpties un lekt lejā drosmīgākie to arī dara Man vēl joprojām auksti tāpēc ieņemu vērotāja lomu No dāmām līdz grotai uzkāpj vienīgi Sjūzija un sēž augšā kā maza laumiņa neuzdrīkstēdamās lekt lejā bet arī atpakaļceļa īsti nav Raiens saka ka nāks viņai talkā uzrāpjas un vēlreiz nodemonstrē kur likt kuru kāju un kā atsperties un lekt un viss beidzas labi un ar lielu plunkšķi Nākamajā sānu kanjonā Blacktail canyon ūdenskritums ir mazāk gleznains toties ūdens šķiet gluži silts katrā ziņā salīdzinājumā ar upi tad nu atzīstu sevi par pietiekami sasilušu un pirmo reizi izpeldos Nu maisam gals vaļā un tajā pašā dienā izpeldos arī upē ienirstot ūdens ir stindzinoši auksts toties ir stimuls kustēties pēc iespējas enerģiski Jāsaka ka peldēšanās notiek kā stāvu sēžu veidā ar visām drēbēm un glābšanas vesti aiz kuras laivā palikušie tad mani ievelk atpakaļ Pēc izlīšanas no ūdens ir auksti bet saulīte silda un ar laiku gan drēbes izžūst gan pati sasilstu Vakarā no sava matracīša un guļammaisa vērdamās zvaigznēs pirmo reizi sajūtu to kas mani pavadīs visu atlikušo ceļojuma laiku lielu mierīgu mieru upe visu lieko aizskalojusi prom visas bēdas sāpes arī paša čaulas un maskas tu paliec kails un tāds kāds esi upei līdzi plūstošs un dabā iederīgs Ceturtajā dienā jāceļas agri pēc pieciem jo šī ir lielā uz 8 9 stundām rēķināmā pārgājiena diena Tie kas nevēlas vai kāju stāvokļa dēļ nespēj tajā doties ar kopā sasietām laivām jo trīs no gidiem mūs vedīs pārgājienā peldēs cauri Granite Narrows kanjona šaurākajai vietai un noenkurosies pie Deer Creek uz kurieni mēs aiziesim kājām pārējie pārrāpjas vienam kalnam un šķērsojuši Tapeats Creek un turēdamies pa kreisi no tā lēnām bet nenovēršami rāpjas otrā kalnā Mērķis ir Thunder Spring ūdenskritumi vesela ūdenskritumu kaskāde saskaņā ar mūsu vadoņa Skotija teikto viens no skaistākajiem Lielā kanjona skatiem Pa ceļam pamanu ka Rio kājā sadurtas kaktusu adatas kā paskaidro Džons viņš šādi sevi akupunktējis Ūdenskritumos mums tiek ļauts iemērkties un kādu laiku atpūsties un apēst sarūpētās pusdienu maizītes jo grūtākā ceļa daļa vēl priekšā Nu jau ir ļoti karsts un kā smejos vajadzēja zem ūdenskrituma nostāties nevis divas bet gan trīs reizes varbūt slapjums drēbēs būtu ilgāk turējies Tālāk ceļš kalna galā ved caur Surprise valley kad apvaicājos kādi pārsteigumi mūs te gaida izrādās ka pārsteigums ir pati ieleja kalna galā Smags karstums kas spiež pie zemes un ūdens nebūs kamēr ieleju nebūsim šķērsojuši te tiešām var just ka esam tuksnesī Labi ka ielejas vidū ir liels akmens kura ēnā atvilkt elpu Vasaras ceļojumos lielā karstuma dēļ tad te esot līdz 120F šis pārgājiens nemaz netiekot piedāvāts bet tagad rudenī kad esot tikai ap 105F ap 40 C tas ir iespējams Visur sauss un vienīgie augi ir visādi dzelkšņaugi un agaves ar augstiem pāri par divarpusmetriem ziediem lasīju ka agaves ziedot vienu reizi laikā starp 20 un 40 gadiem un tad mirstot Jau pietuvojušies ielejas malai satiekam divus pretējā virzienā nācējus lai mēs necerot uz strautu visu ūdeni viņi esot izdzēruši mēs nepaliekam atbildi parādā un sakām ka arī no ūdenskritumiem nekas nav palicis pāri Lejupkāpiens ir stāvs un grūts no karstuma sāp galva un kad nonākam pie ūdenskrituma izlūdzos Džonam vienu tableti pret galvas sāpēm kopā ar galvas iebāšanu ūdenī tas līdz un esmu gatava kāpt tālāk lejā Pa ceļam satiekam mūsu laivotājus ceļabiedrus nav varējuši mierīgi nosēdēt un jau no Deer Creek puses nolēmuši uzkāpt līdz ūdenskritumam Izgājuši cauri skaistam patio kur strauts ir iegrauzies dziļi klintī pēc brīža nonākam kanjona malā no kurienes paveras skats uz upi un daudzām mazām laiviņām tur tālu lejā un šis attālums vēl jāpārvar 40 m augstais Deer Creek ūdenskritums gāžas lejā ar milzīgu spēku neļaudams sev piepeldēt tuvāk klāt Pēc burtiski dažu minūšu brauciena esam tikuši līdz savai nometnes vietai ko arī ieņemam ar sevi apmierināti un patīkama noguruma mākti Nākošajā dienā beidzot nokļūstu Skotija laivā piecdesmit četrus gadus vecs Lielajā Kanjonā par gidu viņš strādā gandrīz trīsdesmit gadus Ar stāstnieka talantu apveltīts izmantojot goddamn iestarpinājumus kas viņa jau tāpat krāsainajā runā tik organiski iederas viņš stāsta gan savu dzīvi 1 3 akrus liels dārzs kur viņš audzē visu dzīvei nepieciešamo ieskaitot četras tomātu šķirnes ziemā viņš piepelnās ar sīkiem darbiņiem atšķirībā no tiem gidiem kuri ziemā kļūst par sniegotājiem un šķiet ka laivas vasarā un slēpes ziemā ir klasiska kombinācija gan Lielā Kanjona leģendas neaizmirstot arī leģendārāko šā kanjona sievieti Džordžiju Vaitu Atsevišķas pieminēšanas vērti ir viņa smiekli dziļš lipīgs ha ha hāaa un nepaiet ilgs laiks kad visi smejamies tieši tāpat arī tad ja šos smieklus tikai iedomājamies Izlūdzos atļauju paairēt un konstatēju ka airēšana uz priekšu airus atspiežot prom no sevis nevis pievelkot klāt nav nekāda joka lieta Piestājam pie Matkatimbas kanjona un sadalāmies divās grupās pa augšas šaurajām maliņām ejošie un pa strautu ejošie kuriem jābūt brīvām rokām pirmo reizi dabūju izbaudīt kanjoninga priekus Vietās kur augšā tiek kāpts kājas balstot pret vienu sienu bet rokas pret pretējo apceru pie sevis jautājumu vai šai izpriecai gadījumā nebija jānosaka minimālais auguma garums kuram es varbūt neatbilstu bet laikam jau atbilstu gan jo augšā izdodas uzķepuroties veiksmīgi Pēc brīža apvienojamies ar pārējo grupu daļa paliek baudīt amfiteātra skaistumu bet nemierīgākie turpina ceļu pa kanjonu labi ka noteikts laiks kad jābūt atpakaļ jo pa kanjonu var iet un iet un tas nebeidzas lai no tā izietu būtu jāiet vesela diennakts Atpakaļceļā šķiet ka esam nonākuši Ērkšķrozītes karaļvalstī vai varbūt magoņu laukā no Oza zemes burvja amfiteātrī palikušie visi apkrituši snaudošās pozās un neceļ ne ausu Par jubilāru šovakar tiek pasludināts Skotijs kurš solās tam par godu latviešu meitenes aicināt nakšņot savā laivā viņam esot tradīcija savas dzimšanas dienas pavadīt kopā ar latvietēm sīkāk iztaujāts gan ir spiests atzīt ka nevienas dzimšanas dienas viņam pie šāda uzstādījuma līdz šim nemaz nav bijis kas nemaz nebūtu bijis slikti jo šī nometne ir gandrīz vai vienas vienīgas klintis teltij gan atrodam smilšu pleķīti bet tā kā atlikušais smilšu gabaliņš ir pārāk ne horizontāls izvēlos labāk gulēt uz ērtas plakanas klints Rīt mūs gaida Havasu strauta ūdenskritumi un vakara pasaciņai Skotijs stāsta piedzīvojumu no savas agrīnās gida karjeras laikiem Ūdenskritumi ko iespējams apskatīt ir divi vēl ir vairāki uz havasupai indiāņu ciema Supai pusi bet līdz tiem no upes puses iet būtu pārāk tālu tad nu viņam kā jaunam gidam vecākie brāļi brālis tā ir gidu savstarpējā uzrunas forma uzdevuši klientus aizvest uz šiem ūdenskritumiem un laikā atvest atpakaļ Skotijs viņus iedalījis resnajos tā arī neizdevās uzzināt vai ir kāds politisks korekts apzīmējums bet katrā ziņā Skotija mutē šis tāds neizklausījās kam uzdeva viņam sekot lēnākā tempā un noteiktā vietā nogriezties uz Beaver Falls ap 3 5 jūdzes no upes un ātrajos kurus nolēmis vest uz augšējiem Mooney Falls vēl divas jūdzes tālāk Ieradušies izpeldējušies paēduši un paplunčājušies vēl un bijis jau laiks doties lejup lai iekļautos grafikā kad elsdami un pūzdami ierodoties the fat guys jo laikā neesot nogriezušies uz savu Beaver ūdenskritumu Tik vien viņš viņiem paspējis pateikt lai necerot ka varēšot izpeldēties vai paēst jā vienu sviestmaizīti varot ātri iestampāt mutē un tad uzreiz jārikšo lejup Pikantāko šī stāsta detaļu neatstāstīšu datora ekrāns nosarktu tāpat jau vīrusu dabūja kamēr šo rakstīju teikšu tikai ka vēl pāris dienas iedomājoties frāzi and there come the fat guys bija jāraustās nekontrolējamos smieklos Skotijs arī brīdina no Havasu strauta advancētajiem kraukļiem kas pieraduši pie apmeklētājiem un spējot attaisīt viņu mugursomas lai nočieptu pārtiku un pat esot viņam reiz izknābuši caurumu alus bundžā Pārtikas krājumus nedrīkstot atstāt bez uzraudzības ne mirkli Ne pārāk ticīgi pavīpsnājam bet tajā pašā vakarā Džordžs nāk sūdzēties ka spriežot pēc visa no viņa mugursomas viņš gan nezināja vai bija atstājis to vaļā vai aizvērtu kāds jenotveidīgs ringtail cat esot izčiepis batoniņu viņš viņu redzējis uz klints sienas un tad atklājis zudības Nākošajā dienā dzird runājam ka pāris gidi uz tās klints uzkāpuši un tur tiešām tie kaķi esot redzēti pat vairāki es uz savas klints gulēdama savukārt redzu uz klints mirgojam viņu sarkanos lukturīšus un prātoju kas tas varētu būt Tā kā pirms dienas esam noskaidrojuši ka mountain lion cougar un puma ir viens un tas pats un sastopams Lielajā Kanjonā vienā brīdī visai skaidri saklausu šī zvēra rēcienus pavisam tuvu par laimi atceros ka arī pavisam tuvu bez telts guļ Lerijs Nr 2 un nospriežu ka tā ir vienkārši viņa krākšana Visus pārējos iespējamos nakts apmeklētājus nolemju atstāt likteņa ziņā un vienkārši uzticēties naktij jo citādi jau nekāda gulēšana nesanāktu un laižos snaudā nākamajā rītā neaizmirsdama padalīties ar savām izjūtām ar pārējiem arī lai būtu godīgi un neizklausītos pēc aprunāšanas ar pašu Leriju vēl pēc dažām dienām Džordžs saka ka izprotot manas izjūtas jo tonakt viņu telts bijusi Lerija tiešā tuvumā un acīmredzot arī viņam radušās tieši šādas asociācijas Nākošā dienā pēc īsa un mierīga brauciena nonākam pie Havasu creek kura zili blāvie ūdeņi izceļas uz apkārtējā fona mums tiek piedāvāts sadalīties divās grupās lēnajā kas nesteidzīgi ies līdz Beaver Falls un ātrajā kas mēģinās nokļūt līdz Mooney Falls kā tiek piebilsts mazliet paskrienot Tā kā esmu nolēmusi no kanjona dabūt ārā visu kas vien no viņa dabūjams piesitos ātrajai grupai un kā gan ne ja jau pat Als un Lerijs Nr 1 kuram ir krietni virs sešdesmit dara to pašu turklāt vienmēr pastāv iespēja atkrist un pievienoties lēnajiem Tiesa pēc brīža saprotu ka skriešanu gidi atšķirībā no manis domājuši nopietni tā nu nadzīgi džogojam augšup gan pa taku bet tomēr cauri brikšņiem tādā tempā ka kā vienu jauku brīdi iedomājos ja nu gadījumā mums izdotos uzkāpt kādai klaburčūskai viņai noteikti uzkāptu vismaz trīs no mums pirms viņa spētu spert kādus atbildes soļus Ik pa brīdim jāšķērso strauts brīžiem jābrien tik dziļi ka mugursoma jātur virs galvas bet augumā mazākajiem un pavieglākajiem tā pat jāpasniedz krastā jau nokļuvušajiem jo straume ir spēcīga un tā vien draud aizraut sev līdzi kāpjot uz Thunder Spring ūdenskritumiem Ieva šādā veidā palika bez vienas sandales labi ka tajā pārgājienā bija jāņem līdzi maiņas apavi šeit tā kā negribētos samērcēt fotoaparātus pat tad ja tie neaizpeldētu nekur prom Visa takas malas flora mums apņēmīgi un lielā ātrumā skrien virsū vienīgais mierinājums ka Eiropā jau būs rudens un tātad nepieklājīgi saskrāpēto stilbu apslēpšana skatieniem neprasīs papildus pūles Man brīnumainā kārtā izdodas izvairīties no sadursmēm ar īpaši agresīvu un adatainu floru proti kaktusiem bet ne visi ir tik veiksmīgi Lerijs ir jau atkritis es vēl turos bet pieķeru sevi pie domas ka labprāt ne tikai skrietu bet arī paskatītos apkārt un kaut ko pafotografētu tāpēc kad izrādās ka esam jau atskrējuši pie Beaver Creek un tiek jautāts kurš vēlētos savu skrējienu beigt šeit daudz nedomādama pievienojos Alam Tas ir prātīgi darīts Ieva pēc tam saka ka nomocījušies pamatīgi atpūtas brīdis galapunktā bijis īss turklāt viņa vēl pamatīgi sadūrusi kāju Arī Džīns vēlāk nebeidz sodīties par to ka tas tikai bijis skrējiens galā viņi nonāk piecatā no parastās tautas tikai Ieva ar Džīnu kā arī no laivotājiem Džons ar Andreu un Rio uz kuru skatīdamās nospriežu ka viņš ir žigls kā ķirzaka un tieši tāpat arī rāpjas klintīs un tādēļ būtu pelnījis atbilstošu indiāņu vārdu Beaver Falls ir skaists bet ap to tieši saradušās ēnas pēc peldes jūtos nosalusi un nospriežu ka varētu doties atpakaļ lejup bet ierodas lēnā grupa un Raiens lūdz bez viņiem to nedarīt Nu ko pakāpjos augstāk un pārvietodamās līdzi saulei sekmīgi mēģinu sasildīties ar saules vannu palīdzību šajā procesā uzdurdamās uz pāris kaktusu adatām dūrieni nav dziļi bet ilgi smeldz Kad pārrodas ātrās grupas atliekas visi dodamies lejup gan neskriedami bet tomēr tik ātrā tempā ka brīžiem tīri dabiski gribas labāk paskriet Un ir labi un man pat sāk likties pirmo reizi mūžā ka neraugoties uz manu pārliecību ka man skriet nepatīk tas man varbūt tomēr varētu patikt Esam sadziedājušies ar Alu un vienojamies ka ik reizi kad būs tā dziļāk jābrien iekšā strautā viņš man sniegs palīdzīgu roku pirmkārt vienkārši patīkami šādu roku saņemt un otrkārt mūsu apvienotā masa jaudīgāk spēj turēties pretī ūdens spēkam Nometni atkal iekārtojam klinšainā krastā bet mazu gabaliņu nostāk no galvenās nometnes ir arī paliels smilšu laukums kurā tad daži iekārtojamies arī es jo no iepriekšējās uz klints pavadītās nakts esmu sapratusi ka gulēšana smiltīs dod rīcības brīvību kāju vai roku nocelt no ierobežotā matracīša un nolikt tam blakus kamēr klints šādu iespēju dara mazpievilcīgu kanjona malas šeit ir tuvu kopā un naktī ir tāda sajūta kā krātera dibenā cieši kopā sakļāvušās robainas malas un pa vidu strēķītis zvaigžņotas debess Kaut kad naktī pamostos un skatīdamās debesīs sajūtu vēlmi paspēlēt man līdzi ir stabule likās ka tā šeit iederēsies iespējams tāpēc ka tad kad pagājušgad pirmo reizi kanjonu skatīju no augšas mans brālēns iegādājās indiāņu stabuli un ik pa brīdim ņēmās viņu spēlēt un līdz šim esmu centusies to spēlēt pēc iespējas diskrēti jo spēlētprasme prasās krietni uzlabojama Bet tagad visi guļ un zvaigznes spīd tieši man un ļaujos vilinājumam Nākošajā dienā nolemju iet Ala pēdās un izpeldēties krācēs Ieva to jau paspējusi izdarīt tāpēc zinu ka ūdens piešļāks pilnu mutu un degunu un it kā tam esmu gatava lai arī ceru no tā izvairīties Neesmu gatava tam ka pēc izlekšanas it kā saskaņā ar instrukciju kaut kas tomēr noiet greizi un pakļūstu zem laivas Sajūta nav no labākajām gribētos ieelpot bet nevar turklāt nav skaidrs kurā virzienā ir taisnākais ceļš uz laivas malu peldveste savukārt neļauj ienirt dziļi bet ceļ uz augšu Izmisīgi ķepurojos un mēģinu aizstumties prom no laivas līdz sajūtos brīvībā iznirstu un saņemu ūdens šalti mutē un degunā Aizrijusies redzu laivu kādus 5 metrus tālāk māju lai steidz mani glābt bet tas laikam izskatās pēc draudzīga pamājiena un glābt mani neviens nesteidzas Papeldēt nevar traucē veste un krāces atceros instrukcijas un apguļos ar kājām pa priekšu galvu savukārt sargā peldvestes apkakle spilvens Kad mani izvelk uznāk riktīgs drebulis un esmu priecīga būt uz ūdens nevis tajā iekšā un vispār būt dzīva Kas patiesībā ir pietiekams iemesls priekam Šodien paredzētas divas pastaigas pa kanjoniem pirmajā kur vienā vietā būtu bijis jārāpjas augšā pa virvi privātie t i ne tūroperatoru organizēts ceļojums lai tādā nokļūtu kādreiz bija jāstāv līdz 20 gadiem garā rindā bet tagad ieviesta loterija un jāizpilda virkne nosacījumu aizsteigušies mums priekšā un sekot viņiem būtu slikts stils jo īpaši tāpēc ka viņi vakar bija sev iecerējuši tieši to nometni kuru viņiem nocēlām mēs Tad nu nerāpjamies augšā bet vienkārši ejam gar strautu līdz atkal iznāk likt lietā jaunapgūto mākslu ķepuroties augšup kājas balstot pret vienu sienu bet rokas pret otru taču prieki ir īsi drīz vien ceļu aizšķērso visai augsta siena un jāgriežas vien atpakaļ Par otro kanjonu Skotijs sola ka tur būšot viegla pastaiga un nekāda ūdens Lika drusku pagaidīt ūdens tur ir gan un laikam taču pēdējo flash flood plūdu rodas intensīvu lietusgāžu rezultātā radot spēcīgu straumi kas spēj pārvietot lielākus klintsbluķus un citus objektus tādā veidā nereti radot jaunas krāces ja šie klintsbluķi tiek aiznesti līdz upei kopumā visai bīstama parādība no kuras jo īpaši jāpiesargās šauros kanjonos rezultātā ik pa brīdim jārāpjas pāri lieliem akmeņu krāvumiem Daļa staigātāju pa ceļam atkrīt nonākam pie neliela dīķīša aiz kura tālāko ceļi aizšķērso viens mazs un viens liels akmens Bobs mēģina tajos uzrāpties taču nesekmīgi Pa to laiku Lerijs konstatē ka mazliet pabrienot pa paseklo ūdeni var paspraukties garām akmenim pa kreiso pusi uzrāpjamies augšā un jūtamies lepni Taču pēc brīža nonākam līdz kārtējai augstajai sienai no kuras šļācas neliels ūdenskritumiņš un te nu nav ko sapņot uzkāpt Atpakaļceļā sastopam abus Džonus ar Ievu Ieva tomēr nolēmusi nesaudzēt apavus un brist ūdenī lai veiktu uzrāpšanās manevru savukārt laivinieks Džons žēlojas ka saslapinājis cepuri ko arī uzskatāmi nodemonstrē Izrādās viņš esot teicis ka augšup jākāpj pa labo pusi un tā jau ir ka tur kāpiens izskatījās tīri cerīgs tikai ūdens tur bija tā pavairāk Tad nu viņš drošu soli devies uz labo pusi pazuzdams ūdenī aizvien dziļāk līdz bijis spiests mugursomu pacelt pāri galvai un kādu jauku brīdi pazudis zem ūdens ar visu galvu un cepuri mugursomu laikam gan saglābjot un tas viss apmēram uz 4 horizontāliem metriem Bijis spiests tomēr rāpties augšup pa kreiso pusi savukārt Džonam Mortimeram izdevies ar pirmo piegājienu uzrāpties augšā pa akmeni Apvaicājos pa kuru ceļu viņš iesaka doties lejup uz ko viņš bilst ka esot ātrais ceļš un lēnais ceļš Tā kā man negribas vairs spraukties pa kreiso nu jau labo pusi nolemju mēģināt uzmanīgi nokāpt pa lielo akmeni Sākums ir sekmīgs bet pēc brīža kājas sāk slīdēt un arī rokām nav kur pieķerties pa pusei nošļūcu pa pusei nokrītu no lielā akmens uz mazo un jau apzināti lecu iekšā ūdenī lai arī tur ir tikai varbūt pusmetru dziļš tas šķiet vispiemērotākais veids kā pabeigt šo kritienu Kritienā mazliet gan sadauzu muguru bet kopumā tieku cauri ar izbailēm un nolemju atlikušo šīs dienas daļu būt prātīga Un kā nu ne rīt ir lielā diena ar Lava Falls šaušalīgākajām Lielā Kanjona krācēm kad otrajā dienā pēc izvairīšanās no Kristāla krāču viltīgākajām vietām vīlusies nopūtos ka krāces bija izskatījušās tik cerīgas tiku mierināta ka vēl jau būšot Lava Falls krāces un no tām gan man būšot bail no desmit laivām vismaz viena tur apgāžoties un iepriekšējā braucienā tur apgāzies Skotijs Tad nu pēdējās dienas tiek pavadītas Lavas krāču ēnā un priekšnojautās atmosfērai pamazām sabiezējot Bet nometne mums šodien ir ļoti jauka plaša un smilšaina turklāt tā kā ir jau oktobris drīkstam iekurt ugunskuru gan tikai īpašā metāla kastē un to arī darām un ir jauki Tiesa kā nākošajā dienā izrādīsies Als pie savas telts atradis vienu Melno Atraitni īpaši indīgu zirnekli no kura labāk izvairīties bet tā kā vakarā par to neko nezinu manu prieku un miegu nekas neaptumšo Astotā Lavas krāču diena Tā kā iepriekšējo dienu esmu pavadījusi Rio laivā esmu nodomājusi aizrotēt

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1422 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    Zināms ir tas ka Diamox ļoti efektīvi palīdz novērst tieši plaušu tūsku Daudziem cilvēkiem varbūt pat lielākajai daļai ir vairāk vai mazā izteiktas blakusparādības roku tirpšana ņirbēšana acu priekšā u c Tabletes var arī izsaukt smagas alerģiskas reakcijas tāpēc to lietošanai jābūt precīzi atbilstošai mediķu ieteikumiem konkrētajai situācijai kā arī sistemātiskai t sk arī 48 stundas pēc atrašanās maksimālā augstumā Kādi tad ir galvenie kalnu slimības simptomi Protams jebkuram cilvēkam kas nonācis kalnos ir novērojamas izmaiņas viņa organisma darbībā strauja elpošana hiperventilācija elpas dziļuma samazināšanās pie fiziskas slodzes nemierīgs miegs kura cēlonis bieži ir elpas trūkums pastiprināta urīna izdalīšanās altitude diuresis ja šī parādība nav novērojama iespējams ka organisms nav pietiekami aklimatizējies un vai ir dehidratizēts t i nav pietiekami daudz uzņemts organisma funkciju nodrošināšanai nepieciešamais šķidrums Samazinoties skābekļa daudzumam gaisā un izmainoties atmosfēras spiedienam izmainās asins sastāvs kas savukārt iespaido organisma apgādi ar skābekli Šīs izmaiņas var izsaukt ļoti nopietnus organisma darbības traucējumus kalnu slimību Kalnu slimību var iedalīt vieglā un smagā šīs slimības formā Tipiskākie vieglas saslimšanas simptomi ir galvassāpes bezmiegs apetītes zudums nelaba dūša kā arī sejas un roku pietūkums Guļot novērojama bieža mošanās ar izteiktu elpas trūkumu kas saistīts ar galvas smadzeņu reakciju uz ķīmiskām izmaiņām asinīs skābekļa daudzuma samazināšanās un hiperventilācijas rezultātā Augšminētās pazīmes ir brīdinājuma signāli par organisma nepietiekamu aklimatizāciju Kāpējiem kuri ir saslimuši ar kalnu slimību vieglā formā nevajadzētu turpināt uzņemt augstumu bet dažas dienas aklimatizēties samazinot slodzi lietojot atbilstošus medikamentus piem Tylenol Ibuprofen Motrin paracetamolu un aspirīnu pret galvassāpēm bet izvairīties no miegazāļu alkohola un narkotikas saturošu pretsāpju medikamentu lietošanas līdz kalnu slimības simptomu izzušanai Ir sastopamas divas kalnu slimības smagas formas augstkalnu smadzeņu tūska High Altitude Cerebral Edema HACE un augstkalnu plaušu tūska High Altitude Pulmonary Edema HAPE Augstkalnu smadzeņu tūskas simptomi ir viena vai vairākas sekojošās pazīmes 1 Spēcīgas galvassāpes kuras nepāriet lietojot Tylenol vai Motrin 2 Vemšana 3 Apātija gurdums vienaldzība 4 Koordinācijas zudums 5 Apstulbums nemotivēta rīcība halucinācijas laika izjūtas zudums 6 Krampju lēkmes 7 Īslaicīgs aklums atsevišķu ķermeņa daļu paralīze vai vienas ķermeņa puses nejūtīgums Spēcīgas galvassāpes un koordinācijas zudums ir vienas no būtiskākajām augstkalnu smadzeņu tūskas pazīmēm Koordinācijas stāvokli iespējams kontrolēt ar vienkārša testa palīdzību cietušais nevar noiet pa līniju Cilvēkam ar augšminētajām kalnu slimības pazīmēm nekavējoties jāsniedz sekojoša palīdzība 1 Nekavējoties jāsāk viņa evakuācija uz zemāku augstumu pazeminot tā atrašanās vietu vismaz par vienu augstuma kilometru augstkalnu ekspedīcijās šādam mērķim tiek lietotas speciālas barokameras Gamow Bag vilcināšanās var izraisīt cietušā nāvi 2 Jāuzsāk atbilstošu medikamentu Diamox un Decadron lietošana 3 Ja ir pieejams lietojiet papildus skābekļa pievadīšanu cietušajam Augstkalnu plaušu tūskas simptomi ir viena vai vairākas sekojošās pazīmes 1 Pat pie nelielas slodzes tiek novērots elpas trūkums un sākas sauss klepus 2 Aizvien lielākam šķidruma daudzumam uzkrājoties plaušās samazinās elpas dziļums pat atrodoties miera stāvoklī klepus padziļinās un atklepojot novērojamas putainas krēpas 3 Cietušais ir nemierīgs nervozs un viņam ir spēcīgs straujš pulss iespējams drudzis 4 Novērojama cianoze lūpu un nagu zilgana nokrāsa kas liecina par zemu skābekļa saturu asinīs 5 Saklausāmi izteikti trokšņi plaušās

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=45 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    ar lielāku pieredzi saslimst kas notiks ar mani Uz 5800 m dodamies tikai mēs ar Andri Kāpiens vēl joprojām viegls jo laika apstākļi ir ideāli un nometni sasniedzu trijās stundās Raksta autors Aļaskas nometnē 5100 m Atgriežoties Aļaskas nometnē kļūst skaidrs ka arī Elvitai jākāpj lejā un es viņu pavadu līdz bāzes nometnei sasteidzot plānu pēc kura man bija jāpavada vēl viena nakts Aļaskā Naktī arī viņai konstatē plaušu tūsku un telts atkal pārvēršas par lazareti Sekojošās atpūtas dienās nemierīgi staigāju ap bāzes nometni un pārdomāju turpmāko kāpšanas plānu aklimatizācijas programma pabeigta un mani pamazām pārņēma virsotnes drudzis Cik ilgi turēsies tik labs laiks Varbūt kāpt dienu ātrāk Ja nu man arī piemetās plaušu tūska Varbūt kāpt vienā dienā no bāzes nometnes līdz virsotnei Līdzīgas domas nedeva mieru tādēļ pievienojos Miervaldim kurš bāzes nometnē bija atguvis spēkus un pārliecību pārgājienā pa ledāju uz aptuveni 5100 m augsto pāreju lai noskaidrotu ko no mums slēpj masīvā kalnu grēda Ieplānotā pastaiga pārvērtās par cīņu ar attēlā redzamiem ledus asmeņiem kas bija kā radīti lai traucētu pārvietošanos cilvēkam Saule ejot caur zenītu izkausējusi ledū paralēlas joslas virzienā austrumi rietumi Ledus veidojumiem sasniedzot 3 m augstumu cīņa kļuva elpu aizraujoša un nolēmu ka atpūtas dienai atpūta būs pietiekama un virsotnes vārdā devāmies lejā uz pusdienām pāreju tā arī nesasnieguši 8 janvārī beidzot sākas kāpiens uz virsotni Jau ierastais ceļš līdz 5800 m nometnei šoreiz vēl nedaudz augstāk un tad lejā neliela viltība kas atvieglo nakšņošanu jaunā augstumā Naktī uzmodina pazīstamās ložmetēju kārtas vējam purinot telti Jau vakarā bažīgi vēroju mākoņus visapkārt bet tagad sāku uztraukties pa īstam Kādēļ laikam jāsabojājas tieši virsotnes dienā Līdz rītam sarīkojam sacensības ar Andri kurš biežāk apskatīsies pulkstenī un piecelšanās signāls nāk kā atvieglojums pēc nemierīgās nakts Miervaldis ne par ko negrib iet pa tumsu un tā kā esam norunājuši turēties visi trīs kopā izejam neilgi pirms saullēkta Sākumā ejam ļoti lēni ik pa laikam kāds apstājas lai uzvilktu ko siltāku Tas ir vesels process jo kamēr rakņājos pa somu ar plānajiem pirkstaiņiem rokas jau tā apsalušas ka siltajos dūnu dūraiņos tās tik ātri neatkūst Vējš nežēlīgi apstrādā katru atsegto ādas kvadrātcentimetru un es izlemju pat izmēģināt sejas masku Tomēr drīz paliek siltāk un es sāku kustēties augšup ievērojami ātrāk Drīz vien sasniedzu pussagruvušu būdu kas nevarēja būt nekas cits kā Plaza Independencia augstākā kalnu būda pasaulē aptuveni 6500 m augstumā Biju patīkami pārsteigts ka atrodos jau tik augstu laika un attāluma izjūta kalnos ir nedaudz izkropļota Šeit vēl var dzīvot kustēties un nieks vien palicis līdz virsotnei ar priecīgu prātu dodos tālāk Neliels pacēlums līdz korei un var izbaudīt aerodinamiskās caurules pakalpojumus Jutu patiesu atvieglojumu paslēpjoties no šī nepatikšanu avota aiz klints bluķa un malkojot sasalušu dzērienu pārdomāju kā būtu pie 20 30 C šādā vējā Kādus 300 m zem virsotnes taka iegriezās nobiru kuluārā kuru jebkurš kāpējs bez svārstīšanās nosauks par grūtāko posmu standartmaršrutā Divi soļi uz priekšu viens atpakaļ vienkārša formula raksturo šīs nobiras Ātrums nokritās ieslēdzās soļu skaitītājs Negaidīju ka te būs tik grūti Vai

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=96 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    ka no kuluāra pār mums divas reizes nobrauca visai būtiska izmēra sniega upītes nolēmām atkāpties Iespējams tās vajadzēja ignorēt kā to darījām turpmāk bet apstākļi tobrīd bija ne pārāk rosinoši kāpienam Tas ka kā vēlāk noskaidrojās sniegs pārstāja snigt tikai dienas otrajā pusē un vispār mūžīgā patiesība lai kas notiktu viss notiek uz labu spēja mūs galu galā mierināt Atlikušo dienas daļu izmantojām produktu atnešanai no Raceka naktsmītnēm apsveicām puišus ar Kalnu un nolēmām mūsu gājienu atkārtot rīt 6 aprīlis piektdiena Trijnieks ar Oļegu Siļinu Timuru un Toļiku devās Simagina smailes 4400 m virzienā ar mērķi iziet Rus 4B gr kat maršrutu pa ZR kuluāru Divnieka sasaite ar Oļegu Mirošņikovu un Svetu demonstrējot gribasspēku izgāja otrajā mēģinājumā šturmēt Ak Too pa to pašu ceļu no kura viņi atkāpās vakar San Saničam bija ieplānota inspekcijas pastaiga līdz Racekam un atpakaļ Piegājiens līdz Simagina smailes pakājei noritēja viltīgā pieklusumā kurš turpmāk maršrutā pārvērtās par brāzmainu vēju un sniega noslīdējumiem pa stāvo ledus nogāzi Lielākā daļa darba maršrutā krita uz Timuru kurš kāpa ar fifiem bet Oļegs un Toļiks pienesa virves un ekipējumu pēcāk gatavoja nolaišanās ceļu Pēc veiktajām astoņām virvēm ledus tā stāvums līdz 60 grādiem un neliela traversa pa kreisi sasniedzām kontroles cilpu uz klintīm ar kuru apzīmētas ledus maršruta beigas pēc vietējām tradīcijām tālākais ceļš līdz virsotnei nav obligāts Bez īpašas paunošanās tinamies lejup un ap 15 30 mēs atkal esam uz ledāja kur protams spīd saule un vēja praktiski nav Neskaitot inspekciju San Saničs ir izpildījis svētīgu ūdens kausēšanas misiju un sagaida mūs ar tēju Otrajai kāpēju grupai gājis ne tik gludi tuvāk vakaram mēs spējām identificēt viņu kustīgos stāvus uz sienas un ap septiņiem vakarā viņi bija pabeiguši maršruta sienas daļu Tieši tobrīd visu skatu pārklāja mākoņi un strauji satumsa Svetas iespaidi Rīts bija apmācies bet mierīgs noskaņojums pacilāts bet vakardienas nogurums lika sevi manīt līdz pat pirkstu galiem Piecu stundu pastaiga pēc pārtikas un sniega brišana piegājienā kalnam bija jūtama Ledu maršrutā nevarētu nosaukt par ziemas ledu jo tas neatšķēlās ar raksturīgajiem lēcveida gabaliem arī skrūves gāja iekšā visai viegli Tomēr teju vai visā maršrutā nācās strādāt ar dūnu jaku mugurā aukstums izvelk cauri kamēr pirmais kāpj savu virves garumu Kāpām ilgi Atcerējāmies San Saniča fifus Timura prieku kad tas pārņemts un bez sevišķas piepūles kapāja augšup ar šiem brīnuminstrumentiem pa ledus nogāzi un komentārus par to ka paskatīsimies kā jutīsies jūsu kājiņas pēc piektās virves kāpjot pa ledu ar leduscirtņiem Kājiņas kļuva jūtīgas jau krietni ātrāk bieži nācās atpūsties nostiprināties un iekārties leduscirtņos Kopumā aklimatizācija uz ledus bija jūtama laika apstākļi priecēja no debesīm nekas nebira Kādā sestajā virvē biju nolēmusi pārvilkt cimdus Noņemu no pleciem mugursomu un pavadu to ar neilgu skatienu bezdibenī Labi ka visi dzelži ir uz manis un mugursomā nebija palikušas izdzīvošanai svarīgas lietas tāpēc pēc klusas nopūtas kāpām tālāk Aizejot līdz Ak Too korei ap 7iem vakaram krēslojot uzsākām nolaišanos lejup Kopā ar manu mugursomu aizlidoja arī mans lukturītis tāpēc mūsu priekšā bija izvēle kuram no mums strādāt uz tausti Nolēmām

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1076 (2016-02-13)
    Open archived version from archive

  • adventurerace.lv
    Tornis atdzīvojās Gan darba dienu pēcpusdienās gan brīvdienās Torņa sienas bija burtiski pilnas ar kāpējiem Drošināšanas virves tika karinātas metra attālumā viena no otras ne tikai uz Lielā Torņa bet arī uz mazā Tornīša Ne jau augšējās izbīdītās piebūves ko arī sauc par mazo tornīti bet uz blakus esošā aptuveni 6 m augstā torņa Diemžēl no tā atsevišķi stāvošā tornīša kas ar lielo torni bija saistīts ar augstu vertikālu sienu pāri palikusi tikai īsti nepamanāma akmeņu kaudze Pavasarī un rudenī Tornī notika dažādas klinšu kāpšanas sacīkstes Sudraba leduscirtnis pieaugušajiem Sudraba karabīne jauniešiem republikas čempionāta posmi individuāli un sasaitēm Katrās sacīkstēs piedalījās vismaz pussimts kāpēju Aivars Bojārs ar saviem audzēkņiem Aldartornī iesp 1985 gads foto A Lejnieks Pēdējos piecpadsmit gados Tornis ir novecojis Virvju nostiprināšana uz tā augšējās malas pēc jumta pārseguma nodedzināšanas ielūšanas un metāla konstrukcijas vandāliskas demontāžas ir bīstama akmeņus saturošais cementējums daudzviet izskalojies un kļuvis nedrošs Arī kāpēji šo vietu vairs neapmeklē tik bieži jo cauru gadu neatkarīgi no laika apstākļiem iespējams kāpt telpās pa mākslīgi veidotajām klinšu sienām savulaik arī apgūtas jaunas kāpšanas vietas gan Rīgā piem nepabeigtās Dreiliņu deviņstāvu mājas kuras pirms to pārbūves gadus piecus visai aktīvi izmantoja arī kāpēji gan Latvijā piemēram Raunas dzelzceļa tilts Arī kāpšanas maršrutu daudzveidības un sarežģītības ziņā Tornis kļuvis mazāk interesants jo neskatoties uz to ka kāpēju skaits Latvijā nav sevišķi liels vērojama klinšu kāpšanas pakāpeniskas attīstības tendence lai arī ļoti lēni tomēr paaugstinās labāko kāpēju izieto maršrutu sarežģītība Klinšu kāpēju alpīnistu treniņi un sacensības 2003 gada 17 maijā Rīgā Sarkandaugavas Aldartornī notika pirmās Latvijas Alpīnistu Savienības LAS organizētās alpīnistu divcīņas sacensības Šāds sacensību veids noskatīts Krievijā kur šādas sacīkstes veiksmīgi risinās jau daudzus gadus Sacensību programmā krosa skrējiens 1 2 un 3 kilometru distances un klinšu kāpšanas distance kāpšana augšā un lejā ar augšējo drošināšanu atkarībā no grupas 30 45 vai 60 metri Vērtēšana summējot abās disciplīnās iegūtos punktus Lai motivētu Latvijas alpīnistus gatavoties un piedalīties šajās sacīkstēs uzvarētāji saņēma vērtīgas balvas alpīnisma ekipējumu Sacensību dalībnieki tika sadalīti trijās grupās V S 14 jauniešu grupa S49 un V49 pieaugušo sieviešu un vīriešu grupas Laika apstākļi ideāli Turpat pāris reizes risinājušās arī LAS un ceļojumu aģentūras ALPTURS sacīkstes alpīnistu sasaitēm Gan ziemā gan arī pavasarī Šāds sacensību veids kādreiz bija tradicionāls starp Latvijas alpīnistiem un klinšu kāpējiem diemžēl pēdējā laikā velti aizmirsts un palicis šķietami nesvarīgs jo tieši sasaišu kāpšanas iemaņas darbs ar alpīnisma ekipējumu dažādas kāpšanas taktikas pielietošana ir ļoti būtiska mūsdienu alpīnismā kurā būtisku lomu ieņem tieši tehniski sarežģītu maršrutu iziešana Šo sacensību lielākais pārsteigums dalībniekiem vairākas drošināšanas stacijas kas bija jāorganizē pašiem Tas sagādāja visai interesantus mirkļus gan dalībniekiem gan arī tiesnešiem Tomēr treniņu procesā bez augšējās drošināšanas to nevajadzētu mēģināt jo gan mūrējums gan pašu akmeņu monolītums nav sevišķi drošs un uzticams Un tomēr Tornis joprojām tiek apmeklēts Pirms vairākiem gadiem LAS entuziastu grupiņa veica nelielus atsevišķu būvelementu nostiprināšanas un Torņa apkārtnes sakopšanas darbus kā arī organizēja publiskos treniņus kuros piedalīties varēja jebkurš interesents Un tieši tas ka kāpšana notiek neatkarīgi no laika apstākļiem ir

    Original URL path: http://www.adventurerace.lv/?DocID=169 (2016-02-13)
    Open archived version from archive



  •  


archive-lv.com, 2017-12-15